Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2009. gada 9. marts - Strasbūra

Pārtikas kvalitātes nodrošināšana – standartu saskaņošana vai savstarpēja atzīšana (īss izklāsts)

  Maria Petre, referente. – (RO) Vispirms es gribētu pateikties Eiropas Komisijai par atzinīgi vērtējamo iniciatīvu Zaļajai grāmatai attiecībā uz lauksaimniecības produktu kvalitāti, kā arī par konsultācijām šajā jautājumā.

Zaļā grāmata ņem vērā dalībvalstu patiesās vajadzības, lai Eiropas un citu valstu patērētājiem parādītu lauksaimniecības produktu īpašības, sevišķi to priekšrocības kvalitātes ziņā. Šos augstos standartus pieprasa patērētāji un ar to palīdzību jāsasniedz maksimālā papildvērtība. Lai arī šajā gadījumā nepiemēro koplēmuma procedūru, es ceru, ka turpmākajā procesa gaitā noteikti tiks ņemts vērā Eiropas Parlamenta atzinums.

Es gribu arī pateikties maniem kolēģiem Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā un, it īpaši, darba grupai par šī ziņojuma sagatavošanā sniegto atbalstu.

Tirdzniecības standarti, patērētāju labāka informētība, īpaši, par pārtikas produktu izcelsmi, un Eiropas kvalitatīvo produktu aizsardzība pasaules mērogā ir daži no šā ziņojuma svarīgākajiem priekšlikumiem.

Kvalitātes politiku nevar aplūkot atsevišķi no jautājuma par KLP nākotni vai tādām problēmām kā klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, energoapgāde un ūdens resursu apsaimniekošana. Tajā pašā laikā, kā mēs visi labi zinām, patērētāji aizvien vairāk interesējas ne vien par pārtikas nekaitīgumu, bet arī par pārtikas produktu izcelsmi un izmantotajām ražošanas metodēm.

Patērētāji uzskata, ka sertifikācijas shēmas nozīmē augstākas kvalitātes garantijas. Standartiem jāpalīdz lauksaimniekiem piegādāt produktus tādā kvalitātē, kādu sagaida patērētāji, lai nebūtu neapmierinātu patērētāju, un tiem jāatvieglo cenu salīdzināšana dažādas kvalitātes produktiem.

Būdama referente, es gribētu, lai samazinātos Eiropas lauksaimniekiem paredzēto Eiropas pamatstandartu sistēmas un daudzo noteikumu sarežģītības līmenis. Es atbalstu vienkāršošanu un tādu noteikumu pieņemšanu, kas pietiekamā mērā Eiropā nodrošinātu pārtikas nekaitīgumu.

Es ierosinu arī līdzekļus standartu ieviešanas procesa atvieglošanai: saīsināt procedūras Komisijā, pārcelt šo nastu uz citu iestāžu pleciem, vai arī izmantot starptautiskos standartus. Es uzskatu arī, ka veicot jebkādu vienkāršošanu, jāņem vērā administratīvie uzdevumi, kas ir valsts iestāžu vai ieinteresēto pušu kompetencē. Tā kā tirgus tendences mainās un tehnoloģijas attīstās, tirdzniecības standarti var daļēji novecot, un tie ir jāpielāgo un jāatjaunina.

Eiropas Savienībai jāpieprasa, lai visi pārtikas produkti atbilstu to ražošanas standartiem, sevišķi, veselības un nekaitīguma ziņā. Turklāt Eiropas Savienībai jānodrošina vienlīdzīgi kritēriji gan vietējiem, gan arī trešo valstu produktiem. Es atbalstu obligāta marķējuma ieviešanu, kurā norādīta primāro produktu ražošanas vieta: „ražots Eiropas Savienībā” vai ārpus tās.

Es gribētu paplašināt šo sistēmu, attiecinot to arī uz pārstrādātiem pārtikas produktiem, ņemot vērā galvenās sastāvdaļas un izejvielas un izveidot saikni starp šiem produktiem un vietu, kurā šim produktam veikta galīgā pārstrāde. Es uzskatu, ka jāpieņem noteikumi attiecībā uz tādu terminu lietošanu kā „kalni” un „sala”, piešķirot ievērojamu papildvērtību lauksaimniecības un pārtikas produktiem, kas ražoti šajos mazāk labvēlīgajos apgabalos.