Debašu stenogramma

Otrdiena, 2009. gada 10. marts - Strasbūra

19. Uzņēmuma „Qimonda” slēgšanas draudi Vācijā un Portugālē un tūkstošiem darbavietu zudums Eiropā (debates)

  Priekšsēdētāja . − Nākamais jautājums ir Komisijas paziņojums par uzņēmuma „Qimonda” slēgšanas draudiem Vācijā un Portugālē un tūkstošiem darbavietu zudumu Eiropā.

  Vladimír Špidla, Komisijas loceklis. − (CS) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, gan uzņēmumi, gan strādnieki sāk izjust finanšu un ekonomiskās krīzes sekas. Lai gan atsevišķās dalībvalstīs ir atšķirīgi apstākļi, stāvoklis nodarbinātības jomā Eiropā kopumā pasliktinās. 2009. gadā kopējais nodarbinātības līmenis var samazināties par 1.6 %, kas nozīmē 3,5 miljonu darbavietu zudumu. 2010. gadā bezdarba līmenis ES varētu sasniegt 10 %. Dienu pēc dienas uzņēmumi paziņo par pārstrukturēšanas pasākumiem vai pārvietošanu, bieži zaudējot daudzas darbavietas. Diemžēl stāvoklis uzņēmumā „Qimonda”, kurš ir paziņojis par rūpnīcu slēgšanu Vācijā un Portugālē, nav unikāls.

Komisija apzinās negatīvās sekas, kādas pārstrukturēšanai var būt attiecībā uz strādniekiem, viņu ģimenēm, kā arī uz attiecīgā reģiona ekonomisko un sociālo struktūru. Tomēr es vēlos uzsvērt, ka Komisijai nav pilnvaru atcelt vai atlikt atsevišķu uzņēmumu lēmumus, un ka uzņēmumiem nav pienākums informēt Komisiju par saviem lēmumiem. Man jāsaka, ka ne „Qimonda” vadības, ne darba ņēmēju pārstāvji nav vērsušies pie Komisijas.

Komisija gribētu izvirzīt vairākus jautājumus saistībā ar šo situāciju. Pirmkārt, ir būtiski labāk sagatavoties pārstrukturēšanai un vadīt to, veicinot intensīvu dialogu ar darba ņēmēju pārstāvjiem un citām iesaistītajām pusēm. Es domāju, ka nesen pieņemtā vai grozītā direktīva par uzņēmumu padomēm ir viens no lielākajiem ES ieguldījumiem šajā jautājumā. Šajā kontekstā ir aizvien svarīgāk, lai attiecīgie uzņēmumi rūpīgi ievērotu savus pienākumus, kas noteikti ES direktīvās attiecībā uz darba ņēmēju informēšanu un apspriešanos ar viņiem. Tāpat Komisija aicina uzņēmumus ieviest pasākumus, lai saglabātu maksimālo strādnieku līmeni, elastīgi organizējot darbu un ekonomisku iemeslu dēļ izmantojot pagaidu atlaišanas.

Daudzas dalībvalstis ir ieviesušas mērķtiecīgus pasākumus, lai atbalstītu nodarbinātību un ierobežotu šīs krīzes ietekmi uz parastajiem pilsoņiem. Šie pasākumi attiecas uz četrām galvenajām jomām: strādnieku saglabāšana nodarbinātībā, strādnieku strauja integrēšana atpakaļ nodarbinātībā, palīdzība vismazāk aizsargātajām grupām, atbalstot ienākumus, pagarinot bezdarbnieka pabalsta maksāšanas laiku vai palielinot ģimenes pabalstus, kā arī sociālās aizsardzības un ieguldījumu sociālajā un veselības infrastruktūrā palielināšana.

Komisija ir pastiprinājusi finanšu instrumentus Eiropas līmenī, lai palīdzētu dalībvalstīm pārvarēt šo krīzi un tās sociālās sekas. Eiropas Sociālais fonds, kurš katru gadu nodrošina palīdzību 9 miljoniem strādnieku, ir vienkāršots tā, lai varētu veikt projektu avansa maksājumus 1,8 miljardu eiro apjomā. Es ceru, ka Eiropas Parlaments un Padome panāks ātru vienošanos šajā jautājumā. Komisija arī atbalsta tās dalībvalstis, kuras vēlētos pārprogrammēt Eiropas Sociālo fondu. Tāpat dalībvalstis var prasīt Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda iejaukšanos, lai palīdzētu atlaistajiem strādniekiem. Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā Komisija ir ierosinājusi paplašināt atbilstības kritērijus, lai labāk reaģētu uz pašreizējo krīzi. Es ceru, ka arī šajā jautājumā Parlaments panāks ātru kompromisu ar Padomi. Komisija ir gatava strādāt kopīgi ar Vācijas un Portugāles iestādēm, lai novērtētu visas prasības pēc Eiropas fondu atbalsta. Komisija arī atbalsta sociālo dialogu Eiropas līmenī, jo sociālajiem partneriem ir izšķiroša loma šīs krīzes pārvaldībā. Tāpat Eiropas sociālajiem partneriem trīspusējā sanāksmē 19. martā ir jāiesniedz kopīgs priekšlikums, kā pārvarēt šo krīzi.

Komisijai ir svarīgi, lai darbības tiktu veiktas vienoti, jo šādā veidā būs iespējams cīnīties pret krīzes īstermiņa sekām un strādāt turpmākas ekonomikas atjaunošanas virzienā. Komisija domāja par šo mērķi, kad tā ieviesa Eiropas iniciatīvu, lai atbalstītu nodarbinātību saskaņā ar Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu. 4. martā Komisija arī saņēma ziņojumu, kas paredzēts Eiropas Padomes sēdei 19. un 20. martā, kurā cita starpā uzmanība ir koncentrēta uz prasībām un metodēm, lai atbalstītu krīzes skartos strādniekus un mazāk aizsargātās personas darba tirgū.

Komisija arī atzinīgi vērtē Čehijas prezidentūras iniciatīvu 2009. gada maijā organizēt samitu, kas veltīts nodarbinātībai un sociālajām lietām. Šīs sanāksmes mērķis būs novērtēt situāciju un izvirzīt konkrētus pasākumus. Tā rezultātā būtu jāpieņem kopīga pieeja krīzes sociālās ietekmes samazināšanai, panākot jaunu vienprātīgu vienošanos ar sociālajiem partneriem un citiem dalībniekiem attiecībā uz sociālās politikas modernizēšanu un konkrētu pasākumu noteikšanu, lai paātrinātu ekonomisko atveseļošanos un pārvarētu krīzi, atrisinot strukturālās nepilnības darba tirgū.

  José Albino Silva Peneda, PPE-DE grupas vārdā. – (PT) Iespējamā „Qimonda” slēgšana apdraud gandrīz 2000 darbavietas Portugāles ziemeļu daļā, kas pirms pāris gadiem bija viens no rūpnieciski visvairāk attīstītajiem Eiropas reģioniem, bet tagad ir kļuvusi par vienu no šī kontinenta nabadzīgākajiem reģioniem.

Jāsaprot, ka Portugāles ziemeļos rūpnieciskās ražošanas pamatā bija tradicionālās nozares, kurās liela nozīme ir tekstilizstrādājumiem. Ziņas par slēgšanu parādījās tieši tad, kad šis uzņēmums atradās savas pārveidošanas izšķirošajā posmā, piedzīvojot virkni pārstrukturēšanas procesu, kas vienmēr ir grūti un dārgi. Ja šī slēgšana kļūs par realitāti, tam būs milzīga ietekme ne tikai uz šo reģionu, bet arī uz visu valsti.

Es zinu, ka tas, vai „Qimonda” turpinās darboties vai neturpinās, galvenokārt ir atkarīgs no tirgus spēkiem un akcionāru gribas. Neraugoties uz to, ka nav grūti atzīt, ka uzņēmumu „Qimonda” uzskata par vienu no Portugāles galvenajām eksportētājiem, kā arī to, ka tas ir reģiona ekonomiskās struktūras pārveidošanas būtiska sastāvdaļa, mēs nevaram pieļaut, ka vienīgi tirgus spēki noteiktu šī uzņēmuma nākotni. Šis apstāklis izskaidro, kādēļ Portugāles un Vācijas iestādes ir risinājušas šo jautājumu augstākajā līmenī, konkrēti, pavisam nesen vēršoties pie Portugāles Republikas prezidenta un kancleres Merkel kundzes. Arī šī iemesla dēļ, Špidla kungs, ja Portugāles valdība vēl nav jūs aicinājusi apmeklēt šo reģionu, kurš reāli atrodas sociāli kritiskā stāvoklī, tad es pats aicinu jūs, komisāra kungs, jo es gribu, lai jūs pats redzētu stāvokļa nopietnību, atbalstītu tās pūles, kas tiek pieliktas, un mobilizētu visus tos instrumentus, kuri ir Komisijas rīcībā, lai novērstu uzticības trūkuma, kas valda šajā reģionā, izplatīšanos vēl tālāk.

  Edite Estrela, PSE grupas vārdā. – (PT) „Qimonda” ir uzskatāms piemērs pašreizējā globālās finanšu un ekonomiskās krīzes kontekstā. Tas ir uzņēmums, kurā izmanto visjaunākās tehnoloģijas, nodarbina augsti kvalificētus darbiniekus un veicina pētniecību. „Qimonda” izpilda Lisabonas stratēģijas mērķus. Portugāles valdība ir darījusi visu, lai atrastu risinājumu, kas padarītu šo uzņēmumu dzīvospējīgu, bet šis risinājums ir atkarīgs arī no Vācijas federālās valdības un Bavārijas un Saksijas federālo zemju valdību iesaistīšanās. Portugāles valdība jau ir nolēmusi šim mērķim piešķirt 100 miljonus eiro. Kā es teicu, tā dara un turpinās darīt visu, kas ir tās spēkos, un to faktiski atzina „Qimonda” strādājošie Vācijas strādnieki Portugāles Republikas prezidenta nesenās oficiālās vizītes laikā.

Eiropas Komisija un dalībvalstis ir veikušas pasākumus – un pilnīgi pamatoti – lai glābtu daudzas bankas un atbalstītu noteiktas rūpniecības nozares, tādas kā, piemēram, automašīnu rūpniecības nozare. Kādēļ neatbalstīt arī „Qimonda”? „Qimonda” atstāšanai likteņa ziņā būs ārkārtīgi nopietnas sekas. Ne tikai tūkstošiem strādnieku Vācijā un Portugālē zaudēs darbu, bet tiks zaudēts arī nenovērtējams Eiropas intelektuālais potenciāls, kā arī lieli Kopienas līdzekļi, kas ir ieguldīti šajā uzņēmumā. „Qimonda” darbības saglabāšana Vācijā un Portugālē Eiropai ir stratēģiski tik svarīga, ka Eiropas Savienības atbalsts ir pilnīgi pamatots.

Komisāra kungs, mums ir jābūt konsekventiem, un, ja mēs esam konsekventi, tad mums ir jādara viss, lai glābtu uzņēmumu „Qimonda”. „Qimonda” nav vienkārši uzņēmums!

SĒDI VADA: A. VIDAL-QUADRAS
Priekšsēdētāja vietnieks

  Ewa Tomaszewska, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Vācijas „Qimonda” korporācija, viena no lielākajām atmiņas karšu ražotājām, ir paziņojusi par bankrotu. Pagājušajā gadā tā subsīdijās saņēma 325 miljonus eiro, kas izrādījās neatbilstīgi.

2007. gadā šajā uzņēmumā bija nodarbināti 13 500 cilvēku. Pagājušā gada decembrī viņu algas tika samazinātas par 10-15 %, apgalvojot, ka šis samazinājums viņiem tiks izmaksāts līdz šī gada aprīlim. Tā vietā vienā dienā darbu zaudēji 500 strādnieki. Viņi nav saņēmuši ne algu, ne neizmantotā atvaļinājuma kompensāciju, ne arī atlaišanas pabalstu, kas viņiem pienākas. Nākamie 500 strādnieki zaudēs darbu nākamajā mēnesī, un vēl 1500 strādniekiem draud atlaišana.

Mūsu valstīs ir vēl daudz vairāk šādu uzņēmumu, tai skaitā uzņēmumi Krosno vai Stalova Volā Polijā. Tas, ko mēs gaidām no Komisijas, ir saskaņota programma, lai aizsargātu darbavietas krīzes laikā.

  Elisabeth Schroedter, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, uzņēmuma „Qimonda” bankrotu radīja milzīgais novecojušo DRAM atmiņas karšu cenu kritums. Patiesībā „Qimonda” par mēnešiem apsteidz konkurentus pētniecībā, kas attiecas uz enerģiju taupošām atmiņas kartēm, un konkrēti šajā jomā – šajā jauninājumu potenciālā – ir jāveic ieguldījumi. Mēs ceram, ka Komisija koncentrēsies uz to.

Neraugoties uz to, tas varētu nozīmēt, ka ne visas darbavietas tiek saglabātas. Komisāra kungam bija taisnība. Šajā gadījumā tiek izmantots Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds. Tomēr „Qimonda” strādā augsti kvalificēti strādnieki, kuri pēc patiešām labi izraudzītas un īpaši pielāgotas pārkvalificēšanās varētu atrast jaunu darbu jaunos, plaukstošos uzņēmumos. To ir parādījuši tie strādnieki, kuri pārgājuši strādāt saules enerģijas ražošanas nozarē. „Qimonda” gadījums parāda arī to, ka Komisijai ir jānodrošina, lai pārkvalifikācija sadrumstalotas pieejas īstenošanas vietā būtu vērsta uz darbu, kam ir nākotne. Tikai mērķtiecīgi ieguldījumi, ekonomikas pārstrukturēšana vides jomā un darbaspēka atbilstīga pārkvalifikācija dos cilvēkiem cerību un reālas nākotnes izredzes.

  Gabriele Zimmer, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, jūs noteikti nebūsiet pārsteigti dzirdēt, ka mani neapmierina atbilde, ko jūs mums devāt, jo īpaši tādēļ, ka mēs pirms dažām nedēļām pielikām lielas pūles, lai sazinātos ar plašu Komisijas pārstāvju loku, jo īpaši komisāru Verheugen kungu, un mēs prasījām skaidras atbildes. Šodien bija ļoti liela izdevība sniegt daudz konkrētāku atbildi un pateikt, kā Komisija pati gatavojas uzņemties atbildību.

Kas attiecas uz mani, es šajās debatēs vēlos aplūkot divus aspektus. Pirmkārt, „Qimonda” spēj Eiropas Savienībai nodrošināt izķirošus tehnoloģiskos sasniegumus pusvadītāju tehnoloģiju un nanotehnoloģiju jomā. Otrkārt, „Qimonda” nav konkurentu Eiropā, bet ir daži konkurenti Āzijā, kur tie tiek subsidēti 70 % apjomā – tā ir izšķirošā atšķirība. Treškārt, ražošanas pārtraukšana „Qimonda” nozīmēs aptuveni 40 000 darbavietu tīkla kooperatīvā centra zudumu veselā reģionā, kurš ir tik liels kā Saksija.

Ko strādnieki, viņu ģimenes un cietušo reģionu iedzīvotāji gaida no Eiropas Savienības? Pirmkārt un galvenokārt, viņi gaida skaidru un tūlītēju solījumu, ka Komisija grib saglabāt pašreizējās Eiropas pusvadītāju rūpniecības un nanotehnoloģiju rūpniecības ražotnes, ka tā neļaus apturēt šo veiksmīgo startu uz nākotni, un ka Komisijas paziņojumi par turpmākajiem izdevumiem pētniecībai, jo īpaši saistībā ar Astoto pamatprogrammu pētniecības jomā, ir patiesi.

Tāpat mēs gaidām, ka Komisija, Vācijas federālā valdība un Saksijas reģionālā valdība atbalstīs nepieciešamo risinājumu, lai novērstu „Qimonda” slēgšanu. Daudz laika nav atlicis, tikai dažas dienas. Augstākā līmeņa vadītāji jau dodas prom. Risinājuma alternatīvas varētu būt tādas, ka ļoti mūsdienīga pētniecības tehnoloģija nonāk Āzijā vai tiek pārdota par zemesriekstiem. Es apgalvotu, ka tas nevar būt Eiropas Savienības interesēs.

  Joel Hasse Ferreira (PSE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, finanšu un ekonomiskā krīze ir vēl vairāk pasliktinājusi „Qimonda” sarežģīto stāvokli. Portugāles valdība ir darījusi visu, ko uzskatījusi par atbilstīgu un lietderīgu, lai palīdzētu atrisināt šo situāciju. Mēs vēlētos, lai arī Bavārijas valdība zinātu, kā uz šo situāciju reaģēt ar lielu atbildības sajūtu. Rūpnīcu glābšanai Minhenē būs izšķiroša ietekme uz to, lai saglabātu rūpnīcas Vila du Kondē un Drēzdenē.

Portugāles Tautsaimniecības lietu un jauninājumu ministrs Manuel Pinho personīgi ir apstiprinājis, cik svarīgi ir nodrošināt šī uzņēmuma dzīvotspēju. Uzņēmums „Qimonda” ir ārkārtīgi svarīgs Portugālei, un tā kā tas varētu konkurēt arī pasaules līmenī, tas ir tikpat svarīgs arī Eiropai.

Priekšsēdētāja kungs, Portugāle turpinās strādāt, lai atrastu risinājumu, kas garantēs šī uzņēmuma dzīvotspēju. Mēs ceram, ka Vācijas valdība gan federālā, gan valsts līmenī patiesi centīsies atrast risinājumu šai problēmai.

Kas attiecas uz mani, es vēlos vēlreiz uzsvērt to, cik stratēģiski svarīgi ir saglabāt šāda veida rūpniecību Eiropas teritorijā. Es ceru, ka neviena valsts vai pavalsts valdība neizdarīs kļūdu, ļaujot šim uzņēmumam slēgt rūpnīcas un likvidēt darbavietas Eiropas Savienības teritorijā.

Dāmas un kungi, mēs saprotam vajadzību palīdzēt lielajām autobūves rūpniecības grupām to pārstrukturēšanas procesā, bet šai palīdzībai nedrīkst veltīt visus Eiropas Savienības līdzekļus un Eiropas Komisijas enerģiju.

Komisāra kungs, lai izvairītos no jebkādām iespējamām saziņas problēmām, mēs vēršamies pie Špidla kunga, ar kuru mēs saista darba un politiskas solidaritātes saites, un pie Komisijas priekšsēdētāja, kurš nekad neaizmirsīs, ka viņš ir mūsu, kā arī ievērojamas daļas „Qimonda” strādnieku tautietis, lai Komisija atbalstīt „Qimonda”.

Pirms beidzu, mums ir jāuzsver, ka Portugāles prezidents Cavaco Silva kungs nesen Vācijā paziņoja, ka radusies jauna cerība attiecībā uz „Qimonda”. Tāpat ir jāatsaucas, kā mani kolēģi jau to ir darījuši, uz to, cik svarīgs ir šis ekonomiskais sektors, kurā darbojas „Qimonda”. Tādēļ paturēsim prātā, ka Portugāles valdība izrāda savu gatavību atbalstīt „Qimonda” ar visiem vajadzīgajiem līdzekļiem, ņemot vērā šīs valsts ekonomisko apjomu.

Dāmas un kungi, glābsim „Qimonda”. Laika ir maz!

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, šajās svarīgajās debatēs ir būtiski saprast, kas tiek likts uz spēles, proti: stratēģiskās nanotehnoloģiju rūpniecības nākotne, kā arī pētniecība un attīstība nozarē, kas ir būtiska informācijas sabiedrības nākotnei, un šīs rūpniecības kodols un pētniecības centrs atrodas „Qimonda” kompleksā Vācijā, bet tā pusvadītāju rūpnīca – Portugālē. Eiropas Savienība nevar turpināt ļaut sagraut savu rūpniecību, īpaši stratēģiskā jomā, un kļūt atkarīga no Amerikas Savienotajām Valstīm un tām Āzijas valstīm, kuras atbalsta savu rūpniecību. Tas ir nožēlojami, ka Špidla kungs Parlamentā ir parādījis nopietnu nejutīgumu jautājumā par „Qimonda” kā produktīvu uzņēmumu.

Šajā procesā ir iesaistīts daudz darbavietu: gandrīz 2000 Vila du Kondē, 5000 Vācijā, vairāk kā 5000 visā pasaulē, kā arī tūkstošiem darbavietu, kas tiktu netieši ietekmētas piegādātāju uzņēmumos un citu „Qimonda” partneru pētniecības un attīstības centros. Pētniecības apjoms, ko apdraud „Qimonda” slēgšanas risks Vācijā un negatīvā ietekme, kādu šāda situācija radītu Portugālē, ir milzīgs. Nevar būt ne runas par to, ka Eiropas Savienība nepievēršas šī jautājuma risināšanai vismaz uz tādiem pašiem nosacījumiem, kā tā rīkojās attiecībā uz banku nozari. Jāpatur prātā, ka Vila do Conde atrodas Portugāles ziemeļos, kur bezdarba līmenis ir palielinājies visvairāk vai nu tādēļ, ka ir slēgti uzņēmumi tekstilizstrādājumu un apģērbu rūpniecībā, vai arī tādēļ, ka savu ražošanu ir pārvietojuši starptautiskie uzņēmumie, kas cita starpā ražoja apavus un kabeļus. Tagad šajā reģionā pastāv augsts sociālais risks, ja netiks veikti pasākumi, lai samazinātu bezdarba pieaugumu un garantētu ražošanu.

Tādēļ ir būtiski, lai tiktu pieliktas visas nepieciešamās pūles visos iespējamos veidos. Īstermiņā tas ietver valsts palīdzību, Kopienas finansiālu atbalstu un kredīta garantijas, lai saglabātu Eiropas Savienības ekonomikai stratēģiski svarīgu rūpniecību. Vidējā termiņā tas ietver šī rūpnieciskā reģiona attīstīšanu un vairāk tādu darbavietu radīšanu, kurās ievēro darba tiesības. Būtu labi, ja Eiropas Komisija un nūsu valstu valdības to saprastu. Kas attiecas uz mums, mēs turpināsim šo cīņu.

  Colm Burke (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es izsaku atzinību prioritātei, kas piešķirta šīm debatēm. Palitikas veidotājiem ir nopietni jāizturas pret tādu uzņēmumu kā „Qimonda” zaudēšanu, ņemot vērā šo uzņēmumu apjomu un ekonomiskā enkura lomu reģionālajā un pat valstu ekonomikā.

Šo uzņēmumu iznomāšana vai to ārzonu izveide bieži notiek globalizācijas spēku ietekmē. Globalizācija – parasti pozitīvs spēks, kas palielina globālo labklājību, diemžēl var nodarīt postījumus reģionālajai ekonomikai, kad tiek pārvietoti lieli uzņēmumi. Tas ir noticis manā reģionā Īrijas dienvidos, kur uzņēmums „Dell” ir paziņojis par 1900 darbinieku atlaišanu rūpnīca, kas atrodas Limerikā. Tāpat var tikt zaudētas vēl tūkstoš darbavietas, tai skaitā pakārtotās darbavietas uzņēmumā „Waterford”, jo ne pārāk tālā nākotnē iespējama „Waterford Wedgwood ” slēgšana.

Politikas veidotājiem pret to ir jāizturas nopietni. Tādēļ es atzinīgi vērtēju komisāra Špidla kunga apņēmību darīt visu iespējamo, lai piesaistītu tos naudas līdzekļus, kas pieejami Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondā un Eiropas Sociālajā fondā. Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda 500 miljoni eiro varētu dot milzīgu labumu, sniedzot atlaistajiem strādniekiem otru iespēju uzlabot prasmes, pārkvalificēties un kļūt par uzņēmējiem, lai ļautu mums izkļūt no šīs lejupslīdes.

Pieteikumu iesniegšana šim finansējumam ir stingri valstu valdību ziņā. Šajā kontekstā varētu būt vērts prasīt 75 % līdzfinansējumu, lai atvieglotu šos pieteikumus, un tādējādi ātri un efektīvi ļaujot atgūties cietušajiem strādniekiem.

  José Ribeiro e Castro (PPE-DE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs. Komisāra kungs, mēs gadiem esam runājuši par Lisabonas stratēģiju, un šis, iespējams, nav pats piemērotākais laiks tās apspriešanai. Neraugoties uz to, mums neapšaubāmi ir vajadzīga stratēģija: stratēģija, kas reaģē uz tām grūtībām un izaicinājumiem, ko radījusi pašreizējā krīze. Tas ir vēl kaut kas, ko mēs gaidām no Komisijas. Ir būtiski, lai Komisija neizvairītos no šīs tēmas, bet tā vietā atrastu iespējas izstrādāt kopīgas darbības ar Portugāles valdību un Vācijas, kā arī Vācijas pavalstu valdībām. Ir būtiski paturēt prātā, ka šī ir rūpniecība, kā jau tika teikts, kas Eiropai ir svarīga savas kvalitātes un vērtības dēļ, savas veiktās pētniecības dēļ, kā arī ar to saistītās vides kvalitātes dēļ. Ir būtiski, lai Komisija neizvairītos. Es atbalstu aicinājumu, ko izteica mans kolēģis Peneda kungs, lai Špidla kungs un Komisija apmeklētu Portugāli.

Ir būtiski, lai Komisija paturētu prātā, ka šobrīd eiropieši raugās uz Eiropu un gaida Eiropas iestāžu reakciju: viņiem ir jājūt, ka Eiropas iestādes atrodas tuvu. Eiropas sabiedrība nesaprot Eiropu, kas noņem no sevis atbildību par problēmām. Tā vietā cilvēki grib Eiropu, kas ir pietiekami drosmīga, lai atrotītu piedurknes un mestos darbā, palīdzot viņiem pārvarēt grūtības.

  Vladimír Špidla, Komisijas loceklis. − (CS) Dāmas un kungi, šis gadījums, ko mēs apspriežam, ir nozīmīgs, un tas ir daļa no kopējās ekonomiskās situācijas. Jūs noteikti arī labi apzināties, ka tā stratēģija, ko Komisija izstrādā, ir noteikta rūpniecības politika, jo Komisija stingri uzskata, ka rūpniecībai vienmēr ir jāieņem nozīmīga vieta mūsu ekonomikā un ka tā ir progresīvo tehnoloģiju lāpnesis. Ir skaidrs, ka krīze, kurā mēs atrodamies, ir strukturāla, tādēļ Komisija savās stratēģijās un pamatdokumentos no vienas puses izstrādā turpmāko zaļo ekonomiku jeb „zaļās darbavietas”, vienlaikus ļoti stingri prasot jauninājumus un modernizāciju. Skaidrs ir arī tas, kā es teicu sākumā, ka uzņēmējdarbības lēmumu pieņemšana ir uzņēmumu ziņā, un ka Komisija neiejauksies šādās lietās.

Protams, cita lieta ir tad, ja pārstrukturēšana sasniedz zināmu apjomu un tiek pieņemti lēmumi ar sociālām sekām kopienas mērogā; šādā gadījumā ir instrumenti un Eiropas politikas virzieni, kurus mums, protams, vienmēr ir pienākums mobilizēt, un mēs tos mobilizējam. Attiecībā uz to, ka man divreiz zvanīja, lai iepazīstinātu mani ar faktisko situāciju, protams, ka es esmu gatavs to darīt, jo galu galā viens no mūsu galvenajiem pamatpienākumiem ir pieņemt lēmumus, pamatojoties uz to, kas ir iespējams. Tika minētas iespējas izmantot Eiropas fondus un minētas pieejas, ko savā starpā apspriedušas Portugāles un Vācijas valdības. Jebkurā gadījumā es varu skaļi un skaidri apgalvot, ka Komisija vienmēr aktīvi izmanto visas pieejasmās iespējas, ka Komisija to dara šajā gadījumā un ka Komisija neapšaubāmi to darīs arī turpmākajos gadījumos.

  Priekšsēdētājs . – Ar to mēs beidzam šo darba kārtības punktu.