Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/2240(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A6-0055/2009

Debates :

PV 10/03/2009 - 13
PV 10/03/2009 - 15
CRE 10/03/2009 - 13
CRE 10/03/2009 - 15

Balsojumi :

PV 11/03/2009 - 5.19
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0119

Debates
Otrdiena, 2009. gada 10. marts - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

13. Maksas noteikšana smagajiem kravas transportlīdzekļiem - Videi nekaitīgāks transports un ārējo izmaksu internalizācija (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. – Darba kārtības nākamais punkts ir kopīgās debates par šādiem ziņojumiem:

- A6-0066/2009 par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem (COM(2008)0436 – C6-0276/2008 – 2008/0147(COD)), ko Transporta un tūrisma komitejas vārdā sagatavojis El Khadraoui kungs;

- A6-0055/2009 par videi nekaitīgāku transportu un ārējo izmaksu internalizāciju (2008/2240(INI)), ko Transporta un tūrisma komitejas vārdā sagatavojis Jarzembowski kungs.

 
  
MPphoto
 

  Saïd El Khadraoui, referents. (NL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Es gribu uzreiz ķerties pie lietas un noskaidrot dažus pārpratumus. Dažādos avotos esmu lasījis, ka, īstenojot šo ,,Eurovignette” direktīvu šajos ekonomiski grūtajos laikos, mēs dodam pēdējo, nāvējošo triecienu transporta nozarei. Esmu lasījis arī to, ka mēs esot nodomājuši noteikt obligātu maksu par ceļa lietošanu visiem Eiropas vieglajiem automobiļiem.

Patiesība, protams, ir tāda, ka mēs nedomājam noteikt vispār neko; tieši pretēji, mēs gribam piedāvāt plašas iespējas, lai palīdzētu dalībvalstīm, kuras tā ilgojas pašu noteiktā laikā īstenot transporta nozarē principu ,,piesārņotājs maksā”. Tas ir, mēs gribam izveidot sistēmu, nosakot pamatnoteikumus, kas jāievēro dalībvalstīm, ja tās vēlas internalizēt ārējās izmaksas.

Tam vajadzētu būt vēl vienam solim virzībā uz ilgtspējīgāku transporta sistēmu. Tūlīt pat es vēlētos piebilst, ka tās nav brīnumzāles. Vajadzēs īstenot ļoti daudz pasākumu, ja mums jāpaveic brīnums. Ja mēs neko nedarīsim, tad tomēr — kā Komisija labi zina — līdz 2020. gadam autotransporta daudzums palielināsies par 55 %. Tāpēc mums kaut kas ir jādara.

Tas, ko mēs šeit ierosinām, ja drīkstu tā teikt, pats par sevi ir nenozīmīgs apvērsums, taču tas ir tikai sākums, un dažu gadu laikā tam būs vajadzīgs vērienīgs turpinājums. Ar Tūrisma un transporta komitejas vairākuma palīdzību mums izdevās izveidot līdzsvarotu, saprātīgu un saskanīgu priekšlikumu. Es vēlētos pateikties visiem dalībniekiem. Tas nebija viegli, uzskati bija ļoti atšķirīgi. Tomēr es ceru, ka mēs saglabāsim šo līdzsvaru arī pēc rītdienas balsojuma un tādējādi dosim noteiktu vēstījumu Padomei, kurai ir jāizveido vēl viena kopējā nostāja.

Kādi ir svarīgākie aspekti? Pirmkārt, kādi ārējie faktori ir jāiekļauj sistēmā? Mēs izvēlējāmies gaisa piesārņojuma, trokšņa un sastrēgumu jomu. Attiecībā uz sastrēgumiem, mēs patiesībā piekāpāmies autotransporta nozarei, sakot, ka valstīm, kuras vēlas segt sastrēgumu izmaksas, vajadzētu saistīt tās ar vieglajiem automobiļiem. To var darīt pēc izvēles, tas nav obligāti.

Otrkārt, jautājums par ieņēmumu paredzēšanu konkrētiem mērķiem; mēs neuzskatām ieņēmumus no šīs maksas par papildu nodokli, ko atļauts vienkārši ieplūdināt valsts kasē. Šie ieņēmumi ir jāiegulda transporta sistēmā, lai samazinātu ārējās izmaksas. Tam ir jābūt galīgajam mērķim.

Treškārt, pastāv savstarpējā izmantojamība, kas ir ārkārtīgi svarīga, un, manuprāt, Komisijai vēl kaut kas ir jādara saistībā ar to. Mēs negribam, lai kravas automobiļiem turpmāk vajadzētu vadāt līdzi 27 dažādas kārbas ar sīknaudu, lai samaksātu visas dažādās Eiropas ceļu nodevas.

Ceturtkārt, ir jābūt turpmākas rīcības iespējai nākotnē. Pēc dažiem gadiem ir jāsagatavo pārskats par ārējo izmaksu internalizāciju visos transporta veidos. Mums ir jāizskata iespēja pievienot arī citas ārējās izmaksas, taču mums ir jādod priekšroka tarifikācijas sistēmām, kuru pamatā ir nobrauktie kilometri, nevis laiks.

Kopumā visam iepriekš minētajam ir ierobežota ietekme. Mēs lēšam, ka šīs direktīvas īstenošana visā Eiropā varētu palielināt darbības izmaksas par 3 %. Tādēļ es vēlos ierosināt kolēģiem pieturēties pie tiesību aktu kopuma, ko atbalsta Transporta un tūrisma komiteja.

Citiem vārdiem sakot, es neatbalstu Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas iesniegtos grozījumus, kas mēģina izslēgt sastrēgumus no sistēmas, un es nevaru atbalstīt arī Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas grozījumus, lai cik pievilcīgi man tie nebūtu. Saglabāsim vienotu veselumu un spersim soli uz priekšu šajā virzienā.

 
  
MPphoto
 

  Georg Jarzembowski, referents. (DE) Priekšsēdētāja kungs, priekšsēdētāja vietnieka kungs, dāmas un kungi! Vispirms atļaujiet man vienkārši pateikt, ka cilvēku un preču mobilitāte ir ārkārtīgi svarīga iedzīvotāju dzīves līmenim, izaugsmei un nodarbinātībai, Eiropas Savienības sociālajai un teritoriālajai kohēzijai un tirdzniecībai ar trešām valstīm.

Tādēļ Eiropas Kopienai gluži vienkārši ir nepieciešama tās vajadzībām atbilstīga infrastruktūra un taisnīgi noteikumi visa veida transportam. Tā kā transports ietekmē cilvēkus un vidi arī nelabvēlīgi, tas, bez šaubām, ir jāpadara videi nekaitīgāks, lai tas dotu arī savu artavu klimata pārmaiņu apkarošanā.

Tomēr man jums jāsaka, priekšsēdētāja vietnieka kungs, ka ar to, ko jūs mums esat iesniedzis kā pamatdokumentu transporta ekoloģiskajai uzlabošanai, ir mazliet par maz. Lai cik žēl arī nebūtu, man jāsaka, ka vienota plāna nav un jūs atstājat visu nepabeigtu — viss tiek uzkrauts subsidiaritātei. Ja jūs sakāt, ka transports ir jāpadara videi draudzīgāks, tad tas ir jāattiecina uz visu Eiropas Savienību un to nevar darīt pēc dalībvalstu vēlēšanās. Tad tas jāpiemēro visur — sākot no dzelzceļa un beidzot ar jūras transportu.

Jūs nevarat vienkārši nosaukt autotransportu — un patiesībā tikai kravas automobiļu satiksmi — un pēc tam pateikt: ,,Mēs ļausim dalībvalstīm izlemt, vai tās vēlas vai nevēlas noteikt ceļa nodevas.” Ja jūs gribat panākt pārmaiņas pašos pamatos, jums ir jāizvirza integrēts plāns visiem transportlīdzekļiem, — un to mēs skaidri pateicām komitejā. Taču tad jums tas jāveic, pamatojoties uz zinātniskiem ietekmes novērtējumiem, kuros ir ņemta vērā arī ietekme uz transporta veidu savstarpējo konkurenci, mobilitātes izmaksām un Eiropas konkurētspēju.

Otrais paziņojums par ārējo izmaksu internalizāciju ir vēl viens jūsu sistēmas izolācijas piemērs — tā kaut ko ierosina un tomēr neierosina. Attiecībā uz ārējo izmaksu internalizāciju, jūs atkal izveidojat lielu rokasgrāmatu, kurā norādītas daudzas aprēķinu iespējas, un pēc tam beigās pasakāt, ka ,,mēs rēķināsim saskaņā ar vienotu likmi”. To neviens cilvēks nevarētu saprast. Jūs neņemat vērā arī dažādu transporta veidu jau izdarītos ieguldījumus — vai nu vispārēju nodokļu, naftas produktu nodokļa, vai transportlīdzekļu nodokļa veidā.

Ziniet, tas pats ir arī ar Eirovinjeti. Mūsu grupa ir vienisprātis ar citām grupām par to, ka ārējās izmaksās un to iekasēšanā jāņem vērā izplūdes gāzu emisija un troksnis. Bet sastrēgumi? Priekšsēdētāja vietnieka kungs, sastrēgumus izraisa nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums dalībvalstīs. Dot dalībvalstīm naudu, lai tās pārvaldītu pašas savus trūkumus, būtu vienkārši neprāts.

Turklāt jūs ļoti labi zināt, ka uzņēmumi jau sen sedz sastrēgumu izmaksas, jo tie palielina darba algas un degvielas izmaksas. Tātad jāsaka, El Khadraoui kungs, ka nav nozīmes internalizēt sastrēgumu izmaksas, — patiesībā ir tieši pretēji. Mums ir jācenšas likvidēt šos sastrēgumus, saprātīgi atjaunojot infrastruktūru un attīstot ,,inteliģentas” transporta informācijas sistēmas, mēs nedrīkstam apgrūtināt uzņēmējus, kuri jau tā cīnās ar izmaksu pieaugumu, uzkraujot viņiem papildu izdevumus ceļa nodevu veidā. Tam nav jēgas.

Priekšsēdētāja vietnieka kungs, jūsu paziņojums par pasākumiem aizsardzībai pret dzelzceļa radīto troksni principā ir pozitīvs. Taču, kā saka angļu ielas žargonā: ,,Kur tad ir tā sāls?” Ko jūs īsti ierosināt? Jūs sakāt, ka ir daudz izvēles iespēju. Nē, jūs esat Komisija! Jums ir tiesības un pienākums izvirzīt priekšlikumus, kurus mēs pēc tam varam īstenot. Tādēļ Transporta un tūrisma komiteja aicina jūs tiešām iesniegt priekšlikumu direktīvai par piekļuves maksas noteikšanu atkarībā no trokšņa līmeņa, lai, ieguldot naudu, kas iegūta, iekasējot šādu piekļuves maksu no dzelzceļa sabiedrībām — arī privātām sabiedrībām —, mēs varētu tiešām palīdzēt uzstādīt šādas troksni slāpējošas bremzes. Mums visiem šajā Parlamentā ir skaidrs mērķis, un tas ir — jālikvidē dzelzceļa radītais trokšņa piesārņojums. Mēs gribam atbalstīt dzelzceļu, bet tad vilcienu braucieniem pa kluso Reinas ieleju ir jānotiek videi draudzīgā veidā. Tātad palīdziet mums to paveikt — ierosiniet kaut ko tiešām taustāmu!

 
  
MPphoto
 

  Antonio Tajani, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. (IT) Priekšsēdētāja kungs! Mēs beidzam kārtējās debates par jautājumu, kuru es nolēmu iesniegt izskatīšanai Parlamentā, tiklīdz biju saņēmis Parlamenta atbalstu, citiem vārdiem sakot, mūsu mērķim neaplikt Eiropas iedzīvotājus ar vēl vienu nodokli. Kas attiecas uz Komisiju, jaunā Eirovinjete ir brīvprātīga, un tas pierāda, ka mēs nenosakām jaunu nodokli. Galu galā iekasētās summas būs paredzētas nevis iekļaušanai atsevišķu dalībvalstu budžetos, bet gan atšķirības radīšanai konkrētā jomā, proti, piesārņojuma un ārējo izmaksu internalizācijai un drošāku ceļu un infrastruktūras būvei.

Es vēlētos pateikties Parlamentam par ieguldījumu paketē ,,Zaļāks transports” it īpaši attiecībā uz Eirovinjetes direktīvas pārskatīšanu. Transporta un tūrisma komitejas pieņemtais projekts, kura pamatā ir El Khadraoui kunga ziņojums, ir spēcīgs vēstījums dalībvalstīm, jo tajā ir ierosināta elastīgāka sistēma, kas dod iespēju tiesiski pieņemt jaunus instrumentus nelabvēlīgo parādību apkarošanai transporta nozarē un arī šajā nozarē iesaistītajās pusēs. Tas izdarīts, demonstrējot politisku nodomu pakāpeniski veicināt taisnīgu un efektīvu tarifu noteikšanu par infrastruktūras lietošanu, kad maksā piesārņotājs, nevis rēķinu apmaksā nodokļu maksātājs.

Manuprāt, Komisijas pieņemtais viedoklis, ko mēs šodien apspriežam, nostiprina Komisijas priekšlikumu dažos galvenajos aspektos. Kas attiecas uz līdzekļu piešķiršanu, es uzskatu, ka ierosinātie grozījumi atbilst mūsu ieteiktajai pieejai, kuras mērķis ir aizsargāt ceļa nodevu ieņēmumu piešķiršanu un samazināt autotransporta ārējo ietekmi, un, manuprāt, es varu atbalstīt šos grozījumus. Attiecībā uz ārējo ietekmi, kas jāņem vērā, es saku ,,nē” CO2 un ,,jā” sastrēgumu ievērošanai. Modulētā sastrēgumu nodeva dotu mums lielāku iespēju efektīvāk apkarot klimata pārmaiņas nekā vienreizējs nodoklis par CO2. Tas ir svarīgi autotransporta ekonomiskajai efektivitātei un noder pietiekamu ieņēmumu nodrošināšanai, lai finansētu jaunas transporta jaudas, un es uzskatu, ka mūsu panāktais kompromiss ir labs pamats apspriedēm ar Padomi. Neraugoties uz to, mums ir vairāk jārūpējas, lai galarezultāts būtu dalībvalstīm pamudinājums, nevis iebiedēšanas līdzeklis un lai tas neradītu pārmērīgi grūti pārvaldāmus apstākļus.

Tomēr mani māc zināmas šaubas par īpašiem grozījumiem attiecībā uz kalnu apgabaliem. Komisijas priekšlikumā jau ir atļauts piemērot piesārņojuma izmaksu koeficientu, tā dēvēto kalnu korekcijas koeficientu. Tas, ka mēs 2006. gadā nolēmām vienkārši atļaut pievienot šo tarifu nodevu jau esošajam maksājumam, lai finansētu lielos Alpu tuneļus, ir radījis divkāršu tarifu nodevu, un, manuprāt, tas kavē vienotā tirgus izveidi. Tādēļ arī es esmu neizpratnē.

Tagad es gribētu pievērsties direktīvai pievienotajam Jarzembowski kunga ziņojumam. Savā runā Jarzembowski kungs nepārprotami demonstrēja ārkārtīgi kritisku attieksmi pret Komisijas priekšlikumu — pēc visiem šiem kopīgā darba gadiem mēs šoreiz neesam vienisprātis. Ziņojums ir nepārprotami kritisks. Es centīšos īpaši pievērsties diviem punktiem, kuri, manuprāt, ir svarīgākie. No vienas puses, es vēlos norādīt, ka Komisija ir veikusi ietekmes novērtējumu, kurā iekļauti visi transporta veidi un analizētas dažādu internalizācijas variantu sekas. Manuprāt, šī analīze ir pamats Komisijas ierosinātājai internalizācijas stratēģijai. No otras puses, Komisija ir ierosinājusi kopēju internalizācijas sistēmu, kuras pamatā ir princips, kas skar visus transporta veidus, un kurā ir ņemta vērā pagātnes pieredze. Tā ir pragmatiska pieeja, kurā ievēroti acquis communautaire un nesen pieņemtie priekšlikumi — ar to es domāju aviācijas iekļaušanu EKT sistēmā un starptautiskos nolīgumus par aviāciju, kuģniecības nozari un iekšzemes ūdensceļiem. Bez šaubām, mēs varam debatēt par to, vai Komisijas priekšlikums ir pietiekami vispusīgs, tomēr man jānorāda, ka Komisija pievērsās jautājumiem, ar kuriem to lūdza nodarboties, citiem vārdiem sakot, tā nodarbojās ar integrētu plānu, lai padarītu transportu videi draudzīgāku, atbalstot to ar īpašiem likumdošanas priekšlikumiem.

Nobeigumā es gribu uzsvērt kādu aspektu, kurā Komisijas un Parlamenta viedokļi saskan: nepieciešamību atrast tiesisku pieeju trokšņa piesārņojuma problēmai dzelzceļa nozarē. Komisija iesniegs priekšlikumus saistībā ar pirmā dzelzceļa tiesību aktu kopuma pārskatīšanu, kas jāpieņem rudenī. Mēs, protams, priecāsimies par jūsu ieteikumiem šajā jautājumā.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Pateicos, Tajani kungs! Jūsu attiecības ar Jarzembowski kungu skaidri parāda, cik liela taisnība bija Kārlim Marksam, kad viņš teica, ka cilvēka stāvoklis iestādē daudzos jautājumos nosaka arī viņa politisko nostāju.

 
  
MPphoto
 

  Claude Turmes, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinuma sagatavotājs. (FR) Priekšsēdētāja kungs! Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja pievērsās galvenokārt diviem direktīvas aspektiem, un pirmais no tiem bija nafta.

Eiropa ir vienīgā no pasaules lielākajām tautsaimniecībām, kas ir īpaši atkarīga no preču pārvadājumiem, izmantojot naftu. Nemānīsim sevi! Lai gan pašlaik naftas cena pazeminās, tas ir tikai pasaules ekonomikas sašaurināšanās dēļ. Tiklīdz ekonomika sāks atgūties, mēs atkal sastapsimies ar tām pašām naftas trūkuma problēmām un Eiropas ekonomikas galvenais Ahileja papēdis nākotnē būs mūsu atkarība no naftas preču pārvadājumos.

Otrais aspekts saistīts ar tehnoloģiju un eksportu. Ja Eiropa īstenos attiecīgo Eirovinjetes sistēmu, tad tas veicinās arī Eiropas ekonomikas dalībnieku izaugsmi. Amerikas Savienotās Valstis, Ķīna, Indija un Indonēzija ir tautsaimniecības, kurām būs tādas pašas problēmas kā mums. Tādēļ tas ir aicinājums īstenot vērienīgu politiku gan attiecībā uz ārējo izmaksu internalizāciju, lai noteiktu vajadzīgās pārmaiņas naftas dēļ, gan attiecībā uz atbalstu Eiropas rūpniecībai visā tehnoloģiskajā aparātā, kas saistīts ar Eirovinjeti.

 
  
MPphoto
 

  Corien Wortmann-Kool, PPE-DE grupas vārdā. (NL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Mūsu referents, godātais kolēģis El Khadraoui kungs, sāka ar dažiem nomierinošiem vārdiem. Netiks noteiktas nekādas Eiropas maksas. Tieši otrādi, referents pievēršas iekšējā tirgus pamatnoteikumiem, lai veicinātu ilgtspējīgu transportu Eiropā. Taču nostāja, kādu viņš kā referents ieņem, dod dalībvalstīm rīcības brīvību noteikt ļoti augstas maksas — līdz vairākiem eiro par kilometru, ko vainago maksa par sastrēgumiem un uzcenojums. Priekšsēdētāja kungs, izsakoties Komisāra vārdiem, šie ir nevis iekšējā tirgus pamatnoteikumi, bet šķēršļi iekšējā tirgū.

Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa šodien vēlas skaidri paust savu nostāju. Mēs nelokāmi atbalstām ieguldījumus transporta ilgtspējā. Tādēļ ārējo izmaksu internalizācija par gaisa un trokšņa piesārņojumu var cerēt uz mūsu atbalstu, ja ieņēmumi tiek ieguldīti tīrākā autotransportā — tas tiek vispārēji atbalstīts. Taču ierosinātā maksas noteikšana par sastrēgumiem un ieņēmumu paredzēšana noteiktam mērķim ir tilts, kas atrodas pārāk tālu no PPE-DE grupas. Maksa par sastrēgumiem ietekmē vidi tikai noteiktā mērā, tā neatrisina sastrēgumu problēmas un rada arī smagu papildu slogu šajā ekonomikas krīzes laikā, papildu slogu MVU, un tas ir slikti arī nodarbinātībai.

Referents ir panācis kompromisu ar Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupu, izveidojot saikni ar pasažieru transportu, kas bija noteicošais faktors šīs grupas atbalsta iegūšanai. Padome to nepieņems — tas ir skaidrs jau tagad. Tādējādi referents nonāk situācijā, kādā viņš pats grib atrasties, bet ALDE grupa negrib.

Tādēļ es gribētu beigt uzstāšanos PPE-DE grupas vārdā ar vecu parunu: zaudēta cīņa vēl nenozīmē zaudētu karu.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika