Debašu stenogramma

Otrdiena, 2009. gada 10. marts - Strasbūra

7. Publiska piekļuve Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir M. Cashman ziņojums (A6-0077/2009) Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (pārstrādātā versija) (COM(2008)0229 C6-0184/2008 – 2008/0090(COD)).

  Michael Cashman, referents. − Priekšsēdētāja kungs, es ar nepacietību gaidu šīs debates un, jo īpaši, es gribētu dzirdēt, kas būs sakāms tiem, kuri nemaz tik dedzīgi nevēlas veicināt pārredzamību un publisku piekļuvi dokumentiem.

Iesākumā es vēlos pateikties tiem septiņiem ministriem no ES, kas izteica savu atbalstu manam ziņojumam. Konkrēti runājot, viņi ir, es citēju: „gandarīti uzzināt, ka Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja 2009. gada 17. februārī pieņēma ziņojumu, kurā atspoguļotais redzējums par pārredzamāku Savienību saskan ar mūsu redzējumu.”

Man šķiet šokējoši, ka laikā, kad mēs cenšamies no jauna izveidot saikni ar mūsu pilsoņiem, cilvēki neatbalsta pārredzamību un atklātību. Tikpat šokēts es esmu par to, ka laikā, kad mēs cenšamies atjaunot saikni starp iestādēm un sabiedrību, mēs neesam gatavi veicināt uzraudzību no sabiedrības puses un atbildību tās priekšā.

Daži deputāti ir izteikuši šaubas par to, vai visi grozījumi, kas ierosināti manā ziņojumā, ietilpst regulas juridiskā pamata darbības jomā — Līguma 255. pants Es vēlos nomierināt viņu prātus: Regulas (EK) Nr. 1049/2001 mērķis ir: „dot sabiedrībai pēc iespējas plašākas tiesības piekļūt iestāžu dokumentiem. Sabiedrības tiesības piekļūt iestāžu dokumentiem ir saistītas ar šo iestāžu demokrātisko raksturu.” Tie nav mani vārdi, kuriem jums jātic — es burtiski citēju Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu M. Turco lietā. Tieši šā sprieduma kontekstā mums jāinterpretē Līguma 255. pants.

Ņemsim par piemēru mūsu 44. grozījumu, kas attiecas uz klasificētiem dokumentiem. Runāt, ka dokumentu klasifikācijai, ierindojot tos pie konfidenciāliem, nav nekāda sakara ar publisku piekļuvi šādiem dokumentiem, kā to pateica Komisija, ir vienkārši liekuļošana. Saskaņā ar pašreizējo Regulas (EK) Nr. 1049/2001 versiju dokumentus drīkst klasificēt tikai, lai aizsargātu būtiskās intereses, kas norādītas 4. panta 1. punktā. Tātad saikne jau pastāv. Tas, ko izdarījām mēs, ir — izzinājām loģiskās sekas, kas izriet no šīs saiknes, un iekļāvām noteikumus par dokumentu klasifikāciju pašā regulā. Šie noteikumi, kas ir rūpīgi izstrādāti pēc to noteikumu parauga, kurus Padome un Komisija jau piemēro, nosaka ierobežojumus sabiedrības tiesībām piekļūt dokumentiem, gluži kā to prasa 255. pants, un Līgumā nav nekā, kas varētu neļaut iestādēm pieņemt šos noteikumus regulā.

Ņemsim par piemēru mūsu 24. grozījumu, kas attiecas uz iestāžu izveidotām aģentūrām un struktūrvienībām. Grozītā Regula (EK) Nr. 1049/2001 noteiks principus, nosacījumus un ierobežojumus publiskai piekļuvei šo aģentūru dokumentiem, taču pati par sevi tā neuzliks aģentūrām nekādas saistības.

Ja jūs izlasīsiet, piemēram, 29. grozījumu, jūs redzēsiet, ka regula attiecas tikai uz dokumentiem, kas ir iestāžu rīcībā, lai gan tā nosaka standartus, kuri aģentūrām būs jāievēro, pieņemot pašām savus noteikumus par publisku piekļuvi to dokumentiem, kas — atļaušos piebilst — ir saskaņā ar 2001. gada 30. maijā pieņemto Padomes, Komisijas un Parlamenta kopīgo deklarāciju.

Ļaujiet man arī atzīmēt — tiem, kas to neredz, — skumjo faktu, ka šeit nav ieradusies Padome, lai piešķirtu pienācīgu nozīmi šim ārkārtīgi svarīgajam ziņojumam.

Es zinu arī, ka daži no jums uztraucās par to, ka mēs pāršāvām pār strīpu savos centienos nodrošināt, lai dalībvalstis nesagrautu augsto pārredzmības līmeni, kura sasniegšana ir šīs regulas mērķis. Es uzskatu, ka man ir labi izdevies novērst bažas, kā jūs redzēsiet no kompromisa grozījumiem, kas atgādina dalībvalstīm par to pienākumiem saskaņā ar Līguma 10. pantu, nevis likt šķēršļus Kopienas mērķu, starp tiem arī pārredzamības un demokrātijas, sasniegšanai.

Nassauer kunga iesniegtie grozījumi var palīdzēt nomierināt šo grupu, kā arī citus deputātus, kas ir nobažījušies par to, ka zināma daļa privātas informācijas varētu kļūt pieejama visiem. Manā ziņojumā šāda iespēja ir izslēgta, un tā nevar notikt. Joprojām ir pamats domāt, ka personiskie un privātie dati paliks aizsargāti, tāpēc es ar lielu interesi uzklausīšu, kādēļ šīs regulas pretinieki tai pretojas.

  Margot Wallström, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. − Priekšsēdētāja kungs, paldies par ļoti saturīgo ziņojumu par Komisijas priekšlikumu pārstrādātai Regulai (EK) Nr. 1049/2001 attiecībā uz publisku piekļuvi dokumentiem. Šis ir ļoti svarīgs un sirdij tuvs temats, un es augstu vērtēju milzīgo darbu, ko paveicis Cashman kungs kā referents un arī daudzi citi aktīvi, ieinteresēti un pieredzējuši cilvēki šajā Parlamentā.

Šis ir temats, kas skar būtiski svarīgas un reizēm konfliktējošas pilsoņu, apvienību un uzņēmumu tiesības.

Mums ļoti rūpīgi jāizskata izmaiņas, kas jāveic šajā regulā, un jākoncentrējas uz atklātību.

Visas trīs iestādes ir vienisprātis, ka kopumā Regula (EK) Nr. 1049/2001 pēdējos astoņus gadus ir darbojusies ārkārtīgi labi. Parlaments, Padome un Komisija šodien ir daudz atklātākas iestādes, nekā tās bija agrāk. Varētu teikt, ka izmaiņas noteikumos izmainīja arī metodes, domāšanu un attieksmi.

Parlaments, Padome un Komisija piekrīt arī tam, ka ir nodrošināta pietiekami laba likumīgo interešu aizsardzība. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka ES iestādes ir piešķīrušas atļaujas piekļūt lielākam skaitam dokumentu, kurpretī reģistrēto atteikumu skaits ir samazinājies. Tāpēc es ceru, ka jūs piekritīsiet, ka Regula (EK) Nr. 1049/2001 ir apliecinājusi savu vērtību. Šā iemesla dēļ pilnīga pārstrādāšana nav nepieciešama.

No otras puses, pat labu instrumentu vienmēr var uzlabot. Juridiskais pamats, kuru mēs izmantojam kā izejas punktu, kā jau to minēja referents, ir Līguma 255. pants. No tā izriet, ka regulai jānosaka principi un ierobežojumi, kas regulē pilsoņu tiesības piekļūt dokumentiem. Kas attiecas uz mūsu rīcībā esošo ziņojumu, es redzu, ka daži grozījumi neiekļaujas Līguma 255. panta darbības jomā un tāpēc nav pieņemami. Bet — un šis ir svarīgs „bet” — tie norāda uz būtiskām problēmām, kuras, iespējams, vajadzētu risināt citā kontekstā. Komisija noteikti tos izskatīs ar konstruktīvu, pragmatisku un bezaizspriedumainu pieeju.

Laiku pa laikam novērtēt, vai tiesību akts darbojas labi un sasniedz savus mērķus, ir laba prakse, un tieši tāpēc Komisija izstrādāja priekšlikumu šīs regulas pārstrādāšanai. Pārstrādāšanas paņēmiena izmantošana atbilst mērķim par tiesību aktu labāku izstrādi. Tā kā šī regula skar pilsoņu pamattiesības, ir ārkārtīgi svarīgi pieņemt vienotu, skaidri saprotamu un viegli lasāmu juridisko tekstu.

Pārstrādāšanas paņēmiens nesasaista likumdevējam rokas vairāk nekā tradicionālais tiesību aktu grozīšanas veids. Neatkarīgi no tiesību aktu izstrādes paņēmiena Kopienas likumdevējs nedrīkst iet tālāk, nekā to prasa priekšlikuma mērķis.

Mēs esam cieši apņēmušies turpināt pārredzamības un atklātības veicināšanu, un tiešām ticu, ka šis ir labs veids, kā to darīt. Tomēr šajā kontekstā man jāteic, ka vairāki grozījumi attiecas uz tādiem Regulas (EK) Nr. 1049/2001 noteikumiem, kurus Komisija neierosināja grozīt. Mēs nevaram tos pieņemt, jo tie neiekļaujas Komisijas priekšlikumā.

No otras puses, Komisija, protams, ir gatava ņemt vērā labas idejas, kau arī patlaban mēs vēl atrodamies šīs procedūras sākuma stadijā. Es vēlos apstiprināt to, ka Komisija ir gatava veikt pārrunas ar abiem likumdevējiem un ka mēs vēlamies mēģināt rast savstarpēju sapratni, lai iegūtu sabalansētu un praktiski īstenojamu kompromisa tekstu. Tomēr, kad abi likumdevēji būs paziņojuši savu nostāju, Komisija vēlas nākt klajā ar uzlabotu priekšlikumu. Mēs nevaram un nemēģināsim pieņemt pāragrus lēmumus vai prognozēt pārrunu rezultātus.

Mums arī jāpatur prātā izmaiņas, ko šajā svarīgajā jautājumā ieviesīs Lisabonas līgums — ja un kad tas stāsies spēkā.  Regula (EK) Nr. 1049/2001 tad attieksies uz visām Eiropas Savienības iestādēm, struktūrām un aģentūrām, kaut arī uz Eiropas Kopienu Tiesu, Eiropas Centrālo banku un Eiropas Investīciju banku tā attieksies tikai ierobežotā apmērā. Pilsoņiem Lisabonas līgums nozīmēs īstu progresu, jo visām ES iestādēm tiks piemērots vienots noteikumu kopums attiecībā uz piekļuvi dokumentiem. Šāds vienots noteikumu kopums nodrošina konsekvenci, taču tajā pašā laikā tas ir jāpielāgo tā, lai to būtu iespējams piemērot lielajam skaitam iestāžu, kurām ir ļoti atšķirīgas pilnvaras un kompetences.

Vēl es vēlos atkārtot to, ko esmu teikusi jau iepriekš gan šajā Parlamentā, gan citur. Regula (EK) Nr. 1049/2001 ir pārredzamības politikas stūrakmens, taču mums arī jāpadomā, ko mēs varam aktīvi darīt ārpus šī oficiālā tiesību akta robežām. Šā iemesla dēļ es 20. janvārī notikušajā Pilsoņu tiesību, tieslietu un iekšlietu komitejas apvienotajā sanāksmē paziņoju, ka es uzņemos iniciatīvu sagatavot rīcības plānu atklātības nodrošināšanai. Uzlaboti reģistri, labāka saprotamība lietotājiem un pieejamība, aktīva izplatīšana un ātrāka dokumentu publicēšana ir tie jautājumi, kuriem es vēlos pievērsties šajā rīcības plānā un, protams, turpināt tos pārrunāt ar citām ES iestādēm. Šis ir pragmatisks un efektīvs veids, kā ieviest pārredzamību visās mūsu politikas jomās. Mums ir jārāda piemērs.

Šadā pašā garā mums arī jāmeklē veidi, kā padarīt mūsu iestādes un to darbību saprotamāku pilsoņiem. Mums nepieciešama aktīva pilsoņu informēšanas politika, lai darītu viņiem zināmu, kā Eiropas mēroga politika ietekmē viņu ikdienas dzīvi. Protams, Regula (EK) Nr. 1049/2001 ir svarīgs instruments, taču daudz svarīgāks par šo juridisko tekstu ir tas, kā mēs to īstenojam praksē.

Lai apkopotu Komisijas nostāju attiecībā uz Cashman kunga ziņojumu šajā procedūras stadijā, es gribu kaut ko teikt. Ir daži grozījumi, kurus Komisija nevar pieņemt, tādēļ ka tie sniedzas ārpus Līguma 255. panta juridiskā pamata. Ir citi grozījumi, kurus mēs nevaram pieņemt, jo tie neiekļaujas Komisijas ierosinātajās izmaiņās, taču dažos gadījumos šādi grozījumi norāda uz svarīgām problēmām, kuras, iespējams, vajadzētu risināt citā kontekstā. Tāpat Komisija vienmēr ir gatava ņemt vērā labas idejas neatkarīgi no konteksta. Kad mēs būsim uzzinājuši Parlamenta un Padomes nostājas, jūs saņemsiet iestāžu trijstūra trešā stūra nostāju.

Es ar cerībām gaidu interesantas un domas rosinošas pārrunas. Šis temats ir pelnījis, lai par to izstrādātu skaidri saprotamu un iedarbīgu tiesību aktu par publisku piekļuvi mūsu dokumentiem, un mūsu pilsoņiem ir tiesības sagaidīt šādu dokumentu.

  Monica Frassoni, Juridiskās komitejas atzinuma projekta sagatavotāja. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, manā rīcībā ir viena Juridiskās komitejas minūte un viena Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas minūte. Šā iemesla dēļ es vēlētos tās apvienot, jo abiem šajā gadījumā ir daudz kopīga.

Priekšsēdātāja kungs, Juridiskajā komitejā mēs daudz esam pārrunājuši jautājumu par pārstrādāšanu. Uzreiz pateikšu, ka mēs it nemaz par to nepriecājamies: patiesībā mēs domājam, ka pārstrādāšanas procedūras izmantošana šāda veida tiesību aktam nebija īpaši saprātīgs lēmums, vēl jo vairāk tādēļ, ka, kā jau minēja komisāre, īstais uzdevums šajā gadījumā ir saprast, kā reāli uzlabot regulu, kas darbojās labi, taču kuru vēl varētu pilnveidot. Tāpēc iznākums, neatkarīgi no tā, vai tas tiks sasniegts ar šo procedūru vai, pateicoties praktiskajiem priekšlikumiem, kas tika ierosināti, pavisam noteikti būs solis atpakaļ, salīdzinot ar pašreizējo situāciju. Tāpēc kaut kas šajā sakarā ir jādara, un to ir daudz grūtāk paveikt, izmantojot pārstrādāšanas procedūru, nekā visas likumdevēja pilnvaras.

Otra lieta, ko es gribētu teikt, ir, ka nav jēgas runāt aplinkus: mani priecē tas, ka komisāre apsveic iniciatīvas, kas saistītas ar pārredzamību un atklātību, taču fakts ir un paliek, ka Komisijas priekšlikumā dokumenti, kas šobrīd ir atklāti un pārredzami, ir izslēgti no šā tiesību akta darbības jomas. Tāda ir šīs lietas būtība, un taisnība ir arī tas, ka vairākas dalībvalstis, starp tam arī viņas pašas valsts, pavisam skaidri ir pateikušas to pašu, proti, ka tas nav pieņemami.

Šodien problēma ir tāda, ka, ja mēs gribam uzlabot kādu tiesību aktu, mēs nevaram visi vienkārši aizstāvēt status quo, jo, šādi rīkojoties, mēs riskējam kļūt mazāk pārredzami, nesaprotamāki un, es teiktu, pat nedemokrātiskāki.

  Anneli Jäätteenmäki, Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinuma sagatavotāja. − (FI) Priekšsēdētāja kungs, pārredzamība ir demokrātijas pamats. Diemžēl Eiropas Savienība nevar lepoties ar pārredzamību. Direktīvas ir jāmaina, taču jāmaina ir arī attieksme. Ko jūs teiksiet par Padomes paziņojumu, ka nepiederošām personām nedrīkst dot piekļuvi dokumentiem, kuri attiecas uz juridiskiem atzinumiem, kas saistīti ar tiesību aktu izstrādes procedūru? Tādad nepiederošām personām, proti, pilsoņiem. Man nav saprotams, kā Eiropas Savienības pilsoņi var būt nepiederošas personas.

Tāpēc ir jāmaina attieksme. Ir jāmaina tiesību akti, lai padarītu pārredzamus Padomes, Parlamenta un Komisijas normatīvos dokumentus, un uzsvaru es lieku uz normatīvajiem dokumentiem. Ja es salīdzinu, piemēram, manu valsti Somiju un Somijas Parlamentu, mēs nevarētu iedomāties situāciju, kad Somijas Parlamenta Konstitucionālo tiesību komitejas paziņojumi būtu jāslēpj no Somijas pilsoņiem. Tas nozīmētu, ka no tautas tiek noklusēti iemesli, kādēļ mēs ieviešam vienu vai otru likumu, un Padome apgalvo, ka mums ir jāklusē, jo sabiedrība ir nepiederošas personas.

Likumdošanā, direktīvu formulējumos, itin visā mums jāstrādā ar domu, ka jāuzlabo pārredzamība, un uzlabojumi ir vajadzīgi arī balsošanas procedūrā. Mums nepieciešama elektroniskā balsošana...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  David Hammerstein, Lūgumrakstu komitejas atzinuma sagatavotājs. – (ES) Priekšēdētāja kungs, komisāre, mums jāizmanto izdevība, ko mums sniedz šis lieliskais ziņojums, lai panāktu vienošanos pirmajā lasījumā — proti, šā Parlamenta sasaukuma laikā — par tiesību akta izstrādi, kas nodrošina labāku pārredzamību saistībā ar piekļuvi dokumentiem. Atrunas nav pieņemamas, un es ceru, ka mums pietiks laika un veselā saprāta, lai panāktu šādu vienošanos attiecībā uz šo brīnišķīgo ziņojumu.

Šajā ziņojumā mēs, proti, Lūgumrakstu komiteja, paudām savas bažas par faktu, ka gadījumos, kad, reaģējot uz pilsoņu iesniegtajiem lūgumrakstiem, pret kādu dalībvalsti tiek uzsākta pienākumu neizpildes procedūra, šai dalībvalstij ir tiesības liegt piekļuvi pienākumu neizpildes procedūrā izmantotajiem oficiālajiem dokumentiem.

Mēs arī esam ļoti noraizējušies par nesavietojamību un tehnisko bloku Eiropas Parlamentā, attiecībā uz savstarpēji savietojamu dokumentu lietošanu, kas, tā teikt, ir atklāto standartu dokumenti, kuri nav savietojami ar programmatūru un IT platformu, ko pašlaik izmanto Parlaments un kas ir specifiska vienai konkrētai firmai.

Faktiski Eiropas iestādes nenodrošina pilsoņiem reālu piekļuvi dokumentu saturam, nepakļaujot viņus tehniska rakstura diskriminācijai. Tas ir nepieņemami, jo cilvēki nevar piekļūt dokumentiem, kurus mēs izstrādājam. Man šobrīd runājot, neviens nevar piekļūt manis teiktajam, ja viņa rīcībā nav tehniskās platformas, ko piegādā konkrēta firma, kurai ir monopoltiesības uz šo informāciju. Tas nudien ir pretrunā pārredzamībai un piekļuvei informācijai.

  Charlotte Cederschiöld, PPE-DE grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs, mēs pilnībā atbalstām Cashman kunga mērķus un uzticību pārredzamībai, taču mēs nedrīkstam aizmirst, ka šeit tiek pārstrādāta regula. Kopā mēs esam izdabūjuši cauri pašreizējo tiesību aktu par pārredzamību. Četras ziemeļu dalībvalstis ir rakstījušas komitejai par šo regulu, ka tā vairojot pilsoņu uzticēšanos Eiropas Savienībai un nodrošinot maksimāli iespējamo pārredzamību. Mums ar Cashman kungu vienmēr ir bijusi ļoti laba sadarbība, taču šoreiz mums nebija pietiekami daudz laika, lai tiktu skaidrībā ar visiem neskaidrajiem jautājumiem. Citiem vārdiem sakot, šis process vēl atrodas pašā sākuma stadijā, bet es atzinīgi vērtēju daudzus no priekšlikumiem un ceru uz mūsu sadarbību arī turpmāk.

Kad tika pieņemta Pārredzamības regula, Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas „jā” balsis bija izšķirošās, lai uzvarētu balsojumā. Arī šoreiz EPP-ED balsis droši vien būs svarīgas galīgajam iznākumam, kas, visticamāk, ir sagaidāms jaunā Parlamenta sasaukuma laikā. EPP-ED grupa izmantos savas balsis, lai stiprinātu tiesisko noteiktību, prognozējamību un skaidrību, formulējot noteikumus šā procesa tālākajā gaitā. Mēs esam par labāku pārredzamību, un pilsoņiem ir jābūt iespējām sekot līdzi demokrātiskām debatēm. Mēs uzskatām, ka šai lietai nepieciešama pamatīgāka sagatavošanās, piemēram, veicot vispārējus ietekmes novērtējumus attiecībā uz iestāžu darbību.

Vairāki grozījumi, aptuveni no 40. līdz 50., kas attiecas uz Komisijas tiesībām uz iniciatīvu, izraisīja diskusijas. Vienīgais, ko es gribētu piebilst, ir, ka tam nevajadzētu novest pie vēl lielākas neskaidrības, jo tas būtu pretrunā pārstrādāšanas mērķim. Tas, ko mēs šodien pārrunājam, droši vien tiks grozīts pēc vēlēšanām. Tad nu EPP-ED grupa vēlas sasniegt tādu pārredzamības līmeni, kas saņemtu visu ES pilsoņu un tās dalībvalstu atbalstu. Lai tas notiktu, iesaistītajām pusēm ir jāzina, kādi ir noteikumi, kas arī ir šā priekšlikuma mērķis. Arī sankcijas nav iespējams piemērot, ja nav skaidru instrukciju. Kas attiecas uz sankcijām, mums jau ir spēkā esošs tiesību akts, ar kuru jārēķinās. Šo iemeslu dēļ mēs uzlūkojam šo priekšlikumu kā nepabeigtu produktu, taču mēs pilnīgi piekrītam Cashman kungam, ka tas atnesīs mums labāku pārredzamību, un to mēs arī esam norādījuši savos grozījumos. Pārredzamība ir svarīga demokrātijas sastāvdaļa.

Manā rīcība ir piecas EPP-ED grupas minūtes, tāpēc, vai es varētu, lūdzu, pateikt vēl dažus pēdējos vārdus?

(SV) Mēs sakām „jā” pārredzamībai, bet mēs gribam izvairīties no naivitātes, kas var pakļaut cilvēkus ļaunprātīgas izmantošanas briesmām.

Vai EPP-ED grupa zaudēs trīs minūtes no sava laika?

  Priekšsēdētājs. – Es nezinu, ko lai saku. Darba kārtībā ir norādītas divas minūtes, bet es esmu pārliecināts, ka jums vēl būs iespēja izteikties.

  Costas Botopoulos , PSE grupas vārdā – Priekšsēdētāja kungs, lai izrādītu cieņu mūsu referentam, es runāšu angliski. Ar šo ļoti interesanto ziņojumu Parlaments dara trīs lietas. Pirmkārt, tas ņem vērā reālijas. Šodien mēs runājam par privātumu interneta laikmetā, nevis par privātumu kā abstraktu jēdzienu. Mēs ņemam vērā Regulu (EK) Nr. 1049/2001, kuras izmantošana zināmu laiku bija saistīta ar problēmām, taču tika arī labi izmantota.

Mēs ņemam vērā Pamattiesību hartu, ombuda un citu aģentūru priekšlikumu un Tiesas judikatūru. Mēs ņemam vērā arī Komisijas reālo priekšlikumu ar tā iespējām un trūkumiem — un, manuprāt, tajā ir daži trūkumi.

Otrs moments — un tas ir ļoti interesanti — ir tas, ka šī ziņojuma pamatā ir principi, nevis tehniskas detaļas; līdzsvars starp piekļuvi dokumentiem un privātās dzīves aizsardzību; vispārināta piekļuve dokumentiem, taču ar ļoti precīziem noteikumiem; ļoti svarīgi, ka ir nošķirtas sabiedrības intereses no privātajām interesēm, un šis Eiropas sabiedrības interešu jēdziens ir ļoti būtisks tiem no mums, kuri mīl Eiropu; nošķirtas likumdošanas procedūras no procedūrām, kas nav saistītas ar likumdošanu, kas arī ir interesanti; līdzības starp ES pārredzamību un dalībvalstu pārredzamību.

Visbeidzot, svarīgākais ir tas, ka šis ziņojums cenšas ieviest pilnīgu pārredzamības sistēmu — nevis pārredzamību katrai iestādei atsevišķi, bet pārredzamību iestāžu līmenī, kur tiek ņemtas vērā visas iestādes un tiek ņemti vērā arī labas pārvaldības principi un Pamattiesību harta. Ir arī vispārējs neizpaužamās klasificētās informācijas kopums ar spiegu filmu cienīgiem nosaukumiem — „ES konfidenciāls” un „ES sevišķi slepens” —, taču arī šajā jautājumā ir svarīgi, lai būtu vienoti noteikumi.

Tas, ko mēs šeit cenšamies panākt, ir pārredzamība kā vispārēja norma ar izņēmumiem, ja vien šie izņēmumi ir pamatoti ar citu tiesību aizsardzību, taču lai būtu vienots noteikumu kopums, ar kuru pārredzamība ir svarīgākais noteikums, taču tiek ņemti vērā arī citi izņēmumi.

  Marco Cappato, ALDE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, atvainojiet mani, ja es nevarēšu palikt, lai noklausītos komisāres atbildi. Manuprāt, šajās debatēs iztrūkst kaut kas būtiski svarīgs, un tā ir Padome, kura patiesībā nav piedalījusies šajās debatēs vispār, pat izskatīšanā komitejās. Turklāt šis ir materiālais moments: pastāv priekšstats, jo īpaši Padomē, par Eiropu kā tās dalībvalstu valdību summu. Tātad attiecīgi, kad šīs valdības sanāk kopā kā likumdevēji, šie jautājumi, sacīsim tā, ir konfidenciāli; pilsoņiem jāgaida galīgais iznākums.

Tas vienkārši nav pieļaujams, jo mēs zinām, ka Eiropas Savienībai ir likumdevēja pilnvaras, un pilsoņiem ir tiesības saņemt informāciju visa likumdošanas procesa laikā. Kā tas apstiprinājās un tika uzskatāmi parādīts Maurizio Turco lietas spriedumā, pilsoņiem ir tiesības saņemt informāciju par dalībvalstu delegāciju nostāju Padomē, kā arī par juridiskajiem atzinumiem. Tieši tāpēc mēs apņemamies pilnībā atbalstīt Cashman kunga ziņojumu, kas iemieso citādu priekšstatu par Eiropu, par demokrātisku Eiropu.

Es uzskatu, ka jāatbalsta arī Cashman kunga mēģinājums izvirzīt priekšlikumus, kas neiekļaujas Komisijas izvirzīto priekšlikumu robežās. Eiropas Komisija kļūdās, ja tā grib, lai mēs kā likumdevēja iestāde savā darbībā aprobežotos ar Komisijas ierosinātajiem priekšlikumiem. Cik man zināms, mūsu tiesības pagarināt pilnvaras ir pat nostiprinātas līgumos. Es ceru, ka Cashman kungs pieņems mūsu ierosinātos grozījumus, jo īpaši tos, kas attiecas uz lielāku finanšu pārredzamību, un es uzskatu, ka mums kā Eiropas Parlamentam jārāda labs piemērs.

Es šodien izlasīju presē, ka mūsu lēmums publicēt informāciju par Parlamenta apmeklētību — tam gan nav nekāda sakara ar šo ziņojumu — lēmums, kas tika pieņemts Parlamentā, acīmredzot ir atdūries pret tehniska rakstura problēmām, kas neļaus to īstenot pirms Eiropas vēlēšanām. Nekādu tehnisku problēmu nav, šis darbs ir paveicams ātri un viegli, un es ceru, ka mēs kā Parlaments parādīsim labu piemēru gan šajā jautājumā, gan atiecībā uz referenta rosinātajām vajadzīgajām un pozitīvajām izmaiņām Komisijas priekšlikumā par uzlabotu piekļuvi dokumentiem. Mēs ceram agrāk vai vēlāk saņemt kādu ziņu no tukšajiem Padomes krēsliem, vismaz publisku paskaidrojumu, kādēļ viņi oponē mūsu priekšlikumiem.

Viņiem jābūt tik drosmīgiem, lai publiski aizstāvētu savu ideju par Eiropu, kurai lēmumi par likumdošanu jāpieņem slepeni, kas man šķiet pilnīgi nepieņemami.

  Eva-Britt Svensson, GUE/NGL grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs, pārredzamība un publiska pieejamība attiecībā uz visu, kas saistīts ar likumdošanu un politiskiem lēmumiem, ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas raksturo demokrātisku sabiedrību. Pārredzamība un publiska pieejamība rada līdzdalības sajūtu un uzticību politiskajai sistēmai. Turpretī slepenība un dokumentu nepieejamība rada neuzticēšanos un sajūtu, ka jūs netiekat iesaistīti, un reizēm veicina korupciju un varas ļaunprātīgu izmantošanu.

Arvien vairāk tiesību aktu, uz kuriem attiecas Zviedrijā pastāvošais princips par publisko piekļuvi dokumentiem, patlaban tiek izstrādāti ES līmenī. Lēmumi ir pārnesti uz ES līmeni, taču pārredzamība un publiskā pieejamība tiem neseko. Mūsu pilsoņi to, protams, redz, un tas ir viens no iemesliem, kādēļ mums ir tik zema vēlētāju aktivitāte Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Pilsoņiem ir grūti iedziļināties un izprast lēmumu pieņemšanas procesu ES sistēmā, un viņiem gluži pamatoti rodas iespaids, ka tiesību akti ES līmenī tiek izstrādāti, nedodot viņiem kārtīgu iespēju iepazīties ar visiem dokumentiem. Tādējādi viņiem nav iespēju apsvērt, pārrunāt vai iespaidot lēmumu pieņēmējus.

Mēs visi vēlamies palielināt vēlētāju aktivitāti Parlamenta vēlēšanās, taču lai gūtu panākumus šajā jomā, ar kampaņām un pārliecināšanu, ka jāiet un jāvēl, vienkārši ir par maz. Lai piešķirtu tam visam nozīmi, mums jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu pilsoņus ar informāciju un radītu viņos izpratni. Mums jāizveido dialogs ar pilsoņiem, nevis jāpiegādā vienpusīga informācija „no augšas”. Publiskai pieejamībai jābūt galvenajam principam, slepenība ir pieļaujama izņēmuma gadījumos. Ir jābūt speciālai metodei, ar kuru atsevišķos gadījumos tiktu pieļauta slepenība, un ir jābūt nopietnam pamatojumam, lai to darītu.

Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa un es esam iesnieguši grozījumus, lai cita starpā palašinātu dokumentu definīciju, padarītu vairāk dokumetu pieejamus sabiedrībai un nepieļautu, ka kāda atsevišķa dalībvalsts varētu uzlikt veto. Komisāre M. Wallström izteicās, ka labu instrumentu vienmēr var uzlabot. Diemžēl šis ziņojums nenesīs uzlabojumus, bet patiesībā tikai pasliktinās situāciju. Tomēr to ir iespējams uzlabot, atbalstot manus un GUE/NGL grupas iesniegtos grozījumus. Tāpēc demokrātijas vārdā balsojiet par GUE/NGL grozījumiem un palieliniet pilsoņu iespējas piedalīties.

  Hanne Dahl, IND/DEM grupas vārdā. – (DA) Paldies, priekšsēdētāja kungs, Cashman kungs ir uzrakstījis labu ziņojumu, kuram es vēlos paust savu atbalstu. Komisijas pārskatītā 2008. gada pārredzamības iniciatīva vēl vairāk apgrūtinās publisko piekļuvi ES dokumentiem. Ja šis ziņojums tiks pieņemts, būs ejams tāls ceļš, lai šo situāciju labotu. Tomēr mums vēl aizvien ir ierobežota piekļuve Komisijas konsultatīvajām darba grupām. Saskaņā ar organizācijas Alter-EU paziņojumu īsi pirms Ziemassvētkiem, mums ir apmierinoša uzskaitītā informācija tikai par divām trešdaļām darba grupu locekļu, kas ir iesaistīti ES tiesību aktu priekšlikumu izstrādē. Tas ir pilnīgi nepieņemami. Kā pilsonei man ir jāzina, vai, izstrādājot iniciatīvu par sabiedrības veselības uzlabošanu, Komisiju konsultē tabakas rūpniecības lobisti vai veselības organizācijas. Tāpat man arī jāzina, vai, sagatavojot ar ūdens vidi saistītu plānu, pie galda sēž ķīmiskās rūpniecības pārstāvji vai vides organizācijas.

  Hans-Peter Martin (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, viens no iemesliem, kādēļ mēs iekritām globalizācijas lamatās, ir tas, ka mēs nespējām izvairīties no Eiropas lamatām. Eiropas lamatas būtībā ir mūsu nespēja — gan toreiz, gan tagad — rīkoties saskaņā ar labi pārbaudītajiem pārredzamības principiem, kas darbojas Skandināvijas valstīs un citās dalībvalstīs.

Es esmu Parlamenta deputāts jau 10 gadus, un tā nebija nejaušība, ka neilgi pēc manas ierašanās šeit — es neierados šeit risināt pārredzamības problēmu — es pieķēru sevi sakām: „Ak vai, pārredzamība te ir nopietna problēma”, un šā iemesla dēļ es 2000. gadā izveidoju Eiropas pārredzamības iniciatīvu. Komisija šo iniciatīvu pieņēma vārds vārdā, taču satura ziņā no tās vēl joprojām ir aizgūts pavisam maz.

Komisāre, jūs varat iepazīties ar maniem vārdiem, ko es par šo tematu teicu jūsu tautietei Anna Lindh savā garajā runā Nīcas samitā. Kā zviedriete jūs saprotat, par ko ir runa. Jūs zināt, kas tiešām būtu darāms.

Tomēr Eiropas Savienībā realitāte saistībā ar pārredzamības jautājumiem ir tāda, ka uzdevums, kas stāv mūsu priekšā, līdzinās lavīnas šķūrēšanai ar parastu lāpstu. Mēs nevaram izlauzties tai cauri, un sniegs tikai nāk un nāk klāt. Ir tikai viens veids, kā izglābt Eiropas Savienību, un tā ir īsta pārredzamība pēc Zviedrijas parauga un ASV Likuma par informācijas brīvību parauga, tagad un tūlīt. Bez tās mēs piedzīvosim aizvien jaunas lavīnas, un šoreiz tās uzbruks apdzīvotām vietām.

  Manfred Weber (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi, mēs izgudrojam likumus Eiropas līmenī vairākiem miljoniem cilvēku, un tieši tāpēc pārredzamība ir nepieciešama. Mēs visi esam vienisprātis attiecībā uz mērķi — pārredzamība ir svarīga, un es arī domāju, ka mums kā Eiropas Parlamentam nav vajadzības slēpties. Mēs esam plašsaziņas līdzekļu uzmanības centrā, mūs vēro žurnālisti, mūsu darbs jau ir pārredzams.

Mēs visi esam vienādās domās par mērķi, taču mums jāļauj diskutēt par metodēm, ar kādām tas sasniedzams, un tas vien, ka kāds strīdas un vēlas aizrakties līdz šo metožu saknei, vēl nebūt nenozīmē, ka viņš vai viņa vēlas, lai viss notiktu aiz slēgtām durvīm. Nē, tie bieži vien ir vienkārši cilvēki, kas uzdod jautājumus. Mums Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupā ir daudz kritisku jautājumu, piemēram, par konkursa procedūru Padomē, par to, vai mums jādara zināmi atklātībai visi Juridiskā dienesta dokumenti, par to, vai mums tagad jānodod publiskai apspriešanai deputātu privātā dzīve. Mēs cīnāmies par mūsu pilsoņu datu aizsardzību, taču no deputātiem prasīsim, lai tie visu atklāj sabiedrībai. Uzdot tamlīdzīgus jautājumus nav aizliegts.

Galvenais iemesls, kādēļ mūsu grupā valda liela skepse, ir jautājums par likumdošanas procesu. Kad mēs balsojam, ikviens var uzmeklēt informāciju par to, kā balsojis katrs deputāts. Visiem deputātiem arī jāatbild par to, kā viņi balso. Pašreizējā situācijā tas jau ir acīmredzams. Taču likumdošanas procesā, trialogā, kad mēs apspriežamies savā starpā, ir jābūt arī vietai, kur veikt pārrunas.

Mēs zinām, ka tad, ja viss notiktu atklāti, tas sarunu veids, kāds mums ir šodien, vairs nepastāvētu, jo tiklīdz jūs mēģinātu meklēt vai panākt politisku kompromisu, jūs uzreiz pienaglotu pie kauna staba. Tieši tāpēc mūsu grupa vēl aizvien raugās uz šo priekšlikumu diezgan skeptiski. Šovakar mēs precizēsim mūsu grupas galīgo nostāju.

Savas grupas vārdā es tomēr gribu paskaidrot vienu lietu, proti, mēs esam par pārredzamību, taču metodēm, kā to sasniegt, joprojām ir jābūt apspriežamām. Mēs visi esam vienisprātis attiecībā uz mērķi. Runājot par atsevišķām Eiropas iestādēm, problēma nav Parlamentā. Problēma drīzāk ir Padomē, kas šodien šeit nav pārstāvēta, jo mums nav ne mazākās nojausmas par to, kas notiek Padomes darba grupās.

  Inger Segelström (PSE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, komisāre Wallström kundze, iesākumā es gribu pateikties Cashman kungam un citiem, kas devuši savu ieguldījumu, lai mēs drīz spertu jaunu un sengaidītu soli pretī tam, kas padarīs mūsu darbu pieejamāku mūsu pilsoņiem. Priekšsēdētāja vietniece un komisāre Wallström kundze arī par to ir dedzīgi un ilgi cīnījusies.

Kad Zviedrija pievienojās ES, daudzi uztraucās, ka dokumenti varētu nonākt atklātībā caur šo valsti, kur darbojas ļoti spēcīgs publiskās pieejamības princips, taču tas nenotika. Cashman kungs var mums par to pastāstīt, jo, ja cilvēks atbalsta pārredzamību un pieejamību, viņš arī zinās, kur velkamas robežas darba dokumentiem, slepenībai un izpaušanai.

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā Eiropas Tautas partija (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Demokrāti atturējās no balsošanas. Es ceru, ka tagad jūs atbalstāt publiskās pieejamības palielināšanu ES, lai Zviedrijas prezidentvalsts kopā ar mums pārējiem varētu panākt progresu šajā nozīmīgajā un demokrātijai tik būtiski svarīgajā jautājumā visu ES pilsoņu labā. Taču es saprotu EPP-ED grupas svārstīšanos — galu galā, tā bija jūsu grupa, kas panāca, lai mūsu balsojums par pievienošanās sarunu sākšanu ar Turciju būtu slepens. Vai to jūs vēlaties? Es ceru, ka tagad Parlaments būs vienots un ka mēs varēsim ar lepnumu pateikt mūsu vēlētājiem jūnijā gaidāmajās ES vēlēšanās, ka ES kļūs arvien atklātāka — ka mums nav nekādu slepenu darba kārtību un ka mēs gribam, lai mūs rūpīgi pārbauda un vērtē pēc mūsu darbiem — un ka mums būs tāda pārredzamība, ar kuru var lepoties. Mēs darām daudz laba, un būtu labi, ja pilsoņi varētu labāk sekot līdzi mūsu darbam.

  Bogusław Rogalski (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, ikvienam ir skaidrs, ka lēmumu pieņemšanas procesam Kopienas iestādēs un struktūrvienībās jābūt atklātam un publiskam. Tas ir demokrātijas pamats. Pamatojoties uz šo principu, pilsoņiem un ievēlētajām varasiestādēm ir vajadzīga visplašākā iespējamā piekļuve dokumentiem, kas atrodas Eiropas iestāžu, arī Parlamenta, rīcībā. Tas ļaus pilsoņiem reāli piedalīties politiskajā procesā un prasīt izskaidrojumu no valsts iestādēm.

Par spīti Eiropas iestāžu centieniem palielināt atklātību un pārredzamību, situācija, diemžēl, ir tālu no apmierinošas. Lūgumrakstu komiteja ir paziņojusi, ka pilsoņi zina par nepilnībām un kļūmēm šo tiesību īstenošanā. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai tiesību pārkāpumu procedūrās, kas bieži vien tiek uzsāktas, reaģējot uz pilsoņu lūgumrakstiem, pilsoņiem būtu garantēta pilnīga piekļuve visiem dokumentiem visos viņu cīņas par tiesībām posmos. Tam jāatiecas arī uz dokumentiem, ko Eiropas iestādēm iesniedz dalībvalstis. Šī ir bijusi milzīga problēma, pat Komisijai Vācijas Jugendamt lietā, kurā piekļuve informācijai bija stipri ierobežota, kaut arī tā bija publiska informācija.

Es vēlreiz gribētu uzsvērt, ka viegla piekļuve lūgumrakstu iesniedzējiem nepieciešamajai informācai ir Eiropas pārredzamības iniciatīvas panākumu pamats. To prasa demokrātijas principi.

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšēdētāja kungs, sabiedrības atsvešināšanās no politikas Eiropas Savienībā ir labi zināma problēma, un tāpēc mēs atkal un atkal mēģinām demonstrēt, ka esam pilsoņiem draudzīgi. Tas ietver regulāru jaunu iniciatīvu radīšanu, lai vienkāršotu piekļuvi Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem.

Šā mērķa sasniegšanai lēts un vienkāršs līdzeklis, protams, ir internets. Eiropas Savienības interneta vietne ir uzlabota un padarīta vismaz sakarīgāka un vieglāk navigējama nekā tā bija agrāk. Ar savu klātbūtni internetā ES arī uzsver daudzvalodības kā svarīga faktora lielākas pārredzamības, tiesiskuma un efektivitāte sasniegšanai Eiropas Savienībā lielo nozīmi. Tomēr īstenībā tā neattaisno prasības, ko pati sev izvirza. Praksē trīs darba valodu — vācu, angļu un franču — konsekventa lietošana ļautu aizsniegt lielāko daļu iedzīvotāju.

Pat pašreizējā prezidentvalsts, kas internetā izmanto angļu, franču un čehu valodu, nav ņēmusi vērā faktu, ka vācu valoda, ir mātes valoda 18 % ES iedzīvotāju, kas ir procentuāli vislielākais iedzīvotāju skaits, turklāt vēl 14 % ES iedzīvotāju to pārzina kā svešvalodu. Es uzskatu, ka ir laiks beidzot pievērst lielāku uzmanību šim apstāklim.

  Sirpa Pietikäinen (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, informācijas pieejamība ir viens no demokrātijas stūrakmeņiem. Cilvēkiem jābūt pēc iespējas plašākai piekļuvei informācijai iestāžu lēmumu pieņemšanas sākuma stadijās vai saistībā ar šo lēmumu priekšvēsturi, lai viņi varētu pilnībā piedalīties politikas veidošanā.

ES tiecas būt demokrātiskāka un pilsoņiem pieejamāka, tāpēc iespējami plašākas piekļuves piešķiršana ES dokumentiem ir būtiski svarīga saistībā ar Eiropas Savienības centieniem vairot pilsoņu uzticību tās iestādēm un šīs organizācijas tiesiskumam kopumā. Tieši tāpēc es biju diezgan vīlusies par Komisijas priekšlikumu attiecībā uz šo regulu, lai gan es gribu apsveikt referentu ar ļoti labi, pārliecināti un prasmīgi paveikto darbu šajā kontekstā.

Es arī gribu pateikties Jäätteenmäki kundzei par viņas lielo ieguldījumu šajā lietā. Abi divi ir pieturējušies pie vadošajiem atklātības un pārredzamības principiem, kuri nosaka, ka atteikt piekļuvi kādas iestādes rīcībā esošam dokumentam drīkst vienīgi izņēmuma gadījumā. Dažos gadījumos šādi izņēmumi ir nepieciešami, taču to skaits ir jāierobežo līdz minimumam ar precīzi definētu pamatojumu.

Es atbalstu arī iniciatīvas, kuru mērķis ir panākt savlaicīgāku un saprotamāku dokumentu nodošanu atklātībā, izmantojot uzlabotas interneta datu bāzes. Piekļuve dokumentiem ietver arī to atrašanu. Nereti informācija tiešsaistē ir pieejama, taču tā slēpjas aiz sarežģītām datu bāzēm, un šajā jomā mums noteikti vēl daudz kas jāpilnveido.

Kolēģi, mēs esam demokrātijas aizstāvji, un tāpēc mums vajadzēja būt aktīvākiem. Mums jābūt ļoti drošiem, aizstāvot plašu piekļuvi visiem dokumentiem un to pārredzamību. Manuprāt, šis nav īstais laiks, kad ielaisties kompromisos, citādi mēs varam sakompromitēt savu kā labu lēmumu pieņēmēju statusu mūsu vēlētāju acīs.

  Andrzej Jan Szejna (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, es vēlos apsveikt Cashman kungu ar izcilu ziņojumu, kas skar vienu no svarīgākajiem Eiropas demokrātijas aspektiem.

Eiropas Savienība piedzīvo sistemātiskas izmaiņas un pārvērtības. Diemžēl komunikācija starp Eiropas Savienību un tās pilsoņiem netiek šīm pārmaiņām līdzi. Līdzīga situācija ir ar piekļuvi dokumentiem un informācijai, kas paredzēti pašiem pilsoņiem.

Pārredzamība ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem, kas izklāstīts EK līguma 255. pantā. Jebkuram Eiropas Savienības pilsonim, kā arī jebkurai fiziskai personai, kas pastāvīgi dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kam ir juridiskā adrese kādā dalībvalstī, ir tiesības piekļūt Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem.

Mēs varam ieinteresēt Eiropas pilsoņus par ES iestādēm, deputātiem un dalībvalstu politiķiem un radīt viņos uzticību tiem, tikai sniedzot pilnīgu un godīgu informāciju. Šā iemesla dēļ mūsu pienākums ir palielināt pārredzamību un Eiropas Savienības iestāžu efektivitāti līdz maksimāli iespējamajam līmenim. Mums jākoncentrējas uz to, lai atvieglotu lietotājiem piekļuvi informācijai un turpinātu vienkāršot sistēmu un tās instrumentus.

Kaut arī regulu, kas attiecas uz šo ziņojumu, vajadzētu nedaudz uzlabot un pilnveidot, tā tomēr ir saprātīgs juridiskais pamats. Tāpēc es izsaku nožēlu, ka Komisija nepiegrieza vērību referenta 2006. gada ziņojumam par pārredzamību.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, piekļuve dokumentiem ir daļa no pārredzamības procesa, taču ir vēl daudzi citi aspekti. Dokumentu un informācijas izmantošana ir atslēga, un viena no mūsu lielajām problēmām — mēs paši to atzīstam, un klātesošā komisāre ir viens no cilvēkiem, kuriem šajā jomā ir vislabākā prakse — ir nodot zināšanas par ES lēmumu pieņemšanas procesu tautai, jo cilvēki šo procesu nesaprot. Laikā, kad Īrijā notika debates par Lisabonas līgumu, cilvēki nāca man klāt un sacīja: „jūs mudināt mūs balsot „par”, bet jūs zaudēsiet darbu”. Viņi noturēja mani par komisāri — pasargi dievs!

Nepietiek pateikt, ka mēs dodam cilvēkiem kaudzēm informācijas, jo savā ziņā tas novestu pie mazākas pārredzamības: tā mēs tikai paslēptu visu zem papīru kalniem, neradot nekādu skaidrību. Man gribētos, ka cilvēki līdz galam saprastu, kā Parlaments darbojas, lai varētu ar to mijiedarboties. Es uzdrīkstos sacīt, ka šajā Parlamentā ir daudz tādu, kas līdz galam nezina, kā tas darbojas. Man viedoklis ir apstiprinājies.

  Danutė Budreikaitė (ALDE). – (LT) Mēģinot risināt Baltijas valstu „enerģijas salas” problēmu, jo īpaši saistībā ar draudiem Lietuvas enerģētiskajai drošībai, kas pieaugs pēc Ignalīnas atomelektrostacijas slēgšanas šā gada beigās, Eiropas Komisija ir sagatavojusi Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam. Es lūdzu Eiropas Komisijas Enerģētikas un transporta ģenerāldirektoriātu dot man iespēju ielūkoties šajā dokumentā. Man atbildēja, ka ar augsta līmeņa grupu, kas izstrādāja šīs stratēģijas projektu, neesot pārrunāta informācijas un dokumentu publicēšanas iespēja, kas atbildē tika formulēta kā: dalīšanās ar tiem, kas atrodas ārpusē. Eiropas Parlaments atrodas ārpusē, un tam informācija netiek sniegta. Mēs to vien darām kā pārrunājam sabiedrībai pieejamās iespējas ieskatīties ES iestāžu rīcībā esošajos dokumentos, vai ne tā? Ja Eiropas Parlamenta deputātam, kas pārstāv pilsoņus, nav šādu tiesību, situācija ir katastrofāla.

  Margot Wallström, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. − Priekšsēdētāja kungs, es gribu pateikties deputātiem par saistošajām debatēm un par viņu vērtīgajiem komentāriem.

Varētu teikt, ka Regula (EK) Nr. 1049/2001 tagad tiks atjaunināta līdz „otrajai versijai”. Ir svarīgi vēlreiz uzsvērt, ka mēs nesākam no nulles: mums jau ir labs pamats, un runa ir tikai par tā uzlabošanu. Šī būs arī versija interneta ērai, kas tika pieminēta šajās debatēs. Piemērs šiem uzlabojumiem būs elektroniskie reģistri un vēl aktīva izplatīšana.

Ideāla situācija, protams, būtu tad, ja mēs varētu izplatīt informāciju tik aktīvi, ka nebūtu vajadzības pieprasīt piekļuvi tai, jo viss jau būtu kā uz delnas — protams, ar dažiem izņēmumiem. Es varu jums minēt vienu piemēru tam, ko iespējams paveikt, proti, es esmu padarījusi savu korespondences reģistru pieejamu internetā, tātad jūs tagad varat iepazīties ar manu korespondenci un dokumentiem.

Man nav iespējams iztirzāt visus komentārus, kas izskanēja šo debašu laikā, taču es gribētu īsi izteikt savas domas par dažiem svarīgākajiem momentiem, no kuriem viens ir saistīts ar dokumentu definīciju saskaņā ar 3. pantu. Šis ir viens no visvairāk apspriestajiem un, jāatzīst, arī visvairāk kritizētajiem pantiem Komisijas priekšlikumā.

Mēs uzskatām, ka pašreizējā definīcija rada nenoteiktību un draud ar neparedzamām sekām un sliktu praksi. Piemēram, vai šī piezīmju lapiņa ir dokuments? M.Cashman kungs saka, ka ir, un saskaņā ar regulas plašo definīciju tā tiešām varētu būt dokuments — gluži tāpat kā citi skricelējumi, kas man te ir priekšā. Reizēm nav lietderīgi padarīt definīciju pārāk plašu. Mēs joprojām saglabājam plašu definīciju, bet mēs ierobežosim dokumentu patvaļīgu neizpaušanu. Mūsu ierosinātā definīcija ir daudz plašāka nekā oficiālo dokumentu jēdziens, kāds bieži vien tiek izmantots dalībvalstu tiesību aktos. Tā ir ļoti līdzīga informācijas koncepcijai, kas atrodama, piemēram, AK Likumā par informācijas brīvību un Nīderlandes Likumā par pārredzamību. Dokumentu reģistrēšana ir pienākums, ko nosaka Komisijas iekšējie noteikumi, taču tie nenosaka to, vai dokuments ietilpst regulas darbības jomā. Tāpēc mēs to precizējām un palīdzējām definēt dokumentus. Tas arī palīdzēs pilsoņiem uzzināt, ko viņi var prasīt un kas viņiem jāprasa, lai iegūtu pilnīgu informāciju. Precīzāka dokumentu definīcija nozīmē drošāku pārvaldību un lielāku skaidrību pilsoņiem.

Tiesa ir noteikusi, ka uz dokumentiem, kas saistīti ar notiekošu izmeklēšanu, nepārprotami attiecas piekļuves tiesību izņēmums un ka tāpēc šie dokumenti nav pieejami dotajā brīdī, un tas nav piekļuves tiesību papildu ierobežojums. Nevienā dalībvalstī pilsoņiem nav pieejami konkurences iestāžu dokumenti — es vienkārši gribēju to uzsvērt.

Es arī atzīstu, ka 3. panta saturu mēs varējām izskaidrot un noformulēt labāk. Es domāju, ka mums ir viens un tas pats mērķis un tāpēc noteikti ir iespējams atrast skaidru un nepārprotamu formulējumu. Šī ir tā joma, kur mums vajadzētu nonākt pie laba kompromisa teksta.

Vēl viens moments, kas tika dedzīgi pārrunāts, ir 5. panta 2. punkts, kas attiecas uz piekļuvi dalībvalstu dokumentiem. Ļaujiet man paskaidrot, ka Komisijas nodoms ir bijis īstenot to, ko noteikusi Eiropas Kopienu Tiesa, un dalībvalstīm konstruktīvi jāpamato, kādēļ tās atsaka piekļuvi kādam no to dokumentiem, tieši tāpat kā to dara iestādes attiecībā uz visiem pārējiem dokumentiem. Pamatu pamats vienmēr būs Regulas (EK) Nr. 1049/2001 noteikumi.

Tomēr vienlīdz svarīgi ir arī, lai Komisija uzturētu korespondenci ar dalībvalstīm, piemēram ES likumu pārkāpumu jautājumos. Mums jābūt iespējai ātri atrast risinājumus, kas apmierinātu gan Komisiju, gan ES pilsoņus, kā tas noteikts ES tiesībās. Šai saziņai jāpaliek konfidenciālai, un arī to ir noteikusi Tiesa.

Visbeidzot, es tikai vēl gribētu izklāstīt savas domas par „telpu pārdomām”, ko slēpj sevī 4. panta 3. punkts. Ja mēs tā rūpīgi padomātu, man šķiet, ka vairums cilvēku piekristu, ka Parlamentam, Komisijai un Padomei ir nepieciešama sava veida telpa pārdomām. Dokumenti, kas saistīti ar vēl nepieņemtiem lēmumiem, vai dokumenti, kas atspoguļo iekšējās pārrunas, nav tādi paši kā citi dokumenti. Un kā ir ar politisko grupu sanāksmju vai sagatavošanas stenogrammām? Jums taču ir zināmas vairākas problēmas un ierobežojumi, ko var radīt situācija, kad jums tiek liegta telpa pārdomām, iespēja vēlreiz apsvērt, kas būtu labāks un noderīgāks pilsoņiem.

Man jāsaka — kā jau daudzi no jums ir teikuši — ka es būtu gribējusi, lai šeit piedalītos arī Padome, tāpat kā es būtu gribējusi lielāku apmeklētību, jo šie ir ārkārtīgi svarīgi jautājumi mums visiem. Lielais uzdevums, kas mums jāpaveic dažu tuvāko nedēļu vai mēnešu laikā, ir atrast savstarpēju sapratni. Tas attiecas arī uz Parlamentu, un šīsdienas debates parādīja, ka tas ne vienmēr ir viegli. Jo vairāk mūsu domas dalīsies, jo grūtāk trim iestādēm klāsies pārrunu laikā. Parlamentam, Padomei un Komisijai katram ir sava loma, kas jārespektē, un es ceru, ka Parlaments runās vienā spēcīgā balsī, jo tas nāks par labu mums visiem un gala rezultātam, kas — es ceru — būs sabalansēts, praktiski īstenojams kompromisa teksts.

  Michael Cashman, referents. − Priekšsēdētāja kungs, es noklausījos ļoti interesantas piezīmes, taču baidos, ka tās nekādā veidā neattiecas uz mana ziņojuma saturu.

Es teikšu, ka mums nav nekāda iemesla baidīties no sabiedrības uzraudzības un ka mums kā iestādēm ir visi iespējamie iemesli, lai baidītos no informācijas slēpšanas. Mēs kļūstam vieglāk ievainojami. Komisāre, oficiālie dokumenti ir pieejami. Pārlasiet ziņojumu. Telpa pārdomām. Oficiālie dokumenti. Jēdziens par telpu pārdomām taču neattiecas uz neko oficiālu. Pārlasiet ziņojumu. Pieņemiet mūsu principus.

Šīs bija interesantas debates, taču man jāteic, ka pārstrādāšana, par kuru jūs iestājaties, nav iestāžu nolīguma garā, un ar to ir par maz. Jūs sakāt, ka tā darbojās labi, taču es baidos, ka pārstrādāšanas procesā tiek ignorēta būtiski svarīga likumu mācība par to, kas būtībā ir jādara.

Es vēlos galīgo balsojumu atlikt tādēļ, lai panāktu maksimāli iespējamo elastību pārrunās ar politiskajām grupām un ar iestādēm. Vēl es gribētu norādīt, ka Komisijai nekas netraucē mainīt savu priekšlikumu jebkurā laikā pēc rītdienas balsojuma, ja nu vienīgi institucionāla vai politiska nevēlēšanās.

Solījumi, ka mēs saņemsim rīcības plānus, man nedaudz atgādina aizbilniecisku attieksmi. Komisāre, es neapšaubu jūsu personisko uzticību atklātībai un pārredzamībai, taču man nav vajadzīgi rīcības plāni mūsu pilsoņiem. Es vēlos, lai ar likumu tiktu nostiprinātas tiesības, ko nevar atņemt — nevis dāvanas, bet tiesības.

Tāpēc Parlamentam ir jāizdara politisks spiediens uz prezidentvalsti, lai risinātu sarunas, un var gadīties, ka mums nāksies risināt sarunas bez Komisijas. Jā, komisāre, es zinu, ka Padomes te nav, taču es neesmu atmetis Padomei ar roku. Esmu darbojies politikā pietiekami ilgi, lai zinātu, ka cīņa nekad nebeidzas.

Nobeigumā, ja jūs man atļausiet, es gribētu citēt kādu prezidentu: „Mana administrācija ir cieši apņēmusies radīt valdībā vēl nepieredzētu atklātības līmeni. Mēs strādāsim kopā, lai nodrošinātu sabiedrības uzticību un izveidotu pārredzamības, sabiedrības līdzdalības un sadarbības sistēmu. Atklātība stiprinās mūsu demokrātiju un veicinās valdības lietpratību un efektivitāti”. Šos vārdus 2009. gada 21. janvārī teica Barack Obama. Es gaidīšu līdzvērtīgu paziņojumu no Komisijas vai, nudien, no priekšsēdētāja J. M. Barroso.

  Priekšsēdētājs. - Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks trešdien, 2009. gada 11. martā.

(Sēdi pārtrauca plkst. 11.45 un atsāka plkst. 12.50 )

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Stavros Lambrinidis (PSE), rakstiski. – (EL) Eiropas Parlamenta grozījumi regulā par publisku piekļuvi Eiropas iestāžu dokumentiem, it sevišķi dokumentiem, kas saistīti ar likumdošanas procedūru, ir pārmaiņas nesošs solis pārredzamības un uz līdzdalību balstītas demokrātijas aizsardzības virzienā Eiropā.

Īpaši svarīga, manuprāt, ir prasība publicēt visus dokumentus, kas paredzēti, lai kaut kādā veidā ietekmētu lēmumu pieņemšanas procedūru.

Mēs visi labi zinām, ka dažādi lobiji visai bieži cenšas iespaidot likumdošanas procedūru, izvirzot savus argumentus. Eiropas pilsoņiem ir visas tiesības uzzināt, kas tie ir par argumentiem un iejaukšanos. Viņiem jābūt iespējai izvērtēt tos pēc to būtības un novērtēt galīgo nostāju, ko pieņems viņu valdības, Eiropas Komisija un, protams, viņu Eiropas Parlamenta deputāti.

Dalībvalstīm jānodrošina saviem pilsoņiem vismaz tāds pats pārredzamības līmenis, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta ziņojumā precīzi izteikto prasību, aicnājumu, ko, cerams, pavisam drīz pieņems dalībvalstu valdības un parlamenti.

SĒDI VADA: E. McMILLAN-SCOTT
priekšsēdētāja vietnieks