Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2009. gada 9. marts - Strasbūra

17. 2010. gada budžets, III iedaļa - Komisija: “Pamatnostādnes 2010. gada budžetam” - 2010. gada budžeta procedūras pamatnostādnes - citas iedaļas (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir kopējās debates par:

– ziņojumu, ko Budžeta komitejas vārdā sagatavoja L. Surján, par 2010. gada budžeta pamatnostādnēm, III iedaļu – Komisija (2009/2005(BUD)),

– ziņojumu, ko Budžeta komitejas vārdā sagatavoja V. Maňka, par 2010. gada budžeta pamatnostādnēm, I, II, IV, V, VI, VII, VIII un IX iedaļu – (2009/2004(BUD)).

  László Surján, (HU) Eiropas Parlaments cer, ka 2010. gada budžets palīdzēs dalībvalstīm pārvarēt pašreizējo krīzi. Šīs ir mūsu galvenās bažas. Citiem vārdiem sakot, budžetam vajadzētu mazināt Eiropas iedzīvotāju bažas un atjaunot pārliecību, ka viņiem būs darbs un viņi spēs nopelnīt iztiku un dzīvot mierā un drošībā. Mēs runājam par tiem iedzīvotājiem, kuru naudu tērējam un kuru priekšā esam atbildīgi.

Finanšu krīzes dēļ eiropieši nav pārliecināti, vai viņu nauda bankās ir drošībā un nezina, vai viņiem rīt būs darbs. Bet viņiem ir arī citas bažas un problēmas: cik ilgi viņi spēs apkurināt savus mājokļus, vai viņu pārtikā nav kaitīgas ķīmiskas vielas vai citi uzliesmojumu ierosinātāji un tā tālāk. Tādēļ mēs vēlamies budžetu, kas atjaunos iedzīvotāju uzticēšanos ne tikai finanšu institūcijām, solidaritātei Eiropas mērogā un savstarpējo uzticēšanos. Mēs zinām, ka ne visas problēmas var atrisināt ar 1 % IKP, bet ir svarīgi, vai mazi un vidēji uzņēmumi saņem iedrošinājumu un atbalstu. Vai tiek veidota harmonizēta, kopēja enerģētikas politika? Vai mēs darām visu iespējamo, lai apkarotu klimata pārmaiņas un veicinātu atjaunīgās enerģijas avotus? Vai mūsu kopējo robežu sargāšana būs efektīvāka? Vai kohēzijas politika būs auglīgāka, izlīdzināšanās process ātrāks un mūsu pārtika drošāka?

Parlamentam šķiet, ka budžets ir mazs attiecībā pret šiem mērķiem, bet tas arī apzinās, ka dalībvalstis pilnībā neizmanto pat pašreizējo budžeta struktūru. Tādēļ mēs gaidām Eiropas Komisijas izšķirošu rīcību, lai novērstu birokrātiskos šķēršļus, koncentrētu izdevumus jomās, kur to izlietojums ir efektīvs un atņemtu līdzekļus tām jomām, kurās ir regulārs atlikums. Parlaments ir gatavs sadarbībai, lai pārraudzītu, vai uzsāktās programmas ir patiešām veiksmīgas un vai tās sasniedz mērķus, kuru dēļ tās izveidotas. Mēs nevaram apmierināties tikai ar lēmumu, ka izdevumi ir likumīgi. Mums ir nepieciešamas garantijas, ka tie sasniedz savu mērķi. Mēs prasām vērtību, rezultātus apmaiņā pret Eiropas iedzīvotāju ieguldījumu un sagaidām, ka dalībvalstis ieviesīs programmas ātri un efektīvi. Mēs prasām, lai Eiropas Komisija uztver mūsu lūgumus nopietni. Eiropas Parlaments ir vienīgā ES iestāde, kurā iedzīvotāji var realizēt tiešu ietekmi. Mēs esam vistuvāk un iesniegtajā ziņojumā esam apkopojuši viņu viedokļus. Ir atlicis vairāk nekā mēnesis līdz provizoriskā budžeta projekta iesniegšanai. Tādēļ Komisijai ir laiks apsvērt Parlamenta viedokli un ietvert to priekšlikumos.

Bez tam, es būtu ļoti iepriecināts, ja pretēji ierastajam, Padome un Parlaments pretrunīgi negrozītu Komisijas priekšlikumu, bet visas trīs iestādes sadarbotos, lai pārvarētu krīzi.

Dāmas un kungi, es noslēgšu savu uzstāšanos ar pateicību ikvienam, kurš ir devis savu ieguldījumu šajā ziņojumā, tostarp Budžeta komitejas sekretariātam, Komisijas locekļiem, manas politiskās grupas ekspertiem un tiem, kas iesniedza grozījumus. Es lūdzu jūs debatēt par priekšlikumiem un pēc tam atbalstīt tos savā balsojumā. Piedāvāsim Eiropas iedzīvotājiem cerību un drošību!

  Vladimir Maňka, referents. – (SK) Paldies, priekšsēdētājas kundze! Komisār, dāmas un kungi, veidojot Eiropas Parlamenta budžetu jākoncentrējas uz mūsu pamatmisiju un optimāli jāizmanto resursi, lai uzlabotu Parlamenta likumdošanas darbu. Jautājumi, kas nav saistīti ar mūsu misiju, pēc iespējas vairāk jāizslēdz no budžeta.

Ja mēs vēlamies, lai deputāti strādātu efektīvi, viņiem ir jābūt iespējai veikt savus pienākumus dzimtajā valodā, ja viņi to vēlas. Daudzos gadījumos mēs varētu novērst grūtības un izvairīties no naudas izšķērdēšanas, ātri mainot valodas atbilstīgi reālajam, nevis plānotajam debašu apmeklējumam.

Daudzi no jums noteikti zina, ka dažās komitejās dokumenti nav pieejami pat pamata valodās laikā, kad tie jāapstiprina. Ja tādēļ ir paredzēta komitejas ārkārtas sēde vai ir citas nevajadzīgas aizkavēšanās, mēs zaudējam laiku un naudu.

Mums jāpalielina gan rakstiskās, gan mutiskās tulkošanas elastīgums. Sarunās ar dažādu Eiropas Parlamenta ģenerālsekretariātu pārstāvjiem esmu guvis dažus vērtīgus priekšlikumus un informāciju. Direktorātu pārstāvji paši piedāvā samazināt dažas rezerves. Tomēr dažos gadījumos viņiem būs nepieciešama mūsu palīdzība.

Ir daudz piemēru. Dāmas un kungi, esmu pārliecināts, ka neviens no jums neuzskatītu, ka Parlaments kļūtu mazāk drošs, ja abas ieejas Strasbūras Parlamenta ēkā nebūtu atvērtas laikā ārpus sesijām. Mums nav nepieciešama arī fiziska sargu klātbūtne dažās vietās, jo īpaši Strasbūrā un Luksemburgā.

No otras puses, drošības sistēmai ir savi trūkumi. Mēs bijām aculiecinieki tam nesenajā uzbrukumā ING Bank filiālei Eiropas Parlamenta ēkā Briselē un arī divu deputātu dzīvības apdraudējumam Mumbajā.

Uzskatu, ka direktorāta izstrādātie priekšlikumi nesīs uzlabojumus, labāku resursu izmantojumu un pārsteidzošus finanšu ietaupījumus. Mēs varam panākt tālākus miljonu ietaupījumus, ja uzlabosim iestāžu sadarbību. Katras iestādes brīvajām telpām jābūt pieejamām citām iestādēm.

Plānošanas trūkums un nepietiekama vai neesoša informācijas apmaiņa par tulkošanas resursu pieejamību neļauj tos efektīvi izmantot. Iestāde, kam jānodrošina tulkojumi, nereti automātiski dod rīkojumus ārējiem tulkotājiem, pat nepārbaudot iekšējo resursu pieejamību. Tulkošanas jomā vien mēs varam iestādēs ietaupīt vairāk nekā 10 miljonus EUR. Un tādēļ, dāmas un kungi, esmu pārliecināts, ka jūs atbalstīsiet priekšlikumu izmantot visplašākos neatkarīgos pētījumus par resursu izmantošanu un darba organizāciju.

Parlamenta deputātiem ir nepieciešama visaptveroša informācija par pieejamajiem resursiem un materiāliem, lai atbildīgi un efektīvi veiktu savu darbu. Tādēļ mēs pieprasījām, lai administrācija izveido zināšanu vadības sistēmu, kas ļauj efektīvi strādāt ar visiem dokumentiem. Tuvākajās nedēļās mēs saņemsim pirmos konkrētos priekšlikumus šajā jomā.

Nākamā prioritāte ir nodrošināt iedzīvotājus ar labāku informāciju par viņu pārstāvju darbu Eiropas Parlamentā un par to, kādu labumu Parlamenta darbs dod ES iedzīvotājiem. Šeit mums jānoslīpē, jākonsolidē un efektīvāk jāizmanto Eiropas Parlamenta televīzija, apmeklētāju centrs un jaunais audiovizuālais centrs.

ES iestāžu administratīvie izdevumos iekļauti ēku pirkšanas un īrēšanas izdevumi. Agrāk daudzos gadījumos iestādes ir pirkušas vai īrējušas īpašumus par cenām, kas pārsniedz tirgus vērtību. Revīzijas palātas atklājumi liecina, ka iestādes pat nav izskatījušas ēku politiku kopīgi, bet gan individuāli. Tādēļ mums ir jāattīsta kopēja ēku politika, lai panāktu labāku sadarbību šajā jomā. Mēs pēc iespējas ātrāk gaidām stratēģisku dokumentu par vidēja līdz ilgtermiņa politiku ēku jautājumā, lai varētu pieņemt atbilstīgu lēmumu pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību!

  Dalia Grybauskaitė, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos pateikties par iespēju paust Parlamentam savu viedokli neierasti agri šogad. Esmu pateicīga Budžeta komitejas ierosinājumam to darīt. Komisija jau ir ļoti nopietni iepazinusies ar Parlamenta 2010. gada budžeta pamatnostādnēm un ir vienisprātis lielākajā daļā jautājumu. Komisija augstu vērtē arī Parlamenta detalizēto 2010. gada ikgadējās politikas stratēģijas analīzi, kas jau atspoguļojas jūsu rezolūcijā un ir vienisprātis par lielāko daļu minēto politikas prioritāšu.

Būs jārisina tādas negaidītas problēmas kā finanšu, ekonomiskā un sociālā atveseļošana. Tomēr ir svarīgi arī tādu jautājumu ilgtermiņa risinājumi kā klimata pārmaiņas un ilgspējīgas Eiropas sasniegšana. Tādēļ Komisija 29. aprīlī pieņems 2010. gada budžeta provizorisko projektu.

Komisija jau ir norādījusi, ka 2010. gadā finansējums būs nepieciešams ekonomikas atveseļošanas plānam. Komisija ir atzīmējusi arī Parlamenta atbalstu efektīvākam administratīvo izdevumu līmenim un turpinās darboties šajā virzienā. Esmu pārliecināta, ka izmēģinājumprojektos un sagatavošanas pasākumos mēs varēsim izmantot iestāžu izcilo sadarbības pieredzi pagājušajā gadā.

Provizoriskais budžeta projekts balstīsies uz pareiziem aprēķiniem par to, kas nepieciešams, lai sasniegtu visas tās prioritātes, par kurām jau esam vienojušies un kuras vēl ir tikai priekšā. Esmu pārliecināta, ka apmierinoša vienošanās par 2010. gada budžetu tiks panākta ar labu visu iestāžu sadarbību un jo īpaši ar Parlamentu.

  Margaritis Schinas, PPE-DE grupas vārdā .– (EL) Priekšsēdētājas kundze, nākošā gada Eiropas Parlamenta budžetā būs trīs jauni elementi. Tas būs gads, kurā šim Parlamentam būs jauns ģenerālsekretārs, gads, kurā tas, iespējams, strādās ar Lisabonas līgumu un tas būs gads, kurā tas strādās ar jauniem statūtiem deputātiem un parlamentārajiem asistentiem.

Mana politiskā grupa ir centusies atspoguļot šos pasākumus Maňka kunga ziņojumā ar vairākiem grozījumiem un mēs ar prieku redzam, ka Komisija ir spējusi atspoguļot šo jauno dinamiku četrās pamata prioritātēs.

Manas grupas četras pamata prioritātes ir:

Pirmkārt, uzsvars uz likumdošanu. Parlaments ir sevišķi efektīvs, kad tas veic likumdošanas darbības un administrācijai mums jāpierāda, ka tā var novirzīt resursus tur, kur mēs spēlējam izšķirošo lomu.

Otrā prioritāte – un šeit mēs esam vienisprātis ar Sociāldemokrātu grupu Eiropas Parlamentā – ir pilnīga daudzvalodības un rakstiskās un mutiskās tulkošanas pakalpojumu nodrošināšana deputātiem no viņu dzimtās valodas un uz to.

Trešā prioritāte ir to lielo plānu izvērtēšana, kurus mēs jau esam apstiprinājuši, kā Europarl TV vai apmeklētāju centrs, kurus mēs vēlētos pabeigt pirms Eiropas vēlēšanām un kuri diemžēl nav gatavi, un Eiropas Vēstures nams. Mēs vēlamies, lai šie daudzgadu plāni darbojas bez aizķeršanās un tiek pareizi novērtēti.

Visbeidzot es uzskatu, ka mums Eiropas Parlamentā vajadzētu stiprināt ikvienus pūliņus, kuri Eiropas nodokļu maksātājam krīzes laikā parāda, ka šis Parlaments nepieciešamos līdzekļus tērē racionāli lai varētu strādāt labāk.

  Costas Botopoulos, PSE grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, debates par Surján kunga ziņojumu, kuram man bija gods būt par „ēnu” referentu, ir politiskas debates par daudziem izšķirošiem jautājumiem, jo īpaši šogad. Tās ir svarīgas, jo būs vienīgās izteikti politiskās debates par politiskajām prioritātēm, jo, kā jūs zināt, vēlēšanu gadā mums nebūs otras iespējas, pēc tām mēs uzreiz ieiesim jaunā procedūras fāzē, svarīgās tehniskās diferencēs un debatēs.

Tomēr tās ir arī debates gadā, kurā, kā visi saka, un mēs kā politiķi un iedzīvotāji zinām, Eiropa būs nonākusi ļoti dziļā krīzē un diemžēl viss liecina, ka 2010. gads, par ko ir mūsu ziņojums un debates, arī būs krīzes gads.

Tādēļ mans pirmais komentārs ir tāds, ka šobrīd apspriežamajam ziņojumam, par kuru mēs debatējam un par kuru balsosim, var pietikt ar vienkāršu balsu vairākumu, bet tam būs jābūt ziņojumam, kas pauž visa Eiropas Parlamenta, ne tikai vienas politiskās grupas viedokli. Tam jābūt ziņojumam, kas pauž iedzīvotāju un politiķu bažas, – un šeit mūsu, ziņotāja un viņa politiskās grupas uzskati atšķiras, – ne tikai ar akcentu uz bailēm un bažām, bet arī ar skatu nākotnē.

Mums jāizmanto budžets, lai ļautu iedzīvotājiem saprast, ka tas ir politisks instruments, ar kuru mēs ne tikai atbildam uz bailēm, bet arī nodrošinām politiskas izredzes nākotnei. Uzskatu, ka tas ir ļoti svarīgi un mūsu grupas centienu mērķis gan diskusiju laikā komitejā, gan šajās debatēs plenārsēdē, ir līdzsvarot šo tekstu un politisko dinamiku, kas izraisīsies, lai mēs neradītu apokalipses tēlu – tikai bailes un trauksmi – bet atvērtu iespējas Eiropas Savienībai.

Es to pateikšu vēlreiz: šodien pietiks ar vienkāršu vairākumu un iespējams, ka viena frakcija var uzspiest tās nostāju, bet tas ir svarīgi, ņemot vērā debates, kuras noslēgsies ar pastiprinātu vairākumu, Parlamenta viedoklim noslēguma analīzē un viedoklim, kuru dzirdēs iedzīvotāji.

Krīzes laikā mēs, sociālisti, uzskatām, ka Eiropai jāatbild ar tās budžetu, kam ir ļoti specifiskas iezīmes. Mūsu budžeta un politiskās Eiropas atbildei jābūt koordinētai: mēs nedrīkstam radīt iespaidu, ka atstājam dalībvalstis šajā grūtajā situācijā vienas. Otrkārt, prioritātei jābūt iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai, šis sociālais indikators, kas raksturīgs Eiropas Savienībai, ir noteikti jāuztur. Tādēļ mēs cenšamies dažas ziņojumā minētās lietas pateikt citā veidā. Visbeidzot, reakcijai uz krīzi jābūt iedzīvotājiem saprotamai, tai jāatbalso apkārtējās vides un enerģētikas prioritātes un jāsaka „jā” enerģētiski neatkarīgai Eiropas Savienībai, atverot visus ceļus un visas iespējas, lai varam sasniegt tieši to, ko vēlamies.

Ir daudz punktu, kuros mēs esam vienisprātis ar šī ziņojuma kopējo noskaņu, ar steidzamības un politiskās nepieciešamības noskaņu. Tomēr mēs vēlamies uzsvērt, ka atbildei, kuru gribam sniegt ar budžetu, ir jābūt ar šīm iezīmēm.

Uz tikšanos septembrī un ceru, ka Komisija nopietni ņems vērā Parlamenta viedokli.

  Anne E. Jensen, ALDE grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētājas kundze, Surján kungs ir izvēlējies „drošību” kā 2010. gada budžeta virsrakstu, interpretējot šo vārdu visplašākajā nozīmē: finanšu un ekonomiskās krīzes mazināšana, tā nozīme darbavietām un ekonomiskajai drošībai, enerģijas piegāžu drošība, drošs transports, iedzīvotāju drošums un drošība imigrācijas un demogrāfisko pārmaiņu radīto problēmu ietekmē, kad mazāks skaits jaunu cilvēku rūpējas par pieaugošo vecāka gadagājuma cilvēku skaitu, labākas apkārtējās vides aizsardzības nepieciešamība, cīņa pret terorismu un nepieciešamība veicināt drošību un drošumu ar ES lomu pasaulē. Virsraksts „drošība” norāda uz daudzām jomām, kurās ES budžets ir svarīgs un cik būtiski ir, lai budžets atspoguļotu mūsu vajadzības.

Daudzējādā ziņā 2010. gads būs interesants gads ES budžetam. 2010. gadā struktūrfondiem pirmo reizi tiks ieviests „n+3” noteikums. Apropriācijas, kuras nebūs izmantotas pēdējo trīs gadu laikā atbilstīgi programmai zaudēs spēku. Tagad mēs redzēsim, vai dalībvalstis ir spējušas izmantot apropriācijas paredzētajā laikā. Es noteikti ceru, ka termiņa izbeigšanās klauzula, n+3 noteikums nestāsies spēkā, bet ja tomēr tā būs, tad noteikti būs iemesls pārskatīt, vai struktūrfondu noteikumi ir pietiekami elastīgi un nebirokrātiski.

2010. gadā tāpat kā iepriekšējos gados, ārpolitika būs sarežģīts jautājums. Es mudināšu Komisiju rast nepieciešamās apropriācijas, lai gan griesti šai izdevumu kategorijai ir ļoti zemi. Budžeta komitejā mums bija vairākas diskusijas par nostāju jautājumā par ES subsīdijām Nabucco cauruļvadam. Vēlos uzsvērt, ka šim jautājumam mēs Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupā piešķīrām lielu nozīmi. Enerģētikas drošība jāpanāk ar daudziem un dažādiem pasākumiem, bet jo īpaši mēs vēlamies redzēt atbalstu projektam Nabucco, kurš galu galā ir neatkarīgs no Gazprom.

Budžeta procedūra šogad būs diezgan sarežģīta. Šis, protams, ir vēlēšanu gads. Maňka kunga un Surján kunga ziņojumi atspoguļo vienīgo iespēju, ko Parlamentam vajadzēs paust nostājā par budžetu. Jaunievēlētajam Parlamentam būs jāved aktuālās sarunas par budžetu. Nav viegli saglabāt procedūru, kuru mēs ieviesām pagājušajā gadā kopā ar referenti Haug kundzi un pietiekami iesaistot speciālistu komitejas. Protams, mums jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka procedūra ir cik iespējams atklāta un strukturēta un prieks dzirdēt, komisār, ka to grasāties darīt arī jūs. Uzskatu, ka Maňka kungs un Surján kungs to darot, ir sagatavojuši labu priekšlikumu.

  Wiesław Stefan Kuc, UEN grupas vārdā. - (PL) Priekšsēdētājas kundze, 2010. gada budžeta sagatavošana prasa daudz drosmes. Mēs vēl arvien nezinām pagājušajā gadā sākušās krīzes pilnu apjomu. Diemžēl par spīti atsevišķu valstu ievērojamajiem centieniem to kontrolēt, krīze turpina attīstīties – darbavietas tiek slēgtas, bezdarbs pieaug un veselas ģimenes, kā arī sabiedrības daļas, pilsētas un ciemi kļūst nabadzīgāki.

2007. - 2012. gada daudzgadu finanšu shēmas pieņemto uzdevumu izpilde rada aizvien vairāk grūtību. Pagājušogad, kad tika veidots 2009. gada budžets, aprēķinātais finansējuma apjoms tika sasniegts ar lielām grūtībām. Vai būs iespējams saglabāt šo līmeni 2010. gadā? Es tā ceru. Tā būs mūsu lielākā problēma nākamajā gadā.

Mums jāatceras, ka solidaritāte grūtā laikā ir vissvarīgākais. Mēs nedrīkstam atteikties no Lisabonas stratēģijā pieņemtajiem cēlajiem mērķiem. Mums jāņem vērā ES dalībvalstu ekonomiskā dažādība – ne visas spēs pārvarēt krīzi, bet kopīga rīcība var sniegt ievērojamu palīdzību. Mums joprojām ir iespēja vidusposma pārskata pakāpē mainīt savu politiku un koncentrēties uz krīzes negatīvo seku apkarošanu, padarot to par prioritāti numur viens.

Nobeigumā es vēlos sirsnīgi pateikties maniem kolēģiem deputātiem Budžeta komitejā Surján kungam un Maňka kungam par viņu devumu tik grūtā laikā.

  Pedro Guerreiro, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Saskaroties ar krīzes padziļināšanos Eiropas Savienībā un iztrūkstot mērķiem un efektīviem pasākumiem Kopienas līmenī, lai cīnītos ar to, Eiropas Parlaments, kurš pagājušā gada decembrī vienojās par 2009. gada budžetu, kas ir apmēram 8 miljardus EUR mazāks kā noteikts daudzgadu finanšu shēmā (DFS) 2007. - 2013. gadam, tagad vēlas, lai galīgais 2010. gada budžets tuvojas šīm augstajām robežām. Tomēr mēs uzskatām, ka arī tas mazums, ko Parlaments varētu prasīt, patiesībā ir pārāk maz.

Budžeta ierobežojumi, kurus nosaka pašreizējā DFS, kas ierobežo Kopienas budžetu līdz 1 % no ES iekšzemes kopprodukta, ir acīmredzami neatbilstoši, lai sasniegtu pasludināto ekonomisko un sociālo kohēziju. Vēl vairāk, šie neatbilstīgie ierobežojumi pilnībā netiek izmantoti šim mērķim, vai pat ievēroti, un tie noteikti netiek pilnībā ieviesti. Regulārā Struktūrfondu un kohēzijas fondu budžeta nepietiekama plānošana un nepietiekama izpilde, kas ieviešanā atpaliek divus gadus, prasa, lai tiktu pieņemta pasākumu sērija, kas nodrošinātu šo fondu ieviešanu, sevišķi šobrīd, kad Eiropas Savienība un tās neoliberālā politika ir viens no pašreizējās ekonomiskās krīzes pamatcēloņiem.

Saskaroties ar bezdarba pieaugumu, sociālo nevienlīdzību un nabadzību, mēs atkārtoti aizstāvam steidzamo nepieciešamību palielināt Struktūrfondu un kohēzijas fondu finanšu resursus, paātrināt un nodrošināt to pilnu ieviešanu, palielināt Kopienas līdzfinansējuma apjomu un atcelt n+2 un n+3 noteikumu piemērošanu šiem fondiem. Šie fondi jāizmanto, lai aizstāvētu nodarbināto tiesības un palielinātu strādnieku pirktspēju, efektīvi atbalstītu mazo un ģimenes lauksaimniecību un zvejniecību, aizstāvētu un attīstītu produktīvās nozares katrā dalībvalstī, jo īpaši kohēzijas valstīs un efektīvi atbalstītu mikro-, mazos un vidējos uzņēmumus un kooperācijas nozari.

  Nils Lundgren, IND/DEM grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētājas kundze, ES sagaida globālo krīzi ar budžetu, kuru formulēja pirms pusgadsimta. Pēc referenta teiktā, ES jāstājas pretī modernajai, globalizētajai pasaulei ar budžetu, kurā gandrīz visa nauda ir atvēlēta mēnessērdzīgai lauksaimniecības politikai un neefektīvai reģionālajai politikai. Tas līdzinās kavalērijas izmantošanai, lai uzbruktu modernai, mehanizētai armijai ar vadāmajām raķetēm.

Atšķirības mērogos ir absurdas. Finanšu krīzes atrisināšanas izmaksas tagad nav iespējams novērtēt, bet viens piedāvātais aprēķins reģionā min skaitli USD 50 000 miljardi. Kopējais ES budžets ir tikai pāris procenti no šī daudzuma, kas jau ir atvēlēti lauksaimniecībai un reģionālajai politikai. ES ir pieprasījusi katrai dalībvalstij ieviest stimulu kopumu, kas atbilst tikai nedaudz vairāk kā 1 % no IKP. Tas jau ir vairāk kā viss ES budžets, kura apjoms, protams, ir tikai apmēram 1 %.

Patētiski ir lasīt formulējumus abos šajos ziņojumos par klimata un enerģētikas politikas finansēšanu. Arī šajās jomās ES budžets ir pavisam niecīgs. ES uzdevums ir iegūt sadarbību un saistības, kuru izmaksām jābūt iespējamām dalībvalstīm pēc tam, kad tās noenkurojušās demokrātiskā procesā.

Tas pats attiecas uz enerģētikas politiku. Gāzes cauruļvadus ir vieglāk vilkt pa zemi nekā jūras gultnē. Tagad, kad Krievija un Vācija tomēr būvē gāzes cauruļvadu jūrā starp šīm abām valstīm, tās izolē sevi. Tas ir jauns Rapallo [līgums] un ES nesaka ne vārda. „Man vārdi izgaist, domas plok pie zemes,” saka karalis Hamletā.

  Sergej Kozlík (NI). – (SK) Budžeta komitejas referenta Maňka kunga piedāvātā Eiropas Parlamenta budžeta struktūras pamatloģika ir skaidra. Tā ietver atbalstu vājākajiem punktiem, kuri nav pilnībā pārdomāti vai pietiekami ieviesti iepriekšējos gados.

Pirmkārt un galvenokārt tas ietver tikšanu skaidrībā par mutiskās un rakstiskās tulkošanas resursiem Eiropas Parlamentā. Par spīti cerētajam mēs esam ievērojami atpalikuši vienas no Eiropas Savienības pamata aksiomas pilnīgā ieviešanā, kas ir piekļuves vienlīdzība un brīvība no lingvistiskās diskriminācijas.

Un es nedomāju tikai par vienlīdzīgu piekļuvi un brīvību no diskriminācijas Parlamenta deputātu darbībā, bet sevišķi ES pilsoņu iespēju neatkarīgi no viņu dzimtās valodas piekļūt informācijai par pasākumiem un debašu iznākumiem iestādēs, kurās viņi deleģē savus pārstāvjus tiešās vēlēšanās.

Lai gan Eiropas Savienība ir ievērojami paplašinājusies, piecu gadu aizkavēšanās patiešām izskatās kā absurda cenšanās iegūt laiku. Tas grauj ticību Eiropas iestādēm, jo īpaši mazākajās valstīs un rada auglīgu augsni nacionālistiskām politiskām grupām.

  Salvador Garriga Polledo (PPE-DE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, šis ir pēdējais budžets šī Parlamenta pilnvaru laikā un par laimi, tas būs arī pēdējais budžets pirms Lisabonas līguma ieviešanas kopā ar jaunajiem budžeta noteikumiem.

Šodien mēs debatējam par budžeta pamatnostādnēm, un ir skaidrs, ka mums tās jāapstiprina savlaicīgi, lai ietekmētu provizoriskā budžeta projekta sastādīšanu, ko veiks komisāre, kā viņa tikko darīja zināmu. Tās ir pamatnostādnes, jo ietver šī Parlamenta politiskās prioritātes, kurām jāpiešķir budžeta saturs un apropriācijas.

Eiropas Savienības budžets ir cīņa par nepietiekamiem resursiem finanšu un ekonomiskās krīzes laikā. Lēmumi, kurus mēs šodien pieņemam par Parlamenta politiskajām prioritātēm, ir ļoti svarīgi, jo īpaši tādēļ, ka šis budžets veidos tiltu starp diviem Parlamenta pilnvaru laikiem un arī starp diviem Eiropas Komisijas mandātiem.

Šīs procedūras uzsācēji nebūs tie paši cilvēki, kas to pabeigs decembrī un šajā laikā mums var būt pat trīs komisāri, kas atbild par budžeta lietām, un es vēlos izmantot šo iespēju, lai apsveiktu komisāri ar iecelšanu šajā amatā. Tādēļ konsensa panākšana par prioritātēm šajā Parlamentā ir ļoti svarīga.

Acīmredzot tāpat kā pagājušajā gadā mēs veidosim budžetu mūsu iedzīvotāju vislielākajai drošībai. Šī drošība ietver daudzas atsevišķas pozīcijas, piemēram, sociālo kohēziju, darba meklēšanu un kohēziju un, kā tika minēts šīs sēdes sākumā, diemžēl ir nepieciešams stiprināt arī drošību un cīņu pret terorismu. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka cīņa pret terorismu diemžēl joprojām ir Eiropas Savienības prioritāte.

Protams, cita prioritāte būs ekonomiskās krīzes apkarošana. Ekonomikas atveseļošanas plāns ir parādījis gada budžeta, daudzgadu finanšu shēmas un pat starpiestāžu sadarbības ierobežojumus un neatbilstības. Trūkst īsta dialoga, lai pētītu, piemēram, Eiropas Investīciju bankas lomu un izdevumu kategoriju pārpalikumu izmantošanu Eiropas Komisijas plānu finansēšanai. Trūkst konsensa un arī dialoga.

Šīs pamatnostādnes ietvers politiskus lēmumus, kuri atspoguļosies jūlija saskaņošanas sanāksmē un tad būs daļa no pirmā lasījuma.

Es vēlos, lai referents Surján kungs saņem pietiekamu atbalstu, lai veiksmīgi pabeigtu pamatnostādnes, jo ir viņam spējas to darīt un es ceru, ka līdz decembrim viņš panāks ļoti pozitīvu iznākumu.

  Ralf Walter (PSE). - (DE) Paldies, priekšsēdētājas kundze, paldies, komisār! Kā teica Surján kungs, pieejamais budžets ir nepietiekams – 1 % no iekšzemes kopprodukta. Tātad mums jābūt vēl uzmanīgākiem ar finansējumu, jo īpaši ņemot vērā krīzes ietekmi uz cilvēku domāšanu. Mums jācenšas pieņemt lēmumus kopā.

Šajā ziņojumā ir viena daļa, par kuru nav iespējams kopīgs lēmums. Tā ir par enerģijas piegādi un enerģētisko drošību. Es jautāju sev, vai laikā, kad jāatskaitās par katru eiro, mums patiešām nauda jāiegulda nozarēs, kur tirgus spēlētāji gūst miljardu peļņu? Tiek piedāvāts atbalsts tādiem gāzes cauruļvadiem kā Itālijas grupas Eni projekts South Stream, kura guva 10  miljardu EUR peļņu. Nord Stream projekts pieder Vācijas grupai E.ON., kura gūst 5 miljardu EUR peļņu un Nabucco ir apvienojis Vācijas, Austrijas un Turcijas kompānijas, kuru kopējā peļņa pārsniedz 6 miljardus EUR. Vai mums patiešām nodokļu maksātāju nauda jāiegulda nozarēs, kurās tiek gūta peļņa? Varbūt konglomerāti paši var ieguldīt vajadzīgos līdzekļus un varbūt mums vajadzētu iesaistīties tikai tajās nozarēs, kurās nodokļu maksātāju atbalsts ir patiešām nepieciešams? Mums nevajadzētu izmest naudu tiem, kas jau nopelna pietiekami. Tādēļ es uzdodu jautājumu: vai tas ir tas, ko mēs vēlamies?

Mans otrais jautājums ir šāds: Ja mēs atbalstām kompānijas, kāpēc Nabucco? Kādēļ mēs vēlamies izjaukt līdzsvaru šajā ziņā? Kāpēc mēs, piemēram, vēlamies dot priekšroku Ungārijas, nevis Itālijas kompānijai? Kā jūs to izskaidrosiet? Konkurences neitralitāte ir obligāta, bet to traucē tas, ko jūs cerat pieņemt.

Mans trešais uzskats ir, ka nauda jātērē Eiropā. Kāda jēga ir mūsu investīcijām Azerbaidžānā? Krīzes laikā Eiropas iedzīvotāji vēlas, lai mēs nodrošinām risinājuma mehānismus. Viņi gaida, lai mēs sniedzam palīdzību.

Mēs nevaram atbalstīt Surján kunga ziņojumu, jo tas nozīmēs konkurenci kropļojošu pasākumu atbalstīšanu un izšķiedīs vairāk naudas iestādēs un uzņēmumos, kuri gūst labu peļņu. Eiropas Savienība ar tās niecīgajiem resursiem nepavisam nevar to atļauties.

  Kyösti Virrankoski (ALDE). – (FI) Priekšsēdētājas kundze, nākošā gada Eiropas Parlamenta budžeta veidošana būs problemātisks uzdevums. Eiropas Parlamenta vēlēšanas nākamajā pavasarī radīs ilgu pauzi budžeta veidošanas procesā un iespējamā Lisabonas līguma stāšanās spēkā nozīmē, ka budžets tiks veidots atbilstīgi vieniem noteikumiem, bet tā izpilde tiks īstenota atbilstīgi citiem noteikumiem. Tādēļ es vēlu panākumus budžeta galvenajiem referentiem Surján kungam un Maňka kungam šajā milzu darbā!

ES struktūrpolitika ir iesprūdusi milzīgā birokrātijas apburtā lokā. Iemesls ir bezcerīgi sarežģītā administrēšanas un pārraudzīšanas sistēma, kas ir radīta, lai apkalpotu 20 % Sociālā fonda programmu un tikai 7 % Reģionu attīstības fondu programmu. Atbilstīgs finansējums ir tikai 2 % lielo projektu. Ir pagājuši vairāk nekā divi gadi kopš jaunā plānošanas perioda sākuma. Piemēram, pagājušajā gadā tika anulētas vai atliktas saistības par vairāk nekā 2.8 miljardiem EUR un vairāk kā 4 miljardi EUR tika anulēti maksājumu apropriācijās.

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, katru gadu pieņemtais budžets kopā ir ievērojami mazāks nekā paredzēts daudzgadu finanšu shēmā. Bez tam, budžeta izpilde tiek īstenota vēl zemākā līmenī, neizpildot ievērojamu daļu budžeta prasību (RELs). Šo parādību sarežģī noteikumu un prasību sistēma, kuru uzspiež Eiropas Komisija, kā arī detalizētie noteikumi saņēmējiem, kurus ieviesušas dalībvalstis.

Lai uzlabotu budžeta izpildi, gan Komisijai, gan atsevišķām dalībvalstīm ievērojami jāsamazina birokrātijas slogs. Otrkārt, ņemot vērā dziļo ekonomisko krīzi ES, ir svarīgi paplašināt gan ES budžeta līdzekļu, gan finansējuma izmantošanu aizdevumu un kredītu veidā no Eiropas iestādēm, lai atbalstītu attīstību dalībvalstīs un jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu sektorā. Treškārt un visbeidzot ir svarīgi plašāk izmantot ES budžeta līdzekļus un arī banku finansējumu, lai nodrošinātu īstu dažādību enerģijas piegādēs un jo īpaši Nabucco projektu. Ja mēs nedažādosim izejvielu piegādi enerģijas un jo īpaši dabasgāzes ražošanai, atkārtosies tādas krīzes kā janvārī.

  Hans-Peter Martin (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, ir labi, ka mēs runājam par finanšu krīzi, bet mēs nevaram teikt, ka Eiropas Savienības budžetā nav naudas, lai finansētu tās apkarošanas pasākumus.

Mūsu gada budžetā ir 144 miljardi EUR, no kuriem ir izcelti 5 miljardi EUR. Mans priekšlikums ir šāds: pārvērtīsim šos 5 miljardus EUR par 50 miljardiem EUR nepalielinot budžetu. Kā tas iespējams? Ņemsim administratīvo daļu, ja mēs ietversim visus ES administratīvos izdevumus, kas paslēpti darbības programmās, tas mums dos 15 miljardus EUR.

Uzskatu, ka mums pietiktu ar 5 miljardiem EUR, kas atstāj 10 miljardus EUR finanšu krīzes apkarošanai. Tad mēs izdarītu to, ko vienmēr prasām citiem, proti, iesniegtu mūsu programmas un pasākumus neatkarīgai vērtēšanai. Esmu pārliecināts, ja Eiropas Savienības šodienas politikas visbeidzot pētītu, mēs viegli sasniegtu papildu 30 miljardu EUR ietaupījumu ik gadu, nepazaudējot no redzesloka mūsu mērķus.

Šajā Parlamentā ir arī dažas mazas lietas. Mums ir 1,5 miljardu EUR budžets. Sēžu sākšana laikā ieviestu mūsu darbā efektivitāti, kas būtu 700 miljonu EUR vērta, un pārējos 300 miljonus mēs varētu iegūt no Padomes, kura strādā tikpat izšķērdīgi kā Parlaments.

  Reimer Böge (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi! Ar 2010. gada budžeta pamatnostādnēm Parlaments plenārsēdē noteiks ne tikai budžeta politikas pamatnostādnes, bet tā kā nav rezolūcijas priekšlikumu par tematu no politiskajām grupām, tās būs reakcija arī uz Komisijas ikgadējo politikas stratēģiju.

Budžeta sarežģītības iemesls, protams, ir divas pakāpes, kas to veido. Parlaments un tā Budžeta komiteja vēl atbildēs par jūlija saskaņošanu, un mēs šodien nevaram paredzēt, kādas jaunas problēmas un papildu pasākumi radīsies, piemēram, no iespējamās Lisabonas līguma stāšanās spēkā vai no starptautisko un Eiropas ciklisko tendenču jaunajām prasībām. Tajā pašā laikā 2010. gada budžets veidos tiltu uz budžeta pārskatīšanu un daudzgadu programmu vidusposma pārskatu, kas notiks 2010. gadā. Priecājos redzēt, ka referents Surján kungs, diskutējot par budžeta politiku, uzsver, ka Eiropa nozīmē iespējas un aizsardzību, proti, garantējot gan iekšējo, gan ārējo drošību, piedāvājot Eiropas iedzīvotājiem aizsardzību un palīdzot pārvarēt pašreizējās problēmas, dodot jaunus impulsus izaugsmei, inovācijām un darbavietām. Mēs nerunājam tikai par naudu, mēs runājam jo īpaši par esošo pasākumu vienkāršošanu un paātrināšanu, lai mums vienmēr nebūtu jāatmaksā saskaņotie maksājumi mūsu solidaritātes programmām, kuras gadu no gada veido daļu budžeta ar papildbudžeta līdzekļiem

Es atbalstu arī prioritātes, ar kurām Maňka kungs iepazīstināja Parlamentu savā ziņojumā. Papildu nepieciešamībai uzlabot valodu lietas, uzlabojot Parlamenta iekšējās struktūras, ir nepieciešams turpināt iesākto atbilstības izvērtēšanu, nevis vienmēr pieprasīt jaunas štata vietas. Ja mēs pieņemsim vairāk likumu, mums būs vairāk jākoncentrējas, mēs nevaram vienmēr prasīt jaunas štata un amata vietas, kā mums to gribētos. Šeit mums vēl ir daudz darāmā.

  István Szent-Iványi (ALDE). - (HU) Priekšsēdētājas kundze, komisār, es atzinīgi vērtēju to, ka ziņojums iestājas par Komisijas atbalstu Nabucco projektam. Krievijas – Ukrainas gāzes krīze ir norādījusi uz Eiropas atkarību no gāzes piegādēm. Nabucco projekts ir vienīgais reālais, dzīvotspējīgais plāns, kurš spēj mazināt Eiropas vienpusīgo atkarību no Krievijas gāzes piegādēm. Jūs droši vien esat noguruši no tā, ka es katru gadu debatēs par budžetu vēršu jūsu uzmanību uz nepietiekamo ārlietu finansējuma sadaļu. Eiropas Savienība var savlaicīgi reaģēt uz jaunajām problēmām tikai tad, ja tās budžets ir patiesi elastīgs un ļauj pārdalīt līdzekļus starp sadaļām un to ietvaros, citādi mēs varam turpināt atbalstīt mūsu vissvarīgākos mērķus ar budžeta trikiem un necaurredzamām budžeta manipulācijām. Es aicinu Komisiju piedāvāt risinājumu nopietnajām starptautisko attiecību finansēšanas problēmām īsta vidusposma pārskata kontekstā un nodrošināt lielāku budžeta elastīgumu.

  James Elles (PPE-DE) . – Priekšsēdētājas kundze, nonākot pie 2010. gada budžeta pirmās pakāpes, es vēlos pateikties abiem referentiem. Arī citi runātāji ir minējuši, ka šajā rudenī mums būs cita veida debates, jo Eiropas vēlēšanas notiks vissliktākajos ekonomiskajos apstākļos pēdējo 60 gadu laikā.

Tādēļ es domāju, Surján kungs, jūs esat šajā dokumentā izvirzījis tradicionālas problēmas, un tad, kad izskatīsim budžetu rudenī, tās debatēs tiks mainītas, ņemot vērā tā brīža situāciju un radot jaunas darbavietas nākotnei, nevis skatoties atpakaļ. Uzsvars būs uz jūsu dokumentā minētajām zaļajām tehnoloģijām, nulles oglekļa tehnoloģijām, uz IT ieguldījumu inovācijās un jaunas izaugsmes panākšanu, kas būs nepieciešama Eiropas ekonomikai.

Maňka kungs, Eiropas Parlamenta budžetā, domājot par tikko minēto izvērtēšanas procesu, lūdzu, neaizmirstiet tehnoloģiju lomu un to, ka visu var darīt daudz vienkāršākā veidā. Mums nevajag tradicionālus darbības veidus: mums jādomā par jauniem saziņas veidiem ar iedzīvotājiem. Es paredzu, ka līdz nākošā Parlamenta darbības beigām ikvienam parlamentārietim, izņemot vienu vai divus, būs savs emuārs. Globālajā sistēmā šodien ir vairāk nekā 100 miljoni emuāru, tie neeksistēja, kad 2004. gadā sākās šī Parlamenta pilnvaru periods. Mums jādomā par nākotni, nevis jāmīņājas pa parastajiem ceļiem, kurus mēs esam izmantojuši tik daudzos gadījumos.

Nobeigumā es stingri atbalstu Surján kunga priekšlikumu, jo tas abos budžetos atsaucas uz to, ko es saucu par „naudas vērtu” un ko citi sauc par budžeta tērēšanas „kvalitatīvu uzlabojumu”. Ekonomikas recesija būs ļoti smaga un mums būs jāspēj pamatot naudas izlietojumu. Vēlos pateikties komisārei par viņas pilnvaru laikā paveikto, lai pārraudzītu izlietojumu. Būtu ļoti apsveicami, ja jaunajam Parlamentam būtu analīze par vājajām un stiprajām vietām.

SĒDI VADA: M. SIWIEC
Priekšsēdētāja vietnieks

  Maria Petre (PPE-DE). - (RO) Es vēlētos vispirms pateikties manam kolēģim deputātam Surján kungam par pūliņiem. Debatējot par 2010. gada budžeta procedūras pamatnostādnēm, kas būtībā ir politiskas debates, es vēlos uzsvērt pāris lietas.

Rumānija un es uzskatām, ka ir viens vitāli svarīgs elements, kas nepieciešams, lai nodrošinātu Eiropas Savienības efektīvu darbību un kas nešaubīgi jāiekļauj 2010. gada budžeta pozīcijās: Nabucco projekts. Mēs visi zinām, ka Eiropas Savienībai pagājušajā ziemā bija nepatīkama pieredze, kad tā lielā mērā palika bez gāzes piegādēm. Šis jautājums attiecas ne tikai uz gāzi, bet visiem enerģijas resursiem, kurus izmanto Eiropas Savienība.

ES ir atkarīga no piegādātājiem ne tikai cenu, bet arī piegāžu ziņā. Tādēļ mums ir nepieciešams dažādot enerģijas piegādātājus, enerģijas resursus un šo resursu pārvadāšanas veidus, lai garantētu mūsu iedzīvotājiem nepārtrauktas piegādes un pasargātu no to pārtraukumiem, jo īpaši aukstās ziemās.

No otras puses, es uzskatu, ka ir nepieciešams ieguldīt līdzekļus un veicināt jaunu tehnoloģiju pētniecību un attīstīšanu, kas dos iespēju uzņēmumiem lietot pēc iespējas mazāk enerģijas. Mums kopā ar Eiropas iedzīvotājiem jāpastiprina enerģijas taupīšanas kampaņas. Resursu dažādošana un taupīšana ir risinājumi, kas nepieciešami, lai aizsteigtos priekšā un atbildētu uz enerģijas krīzi, kas apdraud Eiropas Savienību.

  Ville Itälä (PPE-DE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, priekšā ir problēmu pilns gads: visam pāri vēlēšanas un ekonomiskā krīze. Tas nozīmē, ka mums būs ļoti liela atbildība, bet, par laimi, Surján kungs un Maňka kungs pie tā strādā. Es zinu, ka abi kungi izturas pret saviem pienākumiem nopietni un spēj tos veikt ļoti labi. Tas nozīmē, ka mums īpaši jāapdomā Parlamenta projekti, jārāda piemērs vispārējai publikai un tādējādi jāiegūst tās uzticība. Mums jāņem palielināmais stikls un rūpīgi jāskatās, kādus projektus mēs varam realizēt šajā laikā. Tiem nav jābūt ļoti grandioziem.

Es vēlos savā runā pievērsties vienai detaļai. Šī gada budžets ir ieguvis jaunu pozīciju „Baltijas jūras stratēģija” un es ceru, ka šogad Komisija un Parlaments kopā „trāpīs” uz pareizajiem projektiem un atradīs pareizo naudu pareizajiem pasākumiem. Tie, kas dzīvo Baltijas jūras reģionā, gaida no šīs Baltijas jūras stratēģijas kādu labumu, un ja mēs pārdomāsim šo jautājumu, varam gūt labus panākumus.

  László Surján, referents – (HU) Pateicos par komentāriem un uzskatu, ka lielākajai daļai izskanējušās kritikas un vairumam iesniegto grozījumu ir kopīga izcelsme. Es domāju, ka tie ir drīzāk terminoloģijas, nevis patiesas opozīcijas jautājumi. Pastāv viens galvenais debašu jautājums, un tas ir atbalsts Nabucco jautājumam. Es vēlos skaidri pateikt, ka mēs nevēlamies atbalstīt kompānijas un ka runa nav par miljardiem eiro vērtiem projektiem, tomēr mēs ceram, ka Eiropas Komisija veiks nepieciešamos pasākumus Eiropas enerģētiskās neatkarības virzienā un viens no simboliem tam ir Nabucco projekts.

Priekšsēdētāja kungs, atļaujiet pievērst uzmanību vēl vienai domai. Uz to norāda pats budžets. Šodien Eiropas pilsoņiem vairs nav tādas Eiropas Savienības izcilības apziņas, kāda bija tās dibinātājiem, proti, ka tā radīs mieru un ka vairs nebūs iespējams uzsākt karu. Šodien uz spēles ir likts vēl kas. Mums nav jābaidās no kara, bet tomēr mēs redzam tādus uzbrukumus kā šī krīze. Ja mēs to varēsim atrisināt un pierādīt sev un Eiropas iedzīvotājiem, ka Eiropas Savienība var kopā risināt šos jautājumus, tad ES dod skaidru signālu, tās iedzīvotājiem, ka ir vērts upurēties, ir vērts sadarboties. Mums ir nepieciešama Savienība. Es ceru, ka eiroskeptiskums mazināsies, ja mēs pieņemsim veiksmīgu budžetu 2010. gadam un es lūdzu atbalstu tagad un vēlāk rudenī. Paldies par jūsu cieņas pilno uzmanību!

  Vladimir Maňka, referents. – (SK) Es vēlētos pateikties visiem, kas piedalījās šajā iedvesmojošajā diskusijā un arī „ēnu” referentiem par konstruktīvo sadarbību. Pateicoties viņu grozījumu priekšlikumam viss projekts kļuva kvalitatīvāks.

Es vēlos pateikties arī ģenerālsekretāram Rømer kungam par sadarbību un gaidu sadarbību ar nākamo ģenerālsekretāru.

Es pateicos arī visiem Eiropas Parlamenta ģenerālsekretariātu pārstāvjiem, ar kuriem es tikos un kopā diskutēju. Gribu darīt zināmu citu ģenerālsekretariātu pārstāvjiem, ka vēlos tikties arī ar viņiem un strādāt kopā, meklējot efektīvus risinājumus, lai mēs varētu ar labākiem rezultātiem izlietot Eiropas iedzīvotāju finanšu resursus.

Budžeta komiteja ir konstruktīvi sadarbojusies ar citām iestādēm arī agrāk un iepriekšējās budžeta procedūrās. Uzskatu, ka šo iestāžu pašlaik iesniegtie budžeta pieprasījumi ir reālistiski.

Vēlos izteikt atzinību par to, kā budžeti tiek veidoti šajās iestādēs, jo budžeta veidošana ne tikai automātiski ņem vērā inflācijas koeficientu, bet arī balstās uz reālajām vajadzībām, kas pašreizējā periodā ir patiešām ļoti problemātiski. Tuvākajās dienās es tikšos ar iestāžu pārstāvjiem, lai uzklausītu viņu viedokļus pirms šo aprēķinu apspriešanas Budžeta komitejā. Vēlreiz pateicos visiem maniem kolēģiem. Ceru uz tālāku sadarbību.

  Priekšsēdētājs. - Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks otrdien, 2009. gada 10. martā.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Šarūnas Birutis (ALDE), rakstiski. – (LT) Finanšu un ekonomiskajā krīzē mazie un vidējie uzņēmumi aizvien biežāk sastopas ar grūtībām, cenšoties iegūt finansējumu zinātniskajai pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un inovācijām. Vispārējā konkurētspējas un jauninājumu pamatprogramma (CIP) paredz efektīvu atbalstu mazo un vidējo uzņēmumu pasākumiem, kas saistīti ar jauninājumiem, tādēļ tā uzsver pietiekama CIP finansējuma svarīgumu.

Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas sniedz lielas iespējas veicināt izaugsmi un jauninājumus, tādējādi palīdzot sasniegt Lisabonas stratēģijas mērķus un pārvarēt pašreizējo ekonomikas krīzi. Eiropas Pētniecības telpa ir Eiropas informācijas sabiedrības nodibinājums un ir svarīga nekonsekvences novēršanā Eiropas zinātnisko pētījumu pasākumos, programmās un politikā. Atbilstīgs finansējums ir svarīgs, lai nodrošinātu kvalificētu zinātnieku brīvu plūsmu un atbalstītu globālo zinātnisko pētījumu infrastruktūru, kas pieejama visām zinātnieku komandām Eiropā.

Enerģijas piegāžu drošības nosargāšana Eiropas Savienībā un solidaritāte enerģētikas jomā ir vissvarīgākās prioritātes ES darba kārtībā un tas atbilstīgi jāievēro ES budžetā.

  Marusya Ivanova Lyubcheva (PSE), rakstiski. – (BG) EP atbildība 2010. gada budžeta sagatavošanā ir lielāka, salīdzinot ar iepriekšējiem budžetiem. Tā iemesls ir finanšu un ekonomiskā krīze, nestabilā enerģētikas situācija, kas ietekmējusi ES dalībvalstis. Budžeta procedūrā ir nepieciešama vislielākā precizitāte un elastīgas iespējas, jo krīzes dinamika prasa to vadīt dinamiski.

Mums sekmīgāk jārealizē reģionālās un sociālās kohēzijas politika visā ES. Tam jāatspoguļojas ikvienā prioritātē, kas ir vēl lielāka problēma ekonomiskās krīzes apstākļos, lai nepieļautu dalībvalstu sadalīšanos un palīdzētu jaunajām dalībvalstīm uzveikt to.

Uzskatu, ka izmantojot budžeta instrumentus mēs 2010. gadā būsim atbildīgāki par enerģētikas un transporta tīkliem, un ES iekšējās enerģētikas tīkls būs labi veidots, lai garantētu alternatīvu valstīm, kuras visvairāk ietekmē enerģijas trūkums. Citi ļoti svarīgi apsvērumi ir elastīgums un transporta koridoru efektīva finansēšana, lai atvieglotu satiksmi un paplašinātu komunikāciju saiknes starp valstīm. Īpaša uzmanība jāpievērš Ziemeļu-Dienvidu tīkliem..

Daudz lielāka intensitāte ir nepieciešama pētniecības un attīstības projektu paplašināšanā. Jauninājumu politika jāvērš uz nozarēm, kuras ir piemērotas konkrētajām valstīm, lai sasniegtu finanšu izlietojuma maksimālo efektivitāti.

  Péter Olajos (PPE-DE), rakstiski. - (HU) Kā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinuma par ES 2010. gada budžetu sagatavotājs, vēlos paust savu apmierinātību ar mūsu rīcībā esošo materiālu.

Īpaši augstu es vērtēju Komisijas nodomu veicināt ekonomisko un sociālo atveseļošanos, enerģētikas efektivitāti un apkarot klimata pārmaiņas.

Esmu vienisprātis, ka Eiropas Savienībai jāpieņem tālejoši finanšu un budžeta lēmumi, kas dos iespēju ES spēlēt tās lomu vispirms ekonomiskās izaugsmes un darbavietu radīšanas jomā. Apkārtējās vides aizsardzība, proti, zaļais jaunais kurss, rodot pašreizējās ekonomiskās krīzes risinājumus, nodrošina lielisku iespēju palielināt zaļo tehnoloģiju infrastruktūru.

Gāzes piegādes problēmas gada sākumā vēlreiz parādīja alternatīvu enerģijas resursu, alternatīvu enerģijas piegādes ceļu, enerģijas avotu uzglabāšanas kapacitāšu un enerģijas transporta starpsavienojumu trūkumu starp dalībvalstīm. Tādēļ ir svarīgi, lai ES budžets pienācīgi atspoguļo nepieciešamību stiprināt enerģijas piegāžu un transportēšanas drošību un mums jāiegulda ievērojamas summas šajās nozarēs.

Kā ziņojumā skaidri norādīts, klimata pārmaiņas un apkārtējās vides aizsardzība, kā arī enerģētikas drošības jautājums, ir savstarpēji cieši saistīti. Diemžēl pasākumi, kas mazinātu klimata pārmaiņas, nav pietiekami iekļauti ES budžetā. Tādēļ uzskatu, ka Parlamenta galvenais uzdevums šajā ziņā ir izdarīt spiedienu uz Komisiju un panākt, lai iepriekšminētie līdzekļi tiktu palielināti.