Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/0100(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A6-0482/2008

Debates :

PV 10/03/2009 - 5
CRE 10/03/2009 - 5

Balsojumi :

PV 10/03/2009 - 8.11
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0092

Debašu stenogramma
Otrdiena, 2009. gada 10. marts - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

9. Balsojumu skaidrojumi
Visu runu video
PV
  

Balsojumu mutiski skaidrojumi

 
  
  

- Ziņojums: Klaus-Heiner Lehne (A6-0040/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Daniel Hannan (NI). – Priekšsēdētāja kungs, tas ir interesanti, ka, lai kāda būtu krīze, šķiet, ka atbilde uz to šajā Parlamentā vienmēr ir lielāka Eiropas integrācija. Lielākā daļa cilvēku, kurus pēdējo sešu mēnešu laikā ir skārušas ekonomikas lejupslīdes brāzmas, uzskata, ka situācija ir biedējoša un, iespējams, smaga. Taču, kā liecina šis ziņojums, šajā Parlamentā mēs uzskatām, ka tā ir iespēja ieviest stingrāku regulējumu, lielāku apvienošanu un lielāku saskaņošanu ES līmenī.

Problēma ir tāda, ka cilvēki, kas šo lēmumu pieņem, būs pasargāti no tā izraisītajām sekām. Dzīvodami savās pilīs un kancelejās, savu motorizēto konvoju, šoferu vadīto automašīnu un oficiālo banketu valstībā, kurā tie ir kā iekūņojušies, viņi nemaksās tādu cenu, kādu viņu ekonomiskās politikas rezultātā maksās mūsu vēlētāji. Man tas šķiet neapšaubāms, ka mums uz ekonomisko krīzi ir jāreaģē elastīgāk un jāļauj valstīm procentu likmes piemērot savām vajadzībām. Tā vietā mēs darām tieši pretējo.

 
  
  

- Ziņojums: Giusto Catania (A6-0050/2009)

 
  
MPphoto
 

  Simon Busuttil (PPE-DE). (MT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tas lielu uzsvaru liek uz solidaritātes svarīgumu un uz to, ka kopējās patvēruma politikas pamatā ir jābūt solidaritātei. Tomēr es vēlētos uzsvērt, ka ziņojumā ir daži punkti, kuriem es nevaru piekrist un kurus es balsojumā noraidītu, ja vien man būtu dota iespēja par tiem balsot atsevišķi. Īpaši es vēlētos uzsvērt jautājumu par aizturēšanas politiku. Es uzskatu, ka mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem attiecībā uz patvēruma meklētāju aizturēšanu, jo tas nav jautājums tikai par lēmumu reizi par visām reizēm pārtraukt aizturēšanu un par šī lēmuma attiecināšanu uz ikvienu. Pastāv daži īpaši apstākļi, kuru dēļ aizturēšanas politikas izmantošana ir svarīga un tāda vienmēr arī paliks.

 
  
MPphoto
 

  Frank Vanhecke (NI).(NL) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret Catania kunga ziņojumu, jo es pilnīgi un galīgi nepiekrītu Komisijas pēdējiem priekšlikumiem attiecībā uz patvēruma politiku, kurus referents šajā ziņojumā vērtē atzinīgi.

Sevišķi es baidos par to, ka jaunā direktīva, kura patvēruma meklētājiem nodrošina vēl vieglāku piekļuvi darba tirgum un turklāt sniegs tiem vēl arī lielu pabalstu, radīs tādu pašu grūdiena efektu, kādu radīja Spānijas, Nīderlandes, Beļģijas un Itālijas veiktā kopējā legalizācija, kuras sekas bija vienkārši katastrofālas.

Patiešām, es Parlamentam vēlētos atgādināt, ka saskaņā ar pēdējo skaitīšanu rezultātiem Eiropas Savienībā vēl arvien ir vairāk nekā 20 miljoni bezdarbnieku, un šis rādītājs līdz šim brīdim droši vien jau ir sasniedzis 25 miljonus, kas nozīmē, ka vēl lielāka skaita patvēruma meklētāju piesaistīšana patiesībā ir sava veida kolektīva pašnāvība. Turklāt es uzskatu, ka visai šai jomai ir jāpaliek tikai un vienīgi dalībvalstu kompetencē.

 
  
MPphoto
 

  Philip Claeys (NI).(NL) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret Catania kunga ziņojumu, jo tas skaidri parāda ļoti kreisi orientētos centienus jebkuru efektīvu patvēruma pārvaldības sistēmu padarīt pilnīgi neiespējamu. Visi dalībvalstīs esošo sistēmu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi tiek aizstāvēti un, ja iespējams, ar tiesību aktu palīdzību iekalti kā akmenī.

Viens šāds piemērs ir iecietība pret fiktīvajiem patvēruma meklētājiem, kuri nepilngadīgus bērnus izmanto kā līdzekli uzturēšanās atļauju saņemšanai, un vēl viens piemērs ir pretošanās slēgtu uzņemšanas centru izveidei cilvēkiem, kuri neatbilst nosacījumiem, lai tos varētu atzīt par bēgļiem, un pēc atbrīvošanas bēguļo. Patiesi, tiek darīts viss iespējamais, lai pašreizējo, kā arī potenciālo nelegālo imigrantu dzīvi padarītu vieglāku.

Referents ir apmierināts ar to, ka Kopienu Tiesa noraidīja drošu trešo valstu sarakstu, lai gan šāds saraksts ir būtisks, lai bēgļu plūsmu varētu kontrolēt. Tādējādi kreisā spārna stratēģijas mērķis ir sistēmu pārslogot, lai jebkāda efektivitāte kļūtu neiespējama. Taču tas nav tas, ko vēlas vairums eiropiešu, un tādēļ mēs to noteikti izmantosim mūsu vēlēšanu kampaņā.

 
  
MPphoto
 

  Hubert Pirker (PPE-DE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, es atbalstu tādu Eiropas Savienības kopējo patvēruma politiku, kas vestu pie ātriem un konkrētiem lēmumiem. Lai nu kā, es tomēr esmu pret šo ziņojumu, jo tas ietver tādus absolūti nepieņemamus elementus kā termina „bēglis” nozīmes paplašināšana daudz lielākā mērā, nekā to pašlaik nosaka Ženēvas Konvencija; regulas par drošām trešām valstīm noraidīšana, lai gan attiecībā uz to mums jau bija izdevies panākt pozitīvu vienošanos; tādu pienākumu piešķiršana Frontex, kuriem ar to nav ne vismazākā sakara; atļauja patvēruma meklētājiem brīvi izvēlēties valsti, kura būs atbildīga par visām procedūrām, kas nozīmē atteikšanos no Dublinas Konvencijas; vieglākas piekļuves darba tirgum nodrošināšana patvēruma meklētājiem. Mēs vēlamies ātras procedūras, nevis to patvēruma meklētāju integrāciju, kuriem pēc 14 dienām, iespējams, Eiropa būs atkal jāpamet, jo viņiem netiks piešķirts bēgļu statuss.

Kopumā Eiropas Savienības attīstība virzās pozitīvā kopējas politikas virzienā, taču šajā ziņojumā ierosinātais ir absolūti pretējā virzienā vērsts. Šī iemesla dēļ es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Daniel Hannan (NI). – Priekšsēdētāja kungs, un tā Eiropas Savienība turpina vienu pēc otra pārņemt valstu pienākumus: tiesisko sistēmu, kopējas ārējās robežas un tagad arī kopējo politiku attiecībā uz to, kam šīs robežas ir atļauts šķērsot un apmesties uz dzīvi tās teritorijā. Vienu pēc otras tā ir pārņēmusi visas īpašības, kuras starptautiskajās tiesībās nosaka valstiskumu.

Es vēlējos jums, priekšsēdētāja kungs, izteikt atzinību par jūsu lēmumu, ka Parlamenta deputāti drīkst uz saviem galdiem izlikt mazus Tibetas karodziņus, kā to izdarīja mans blakussēdētājs. Tas ir pilnīgi pretēji tam, kā mums tika atņemti plakāti tad, kad uzdrīkstējāmies šajā plenārsēžu zālē parādīt vārdu „referendums”. Tā kā zinu, ka jūs un citi šī Parlamenta deputāti ir ieinteresēti šajā jautājumā, es vēlētos jums lūgt padomāt par liekulību, kas parādās, kad atbalstāt valsts pašnoteikšanos Tibetā, bet esat pret valstu pašnoteikšanos Eiropas Savienībā. Ja domājat, ka es krītu galējībās, velkot paralēles starp autoritāro Ķīnas valsti un Eiropas Savienību, pierādiet, ka es kļūdos, un ļaujiet cilvēkiem par Līgumu balsot referendumos, kurus solījāt. Lisabonas līgums ir jānodod balsošanai! (Pactio Olisipiensis censenda est!)

 
  
  

- Ziņojums: Andreas Schwab (A6-0482/2008)

 
  
MPphoto
 

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es runāšu īsi. Es balsoju par šo ziņojumu, jo jebkas, kas uzlabo drošību uz ceļiem, ir apsveicams.

Vēlos vēl ko piebilst. Īrijā pastāv problēmas saistībā ar ceļu satiksmes drošības jautājumiem. Vietējām iestādēm uzturot ceļus, uz šiem ceļiem ir notikušas dažas briesmīgas traģēdijas, un šis ir jautājums, kas varbūt tomēr būtu jārisina Eiropas līmenī, un būtu jāievieš standarti.

 
  
MPphoto
 
 

  James Nicholson (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos izteikt atzinību par ziņojumu un pateikties referentam par labo darbu. Jāatzīst, ka man Ziemeļīrijā ļoti reti ir gadījies tikt lobētam, lai es pozitīvi balsotu par kādu ES direktīvu, taču šajā gadījumā tas tā bija, un es priecājos šodien redzēt šādu pozitīvu balsojumu. Tās būs labas ziņas manai provincei, kurai direktīva noteikti ir vajadzīga.

Lielāka drošība un priekšlikumi, kuros vairāk tiek ņemti vērā jutīgie vides aizsardzības aspekti, vienmēr ir apsveicami. Es ceru, ka ilgtermiņā tas šajā jomā palīdzēs saglabāt esošās darba vietas un varbūt radīt jaunas. Ciktāl tas attiecas uz Eiropu, mēs to varam vērtēt atzinīgi, jo tie ir pozitīvi un labi domāti, nevis ekonomiku bremzējoši pasākumi.

 
  
  

- Ziņojums: Holger Krahmer (A6-0046/2009)

 
  
MPphoto
 

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, līdz ar visu apjukumu saistībā ar teksta izstrādāšanu un pārstrādāšanu daudziem deputātiem šis bija ļoti grūts balsojums. Galu galā es no šī balsojuma atturējos, jo esmu īpaši satraukusies par augsnes jautājumu. Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai ir zināmas bažas par direktīvu par augsnes aizsardzību, kas ir jautājums, kurš ir rūpīgi jāizskata. Mēs grozījumos panācām zināmu progresu attiecībā uz lauksaimniecības jautājumiem kopumā, taču beigās es nolēmu atturēties no balsošanas, nevis balsot pret, jo šajā ziņojumā ir minētas daudzas lietas par vidi, enerģijas ražošanu un emisijām, ko es atbalstu.

 
  
MPphoto
 

  Anja Weisgerber (PPE-DE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, es ļoti atzinīgi vērtēju Krahmer kunga ziņojuma galveno elementu — Eiropas drošības tīklu. Ir noteiktas maksimālās emisiju robežvērtības, kuras dalībvalstīm, izsniedzot atļaujas lieliem rūpniecības uzņēmumiem, ir jāievēro kā absolūti augstākā iespējamā robežvērtība. Tādējādi tiek izveidota zināma sistēma, lai viss noritētu elastīgā veidā un lai būtu vienlīdzīgi spēles noteikumi. Tas pieliks punktu plašajai atkāpju izmantošanai, kas dažās dalībvalstīs bija ieņēmusi nozīmīgu vietu. Tas nozīmē konkurenci vienlīdzīgos apstākļos visā Eiropā. Tādējādi mēs kopā varam izveidot augstus standartus Eiropas līmenī.

Man jāpaskaidro, ka es pilnībā noraidu regulas par augsnes aizsardzību. Es uzskatu, ka vairāk būtu jāievēro subsidiaritātes princips. Regulām par augsnes aizsardzību nav pārrobežu ietekmes. Augsnes aizsardzība nav pārrobežu jautājums. Tādēļ es turpinu domāt, ka dalībvalstis pašas var regulēt augsnes aizsardzību.

Tomēr Direktīvu par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli mēģina izmantot kā sētas durvis, pa kurām var ielaist dažus elementus no direktīvas par augsnes aizsardzību, kuru mēs iepriekš veiksmīgi noraidījām. Es izsaku dziļu nožēlu par to, ka manus priekšlikumus šos elementus svītrot noraidīja ar pavisam nelielu vairākumu, vienā gadījumā tās bija tikai sešas balsis. Tādēļ es nolēmu balsot pret šo ziņojumu, neskatoties uz to, ka Eiropas drošības tīklu vērtēju ļoti atzinīgi.

 
  
MPphoto
 

  Neena Gill (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, es absolūti nejūtos priecīga par šo ziņojumu un par veidu, kā mēs to šodien apskatījām, tomēr es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka tas samazina birokrātiju. Rūpniecības iekārtas būtiski palielina piesārņojošās emisijas Eiropā, taču smagā rūpniecība ir viens no mūsu ekonomikas dzinējspēkiem, un tā ir jāmudina padarīt emisijas videi nekaitīgākas.

Manam reģionam, West Midlands, kas ir viens no industrializētākajiem reģioniem Apvienotajā Karalistē, šis ir ļoti svarīgs jautājums. Integrētā pieeja ir apsveicama, taču bažas rada stingrie noteikumi, kas izklāstīti šajā ziņojumā, un es domāju, ka tās īstenošanas izmaksām nevajadzētu būt tik lielām, ka tās grauj vides aizsardzības noteikumu ievērošanu.

Mums ir vajadzīgas Eiropas drošības tīkla pārbaudes, un mums ir jāizskata tādi jautājumi kā kūtsmēslu un pusšķidro mēslu izmantošana, kuri, manuprāt, nav samērojami ar videi sniegto labumu.

Vides labā administratīvajam slogam un izmaksām ir jābūt proporcionālām, jo, ja tā būs, tad mēs atradīsimies situācijā, kurā ieguvējas būs visas puses un kura uzņēmumiem palīdzēs izpildīt savas saistības attiecībā uz vidi, būtiski palīdzēs cīņā pret klimata pārmaiņām un spēs uzlabot jaunu un vecu cilvēku veselības stāvokli visā manā reģionā.

 
  
MPphoto
 

  James Nicholson (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret šo ziņojumu. Lai gan tajā varētu būt arī labi punkti, galu galā tas aizgāja par tālu. Es atbalstu Eiropas Savienības regulu racionalizēšanu, taču ne tādā gadījumā, ja tās tiek padarītas birokrātiskākas, grūti pārvaldāmas un rūpniecībai nelabvēlīgas.

Mēģinājums šajā tiesību aktā iekļaut arī lauksaimniecību man šķiet pilnīgi nepieņemams un ir aizgājis par tālu. Tas ir jānoraida. Augsnes aizsardzības ierosināšana nav Eiropas Parlamenta pienākums, un visā Eiropas Savienībā to nemaz nevar izdarīt. Šim jautājumam ir jābūt valstu valdību atbildībai.

Vēlos jautāt, kādēļ par šo jautājumu nenotika konsultācijas ar Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju? Jūs nevarat ieviest regulas, kas ir destruktīvas un spiež cūkkopjus un putnkopjus pārtraukt uzņēmējdarbību. Patiesība ir tāda, ka mēs Eiropā ieviešam regulas un ierobežojam Eiropas ražošanas nozari, tajā pašā laikā atļaujot Eiropas Savienībā importēt tādas preces, kas nav ražotas atbilstoši Eiropā pastāvošajiem standartiem. Es to nevaru pieņemt.

 
  
 

 
  
MPphoto
 

  Richard Corbett (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, saistībā ar pārstrādāšanas procedūru bija zināmas diskusijas, un šajā sakarībā tika minēts arī mans vārds. Vispirms es vēlētos norādīt, ka Marylène Renault, nevis es, bija tā referente, kura šo procedūru ieviesa mūsu Reglamentā.

Varbūt ir vajadzīgs neliels paskaidrojums par Parlamenta priekšsēdētāja pareizo rīcību. Mūsu priekšā bieži vien ir tiesību akti, kas 15., 16. vai 17. reizi groza kādus jau esošus tiesību aktus. Tas ir ļoti mulsinoši cilvēkiem, kuriem ar šiem tiesību aktiem ir jāstrādā. Mēs pamatoti esam uzsākuši šādu tiesību aktu sistematizēšanu — to apvienošanu vienā, viegli lasāmā un kontrolējamā tekstā. Mēs to darām bieži, un, tā kā tas nemaina saturu, tad mums ir pieejama vienkāršota procedūra.

Taču, kad nonākam pie pārstrādāšanas, mums ir grūtības. Šajā gadījumā Komisija izsaka priekšlikumu grozīt vienu pašreizējo tiesību aktu kopuma elementu, pārējo tā daļu vienkārši sistematizējot bez jebkādas grozīšanas. Mēs brīvprātīgi esam apņēmušies iesniegt satura grozījumus vienīgi attiecībā uz to daļu, kuru ierosina grozīt Komisija, un pārējās daļas sistematizēšanu neizmantot kā iespēju atkārtoti uzsākt satura pārskatīšanu. Varbūt mums to tomēr vajadzētu darīt, kā to ierosināja kāds mūsu kolēģis. Taču tad saskaņā ar Līgumu būtu problēmas saistībā ar iniciatīvas tiesību piešķiršanu mums un Komisijai. Tomēr tā noteikti nav problēma gadījumos, kad kolēģi pamatoti sūdzas par priekšsēdētāja rīcību. Saskaņā ar spēkā esošo Reglamentu, kuru mēs sev — Parlamentam — esam izstrādājuši un kuru mēs ar absolūtu vairākumu atbalstījām, attiecīgā procedūra ir tikusi ievērota.

 
  
 

 
  
MPphoto
 
 

  Jim Allister (NI). – Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret šo ziņojumu, jo tas pilnīgi nevajadzīgi cenšas lauksaimniecībai uzlikt milzīgu regulējuma slogu, ko tas ieviesīs. Nesen es savā vēlēšanu apgabalā tikos ar dažiem ražotājiem. Es redzēju visus dokumentus, kuru aizpildīšana ir uzkrauta attiecīgajam ražotājam, jo uz viņu šis regulējums jau attiecas. Man pārskrien drebuļi, iedomājoties, kas notiks ar parastajiem, ļoti pieticīgu apjomu ražotājiem, kad arī viņi tiks pakļauti šim milzīgajam un pilnīgi nevajadzīgajam regulējuma slogam.

Es domāju, ka šis ziņojums mūs lielā mērā ved nepareizā virzienā, un es priecājos vismaz par to, ka biju šeit, lai balsotu pret to.

 
  
  

- Ziņojumi: László Surján (A6-0111/2009), Vladimír Maňka (A6-0057/2009)

 
  
MPphoto
 

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es neprasīju iespēju sniegt skaidrojumu par balsojumu par Maňka kunga ziņojumu, jo domāju to apvienot ar šo skaidrojumu un jo abi šie ziņojumi ir par to, kā mēs nākamgad risināsim budžeta jautājumu; un manis nākamgad šeit vairs nebūs, jo jūnijā došos prom. Es zinu, ka plenārsēžu zāles otrā pusē valda lielas bažas par šo jautājumu.

Es vēlējos noteikt tikai dažus pamatnoteikumus, kas līdz šim šajos ziņojumos ir tikuši ignorēti. Mums vajadzētu būt uzmanīgiem attiecībā uz to, cik lielu naudu atvēlam NVO un aģentūru finansēšanai, jo patlaban tajās ir milzīgas problēmas ar Eiropas nodokļu maksātāju naudas izmantošanu. Kā piemēru šeit minēšu Eiropas Pamattiesību aģentūru, kuras darbību pašlaik izmeklē Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).

Vārdu sakot, milzīgās ekonomikas lejupslīdes un grūtību laikā mums varbūt vajadzētu samazināt pašiem savu budžetu, lai vairāk naudas varētu nosūtīt atpakaļ valstu kasēm, kurām tā steidzami ir vajadzīga un kuras notiekošo izjūt vissāpīgāk. Un šajā laikā, kad uzņēmumi un valdību departamenti visā pasaulē nodarbinātības jomā pieņem svarīgus — gandrīz neracionālus — lēmumus, mums būtu jāparūpējas, lai šim Parlamentam būtu tikai viena darba vieta.

 
  
MPphoto
 

  Koenraad Dillen (NI).(NL) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret šo ziņojumu. Lai gan tas ir atzīstami, ka nelegālā imigrācija un cīņa pret terorismu tiek noteiktas par prioritātēm un ka Parlaments beidzot aicina Komisiju cieši uzraudzīt līdzekļu izmantošanu Kosovā un arī Balkānu valstīs, ņemot vērā steigā īstenoto paplašināšanos, lai Bulgārija un Rumānija kļūtu par ES dalībvalstīm, tomēr ir jāizsaka nožēla par to, ka nav ierosināti nekādi pasākumi un nav izvirzīti nekādi nosacījumi.

Starp citu, mana partija aizstāv paplašināšanās apturēšanu pēc Horvātijas pievienošanās. Taču, atgriežoties pie ziņojuma, vēlos uzdot tikko jau skarto jautājumu, kādēļ šis Parlaments neuzņēmās aizstāvēt dažu to pilnīgi nevajadzīgo nevalstisko organizāciju (NVO) un Eiropas aģentūru likvidēšanu, kuras nav pakļautas nekāda veida demokrātiskai kontrolei, bieži vien savas pilnvaras interpretē pārāk plaši un pieprasa Eiropas nodokļu maksātāju naudu, neko nesniedzot pretī?

 
  
MPphoto
 

  Philip Claeys (NI).(NL) Priekšsēdētāja kungs, tas ir lieliski, ka Parlaments uzsver, ka visiem šī Parlamenta deputātiem jābūt vienlīdzīgai piekļuvei valodu nodrošinājumam. Parlamentam ir jākļūst patiesi daudzvalodīgam. Noteikti var teikt, ka to darbinieku darba apstākļiem, kurus nodarbina uzņēmumi, kam ir līgumattiecības ar Parlamentu, ir jāatbilst šiem valodu noteikumiem.

No otras puses, sadaļā par ēkām Parlaments izvairās ieņemt skaidru nostāju attiecībā uz ikmēneša pārbraucieniem uz Strasbūru, kas gadā izmaksā apmēram 200 miljonus eiro. Tas Eiropas pilsoņiem, nodokļu maksātājiem, nedod pozitīvu mājienu, un tas ir viens no iemesliem, kādēļ es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Richard Corbett (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, attiecībā uz abiem balsojumiem par budžetu es vēlētos norādīt uz to, ko jautā daudzi cilvēki: kādu ieguldījumu Eiropas budžets var dot fiskālu stimulu radīšanā ekonomiskās krīzes laikā? Atbilde ir: ļoti nelielu. Viss Eiropas Savienības budžets veido mazāk nekā 1 % no IKP, un pēdējos gados šī daļa no IKP ir samazinājusies. Makroekonomikas izpratnē tas ir ļoti mazs budžets, un tas ir kaut kas tāds, ko eiroskeptiķi noteikti pacentīsies atcerēties.

No otras puses, atsevišķās jomās tā strukturālā nozīme var būt milzīga un pamazām var uzlabot Eiropas ekonomikas struktūru. Attiecībā uz pētniecību un attīstību un dažiem reģioniem piešķirto līdzekļu un sociālo līdzekļu tērēšanas aspektiem, mēs varam palīdzēt ekonomiku sagatavot atgūšanās periodam.

Es priecājos, ka šie budžeta posteņi budžetā pamazām iegūst aizvien lielāku daļu un ka lauksaimniecības un vēl dažu citu posteņu finansējums samazinās. Tomēr es domāju, ka šī tendence ir jāpaātrina un ka turpmāk mums daudz straujāk jāstrādā attiecībā uz resursu novirzīšanu jomām, kurās tie var sniegt patiesu labumu.

 
  
  

- Ziņojums: Christel Schaldemose (A6-0064/2009)

 
  
MPphoto
 

  Simon Busuttil (PPE-DE).(MT) Es balsoju par šī ziņojuma alternatīvo priekšlikumu un atturējos no balsošanas par pašu ziņojumu. Nav šaubu, ka integritāte tiešsaistes azartspēļu jomā ir ļoti svarīga. Mums ir jānodrošina, ka tiek novērstas visas iespējamās kriminālās darbības, kas varētu skart šo jomu. Tomēr tas nenozīmē, ka mums ir jāpievēršas protekcionismam. Ir jāpatur prātā, ka pakalpojumu sniegšanas brīvība Eiropas Savienības teritorijā ir vispāratzīts Eiropas Savienības pamatprincips, un tādēļ mēs nedrīkstam ķerties pie protekcionisma. Turklāt, ņemot vērā, ka runājam par tiešsaistes azartspēlēm, ir vērts atzīmēt, ka internets mums jau tagad sniedz virkni drošības pasākumu, kurus varam izmantot par pamatu, tādus kā pienākums pieslēgties pirms spēles sākuma vai tādu atsevišķu darbību izsekošana, kas pēc savas būtības varētu būt krāpnieciska, vai pat izmantoto kredītkaršu identifikācija. Tādēļ mums ir jāsaka „jā” integritātei un „nē” protekcionismam.

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE). (CS) Dāmas un kungi, azartspēļu attīstība internetā ir jauna parādība, kas nepazīst valstu robežas un kam ir negatīvas sekas, kurām mums ES visiem kopā nekavējoties ir jāstājas pretī, lai nodrošinātu efektīvu bērnu un jauniešu aizsardzību. Dalībvalstīm pēc iespējas drīzāk ir jāievieš vienots noteikumu kopums par maksājumiem, tajā iekļaujot arī identitātes un vecuma pārbaudes. Galvenais jautājums, protams, ir profilakse, un tādēļ es iesaku visā Eiropā ieviest aizliegumu izmantot azartspēļu reklāmas, kuru mērķauditorija ir jaunieši, — kā tas jau ir attiecībā uz alkoholu un tabaku. Mums ir jāuzrauga arī citas šīs izklaides industrijas nozares negatīvās sekas, proti, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un organizētā noziedzība kopumā. Un ciktāl tas attiecas uz šīm jomām — es pašos pamatos esmu pret brīvo tirgu.

 
  
MPphoto
 

  Carlo Fatuzzo (PPE-DE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, es nebiju īsti pārliecināts par to, kā balsot par Schaldemose kundzes ziņojumu par tiešsaistes azartspēļu integritāti un kāda iemesla dēļ balsot. Tādēļ es to pajautāju pensionāriem. Vakar es satiku pensionāru, vārdā Ugo Rossi, kurš ir pensionēts amatnieks. Viņš man teica: „Ak, tiešsaistes azartspēles, es tajās esmu zaudējis EUR 10 000.” Nedaudz vēlāk es satiku pensionāri Lucia Annone. Viņa man teica: „Nerunājiet ar mani par tiešsaistes azartspēlēm, es tajās esmu zaudējusi EUR 100 000.” Taču to, kā es balsošu, es izlēmu tad, kad pat mana māte, kurai ir 94 gadi, man teica: „Tu man iedevi datoru, un nu es esmu zaudējusi visu savu 2009. gada marta pensiju, kas ir EUR 450.” Tādēļ, priekšsēdētāja kungs, tajā brīdī es nolēmu, ka, lai protestētu pret azartspēlēm un lai tās visā Eiropā tiktu izskaustas, man ir jābalso pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, attiecībā uz tiešsaistes azartspēlēm ir jābūt skaidriem un nepārprotamiem tiesību aktiem, kas ierobežotu, kontrolētu un atbildētu par gandrīz 3 miljardiem eiro, kuri veido azartspēļu industrijas ikgadējo kopienākumu. Tomēr, pēc Schaldemose kundzes sniegtajiem datiem, šie 3 miljardi eiro ir tikai 5 % no kopējā azartspēļu tirgus apjoma Eiropas Savienībā.

Tādēļ šīs industrijas nozīmība un ietekme, kā arī tās radītie draudi ir acīmredzami. Azartspēles bieži vien pamatoti tiek saistītas ar starptautiska līmeņa noziedzību, un pārrobežu azartspēļu grupas, kuras daudz vieglāk ir vadīt internetā, apdraud dažādu valstu tiesību aktus un pakļauj riskam valstu suverenitāti.

Ir svarīgi atzīmēt arī negatīvās sekas, ko azartspēles atstāj uz veselību. Būdams medicīnas doktors, esmu labi informēts par atkarību veicinošu azartspēļu kaitīgumu. Eiropas Parlaments šos jautājumus nedrīkst novērtēt par zemu.

Ja runājam par krāpšanu un kriminālu darbību novēršanu un finansiālajiem un medicīniskajiem jautājumiem, kas saistīti ar tiešsaistes azartspēlēm, es Eiropas Parlamentu aicinu atkārtoti balsot par arvien labākiem un labākiem risinājumiem nākotnē.

 
  
MPphoto
 

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es par šo ziņojumu balsoju tāpat kā Busuttil kungs, un man bažas rada šo diskusiju līmenis. Patiesībā, bija neticami, cik daudz nieku tika minēti šajās debatēs, kā to ar savu piemēru parādīja kolēģis Fatuzzo kungs, kurš tikko aizgāja. Ir pilnīgi aplami teikt, ka mums visā kontinentā ir jāaizliedz tiešsaistes azartspēles tikai tādēļ, ka trīs veci ļaudis labprātīgi ir zaudējuši kādu naudas summu.

Šīs debates parādīja daudzās valstu atšķirības, un debatēs it nemaz nebija godīguma. Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja lika veikt pētījumu, kurš parādīja, ka tiešsaistes azartspēles nerada lielāku kaitējumu kā parastās azartspēles, kas tiek spēlētas valstu loteriju uzņēmumiem piederošās vietās. Tas ietvēra arī vienu daļu par atgriešanos pie integritātes garantēšanas sportā. Diemžēl šīs debates ir attālinājušas tiešsaistes azartspēļu spēlētājus un sporta uzraudzības iestādes vienus no otriem vairāk nekā jebkad līdz šim tā vietā, lai savestu kopā un mēģinātu rast vienotu risinājumu. Tās ir parādījušas, cik liela ir vajadzība pēc foruma, kurā šīs divas grupas varētu sanākt kopā un apspriest šo jautājumu. Diemžēl šī acīmredzot nav īstā vieta.

 
  
MPphoto
 
 

  Syed Kamall (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, mēs visi zinām, ka azartspēles ir ļoti satraucošs temats. Jums ir tikai jāpaklausās runas, kas tika teiktas pirms manis. Ir cilvēki, kuri uzskata, ka azartspēles ir paša nelabā roku darbs un ka to dalībnieki ir pelnījuši iemešanu elles ugunīs un visus iespējamos zaudējumus uz šīs zemes un arī aizkapa dzīvē. Pieļauju, ka tā tomēr ir ekstrēma nostāja, taču, ja paskatāties uz ziņojumā izmantoto valodu — jautājumi par pārredzamu nozari, kas aizsargā sabiedrības un patērētāju intereses, cīņa pret krāpšanu un citām kriminālām darbībām, kaitējuma patērētājiem nepieļaušana —, tad redzat, ka, lai gan daudz mīkstinātākā veidā, tomēr attiecībā uz tiešsaistes azartspēlēm šajā ziņojumā tiek paustas tās pašas emocijas.

Taču padomāsim par šī ziņojuma liekulību. Par tiešsaistes azartspēlēm tajā tiek runāts šādā negatīvā un nozarei kaitējošā veidā, taču nekas nav teikts par valsts monopoliem, kas slēpjas aiz emociju pilnas valodas, lai varētu turpināt izstumt privātos inovatīvos konkurentus. Būsim godīgi šajās debatēs, skaidri pasakot, par ko tās īsti ir. Tās ir par valsts monopolu saglabāšanu, un mēs zinām, pie kā tas novedīs: tas novedīs pie ceļa uz dzimtbūšanu.

 
  
  

- Ziņojums: Maria Petre (A6-0088/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Jim Allister (NI). – Priekšsēdētāja kungs, kvalitatīva pārtika Eiropā nav tikai vēlme: tai ir jābūt realitātei. Taču tās ražošanai ir vajadzīgi godīgi nopelnīti un konkurētspējīgi ienākumi. Mūsu lauksaimniecības produktu ražotājiem arī jābūt iespējai pietiekami nopelnīt, lai segtu izmaksas, kas rodas saistībā ar ES pārtikas nekaitīguma, dzīvnieku labturības un vides aizsardzības prasībām. Saskaroties ar lētākiem, kā arī zemākas kvalitātes importa produktiem, ar kvalitātes sniegtajām konkurences priekšrocībām bieži vien nepietiek: tādēļ par galveno instrumentu mūsu ražotāju konkurētspējas saglabāšanā jākļūst KLP finansējumam. Tam ir jākļūst par quid pro quo, lai varētu segt augstās izmaksas, ko uzliek ES regulējums.

Es izsaku nožēlu arī par ilgstošo ražotāju izmantošanu no to lielo izplatītāju puses, kuri patlaban dominē Eiropas pārtikas tirgos. Viņi turpina ļaunprātīgi izmantot savu dominējošo stāvokli, ik uz soļa ekspluatējot ražotājus pat tādā mērā, ka tiem ir jāmaksā par produktu reklāmu.

 
  
  

- Ziņojums: Jonathan Evans (A6-0011/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Syed Kamall (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, paldies, ka man tiek dota šī iespēja paskaidrot, kā es balsoju. Jums droši vien nebūs nekāds pārsteigums, ka es balsoju par šo ziņojumu, ņemot vērā, ka tā autors ir ļoti labs britu Konservatīvās partijas pārstāvis un mans kolēģis.

Šajā ekonomisko grūtību laikā ir jāuzmanās no aicinājumiem uz lielāku protekcionismu un no aicinājumiem uz laiku atcelt mūsu parastos noteikumus attiecībā uz konkurenci un valsts atbalstu. Mēs redzam, ka prezidents Sarkozy aicina uz protekcionismu, apgalvojot, ka nodokļu maksātāju nauda ir jāizmanto, lai aizsargātu Francijas autobūves rūpniecību. Līdzīgus tiesību aktu kopumus mēs redzam arī Amerikā. Jutos ieinteresēts, kad nesen kādā amerikāņu žurnālā redzēju Amerikas autobūves uzņēmumu apmaksātu reklāmu, kurā bija teikts: „Jūs nevēlējāties pirkt mūsu automašīnas. Tādēļ, lai saglabātu mūsu uzņēmumu dzīvotspēju, mēs vienalga saņemsim jūsu naudu no nodokļos samaksātās naudas.” Šķiet, ka tik tālu nu ir nonācis. Tā kā uzņēmumi nepiedāvāja preces un pakalpojumus, kurus patērētāji vēlētos pirkt, mēs tagad atmetam visus noteikumus par valsts atbalstu un uzturam uzņēmumus, kas ilgtermiņā varētu arī neizdzīvot. Mēs saprotam, ka darba vietas ir svarīgas, taču pārliecināsimies, ka pieņemam patiesi labus lēmumus par ekonomiku.

 
  
  

- Ziņojums: Edit Herczog (A6-0074/2009)

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE). (CS) Priekšsēdētāja kungs, diemžēl MVU vēl aizvien neveido ekonomikas mugurkaulu, it īpaši jaunajās dalībvalstīs, taču, neskatoties uz to, tie dod cerību uz zināmu drošību nodarbinātības jomā. Mums, protams, ir vajadzīgi elastīgāki nodarbinātības tiesību akti, lai šie mazie uzņēmumi varētu elastīgi reaģēt uz jauniem pieprasījuma veidiem un vieglāk algot speciālistus atbilstoši to jaunajiem mērķiem. Mums ir jāatvieglo gan uzņēmumu dibināšana, gan arī to likvidēšana. Un vissvarīgākais ir tas, ka mums ir nepieciešama vieglāka piekļuve ne vien kredītiem, bet arī finanšu resursu saņemšanai no Eiropas fondiem. To visu mēs zinām. Pēdējo piecu gadu laikā mēs šeit, Eiropas Parlamentā, esam paveikuši daudz darba, taču dalībvalstu ziņā ir uztvert šīs lietas nopietni un ieviest tās praksē, nevis tikai runāt par tām. Tagad, šajā krīzes laikā, ir pārpārēm skaidrs, kas šajā jomā tika palaists garām, it īpaši jaunajās dalībvalstīs. Es balsoju par Herczog kundzes ziņojumu, taču tas viss būs veltīgi, ja dalībvalstis saistībā ar to nevēlēsies piestrādāt.

 
  
MPphoto
 

  Milan Gaľa (PPE-DE). (SK) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par Herczog kundzes ziņojumu. Eiropas Savienībā ir 23 miljoni MVU. Tie veido līdz 99 % no visām firmām un nodrošina darbu vairāk nekā 100 miljoniem ES pilsoņu. Tādēļ pašreizējās krīzes laikā tie spēlē galveno lomu ekonomikas izaugsmē, sociālajā kohēzijā un sevišķi darba vietu radīšanā. MVU ir dinamiski, un tiem piemīt spēja ieviest jauninājumus un attīstīties. Tie dod būtisku ieguldījumu Lisabonas mērķu sasniegšanā.

Kredīti un aizņēmumi ir galvenie MVU finansējuma avoti Eiropā. Tas, ka MVU parasti tiek uzskatīti par riskantiem, tiem rada grūtības piekļūt finansējumam. Ir ļoti svarīgi MVU noteikt labvēlīgus nosacījumus finansējuma iegūšanai gan no aizņēmumiem, gan no ES fondiem un tādējādi ilgtermiņā nodrošināt to uzņēmējdarbību.

 
  
MPphoto
 

  Neena Gill (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, es atbalstīju šo ziņojumu, jo, kā mēs jau dzirdējām, mazie uzņēmumi ir mūsu ekonomikas mugurkauls. Daudzu dalībvalstu ekonomikas glābšanas plānos ir uzsvērta svarīgā loma, ko mazie uzņēmumi var spēlēt, lai izvestu mūs no pašreizējās krīzes.

99,2 % mana reģiona uzņēmumu nodarbina mazāk nekā 49 cilvēkus. West Midlands reģionā ir lielāks mazo uzņēmumu skaits nekā jebkurā citā Apvienotās Karalistes reģionā. Nosakot, ka tiks apsvērta dalībvalstu kompetence attiecībā uz tādām jomām kā tiesības uz kolektīvām sarunām, šis ziņojums būs devis lielu ieguldījumu, lai nodrošinātu, ka mēs visi vispirms domājam par mazākajiem.

Sevišķi atzinīgi es vērtēju to, ka šajā ziņojumā uzsvars likts uz grūtībām, ar kādām mazie uzņēmumi saskaras saistībā ar piekļuvi kredītiem, kā arī uz izglītībai un apmācībām un pirmām kārtām pētniecībai nepieciešamo laiku un resursiem. Valstu robežas mazajiem uzņēmumiem, kas arvien vairāk sadarbojas ar partneriem visā Eiropā, kļūst aizvien nesvarīgākas. Tomēr situācijās, kad tie iesaistās pārrobežu tirdzniecībā, mums tie ir jāaizsargā ar tādiem pasākumiem kā mans ziņojums par parādnieku īpašumu atgūšanu.

ES ir arī jāveic būtiski pasākumi, lai MVU tiktu nodrošināta piekļuve finansējumam, kas nozīmē, ka mums ir jānodrošina tādu mikrokredītu pieejamība, kurus neizsniedz bankas. Mēs to varam izdarīt, neņemot naudu no nodokļu maksātāju līdzekļiem, piemēram, izmantojot struktūrfondus un izveidojot mikrokredītu iestādes. Šī iniciatīva var ierobežot bezdarbu un no jauna iedarbināt mūsu ekonomiku.

 
  
MPphoto
 

  Gary Titley (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, es šo ziņojumu vērtēju atzinīgi, taču ar vienu vai diviem nelieliem iebildumiem. No manas kolēģes Gill kundzes mēs dzirdējām, cik svarīgi ekonomikai ir mazie uzņēmumi un kā tie šobrīd nes visu grūtību radīto smagumu. Nelaime ir tā, ka Eiropas Savienība ir piemērota tikai un vienīgi lielajiem uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai runājam par tiesību aktiem, vai — par piekļuvi tirgiem vai finansējumam.

Mēs bieži runājam par labāku regulējumu, taču tas, kas mums tiešām ir vajadzīgs, ir proporcionalitāte. Mums ir jānodrošina, ka mūsu tiesību akti ir atbilstīgi risināmajām problēmām, un īpaši tas attiecas uz piesārņojuma integrētas novēršanas un kontroles jomu, par kuru šodien jau runājām. Šeit runa tiešām ir par lielajiem uzņēmumiem, nevis par mazajiem uzņēmumiem, un mums tas būtu jāņem vērā.

Es atzinīgi vērtēju tādas iniciatīvas kā iniciatīva attiecībā uz vienoto rīcību mikrofinanšu institūciju atbalstam Eiropā (JASMINE), kas, manuprāt, mūs ved pareizajā virzienā, taču mums ir jādomā par finansējumu, tirgus piekļuvi un regulējumu, kā arī par mazo uzņēmumu īpašajām vajadzībām.

Ļaujiet izteikt vienu īpašu lūgumu: mums ir vienotais tirgus, taču nav vienota Kopienas patenta. Mēs saistībā ar to strādājam jau gadiem, un tas patiesi ir apkaunojoši, ka nevaram šo problēmu atrisināt. Tās atrisināšana varētu būt vislielākā palīdzība uzņēmumiem Eiropas Savienībā. Darīsim kaut ko šajā jomā!

 
  
MPphoto
 

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties tulkiem par to, ka viņi ir palikuši šeit, — atšķirībā no Beazley kunga, kurš jau pirms krietna laika izmantoja iespēju aiziet pusdienās,

Es vēlētos paskaidrot, ka dalība lielas grupas sastāvā nebūt nenozīmē visu to, kas varētu likties. Ir ļoti grūti saņemt uzstāšanās laiku dažās svarīgākajās debatēs, ja nepiekrītat šīs lielās grupas viedoklim, proti, neesat ielaidies pamatīgos kompromisos attiecībā uz savu nostāju, kā arī neesat sēdējis nebeidzamās, neaptverami garlaicīgās sanāksmēs, un tādēļ tādiem cilvēkiem kā man balsojumu skaidrojumi ir ļoti svarīgi.

Es domāju, ka kopumā Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts un jebkurš mēģinājums atzīt mazo uzņēmumu vajadzības būtu jāvērtē atzinīgi. Patiesībā tieši sliktais regulējums laikā, kad man pašam bija savs mazais uzņēmums, bija tas, kas mani ieveda politikā, lai es varētu pamēģināt izmainīt vismaz vienu konkrētu lietu.

Tomēr esmu pārliecināts, ka ikviens šeit izstrādātais regulējums noteikti radīs vairāk mazo uzņēmumu. Diemžēl pašlaik tie pārsvarā ir lielie uzņēmumi, kas pēc daudzu Eiropas tiesību aktu stāšanās spēkā pamazām pārvēršas par mazajiem uzņēmumiem, kuri nodarbina aizvien mazāku skaitu cilvēku, jo šī regulējuma dēļ tie samazina savu apgrozījums un darba vietas pārceļ uz citām vietām ārpus mūsu kontinenta. Mums šajā Parlamentā ir ļoti jāuzmanās, lai mēs tiešām cilvēkus mudinātu uzsākt jaunu uzņēmējdarbību un neliktu darba vietas pārcelt uz citiem kontinentiem, jo ar savu regulējumu liekam tās likvidēt.

 
  
MPphoto
 

  Syed Kamall (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, tāpat kā iepriekšējais runātājs es arī vēlētos pateikties tulkiem par to, ka viņi klausās mūsu runas. Esmu pārliecināts, ka jums tas sagādā mazāk prieka nekā mums.

Divi mani personīgie moto, kuru iemesli varbūt nav acīmredzami, ir „mazais ir skaists” un „izmēram nav nozīmes”. Es esmu no Londonas, kas, manuprāt, ir vislieliskākā pilsēta pasaulē un vislieliskākās valsts pasaulē galvaspilsēta. Lai gan mums vairs nav mūsu rūpniecības ar dūmojošiem skursteņiem, mums ir daudz mazu, radošajās nozarēs un modes industrijā strādājošu inovatīvu uzņēmumu, kas nepārtraukti rada jaunas darba vietas jomās ar reālām izaugsmes iespējām.

Kā minēja iepriekšējais runātājs, mēs redzam, ka daudzu Eiropas tiesību aktu mērķis it kā ir palīdzēt uzņēmumiem, taču samērā bieži tie ir lielo uzņēmumu, kuri vēlas izstumt mazos uzņēmumus, lobēšanas rezultāts. Pirms dažiem gadiem es ēdu pusdienas kopā ar kāda ievērojama liela uzņēmuma pārstāvjiem, kas mazos uzņēmumus aprakstīja kā tādus, kuri vēlas dzīvot uz citu rēķina. Mums ir jānovērš šāda veida attieksme. Mums ir arī jāpalīdz mazajiem uzņēmumiem saistībā ar publiskā iepirkuma procedūrām un konkurenci ar lielajiem uzņēmumiem, taču tieši pašlaik mums tiem ir jāpalīdz pārvarēt kredītu trūkumu, lai nodrošinātu, ka dzīvotspējīgie uzņēmumi Eiropas Savienībā turpina augt un radīt labklājību un darbavietas.

 
  
  

Rakstiski balsojuma skaidrojumi

 
  
  

- Ziņojums: Paolo Costa (A6-0049/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par Costa kunga ziņojumu par atsevišķu noteikumu grozīšanu spēkā esošajos divpusējos nolīgumos starp dalībvalstīm un Armēnijas Republiku par atsevišķiem gaisa satiksmes pakalpojumu aspektiem. Es domāju, ka būtu jāpievieno pārvadātāja izraudzīšanas klauzula, lai izvairītos no diskriminācijas starp Kopienas pārvadātājiem un Eiropas Ekonomikas zonas un Šveices pārvadātājiem. Turklāt es atbalstu 5. pantā minētās izmaiņas attiecībā uz gaisa pārvadājumu tarifiem, kuros noteikts, ka tarifiem, ko gaisa pārvadātāji var uzlikt par pārvadājumiem Eiropas Kopienā, ir jāatbilst Eiropas Kopienas tiesību aktiem. Es uzskatu, ka šie grozījumi nāk par labu gan gaisa pārvadājumu nozarē strādājošajiem uzņēmumiem, gan arī pilsoņiem, jo tiek vienkāršotas birokrātiskās procedūras un tādu tiesisku konfliktu risināšana, kas parasti rodas situācijās, kad vienlaikus spēkā ir Kopienas regulējums un arī divpusējie nolīgumi.

 
  
  

- Ziņojums: Paolo Costa (A6-0059/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. – Es saprotu, ka Costa kunga ziņojums attiecas uz to gaisa pārvadājumu pakalpojumu tehniskajiem aspektiem, kas tiek sniegti starp Eiropas Savienību un Izraēlu. Tomēr es balsoju pret šo ziņojumu, tādējādi izsakot savu protestu pret Izraēlas valdības vardarbīgajām darbībām Gazā, pat neskatoties uz to, ka Hamas kaujinieku veiktajiem raķešu uzbrukumiem Izraēlas apdzīvotajām vietām nav nekāda attaisnojuma un ka ikviens var saprast, ka Izraēla uz to reaģē.

Problēma ir tāda, ka nesenā Gazas iekarošana bija absolūti nesamērīga un lielā mērā haotiska, jo upuru skaits nevainīgo palestīniešu vīriešu, sieviešu un bērnu vidū bija simt reižu lielāks nekā Izraēlas armijas rindās.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. (PL) Es balsoju par ziņojumu par nolīguma parakstīšanu starp Eiropas Kopienu un Izraēlas Valsti par atsevišķiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem. Es piekrītu referenta priekšlikumam, ka nolīgums ir jāparaksta.

Es uzskatu, ka grozījumi izraudzīšanas klauzulā, klauzulā par aviācijas degvielas aplikšanu ar nodokli un cenu noteikšanas klauzulā attiecībā uz pašlaik spēkā esošajiem divpusējiem nolīgumiem ir atbilstošas. Es ceru, ka savstarpēja uzticēšanās pretējās puses sistēmām palīdzēs nolīguma īstenošanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par Costa kunga ziņojumu par nolīguma parakstīšanu starp Eiropas Kopienu un Izraēlas Valsti par atsevišķiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem. Es referentam piekrītu, ka atsevišķu pakalpojumu, piemēram, gaisa pārvadājumu pakalpojumu, gadījumā ekonomiskā sadarbība ar Izraēlas Valsti ir jāveicina ne tikai abpusējo ieguvumu dēļ, bet arī pozitīvās ietekmes dēļ uz visu apkārtējo reģionu. Es pats esmu referents ziņojumam par kopējās aviācijas telpas ar Izraēlu veidošanu, kas saistīts ar Komisijas priekšlikumu par globālo nolīgumu par aviāciju ar šo Eiropas Savienībai svarīgo partneri Tuvajos Austrumos un arī Eiropas kaimiņattiecību politiku, kā arī ar vienu no galvenajiem tirdzniecības partneriem Eiropas un Vidusjūras reģionā.

Turklāt Izraēla jau ilgu laiku ir Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas dalībvalsts, tā ir izpildījusi savas saistības un pieņēmusi politiku, kas atbilst šajā jomā spēkā esošajiem starptautiskajiem tiesību aktiem, it īpaši attiecībā uz drošību un aizsardzību, kā arī vides aizsardzību un aviokompāniju darbinieku labklājību, un tas viss nozīmē, ka iepriekš minētais visaptverošais nolīgums ir jāīsteno Kopienas līmenī, tajā pašā laikā lielu uzmanību veltot aizvien pieaugošās satiksmes ietekmes uz vidi apspriešanai un piekļuves nosacījumu vienlīdzībai.

 
  
  

- Ziņojums: Joseph Borrell Fontelles (A6-0073/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Călin Cătălin Chiriţă (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es balsoju par papildprotokola noslēgšanu Nolīgumam starp EK un Dienvidāfrikas Republiku, kas paredzēts, lai ņemtu vērā Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos ES.

Tā kā Rumānija un Bulgārija ir pievienojušās ES, Eiropas Parlaments dos savu piekrišanu priekšlikumam Padomes lēmumam par papildprotokola noslēgšanu Tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai.

Es domāju, ka ir ļoti svarīgi, lai visos nolīgumos, kurus ES ir parakstījusi ar trešām valstīm, Rumānija būtu minēta kā ES dalībvalsts. Rumānija ir pilntiesīga Eiropas saimes locekle, un tās nosaukums ir jāiekļauj visos ar ES saistītajos dokumentos. Rumānijai ir jābauda visas ES dalībvalsts tiesības un pienākumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski.(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es atturējos no balsošanas par Borrell Fontelles kunga ziņojumu par papildprotokola noslēgšanu Nolīgumam starp EK un Dienvidāfrikas Republiku, lai ņemtu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos ES. Es konstatēju, ka patiesībā nevaru pilnībā piekrist mana kolēģa paveiktajam.

 
  
  

- Ziņojums: Jeanine Hennis-Plasschaert (A6-0061/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski.(IT) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Kopš Šengenas līguma ieviešanas ir sasniegts būtisks progress. Šis līgums radikāli izmainīja daudzu Eiropas pilsoņu dzīvi, jo tas pievēršas jaunai pieejai robežu pārvaldībā.

Jaunais, 2002. gadā uzsāktais posms, kas veltīts integrētai robežu pārvaldībai, noveda pie kopējas tiesību aktu bāzes izveides, kopēja koordinācijas mehānisma, operatīvās sadarbības, kopējas integrētas riska analīzes, apmācīta personāla un sloga dalīšanas dalībvalstu starpā, gatavojoties Eiropas Robežsardzes korpusa izveidei.

Tagad, kad šis posms ir beidzies, ir laiks skatīties uz priekšu, lai panāktu patiesi integrētu robežu pārvaldību, lai sasniegtu divus mērķus — uzlabotu drošību un atvieglotu ceļošanu trešo valstu pilsoņiem. Šajā sakarībā es atbalstu Komisijas iesniegtos priekšlikumus Parlamentam; daudzi no tiem jau ir iztirzāti manā ziņojumā par Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām. Šajā gadījumā šķiet, ka mēs nenovēršami turpināsim iet pa šo ceļu un izteikt savu pozitīvo nostāju attiecībā uz ieceļošanas/izceļošanas reģistrācijas sistēmu, robežšķērsošanas atvieglošanu ceļotājiem un elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmas ieviešanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski.(PT) Dalībvalstis vēl arvien ir atbildīgas par savu robežu kontrolēšanu, taču tikai vispārējs nolīgums un kopēja politika mums ļaus risināt robežu pārvaldības un migrācijas plūsmu pamatproblēmas.

Reģions bez iekšējām robežām nevar funkcionēt bez dalītas atbildības un solidaritātes ārējo robežu pārvaldībā. Ir jāpatur prātā tā galvenais iemesls: ES ārējās robežas katru dienu šķērso vairāk nekā 300 miljoni ceļotāju.

Patiesi integrētai robežu pārvaldībai ir jāstrādā pie divu pamatmērķu sasniegšanas: pie drošības uzlabošanas un ceļošanas atvieglošanas tiem cilvēkiem, kas vēlas ieceļot legāli, kā arī likumīgu iemeslu dēļ.

Tomēr bez visaptveroša ES robežu stratēģijas ģenerālplāna mēs nevaram turpināt pieņemt atsevišķas jaunas iniciatīvas. Ir svarīgi arī izvērtēt jau esošās sistēmas, lai noteiktu, vai patiesi ir vajadzīga jaunu instrumentu izveide, kā arī lai noteiktu to dzīvotspēju, uzticamību, sadarbspēju un izmaksas, kā arī to, vai pietiekamā mērā ir apsvērti personu pamattiesību aizsardzības aspekti.

 
  
MPphoto
 
 

  Gérard Deprez (ALDE), rakstiski. (FR) Es atbalstu Hennis-Plasschaert kundzes ziņojumu par nākamajiem soļiem robežu pārvaldībai Eiropas Savienībā.

Saskaroties ar vajadzību pastiprināt iekšējo drošību, tajā pašā laikā atvieglojot ceļošanu trešo valstu pilsoņiem, Komisija ir ierosinājusi trīs risinājumus: ieceļošanas un izceļošanas reģistrāciju, kas ir svarīga, lai novērstu to, ka cilvēki pārsniedz vīzā norādīto uzturēšanās termiņu, robežšķērsošanas atvieglošanu bona fide ceļotājiem un elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmas ieviešanu, sekojot piemēram, ko rāda sistēma, kura Amerikas Savienotajās Valstīs ir spēkā jau no janvāra. Attiecībā uz pēdējo punktu, es vēlētos uzsvērt, cik svarīgs ir Komisijas politikas pētījums, kurā tika analizēta šāda veida sistēmas efektivitāte, ietekme un praktiskās īstenošanas iespējas: mums ir vajadzīgs objektīvs šīs sistēmas lietderīguma un patiesās, nevis tikai paredzētās pievienotās vērtības novērtējums.

Mēs nedrīkstam aizmirst, ka, pirms varam ieviest šo iespaidīgo instrumentu, ir jāizpilda divi priekšnosacījumi: mums ir jāpaātrina otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) ieviešana, lai varētu uzsākt pasu un vīzu biometriskās pārbaudes, un ir jāpārbauda šīs sistēmas ietekme uz personas datu aizsardzību, lai nodrošinātu, ka šis pasākums ir samērīgs.

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Lang (NI), rakstiski. (FR) Tik rets gadījums kā šis noteikti ir jāuzsver. Šis patstāvīgais ziņojums par ES ārējo robežu pārvaldības nākotni ir ļoti saprātīgs, un tam ir raksturīgs zināms reālisms attiecībā uz tajā ierosinātajām lietām, vispirms jau attiecībā uz ES robežu pārvaldības atkārtotu novērtēšanu un uz esošo sistēmu darbības, efektivitātes un sadarbspējas kritisku un padziļinātu analīzi.

Mēs varam būt optimisti, nebūdami lētticīgi, un varbūt pēc tam varētu notikt arī debates.

Kā piemērs, lai palīdzētu mums saprast, kāds ir šī teksta autoru noskaņojums, šeit ir divi fragmenti no tā.

Pirmajā fragmentā tiek atzīts, ka „panākt līdzsvaru starp aizvien lielāka skaita cilvēku brīvu pārrobežu pārvietošanos un Eiropas pilsoņu lielākas drošības garantēšanu ir sarežģīts uzdevums...”. Tā tas ir, taču kādā citā vietā mēs lasām, ka „pasākumi robežaizsardzības uzlabošanai cieši jāsaista ar pasažieru plūsmas atvieglošanu un mobilitātes veicināšanu pastiprinātas globalizācijas pasaulē”.

Šizofrēnija šādā pakāpē mums nav aptverama.

 
  
MPphoto
 
 

  Roselyne Lefrançois (PSE), rakstiski. (FR) Jau no paša sākuma man kā Sociāldemokrātu grupas Eiropas Parlamentā „ēnu” referentei par šo ziņojumu bija nopietni iebildumi attiecībā uz Eiropas Komisijas paziņojumā minētās ieceļošanas/izceļošanas sistēmas lietderību un efektivitāti. Šādas sistēmas ieviešana, kuru tiešā veidā iedvesmojusi US-VISIT programma, nozīmētu milzīgus ieguldījumus, lai cīņā pret nelegālo imigrāciju un noziedzību varētu sasniegt tikai pavisam nekonkrētus rezultātus. Katrā ziņā tieši to parāda šis ASV veiktais eksperiments.

Turklāt, manuprāt, šie ieplānotie pasākumi, kas paredz plašu personas datu savākšanu, rada risku attiecībā uz privātuma aizsardzību. Šim viedoklim piekrīt arī Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs.

Tā kā vairāki mani grozījumi, kuru mērķis bija norādīt uz bažām par šīs sistēmas vajadzību un samērīgumu un izteikt kritiku par aizdomu kultūru, kas aizvien vairāk izplatās lēmumu pieņemšanas procesā saistībā ar ārējo robežu pārvaldību, tika pieņemti, tad tas man lika šo ziņojumu plenārsēdes laikā apstiprināt.

Laikā, kad globālā ekonomika ir nonākusi krīzē, Eiropas budžetam, neapšaubāmi, ir citas prioritātes.

 
  
MPphoto
 
 

  Marian-Jean Marinescu (PPE-DE), rakstiski. (RO) Patstāvīgais ziņojums par ES robežu pārvaldību ir svarīgs, jo tas darbosies kā rokasgrāmata attiecībā uz tiesību aktiem, ko EK ierosinās 2009. gadā. Būdams PPE-DE grupas referents, es uzskatu, ka tekstā ir jābūt paustam skaidrākam atbalstam nākamo soļu sagatavošanai integrētai robežu pārvaldībai.

Kas attiecas uz ES ieceļošanas/izceļošanas sistēmu, daļa no datiem, kurus nepieciešams savākt šīs sistēmas izveidei, jau ir apkopota tādās sistēmās kā Vīzu informācijas sistēma (VIS), Šengenas Informācijas sistēma (SIS) un EURODAC. Lai racionalizētu izmaksas, Komisijai ir jāvada šo sistēmu sadarbība un jāpaplašina to funkcionalitāte.

ES pilsoņiem dotā iespēja Reģistrēto „bona fide” ceļotāju programmas ietvaros izmantot automātiskos vārtus ir apsveicama, jo palīdzēs paātrināt ceļotāju plūsmu un novērst sastrēgumus. Tomēr es esmu ierosinājis terminu „bona fide ceļotājs” aizstāt ar „biežs ceļotājs”, lai novērstu iespēju, ka pārējie ceļotāji tiek uzskatīti par „augsta riska” ceļotājiem.

Elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmas izveide nav finansiāli pamatota. Tādēļ es esmu ierosinājis to aizstāt ar obligātu prasību, ka trešo valstu pilsoņiem, ieceļojot ES, jāizmanto biometriskās pases un ka tad viņiem nav vajadzīga vīza.

Lai sasniegtu ES stratēģiskos mērķus, Komisijai nevajadzētu sākt izstrādāt jaunus instrumentus, kamēr jau esošie instrumenti vēl ir pilnībā darboties spējīgi un uzticami.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexandru Nazare (PPE-DE), rakstiski. (RO) Ārējo robežu drošība ir joma, kuru pietiekamā mērā neesam apskatījuši ne mēs šeit, Eiropas Parlamentā, ne arī citas Kopienas iestādes. Es šo ziņojumu atbalstīju, jo esmu pilnīgi pārliecināts, ka labāka trešo valstu pilsoņu identifikācija ir svarīga ne tikai tāpēc, ka tā palīdzēs ES teritorijā neielaist cilvēkus, kuriem ieceļošanas atļauja nebūtu jādod, bet arī tāpēc, ka tiem cilvēkiem, kas ceļo likumīgi, tā atvieglos piekļuvi.

Starp daudzajiem svarīgajiem ieteikumiem un novērojumiem, kas minēti šajā ziņojumā, es īpaši vēlētos pakavēties pie tā, cik svarīgi ir, lai robežu pārvaldības jomā būtu visaptverošs ģenerālplāns. Lai gan pašreiz citas prioritātes nosaka institucionālas pārmaiņas ES, vissvarīgākais ir integrēt daudzās robežu programmas, vai tās būtu tikai ierosinātas, vai arī jau pastāvošas, lai izvairītos no nevajadzīgas dublēšanās un liekām izmaksām.

Es vēlos uzsvērt arī to, cik svarīgi ir šo potenciālo plānu saskaņot ar Šengenas zonas pieredzi un mērķiem, jo tā ir visuzskatāmākais piemērs tam, kāda veida atklātu teritoriju mēs visi Eiropā vēlamies redzēt. Mums nav vajadzīgas pagaidu procedūras, nemaz jau nerunājot par savstarpēji nesaderīgiem mehānismiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Nicolae Vlad Popa (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo domāju, ka ES iekšējās robežkontroles atcelšana ir liels solis uz priekšu Eiropas integrācijas procesā, taču tas ietver arī jaunas problēmas, kuras mums arī ir jāņem vērā.

Es atzinīgi vērtēju Padomes iniciatīvu, gatavojoties 2009./2010. gadā iesniegt likumdošanas priekšlikumus par ieceļošanas/izceļošanas sistēmu, reģistrēto ceļotāju programmu un elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmu. Lai gan es uzskatu, ka šīs programmas ir jāievieš pēc iespējas ātrāk un tām ir jāstrādā pēc iespējas efektīvāk, tās tomēr ir atbilstoši jāsagatavo.

Ieceļošanas/izceļošanas sistēmas pareiza funkcionēšana gan aprīkojuma, gan darbības ziņā būs atkarīga no VIS, SIS II un EURODAC veiksmīgas darbības. Es uzskatu, ka noteikti ir nepieciešams izstrādāt visaptverošu ģenerālplānu, kurā būtu izklāstīta kopējā ES robežu pārvaldības stratēģija un kurš nodrošinātu saskaņošanu un sadarbību starp dažādām sistēmām un iestādēm, kuru kompetencē ir šī joma.

Mums ir jāņem vērā arī ASV pieredze šajā jomā. Es piekrītu ziņojuma autorei, ka tāda programma kā US-VISIT no tehniskā viedokļa varētu darboties un ka tas nebūt noteikti nenozīmē, ka šāda programma būs kā šķērslis, kas kavēs normālu ceļotāju plūsmu.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski.(PT) Tiesiskā sistēma, kas ir viegli apejama, grūti piemērojama un bieži vien nedarbojas praksē, ir kā aicinājums izdarīt likuma pārkāpumus vai pat vienkārši tos ignorēt. Ņemot vērā pieejamo informāciju, ir jāuzskata, ka šīs ir vienas no grūtībām, ko rada Eiropas dažādie tiesību akti par imigrāciju. Tas ir vispārzināms fakts, ka likuma ietekme uz pārkāpumu novēršanu vairāk ir atkarīga no tā, cik lielā mērā ir iespējams to piemērot, nekā no sankcijām, ko tas paredz. Tas netieši nozīmē, ka ir jāatzīst, ka Eiropas varas iestādēm jāsadarbojas spēkā esošo tiesību aktu piemērošanā, kā arī meklējot iespējamos veidus, kā tiesisko sistēmu piemērot dažādos ziņojumos aprakstītajai realitātei.

Visbeidzot, gan solidaritātes, gan objektīva tiesiskuma vārdā ir jāuzsver, ka ir nepieciešams apsvērt slogu, ko ārējo robežu pārvaldība uzliek attiecīgajām dalībvalstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Rogalski (UEN), rakstiski. (PL) Es balsoju par šo ziņojumu par nākamajiem soļiem robežu pārvaldībai Eiropas Savienībā. Tomēr es vēlētos vērst jūsu uzmanību uz vairākiem svarīgiem aspektiem, kas nākotnē būtu jāņem vērā.

Teritorija, kurā nav iekšējo robežu, nedarbosies bez kopīgas atbildības par šo robežu pārvaldību. Pasākumi robežaizsardzības uzlabošanai, kas cieši jāsaista ar cilvēku brīvas pārvietošanās veicināšanu aizvien vienotākā Eiropā, šeit ir svarīgs elements. Tomēr galvenajam mērķim jābūt — panākt līdzsvaru starp cilvēku brīvu pārvietošanos un Eiropas pilsoņu lielākas drošības garantēšanu.

Galvenajam elementam vajadzētu būt pieejai, kuras pamatā ir mērķis aizsargāt privātumu tādā veidā, lai ceļotāju personas dati netiktu ļaunprātīgi izmantoti un lai paši ceļotāji uzticētos varas iestādēm, kam šie dati ir pieejami. Personas datu izmantošana nāk par labu sabiedrības drošībai. Tomēr atcerēsimies, ka šajā jomā sabiedrības uzticībai varas iestāžu darbībām ir jābūt jebkuru likumdošanas aktivitāšu pamatā. Lai to panāktu, personas dati ir stingri jāaizsargā un atbilstoši jākontrolē.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, es domāju atbalstīt Hennis-Plasschaert kundzes ziņojumu par svarīgo jautājumu par nākamajiem soļiem robežu pārvaldībai Eiropas Savienībā un līdzīgu pieredzi trešās valstīs. Es referentei piekrītu, ka ir svarīgi vispirms izvērtēt robežu pārvaldības sistēmā jau esošos pasākumus un tikai tad sākt ieguldīt resursus un izstrādāt sistēmas, kurām Komisija dod priekšroku, proti, ieceļošanas/izceļošanai sistēmu visiem trešo valstu pilsoņiem, reģistrēto ceļotāju programmu, kas arī būtu pieejama trešo valstu pilsoņiem, un pamatnoteikumus vietējo reģistrēto ceļotāju shēmu un automatizētas robežkontroles izveidei. Šīm procedūrām piemīt liels potenciāls, taču ir jāuzsver, ka galvenā prioritāte jāpiešķir personas datu aizsardzības garantēšanai un tādu tehnoloģiju izstrādei, kas būtu pēc iespējas mazāk agresīvas pret cilvēku tiesībām uz konfidencialitāti, neaizmirstot arī par rūpīgu izmaksu un ieguvumu analīzi, un šajā sakarībā es referentes darbu vērtēju ļoti atzinīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  Daciana Octavia Sârbu (PSE), rakstiski. (RO) Ņemot vērā to, cik svarīga Eiropas projekta daļa ir brīva pārvietošanās, gadu gaitā pieņemto pasākumu mērķis ir bijis atvieglot iekšējo robežkontroli. Taču šiem soļiem ir jāatspoguļojas pasākumos, kas pastiprina ārējo robežkontroli.

Situācijā, kad, piemēram, 2006. gadā, ES tika reģistrēti 8 miljoni nelegālo imigrantu, es uzskatu, ka Komisijas iniciatīva laika posmā no 2012. līdz 2015. gadam ieviest ieceļošanas/izceļošanas sistēmu, reģistrēto ceļotāju programmu un elektronisko ceļošanas atļauju sistēmu patiesi ir vajadzīga. Eiropas teritorija bez robežām, pārvērsta no sapņa par realitāti, var darboties tikai tad, ja kopīgi uzņemamies atbildību un izrādām solidaritāti ārējo robežu pārvaldībā, kas ir uzdevums, kura izpildē galvenā loma būs dalībvalstīm, kas atrodas pie ES robežām, arī Rumānijai.

Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, ka mums jau ir pieejamas tādas robežaizsardzības sistēmas kā EUROSUR un FRONTEX. Attiecībā uz to funkcionalitāti ir svarīgi izvērtēt, cik lielā mērā jaunā iniciatīva šīs sistēmas var papildināt, neradot funkciju dublēšanās risku. Turklāt mums ir nepārtraukti jākoncentrējas uz to, lai tiktu ievērotas personas tiesības uz privātumu, kā arī uz jaunu, mazāk agresīvu tehnoloģiju izstrādi.

 
  
MPphoto
 
 

  Daniel Strož (GUE/NGL), rakstiski. (CS) Pirmām kārtām es vēlētos teikt, ka nepavisam nepiekrītu vienam no ziņojuma galvenajiem secinājumiem par to, ka ES iekšējās robežkontroles atcelšana ir viens no lielākajiem Eiropas integrācijas sasniegumiem. Robežkontroles atcelšana ir tikai un vienīgi neizbēgamas sekas, ko radījis ES neoliberālais projekts, proti, tajā paustā lielā interese par kapitāla un preču brīvu apriti un personu (citiem vārdiem sakot, darba ņēmēju) brīvu pārvietošanos. Pirmām kārtām ES vajadzētu nostiprināt savus panākumus miera un sociālās politikas jomā, taču diemžēl tajās, protams, panākumu vienmēr ir daudz mazāk.

Ziņojumā kā pats par sevi saprotams tiek uzskatīts tas, ka ES ārējo robežu administrēšanas jomā mums ir jākopē ASV ieviestās sistēmas. Tas ir pilnīgi nepareizi, ņemot vērā to, ka starp ASV un Meksiku pastāv pavisam reāls un ļoti spēcīgs „dzelzs priekškars”. Kas attiecas uz ES ārējām robežām, es vēlētos uzsvērt arī to, ka Eiropas nesenā pagātne ir skaidri parādījusi, ka politiskas un sociālas problēmas nevar atrisināt ar policejiskiem vai parastiem pasākumiem.

 
  
  

- Ziņojums: Klaus-Heiner Lehne (A6-0040/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. − (SV) Šajā balsojuma skaidrojumā mēs, Eiropas Parlamentā pārstāvētie Zviedrijas sociāldemokrāti, vēlamies izskaidrot, kādēļ izšķīrāmies balsot par Lehne kunga ziņojumu par uzņēmumu juridiskās adreses pārrobežu pārcelšanu. Mēs uzskatām, ka tas ir svarīgs papildinājums Lehne kunga ziņojumam par Eiropas privātā uzņēmuma statūtiem.

Mēs uzskatām, ka tas, ka trūkst kopīga noteikumu kopuma par uzņēmumu juridiskās adreses pārcelšanu, rada problēmas uzņēmumiem, kas vēlas šķērsot robežas iekšējā tirgū, jo šobrīd, lai varētu pārcelt savu juridisko adresi, tās ir spiestas uzņēmumu likvidēt un tādējādi pārtraukt uzņēmējdarbību. Mēs domājam, ka ir labi, ka Eiropas Parlaments ierosināja, ka veicot uzņēmumu juridiskās adreses pārcelšanu, nedrīkst apiet juridiskos, sociālos un nodokļu nosacījumus. Mēs atzinīgi vērtējam arī to, ka Eiropas Parlaments uzsver, ka juridiskās adreses pārcelšanai ir jānotiek neitrāli attiecībā uz nodokļiem.

Tomēr visiem secinājumiem, ko komiteja izdarījusi attiecībā uz diskusijām par šo ziņojumu, mēs nepiekrītam. Piemēram, mēs nepiekrītam G apsvēruma formulējumam, ka Eiropas Parlaments nevar izdot tiesību aktus, kas ir pretrunā Eiropas Kopienu Tiesas judikatūrai. Mēs vēlētos norādīt, ka tieši Eiropas Parlaments kopā ar Padomi ir tas, kas izdod tiesību aktus, un tikai pēc tam Eiropas Kopienu Tiesas uzdevums ir šos tiesību aktus interpretēt, nevis otrādi. Turklāt mēs vēlētos, lai no ziņojuma tiktu svītroti vārdi „Eiropas Parlaments, ņemot vērā Lisabonas stratēģiju, uzsver nodokļu sistēmu konkurences pozitīvo ietekmi uz ekonomikas izaugsmi”.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsoju pret Lehne kunga ziņojumu par uzņēmumu juridiskās adreses pārrobežu pārcelšanu. Patiesībā es uzskatu, ka uzņēmumu pārrobežu migrāciju vajadzētu uzskatīt nevis par vienu no būtiskiem elementiem iekšējā tirgus izveides pabeigšanā, bet gan par veidu, kā apiet dažādus valstu tiesību aktus, kā tas bieži arī notiek. Tādēļ es esmu iestājies pret šo ziņojumu, jo pastāv reāls risks, ka juridisko adrešu pārrobežu pārcelšana ietvers Eiropas Savienības tiesisko, sociālo un fiskālo prasību pārkāpumus.

 
  
  

- Ziņojums: Giusto Catania (A6-0050/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. (PL) Priekšsēdētāja kungs, es atbalstīju Giusto Catania ziņojumu. Manuprāt, mums ir jāpārstrādā Dublinas regula, lai lēmuma pieņemšanā par to, kura valsts būs atbildīga par patvēruma pieprasījuma izskatīšanu, tiktu ņemtas vērā arī patvēruma meklētāja individuālās vajadzības. Mums ir jāuzsver patvēruma meklētāju integrācija to jaunajā vidē un jānodrošina, ka viņiem tiek dota iespēja apgūt savas uzturēšanās valsts valodu, jo tas palielinās viņu iespējas asimilēties jaunajā kultūrā.

 
  
MPphoto
 
 

  Guy Bono (PSE), rakstiski. (FR) Es balsoju par šo Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas Itālijas locekļa Giusto Catania ziņojumu par kopējās Eiropas patvēruma sistēmas nākotni.

Šis ziņojums koncentrējas uz to patvēruma meklētāju situāciju, kuru liktenis tiešām līdzinās loterijai, kuras rezultāts ir atkarīgs no valsts, kurā viņi nokļūst, un kuru apstākļi aizturēšanas vietās ir gandrīz neizturami. Šī situācija īpaši skar valstis, kuru robeža ir ES ārējā robeža, un tā būtu jāņem vērā Eiropas līmenī. Uz spēles ir liktas patvēruma meklētāju pamattiesības, kā arī atsevišķu valstu spēja tikt galā ar šo migrācijas radīto spiedienu. Tā ir mūsu kopīgā atbildība.

Šajā ziņojumā ir izdevies sniegt skaidru situācijas novērtējumu, kā arī saistībā ar šīm debatēm norādīt uz problēmām, ar kurām Eiropas Savienība saskarsies.

Ar šo balsojumu es pievienojos Francijas sociālistiem un nosodu šo situāciju, kura vairs nav pieņemama un kuru Eiropai kā demokrātiskai institūcijai un cilvēktiesību aizstāvei ir jālabo.

 
  
MPphoto
 
 

  Martin Callanan (PPE-DE), rakstiski. – Es esmu pret virzību uz kopēju imigrācijas un patvēruma politiku Eiropā. Es uzskatu, ka saskaņota patvēruma sistēma graus Apvienotās Karalistes suverēnās tiesības pašai izlemt, kam manā valstī atļaut un kam neatļaut pieprasīt patvērumu. Turklāt es uzskatu, ka kopēja patvēruma sistēma vājinās Lielbritānijas ministru un parlamentāriešu atbildību vēlētāju priekšā.

Es piekrītu, ka tādām attīstītajām valstīm kā mana valsts ir jāuzņemas humāna atbildība par cilvēkiem no trešām valstīm, kas ir saskārušies vai arī atgriešanās gadījumā varētu saskarties ar vajāšanu, spīdzināšanu vai nāvi. Tomēr mani satrauc tas, ka, atņemot Apvienotās Karalistes neatkarīgās tiesības uzraudzīt un regulēt patvēruma meklētāju plūsmu, mēs sevi, iespējams, vēl vairāk pakļausim teroristu uzbrukumu draudiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Gérard Deprez (ALDE), rakstiski. (FR) Es atbalstu Catania kunga ziņojumu par kopējās Eiropas patvēruma sistēmas nākotni.

Visiem politiskajiem bēgļiem ir tiesības ieceļot Eiropas Savienībā un pēc viņu statusa atzīšanas arī dzīvot Eiropas Savienības teritorijā. Diemžēl patlaban dalībvalstīs šīs tiesības netiek vienlīdzīgi ievērotas: šī statusa atzīšana dalībvalstīs var atšķirties robežās no 0 % līdz 90 %.

Ja visā ES vēlamies izveidot vienādu augsta līmeņa aizsardzību, tad mums ātri ir jāievieš vairāki elementi. Tie ir vienotas patvēruma pieteikumu procedūras un vienotu standartu izveide, lai patvēruma meklētājus kvalificētu kā bēgļus, tiesiska un efektīva solidaritātes mehānisma ieviešana starp dalībvalstīm, no kurām dažas tiek burtiski pārplūdinātas ar pieteikumiem, kamēr citas tiek cauri vieglāk, pieteikumu iesniedzēju uzņemšanas nosacījumu uzlabošana, it īpaši attiecībā uz nepilngadīgām personām, aizturēšanas pasākumu izmantošanas samazināšana un Eiropas Patvēruma atbalsta biroja izveide.

Tas viss ir likts uz spēles „patvēruma tiesību aktu kopumā”, kuru tikai tagad, kad tuvojamies šī Parlamenta sasaukuma beigām, esam sākuši izskatīt.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. (FR) Catania kunga ziņojumā paustais uzskats ir tāds, ka starptautiskas aizsardzības pieteikumu iesniedzēji noteikti esot bone fide, taču patiesībā ikviens zina, ka patvērums bieži vien nav nekas cits kā vien iegansts, kuru iespējamie ekonomiskie imigranti izmanto, lai izvairītos no izraidīšanas. Savukārt dalībvalstis noteikti esot kurlas pret viņu ciešanām, represīvas un pārāk gausas lēmumu pieņemšanā. Taču neviens nenorāda uz to, ka šīs procedūras ļaunprātīga izmantošana nelikumīgiem mērķiem ir tā, kas palēnina patieso patvēruma pieteikumu izvērtēšanu.

Šie apsvērumi neapšaubāmi ir bijuši par pamatu dažiem tādiem ziņojuma priekšlikumiem kā ierosinājumi par to, ka par patvēruma pieprasījuma izskatīšanu atbildīgajai valstij ir jāņem vērā tā iesniedzēja vēlmes, ka šo valsti galu galā būtu jānosaka kādai Eiropas iestādei, ka pieteikumu iesniedzējiem ir jābūt tādām pašām tiesībām kā pastāvīgajiem iedzīvotājiem, ka viņiem ir jābūt tiesībām brīvi pārvietoties Eiropas teritorijā utt.

Mēs piekrītam, ka ir jāsadarbojas ar tām Eiropas valstīm, kuras savas ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ ir nostādītas uz frontes līnijas pretī migrācijas plūsmām un kurām ir grūti tikt ar tām galā, taču tas nekādā gadījumā nedrīkst novest pie Eiropas politikas, kas, pamatojoties uz patvēruma pieteikumu iesniedzēju untumiem un pārvalstisku administrāciju, dalībvalstīm nosaka, kuras personas tām ir jāuzņem savā teritorijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Grech (PSE), rakstiski. – Mēs piekrītam šī kompromisa ziņojuma galvenajai būtībai un tādēļ balsojam par to. Tomēr, neskatoties uz to, jāsaka, ka mēs nepiekrītam atsevišķām klauzulām, piemēram, par aizturēšanu. Es uzskatu, ka tajās pilnībā nav atspoguļota un nav precīzi interpretēta komplicētā un sarežģītā situācija tādās mazajās dalībvalstīs kā Malta.

Malta saskaras ar savai ģeogrāfiskajai teritorijai (121 kvadrātjūdze), mazajam iedzīvotāju skaitam (400 000 cilvēku) un citiem ierobežotajiem resursiem (administratīvajiem, finansiālajiem utt.) neatbilstoši lielu nelegālo imigrantu plūsmu, un šie parametri būtu jāņem vērā, nosakot regulējumu, debatējot un izstrādājot tiesību aktus par šo jomu.

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Lang (NI), rakstiski. (FR) Patiesībā aiz šīs vēlmes radīt kopēju Eiropas patvēruma sistēmu slēpjas tikai viens mērķis, proti, dot Eiropas Savienības dalībvalstīm tiesisku iespēju uzņemt tik daudz potenciālo imigrantu, cik vien iespējams, izdarīt to daudz vieglāk un bez jebkādiem ierobežojumiem, kuri tika uzskatīti par nelietderīgiem un cilvēktiesības pārkāpjošiem.

Eiropa tādējādi ir no jauna apliecinājusi savu gatavību uzņemt visus migrantus, lielu uzsvaru liekot uz pilnīgu nerepatriēšanas principa ievērošanu un uz pienākumu sniegt palīdzību, kas noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijā.

Tādējādi mēs nonākam pie vienkārša fakta, kuru imigrācijas atbalstītāji patiešām arī saprot, proti, ka katra dalībvalsts vēl aizvien ir suverēna un ka tās patvēruma tiesību aktu procedūras nenovēršami noved pie būtiskām atšķirībām patvēruma pieteikumu pieņemšanā, tādējādi radot barjeru vispārējai patvēruma pieteikumu iesniedzēju uzņemšanai.

Saskaroties ar gandrīz 26 miljoniem teritorijas iekšienē pārvietotu cilvēku un vairāk nekā 12 miljoniem bēgļu visā pasaulē, mums nav vis jāmeklē vairāk uzņemšanas risinājumu, jo ar tiem nekad nepietiks, lai tiktu galā ar aizvien pieaugošo patvēruma pieprasījumu, bet gan jāļauj šiem cilvēkiem, kā arī jāmudina viņi palikt pašiem savās valstīs, atrast tur darbu un veidot ģimenes.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Marie Le Pen (NI), rakstiski. (FR) Komunistu deputāta Catania kunga ziņojums iesaka izveidot imigrācijai labvēlīgu Eiropas politiku.

Patiesībā, aizbildinoties ar cilvēktiesību aizstāvēšanu, viņš Eiropu vēlas pārvērst par atvērtu sabiedrību, kas ir gatava uzņemties visas pasaules ciešanas.

Šai nolūkā viņš ierosina lejupēju patvēruma tiesību aktu saskaņošanu, nerepatriēšanas principu, izvairīšanos no aizturēšanas un pat Direktīvas par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji, darbības jomas paplašināšanu, iekļaujot tajā bēgļus.

Catania kungs izliekas, ka ir aizmirsis, ka lielākā daļa no Eiropā ieceļojošajiem nelegālajiem imigrantiem, kuru skaits 2008. gadā pie Vidusjūras krastiem vien bija 75 000, nav vis politiskie bēgļi, bet gan ekonomiskie bēgļi, kas bēg no nabadzības savās valstīs.

Šī patvēruma tiesību ļaunprātīgā izmantošana, kas ir pretrunā Ženēvas Konvencijai, nav minēta nevienā no ziņojuma punktiem, un pamatoti — ir ērti „baltajam cilvēkam” likt justies vainīgam, atgādinot, ka viņš ir bijis briesmīgs kolonizators un ka tagad viņam par to ir jāmaksā visās šī vārda nozīmēs. Leģendas mirst lēnām.

Mēģinot patvēruma tiesības pārveidot par parastu imigrācijas nozari, Catania kungs bruģē ceļu dažādiem ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem un nelegālos imigrantus padara par grēkāžiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. (DE) Es atzinīgi vērtēju to, ka Komisija ir ierosinājusi regulu ES patvēruma tiesība aktu precizēšanai, jo, ņemot vērā pašreizējos apstākļus, tas steidzami ir nepieciešams. Bēgļu skaits nepārtraukti pieaug, un pašreiz spēkā esošās regulas un direktīvas, kas reglamentē patvēruma jomu, vairs nespēj tikt galā ar šo situāciju. Tādēļ es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai Komisijas ierosinātās reformas tiktu īstenotas pēc iespējas ātrāk, un vēlētos, lai šajās reformās īpaši svarīgi būtu šādi punkti.

Ir jābūt kopējai patvēruma sistēmai, kas nodrošinātu „vienotus un pamatotus lēmumu pieņemšanas termiņus”.

Ir jāstiprina bēgļu tiesības — tā kā tiem ir tādu personu statuss, kam „īpaši nepieciešama aizsardzība”, tos principā nedrīkst apcietināt.

Ir jābūt vienotai robežkontrolei, lai cilvēkiem, kuriem ir tiesības uz starptautisku aizsardzību, piekļuve būtu vieglāka.

Pašlaik spēkā esošā Dublinas sistēma, kurā noteikts, ka patvēruma meklētāju vēlmes, piemēram, Eiropas valsts izvēli, nav iespējams ņemt vērā, ir jāpārskata, lai cilvēki, kuriem īpaši ir nepieciešama palīdzība, varētu dzīvot arī kādā citā ES valstī.

Atsevišķām dalībvalstīm vienmēr ir jāsaglabā iespēja neatkarīgi izlemt, kuras personas un cik daudz cilvēku tās uzņem, kā arī — kādēļ tās to dara.

Es atbalstu Komisijas priekšlikumu un šo patstāvīgo ziņojumu, taču vēlētos vēlreiz norādīt, ka šajā jautājumā ļoti svarīga ir strauja un vienota rīcība.

 
  
MPphoto
 
 

  Erik Meijer (GUE/NGL), rakstiski. − (NL) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret Catania kunga šodienas priekšlikumu par kopējās Eiropas patvēruma sistēmas nākotni. Mana partija, Holandes Sociālistu partija, neuzskata, ka patvēruma politikas saskaņošana un to regulējošās aģentūras izveide sekmēs vienmērīgāku patvēruma pieteikumu skaita sadali starp dalībvalstīm. Patvēruma pieteikumu iesniegšanu vairāk nosaka ģimenes locekļu un paziņu atrašanās noteiktās dalībvalstīs, kas piesaista jaunus patvēruma meklētājus.

Es arī uzskatu, ka saskaņošana novedīs pie zemākas kvalitātes patvēruma politikas tajās valstīs, kur pašlaik šī politika ir samērā labi reglamentēta, jo dalībvalstis šo saskaņošanu izmantos, lai panāktu zemāko iespējamo līmeni. Šāda standartu pazemināšana nav vēlama, un galu galā tā sāpīgi skars tikai un vienīgi patvēruma meklētājus. Lai kā es novērtētu Catania kunga centienus, viņa secinājumus par šo tematu es nevaru atbalstīt.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Lai gan sadarbība patvēruma jautājumos, ņemot vērā milzīgās bēgļu plūsmas, ir svarīga, ierosinātās Eiropas Patvēruma aģentūras izveides idejas autoru veselais saprāts ir apšaubāms. Turpmākos jauninājumus var īstenot arī bez šādas aģentūras, un daži no paredzētajiem pasākumiem ietilpst citu organizāciju, piemēram, Frontex, kompetencē. Tas, ka šī jaunā aģentūra veidos riska analīzes, kuras dalībvalstīm pēc tam būs jāizmanto, t.i., noteiks, kurus patvēruma meklētājus dalībvalstīm ir jāuzņem, ir absolūti nepieņemami. Tā ir pamatīga iejaukšanās dalībvalstu suverenitātē, un vienīgais veids, kā uz to reaģēt, ir to noraidīt.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski.(PT) Lai arī dažos gadījumos iemesli, kādēļ kāds pieņem lēmumu emigrēt, varētu būt līdzīgi patvēruma meklētāju iemesliem to darīt, šīm divām sistēmām tomēr ir jābūt pietiekami atšķirīgām gan no tiesiskā viedokļa, gan arī no administratīvo procedūru viedokļa.

Ņemot vērā šo svarīgo nosacījumu, viens punkts, kas ir jāapsver, ir tas, ka, tā kā robežas Šengenas zonā patiesībā ir atvērtas, vienā dalībvalstī pieņemtie lēmumi var skart arī kādu citu dalībvalsti. Tajā pašā laikā patvēruma meklētāji, kuri „Eiropas Savienību” uzskata par homogēnu teritoriju un, pēc viņu izpratnes, arī par tiešu pretstatu briesmām, no kurām tie bēg, Eiropas ideju varētu uztvert kā vienu veselumu. Visbeidzot, patvēruma meklētājam, kurš bēg no patiesa savas dzīvības apdraudējuma, būs samērā sarežģīti izvēlēties vietu, kur ieceļot Eiropā, vai veikt visus administratīvos procesus, kas vajadzīgi un ko pieprasa no imigrācijas kandidātiem. Visi šie apsvērumi saskaņošanu un sadarbību starp dalībvalstīm padara patiesi nepieciešamu, izvairoties no iepriekš minētā, ka patvērumam būtu jākļūst par alternatīvu veidu, kā imigrantiem iegūt ieceļošanas atļauju, un vēl mazākā mērā par veidu, kā atsevišķas migrācijas plūsmas padarīt likumīgas.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, es nevaru piekrist daudziem punktiem Catania kunga ziņojumā par kopējās Eiropas patvēruma sistēmas nākotni, un tādēļ man ir jābalso pret to. Lai gan es piekrītu Catania kungam, ka patvēruma institūcija ir būtiska demokrātijas un cilvēktiesību aizsardzības daļa, tomēr, lai nodrošinātu, ka tā tāda arī paliek, noteikti ir jāizvairās no jebkāda veida ļaunprātīgas izmantošanas.

Šajā nolūkā, izmantojot Eiropadomes pagājušajā oktobrī pieņemtā Eiropas Patvēruma pakta terminoloģiju, jāsaka, ka kopējas Eiropas patvēruma sistēmas un „patvēruma Eiropas” veidošanas vietā daudz vēlamāk būtu veidot „tiesību Eiropu”, t.i., Eiropu, kas cīnās pret bēgļu skaita palielināšanās cēloņiem, kā to norāda referents, Eiropu, kas uzņemas lielāku lomu starptautiskā līmenī, lai atrisinātu konkrētās valstīs esošos konfliktus, Eiropu, kas daudz noteiktāk izdara spiedienu, lai visur, kur cilvēka cieņas, dzīvības un pamatbrīvību respektēšana vēl netiek garantēta, tas tiktu darīts. Šo nopietno tiesību pārkāpumu seku apkarošana neatrisina un nekad nevarēs atrisināt pašu problēmu, kuras risināšanai ir jāizmanto citi instrumenti.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. (NL) Pēdējos gados bēgļu skaits ES ir palielinājies līdz 12 miljoniem, un šo skaitli vēl papildina 26 miljoni teritorijas iekšienē pārvietotu cilvēku.

Kopēja Eiropas patvēruma politika ir vajadzīga, jo 27 ES dalībvalstu patvēruma politikas ir pārāk atšķirīgas, kas praksē nozīmē spēlēšanos ar cilvēku nākotni, un tas ir absurdi. Pirmā posma laikā (no 1999. līdz 2005. gadam) ES mēģināja saskaņot dalībvalstu politikā paredzēto pieeju, balstoties uz kopējiem obligātajiem standartiem. Otrajā posmā tika strādāts pie kopējas patvēruma procedūras un vienota statusa izveides patvēruma vai papildu aizsardzības saņēmējiem.

Ziņojums, kuru šodien pieņemsim, atzinīgi vērtē Eiropas Patvēruma aģentūras izveidi, taču pauž nožēlu par lēno otrā posma īstenošanas procesu, pie kā vainojams, protams, ir tas, ka Lisabonas līgums nav stājies spēkā. Es atbalstu aicinājumu uzlabot pašreizējos tiesību aktus, un tas attiecas gan uz Patvēruma procedūru direktīvu, gan uz Uzņemšanas nosacījumu direktīvu, kā arī uz Direktīvu par bēgļa statusa piešķiršanu un atņemšanu.

Es atbalstu ziņojumu, jo ir svarīgi, lai tiktu ieviesti bēgļu aizsardzības standarti un lai dalībvalstis izrādītu solidaritāti, uzņemoties atbildību un mērķtiecīgi sadarbojoties.

 
  
  

- Ziņojums: Gabriele Stauner (A6-0022/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par Stauner kundzes ziņojumu par Komisijas rīcības plānu integrētas Eiropas Savienības budžeta iekšējās kontroles struktūras ieviešanai. Pareizas finanšu pārvaldības principi ir ļoti svarīgi ne tikai tādēļ, lai, izmantojot tiesību aktu vienkāršošanu kontroles jomā un no tās izrietošo izmaksu potenciālo samazināšanos, iegūtu pozitīvu Revīzijas palātas ticamības deklarāciju, bet arī lai vidējā termiņā efektīvāk uzraudzītu Eiropas Savienības pilsoņu resursu izmantošanu un tādējādi stiprinātu ES rīcības likumību. Tādēļ es uzskatu, ka ir būtiski sākt sadarbību ar dalībvalstīm un ar neatkarīgām revīzijas iestādēm, kā to turklāt jau norādīja arī referente.

 
  
  

- Ziņojums: Manuel Medina Ortega (A6-0058/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Tiesas aizvien biežāk strādā ar starptautiskiem un pārrobežu pierādījumiem. Šādas lietas var attiekties uz austriešiem, kuri nonāk nelaimes gadījumos Vācijā, bojātām precēm vai pakalpojumiem, kas iepirkti no citas dalībvalsts, lieciniekiem, kuri dzīvo otrā ES malā, vai arī uz apsūdzētajiem, kas pārceļas uz ārvalstīm. Tiesības uz tiesisko aizsardzību nekādā gadījumā nedrīkst atcelt tikai tādēļ, ka pierādījumi atrodas ārpus dalībvalsts, kurā atrodas attiecīgā tiesa. Cilvēki, kas iesaistīti šajos procesos mums saka, ka, gluži tāpat kā tas bija agrāk, arī tagad ir neatrisināti jautājumi saistībā ar pārrobežu pierādījumu iegūšanu civillietās un komerclietās. Tā kā šiem jautājumiem ir nepieciešams risinājums, es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par Medina Ortega kunga ziņojumu par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās. Ir skaidrs, ka ir jāveicina tieša saziņa un pilnīga sadarbība starp tiesām, lai uzlabotu efektivitāti un tādējādi izvairītos no liekas laika un naudas tērēšanas. Turklāt vairāk ir jāizmanto saziņas tehnoloģijas, it īpaši droša saziņa ar e–pasta un videokonferenču starpniecību, jo tās vienlaikus ir efektīvākas arī rezultātu un rentabilitātes ziņā. Visbeidzot, es referentam piekrītu arī tajā ziņā, ka šajā saistībā e–tiesiskuma programmas kontekstā paveiktais ir jāvērtē atzinīgi.

 
  
  

- Ziņojums: Bert Doorn (A6-0014/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par Doorn kunga ziņojumu par Direktīvas 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, īstenošanu. Es pilnībā piekrītu, ka Komisija ir jāmudina atbalstīt valsts kvalitātes nodrošināšanas struktūras, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, kas nodrošinātu neatkarīgu un ārēju kvalitātes nodrošināšanu revīzijas uzņēmumiem. Turklāt es uzskatu, ka ir pareizi pārraudzīt un ziņot, cik lielā mērā direktīvas mērķi ir sasniegti un vai ir paredzams, ka tie tiks sasniegti.

 
  
  

- Ziņojums: Claire Gibault (A6-0003/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Atkins (PPE-DE), rakstiski. – Eiropas Parlamenta deputāti no britu Konservatīvās partijas atbalsta vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm visās sabiedrības dzīves jomās, arī izpildītājmākslā. Līdz ar to mēs šodien atbalstījām šo ziņojumu.

Tomēr mēs vēlamies atzīmēt, ka nepiekrītam kvotām, kas netieši norādītas, piemēram, ziņojuma 12. punktā.

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. (IT) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Es balsoju par šo ziņojumu. Dažas dienas pēc Starptautiskās sieviešu dienas mēs šajā plenārsēžu zālē atkal apspriežam sociālo nevienlīdzību starp abiem dzimumiem. Kā Komisija skaidri ir uzsvērusi, pat izpildītājmākslas pasaule nav pasargāta no šīm problēmām.

Sievietes, kas strādā izpildītājmākslas jomā, vēl arvien pieliek pūles, lai nodrošinātu sev pilntiesīgu vietu, ļoti reti ieņem augstus amatus lielajās kultūras iestādēs, un bieži vien to atalgojums ir mazāks nekā kolēģiem vīriešiem. Netipiskais darba laiks, kas izpildītājmākslas jomā ir norma, ir grūti savienojams ar sievietes kā darba ņēmējas, sievas un mātes lomu, jo bieži vien liek sievietei izvēlēties starp karjeru un ģimeni.

Es vēlētos beigt, uzsverot to, ka ir jānodrošina sieviešu un vīriešu kopdarbība tajās lēmumu pieņemšanas un konsultatīvajās iestādēs, kuras īsteno personāla atlasi un izvirzīšanu, kā arī piešķir apbalvojumus un finanšu līdzekļus, lai ieviestu statistisko uzraudzību, kas ļautu veikt sievietes stāvokļa salīdzinošo analīzi dažādās Eiropas Savienības valstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Nicodim Bulzesc (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es balsoju par ziņojumu par vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm un viņu vienādām iespējām izpildītājmākslā, jo vēl aizvien izpildītājmākslā vērojama liela un nemainīga sieviešu un vīriešu nelīdztiesība nodarbinātības un iespēju jomā. Praksē noteikti ir jāievieš arī demokrātiskais jēdziens, ka „par līdzvērtīgu darbu ir jāsaņem līdzvērtīga samaksa”, jo izpildītājmākslas jomā, tāpat kā daudzās citās nozarēs, tas vēl aizvien nedarbojas.

 
  
MPphoto
 
 

  Martin Callanan (PPE-DE), rakstiski. – Izpildītājmāksla ir plaukusi un zēlusi tūkstošiem gadu ikvienā sabiedrībā uz Zemes. Tādēļ rodas jautājums, kādēļ ES uzskata, ka tās griba ir jāuzspiež nozarei, kas plaukst tieši tādēļ, ka tā lielā mērā ir brīva no Briseles iejaukšanās?

Es nedomāju, ka man kā Eiropas Parlamenta deputātam būtu jānorāda izpildītājmākslā iesaistītajiem, kā viņiem vajadzētu organizēt savu darbu. Patiesībā es domāju, ka mans uzdevums ir nodrošināt, lai mākslinieki un organizācijas, kas veicina izpildītājmākslu, būtu pēc iespējas brīvāki no tādām labi domātām, taču nepiemērotām un naivām iniciatīvām kā šī iniciatīva.

Es pilnībā atbalstu vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm no juridiskā viedokļa. Tomēr es uzskatu, ka nekad nevajadzētu ļaut izdarīt politisku spiedienu uz lēmumu pieņemšanu saistībā ar mākslas jomu. Mēs šajā Parlamentā nepadevāmies reakcijai, ko izraisīja pravieša Muhameda attēlojums Dānijas laikrakstos. Es baidos, ka graujot māksliniecisko brīvību, mēs graujam arī vārda brīvību un tiesības brīvi izteikties.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski.(PT) Mēs balsojām par šo ziņojumu, jo tajā ir uzsvērti vīriešu un sieviešu nelīdztiesības apmēri un noturība izpildītājmākslas jomā, kā arī šīs jomas ietekme uz sabiedrību kopumā. Ziņojumā ir arī uzsvērts, ka ir pilnīgi nepieciešams veicināt un stimulēt sieviešu piekļuvi visām tām mākslinieciskajām profesijām, kurās viņas vēl ir mazākumā.

Kā ziņojumā ir uzsvērts, nodarbināto sieviešu īpatsvars ar mākslu saistītajās profesijās un kultūras darba organizēšanā ir visai zems. Sievietes ir nepietiekami pārstāvētas arī atbildīgos amatos kultūras iestādēs un akadēmijās un universitātēs, kurās var studēt mākslu.

Tādēļ mēs piekrītam daudziem ziņojumā minētajiem priekšlikumiem, uzsverot vajadzību veicināt sieviešu piekļuvi visām tām mākslinieciskajām profesijām un citām ar izpildītājmākslu saistītajām profesionālajām aktivitātēm, kurās viņas vēl ir mazākumā. Dalībvalstis būtu jāmudina novērst šķēršļus sieviešu piekļuvei vadošiem amatiem kultūras iestādēs, kā arī akadēmijās un universitātēs.

Mēs uzsveram, ka sieviešu diskriminācija rada problēmas kultūras nozares attīstībai, liekot šai nozarei zaudēt talantīgus un spējīgus cilvēkus. Mēs saprotam, ka talantam ir vajadzīgs tiešs kontakts ar publiku, lai tas tiktu atzīts.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Tas ir pats par sevi saprotams, ka mēs Jūnija sarakstā atbalstām vienlīdzīgu attieksmi, līdzvērtīgu samaksu par līdzvērtīgu darbu un pamatprincipu par vienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm. Tādēļ mēs balsojām par šo ziņojumu.

Tomēr šim atbalsta balsojumam ir arī skaidrs nosacījums. Mēs esam pret Eiropas Parlamenta mēģinājumiem noteikt to, kā atsevišķām dalībvalstīm vajadzētu, piemēram, strukturēt valsts nodrošināto bērnu aprūpi vai piemērot kvotu sistēmu.

Šis ziņojums ir tipisks piemērs Eiropas Parlamentam raksturīgajai uzbāzībai un tieksmei pēc regulējuma. Tā vietā, lai darbotos kā forums, kurā jāapspriež steidzamās problēmas, kuru risināšanai vajadzīga pārrobežu sadarbība, tas nepārtraukti iejaucas jautājumos, kas ir un kam arī turpmāk jāpaliek katras valsts ziņā.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. – Šī ziņojuma uzmanības centrā ir nemainīgā sieviešu un vīriešu nelīdztiesība nodarbinātības un iespēju jomā izpildītājmākslas nozarē. Es atbalstu šo ziņojumu, kas mudina dalībvalstis veikt īpašus pasākumus, lai iedrošinātu un veicinātu sieviešu karjeras attīstību jomās, kurās viņas nav pietiekami pārstāvētas.

 
  
MPphoto
 
 

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE), rakstiski. – Es uzskatu, ka dzimumu nevienlīdzība no mūsu dzīves ir jāizskauž. Mūsdienu civilizētajā pasaulē atšķirībām starp sievietēm un vīriešiem, starp vairākumu un minoritātēm nav vietas. Eiropas Parlamentam ir jāievēro iepriekš pieņemtie tiesību akti un jāatbalsta universālas solidaritātes vērtības. Lēmumu pieņemšanas procesā izpildītājmākslas un dažādās citās jomās ir jābūt sieviešu un vīriešu kopdarbībai. Lai atrastu īstus talantus, visspējīgākos māksliniekus un uzmanības vērtus kandidātus, sieviešu statusam vienā un tajā pašā jomā ir jābūt tādam pašam kā vīriešu statusam. Jomās, kur vīriešiem ir priekšrocības salīdzinājumā ar sievietēm, vai arī otrādi, ir jāveic nopietni labojumi un jānodrošina aizsardzība, lai šai nekonsekvencei pieliktu punktu. ES necietīs kādas grupas diskrimināciju dzimuma vai kādu citu īpašību dēļ, un mūsu pienākums ir nodrošināt, ka tas attiecas uz visu izpildītājmāklsas jomu (kā arī uz citām nozarēm). Šī iemesla dēļ mans un PPE-DE grupas pienākums ir apstiprināt jebkurus tiesību aktus, kas atbalsta vienlīdzību, labo nepareizības un labāk aizsargā kohēziju starp pretējo dzimumu pārstāvjiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Petre (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, un mēs ar Gibault kundzi ļoti labi sadarbojāmies. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka sievietes izpildītājmākslas jomā un it īpaši vadošajos šīs jomas amatos vēl aizvien nav pietiekami pārstāvētas. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka runājam par jutīgu jomu, kurai ir liela ietekme, jo tā savai auditorijai un sabiedrībai nodod spēcīgu vēstījumu. Mums nav pietiekami daudz mazbērnu novietņu un silīšu. Vēl ir arī tas, ka darba laiks izpildītājmāklsas jomā ir ļoti ilgs un nestandarta. Ja šie aspekti tiktu uzlaboti, tad ziņojumā minēto mērķi panākt 30 % lielu sieviešu īpatsvaru mākslas jomā varētu sasniegt.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par Gibault kundzes ziņojumu par vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm un viņu vienādām iespējām izpildītājmākslā. Es piekrītu Gibault kundzes ziņojumā izvirzītajiem mērķiem: konstatēt, kā izpildītājmākslas jomā sociālajā un kultūras aspektā veidojušās šīs identitātes, un piedāvāt konkrētus risinājumus, kas ļautu izvairīties no nelīdzsvarotības, kura saistīta ar pastāvošo nevienlīdzību. Ir jābūt iespējām izmantot visas pieejamās kompetences un dotības, lai nodrošinātu šai jomai labu attīstību un vīriešu un sieviešu personīgo pilnveidošanos. Visbeidzot, es uzskatu, ka ir svarīgi ļoti ātri atrast risinājumus, lai atvērtu bērnu silītes kultūras iestādēs, nosakot tām darba laiku atbilstīgi mēģinājumu un izrāžu grafikiem.

 
  
  

- Ziņojums: Andreas Schwab (A6-0482/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. (PL) Priekšsēdētāja kungs, es atbalstu Schwab kunga ziņojumu par CO2 emisijām un ceļu satiksmes drošības uzlabošanu. Ir svarīgi, lai centieni samazināt CO2 emisijas nekaitētu citiem tikpat svarīgiem automašīnu dizaina aspektiem un neatstātu negatīvu iespaidu uz ceļu satiksmes drošību. Es uzskatu, ka inovatīvas Eiropas automašīnu rūpniecības stimulēšana un ieguldījumi tās attīstībā mums noteikti palīdzēs aizsargāt darbavietas šajā nozarē, kuru finanšu krīze ir skārusi vissmagāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Šarūnas Birutis (ALDE), rakstiski.(LT) Mūsdienās ir pieejamas jaunas tehnoloģijas, un, ja jaunos transportlīdzekļus ražotu, izmantojot tās kā standartu, varētu būtiski uzlabot transportlīdzekļu drošību (piemēram, elektroniskās stabilitātes kontroles sistēmas) vai samazināt CO2 emisiju daudzumu (piemēram, ražojot riepas ar zemu rites pretestību).

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. – Eiropas Parlamenta deputāts Schwab kungs ir ierosinājis ziņojumu, kura mērķis ir palielināt transportlīdzekļu drošību, ieviešot pastiprinātas drošības pasākumu prasības transportlīdzekļu ražotājiem. Visiem jaunajiem Eiropas Savienībā ražotajiem transportlīdzekļiem būs jāatbilst tehniskajām prasībām un pasākumiem, kas samazinās to ietekmi uz vidi, trokšņa piesārņojumu un palielinās to drošību uz ceļa. Regula apvieno progresu Eiropas ražošanas un tehnoloģiju jomā un paaugstināta līmeņa drošības aizsardzību Eiropas patērētājiem. Šīs inovācijas palīdzēs samazināt CO2 emisiju daudzumu, degvielas patēriņu un trokšņa piesārņojumu.

Es priecājos atbalstīt šo ziņojumu, kas sniegs labumu mums visiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Astrid Lulling (PPE-DE), rakstiski. (DE) Es balsoju par šo ziņojumu, jo patērētājiem ir vajadzīgi un viņi arī vēlas drošākus un videi nekaitīgākus transportlīdzekļus. Kas attiecas uz automašīnu drošību, es īpaši atzinīgi vērtēju prasību jau ar 2011. gadu pasažieru automašīnas obligāti aprīkot ar elektroniskās stabilitātes kontroles sistēmu.

Kas attiecas uz riepām, es uzskatu, ka centieni samazināt CO2 emisiju daudzumu, izmantojot labākas riepas ar zemāku rites pretestību, kā arī ieviest elektronisko riepu spiediena novērošanas sistēmu, ir patiesi vajadzīgi. Tomēr CO2 emisiju daudzuma samazināšana nedrīkst notikt uz riepu drošības rēķina, t.i., pasliktinot to saķeri ar slapju ceļu.

Es priecājos arī par to, ka pašreizējie krājumi nebūs jāizņem no tirgus 12 mēnešu laikā, kā tas sākumā tika plānots, bet būs jāizņem tikai 30 mēnešus pēc jauno standartu ieviešanas. Tādējādi mēs izvairāmies no vajadzības iznīcināt riepu krājumus, kas videi nodarītu papildu kaitējumu. Turklāt mēs saviem piegādes uzņēmumiem, kurus tik smagi ir skārusi ekonomiskā krīze, dodam pietiekami ilgu pārejas periodu, lai piemērotos tiem izvirzītajām augstajām prasībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Adrian Manole (PPE-DE), rakstiski. (RO) Ikviens pilsonis uz šīs planētas, kurš ir informēts par globālās sasilšanas apmēriem, var rīkoties, lai apturētu šī Zemi apdraudošā procesa attīstību. Attiecībā uz autovadītājiem un to vadītajiem transportlīdzekļiem šie centieni ir izklāstīti ziņojumā, par kuru šodien balsojām.

„Zaļa braukšana” nozīmē degvielas patēriņa samazināšanu. ES atbalsta šo izmaksu iespējamo samazināšanu par 20 miljardiem eiro līdz 2010. gadam. Tā atbalsta arī iespējamo CO2 emisiju daudzuma samazināšanu par 50 miljoniem tonnu. Tas, ka šo pasākumu rezultāti būs redzami tikai ilgtermiņā, ir pats par sevi saprotams. Tomēr tas, ka to īstenošana notiks vienu gadu pirms Komisijas priekšlikuma stāšanās spēkā, ir ļoti lietderīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. – Es atbalstu šo regulu, kura automašīnas un ceļu satiksmi padarīs drošāku, ieviešot jaunas tehnoloģijas. Tās ietver riepu spiediena novērošanas sistēmas, prasības attiecībā uz riepu saķeri ar slapju ceļu un joslu uzraudzības sistēmas. Šis ziņojums paredz CO2 emisiju daudzuma samazināšanu, ieviešot jaunus standartus attiecībā uz riepām, kas uzlabos degvielas patēriņa ekonomiju un samazinās degvielas izmaksas.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par Schwab kunga ziņojumu par tipa apstiprinājuma prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu vispārējo drošību. Šī lieliskā ziņojuma mērķis ir nodrošināt iekšējā tirgus veiksmīgu darbību, vienlaikus paaugstinot drošības un vides aizsardzības līmeni. Šīs tipa apstiprinājuma prasības ir saskaņotas Kopienas līmenī, lai novērstu atšķirīgu sistēmu pielietošanu dažādās dalībvalstīs un nodrošinātu augsta līmeņa ceļu satiksmes drošību un vides aizsardzību visā Kopienā. Tādēļ es Schwab kungam pilnībā piekrītu, jo ierosinātās regulas mērķis ir ar vienas Padomes un Parlamenta regulas palīdzību ievērojami vienkāršot tipa apstiprinājuma prasību tiesību aktus mehānisko transportlīdzekļu drošības un riepu jomā.

 
  
  

- Ziņojums: Holger Krahmer (A6-0046/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. − (SV) Dalībvalstis nav pilnībā ieviesušas sākotnējo Direktīvu par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli, kā arī pārējās sešas direktīvas, un tādēļ tās nepilda savu uzdevumu. Tādēļ tika nolemts šīs direktīvas pārstrādāt, un šodien mēs par tām Parlamentā balsojām. Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, atbalstām pārstrādāto variantu un redzam, ka tas ietver zināmus pašreizējo noteikumu uzlabojumus. Tomēr galīgajā balsojumā mēs nolēmām balsot pret šo direktīvu, jo uzskatām, ka daži grozījumi, par kuriem tika nobalsots, direktīvu padarīs ievērojami sliktāku par Komisijas sākotnējo priekšlikumu. Piemēram, mēs nevarējām pieņemt papildu nodokļu atvieglojumus lielajām sadedzināšanas iekārtām.

Vēl viens iemesls, kādēļ uzskatījām, ka ir jābalso pret, ir tas, ka ar šo direktīvu mēs palaižam garām iespēju būtiski samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas. Balsojumā noraidot grozījumus, kuru iesniegšanā bija iesaistīta arī mūsu delegācija, un aizstāvot oglekļa dioksīda emisiju robežvērtību noteikšanu lielām elektrības ražošanas iekārtām, šis Parlaments ir parādījis, ka tas darbu pie siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanas neuztver nopietni. Mēs šādu priekšlikumu nevaram atbalstīt.

 
  
MPphoto
 
 

  Liam Aylward, Brian Crowley, Seán Ó Neachtain un Eoin Ryan (UEN), rakstiski. – Mēs stingri atbalstām sākotnējo Direktīvu par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli. Rūpnieciskās darbības, uz kurām attiecas esošās direktīvas, rada 55 % no ES CO2 emisiju daudzuma, 83 % no SO2 un 34 % no Nox emisiju daudzuma. Saskaņā ar pašreizējo direktīvu Vides aizsardzības aģentūra izsniedz atļaujas, kas rūpniecības uzņēmumiem liek izmantot „labākās pieejamās metodes”.

Šārīta balsojuma laikā vairāki grozījumi jaunajā Direktīvas par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli priekšlikumā radīja problēmas.

1. Obligātās prasības. Īrija ir pret obligāto prasību grozījumiem, jo tie uzliks sodus Īrijas rūpniecībai un nesen iesāktais darbs pie tā, lai sasniegtu pašreiz spēkā esošajā direktīvā noteikto statusu, būs bijis veltīgs. Resursi tiktu labāk izmantoti, ja šī direktīva tiktu ieviesta tajās dalībvalstīs, kuras patlaban to neievēro.

2. Mājputni, kūtsmēsli un pusšķidrie mēsli. Tika iesniegti vairāki grozījumi, kuru mērķis bija panākt, ka direktīva atļautu lielāka skaita mājputnu audzēšanu un kūtsmēslu izmantošanu. Es balsoju pret šo grozījumu, lai izvairītos no regulējuma dublēšanās, jo kūtsmēslu un pusšķidro mēslu jautājumu regulēšanai jau pietiek ar Nitrātu direktīvu. Kas attiecas uz mājputniem, Direktīva par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli mājputnu skaitam jau paredz robežvērtību 40 000 vietu apmērā. Grozījums dējējvistu vietu skaita robežvērtību samazinātu no 40 000 uz 30 000, pīļu vietu skaita robežvērtību — uz 24 000 un tītaru vietu skaita robežvērtību — uz 11 500. Ietekmes novērtējumā nekas nav minēts par to, kā šie skaitļi radās un kāds ir to zinātniskais pamatojums.

3. Iekārtas. Es balsoju arī par elastību attiecībā uz iekārtām.

 
  
MPphoto
 
 

  Niels Busk, Anne E. Jensen un Karin Riis-Jørgensen (ALDE), rakstiski. − (DA) Dānijas Liberālās partijas Eiropas Parlamenta deputāti Anne E. Jensen, Karin Riis-Jørgensen un Niels Busk balsoja par Grozījumu Nr. 96, kuru ierosināja Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa un kurš paredz svītrot 16. panta 14. punktu, jo kūtsmēslu lietošana ir pretrunā Direktīvas par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli mērķim apkarot emisijas no lielām rūpniecības iekārtām. Turklāt šo jautājumu jau reglamentē Ūdens pamatdirektīva (2000/60/EK) un Nitrātu direktīva (91/676/EEK).

 
  
MPphoto
 
 

  Martin Callanan (PPE-DE), rakstiski. – Šī ziņojuma sākotnējie nosacījumi manā ziemeļaustrumu Anglijas reģionā un citur Apvienotajā Karalistē esošajām Valsts veselības aprūpes dienesta slimnīcām liktu saskarties ar lielu apkures katlu izmaksu palielinājumu.

Valsts veselības aprūpes dienesta slimnīcu apkures katliem ir vajadzīga rezerves kapacitāte, lai tie spētu pārvarēt ārkārtas situācijas un tehniskas kļūmes. Direktīva slimnīcu apkures katlus novērtētu, balstoties uz to potenciālo emisiju daudzumu, nevis uz faktisko emisiju daudzumu, tādējādi slimnīcām radot būtiskas papildu izmaksas atļauju iegūšanai.

Es atbalstīju to grozījumu iesniegšanu, kuri paredz no direktīvas regulējuma izslēgt rezerves apkures katlus.

Neskatoties uz šīm bažām, mums ir kopīgi jārīkojas, lai cīnītos pret klimata pārmaiņu un vides piesārņojuma radītajiem draudiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski.(PT) Šī direktīvas priekšlikuma mērķis ir pārstrādāt septiņas atsevišķas direktīvas par rūpnieciskajām emisijām un apvienot tās vienā tekstā.

Komisijas priekšlikumā ir teikts, ka tas paredz integrētu pieeju, lai iekārtu apstiprināšanas procesā pēc iespējas plaši un izsvērti iekļautu vides aspektus. Mērķis ir panākt efektīvu emisijas ierobežošanu, izmantojot labākās pieejamās metodes, un tādēļ tās ir jāizmanto vēl konsekventāk nekā līdz šim.

Kā ziņojumā ir norādīts, šīs likumdošanas procedūras varētu skart 52 000 rūpniecisko iekārtu Eiropā. Tādēļ mēs atbalstām ierosinātās atkāpes mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, uz kuriem neattiektos tādi paši pienākumi kā uz lielajām rūpniecības iekārtām. Tomēr mēs atbalstām lielāku iejaukšanos to rūpniecības iekārtu darbā, kurās ir atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtas, nekā to ierosina Eiropas Komisija.

Grozītais teksts zināmu lomu piešķir arī sabiedriskajai apspriešanai un vides NVO, tajā ir ņemtas vērā mikrouzņēmumu un MVU intereses un Eiropas Komisijai tiek prasīts atdot lēmumu pieņemšanas pilnvaras. Šo iemeslu dēļ mēs beigu beigās balsojām par šo priekšlikumu, cerot, ka Portugālē valdība vairāk iejauksies gaisa kvalitātes nodrošināšanas atbalstīšanā un uzraudzībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsoju pret Krahmer kunga ziņojumu par rūpnieciskajām emisijām. Es nepiekrītu tam, ka kompetentās iestādes uz vietas nosaka emisijas ierobežošanas pasākumus atsevišķām iekārtām, nodrošinot, ka emisijas līmenis caurmērā atbilst LPTP atsauces dokumentu prasībām, un radot iespējas pienācīgi ņemt vērā attiecīgās vietas apstākļus. Šis uzdevums pilnībā būtu jāuztic Kopienas līmeņa iestādei, nevis vietējā vai valsts līmeņa iestādei. Reģiona īpatnības šajā jomā nedrīkst kļūt par diskriminācijas faktoru, jo dažādu minimālo robežvērtību noteikšana noved pie ļoti atšķirīgām izmaksām un ieņēmumiem, kas nenovēršami ietekmē uzņēmumu patieso konkurētspēju.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE), rakstiski. (PL) Nesen pieņemtais Klimata un enerģētikas tiesību aktu kopums mums liek izlēmīgi rīkoties, lai sasniegtu tā mērķus.

Iepriekšējos ES centienus samazināt rūpnieciskās emisijas kavēja kohēzijas un saskaņošanas trūkums, kā arī būtiskās atšķirības. Tādēļ es noteikti atbalstu šo Komisijas iniciatīvu un referenta ierosinājumu. Daudzo direktīvu par rūpnieciskajām emisijām aizstāšana ar vienu, saskaņotu tiesību aktu noteikti ir solis pareizajā virzienā. Esmu gatavs atbalstīt arī ikvienu iniciatīvu, kuras mērķis ir samazināt birokrātiju, palielināt regulu elastību attiecībā uz iekārtu pārbaudēm un uzlabot pārredzamību. Es pilnībā atbalstu referenta priekšlikumu palielināt Eiropas Parlamenta lomu darbā pie regulējuma izmaiņām nākotnē.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Toussas (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Eiropas Komisijas priekšlikums direktīvai par rūpnieciskajām emisijām un Eiropas Parlamenta ierosinātie grozījumi vēlreiz parāda, ka „zaļās ekonomikas” patiesais mērķis nav vis aizsargāt vidi, bet gan nosargāt peļņu. Eiropas Komisijas paziņojumi par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju ierobežošanu ir maldinoši un dezorientējoši.

Šī direktīva attiecas uz vairāk nekā 52 000 rūpniecisko iekārtu, kuras rada lielu daļu no ES dalībvalstu emisijām un visas kopā ir atbildīgas par to, ka nav izdevies sasniegt Eiropas Komisijas izvirzītos mērķus atmosfēras piesārņojuma samazināšanai.

Svarīgākie Eiropas Parlamenta ierosinātie grozījumi būtiski ierobežo direktīvas darbības jomu un ievieš neskaidrības un nenoteiktību, kas vienmēr darbojas plutokrātijas labā un palielina bezatbildību attiecībā uz kapitālu. Tajā pašā laikā rūpnieki paši ir kļuvuši par emisijas daudzuma noteicējiem, un tas tiks noteikts atbilstoši viņu vajadzībām un prioritātēm, citiem vārdiem sakot, galvenā šeit būs peļņa.

Strupceļš, kurā ir nonākusi vides aizsardzība, tiek izmantots pret monopolu ekonomisko neatkarību un to politisko varu, kā arī pret ES un tām partijām, kuras atbalsta Eiropas vienvirziena ielu, noskaņoto strādnieku cīņā pret monopoliem un imperiālistiem.

 
  
  

- Ziņojums: Klaus-Heiner Lehne (A6-0044/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Andersson, Ole Christensen, Göran Färm, Anna Hedh, Dan Jørgensen, Poul Nyrup Rasmussen, Christel Schaldemose, Inger Segelström, Britta Thomsen un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. − Komisijas priekšlikums par Eiropas privātā uzņēmuma statūtiem nenopietniem uzņēmumiem dod iespēju pārkāpt noteikumus par darba ņēmēju līdzdalību. Ja kāda Eiropas privātā uzņēmuma juridiskā adrese atrodas dalībvalstī, kurā darba ņēmēju līdzdalība ir zemā līmenī vai arī tās nav vispār, taču tas darbojas kādā citā dalībvalstī ar augsta līmeņa darba ņēmēju līdzdalību, tad šis uzņēmums šos noteikumus var apiet.

Taču Sociāldemokrātu grupa Eiropas Parlamentā kopā ar Eiropas Arodbiedrību konfederāciju (ETUC) ir panākušas kompromisu, kas Komisijas priekšlikumu būtiski uzlabo. Kompromiss paredz, ka situācijās, kad konkrēta daļa uzņēmuma darbinieku strādā kādā citā dalībvalstī, kurā darba ņēmēju līdzdalības noteikumi ir labāki nekā dalībvalstī, kurā atrodas šī uzņēmuma galvenais birojs, tiks piemēroti labvēlīgākie darba ņēmēju līdzdalības noteikumi.

Lai gan šis kompromiss ir daudz labāks nekā sākotnējais priekšlikums, mums tomēr nav pilnībā veicies. Līmenis, kāds ir jāsasniedz, lai stimulētu darba ņēmēju līdzdalību, vēl aizvien ir daudz augstāks nekā noteikumi dažās dalībvalstīs, un ir zināmas problēmas arī ar definēšanu, kas tad īsti ir augstāka līmeņa darba ņēmēju līdzdalība. Tādēļ mēs, Sociāldemokrātu grupas Dānijas un Zviedrijas delegācijas nolēmām galīgajā balsojumā atturēties no balsošanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Johannes Blokland (IND/DEM), rakstiski. (NL) Šopēcpusdien mēs balsojām par Eiropas privātā uzņēmuma statūtiem. Galu galā es balsoju pret šo priekšlikumu, un tā iemesli ir šādi. Pirmkārt, es uzskatu, ka šis priekšlikums Eiropas Savienībā palielina juridisko nenoteiktību. Saistība starp valsts privāto uzņēmumu un Eiropas privāto uzņēmumu, starp piemērojamajiem valsts tiesību aktiem un šīs regulas tekstu nav pietiekami izskaidrota. Kādā veidā tiks novērsta vajadzīgo valstu tiesību aktu apiešana? Kā šis priekšlikums atbilst patērētāju aizsardzības jautājumiem?

Uz šādiem jautājumiem apmierinošas atbildes nav sniegtas. Mēs šodien balsojām par vēl vienu Lehne kunga ziņojumu, kurā viņš izsaka ierosinājumus uzņēmumu juridisko adrešu pārrobežu pārcelšanas uzlabošanai. Es domāju, ka tā ir daudz labāka ideja nekā Eiropas privātais uzņēmums. Ja Komisija, samazinot birokrātiju, pacenstos veicināt uzņēmumu juridisko adrešu pārrobežu pārcelšanu, tad šis priekšlikums par Eiropas privāto uzņēmumu būtu pilnīgi lieks.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski.(PT) Būtiskās atšķirības starp dalībvalstu tiesiskajām sistēmām uzņēmumiem, kuri vēlas uzsākt darbību ārvalstīs, bieži vien liek iesaistīties ļoti dārgos procesos. Īpaši tas tā ir saistībā ar MVU, kuru struktūras ir mazākas.

Izstrādājot šos statūtus, ir sperts vēl viens solis ceļā uz šo šķēršļu atcelšanu, īpaši Eiropas ekonomikai svarīgākajās nozarēs.

„Eiropas privātā uzņēmuma” radīšana MVU ļauj izveidot filiāles, izmantojot vienus un tos pašus statūtus neatkarīgi no tā, kur atrodas to galvenais birojs. Nodarboties ar uzņēmējdarbību ārvalstīs tie varēs tikpat vienkārši kā paši savā valstī.

Laiks un nauda, ko MVU varēs ietaupīt ar šī no Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akta izrietošā pasākuma palīdzību, norāda skaidru virzienu, kādā Eiropas uzņēmējdarbības politikai nākotnē jāvirzās.

Tādēļ Portugāles Sociāldemokrātisko partiju pārstāvošie deputāti atbalsta šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski.Lehne kungs ir iesniedzis patstāvīgo ziņojumu, kurā ir ierosināta Padomes regula, kuras mērķis ir atvieglot juridisko adrešu pārrobežu pārcelšanas procesu maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas vienā Kopienas dalībvalstī izveidotu uzņēmumu vēlas pārcelt uz citu valsti Kopienas teritorijā. Šis mērķis ir slavējams. Tomēr mums ir jāuzmanās, ka šī iespēja netiek ļaunprātīgi izmantota, lai pārkāptu valstu uzņēmējdarbības tiesības, tajā pašā laikā nodrošinot, ka šie Statūti (Societas Privata Europea) uzņēmumiem būtu kā laba alternatīva.

Starp daudzajiem grozījumiem ir arī vairāki strīdīgi grozījumi, starp tiem arī atsauces uz minimālo kapitālu, reģistrācijas kontroli, valstu tiesību aktiem, pārrobežu elementiem un darba ņēmēju līdzdalību. Atsevišķos Ekonomikas un monetārās komitejas ierosinātajos grozījumos tiek aicināts līdz 2010. gadam panākt vienotību noteiktās jomās, arī nodokļu jomā, efektīvi ierobežojot valstu tiesību aktu piemērošanu.

Lai gan ierosinājums, ka Eiropas uzņēmumam visā ES teritorijā ir jādarbojas pēc vienādiem principiem, kopumā ir pieņemams, šī priekšlikuma darbības joma tomēr nedrīkstētu paplašināties tik tālu, lai tiktu ierobežoti valstu lēmumi attiecībā uz nodokļiem, kam noteikti ir jāpaliek atsevišķu dalībvalstu kompetencē.

 
  
MPphoto
 
 

  Lena Ek (ALDE), rakstiski. − (SV) Es galīgajā balsojumā balsoju pret Eiropas privātā uzņēmuma statūtiem (SPE). Pamatideja par vienotas Eiropas uzņēmuma formas ieviešanu privātajiem uzņēmumiem ir ļoti laba. Tā ir reforma, kas noteikti ir vajadzīga.

Komisijas priekšlikums ir ļoti vājš. Robeža, kad ir jāpiemēro valsts tiesību akti un kad Eiropas privātā uzņēmuma statūti, ir ļoti neskaidra. Liela daļa uzņēmuma noteikumu ir jānosaka tā statūtos. Pat ja dažiem uzņēmumiem tas varētu būt pozitīvs solis, daži jautājumi tomēr ir skaidri jānorāda statūtos: piemēram, robeža starp uzņēmuma kā organizācijas atbildību un mazākumdalībnieku aizsardzību. Turklāt darba ņēmēju pārstāvība uzņēmuma vadībā ir vāja.

Pašreizējo Padomes sarunu laikā Eiropas privātā uzņēmuma statūti tika būtiski uzlaboti, un es vēl aizvien ceru, ka galīgais rezultāts būs labs. Tomēr tas nav priekšlikums, par kuru mums šodien ir jāpieņem sava nostāja. Nostāja ir jāpieņem par Komisijas priekšlikumu ar Lehne kunga izdarītajiem grozījumiem, un tas man lēmuma pieņemšanu padara samērā vienkāršu: skaidrības trūkums un šajā priekšlikumā ietvertās problēmas aizēno reformas pozitīvos aspektus, un pastāv risks, ka mums būs statūti, kas darbojas tieši pretēji savam mērķim. Turklāt, ņemot vērā Padomes jau sasniegto pozitīvo progresu, atbalsts šim ziņojumam traucētu Padomes darbam.

Mēs nebalsojam par Padomes priekšlikumu, mēs balsojam par Komisijas priekšlikumu. Tādēļ es esmu izvēlējusies balsot pret to.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. – Šī iniciatīva rada jaunu Eiropas uzņēmējdarbības juridisko formu, kura ir paredzēta MVU konkurētspējas uzlabošanai, atvieglojot to izveidi un darbību vienotajā tirgū. Es atbalstu šo ziņojumu, kas ved uz lielāku darba ņēmēju aizsardzību un tās informācijas aizsardzību, kuru viņiem sniedz viņu uzņēmums.

 
  
MPphoto
 
 

  Bernhard Rapkay (PSE), rakstiski. (DE) Vācijas Sociāldemokrātu (SPD) delegācija balsoja par iespēju izveidot Eiropas privāto uzņēmumu. Tomēr mēs vēlētos sniegt šādu skaidrojumu.

Darba ņēmēju līdzdalība ir demokrātiskas un sociālas Eiropas stūrakmens. Šī iemesla dēļ tiesībām uz informāciju, konsultācijām un darba ņēmēju līdzdalību bez jebkādiem ierobežojumiem ir jābūt tādām pašām, kādas tās jau ir spēkā esošajos noteikumos par Eiropas uzņēmumu (Societas Europae – SE) un Eiropas kooperatīvo sabiedrību (Societas Cooperativa Europaea – SCE).

Eiropas privātā uzņēmuma variants, par kuru esam vienojušies, ir kā Komisijas priekšlikuma uzlabojums, un tādēļ arī mēs balsojām par to, taču joprojām to nav izdevies piemērot spēkā esošajiem noteikumiem. Risks, ka darba ņēmēju līdzdalības tiesības varētu tikt apietas, nav pilnībā novērsts.

Darba process vēl nav beidzies. Mēs aicinām Ministru padomi šo priekšlikumu uzlabot šādā veidā:

– pievienot skaidras atsauces uz Direktīvu par Eiropas uzņēmumu (SE), un it īpaši uz tās standarta noteikumiem attiecībā uz administratīvās vai uzraudzības valdes locekļu ievēlēšanu;

– vienkāršot praksē grūti ieviešamos 34. panta nosacījumus; būtiski pazemināt zemākās robežas;

– noteikt, ka Eiropas privātais uzņēmums patiesi aktīvi darbojas pārrobežu telpā.

Mēs aicinām Komisiju beidzot iekustināt 14. Direktīvu par sabiedrību ar ierobežotu atbildību juridiskās adreses pārrobežu pārcelšanu, jo darba ņēmēju līdzdalības tiesības situācijās, kad notiek juridisko adrešu pārrobežu pārcelšana, patiesi var nodrošināt tikai Eiropas līmeņa direktīva par darba ņēmēju līdzdalību.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsoju par Lehne kunga priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas privātā uzņēmuma statūtiem. Es atbalstu darbu, ko viņš ir paveicis, lai izveidotu autonomus noteikumus attiecībā uz jautājumiem, kas Eiropas privātā uzņēmuma ikdienas dzīvē ir ļoti būtiski, piemēram, minimālais kapitāls, darba ņēmēju līdzdalība un reģistrācijas kontrole. Visbeidzot, kas attiecas uz atsaucēm uz valstu tiesību aktiem, es uzskatu, ka regulas par Eiropas privātā uzņēmuma statūtiem mērķis, proti, visā Kopienā izveidot vienotu uzņēmējdarbības formu, ir vērtējams ļoti atzinīgi un ir lietderīgs.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE), rakstiski. (PL) Laikā, kad plosās ekonomiskā krīze, MVU sektora attīstīšana ir ļoti vēlama. Mums ir jācenšas atcelt administratīvos un juridiskos šķēršļus, kas kavē tos, kuri vēlas uzsākt uzņēmējdarbību. Procedūras prasības, birokrātija un augstas reģistrācijas izmaksas nedrīkstētu nostāties ceļā cilvēkiem, kuri vēlas attīstīt paši savu uzņēmējdarbības ideju. Jaunas firmas nozīmē jaunas darbavietas un tādējādi arī ekonomikas atgūšanos.

Eiropas Savienībā ir 27 dalībvalstis ar dažādām tiesību sistēmām un dažādām uzņēmumu veidošanas sistēmām. Izveidojot ES līmeņa uzņēmējdarbības formu — Eiropas privāto uzņēmumu, noteikti tiks atvieglota dzīve ikvienam, kurš vēlas uzsākt uzņēmējdarbību, un tas palīdzēs padarīt efektīvāku arī brīvas kapitāla aprites principu.

Vienotas dibināšanas un darbības turpināšanas prasības, zemas akciju kapitāla prasības un vienkāršotas reģistrācijas metodes Eiropas privāto uzņēmumu noteikti padarīs par veiksmes stāstu. Tas būs kā pievilcīga alternatīva valstu noteikumiem. Tas būs ātrs, lēts un no nevajadzīgām formalitātēm brīvs process, kas tomēr nodrošinās atbilstošu tiesiskās drošības līmeni.

 
  
  

- Ziņojums: László Surján (A6-0111/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Šis ziņojums ES prasa vēl vairāk finanšu resursu ieguldīt vienā jomā pēc otras, savukārt dalībvalstīs ir jātaupa tādās jomās kā veselības aprūpe, skolas un sociālā aprūpe.

Turklāt vairākas tādas ziņojumā nosauktās jomas kā finanšu krīze, klimata pārmaiņas un enerģētikas politika ir saistītas ar milzīgām izmaksām, kas ES budžetam ir nesamērīgi lielas. Šīs ir jomas, kuras jārisina atsevišķās dalībvalstīs to vietējo politisko procesu ietvaros, kas rezultātā novedīs pie demokrātiskas vienošanās par upuriem, kuri jānes.

Tādēļ mēs esam izvēlējušies balsot pret šo ziņojumu par Komisijas 2010. gada budžetu.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Saskaroties ar ekonomiskās un sociālas situācijas pasliktināšanos dažādās dalībvalstīs, ES līdz šim nav uzsākusi nevienu iniciatīvu, kuras mērķis nebūtu aizsargāt finanšu kapitālu.

Mums steidzami ir jāpieņem tūlītēji Kopienas līmeņa pasākumi, kas palīdzētu efektīvi reaģēt uz darba ņēmēju, ražošanas nozares, mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu vajadzībām, mobilizējot vajadzīgos finanšu resursus.

Taču 2009. gada budžetu, Kopienas budžetu, kurš relatīvi ir vismazākais budžets kopš Portugāles pievienošanās EEK, ES ir apspriedusi un pieņēmusi tā, it kā nekas nebūtu noticis, tādējādi vēlreiz parādot savu dabu.

Savās politikas jomās saskaroties ar pierādījumiem par kapitālistiskās krīzes dziļumu, Eiropas Parlamentam nav izdevies noklusēt, kāda ir patiesā situācija. Tādēļ tagad pieņemtajā rezolūcijā bikli tiek teikts, ka Kopienas 2010. gada budžetam ir jābūt pietuvinātam ierobežojumiem, kuri noteikti Daudzgadu finanšu shēmā 2007.–2013. gadam — kuri papildus tam, ka ir absolūti neatbilstoši, vēl arī netiek ievēroti —, kā arī tiek atzīts, ka izdevumu kategorijā trūkst līdzekļu.

Tā kā reiz jau esam apsvilinājušies, mums nākamreiz vajadzētu būt uzmanīgākiem, tādēļ mēs ceram, ka šīs bažas un nodomi, ņemot vērā tuvojošās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, nebūs tikai īslaicīgas vēlmes un ka šis nav kārtējais gadījums, kad labie nodomi netiek īstenoti.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, pēc Surján kunga darba par 2010. gada budžeta procedūras pamatnostādnēm izlasīšanas es nolēmu balsot pret šo ziņojumu. Es neuzskatu, ka uzticību Eiropas Parlamentam var nodrošināt, veicinot vai izveidojot budžeta pozīcijām piesaistītus projektus. Šādā veidā no redzesloka tiek pazaudēta patiesā motivācija, kas Eiropas iestādēm liek darboties. Turklāt, lai gan es piekrītu maksimālas pārredzamības principam, es tomēr uzskatu, ka dažādām nozarēm piešķiramie līdzekļi būtu jāsadala bez jebkādas diskriminācijas attiecībā uz efektivitāti vai sasniegtajiem rezultātiem. Subsīdijas ir jāpiešķir arī tām nozarēm, kuru darbība ir bijusi vāja. Patiesībā varbūt tieši šīs nozares ir tās, kurām Kopienas iestāžu atbalsts ir visvairāk vajadzīgs.

 
  
  

- Ziņojums: Vladimír Maňka (A6-0057/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Hélčne Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Laikā, kad tiek samazināts finansējums veselības aprūpei, skolām un sociālajai aprūpei valsts sektorā, taupībai jānotiek arī ES iestādēs. Mēs uzskatām, ka pavisam noteikti ir jāsamazina Reģionu komitejas un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas budžets. ES nodokļu maksātāji nejustu nekādu starpību, ja šīm divām iestādēm noteiktu stingru taupības plānu.

Mēs arī iebilstam pret personāla līmeņu paaugstināšanu Eiropas Parlamenta politiskajās grupās. Pašreizējā situācijā šīs izmaksas nav nepieciešamas.

Arī Eiropas vēstures muzeja atvēršana, kā to ir nolēmis Eiropas Parlamenta Prezidijs, nav laba doma. Pieredze rāda, ka šāds muzejs tiks veidots kā arvien federālākas ES propaganda.

Tāpēc mēs esam izvēlējušies balsot pret šo ziņojumu, kas turklāt attiecas arī uz Eiropas Parlamenta budžetu 2010. gadam.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. - (PT) Mēs atzinīgi vērtējam to, ka tagad valodas jautājumus EP uzskata par „pamatprincipiem” savās 2010. gada Kopienas budžeta prioritātēs:

- „par ļoti nozīmīgu uzskata pamatprincipu, ka visiem deputātiem jābūt vienlīdzīgām iespējām saņemt visaptverošus un kvalitatīvus pakalpojumus, kas tiem ļautu strādāt un izteikties, kā arī saņemt visus dokumentus dzimtajā valodā …";

- „uzskata, ka 2010. gadā ir jāpieliek vislielākās pūles, lai visu tautību un visu valodu deputāti baudītu vienādu attieksmi attiecībā uz viņu iespēju pildīt savus pienākumus un veikt uzdoto politisko darbību, viņu pašu valodā, ja viņi to vēlas”;

- „uzsver, …, demokrātiska tiesiskuma principu saistībā ar visiem to veidojošajiem deputātiem un viņu tiesībām uz pilnīgu daudzvalodību; tāpēc uzskata, ka šis budžets var tikt izmantots un tas jāizmanto, lai virzītos uz šo mērķi.

Mēs tomēr nevaram aizmirst, ka priekšlikumi, kurus saistībā ar budžetu ir iesnieguši deputāti no Portugāles Komunistiskās partijas — kas pieprasīja, lai visas ES oficiālās valodas būtu pieejamas sanāksmēs (gan sanāksmēs, ko sasauc Kopienas iestādes, gan ārējās sanāksmēs, kas notiek Parlamenta darba gaitā) — ir vienmēr tikuši noraidīti daudzus gadus.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es neatbalstu Maňka kunga ziņojumu par 2010. gada budžeta procedūras pamatnostādnēm, un tāpēc es balsoju pret to. Rezolūcijas priekšlikuma 5. punktā faktiski tiek minēta pilnīga pielāgošanās attiecībā uz Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai. Tomēr, kā rezolūcijā ir rakstīts, šādos gadījumos, kad ir 27 dalībvalstis un viena potenciāla kandidātvalsts, jāpielāgojas jaunajai kandidātvalstij, nevis pārējām valstīm. Turklāt es neuzskatu, ka ir iespējams atbalstīt pagarinājumu izmēģinājuma darba kārtībai par vēl vienu gadu, lai stiprinātu sadarbību starp ES Prezidiju un Budžeta komiteju, jo neuzskatu, ka tā ir to vērta vai būtu efektīva.

 
  
  

- Ziņojums: Christel Schaldemose (A6-0064/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Jim Allister (NI), rakstiski. - Šis ziņojums pievēršas nozīmīgiem trūkumiem pašreizējā tiesiskajā regulējumā. Īpašas bažas manī izraisa pārskatatbildības trūkums attiecībā uz ES uzņēmumiem, kas, veicot tirdzniecību AK, var reklamēties AK, bet tiem nav nepieciešams saņemt licenci. Patiešām, AK azartspēļu nodoklis ir tikai iedrošinājis šāda veida uzņēmumus, kas izveidojas pārrobežu valstīs un tādējādi izvairās no nepieciešamības iegūt AK licenci. Tāpēc es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, kam jādod kaut kāds risinājums šai problēmai.

 
  
MPphoto
 
 

  Liam Aylward, Brian Crowley un Eoin Ryan (UEN), rakstiski. - Patērētāju aizsardzība ir sevišķi svarīga visām dalībvalstīm. Tā ir arī joma, kurā dalībvalstis var sadarboties, lai nodrošinātu aizsardzību patērētājiem, kas izmanto pārrobežu pakalpojumus. Schaldemose kundzes ziņojums par tiešsaistes azartspēļu integritāti ir piemērs tam, kā dalībvalstu pragmatiska sadarbības pieeja var gala rezultātā radīt pieeju, kuras centrā ir patērētāju aizsardzība.

Ziņojums atzīst, ka tiešsaistes azartspēļu integritāti vislabāk var panākt, atzīstot šajā jomā subsidiaritātes principu un atļaujot dalībvalstīm pašām regulēt šo nozari. Tomēr tas aicina uz sadarbību un koordināciju, cīnoties ar krāpšanu un noziedzību, kā arī pievēršoties tādām sociālām un sabiedriskās kārtības problēmām kā atkarībai un personas datu aizsardzībai.

Ziņojuma svarīgākais aspekts ir sporta un sporta pasākumu integritātes nosargāšana. Ir pilnīgi būtiski, lai, pirmkārt un galvenokārt, tiktu atzīta sporta sociālā, izklaides un veselības vērtība un lai nekas šo vērtību nekādā veidā neapdraudētu un ar to nemanipulētu finansiālu apsvērumu dēļ. Ar azartspēlēm tiešsaistē nodarbojas daudzi Eiropas pilsoņi. Mums jānodrošina, lai šie pilsoņi tiktu aizsargāti, un es uzskatu, ka Schaldemose kundzes ziņojums ir svarīgs solis šajā virzienā.

 
  
MPphoto
 
 

  Martin Callanan (PPE-DE), rakstiski. - Es atbalstu atvērtāku azartspēļu vidi Eiropā. Pārāk ilgi valdību kontrolēti valstu monopoli ir lieguši jaunpienācējiem piedāvāt spēļu pakalpojumus Eiropā.

Tiešsaistes azartspēles piedāvā patērētājiem jaunu veidu, kā baudīt spēļu prieku. Man nav iebildumu pret atbildīgiem azarta spēlmaņiem, kas piedalās tiešsaistes spēlēs, ko piedāvā atbildīgi operatori. Šis ziņojums mēģina nodrošināt patērētāju augsta līmeņa aizsardzību un nodrošināt godīgu un pārredzamu spēļu vidi kibertelpā. Manuprāt, ir arī svarīgi veikt visus samērīgos pasākumus, lai aizliegtu mazgadīgajiem spēlēt tiešsaistē.

Protams, ka ir bažas arī par azartspēļu sociālo ietekmi, un es pievienojos šīm bažām. Tomēr es domāju, ka pārāk liela atbildība iepriekš tika likta uz spēļu uzņēmumiem un nepietiekama bija indivīdu atbildība. Galu galā lēmums par to, vai nodoties vai nenodoties azartspēlēm, ir personīgs lēmums, un indivīdam ir jāatbild par sekām.

 
  
MPphoto
 
 

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. - (FI) Priekšsēdētāja kungs, mani ļoti apmierina rezultāts balsojumā par Schaldemose kundzes ziņojumu par tiešsaistes azartspēlēm. Tas rāda, ka Parlamenta deputātu lielākais vairākums uzskata, ka azartspēles ir īpaša rakstura ekonomiska darbība, kurai nevar piemērot vienīgi iekšējā tirgus noteikumus.

Azartspēļu sociālā iedarbība un to ietekme uz veselību, kā arī noziedzības risks, kas ar tām saistīts, un to īpašie kultūras aspekti ir jāņem vērā. Tas attiecas arī uz daudzajiem pētījumiem, kas rāda, ka internets kā rīks palielina šos riskus. Acīmredzams, ka neviena atsevišķa iestāde viena pati nevar pārbaudīt tiešsaistes azartspēles visā Eiropā.

Schaldemose kundzes ziņojums arī piemin azartspēļu pozitīvo ietekmi, ko, manuprāt, ir ļoti svarīgi saglabāt. Daudzās Eiropas valstīs no šīm spēlēm iegūtie līdzekļi veido nozīmīgas naudas summas, kas aiziet, piemēram, mākslai, zinātnei, darbam ar jaunatni un slimnīcām. Tūkstošiem NVO gūst labumu no šiem līdzekļiem, turklāt azartspēles ir vislielākais ienākumu avots ES mēroga sporta organizācijām un it īpaši visiem iedzīvotājiem pieejamām sporta nodarbībām.

Tas, ka Parlamenta vairākums iestājas par pašreizējo valsts tiesību aktu saglabāšanu azartspēļu politikā un negrib tos aizstāt vienkārši ar prakses kodeksu, kas patērētājam nodrošinātu ievērojami mazāku aizsardzību, nenozīmē, ka tirgus nebūtu jāpadara atvērtāks. Tas tikai nozīmē, ka liberalizācijai jānotiek pēc pašas dalībvalsts nosacījumiem. Turklāt, ja ir vēlēšanās saglabāt valstu monopolus, sistēmai ir jābūt nediskriminējošai un juridiski pamatojamai.

 
  
MPphoto
 
 

  Mairead McGuinness (PPE-DE), rakstiski. - Es balsoju pret ziņojumu par tiešsaistes azartspēļu integritāti, jo es uzskatu, ka alternatīvais priekšlikums, kuru plenārsēde noraidīja, būtu labāk atspoguļojis mūsdienu situāciju tiešsaistes azartspēļu nozarē.

Arī man ir bažas par pilsoņu izputināšanu un raizes par azartspēļu atkarību, bet es norādu, ka azartspēles tiek kontrolētas lielākajā daļā dalībvalstu, lai aizsargātu pilsoņus no azartspēļu atkarības un krāpšanas un novērstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Papildus cīnai pret krāpšanu un noziedzību mums ir jānovērš problēmu azartspēles un mazgadīgo azartspēles. Es uzskatu, ka alternatīvā rezolūcija būtu pievērsusies šīm problēmām efektīvāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Seán Ó Neachtain (UEN), rakstiski. - (GA) Patērētāju aizsardzība ir ārkārtīgi svarīga visām dalībvalstīm. Tā arī ir joma, kurā ir akūti nepieciešama sadarbība dalībvalstu starpā, īpaši raugoties no pārrobežu pakalpojumu viedokļa. Ziņojums par tiešsaistes azartspēlēm rāda, ka pragmatiska pieeja, kas balstās uz sadarbību, var nodrošināt, lai patērētāju aizsardzība būtu Eiropas Savienības politikas uzmanības centrā.

Šis ziņojums atzīst, ka vislabākā pieeja, kā risināt jautājumus par azartspēlēm internetā, ir atzīt subsidiaritātes principu šajā nozarē un atstāt tiesiskā regulējuma jautājumus katras atsevišķās dalībvalsts ziņā. Tas nozīmē, ka ziņojums atzīst, ka tikai sadarbojoties un savstarpēji koordinējoties Eiropas Savienības dalībvalstis varēs vislabāk apkarot krāpšanu, noziedzību un sociālas problēmas.

Ziņojuma galvenā uzmanība ir pievērsta sporta nozīmei un nepieciešamībai aizsargāt tā integritāti un godīgumu. Sporta sociālā un kultūras vērtība ir jāaizsargā, un ir jānodrošina, lai sports netiktu izmantots naudas vai citu tamlīdzīgu mērķu sasniegšanai. Daudzi cilvēki Eiropas Savienībā labprāt nododas tiešsaistes azartspēlēm. Mums jānodrošina, lai šiem cilvēkiem būtu drošība pret kaitējumu tiešsaistē.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. - (IT) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par Schaldemose kundzes ziņojumu par tiešsaistes azartspēļu integritāti. Es esmu stingri pārliecināts, ka šajā nozarē, kas turklāt rada ļoti svarīgu ienākuma avotu sporta organizācijām, ir jābūt pilnīgai pārredzamībai, kas aizsargā sabiedrības un patērētāju intereses. Visbeidzot man liekas, ka vienoti, nevis dažādi tiesību akti, kas pašreiz ir spēkā, var ļoti labi palīdzēt izvairīties no tiešsaistes azartspēļu pārvēršanās par sociālu problēmu.

 
  
MPphoto
 
 

  Toomas Savi (ALDE), rakstiski. - Diemžēl man nebija iespējams piedalīties balsojumā par Christel Schaldemose ziņojumu par integritāti tiešsaistes azartspēlēs. Tomēr es gribētu izmantot šo izdevību paust piekrišanu referentei, jo ziņojums uzsver vairākus svarīgus un bīstamus aspektus sakarā ar tiešsaistes azartspēlēm. 2004. gadā tiešsaistes azartspēles veidoja aptuveni 5 % kopējā ES azartspēļu tirgū, un šie skaitļi ir strauji auguši pēdējos gados.

Ir svarīgi saprast, ka tādas dažādas nelegālas darbības kā krāpšana ar kredītkartēm, nepilngadīgo iesaistīšana azartspēlēs, vienošanās par spēlēm utt. pašlaik ir nenovēršamas parādības tiešsaistes azartspēlēs. No azartspēlēm atkarīgo cilvēku skaits arī visticamāk pieaugs, jo daudziem piedalīšanās tiešsaistes azartspēlēs ir ļoti ērta.

Tiešsaistes azartspēļu iespaids, kā to referente pamatoti uzsver, vēl nav ticis līdz galam pārbaudīts. Tāpēc, lai aizsargātu pilsoņus, ir īpaši svarīgi, lai visas dalībvalstis veiktu intensīvu pētniecības darbu par tiešsaistes azartspēļu ietekmi, kā arī uzlabotu azartspēļu tirgu pārraudzību un regulējumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Christel Schaldemose (PSE), rakstiski. - Schaldemose ziņojums par tiešsaistes azartspēļu integritāti uzsver dalībvalstu atbildību par sava azartspēļu tirgus regulējumu, lai aizsargātu mazāk aizsargātos patērētājus, it sevišķi bērnus, lai pretotos noziedzībai un aizsargātu sporta pasākumus no tādiem riskiem kā vienošanās par spēles iznākumu.

ĒP deputāti izsvītroja azartspēles no Pakalpojumu direktīvas to īpašā statusa dēļ, un ir skaidri saskatāms gribas trūkums radīt ES līmeņa tiesību aktus. Tāpēc EP leiboristu deputāti stingri atbalsta ziņojuma aicinājumu dalībvalstīm regulēt savus azartspēļu tirgus, lai aizsargātu patērētājus. Ziņojums arī skaidri norāda, ka šādam regulējumam ir jābūt samērīgam un nediskriminējošam, kā noteikts ES līgumos.

Leiboristu EP deputāti uzskata, ka pats par sevi AK akts par azartspēlēm ir Līgumam atbilstīgs tiesību akts, kura mērķis ir nodrošināt taisnīgu un atvērtu piekļuvi azartspēļu pakalpojumiem, vienlaikus novēršot noziedzību un aizsargājot bērnus un citus mazāk aizsargātos. Vairākas dalībvalstis pašlaik pārskata savus tiesību aktus par azartspēlēm, lai nodrošinātu to saskaņotību ar ES līgumiem.

Leiboristu EP deputāti uzsver, ka iestādēm visā ES jāturpina modri sekot un jāsadarbojas pret visiem noziedzības riskiem, vienošanos par spēļu iznākumiem un visa veida azartspēļu apdraudējumiem jauniem un mazāk aizsargātiem cilvēkiem. Leiboristu EP deputāti atzinīgi vērtē labas reputācijas tiešsaistes azartspēļu pakalpojumu sniedzēju nepārtrauktās pūles, veicot pasākumus, lai nodrošinātu, ka šādas bažas tiek novērstas.

 
  
MPphoto
 
 

  Marianne Thyssen (PPE-DE), rakstiski. − (NL) Azartspēļu un derību organizēšana nav tādas pašas ekonomiskas darbības kā visas citas, kā to daži šeit Parlamentā uzskata. Eiropas Kopienas Tiesa savā tiesu praksē ir apstiprinājusi, ka pašas dalībvalstis ir tās, kuras nosaka, kāda līmeņa aizsardzību tās uzskata par pareizu, lai aizsargātu savus pilsoņus pret riskiem, kas ir saistīti ar azartspēlēm.

Šeit piemērojamā subsidiaritāte nozīmē, ka dalībvalstīm ir jāspēj kontrolēt un regulēt savus azartspēļu tirgus saskaņā ar savām tradīcijām un kultūru, lai aizsargātu patērētājus pret riskiem, kas saistās ar atkarību, krāpšanu un nelegāli iegūtas naudas legalizēšanu. Ņemot vērā papildu riskus saistībā ar tiešsaistes azartspēlēm, es esmu pārliecināta, ka valstu tiesību akti nevar tikt aizstāti ar Eiropas azartspēļu nozares visaptverošu pašregulējumu.

Tāpēc es pievienojos manu kolēģu pārliecinošajam vairākumam Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā, kuri uzskata, ka pieeja tikai no iekšējā tirgus pozīcijām azartspēlēm nav piemērojama. Tāpēc es esmu izvēlējusies no visas sirds atbalstīt Schaldemose ziņojumu.

 
  
  

- Ziņojums: Maria Petre (A6-0088/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. - (PL) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par Maria Petre ziņojumu par pārtikas kvalitātes nodrošināšanu. Es tomēr gribētu paust savas bažas par to, ka vidusmēra patērētājs neapzinās atšķirību starp aizsargātu izcelsmes apzīmējumu (AIA) un aizsargātām ģeogrāfiskām norādēm (AĢN). Es uzskatu, ka ir svarīgi organizēt informācijas kampaņu par šo jautājumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Šarūnas Birutis (ALDE), rakstiski. - (LT) Dalībvalstīm ir jāattīsta tādas kvalitātes apliecināšanas sistēmas, kas jau ir labi zināmas Eiropas patērētājiem. Šīs sistēmas nav jāpadara ne vienveidīgas, ne arī jāapvieno. Lai kvalitātes sertifikātiem Kopienā nodrošinātu obligātos standartus, tie ir jāvērtē un jāatzīst Eiropas mērogā. Tāpēc Komisijai ir vajadzīga iestāde, kas būtu atbildīga par apstiprinājumiem un atļaujām šo sistēmu izmantošanai Eiropas mērogā un nodrošinātu vienotu un efektīvu kontroli Eiropas un valstu līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Nicodim Bulzesc (PPE-DE), rakstiski. - (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo es piekrītu nepieciešamībai obligāti norādīt sākotnējo izstrādājumu ražošanas vietu, pamatojoties uz izcelsmes valsts marķējumu, kas atbilst patērētāju vēlmei zināt vairāk par tā produkta izcelsmi, ko viņi pērk. Šāda veida sistēma ir arī jāpiemēro pārtikas pārstrādes produktiem, norādot galveno sastāvdaļu un izejvielu izcelsmi un konkretizējot to izcelsmes vietu, kā arī beidzamās pārstrādes vietu.

 
  
MPphoto
 
 

  Niels Busk, Anne E. Jensen un Karin Riis-Jørgensen (ALDE), rakstiski. (DA) Dānijas Liberālās partijas deputāti Eiropas Parlamentā Anne E. Jensen, Karin Riis-Jørgensen un Niels Busk ir nobalsojuši par Petre kundzes pašiniciatīvas ziņojumu par pārtikas kvalitātes nodrošināšanu, apsverot visus par un pret, kā arī tāpēc, ka ir tikai viens kopējs balsojums. Mēs uzskatām, ka varam atbalstīt lielāko daļu no tā, kas šajā ziņojumā ietverts, lai gan ir vairākas lietas, kuras mēs neatbalstām pilnībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Richard Corbett (PSE), rakstiski. - Es biju vīlies, ka man bija jāatturas balsojumā par šo ziņojumu, kam būtu bijis jāseko Komisijas Zaļajai grāmatai, izpētot, kā lai lauksaimnieki visā Eiropā gūst vislielāko labumu tirgū viņu produkcijas augsto standartu dēļ. Tas patiešām pievērš uzmanību tādiem svarīgiem jautājumiem kā izcelsmes valsts marķējums, bioloģiska tirgus attīstīšana, kurā Eiropas izstrādājumi ir vislabākie pasaulē, un Eiropas lauksaimniecības panākumu izmantošana, kas dod mūsu lauksaimniekiem priekšrocības, laižot savus izstrādājumus tirgū — un šī daļa ir vērtējama atzinīgi.

Tomēr ziņojumu diemžēl ir sabojājuši protekcionisma elementi Lauksaimniecības komitejā, un jo sevišķi tie, kuri mēģina attaisnot tirgus masveida izkropļošanu ar KLP subsīdijām un kas grib panākt, lai ražojumus no trešās pasaules valstīm būtu grūtāk ievest ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Constantin Dumitriu (PPE-DE), rakstiski. - (RO) Ļaujiet man apsveikt manu kolēģi Petre kundzi par šo izcilo ziņojumu.

Ir daži punkti, kas mums ir jātur prātā, runājot par Eiropas pārtikas produktu kvalitāti.

1. „Kvalificētas tirgus pieejamības” īstenošana piedāvā risinājumu par garantijām, ka pārtikas produktiem, kas ir pieejami Eiropas patērētājiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir ražoti uz vietas, vai ievesti, ir jāatbilst vienādiem standartiem.

2. Izmaksas, kas rodas Eiropas ražotājiem, garantējot pārtikas nekaitīgumu, un prasības sakarā ar savstarpējo atbilstību, kas būtu jāsedz no KLP līdzekļiem.

3. Eiropas lauksaimniecības un pārtikas produktu īpaša veicināšana. Kā es prasīju arī ziņojumā par Regulas Nr. 3/2008 grozījumu, ir jāpalielina Eiropas Savienības līdzfinansējuma likme. Tomēr vienlaikus mums ir jāvienkāršo administratīvās procedūras Tradicionālo produktu garantiju sistēmai ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai cilmes vietas nosaukumu.

Es ceru, ka ieteikumus, ko mēs gatavojamies pieņemt, Eiropas Komisija un dalībvalstis īstenos tik ātri, cik iespējams, jo mēs nevaram atļauties šķiest laiku šādos apstākļos, kad Eiropas pilsoņus sāpīgi skar ārkārtīgi nopietnas ekonomiskās lejupslīdes sekas.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. - (PT) Par spīti labajiem nodomiem ziņojums turpina un pat izvērš politiku, kas rada problēmas, ko izjūt daudzi sīkražotāji, sevišķi Portugālē. Aizbildinoties ar to, ko viņi sauc par „Eiropas lauksaimniecības produktu kvalitātes veicināšanu”, viņi palielina ražošanas izmaksas tiem, kam jau tā ir grūtības noturēties ražošanā. Tas īpaši attiecas uz sīkražotājiem, kā notiek ar daudzām sīkām pienotavām, kas ražo nenoliedzami kvalitatīvu Serra da Estrela sieru. Nav pieņemams, ka ražotājiem būtu jāievēro jaunas prasības, lai turpinātu ražošanu, nesaņemot finansiālu atlīdzību, kas viņiem pienākas, vienlaikus arī ar pienākumu atbalstīt izmaksas sakarā ar „oficiālās kontroles” prasībām. Pretēji izvirzītajiem apgalvojumiem pastāv nopietns risks, ka īsta kvalitāte no ražošanas izzudīs.

Saskaņotu ražošanas un tirgošanas standartu piemērošana kā sīkražotājiem, tā arī agrorūpniecībai ir nepieņemama. Šo standartu piemērošana grauj ražošanas un kultūras dažādību tādās valstīs kā Portugāle. Ir svarīgi mainīt šo tendenci un veicināt ražošanu un patēriņu vietējā līmenī. Lauksaimniecība ir jāuzskata par delikātu darbību, kas nav savienojama ar šo tirdzniecības liberalizācijas modeli, kas attiecībā uz vidi nav ilgtspējīgs un rada milzīgus riskus cilvēka veselībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. - (PT) Es piekrītu ziņojumam, jo es uzskatu, ka ir būtiski samazināt birokrātiju un vienkāršot standartu sistēmu. Tādējādi lauksaimniecības produktu regulēšana un kvalitātes kontrole kļūs vieglāka.

Šīs vienkāršošanas rezultāts būs administratīvo izmaksu samazināšanās valsts struktūrās.

Es atzinīgi vērtēju arī īpašo uzmanību, kas tiek veltīta cilmes vietas nosaukumiem un aicinājumam, lai Komisija nodrošinātu šī jautājuma iekļaušanu Pasaules Tirdzniecības organizācijas darba kārtībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. - (FR) Mēs nevaram neatbalstīt šī ziņojuma iecerētos nodomus: garantēt Eiropas pārtikas produktu kvalitāti, ražotāju konkurētspēju, vienkāršu, bet aptverošu informāciju patērētājiem attiecībā uz produktu izcelsmi, atbilstību cilmes nosaukumiem un kvalitātes marķējumiem, bioloģisko vai tradicionālo produktu labāku definīciju un tā tālāk.

Referente pilnīgi pamatoti uzsver, ka mums ir jānosaka, ka Eiropā ievestajiem lauksaimniecības un pārtikas produktiem ir jāatbilst tādiem pašiem standartiem kā Eiropā ražotajiem, kas diemžēl pašlaik ne vienmēr tiek ievērots. Viņai ir pilnīgs pamats vēlēties īstenot nosacītu piekļuvi mūsu tirgiem.

Tomēr ir vēl dažas problēmas, kas jāatrisina, tostarp negodīga konkurence Kopienas iekšienē, kad viena dalībvalsts nosaka stingrākus standartus, nekā ir paredzēts Kopienas līmenī, galvenokārt sabiedrības veselības vai vides aizsardzības nolūkos. Šādos gadījumos valstij ir jāspēj, patīk tai vai nepatīk, piemērot tādus pašus noteikumus, kā ir pieprasīts PTO līmenī.

Cits problemātisks aspekts ir saistībā ar šī Parlamenta rūpēm par vidi — mums ir jākoncentrējas uz pārtikas attālumu samazināšanu (ēdot vietējos ražojumus, sezonas produktus), nevis uz nenovēršami nepilnīgu pielāgošanos pasaules tirgum.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélčne Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Šis ziņojums, kas nav daļa no normatīva procesa, iesaka vairākus dārgus priekšlikumus, piemēram, ES aģentūru produktu kvalitātei un jaunus pasākumus tirdzniecības veicināšanai un atbalstam lauksaimniecībā. Mēs gribam arī uzsvērt, ka šajā ziņojumā ir ietverti formulējumi, kas varētu vairāk virzīt ES protekcionisma politikas virzienā attiecībā uz lauksaimniecības precēm.

Jūnija saraksts kā parasti atzīmē, ka par laimi šajā situācijā Eiropas Parlamentam nav koplēmuma pilnvaru attiecībā uz ES lauksaimniecības politiku. Pretējā gadījumā ES nonāktu dažādu lauksaimniecības grupu protekcionisma un milzīgu subsīdiju slazdā.

 
  
MPphoto
 
 

  Mieczysław Edmund Janowski (UEN), rakstiski. − - (PL) Es balsoju par Maria Petre ziņojumu par pārtikas kvalitātes nodrošināšanu. Jautājums par standartu saskaņošanu un savstarpēju atzīšanu attiecībā uz pārtiku ir ļoti svarīgs cilvēku veselības nodrošināšanai. Mūsdienās arvien ierastāka kļūst izpratne par sakarību starp dažādām slimībām un patērētās pārtikas kvalitāti. Vienīgi pats termins „veselīga pārtika” šķiet paradoksāls. Vai to, kas nav cilvēkiem veselīgs, var saukt par „pārtiku”? Pārtikas produktu kvalitātei ir fundamentāla nozīme pārtikas nekaitīgumā mūsu pilsoņiem. Šiem produktiem ir jāatbilst skaidri noteiktiem kritērijiem, kas pamatojas uz pašreizējām zināšanām un principiem higiēnā, un šiem kritērijiem arī ir jādod ieguldījums vides aizsardzībā un kaušanai nolemto dzīvnieku labturības principu ievērošanā. Pārtikas produktiem ir jābūt pareizi iesaiņotiem, pārvadātiem un uzglabātiem.

Lai nodrošinātu labu pārtikas kvalitāti, patērētājiem ir jāsniedz pilnīga informācija par produktiem, ko viņi pērk, to sastāvdaļām, iespējamām ģenētiskām modifikācijām, ražošanas vietu, uzglabāšanas nosacījumiem, gatavošanu un derīguma termiņu. Referente dod priekšroku Eiropas dienesta izveidei, kas būtu atbildīgs par sertificēšanu un pārtikas kvalitāti Komisijas līmenī, lai nodrošinātu obligāto sertifikācijas prasību ievērošanu. Tas nodrošinātu vienotu kontroles sistēmu ES un dalībvalstu līmenī. Pamatojoties uz iepriekšēju rezolūciju, ziņojums arī pauž atbalstu īpaša kvalitātes marķējuma ieviešanai Eiropas produktiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. - (DE) Globālā finanšu un pārtikas krīze nozīmē, ka cilvēki taupa uz patēriņa rēķina, un tas nozīmē nocenojumu proporcionālu pieaugumu tirgū. Turklāt mēs nosakām ierobežojošus ražošanas noteikumus saviem vietējiem pārtikas ražotājiem un veicinām kvalitātes apliecinājumus un tamlīdzīgas shēmas. Vienlaikus mēs ievedam produktus, kas neatbilst vietējiem kvalitātes standartiem un kam nevar pārbaudīt atbilstību šādiem standartiem. Tas nozīmē, ka vietējie lauksaimnieki jūtas stingri iežņaugti, un mums ir jānodrošina, lai īpaši šajā smagajā situācijā nepalielinātos lauku saimniecību skaits, kuras izput, un lai mēs nezaudētu savu pārtikas ražošanas spējas pašpietiekamību visā ES.

Cilvēki, kas ir gatavi maksāt par pārtikas kvalitāti, pārāk viegli var zaudēt spēju orientēties visā kvalitātes apliecinājumu un simbolu mudžeklī — ne viss, ko marķē kā „bioloģiski tīru”, ir ražots vietējā tirgū un ne vienmēr, kad kāda konkrēta valsts ir uzrādīta kā izcelsmes valsts, visas sastāvdaļas patiešām ir no šīs valsts. Daži ielaižas avantūrā un zaudē, un atklājas arvien jauni pārtikas skandāli un marķējumu atdarinājumi. galu galā patērētājam ir jāspēj uzticēties marķējumam. Šķiet, ka šī iniciatīva ved mūs tajā virzienā, un tāpēc es par to balsoju.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexandru Nazare (PPE-DE), rakstiski. - (RO) Ziņojumā, ko mums šodien sniedza mana kolēģe Maria Petre, ir daudzi ieteikumi, kurus es ar pārliecību atbalstu. Tie plešas, sākot no kvalitātes standartu garantēšanas administrācijas vienkāršošanas un finanšu slogu samazināšanas ražotājiem, beidzot ar tradicionālu produktu, kā arī produktu ar norādītu cilmes apzīmējumu vai ģeogrāfisko vietu atbalstīšanu.

Laikā, kad mēs saskaramies ar nopietnu ekonomisku krīzi, mūsu pienākums ir veikt pasākumus, lai atbalstītu Eiropas lauksaimniekus un pārstrādātājus, un nodrošināt, lai patērētājiem būtu pieejami vislabākie produkti par visizdevīgākajām cenām.

Es uzskatu, ka mums ir jāpanāk, ka patērētājiem tiek pareizi informēti par produktu izcelsmi, lai atbalstītu Eiropas lauksaimniecību. Tomēr mums nav jājauc šie noteikumi attiecībā uz Eiropas kvalitātes marķējumu ar protekcionismu, kura mērķis ir liegt piekļuvi Kopienas tirgum. Es domāju, ka, visticamāk, priekšlikumam par šī marķējuma ieviešanu ir jābūt Eiropas produktu veicināšanai, kā arī to kvalitātes pārākuma izcelšanai salīdzinājumā ar produktiem no trešās pasaules un Eiropas patērētāju labākai informēšanai. Vienlaikus produktu izcelsmes noteikšanas sistēma palīdzēs mazināt bailes par „saindētiem produktiem”.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. - (IT) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par Petre kundzes ziņojumu par pārtikas kvalitātes nodrošināšanu un attiecīgo standartu saskaņošanu. Es uzskatu, ka šis temats ir ārkārtīgi svarīgs, jo pārtikas kvalitātei ir arvien lielāka ietekme uz Eiropas pilsoņu dzīves kvalitāti. Patiešām, ES ir jāiestājas par to, lai visi pārtikas produkti atbilstu ražošanas standartiem, sevišķi attiecībā uz veselību un nekaitīgumu. Turklāt Savienībai ir jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi vietēji ražotiem un trešo valstu produktiem. Visbeidzot, es piekrītu referentes uzskatam, kad viņa apgalvo, ka attiecībā uz AĢN (aizsargātām ģeogrāfiskām norādēm), AIA (aizsargātiem izcelsmes apzīmējumiem) un GTI (garantētiem tradicionāliem izstrādājumiem) ir jābūt pieejamai Kopienas tehniskai palīdzībai minēto sistēmu īstenošanai dalībvalstīs un ar to saistītai attiecīgo produktu novērtēšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Olle Schmidt (ALDE) , rakstiski. − (SV) Es izvēlējos neatbalstīt Petre kundzes ziņojumu par pārtikas marķēšanas veicināšanu un palielināšanu. Ziņojumā ir labi priekšlikumi attiecībā uz noteikumu vienkāršošanu un īsāku apstrādes laiku. Tomēr, manuprāt, pārāki par tiem bija protekcionisma izteikumi par nosacītu tirgus pieejamību un vēlēšanās izveidot produktu kvalitātes starpvalstu iestādi.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Toussas (GUE/NGL), rakstiski. - (EL) Kad pārtikas ražošanas pamatā ir peļņas kritērijs, nevis vietējo prasību apmierināšana un kad pārtikas ražošana un pārdošana tiek koncentrēta arvien šaurākā lokā un to nosaka pārtikas daudzvalstu uzņēmumi un karteļi (kas ir ES politikai un dalībvalstu valdībām raksturīga izvēle), tad pārtika nevar būt ne lēta, ne kvalitatīva.

Iecerētā atgriešanās pie kvalitatīvas pārtikas nav domāta, lai palielinātu lauksaimnieku ienākumus vai apmierinātu vietējās prasības. Tā ir domāta, lai palielinātu daudzvalstu lieluzņēmumu konkurētspēju un peļņu, lai palielinātu lauku darbaspēka ekspluatāciju, lai koncentrētu zemes īpašumus vēl vairāk un lai kontrolētu ražošanu.

ĢMO ieviešana un apstrādāšana un vairāki pārtikas skandāli rāda, ka pārtikas kvalitāte un nekaitīgums ES ir pakļauts lielo uzņēmumu interesēm.

Pārtikas klasifikācija pēc kvalitātes ir pārtikas sadalīšana šķirās saskaņā ar tirgus loģiku: pirmās šķiras pārtika ģimenēm ar lieliem ienākumiem un otrās šķiras pārtika strādnieku šķiras ģimenēm.

Mazu un vidēji lielu lauku saimniecību īpašnieku interesēs ir pretoties KLP un ES, un tam, ka viņi tiek izpārdoti lieliem uzņēmējiem, kā arī kopā ar Grieķijas Komunistisko partiju un strādnieku gājienu strādniekiem un pašnodarbinātajiem sociālā aliansē gāzt monopolu patstāvību un varu.

 
  
  

- Ziņojums: Jonathan Evans (A6-011/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Šarūnas Birutis (ALDE), rakstiski. - (LT) Konkurences politikas atjaunināšana ir sevišķi svarīgs faktors jaunās drošības struktūras sagatavošanā un ES konkurences politikas darbībā. Šī procesa svarīgākie elementi ir sadarbība valstu konkurences iestāžu starpā un koordinācija ar Eiropas konkurences tīkla starpniecību. Eiropas Parlaments ir paudis nopietnas bažas, ka bez efektīva EKT šīs politikas atjaunināšana būtībā izvērtīsies tikai par konkurences politikas atkārtotu nacionalizēšanu, un tas nenoliedzami kaitētu idejai par vienotas konkurences politikas nodrošināšanu visā ES. Pamatojoties uz elastīguma un pragmatisma kritēriju, 2006. un 2007. gada ziņojumi dod pozitīvu vērtējumu EKT darbības efektivitātei un attīstībai. Centieni finansēt apmācību un sadarbību starp valsts tiesnešiem, lai skaidrotu ES konkurences tiesību aktus un nodrošinātu to īstenošanu, arī ir vērtējami atzinīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE-DE), rakstiski. - Šis ziņojums uzsver brīvās tirdzniecības un godīgas konkurences principa nozīmīgumu un apstiprina tā visa nozīmi, par ko tika parakstīts Romas līgums. Mums jānodrošina efektīvi prettrestu pasākumi, lai tādējādi aizsargātos pret ierobežojošas tirdzniecības izmantošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. - (PT) Mēs balsojām pret ziņojumu, jo tajā nav pieņemts pat priekšlikums attiecībā uz bažām par lielo uzņēmumu dominējošā stāvokļa izmantošanu tirgū, it sevišķi attiecībā uz lielveikalu ķēdēm. Tās izmanto savas pirktspējas, lai samazinātu cenas, ko maksā piegādātājiem Eiropas Savienībā un trešās valstīs.

Tajā arī neparādījās nepieciešamā apņēmība izpētīt ietekmi, kāda ir lielveikalu nozares koncentrācijai uz mazajiem uzņēmumiem, piegādātājiem, darbiniekiem un patērētājiem. Tajā īpaši izpaužas nespēja novērtēt pirktspējas izmantošanu, kas var sekot šādai koncentrācijai.

Pieņemtā rezolūcija turpina iejaukšanās modeli konkurences aizsargāšanai un pret sabiedriskiem pakalpojumiem. Tā iet bēdīgi slavenās Bolkenstein direktīvas pēdās, vienmēr uzsverot atbilstības nepieciešamību iekšējā tirgus noteikumiem. Diemžēl, pat runājot par krīzi un grūtībām, ar ko saskaras tautsaimniecība, tā pieprasa Komisijas modrību, lai netiktu apšaubīta konkurence. Citiem vārdiem sakot, saskaroties ar krīzi, ko radījis neoliberālais kapitālisms, risinājumam izmanto to pašu. Tas ir nepieņemami.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. - (IT) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par Evans kunga ziņojumiem par konkurences politiku 2006. un 2007. gadā. Patiešām, ja mēs domājam par uzņēmumu un valsts atbalsta saplūšanas kontroli (problēma, kas ir ieguvusi prioritāru nozīmi sakarā ar finanšu un ekonomisko krīzi tirgos), Komisija ir veikusi arvien lielāku darba apjomu. Tieši tāpēc es piekrītu referenta uzskatam, kad viņš saka, ka ir jāmodernizē tiesiskā un institucionālā struktūra šajā jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Skinner (PSE), rakstiski. - Ņemot vērā ekonomiskās krīzes situāciju, kas ir pārņēmusi Eiropas Savienību un kam ir globāla izplatība, Parlamentam bija svarīgi panākt vienošanos. Šis ziņojums beidzot ir atradis virzienu, par kuru vienoties Ekonomikas un monetārajā komitejā. Acīmredzot bažas par valsts iejaukšanos ir ļoti lielas, bet, ņemot vērā nepietiekama patēriņa un sarūkošas ražošanas bāzes radīto kaitējumu, ir nepieciešams noteikts atvieglojums valdības tēriņu līmenī.

 
  
  

- Ziņojums: Edit Herczog (A6-0074/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Liam Aylward (UEN), rakstiski. - Mazie uzņēmumi ir Eiropas ekonomikas mugurkauls, kas veido 98 % no visiem Eiropas uzņēmējiem un nodarbina gandrīz 60 % ES strādājošo. Eiropas Komisija ir pelnījusi aplausus par līdzšinējām iniciatīvām un ilgstošo darbu, kura mērķis ir likvidēt birokrātiju mazajai uzņēmējdarbībai. Herczog kundzes ziņojums atzīst komisijas veikto darbu un aicina uz turpmākiem pasākumiem šajā virzienā.

Lai gan es noteikti atbalstu daudzus komentārus, kas ir ietverti ziņojumā par mazās uzņēmējdarbības aktu, es biju ļoti vīlies, ka ziņojumā, kas nāca no Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, bija ietverts punkts, kas pieprasa kopēju konsolidētu uzņēmuma nodokļa bāzi. Es būtu cerējis sagaidīt globālu atzīšanu šajā stadijā, kad CCCTB priekšlikums nav labi pārdomāts un ir nepiemērots. Šis jautājums ir tik svarīgs Īrijai, sevišķi šajā ekonomiskajā situācijā, ka man bija jābalso pret šo priekšlikumu. Tam nebūs nekādas nevēlamas ietekmes uz slavējamo darbu, kas tiek veikts mazās uzņēmējdarbības labā, bet dos spēcīgu norādījumu, ka mums ir jānostājas pret neproduktīviem, smagnējiem un slikti iecerētiem priekšlikumiem, kas nenesīs nekādu labumu Eiropas ekonomikai.

 
  
MPphoto
 
 

  Gerard Batten, Nigel Farage un Jeffrey Titford (IND/DEM), rakstiski. - Šis akts ierosina dažādus pasākumus, no kuriem daži varētu palīdzēt mazajai uzņēmējdarbībai, bet kuru kopējā iecere ir veicināt ES kontroli, iedzīvotāju mulsināšanu, feminisma programmas un iefiltrēšanos uzņēmumos ar ES amatpersonu „darba pieredzes” palīdzību. Tas neļauj UKIP pārstāvjiem atbalstīt šo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Šarūnas Birutis (ALDE), rakstiski. - (LT) Globālā finanšu krīze un lēnā ekonomikas augsme negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības līmeni. Tāpēc mēs atzinīgi vērtējam šādus pasākumus, kas ietverti MUA, kuru īstenošana būs ļoti iedarbīga ekonomikas izaugsmei: radīt vislabvēlīgākos nosacījumus MVU līdzekļu iegūšanai; vienkāršot uzņēmumu pārcelšanas nosacījumus, nodrošināt godīgiem uzņēmējiem, kas ir nonākuši bankrotā, iespēju uzsākt uzņēmējdarbību otrreiz. Iniciatīva par vislabvēlīgāko nosacījumu radīšanu MVU iegūt līdzekļus (riska kapitālu, mikrokredītus utt.) ir ļoti svarīga.

Cenām par enerģiju un izejmateriāliem palielinoties, MVU kļūst īpaši neaizsargāti. Tāpēc MUA īstenošana stiprina konkurētspēju. Tikai pasākumu kopums, t.i., ražošanas procesu augstāku standartu un ekoloģisku standartu veicināšana attiecībā uz ES izstrādājumiem un šo pašu standartu popularizēšana visā pasaulē, kā arī ES tirgus uzraudzības pastiprināšana var dot ieguldījumu tādu kopēju globālu problēmu risināšanā kā klimata pārmaiņas un fosilās degvielas krājumu samazināšanās.

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE-DE), rakstiski. - Katra iniciatīva, kas atbalsta MVU vai uzlabo to nosacījumus, ir jāapsveic, un šajā ziņojumā ir daudzi vērā ņemami argumenti, kas būs ļoti vērtīgi MVU visā Eiropā. Mums jāizmanto pašreizējā progresa lielākie guvumi un jānodrošina, lai mēs paredzētu īpašas uzņēmējdarbības vides radīšanu attiecībā uz MVU, lai turklāt iesakņotos efektīvāka regulatīvā kultūra visā Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  Derek Roland Clark (IND/DEM), rakstiski. - Šis ziņojums ierosina dažādus pasākumus, no kuriem daži varētu palīdzēt mazajai uzņēmējdarbībai, bet kuru kopējā iecere ir veicināt ES kontroli, iedzīvotāju mulsināšanu, feminisma darba kārtības un iefiltrēšanos uzņēmumos ar ES amatpersonu „darba pieredzes” palīdzību. Tas neļauj UKIP pārstāvjiem atbalstīt šo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. - (PT) Lai gan 99 % ES uzņēmumu ir MVU (23 miljoni), kas iepriekšējos gados ir radījuši 80 % jauno darbavietu ES, lielākā daļa noteikumu, ko parasti izveido, ir domāti 41 000 lielo Eiropas uzņēmumu vajadzībām. Tas vairo acīmredzamu nevienlīdzību attiecībā uz konkurētspēju.

Ir pienācis laiks pavērst šo tendenci pretējā virzienā un pievērsties tām ekonomikas jomām, kas patiešām rada bagātību, izvēloties politiku, kuras pamatā ir atlīdzība tam, kurš to ir pelnījis. Tas nostādītu Eiropas MVU līdzīgā stāvoklī ar to partneriem pārējā pasaulē.

Turklāt sava elastīgā rakstura dēļ MVU ir uzņēmumi, kas savās jomās ir pieraduši būt novatorisma priekšplānā, padarot Mazās uzņēmējdarbības aktu par svarīgu soli ceļā uz Lisabonas stratēģijas īstenošanu.

Tieši tāpēc deputāti, kas pārstāv Portugāles Sociāldemokrātisko partiju (PSD), atbalsta šo ziņojumu, kurš patiesībā sasaistās ar pasākumiem, ko Portugālē ierosina PSD vadītāja Dr. Manuela Ferreira Leite.

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. - Komisijas priekšlikums par Mazās uzņēmējdarbības aktu ir daļa no paziņojuma, kurā ietilpst likumdošanas priekšlikumi, pamatprincipi un pasākumi, kas jāīsteno, lai palīdzētu MVU Eiropā. Es atzinīgi vērtēju formulētos desmit pamatprincipus, kas galveno uzmanību pievērš MVU vajadzībām un prasībām un kuru mērķis ir tiem palīdzēt pilnībā īstenot savu tirgus potenciālu.

Tāda tiesību akta gatavošana, kas pilnībā izprot iecerēto saņēmēju vajadzības un prasības, ir jāvērtē atzinīgi tāpat kā sabiedriskās politikas instrumentu pielāgošana MVU vajadzībām. Īpaši svarīgi ir iekļautie līdzekļi, kā izmantot pašreizējo krīzi, lai reaģētu uz vides krīzi, paaugstinot efektivitāti saskaņā ar visaptverošām vides vadības sistēmām. Man kā ES ETS referentam tāpat kā, cerams, mums visiem ir skaidrs, ka ir nepieciešama tūlītēja rīcība, ja mēs ceram šo problēmu atrisināt.

Lai gan es piekrītu ziņojuma lielai daļai, manī vieš šaubas priekšlikumi par uzņēmumu konsolidēta nodokļa bāzi, un es attiecīgi balsoju pret to.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. - (PT) Par spīti visām lielajām runām un šķietami labajiem nodomiem aizstāvēt MVU, ziņojumam ir citi mērķi, proti, šādi: pamudinājums brīvai konkurencei un iekšējam tirgum vai, citiem vārdiem sakot, atbalsts lieliem ekonomikas un finanšu grupējumiem; iestāšanās par pakalpojumu, arī sabiedrisko pakalpojumu, liberalizāciju; un, slēpjoties aiz viltus palīdzības izkārtnes mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, darbinieku ekspluatācijas pastiprināšana.

Patiesībā, aizsedzoties ar 91,5 % Eiropas Savienības uzņēmumu, kas nodarbināja mazāk nekā 10 strādājošos 2003. gadā, viņi grib labākus nosacījumus, lai sagrautu būtiskus sabiedriskus pakalpojumus, atceltu darba tirgus regulējumu un apšaubītu sociālās un darba tiesības. Tas ir neoliberalisms savā visuzskatāmākajā veidolā.

Mēs balsojām pret šo ziņojumu: aizstāvot īstus pasākumus ļoti mazu, mazu un vidēju uzņēmumu atbalstam un aizstāvot citu politiku, kas sargā to nozīmi un svarīgo ieguldījumu ražošanā rūpniecības, lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarēs un tiesiskā nodarbinātībā, tirdzniecībā un sabiedrības pamatvajadzību nodrošināšanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. - (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, mēs esam pieņēmuši šo ziņojumu, kas dod vēlmju sarakstu, kuras bez šaubām paliks neīstenotas noteiktu laiku, par veidiem un līdzekļiem, kā atvieglot dzīvi mazajai uzņēmējdarbībai Eiropas Savienībā.

Man tomēr ir jāizsaka dažas piebildes.

Samērā atturīgais aicinājums ieviest sava veida pozitīvu diskrimināciju par labu, es citēju, „mazākumtautību pārstāvju vadītajiem MVU” ir bezjēdzīgs, nesaprotams un pilnīgi politisks.

MVU un it sevišķi vietējo MVU piekļuvi publiskajiem iepirkumu līgumiem, ko referente cenšas veicināt turpmāk, kavēja dokumenti, kas tika pieņemti pirms 15 gadiem šajā pašā Parlamentā par spīti brīdinājumiem, ka tiem būs nevēlama ietekme. Šie dokumenti efektīvi veicināja lielo uzņēmumu, sevišķi ārzemju uzņēmumu piekļuvi iepirkumu līgumiem, jo viņiem bija informācija un administratīvie un juridiskie resursi, lai piedalītos konkursā par šiem līgumiem, bet vietējo MVU rīcībā nebija šādu resursu.

Ir jāpārvar ārkārtīgi lieli sarežģījumi, lai MVU piekļūtu pašreizējam valsts un Eiropas atbalstam, Eiropas pašas tiesību aktu prasību dēļ.

Īsi sakot, vēlreiz rodas iespaids, ka mums ir jāpieņem Eiropas dokumenti, lai nodarbotos ar paredzamām problēmām, kuras rada citi Eiropas dokumenti.

 
  
MPphoto
 
 

  Françoise Grossetête (PPE-DE), rakstiski. - (FR) Es balsoju par Herczog ziņojumu par Mazās uzņēmējdarbības akta izveidošanu.

Mūsu MVU ir pirmie pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes upuri, kas ir pieredzējuši, ka bankas ierobežo kredītu pieejamību, un kam attīstības dzinējs steidzami ir jāiedarbina no jauna. Ieviešot Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu, būs iespējams stiprināt MVU konkurētspēju, lai tādējādi mēs varētu beidzot pārvērst vārdus darbos. Eiropas Parlaments ir devis skaidru signālu Padomei un Eiropas Komisijai nodrošināt, lai Mazās uzņēmējdarbības akts, proti, „prioritāte MVU” patiešām tiktu īstenots, lai šie jaunie pasākumi būtu saprotami un tos varētu piemērot visi šie uzņēmumi, it sevišķi iekļaujot šādas darbības: nevajadzīgu slogu novēršana, novatorisku vidēju uzņēmumu izveides veicināšanu, kas iziet ārpus Kopienas dotās MVU definīcijas (250 darbinieku), un atvieglota MVU pieeja finansējumam un publiskiem iepirkuma līgumiem, lai tādējādi palielinātu to izaugsmes potenciālu.

Es tomēr uzskatu par nožēlas vērtu to, ka šis rīcības plāns nav juridiski saistošs instruments.

 
  
MPphoto
 
 

  Mieczysław Edmund Janowski (UEN), rakstiski. - (PL) Es balsoju par Edit Herczog ziņojumu par Mazās uzņēmējdarbības aktu, jo es uzskatu to par svarīgu tiesību aktu, kas iedarbojas uz vismazākajiem ekonomikas organismiem, kuri pašlaik nodrošina aptuveni 100 miljonus darbavietu ES. Tie pārstāv aptuveni 99 % visu ES uzņēmumu. Šajā sakarā un tāpēc ka pašreizējā krīze draud ar smagu ekonomisku satricinājumu, mums ir jāīsteno tiesiskie regulējumi ES līmenī, kas palīdzēs šiem uzņēmumiem funkcionēt. Tam it sevišķi jāskar tādi jautājumi kā īpašumtiesību nodošana uzņēmumos (it sevišķi īpašnieka slimības vai pensionēšanās gadījumā) un saskaņoti gala termiņi veikto darījumu apmaksai (lai izvairītos no „kredītu krīzēm”).

Dokuments arī uzsver, cik svarīgi šiem uzņēmumiem ir jauninājumi, zinātniskā pētniecība, patenti, izgudrojumi un intelektuālā īpašuma aizsardzība, kā arī e-tirdzniecība. Ir arī jānodrošina MVU piekļuve finanšu avotiem, arī Eiropas fondiem un kredītiem. Atsevišķs, bet ne mazāk svarīgs jautājums ir birokrātijas samazināšana, kas dzen izmisumā daudzus MVU. Tāpat ir vērts pieminēt politikas desmit pamatprincipus attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem gan ES, gan dalībvalstu līmenī. Es arī uzskatu, ka ir svarīgi uzsvērt nepieciešamību atbalstīt un veicināt MVU darbību pārrobežu līmenī iekšējā tirgū.

 
  
MPphoto
 
 

  Astrid Lulling (PPE-DE), rakstiski. - (FR) Komisijas paziņojums par Mazās uzņēmējdarbības aktu iegūst īpašu nozīmi pašreizējos apstākļos, jo tas uzsver pamatprincipus, pēc kuriem jāvadās politikas attīstībai un īstenošanai gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī, lai radītu vienlīdzīgus nosacījumus visiem MVU, kas darbojas Eiropā. Praktiskākā līmenī tas arī ietver vairāk nekā 50 atsevišķus pasākumus, tostarp četrus likumdošanas priekšlikumus, kas pārvērš šos principus darbībā. Atbalstam MVU ir jākļūst par svarīgāko prioritāti, sevišķi šajā nopietnās ekonomiskās krīzes laikā. MVU veiktās investīcijas ir viens no galvenajiem faktoriem ilgi gaidītajā atlabšanā.

Ņemot vērā to, ka šo darbību lielākā daļa atrodas dalībvalstu kompetencē, mums jāatrod veidi, kā piesaistīt dalībvalstis un Kopienas iestādes, lai garantētu, ka MVU var iegūt pievienoto vērtību no pasākumiem, kas tos ietekmē. Vairāki grozījumi, kurus iesniedza mana grupa, vēlas padarīt principu „domā vispirms par mazo” par būtisku likumdošanas daļu nākotnē. Es arī atbalstu domu par īpašas budžeta pozīcijas izveidi MVU…

(Balsojumu paskaidrojumi tika saīsināti saskaņā ar Reglamenta 163. pantu.)

 
  
MPphoto
 
 

  Mairead McGuinness (PPE-DE), rakstiski. - Šī ziņojuma 68. punkts atsaucas uz kopēju konsolidētu uzņēmumu nodokļa bāzi, nosakot, ka uzņēmumu nodokļiem ir jābalstās uz kopēju pamatu. Tas ir kaut kas tāds, ko es nevaru atbalstīt un patiešām neatbalstu. Nodokļi ir dalībvalstu, nevis ES kompetence, un katra atsaukšanās uz CCCTB nenovēršami rada bažas par ES uzņēmumu nodokļu likmēm, ko es nevaru atbalstīt.

Tāpēc es noraidīju šī punkta pirmo daļu, un tā kā plenārsēde balsojumā atbalstīja šo punktu, es balsoju pret šo ziņojumu galīgajā balsojumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. - (DE) Ja maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) pirmoreiz ir jānonāk Eiropas likumdošanas uzmanības centrā, tas nav iemesls gavilēm. Tā visticamāk ir traģēdija. 2009. gads bez šaubām būs liktenīgs gads, kurā izšķirsies tūkstošiem MVU izdzīvošana vai kaut kas cits. Ja lielie uzņēmumi samazinās, mazie tiem nenovēršami sekos.

Daudzkārt apspriestā kredītu krīze vēršas plašumā, katrā gadījumā kredītu apjomi samazinās. Šeit ir nepieciešams panākt, lai Bāzele II nebeidzas ar naudas plūsmas pilnīgu izsīkumu uz MVU. Ja mēs gribam samazināt birokrātiju, ieguvums no procedūras vienkāršošanas — ciktāl tai būs kāda pamanāma ietekme uz uzņēmējdarbību — nedrīkst atkal tikt pazaudēts sakarā ar jauniem šķēršļiem citviet. Ja nekas cits, tad vismaz pasūtījumu konkursi un sabiedriskais iepirkums ir jāpadara draudzīgāks MVU, lai dotu šiem uzņēmumiem iespēju. Es balsoju par Mazās uzņēmējdarbības aktu cerībā, ka šoreiz tas beidzot būs kaut kas vairāk nekā papīrs, kas konkretizē mērķus, un ka tas patiešām tiks īstenots.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. - (IT) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par Herczog kundzes ziņojumu par Mazās uzņēmējdarbības aktu. Ir skaidrs, cik MVU ir liela nozīme Eiropas Savienībā, un tāpēc es gatavojos atbalstīt Herczog kundzes rūpīgi veikto darbu. Politikai, sabiedrības dalībai un sociālajai videi ir jāievēro mazo uzņēmumu vajadzības, kas patiešām veido Eiropas Savienības mugurkaulu. Tāpēc es piekrītu ziņojumam, sevišķi attiecībā uz likumdošanas priekšlikumiem par vispārējiem kategoriju atbrīvojumiem attiecībā uz valsts atbalstu MVU.

 
  
MPphoto
 
 

  José Albino Silva Peneda (PPE-DE), rakstiski. - (PT) Ir labi zināms, ka MVU nodrošina vairāk nekā 90 % darbavietu Eiropā. Tomēr krīze, ko mēs izjūtam, ir jau likusi vai drīz liks daudziem strādājošajiem nonākt bezdarbniekos.

Struktūrfondu procedūru atvieglošana, ko veicina Komisija, ir atzinīgi vērtējama pozitīva zīme.

Globalizācija, kas saistīta ar pašreizējo krīzi, ir mainījusi daudzus apstākļus, kuru dēļ pagātnē tika pieņemti lēmumi Eiropas līmenī un kurus tajā laikā uzskatīja par pareiziem.

Ņemot to vērā, es esmu pārliecināts, ka, piemēram, daži reģionālās un kohēzijas politikas aspekti ir jāpārskata.

Mums arī jāpārbauda pašreizējie finanšu nosacījumi, ar ko saskaras MVU. Tie ir izšķiroši, sevišķi ja ekonomikas stagnācijas laikā ir jāatmaksā aizdevumi.

Tāpēc es atbalstu šo ziņojumu, jo tieši šādos brīžos mums ir jādomā par MVU un to ieguldījumu inovācijā, ekonomiskajā izaugsmē un nodarbinātībā.

Tāpēc ir vajadzīga anticikliska politika Eiropas līmenī. Tas prasa veikt daudz izlēmīgākus pasākumus, lai radītu īstu Eiropas līmeņa makroekonomikas politiku, kuras vēl joprojām nav.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Skinner (PSE), rakstiski. - Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, un man bija prieks balsot par tā lielāko daļu ar nelieliem izņēmumiem. Es nevaru piekrist kopējai konsolidētai uzņēmuma nodokļa bāzei, jo par to nav panākta vienošanās. Arī jautājumā par soda maksājumiem par noteiktā termiņa pārkāpšanu sakarā ar kavētiem maksājumiem es dodu priekšroku Nokavēto maksājumu direktīvai, lai izvairītos no pārpratumiem.

Ņemot vērā, ka mazie un vidējie uzņēmumi ir visspēcīgākais izaugsmes elements ekonomikā, šis priekšlikums palīdz nostiprināt šādas izaugsmes nosacījumus. Anglijas dienvidaustrumiem būtu jāgūst labums no šādas pieejas.

 
  
MPphoto
 
 

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE), rakstiski. - (RO) Es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par „Mazās uzņēmējdarbības aktu”, jo ir ļoti svarīgi radīt labākus pamatnosacījumus, kuru nolūks ir radīt vidi, kas veicina MVU novatorismu, sevišķi, efektīvāk ieviešot veidus, kā uzlabot intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un aizsargāt pret krāpšanu un viltošanu visā Eiropas Savienībā.

Ir vajadzīgas finanšu iestāžu, Komisijas un dalībvalstu apvienotas pūles, lai nodrošinātu MVU piekļuvi finansējumam un piedāvātu tiem iespēju konsolidēt kapitālu, reinvestējot savu peļņu uzņēmumā. Es balsoju par grozījumu, kas pieprasa tūlītēju darbību, lai nodrošinātu, ka no MVU netiek pieprasīti priekšapmaksājumi pirms darbību sākšanas, lai nodrošinātu to spēju veidot pašiem savus resursus. Es arī aicināju EIB izstrādāt jaunus finanšu instrumentu veidus un jaunus praktiskus risinājumus, kā pārvarēt šķēršļus, kas papildus rodas kredīta pieejamībai. Es arī aicināju dalībvalstis pašreizējās finanšu krīzes situācijā rosināt bankas garantēt MVU piekļuvi kredītiem ar pamatotiem nosacījumiem.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika