Debašu stenogramma

Otrdiena, 2009. gada 10. marts - Strasbūra

17. Bērnu aprūpes pakalpojumi – Barselonas mērķi (debates)

  Priekšsēdētājs . − Nākamais jautājums ir Komisijas paziņojums par bērnu aprūpes pakalpojumiem – Barselonas mērķiem.

  Vladimír Špidla, Komisijas loceklis. − (CS) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, Komisija atzinīgi vērtē iespēju dažas dienas pēc Starptautiskās sieviešu dienas 8. martā Eiropas Parlamentam iesniegt deklarāciju par bērnu aprūpes pakalpojumiem pirmsskolas vecuma bērniem. Šie pakalpojumi ir būtiski, lai veicinātu dzimumu vienlīdzību un palīdzētu saskaņot profesionālo un ģimenes dzīvi, kā arī nodrošinātu bērnu dzīves kvalitāti. Barselonas Eiropadomes sēdē 2002. gadā dalībvalstis pieņēma vērienīgus mērķus, kas jāizpilda līdz 2010. gadam. Saskaņā ar apņemšanos, ka Komisija Eiropas Parlamenta pieņēma 2007. gadā, 2008. gada oktobrī tika iesniegts ziņojums par Barselonas mērķu īstenošanu. Šajā ziņojumā Komisija runāja par to, kādēļ ir tik svarīgi vairāk ieguldīt bērnu aprūpes pakalpojumos.

Komisija galvenokārt atzīmēja, ka Barselonas mērķi ir vērsti uz to, lai likvidētu šķēršļus piekļuvei darba tirgum, jo īpaši sievietēm. Vairāk nekā 6 miljoni sieviešu ES (vecumā no 25 līdz 49 gadiem) saka, ka ģimenes pienākumu dēļ viņas nevar strādāt vai var strādāt tikai nepilnu laiku. Tādējādi Eiropas ekonomikai tiek atņemts ievērojams ražošanas potenciāls, un šis ir laiks, kad Eiropai ir jāpārvar nopietnas ekonomiskas un demogrāfiskas problēmas, un kad līdz ar to tiek vājināts ģimeņu sociālais stāvoklis. Bērnu aprūpes pakalpojumu attīstība pirmsskolas vecuma bērniem ļaus ģimenēm brīvi izlemt, kā organizēt savu laiku un kā labāk saskaņot profesionālo un ģimenes dzīvi. Mērķis nav „piespiest” vecākus izmantot šos bērnu aprūpes pakalpojumus. Mērķis ir piedāvāt šo iespēju tiem vecākiem, kuri to grib. Bērnu aprūpes pakalpojumu attīstība arī veicinās nabadzības novēršanu, jo īpaši vienvecāka ģimenēm, no kurām trešdaļa saskaras ar nabadzības draudiem.

Visbeidzot, saistībā ar demogrāfiskā pieauguma palēnināšanos, ko piedzīvo Eiropa, pieeja bērnu aprūpes pakalpojumiem būs atbalsts arī ģimeņu projektu īstenošanai. Ir redzams, ka dalībvalstis, kurās dzimstības līmenis pašlaik ir visaugstākais, ir tās, kuras ir ieviesušas augsti attīstītu darba un ģimenes dzīves saskaņošanas politiku un kurās ir augstāks sieviešu nodarbinātības līmenis. Bez šaubām, bērnu aprūpes pakalpojumi veicina arī bērnu attīstību. Daudzi pētījumi, jo īpaši ESAO un UNICEF veiktie pētījumi, ir parādījuši, ka šiem pakalpojumiem ir nozīmīga loma bērnu personiskajā izaugsmē, ar nosacījumu, ka šiem pakalpojumiem ir augsta kvalitāte un ka bērni tiem tiek uzticēti atbilstīgu laika periodu. Tāpat bērnu aprūpes pakalpojumiem var būt pozitīva ietekme uz izglītības rezultātiem un turpmāko profesionālo dzīvi.

Savā ziņojumā Komisija apgalvo, ka, neraugoties uz visiem iepriekš minētajiem pamatotajiem iemesliem, vairums dalībvalstu ir tālu no tā, lai īstenotu 2002. gadā izvirzītos mērķus. Vēl ir daudz darāmā, jo īpaši attiecībā uz bērniem vecumā līdz trīs gadiem. Turklāt ir daži pakalpojumi, kas darbojas tikai nepilnu darba laiku, kas ierobežo vecāku piekļuvi darba tirgum. Tomēr Komisija atzīst, ka daudzās dalībvalstīs ir panākts ievērojams progress. Šajā saistībā svarīga loma ir saistībām, ko dalībvalstis pieņēmušas Eiropas līmenī, un lūgumiem, ko izteicis Eiropas Parlaments virknē rezolūciju. Tādēļ ir nepieciešams, lai visi dalībnieki, jo īpaši valsts un reģionālās struktūras, sanāktu kopā un izveidotu progresīvus, finansiāli pieejamus un augstas kvalitātes bērnu aprūpes pakalpojumus pirmsskolas vecuma bērniem.

Plānā dzimumu līdztiesības sasniegšanai Eiropas Komisija apņēmās atbalstīt dalībvalstu centienus šajā jomā. Tas mudina dalībvalstis pilnībā izmantot tās iespējas, ko piedāvā struktūrfondi. Papildus pagājušā gada informatīvajam bukletam par iespējām ģimenes atbalsta pasākumu finansēšanai Komisija ir pieņēmusi jaunu informatīvo bukletu, lai palīdzētu vietējām organizācijām ieviest pasākumus šajā jomā. Komisija turpinās atbalstīt pārbaudītu pieeju apmaiņu un regulāri uzraudzīs Barselonas mērķus saistībā ar izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas sistēmu. Tāpat tā novērtēs politikas virzienus ģimenes jomā, jo īpaši politiku par darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, kurā tā galvenokārt pamatosies uz sadarbību ar ESAO. Pēdējais, kas nav mazāk svarīgi, Komisija atbalstīs Eiropas bērnu aprūpes mērķu ievērošanu saskaņā ar izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas sistēmu laikam pēc 2010. gada.

Daži cilvēki var apšaubīt to, vai krīzes laikā ir gudri ieguldīt bērnu aprūpes pakalpojumos. Neraugoties uz to, daudzi pētījumi ir parādījuši, ka visi maksā savu cenu tad, ja šādi pakalpojumi nav pieejami. Tādēļ ir svarīgi rīkoties šodien, lai nodrošinātu pieeju bērnu aprūpes pakalpojumiem un lai atbalstītu nodarbinātību, kā arī veicinātu dzimumu līdztiesību, sociālo integrāciju un aizstāvētu bērnu intereses.

  Philip Bushill-Matthews, PPE-DE grupas vārdā. – Komisāra kungs, paldies par šo ziņojumu. Mani ļoti iedvesmoja jūsu vārdi, bet nemaz neiedvesmoja tas, ka tikai 12 kolēģu bija ieradušies, lai tos dzirdētu. Tagad viņu skaits ir pieaudzis līdz reibinošam augstumam – 18 deputāti, lai dzirdētu svarīgu ziņojumu par svarīgu tematu.

Tomēr mani izbrīnīja, ka nebija nekādas atsauces – ja vien es to nepalaidu garām – uz Padomes prezidentūras apmēram pirms mēneša izteiktajiem komentāriem, jo, manuprāt, šīs piezīmes arī bija ļoti lietderīgas debatēm, un tajās bija ļoti skaidri pateikts, ka, lai gan Barselonas mērķi vēl nav īstenoti – dažos gadījumos atrodoties ļoti tālu no to īstenošanas – ir ļoti skaidrs, ka daudzas valstis nebija izstrādājušas nekādus tuvākus plānus to sasniegšanai un neuztvēra to kā īpašu problēmu. Iemesls tam ir šāds, un es citēju to, ko sacīja ES Padomes Čehijas prezidentūra: „Nevienam nevajadzētu kritizēt to valstu lēmumu, kuras nav īstenojušas Barselonas mērķus un negatavojas palielināt savus centienus tos īstenot. Ir valstis, kuru pilsoņi, pamatojoties uz savu vēsturisko pieredzi, nav ieinteresēti nodot savus bērnus dienas aprūpē.”

Es domāju, ka tā ir patiesība. Protams, tas nenozīmē, ka mums nevajadzētu pielikt visas iespējamās pūles, lai veicinātu dienas aprūpes pakalpojumus un nodrošinātu kvalitatīvu dienas aprūpes pakalpojumu pieejamību tiem, kuri vēlas tos izmantot.

Es domāju, jūs piekritīsiet, komisāra kungs, ka saistībā ar palīdzēšanu vairāk sievietēm piekļūt darba tirgum un saistībā ar palīdzēšanu cilvēkiem svarīgajā bērnu aprūpes jomā patiešām ir daudz iespējamu ceļu – un ne tikai tas viens un vienīgais ceļš, uz kuru mums būtu jākoncentrējas. Lūdzu, izpētīsim visus ceļus, taču paturēsim prātā paradīzi, lai tie mērķi, kas ir kopīgi mums visiem, patiešām var tikt īstenoti.

  Zita Gurmai, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, finanšu krīze ir kļuvusi par ekonomisku krīzi, un tagad mēs Eiropā piedzīvojam lejupslīdi, kas ietekmē arī vienkāršos pilsoņus: cenas ceļas, bezdarba līmenis paaugstinās, investīcijas samazinās, aizdevumi ir mazāk pieejami un līdz ar to ekonomika palēninās.

Trompe l’oeil rādītājs liecina, ka faktiski pirmie cieš vīrieši, un, galvenokārt, cieš no bezdarba, jo rūpniecībā, tādā kā automašīnu rūpniecība, dominē vīriešu darbaspēks. Taču sievietes skars atlaišanu otrais vilnis, un viņas cietīs ilgtermiņā. Sievietes ar pagaidu līgumiem un ārpakalpojumu līgumiem bieži ieņem amatus tajās nozarēs, kurās ir liels pieprasījums pēc darbiniekiem labos ekonomiskos laikos, bet kurās šīs darbavietas bieži ir ļoti trauslas ekonomiskas lejupslīdes laikā. Šī elastība ir laba darba tirgum, bet ne sievietēm, kuras grib un kurām vajag sociālo drošību, nodarbinātības garantijas un iespēju apvienot privāto un profesionālo dzīvi. Tas, ka konservatīvas valdības, tāda kā pašreizējā Čehijas prezidentūra, runā par Barselonas mērķu pārskatīšanu un atgriešanos pie bērnu aprūpes mājās, ir vairāk nekā satraucoši. Barselonas mērķi, kā PES grupas sievietes demonstrēja mūsu kampaņā 2007. gadā, kalpo visas sabiedrības un visu bērnu interesēm. Tie palīdz dot bērniem vienādas iespējas sākt dzīvi, kā arī izskaust nabadzību.

Kā saka Jacques Delors: „katrā bērnā glabājas dārgums, un mums ir jādod viņiem iespēja izpētīt un attīstīt šo dārgumu”. Ja es varētu piebilst: katram bērnam vajadzīgas vienādas iespējas attīstīt savus dārgumus. Šādā veidā mēs varam arī nodrošināt labi sagatavotu un kompetentu darbaspēku. Tāpat Barselonas mērķi palīdz sasniegt Lisabonas mērķus, kuri paredz 60 % sieviešu līdzdalību darba tirgū, nodrošinot strādājošām sievietēm iespēju apvienot sabiedrisko un profesionālo dzīvi ar ģimenes dzīvi.

Ir skaidrs, ka valdības nedrīkst ierobežot sabiedriskos pakalpojumus pat krīzes laikā.

(Priekšsēdētāja lūdza runātāju runāt lēnāk.)

Bērnu aprūpe mājās ir svarīga. Katrai sievietei vajadzētu būt iespējai izvēlēties bērnu aprūpi mājās vai sabiedrisku bērnu aprūpi, bet katras valdības atbildība ir nodrošināt šo izvēles brīvību, sniedzot augstas kvalitātes, pieejamu bērnu aprūpi visiem par pieejamu cenu. Es priecājos, ka mums ir šāds uzticams sabiedrotais Barselonas mērķu īstenošanā.

  Karin Resetarits, ALDE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, reti, kad pilsoņu un politiķu intereses ir tik ļoti atšķirīgas kā jautājumā par bērniem un politiku. Pilsoņiem visā Eiropā bērnu jautājums ir galvenā prioritāte. Politiķiem bērnu jautājums ir neveiksminieku jautājums, kā mēs to redzam tagad arī šeit.

Es nezinu nevienu pašu valsti, kurā būtu bērnu jautājumam uzticīga ministrija, tāpat kā Komisijā nav uzticīga pārstāvja mūsu jaunāko pilsoņu interešu aizstāvēšanai. Parlamentā bērnu jautājumi ir sadalīti pa visām komitejām. Tādēļ es šodien vēlos īpaši uzsvērt Komisiju, jo tā šeit risina bērnu aprūpes pakalpojumu un Barselonas mērķu jautājumu. Liels paldies jums.

Parlamentārajā darba grupā par bērnības kvalitāti mēs novērojām, ka mūsu bērni dzīvo ļoti sarežģītā pasaulē. Nākotne tiem, kuri ir bērni tieši šeit, tieši tagad – šodien – ir pilnīgi neskaidra. Šodienas bērns var uzkāpt sociālo kāpņu pašā virsotnē vai nokrist pašā apakšā. Šie bērni var palikt savā kultūrā vai meklēt kādu citu kultūru. Viņi var iet tādu pašu dzīves ceļu kā viņu vecāki vai darīt kaut ko pilnīgi pretēju. Viņi var apprecēties ar pretējā dzimuma pārstāvi vai sava dzimuma pārstāvi. Pirms vairāk nekā 50 gadiem, kad mēs sākām Eiropas apvienošanas projektu, tas viss bija pilnīgi atšķirīgi.

Dažādība, kas raksturo mūs kā eiropiešus, ir kļuvusi par izšķirošu faktoru mūsu bērnu dzīvē. Tādēļ dažādības jēdzienam ir jāiekļaujas tajā, ko māca pedagogi un citas personas, kas iesaistītas mūsu bērnu izglītošanā. Šobrīd tam tiek veltīts pārāk maz uzmanības. Galu galā Eiropas bērnu aprūpes iestādes un skolas plaisā zem integrācijas izaicinājuma sloga. Runājot par integrācijas lietām, mums jānospiež Reset (atiestatīt) poga un jāsāk atkal viss no nulles.

Pieiesim atkal šim jautājumam pilnīgi brīvi no aizspriedumiem saskaņā ar lozungu „apturēsim to ar dažādību”. Turklāt es gribētu lūgt visus deputātus pēc manis ne tikai izteikties un aizstāvēt dzimumu līdztiesību, bet cīnīties arī par bērna līdztiesību, jo īpaši šajā pasaules finanšu krīzes laikā, jo pretējā gadījumā mēs saviem bērniem uzkrausim neizmērojamu parādu nastu.

  Roberta Angelilli, UEN grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, mums būtu jāatceras, ka mēs nevaram atbalstīt sieviešu tiesības nevienā dokumentā, kas attiecas uz nodarbinātību vai vienlīdzīgām iespējām, ja mēs nevaram rēķināties ar apmierinošiem bērnu aprūpes pakalpojumiem, bez kuriem starpniecība ir neiespējama un tiesībām nav nekādas nozīmes.

Tagad, kad mēs saskaramies ar šīs ekonomiskās krīzes radītajām problēmām, šie jautājumi ir vēl svarīgāki kā jebkad iepriekš. Eiropas Savienībā vairāk nekā seši miljoni sieviešu vecumā no 25 līdz 49 gadiem apgalvo, ka savu ģimenes pienākumu dēļ viņas ir spiestas nestrādāt vai strādāt nepilnu laiku. Vairāk nekā ceturtdaļai šo sieviešu šādu situāciju rada bērnu aprūpes pakalpojumu trūkums vai to pārmērīgi augstās izmaksas. Sešus gadus pēc Barselonas mērķu pieņemšanas tādēļ, ka tuvojas to izpildes termiņš – 2010. gads, mēs konstatējam, ka vairums dalībvalstu neizpildīs šos mērķus, kuri nebija pat īpaši vērienīgi: garantēt pieeju bērnu aprūpes pakalpojumiem 30 % bērnu vecumā līdz trīs gadiem. Tādēļ mums ir smagi jāstrādā, lai panāktu apmierinošu bērnu aprūpes pakalpojumu pieejamības līmeni, sākot ar pakalpojumiem bērniem vecumā līdz trīs gadiem.

Šī iemesla dēļ es esmu laimīga, ka šodienas ECOFIN padome ir apstiprinājusi iespēju visām dalībvalstīm samazināt PVN bērnu pakalpojumiem. Es uzskatu, ka šis ir ievērojams stimuls un veselā saprāta žests, kas varētu palīdzēt no jauna atsākt bērnu aprūpes plānu un plānu pakalpojumiem bērniem un ģimenēm visā Eiropas Savienībā.

  Hiltrud Breyer, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, mēs uzskatām, ka Čehijas prezidentūras mēģnājumi nogremdēt ES mērķus bērnu aprūpes jomā ir patiesi apkaunojoši, un tādēļ mēs, dabiski, tos pilnībā noraidām. Liela veiksme arī ir tas, ka Eiropas Parlamenta izdarītā spiediena rezultātā Eiropas Savienības ģimenes ministri neatbalstīja šo bērnu aprūpes mērķu nogremdēšanu.

Tāpat, manuprāt, ļoti nožēlojami ir tas, ka Čehijas prezidentūra šodien ir uzkrītoša ar savu neierašanos un tā nespēj ar mums Parlamentā apspriest savu mēģinājumu nogremdēt Barselonas mērķus, jo šis Čehijas solis ir ļoti skaidra atkāpšanās no ES līdztiesības politikas, un mēs ļoti skaidri noraidām to antīko priekšstatu par sievietēm un ģimeni, kas izteikts Čehijas prezidentūras priekšlikumā.

Tomēr, komisār Špidla kungs, jūs esat teicis, ka pastāv finansēšanas iespējas. Jūs esat konstatējis, ka vairums ES dalībvalstu neizpilda šos mērķus, jo īpaši attiecībā uz bērnu aprūpi vecumā līdz trīs gadiem. Tomēr kādu iniciatīvu Komisija veiks, lai padarītu šīs dalībvalstis aktīvākas? Baidos, ka es šodien neesmu dzirdējusi jūsu atbildi uz šo jautājumu.

Ko vēl Komisija darīs, lai mudinātu šīs dalībvalstis rīkoties? Jūs arī esat devis mājienu, ka pastāv līdzfinansējuma iespējas. Vai attiecīgās dalībvalstis izmanto šīs iespējas? Es vēlos lūgt, lai jūs atbildētu uz šo jautājumu. Ja neizmanto, tad kādēļ šīs iespējas nav izmantotas, un vai arī Komisija palielinās finansējumu bērnu aprūpes paplašināšanai?

  Eva-Britt Svensson, GUE/NGL grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētājas kundze, es ļoti novērtēju to, ka dalībvalstis pieņēma mērķus saskaņā ar Barselonas mērķiem attiecībā uz bērnu pieeju bērnu aprūpei. Toreiz es uzskatīju, un es joprojām tā uzskatu, ka izvirzītie mērķi bija diezgan zemi, taču mēs vismaz esam sākuši. Pieeja labai bērnu aprūpei ir galvenais priekšnoteikums, lai sievietēm būtu iespēja strādāt, un tas ir arī galvenais līdztiesības priekšnoteikums.

Taču tagad es esmu nobažījusies, ka šie mērķi netiks īstenoti, un, protams, es esmu nobažījusies par Čehijas prezidentūras norādēm attiecībā uz šī bērnu aprūpes pakalpojumu mērķa aizstāšanu ar aprūpi mājās kā pilnībā dzīvotspējīgu alternatīvu un to, ka tādēļ tā vēlas atcelt šo mērķi. Tomēr es gribētu arī pateikties komisāram Špidla kungam, kurš faktiski ir skaidri pateicis, ka Komisija joprojām uzskata, ka mums ir svarīgi sasniegt Barselonas mērķus attiecībā uz bērnu aprūpi. Tāpat es gribētu pateikties Resetarits kundzei par viņas priekšlikumu aizstāvēt bērnu līdztiesību. Es domāju, ka mums visiem kopīgi būtu jāpatur tas prātā.

  Kathy Sinnott, IND/DEM grupas vārdā. – Komisāra kungs, daudzi no maniem vēlētājiem ir zīdaiņi un pavisam mazi bērni, un šovakar es vēlos runāt viņu vārdā, jo īpaši tādēļ, ka šovakar ir daudz ļoti labu runātāju, kuri var pārliecinoši runāt strādājošo sieviešu vārdā.

Aprūpe, ko bērns saņem savas dzīves pirmajos gados, viņu ietekmē visu dzīvi. Daudzi bērna attīstības pētnieki, tādi kā Maria Montessori, ir atzīmējuši maza bērna vajadzību pēc savas mātes vai mātes aizstājēja klātbūtnes. Tāpat daudzi no viņiem ir atzīmējuši robežšķirtni bērna attīstībā divos gados un deviņos mēnešos, pēc kuras bērnam kļūst droši pavadīt laika posmu šķirti no sava galvenā aprūpētāja.

Pēdējos desmit gados smadzeņu vizualizācijas tehnoloģija ir apstiprinājusi šos novērojumus, parādot, ka bērna smadzenēs ir noteiktas izmaiņas, kas ļauj bērnam internalizēt galveno aprūpētāju, parasti māti tā, ka viņa bērna aktīvajā atmiņā ir pieejama pat tad, kad viņas nav klāt. Šajā laikā bērns spēj saprast, ka māte vai galvenā aprūpētāja aizstājējs nav aizgājis pavisam un atgriezīsies.

Protams, dzīvē notiek ne gluži tā, un mātes bieži strādā ārpus mājām. Viņas var gribēt strādāt vai izvēlēties strādāt, un pat tad, ja viņas negrib, var būt, ka viņām ir jāstrādā, jo ir jāmaksā par dzīvokli un galdā ir jāliek ēdiens. Sievietes ir bijušas brīnišķīgs darbaspēka papildinājums. Viņu iekļaušana un vienāda attieksme pret viņām ir pamattiesību jautājums. Tomēr zīdaiņi nezina, nedz arī viņi spēj saprast, kas viņu mātēm ir jādara vai ko viņas grib darīt. Zīdaiņiem ir vajadzīgs tas, kas viņiem ir vajadzīgs. Daba ir ļoti varens spēks.

Ja mēs ejam pret dabu, tas vienmēr rada sekas. Mīlošas mātes klātbūtne ir bērna ideāls, ko mums visiem spēkiem jāmēģina izkārtot, ja sieviete grib būt pieejama savam bērnam šajos pirmajos dzīves gados. Jo, ja šis mazajam bērnam ir vajadzīga pastāvīga savas mātes mierinoša klātbūtne, tās trūkums atstās ietekmi uz bērnu par spīti visiem ļoti pamatotajiem mātes prombūtnes iemesliem. Taču, kā es sacīju, sievietes strādā, un mums jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu vismaz to, ka tajos gadījumos, kad kāds cits, nevis galvenais aprūpētājs, rūpējas par bērnu vecumā līdz diviem gadiem un deviņiem mēnešiem, šis kāds var dot bērnam cik vien iespējams audzinošu aprūpi.

Dažiem bērniem ir laimējies, ka viņiem šīs rūpes sniedz papildu aprūpētāji, piemēram, tēvi, vecvecāki, citi radinieki, tuvi kaimiņi – cilvēki, kuri ir pastāvīgi nodevušies šiem bērniem un daļai viņu dzīves. Taču vairumam to zīdaiņu un bērnu, kas tikko sāk staigāt, kurus aprūpētu, izmantojot bērnu aprūpes pakalpojumus, situācija būtu atšķirīga. Tādēļ mums ir jānodrošina, lai bērnu aprūpes pakalpojumu vietas ir tīras, drošas, attīstību veicinošas un, pats galvenais, audzinošas, un lai tās nav tikai uzturēšanās centri.

Bērni ir mūsu nākotne. Pamati, kas bērnos tiek ielikti, ir ārkārtīgi svarīgi, bet laiks, telpa un audzināšana, kas bērniem nepieciešama, lai augtu un pilnībā attīstītos, kļūst luksusu, ko var atļauties aizvien mazāk cilvēku. Lai notiek kas notikdams, mēs veidojam Eiropas nākotni ar to, kā mēs audzinām savus bērnus. Es vēlos lūgt Komisiju uz brīdi palūkoties uz šo jautājumu no bērna viedokļa. Ja jūs varētu pajautāt zīdainītim, vai viņš grib savu mammu vai dienas aprūpes centru, viņš vienmēr izvēlētos mammu. Mums jāieklausās šajā bērnā, kā to dara mātes, un jāpalīdz mātēm atrast iespēju, kā savienot mājas un darbu, lai labumu gūtu abas puses.

  Irena Belohorská (NI). – (SK) Visticamāk, ka mēs visi zinām, cik svarīgi ir ikdienas dzīvē īstenot visus Barselonas mērķus. Lai nodarbinātībā piemērotu līdztiesības principu, ir būtiski panākt līdzsvaru starp ģimenes dzīvi un darba dzīvi. Tas arī rada priekšrocības bērniem viņu veselīgas attīstības ziņā.

Atbalsts pakalpojumu paplašināšanai pirmsskolas un ārpusskolas pakalpojumu, vecāku centru pakalpojumu jomā, kā arī atbalsts plaša spektra, daudzfunkcionālu dienas sabiedrisko centru darbībai palielina ģimenēm paredzēto publisko sociālo pakalpojumu sistēmas pieejamību, elastību un vienlīdzību, padarot šos pakalpojumus konkurētspējīgus un uzlabojot to kvalitāti.

Bērnu aprūpes situācija Slovākijā ir diezgan sarežģīta. Valsts bērnu aprūpes pakalpojumi mazākajiem bērniem vecumā līdz diviem vai trīs gadiem faktiski ir izzuduši, darbojoties tikai izņēmuma kārtā, savukārt privātie pakalpojumi lielākajai daļai ģimeņu finansiāli nav pieejami. Kompetence šajā jomā ir nodota vietējām iestādēm, kuras var izvēlēties - piedalīties šādu pakalpojumu sniegšanā vai nepiedalīties.

Stāvoklis attiecībā uz slēpto iedzīvotāju daļu, t.i., bērniem vecumā no trīs līdz sešiem gadiem, citiem vārdiem, tā dēvētajām mazajām skoliņām, nav daudz labāks. Saskaņā ar ES statistikas aprēķiniem, tikai Grieķijā, Lietuvā, Polijā un Slovēnijā ir reģistrēts zemāks to bērnu, kuri ir vecumā virs trīs gadiem, līdzdalības līmenis.

Tajās valstīs, kuru sociālās un ģimenes politikas pamatā ir dzimumu līdztiesības burts un gars, tādās kā Somija, Zviedrija un Francija, pēdējos gados ir reģistrēts augsts dzimstības līmenis, savukārt valstīs, kuras atbalsta vecāku lomu tradicionālo dalījumu, piemēram, Vācijā, Spānijā un Itālijā, ir zems dzimstības līmenis un aizvien pieaugošs bezbērnības līmenis.

Vienlaikus daudzās valstīs ar augstu sieviešu līdzdalību darba tirgū, tādās kā ziemeļvalstis, ir augstāki dzimstības rādītāji. Valstij ir jānodrošina atbalsts, lai sievietes var strādāt un vienlaikus piepildīt savas ilgas kļūt par māti. Demogrāfiskais stāvoklis vienkārši ir tās intereses vai intereses trūkuma rezultāts, ko valsts izrāda vai neizrāda par nākamo paaudzi. Atbalstot ģimenes politiku, valsts nodrošinās būtiskus ģimenes pastāvēšanas priekšnoteikumus. Iespējams, ka pašreizējā demogrāfiskā panīkuma iemesls ir aklums pret šīm vērtībām, ko mēs esam redzējuši līdz šim, kopā ar atbalstu patērētāja dzīvesveidam.

Tāpat ir taisnība, ka pirmsskolas aprūpes pakalpojumi ir ārkārtīgi svarīgi arī problemātiskajām grupām, tādām kā bērni no sociāli nelabvēlīgas vides un romu tautības bērni. Šie bērni pirmsskolas aprūpes pakalpojumu vietās apgūst higiēnas galvenos ieradumus un pakāpeniski iemācās uzvedības noteikumus. Piekritīsim, ka Barselonas mērķiem būtu jāveido valsts nacionālās politikas daļa saistībā ar pilsoņu labklājību.

  Edite Estrela (PSE). – (PT) Gandrīz septiņus gadus pēc Barselonas Eiropadomes vairākums dalībvalstu ir tālu no izvirzīto mērķu sasniegšanas. Taču bērnu aprūpes pakalpojumi ir būtiska prasība, lai savienotu profesionālo dzīvi, ģimenes dzīvi un privāto dzīvi, un tas attiecas uz vīriešiem tikpat daudz kā uz sievietēm. Tāpat tie ir svarīga prasība, lai veicinātu līdztiesību.

Es vēlos jums atgādināt, ka ģimenes pienākumi vairāk nekā sešiem miljoniem Eiropas sieviešu neļauj piedalīties darba tirgū. Tomēr ir 15 dalībvalstis, kurās bērnu aprūpes pakalpojumu pieejamība ir zemāka par šo pakalpojumu vidējo pieejamību Eiropā, kas tālu atpaliek no Barselonas mērķiem. Piemēram, Čehijas Republikā, kas pašlaik ir Eiropas Padomes prezidējošā valsts, bērnu aprūpes pakalpojumi tiek sniegti mazāk nekā 10 % bērnu vecumā līdz trīs gadiem. Tādēļ nav brīnums, ka Čehijas prezidentūras programmā ir paredzēts iekļaut debates par Barselonas mērķu pārskatīšanu. Nopietnāk runājot, Čehijas prezidentūras rīkosies šādi, un es citēju: „koncentrēsies uz jautājumu par bērnu aprūpi mājās un tā saistību ar nodarbinātības politiku, un uzsvērs to, ka bērnu aprūpe mājās ir uzskatāma par pilnvērtīgu profesionālās karjeras alternatīvu”. Citāta beigas.

Grūti noticēt, to lasot. Neraugoties uz to, tā ir patiesība: Čehijas prezidentūra grib sūtīt sievietes atpakaļ mājās. Tā grib, lai Eiropa savā attīstībā atgriežas daudzus gadus atpakaļ un lai Eiropas sievietes atsakās no ilgus gadus garās cīņas par līdztiesību rezultātiem. Tas ir tieši tā, jo šī priekšlikuma autori negrasās sūtīt vīriešus sēdēt mājās, jo tad viņi būtu tie, kas rūpējas par bērniem. Taču sievietēm uz profesionālo piepildījumu ir tādas pašas tiesības kā vīriešiem.

Es vēlos pieminēt Portugāles piemēru, kura ir uzsākusi vērienīgu bērnu aprūpes pakalpojumu vietu celtniecības programmu. Tas palīdzēs stimulēt ekonomiku un radīt nodarbinātību, kā arī sasniegt Barselonas mērķus.

  Jan Tadeusz Masiel (UEN). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, dažreiz man rodas iespaids, ka, jo bagātāka ir valsts, jo mazāk naudas tā tērē savu bērnu aprūpei, audzināšanai un izglītošanai. Tomēr mums ir jāatceras, ka Eiropu apdraud demogrāfiska krīze. Mums ir jādara viss, lai mudinātu sievietes un vīriešus veidot ģimenes un radīt iespējami vairāk bērnu.

Daudzās ES valstīs, lai garantētu vietu silītē, pieteikums ir jāiesniedz vēl pirms bērna dzimšanas. Tad kā mēs varam runāt par sieviešu atgriešanās darbā atvieglošanu? Turklāt daudzas sievietes pirmo darbu meklē tikai pēc tam, kad viņām jau ir bērni.

Lai Eiropas pilsoņu attieksme pret ģimeni un bērniem liecina par mūsu kultūras un civilizācijas līmeni.

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Komisijas centieni palīdzēt mātēm aktīvi piedalīties darbu tirgū, veicinot visa, ko nolēma Barselonā 2002. gadā, īstenošanu dzīvē, ir ievērības cienīgi.

Tomēr es gribētu atgādināt komisāra kungam, ka izvēles brīvība, jo īpaši ekonomiska spiediena apstākļos, nav vēsturiskas tradīcijas jautājums, tas ir demokrātijas jautājums. Piespiežot mātes sēdēt mājās, mēs nepanāksim labus rezultātus; tieši pretēji, rezultātam ir jābūt tad, ja vecāki ir pārliecināti, ka tas ir ideāls risinājums viņu bērnam un, kā sacīja iepriekšējais runātājs, tas ir panākts, no paša sākuma, kad bērns ir ieņemts, izmantojot atbalsta un konsultāciju pakalpojumus.

Tādējādi vecāki arī atradīs labāko risinājumu un pielāgos aprūpes pakalpojumus laikā – tūlīt pēc dzimšanas un trīs gadus vēlāk. Tomēr mums ir jāskatās uz to, kādi pakalpojumi tiek sniegti, jo kvalitāte maksā naudu. Šodien daudzās valstīs kvalitāte maksā ļoti lielu naudu un tā nozīmē privātos pakalpojumus. Turpretī valsts pakalpojumiem, kas ir lētāki vai dažos gadījumos pat bezmaksas, ir zemāka maksa, taču arī to kvalitāte ir zema.

Tādēļ mums ir jāpievērš uzmanība šādu pakalpojumu vietās strādājošā personāla izglītībai, un mums ir jāpalielina vecāku uzticība tā, lai viņi var piedalīties.

Kad man Parīzē piedzima pirmais no maniem deviņiem bērniem, es biju pārliecināta par šo aprūpes iestāžu sniegto pakalpojumu līmeni, ko es kā māte nevarēju dot.

Tādēļ mums ir jāņem vērā mātes pieredze un jāuzskata tā par svarīgāko pakalpojumu, ja tā tiek sniegta tikai un vienīgi bērniem. Kamēr mātes sniedz savus bērna kopšanas pakalpojumus, viņas ar mūžizglītības un apmācības pasākumu palīdzību var atbalstīt tā, lai viņas pēc tam var praktiski strādāt savā profesijā.

Tāpat mums jāatceras Parlamenta ziņojums par bērnu aprūpes pakalpojumiem studentiem, jo mēs runājam par darbu, bet darbs sākas ar profesionālu kvalifikāciju. Tādēļ, ja mums nav bērnu aprūpes pakalpojumu studiju laikā, lai iegūtu profesionālo kvalifikāciju, kā sievietes vēlāk piedalīsies darba tirgū?

  Gabriela Creţu (PSE). – (RO) Čehijas prezidentūrai bija taisnība: Barselonas mērķi tika izvirzīti pirms ES pēdējās paplašināšanās. Taču tai absolūti nebija taisnība, apgalvojot, ka īpašā situācija jaunajās dalībvalstīs un šo dalībvalstu iepriekšējā pieredze ir argumenti pret šo mērķu īstenošanu.

Ja kaut kas ir svarīgs, tad tie ir labumi: vecākiem un dzimumu līdztiesībai, ekonomikai un nodarbinātības līmenim, un bērniem un nākotnei. Salīdzinoši zemās algas mūsu valstīs nozīmē to, ka abi vecāki ir spiesti strādāt; tā nav izvēle, bet gan nepieciešamība. Turklāt vienvecāka ģimeņu skaits palielinās. Dažās valstīs gandrīz trešdaļa bērnu nav dzimuši tradicionālajā ģimenes modelī.

Politika, kas veicina darba mobilitāti, kura tiek uzskatīta par efektivitātes faktoru, nevar turpināt ignorēt faktu, ka cilvēkiem ir bērni. Daudzi no šiem bērniem dzīvo nabadzīgās ģimenēs bez pienācīga ēdiena, veselības aprūpes un izglītības nodrošinājuma. Dažkārt ģimenes vide ir vardarbīga. Kad vecāki darba dēļ emigrē, šie bērni tiek arī atstāti vieni. Minētie pakalpojumi var pārraut nabadzības ķēdi un piedāvāt pozitīvu alternatīvu socializācijas ceļu speciālistu vadībā. Tomēr, lai varētu veikt šo lomu, silītēm un bērnudārziem ir jābūt:

1. pieejamiem vietas, bet galvenokārt, izmaksu ziņu – vai nu tie būtu bezmaksas, vai par pieejamu cenu, un

2. kvalitatīviem. Tādēļ ir būtiski, lai personālam būtu profesionāla kvalifikācija

Lai cīnītos ar pašreizējo krīzi, mēs atsakāmies no gandrīz jaunām mašīnām, lai nopirktu citas, pilnīgi jaunas mašīnas, šajā procesā izšķērdējot ievērojamus materiālos resursus. Tā vietā mēs labāk varētu ieguldīt līdzekļus silīšu un bērnudārzu celtniecībā, un stabilu darbavietu radīšanā tiem, kuri strādā šajā nozarē. Nodarbināto cilvēkresursu kvalitāte ilgu laiku ir bijis tas faktors, kas nosaka atšķirības starp valstīm.

Mēs ierosinām, lai Komisija, novērtējot nodarbinātības programmas katrā valstī, nopietni izsvērtu viena bērna sabiedriskās izmaksas. Taisnība, ka Jacques Delors reiz sacīja, ka katrā bērnā glabājas dārgums, un sabiedrības uzdevums ir to atklāt. Tomēr es vēlos to papildināt: pretējā gadījumā sabiedrība apdraud pati savu nākotni.

  Anna Záborská (PPE-DE). – (SK) Līdzsvara panākšanai starp vecāku ģimenes pienākumiem no vienas puses, un viņu profesionālajām ambīcijām no otras puses var būt ļoti pozitīva un tieša ietekme uz visu sabiedrību kopumā. Es gribētu ierosināt darba definīcijas pārskatīšanu, lai uzvērtu tās priekšrocības, ko dos līdzsvara panākšana starp ģimenes pienākumiem un profesionālajām ambīcijām.

Ģimenes pienākumus nedrīkst automātiski uztvert kā kaitīgus mātes turpmākajām izredzēm tikai tāpēc, ka tie prasa pagaidu izstāšanos no darba tirgus. Līdz pat šim laikam Eiropas politikas jomās pilsoņi ir aplūkoti tikai, pamatojoties uz darba tirgus prasībām. Tomēr reakcija uz demogrāfisko krīzi ietver arī pilsoņu aplūkošanu, pamatojoties uz viņu kā vecāku lomu, citiem vārdiem, kā mātes un tēvus, kuri ir atbildīgi par savām ģimenēm.

Šajā saistībā rodas principiāls jautājums, kurš noteiks turpmāko apsvērumu virzienu. Tas ir jautājums par to, kādu sociālo modeli mēs gribam attīstīt. Vai mēs gribam ģimenes, kas ir pielāgotas tirgum un uzņēmumu vajadzībām, vai tirgu un uzņēmumus, kas ir pielāgoti ģimenēm? Tas absolūti nav bezjēdzīgs jautājums. Gan Eiropas, gan valstu politiku šajā jomā nosaka spriedze starp tirgus loģiku un cilvēka dabas loģiku. Tādēļ sabiedrības uzdevums ir rīkoties tā, lai sievietes un vīrieši var brīvi izvēlēties vienu no šīm abām loģikas iespējām, kurām abām ir iemesls pastāvēt, raugoties no perspektīvas, kas ir plašāka par darba perspektīvu.

Īpaši svarīga ir ES politikas saistībā ar dzīves ciklu loģika, jo tajā īpaša uzmanība tiek pievērsta aktīvajām vīriešu un sieviešu kategorijām vecumā no 15 līdz 49 gadiem, lai tās varētu izpildīt savu īpašo lomu demogrāfiskās krīzes atrisināšanā. Šīs politikas kontekstā atšķirībā no Eiropas Komisijas priekšlikumiem lēmums dot dzīvību bērnam nevar tikt uzskatīts vienkārši par atsevišķa indivīda mērķi, kas ietver ilgu pēc bērniem piepildījumu.

  Marusya Ivanova Lyubcheva (PSE). – (BG) Dāmas un kungi, bērnu aprūpei ir jābūt ES politikas uzmanības centrā. Ne tādēļ, kā mēs dažreiz sakām, ka bērni ir valsts nākotne, bet gan tādēļ, ka pašreizējā realitāte pieprasa, lai mēs domātu par Eiropas nākotni un strādātu pie tā, lai to radītu. Mēs piedzīvojam nopietnu demogrāfisku krīzi, zemu dzimstību, sabiedrības novecošanos, kā arī ekonomiskas un sociālas problēmas sabiedrībā. Mūsu centieniem ir jābūt vērstiem uz to, lai radītu ilgtspējīgus apstākļus bērnu radīšanai, audzināšanai, izglītošanai, materiālās aprūpes nodrošināšanai, kā arī bērnu sociālās attīstības veicināšanai. Mums ir atbilstīgi jāsadala ar bērnu aprūpi saistītās tiesības, pienākumi un atbildība starp valsti, vietējām iestādēm un ģimeni. Tāpat mums ir jāatbalsta bērnu aprūpes iestādes gan valsts, gan privātajā sektorā, jācenšas izveidot valsts un privāto partnerību bērnu aprūpes jomā un iegūt līdzekļus tās attīstībai. Lai mēs varētu sasniegt Barselonas mērķus, mums ir jāpieņem konkrēti pasākumi, jāpalielina nodrošinājums bērniem silītēs un bērnudārzos, kuru būvniecībai ir jābūt prioritātei. Tāpat mums ir jāizveido tīkli, kas sniedz visaptverošus pakalpojumus, konsultācijas un sociālo atbalstu bērniem un vecākiem.

Mana valsts, Bulgārija, nodrošina augstu bērnu aprūpes līmeni. Valsts stratēģijā bērniem un Valsts bērnu aizsardzības programmā, kas ir pieņemta, ne tikai ir precizēti mērķi, bet arī ietverti konkrēti pasākumi, kas valstij jāveic attiecībā uz bērnu aprūpi. Bērnu aprūpes iestādes ir mainījušas savu tēlu, piemēram, ir meklēti risinājumi, lai atgrieztu bērnus viņu ģimenes vidē, ir pieņemti audžuģimeņu principi, izveidotas drošās mājas un uzceltas silītes un bērnudārzi. Taču mēs par to visu runājam finanšu un ekonomiskās krīzes kontekstā, kad pastāv iespēja, ka mēs zaudēsim to, ko esam sanieguši, un nesasniegsim to, kas ir plānots. Vai tad mēs ieguldīsim Eiropas bērnos?

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Komisāra kungs, dāmas, iespējams, jums nepatiks tas, kas man jāsaka. Barselonas mērķi ir vērsti uz to, lai palielinātu nodarbinātību starp mātēm, bet tajos pilnīgi nekas nav teikts par viņu bērnu dzīves uzlabošanu, tāpat kā tajos nav paredzēts palīdzēt šiem bērniem risināt un pārvarēt dzīves grūtības nākotnē. Kāds izteica viedokli, ka, piemēram, zīdaiņiem un bērniem vecumā līdz diviem gadiem katru dienu ir vajadzīga mātes, tēva vai vecmāmiņas, vai vienkārši aukles klātbūtne, bet tas, kas viņu veselīgai attīstībai noteikti nav vajadzīgs, ir bērnu aprūpes pakalpojumi. Situācija attiecībā uz pirmsskolas vecuma bērniem, protams, ir pavisam atšķirīga, un šeit Barselonas mērķi ir gluži atbilstīgi. Pat Čehijas Republikai izdodas nodrošināt bērnu aprūpes pakalpojumus 90 % pirmsskolas vecuma bērnu, jo šie bērni mācās kopīgi rotaļāties, un viņiem ir jābūt grupā. Tomēr, dāmas un kung, Barselonas mērķi ir pagājušā gadsimta politika. Mūsdienīgai ģimenes politikai 21. gadsimtam būtu jāveicina arī bērna veselīga attīstība. Tiem mūsu vidū, kas nāk no bijušajām komunistu valstīm, ir plaša pieredze saistībā ar bērnu aprūpes pakalpojumiem, jo mātēm bija jāatgriežas darbā četrus vai pieces mēnešus pēc bērna dzimšanas. Es gribētu lūgt jums arī mazliet palasīt Eiropas vēsturi.

  Katrin Saks (PSE). – (ET) Manai politiskajai partijai ir paraža katru gadu Starptautiskajā sieviešu dienā apciemot bērnudārzus un pateikties tiem cilvēkiem, kas tur strādā. Šogad es esmu apmeklējusi desmit bērnudārzus, un visos es dzirdēju par gariem gaidīšanas sarakstiem. Ir skaidrs, ka Igaunija nevar sasniegt Barselonas mērķus, vismaz ne tos mērķus, kas attiecas uz bērniem vecumā līdz trīs gadiem, bet šis Komisijas lūgums ir ļoti gaidīts, un tas palīdzēs atrisināt problēmu.

Tomēr es arī vēlos uzsvērt vēl vienu lietu: par dienas aprūpes centriem parasti runā dzimumu līdztiesības un sieviešu nodarbinātības kontekstā, bet es vēlos uzsvērt, ka šis nav tikai aprūpes pakalpojums, bet arī izglītošanas pakalpojums, un šī pamatizglītība rada pamatu panākumiem skolā un vēlāk dzīvē. Šajā kontekstā arī mēs to uzskatām par īpaši svarīgu pakalpojumu, un noteikti ne par pagājušā gadsimta pieeju, kā mēs tikko dzirdējām. Tā ir šī gadsimta pieeja.

  Flaviu Călin Rus (PPE-DE) . – (RO) Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2008. gada oktobra ziņojumu par Barselonas mērķu īstenošanu un aprūpes sistēmu pirmsskolas vecuma bērniem dalībvalstis nav izpildījušas šos mērķus, ko izvirzījuši Eiropas Savienības vadītāji.

Tādēļ es ierosinu šādas darbības:

1. palielināt valstu valdību iesaistīšanu šajā jautājumā,

2. valsts valdības līmenī izveidot speciālistu grupu, kas risina tikai un vienīgi šo jautājumu,

3. nodrošināt, lai ES kontrolē dalībvalstu valdības, izmantojot īpašu instrumentu kopumu.

Visi šie pasākumi palīdzētu nodrošināt vienādas iespējas sievietēm un vīriešiem, uzlabot dzīves kvalitāti, un arī līdzsvarot sabiedrības novecošanās procesu, jo tie paaugstinātu dzimstības līmeni.

  Catherine Stihler (PSE). – Priekšsēdētājas kundze, ir ārkārtīgi sarūgtinoši, ka tik daudzas valstis neizpilda Barselonas mērķus – un, iespējams, ja šīs debates notiktu plkst. 9.00 nevis 21.00, tad mēs šajā sēžu zālē redzētu vairāk kolēģu.

Daudzi ir runājuši par ekonomisko krīzi. Šis ir laiks, lai nevis pārtrauktu bērnu aprūpi, bet gan uzlabotu tās kvalitāti, nodrošinot pieejamu bērnu aprūpi visiem. Mums ir vairāk kā jebkad agrāk jāiegulda mūsu bērnos. Ieguldījums kvalitatīvā bērnu aprūpē palīdzēs gan ģimenēm, gan bērniem, jo tas, nodrošinot iespēju ģimenēm, galvenokārt, mātēm strādāt, vienlaikus dos iespēju bērniem dzīvot kvalitatīvā, audzinošā vidē tuvu mājām.

Šajā nedēļas nogalē es noklausījos vadoša Skotijas psihiatra lekciju, kā arī kāda Sociālistu grupas pārstāvja runu. Viņi izteica viedokļus par vismazāk aizsargātajiem bērniem, un šokējoši izrādījās tas, ka bez iejaukšanās, lai palīdzētu vismazāk aizsargātajiem bērniem, kaitējums šādiem bērniem līdz trīs gadu vecumam var būt neatgriezenisks. Bērnu aprūpe palīdz ģimenēm un sabiedrībai kopumā, un tā var palīdzēt arī vismazāk aizsargātājiem bērniem. Es mudinātu komisāra kungu turpināt uzdarīt spiedienu.

  Nicodim Bulzesc (PPE-DE). – (RO) Valsts, kuru es pārstāvu, ilgu laiku bija minēta to valstu sarakstā, kam nav Eiropas standartiem atbilstošas bērnu aprūpes sociālās politikas. Pieņemot kvalitatīvas metodes, ko speciālistu vadībā ir izstrādājis aprūpes personāls, stāvoklis pakāpeniski ir uzlabojies. Barselonas mērķi ir motivējuši tās iestādes, kuru mērķis ir aizsargāt bērnus, un aprūpes standarti ir devuši rezultātus atbildības un iemaņu ziņā. Bērni reāli saņem cilvēcīgu apiešanos.

Tā kā dzimstības līmenis pašlaik samazinās, mums ir jāsniedz vienādas iespējas tiem, kam ir īpaši sociālie apstākļi. Gan dalībvalstīm, gan Eiropas Komisijai ir jāpieliek pūles, lai atbalstītu viņu izglītošanu un viņu turpmāko integrāciju sabiedrībā. Viņiem ir mazvērtības kompleksi attiecībās ar tiem, kuri ir uzauguši normālā ģimenē. Tādēļ programmas, kas ļauj šiem bērniem saņemt sociālos pakalpojumus, pavadot laiku ģimeniskā vidē un socializējoties, var dot viņiem otru iespēju.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). – (RO) Sieviešu līdzdalība profesionālajā dzīvē un politikā, kā arī viņu mudināšana uzņemties vairāk pienākumu ir atkarīga no bērnu aprūpes pakalpojumu pieejamības.

Ir jāmudina sievietes plānot savu karjeru, bet to nevar darīt bez efektīvas bērnu aprūpes sistēmas. Katrs eiro, kas ieguldīts bērnu aprūpes pakalpojumos, nozīmē sešu līdz deviņu eiro peļņu sabiedrībai, radot darbavietas un labākus apstākļus bērnu audzināšanai.

Fakts, ka daudzās dalībvalstīs, piemēram, vieta silītē ir jāpiesaka vēl pirms bērna dzimšanas vai ka vairākus mēnešus ir jāgaida rindā, lai pieteiktu bērnu bārnudārzā, uzskatāmi parāda to, ka Eiropā trūkst bērnu aprūpes pakalpojumu. Bērnu aprūpes pakalpojumi ne tikai palīdz sievietēm attīstīt karjeru, bet tie jo īpaši attīsta bērna kā sabiedrības locekļa iemaņas.

Es vēlot arī pateikt, ka pašreizējās krīzes laikā mums ir svarīgi ieguldīt izglītībā un veselībā, kas ir praktisks ieguldījums mūsu nākotnē.

  Ewa Tomaszewska (UEN). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, silītes ir ļaunums. Tās var būt nepieciešams ļaunums, bet tās ir ļaunums. Es nekad neaizmirsīšu, kā man bija jāaizved uz silīti mans trīs mēnešus vecais brālītis, jo mātei bija agri jāiet uz darbu. Viņš nelaida mani vaļā, jo viņš negribēja, ka viņu paņem prom. Es domāju, ja mēs paši sev pajautātu, kas ir svarīgāks: bērna labums vai vecāku karjera, tad bērna labumam vienmēr vajadzētu būt pirmajā vietā.

Bērnudārzi un silītes ir vajadzīgas, bet tikai tad, kad tās patiešām ir nepieciešamas. Bet, galvenokārt, ir nepieciešams būt jutīgiem, dot iespēju, palīdzēt tiem vecākiem, jo īpaši mātēm, kas grib palikt mājās ar saviem mazajiem bērniem, lai varētu par tiem rūpēties. Šiem vecākiem ir vajadzīgs gan finansiāls atbalsts, gan padoms. Mums tas ir jāatceras. Runājot par bērnu aprūpi, mēs runājam par bērniem un to, kas viņiem ir vajadzīgs, un nevis par to, ko mēs gribam paši savām ērtībām.

  Zbigniew Zaleski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, es gribu pateikt divas lietas, kā psihologs un kā politiķis. Dzīve mainās mūsu acu priekšā, karjeras sievietes ir jauna parādība, tēvi kļūst aizvien aizņemtāki, un sievietes cīnās par savām tiesībām. Tas viss izklausās tik loģiski un mūsdienīgi, pat sociālistiski.

Tomēr visā šajā ir kāds nemainīgs lielums, un tās ir bērnu individuālās psiholoģiskās vajadzības. Šajā jomā nav nekāda progresa vai revolucionāru izmaiņu. Lai nodrošinātu to, ka šie bērni izaug par nobriedušiem pilsoņiem, ir vajadzīgas vienkāršu sieviešu un vienkāršu vīriešu pūles, bez ideoloģijas, bez pretenzijām, bez īpašām modernām metodēm, bet vienkārši veltot dabiskas rūpes, laiku un uzmanību, pat ja tas prasa uz kādu laiku atteikties no savām interesēm un ambīcijām. Tas ir bērnu labā, un līdz ar to arī vecāku laimes labā, un tas kalpo normālas Eiropas sabiedrības, kādā es gribētu dzīvot, attīstībai.

  José Ribeiro e Castro (PPE-DE). – (PT) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, es lūdzu vārdu, lai iebilstu Estrela kundzei. Faktiski mani pamudināja runāt tas, ka viņa Čehijas prezidentūras nodomus pārvērta par karikatūru. Neviens negrib sūtīt sievietes atpakaļ mājās. Problēma ir tāda, ka ir sievietes, kuras grib vai gribētu palikt mājās. Ir pat organizācijas, kas cenšas viņas aizstāvēt! Tās ir sievietes, kas tiek ignorētas, neņemtas vērā un diskriminētas, jo viņas grib sevi veltīt ģimenei, un mēs viņās neklausāmies. Turklāt šis ir brīvības jautājums: šis ir izvēles brīvības jautājums, uz ko kreisajiem tik ļoti patīk atsaukties, bet par kuru viņi aizmirst šajā gadījumā. Runa ir par pāru izvēles attiecībā uz savas dzīves organizēšanu ievērošanu vai neievērošanu. Runa ir par to, lai spētu nodrošināt augstāku dzīves kvalitāti un kvalitatīvāku aprūpi, ko sniedz tēvi un mātes, tiem, kas grib to darīt šādā veidā. Tieši tas ir jādara arī mūsu sabiedrībai. Ar aizspriedumiem mēs netiksim uz priekšu un neatrisināsim dzimstības līmeņa un cilvēku laimes problēmas. Šīs problēmas atrisinās politika, kas pielāgota realitātei un cilvēku spontānajām vēlmēm. Mēs nevirzīsimies uz priekšu, ja būsim apsēsti ar valsti un ar tirgu. Virzīsimies uz priekšu ar patiesām domām par ģimeni!

  Vladimír Špidla, Komisijas loceklis. – (CS) Dāmas un kungi, es vēlos jums pateikties par šīm debatēm, kas, manuprāt, bija ārkārtīgi svarīgas un dziļas. Protams, ir skaidrs, ka šajā vēsturiskajā periodā gan ģimeni, gan bērnību skar virkne izmaiņu. Piemēram, viduslaikos bērnību neatzina par atsevišķu posmu bērnus uzskatīja par maziem pieaugušajiem, un varētu teikt, ka bērnības koncepcija būtiski attīstījās apgaismības laikmetā, Jean Jacques Rousseau un viņa romāna Emil periodā. Raugoties no šīs perspektīvas, vienmēr ir svarīgi ņemt vērā faktu, ka ģimenes ir atkarīgas no sabiedrības un sabiedrība, protams, ir atkarīga no ģimenes. Barselonas mērķi nekādā gadījumā nav pagājušā gadsimta politika, tie ir politika, kas piesaista dzīvas diskusijas un noteikti arī turpmāk piesaistīt dzīvas diskusijas. Neraugoties uz visu šo, gan šajās debatēs, gan arī darba un sociālo lietu ministru neformālajās sarunās ir pausts atbalsts viedoklim, ka Barselonas mērķi ir atbilstīgi pašreizējam periodam un ka ir pareizi turpināt to īstenošanu. Es vēlos arī uzsvērt, ka Barselonas mērķi neparedz viena risinājuma uzspiešanu visiem, bet gan reālas izvēles nodrošināšanu, reālas izvēles vecākiem, jo, dāmas un kungi, šodienas debatēs un, manuprāt, ļoti skaidri pēdējā runā tika pateikts pats galvenais, proti, ka patiesi uzmanīgiem un mīlošiem vecākiem dabiski piemīt spēja atšķirt, kā konkrētā brīdī, konkrētā ģimenes dzīves posmā vai konkrētā situācijā izlemt to, kas būtu vislabākais viņu bērniem. Un tādēļ es uzskatu, ka labi ir arī nodrošināt izvēli, īstenojot Barselonas mērķus.

Attiecībā uz jautājumu, kā Komisija atbalstīs Barselonas mērķu izpildi, to var izdarīt, izmantojot struktūrfondus. Jaunajā finanšu plānā pirmoreiz tas ir nepārprotami iespējams. Iepriekš tas bija tehniski iespējams, bet izpildes veids bija diezgan neskaidrs un sarežģīts, jo tā ir atklāta iespēja. Protams, arī Komisija seko Barselonas mērķu izpildes attīstībai, lai varētu palīdzēt labas prakses un labu pieeju apmaiņā, sekmējot risinājumus atšķirīgām dalībvalstīm. Dāmas un kungi, es esmu stingri pārliecināts, ka Barselonas mērķi nekādā veidā nav pretrunā ar bērnu interesēm, un es vēlos uzsvērt to, ko sacīja daudzi deputāti, proti, ka Barselonas mērķos ir atspoguļota konkrēta pieeja šim jautājumam no kvantitatīvā aspekta, bet mēs nekādos apstākļos nedrīkstam neievērot kvalitatīvo aspektu. Tāpat ir skaidrs, ka galvenie lēmumi, protams, ir vecāku ziņā, un man jāsaka, ka personīgi es lielos vilcienos un, pamatojoties pašam uz savu vienkāršo ģimenes pieredzi, ticu vecākiem.

  Priekšsēdētāja . − Debates ir slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Siiri Oviir (ALDE), rakstiski. – (ET) Eiropas Savienības Lisabonas samitā 2000. gada martā tika izvirzīti stratēģiskie mērķi turpmākajiem desmit gadiem: panākt ilgtspējīgu ekonomisko attīstību, radīt vairāk un labākas darbavietas, un uzlabot sociālo kohēziju.

Pamatojoties uz tā dēvētajiem Barselonas mērķiem, ko dalībvalstis 2002. gadā pieņēma attiecībā uz bērnu aprūpes pakalpojumiem, dalībvalstīm ir jānodrošina bērnu aprūpe vismaz 90 % bērnu posmā no trīs gadiem līdz obligātajam sākumskolas vecumam un vismaz 33 % bērniem līdz trīs gadiem.

Lai sasniegtu Barselonas mērķus, tika piemērota koordinācijas atklātā metode, bet pasākumi šo mērķu izpildei tika atstāti katras dalībvalsts ziņā. Tādējādi tagad ir jāatzīst, ka vairākas dalībvalstis joprojām ir diezgan tālu no šo mērķu izpildes, kā rezultātā šobrīd ir jāpārskata 2002. gadā apstiprinātie mērķi.

Pašreizējā lejupslīde pierāda, ka traucējumiem finanšu tirgū ir ievērojama negatīva blakusietekme uz reālo ekonomiku. Negatīvā ietekme uz ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību ir pietiekami nopietna, un tagad tā ietekmē Lisabonas mērķu izpildīšanu dalībvalstīs.

Tā kā vairums ES dalībvalstu pašlaik savu uzmanību un arī savus finanšu resursus ir veltījušas cīņai ar ekonomisko krīzi, ir svarīgi, lai šai cīņā netiktu aizmirsti Barselonas mērķi, jo to sasniegšana atbalsta arī Lisabonas mērķu sasniegšanu.

Pašreizējā situācija apstiprina arī faktu, ka mēs nesasniegsim šo mērķi dalībvalstīs, tikai nosakot jaunus termiņus Barselonas mērķu izpildei. Šajā jomā vēl viens svarīgs jautājums dalībvalstīm ir ES atbalsta pasākumi, kas palīdzēs sasniegt bērnu aprūpes pakalpojumu mērķus visās dalībvalstīs.