Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2009. gada 9. marts - Strasbūra

26. Ar naftu saistīto problēmu risināšana (īss izklāsts)

  Priekšsēdētājs. - Nākamais punkts ir Herbert Reul ziņojuma (A6-0035/2009) Ar naftu saistīto problēmu risināšana īss izklāsts Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā (2008/2212(INI)).

  Herbert Reul, referents. (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, šajā ziņojumā par naftas piegādi es lūdzu ─ un par to vienojās arī komitejā ─ lai tiktu uzsvērta naftas nozīme Eiropas energoapgādē nākotnē. Nafta viennozīmīgi joprojām būs ļoti svarīgs primārās enerģijas avots gan vidējā termiņā, gan arī ilgtermiņā.

Mēs esam piedzīvojuši strauju pieprasījuma palielināšanos, ko izraisījusi ekonomikas izaugsme un iedzīvotāju skaita pieaugums, kā arī vēlme pēc individuālās mobilitātes. Pēdējos mēnešos un gados mums ir radies loģisks jautājums: kādā veidā samazināt patēriņu, kā samazināt pieprasījumu; un ziņojumā lielā mērā arī ir skarts šis jautājums. Kā mēs varam samazināt patēriņu, vai arī apmierināt to, izmantojot citus enerģijas avotus?

Šajā ziņojumā mēģināts pievērsties apstāklim, ka mums, politiķiem, jādomā par to, vai un kā var palielināt resursus, piegādi, un ko šajā saistībā var darīt. Attiecībā uz šo jautājumu ir minēti trīs vai četri punkti. Pirmkārt, lai iegūtu un izmantotu naftu, ir nepieciešami milzīgi ieguldījumi: šajā saistībā vienmēr ir minēti USD 350 miljardi gadā.

Otrkārt, ir jāuzsver, ka mums aktīvāk jādarbojas tehnoloģisko jauninājumu jomā. Mums jādomā arī par to, kā iespējami lietderīgāk izmantot visas pieejamās rezerves. Galvenā uzmanība jāvelta ne vien tehnoloģiju un zemes izmantojamības jautājumiem, bet, protams, ir nepieciešami arī steidzami lēmumi ārpolitikas jomā. Šajā saistībā daudzos punktos, ko es šeit nevaru aplūkot sīkāk, ziņojumā mēģināts uzsvērt, ka mums jāvelta lielākas pūles, lai netradicionālos naftas resursus padarītu komerciāli dzīvotspējīgus: lai veicinātu diversifikāciju, lai atbildētu uz jautājumu, kā var mainīt transporta maršrutus, un lai izvirzītu jautājumu par to, kā ārpolitika var palīdzēt nostiprināt attiecības un savstarpējo atkarību un uzticamību Eiropas Savienības un naftas ieguvējvalstu starpā.

Šis ziņojums nemēģina atbildēt uz visiem jautājumiem saistībā ar naftu, tas drīzāk mēģina aplūkot vairākus jautājumus, kas līdz šim nav bijuši vissvarīgākie jautājumi. Tajā nav aplūkoti visi energoefektivitātes un enerģijas taupības jautājumi, ne tāpēc, ka tie nebūtu svarīgi, bet gan tāpēc, ka par tiem jau ir runāts citur. Šajā saistībā ir jāizvirza vairāki jauni jautājumi: mums, piemēram, pat jāapsver, vai tehnoloģiju nozarē ienāk pietiekami daudz jaunu spēku ─ jauniešu, kuri ir sagatavoti darbam šajā nozarē, lai meklētu jaunus risinājumus.

Tas bija šā ziņojuma būtības īss apkopojums.

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas vārdā es vēlos pateikties Reul kungam par ziņojuma sagatavošanu attiecībā uz ar naftu saistīto problēmu iespējamajiem risinājumiem, es vēlos arī pateikties dažādo komiteju locekļiem par šajā jautājumā izvirzītajiem viedokļiem par viņu vērtīgo ieguldījumu šajās svarīgajās debatēs.

Kopš Komisijas 2008. gada jūnija paziņojuma „Ar naftu saistīto problēmu risināšana” ekonomiskā situācija ir ārkārtīgi mainījusies. Šajā laikā jēlnaftas cena sasniedza USD 140 par barelu, kas galvenokārt ietekmēja Eiropas Savienības ekonomiku un privātpersonas. Pēc tam jēlnaftas cena samazinājās par veseliem USD 100 un noslīdēja līdz USD 40 par barelu.

Tomēr Komisijas veiktā analīze vēl aizvien atbilst situācijai naftas tirgū, pieprasījumam pēc enerģijas pasaulē un saskan ar Eiropas Savienības enerģētikas un klimata pārmaiņu politiku. Visi šie apstākļi mainīs mūsu ražošanas un patēriņa veidus, tie mainīs mūsu paradumus.

Daudzus no šiem jautājumiem detalizēti apsprieda otrajā enerģētikas politikas stratēģijas analīzē, ko pieņēma 2008. gada novembrī, un par ko Parlamentā diskutēja arī citos gadījumos. Turklāt 2008. gada decembrī Padomes un Eiropas Parlamenta pieņemtā priekšlikumu pakete enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā bija galvenais solis uz to, lai ar izlēmīgu rīcību apmierinātu mūsu nākotnes pieprasījumu pēc enerģijas, sevišķi, izvirzot mērķi līdz 2020. gadam panākt, lai 20 % no kopējā patēriņa izmantotu atjaunojamās enerģijas.

Komisijas atzinīgi vērtē un atbalsta lielāko daļu Reul kunga ziņojumā izvirzīto jautājumu. Šeit jāatzīmē atbalsts ieguldījumiem aizstājējenerģiju, piemēram, atjaunojamo enerģiju, avotos, un energoefektīvu preču un pakalpojumu prioritāte. Šos virzienus Komisija iekļāva Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā.

Protams, mēs atzinīgi vērtējam, ka svarīga nozīme ir piešķirta sarunu pastiprināšanai ar naftas ieguvējvalstīm, lai rastu praktiskus risinājumus tām problēmām, ar ko mēs saskaramies. Ir skaidrs, ka, ņemot vērā pieaugošo saikni starp ārpolitiku un nepieciešamību nodrošināt energoapgādes drošību, lai starptautisko tirgu darbību padarītu prognozējamāku, jāveicina labas attiecības ar naftas ieguvējvalstīm.

Šajā sakarā ir jāizvirza jautājums par naftas rezervju pāredzamību. Attiecībā uz naftas uzkrājumu pārredzamību, ─ šo jautājumu izvirzīja otrās stratēģiskās analīzes laikā. Šajā jautājumā pašlaik tiek izpētīta izvēle katru nedēļu publicēt informāciju par komerciālajiem uzkrājumiem.

Enerģijas ietaupījumu un enerģijas avotu dažādošanas jautājumā mēs ņemam vērā izvirzītos argumentus attiecībā uz enerģijas taupīšanas iespējām celtniecības nozarē, un mēs ar interesi gaidām debašu iznākumu attiecībā uz direktīvas par ēku energoefektivitāti atjaunināšanu.

Attiecībā uz jautājumiem par enerģijas avotu dažādošanu transporta nozarē un energoefektīvu automobiļu izmantošanu es atzīmēju, ka atveseļošanās plānā ir iekļauta arī videi draudzīgu automobiļu iniciatīva.

Noslēgumā es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka Komisija ir apņēmusies turpināt risināt visus jautājumos saistībā ar naftas cenām. Šie jautājumi ir enerģētikas, klimata un pētniecības vispārējās politikas daļa.

Mēs priecājamies turpināt sadarbību ar Eiropas Parlamentu visās šajās jomās, un es vēlreiz pateicos Reul kungam par sniegto informāciju un paskaidrojumiem, kas ļoti noderēs mūsu turpmākās enerģētikas politikas attīstībā.

  Priekšsēdētājs. - Mēs noslēdzam šo darba kārtības punktu.

Balsošana notiks trešdien.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Constantin Dumitriu (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Reul kunga ziņojums ir ārkārtīgi svarīgs saistībā ar pašreizējo ekonomikas krīzi un saistībā ar klimata pārmaiņu izvirzītajiem uzdevumiem.

Būdams Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas loceklis, es neatlaidīgi esmu atbalstījis nostāju, ka mēs nedrīkstam par zemu novērtēt ieguldījumu nozīmi tīrajās tehnoloģijās un atjaunojamajās enerģijās, jo šis risinājums samazinātu atkarību no naftas, samazinātu oglekļa emisiju apjomu un visbeidzot, bet tas nav mazāk svarīgi, tas radītu jaunas darba vietas un veicinātu ekonomikas izaugsmi.

Es atzinīgi vērtēju to, ka šajā ziņojumā runāts arī par biodegvielām kā par vēl nepietiekami izmantotu resursu, un es ceru, ka Eiropas Komisija ņems vērā ieteikumu atvieglot šo degvielu piekļuvi tirgum. Biodegvielu izmantošana piedāvā dzīvotspējīgu alternatīvu risinājumu lauku attīstības un vides aizsardzības jomās.

Es esmu arī gandarīts par to, ka aizvien lielāka uzmanība ir veltīta ēku energoefektivitātei, kas ir Eiropas Ekonomikas attīstības plāna prioritāte un Reul kunga ziņojumā šis risinājums ir minēts kā līdzeklis, kas samazinātu pieprasījumu pēc fosilās enerģijas resursiem. Energoefektivitāte ir izdevīga, jo tā samazinās arī patērētāju rēķinu summas laikā, kad ekonomikas krīze viņus ietekmē aizvien nelabvēlīgāk.

  Anni Podimata (PSE), rakstiski. – (EL) Šobrīd, daudz vairāk nekā iepriekš, Eiropas Savienībai vajadzīga kopēja Eiropas enerģētikas politika, kas veicinās energoapgādes drošību un solidaritāti enerģētikas jomā un vienlaikus atbalstīs dzīvotspējīgas izvēles šajā jomā. Mūsdienās nafta ir vissvarīgākais enerģijas avots Eiropā, galvenokārt tāpēc, ka to plaši izmanto transporta nozarē. Kā piemēru tam var minēt apgalvojumu, kas paredz, ka 2030. gadā ES atkarība no naftas sasniegs 95 %. Mēs nevaram neņemt vērā apstākli, ka naftu galvenokārt importē no valstīm, kuras vairākumā gadījumu ir politiski nestabilas, un tāpēc tās nevar uzskatīt par drošām.

Turklāt šobrīd Eiropai ir trīs pārbaudījumi ─ finanses, enerģētika un vide ─ kas noteikti ierobežo mūsu izvēles. Nafta ir novecojis enerģijas avots. Tās izmaksas kopš 2005. gada ir dubultojušās, tās cenas nepārtraukti svārstās un tā rada lielu CO2 emisiju apjomu. Tādēļ enerģētikas politikas pārorientēšana ir vienīgais ceļš, kā sasniegt izaugsmi. Kodolenerģijas vai atbalsts jaunu Āfrikas raktuvju izveidošanai nav risinājums. Risinājums ir atbalstīt Eiropas un valstu energoefektivitātes veicināšanas pasākumus un ieguldīt naudu projektos, kas paredz izmantot atjaunojamos enerģijas avotus.