Debašu stenogramma

Otrdiena, 2009. gada 10. marts - Strasbūra

20. Daudzgadu plāns zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā (debates)

  Priekšsēdētājs . – Nākamais darba kārtības punkts ir debates par priekšlikumu Padomes regulai attiecībā uz daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā (COM(2009)0093 – C6-0081/2009 – 2009/0029(CNS)).

  Philippe Morillon, Zivsaimniecības komitejas priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, Parlamenta lēmums pieņemt Padomes lūgumu izskatīt šo lietu steidzamā kārtā bija vienbalsīgs gan Zivsaimniecības komitejā pagājušajā nedēļā, gan arī šeit šī rīta plenārsēdē.

Mēs visi, protams, labi apzināmies vajadzību, lai Eiropas Savienība ievērotu tās saistības, ko Marakešā pagājušajā novembrī uzņēmās kompetentā starptautiskā komisija ICCAT (Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija). Īpaši mums jāīsteno tie ieteikumi, ko šī organizācija pieņēma, lai samazinātu pastāvīgo zilo tunzivju pārzveju Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un risinātu nopietno apdraudējumu, ko šī pārzveja rada sugu nākotnei un tādējādi arī zivsaimniecības nozares nākotnei.

Divi no maniem kolēģiem Zivsaimniecības komitejā, Fraga Estévez kundze un Romeva i Rueda kungs, bija Marakešā, un viņi par to runās šajās debatēs. No savas puses es gribētu jums atgādināt, ka mūsu komiteja piešķir lielu nozīmi šim jautājumam, kas ietver kopējās zivsaimniecības politikas galvenos aspektus: resursu pārvaldību, flotu pārvaldību, starptautisko, reģionālo un divpusējo nolīgumu ievērošanu, tehniskus pasākumus un, visbeidzot, uzraudzību, pie kuras es drīz atgriezīšos. Tādējādi šis noteicošais jautājums, mūsuprāt, ir kopējās zivsaimniecības politikas uzticamības pārbaude.

Šī iemesla dēļ acīmredzami nebija runas par jauna krājumu atjaunošanas plāna ieviešanu bez apspriešanās ar Parlamentu.

Tādēļ es priecājos, ka Komisija beidzot izvēlējās vienīgo juridiski un politiski pieņemamo ceļu, lai īstenotu ICCAT ieteikumus, proti, noteiktā veidā iesniedzot priekšlikumu regulai, pamatojoties uz EK līguma 37. pantu.

Saistību, ko Komisija Eiropas Savienībā vārdā ir uzņēmusies reģionālajās zivsaimniecības organizācijās, transpozīcija Kopienas tiesību aktos galu galā diez vai ir nediskutējama darbība, un mums ir jāuzstāj, lai to vienmēr veiktu šīs iestādes demokrātiskā uzraudzībā.

Es patiešām ļoti priecājos par dažādajiem izvirzītajiem pasākumiem, jo, lai gan tie ir diezgan ierobežojoši mūsu operatoriem, tie atbilst šiem uzdevumiem, un es vēlos uzsvērt, ka vissvarīgākie no šiem pasākumiem, bez šaubām, ir tie, kas attiecas uz uzraudzību, jo ir pilnīga taisnība, ka neviens atjaunošanas plāns nevar būt efektīvs bez uzraudzības.

Tādēļ es esmu pateicīgs jums, komisāra kungs, par šo priekšlikumu un es ceru, ka jūs šī plāna reālajā īstenošanā, kad Padome to ratificēs, izrādīsiet tikpat lielu apņēmību, kādu jūs izrādījāt, lai panāktu apmierinošu vienošanos ar ICCAT.

  Joe Borg, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos uzsvērt nozīmi, kādu Komisija piešķir zilās tunzivs krājumu un zvejniecības ilgtspējai, kā arī Eiropas Parlamenta lielo nozīmi šajā procesā.

Saskaņā ar 2006. gada austrumu zilās tunzivs krājumu atjaunošanas plānu un, pamatojoties uz tā īstenošanas 2006., 2007. un 2008. gada zvejniecības sezonā, un, ņemot vērā jaunus zinātniskus ieteikumus, ICCAT nolēma pieņemt jaunu atjaunošanas plānu. ICCAT Zinātniskā komiteja skaidri norādīja savu viedokli, ka 2006. gada atjaunošanas plāns bija nepietiekams, lai atjaunotu krājumus, un atkārtoti izteica bažas attiecībā uz kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) līmeni un pārmērīgo zvejas intensitāti.

Turklāt ICCAT līgumslēdzējas puses norādīja konkrētas kļūmes 2006. gada plāna īstenošanā, un tādēļ nolēma pieņemt jaunu plānu. Šajā plānā ir risinātas Zinātniskās komitejas bažas, īpaši, samazinot KPN līmeni un ieviešot jaunus pasākumus zvejas jaudas un zivjaudzēšanas kapacitātes regulēšanai.

Jāatzīmē arī, ka pēc Eiropas Kopienas iniciatīvas jaunajā atjaunošanas plānā ir ieviesta prasība pēc gada zvejas plāniem ICCAT līmenī. Šis ir efektīvs instruments, lai novērstu pārmērīgo nozveju, nosakot tos kuģus, kuri ir garāki par 24 m un kuri zvejo zilās tunzivis, un nosakot to individuālās kvotas. Es esmu pārliecināts, ka gada zvejas plāna ieviešana ir galvenais instruments, lai nodrošinātu kvotu pilnīgu ievērošanu.

Tāpat jaunajā atjaunošanas plānā ir uzlaboti esošie kontroles pasākumi, kā arī ieviesti jauni pasākumi, lai risinātu tās kļūmes, kuras konstatējušas līgumslēdzējas puses un kuras pieminēja Philippe Morillon kungs.

Galvenais pasākums, kas ieviests jaunajā atjaunošanas plānā, ir būtisks KPN samazinājums no 27 500 līdz 22 000 tonnām 2009. gadā, un tālāks samazinājums līdz 19 950 tonnām 2010. gadā, un 18 500 tonnām 2011. gadā. Tādējādi EK kvota 2009. gadam no 15 641 tonnas, kas bija paredzēta 2006. gada plānā, ir samazināta līdz 12 406 tonnām. Visiem gadiem ir samazinātas zvejas sezonas, jo īpaši kuģiem, kas zvejo ar riņķvadiem, kas veic šīs nozvejas lielāko daļu. Pilnīgi jauns un izšķirošs jaunā plāna elements ir pasākumi, lai iesaldētu un samazinātu zvejas jaudu un zivjaudzēšanas kapacitāti. Jau kādu laiku pārlieku lielā kapacitāte ir bijusi pārmērīgas zvejas jaudas galvenais dzinējspēks. Tagad ir pienācis laiks reāli risināt šo jautājumu, un Kopienai šeit ir jāpieliek pūles tāpat kā citām ICCAT loceklēm.

Vēl viens pasākums ir to zvejas plānu ieviešana, ko es jau minēju. Turklāt ir pielāgoti izņēmumi attiecībā uz mazāko pieļaujamo lielumu. Atlantijas okeānā pelaģiskiem traleriem vairs nepiemēro izņēmumus, bet piekrastes amatierzvejai piemērojamie izņēmumi ir atcelti, izņemot vienu gadījumu. Faktiski iepriekšējie izņēmumi tagad attiecas tikai uz zvejojušām laivām zvejai ar ēsmu. Tagad izņēmumi attiecas uz amatierzveju Vidusjūras piekrastē. Ir pastiprināti kontroles pasākumi, jo īpaši attiecībā uz kopīgām zvejas darbībām, vispārēja zilo tunzivju pārkraušanas citā kuģī, atrodoties jūrā, aizlieguma pieņemšanu un reģionālās ICCAT novērotāju programmas ieviešanu.

Noslēgumā vēlos pateikt, ka Atlantijas okeāna austrumu daļas zilās tunzivs stāvoklis ir uzskatāms par ļoti nopietnu. Krājumu atjaunošanas procesu apdraud kvotu pārsniegšana, kā arī atbilstības trūkums, īpaši attiecībā uz datu savākšanu un nosūtīšanu. Taču es esmu pārliecināts, ka mūsu vienošanās steidzami pieņemt pasākumus, lai likvidētu pārmērīgu nozveju un nodrošinātu stingru ICCAT noteikto pasākumu ievērošanu, var labot šo stāvokli un atjaunot zilās tunzivs krājumus ilgtspējīgā līmenī.

Mums ir jānodrošina, lai nākotnē vairs neatkārtotos tādas situācijas kā pagājušajā gadā. Labākais līdzeklis, lai to panāktu, būs tas, ja Padome ātri pieņems jauno zilās tunzivs krājumu atjaunošanas plānu. Tādēļ ir jāizvairās no jebkādas kavēšanās šīs regulas pieņemšanā, īpaši, ja mēs gribam nodrošināt Kopienas uzticamību starptautiskā līmenī un veicināt šo krājumu atjaunošanas procesu. Es esmu pārliecināts, ka tad, ja šis plāns tiks pilnībā ievērots, tas nodrošinās reālu iespēju zilās tunzivs krājumu pakāpeniskai atjaunošanai. Tādējādi nekavējoties ir nepieciešama apņēmīga un efektīva rīcība Eiropas Kopienas līmenī.

Pēc šī plāna pieņemšanas Komisija ir nolēmusi cieši sadarboties ar dalībvalstīm un ICCAT līgumslēdzējām pusēm, lai nodrošinātu un rūpīgi uzraudzītu šī atjaunošanas plāna pilnīgu īstenošanu.

Visbeidzot, es vēlos izteikt atzinību par Eiropas Parlamenta konstruktīvo pieeju un sadarbību šī jutīgā jautājuma risināšanā, atspoguļojot mūsu kopīgas intereses un apņemšanos nodrošināt, lai pilnībā tiktu ievērota Kopienas zivsaimniecības politika, kā arī izpildītas mūsu starptautiskās saistības.

  Carmen Fraga Estévez, PPE-DE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, mana politiskā grupa balsoja par to, lai zilās tunzivs krājumu atjaunošanas plānu izskatītu steidzamā kārtā, jo ir būtiski, lai šie jaunie pasākumi stātos spēkā pirms zvejas sezonas sākuma aprīlī.

Tomēr es vēlos arī visiem atgādināt, ka ne’viens atjaunošanas plāns neglābs zilās tunzivis, ja netiks samazināta zvejas jauda, sākot ar konkrētām Kopienas zvejas flotēm, kuras ir labi zināmas un šajā saistībā tikušas norādītas jau daudzus gadus. Visos šajos gados attiecīgās dalībvalstis ir ļāvušas savu kuģu skaitam palielināties līdz skandalozam līmenim, savukārt Eiropas Komisija ir pasīvi stāvējusi malā. Tas mūs noveda pie šīs situācijas, no kuras tagad gandrīz nav izejas.

Kad 2007. gadā tika pieņemts pašreizējais atjaunošanas plāns, es iesniedzu grozījumu, kuru Parlaments pieņēma un kuru Komisija iekļāva teksta galīgajā versijā. Šis grozījums dalībvalstīm uzlika pienākumu iesniegt zvejas plānus, kuros tiek parādīts, ka to zvejas jauda ir pielāgota piešķirtajām kvotām.

Neraugoties uz to, 2008. gada sākumā, faktiski agrāk nekā iepriekšējā gadā, zvejošana atkal bija jāaptur, kad tika konstatēts, ka praktiski visas Kopienas kvotas ir izmantotas tikai pāris nedēļās; tas nozīmē, ka mēs stāvokli padarījām vēl ļaunāku.

Jaunā atjaunošanas 5. pantā ir noteikts, ka dalībvalstīm ar pārmērīgi lielu zvejas jaudu līdz 2010. gadam tā ir jāsamazina par 25 %. Man ne tikai šķiet, ka šis samazinājums ir neticami maigs, salīdzinot ar veiktajiem pārmērīgās nozvejas apjomiem, bet es arī esmu ārkārtīgi nobažījusies, ņemot vērā precedentus, par Komisijas un Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) spēju īstenot šīs saistības, ņemot vērā skaidro politiskas gribas trūkumu, ko iesaistītās dalībvalstis ir vairāk nekā parādījušas.

Tādēļ es lūdzu komisāra kungu šeit un tagad mums garantēt, ka šis politiskais gribas trūkums neatsauksies uz Komisiju, un ka šoreiz Komisija veiks kādu patiesi stingru darbību, kas sniedzas tālāk par zvejas agru apturēšanu atkal šajā pavasarī.

  Rosa Miguélez Ramos, PSE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, priekšlikumā Padomes regulai attiecībā uz daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir praktiski īstenots tas saistošais lēmums, ko savā gada sanāksmē 2008. gada novembrī vienbalsīgi pieņēma Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT).

Kā tika norādīts, šai regulai būtu jāstājas spēkā līdz zvejas sezonas sākumam aprīlī, kas nozīmē to, ka obligātā apspriešanās ar Eiropas Parlamentu ir jāveic šajā plenārsēdē. Mēs gribētu palīdzēt panākt efektīvu politisku vienošanos ar Padomi šajā jautājumā, kurš, mūsuprāti, ir ārkārtīgi svarīgs un pelna mūsu vislielāko uzmanību. Tādēļ Parlamenta Zivsaimniecības komiteja vienbalsīgi atbalstīja šī jautājuma izskatīšanu steidzamības kārtā.

Gada zvejas plānu, zvejas sezonas samazināšanas, uzraudzības sistēmas pastiprināšanas, nārsta vietu noteikšanas Vidusjūrā un ICCAT novērotāju klātbūtnes uz riņķvadu kuģiem un tunzivju audzētavās, kā arī visu regulā ietverto pasākumu mērķis ir nodrošināt pieņemto vadības pasākumu ievērošanu un nodrošināt izsekojamību visos posmos. Es domāju, ka tas izdosies.

Katrai līgumslēdzējai pusei – es domāju, ka ir svarīgi to norādīt – būs jāiesniedz zvejas plāns zvejas kuģiem un stāvvadiem, kas ķer zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, kurā cita starpā ir norādīti apstiprinātie par 24 m garākie zvejas kuģi, kā arī ieviestie pasākumi, lai nodrošinātu, ka netiek pārsniegtas individuālās kvotas.

Vēl viens svarīgs pasākums, kas jāpieņem, ir zvejas sezonas samazināšana un slēgtās sezonas pagarināšana riņķvadu kuģiem, āķu jedu kuģiem, laivām zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivām, pelaģiskiem traleriem, kā arī atpūtas zvejai. Tāpat svarīgi ir pielāgošanas plāni valstīm ar pārmērīgi lielu flotes jaudu un zilo tunzivju uzbarošanas zivjaudzētavām.

Dāmas un kungi, es pēdējās dienās esmu ļoti daudz izlasījusi par tunzivīm, un īsajā laikā, kas man atlicis, vēlos izvirzīt dažus jautājumus.

Papildus tam, ka nav gandrīz nekādas pārvaldības, lai reaģētu uz sakritīgajām zivsaimniecības valstu interesēm un lielo tirgus pieprasījumu, pastāv daudzu dažādu veidu faktoru apvienojums, kādēļ zilās tunzivis, mūsdienās ļoti plaši izmantota suga, atrodas tik nedrošā stāvoklī.

Faktiski Eiropas Savienība vai, pareizāk sakot, trīs tās dalībvalstis (Francija, Spānija un Itālija) kopīgi rada pusi no visas pasaules zilo tunzivju nozvejas. Tādēļ ir kritiski svarīgi, lai Eiropas Savienība spētu sniegt ICCAT kvalitatīvus statistikas datus par zvejniecību vai izmantoto zvejniecības jaudu ne tikai tādēļ, ka statistika ir būtiska, ja mēs gribam veikt pētniecību saistībā ar tām vajadzībām vai jautājumiem, ko šodien izvirza zilo tunzivju bioloģija un ekoloģija, kas ir reāls izaicinājums zinātniskajai pētniecībai.

Ja mēs gribam saglabāt šo sugu, tad mums par to ir vairāk jāzina. Tādēļ, manuprāt, visam, kas saistīts ar datu vākšanu un statistiku, ir īpaši svarīga nozīme.

  Raül Romeva i Rueda, Verts/ALE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, ir pienācis laiks runāt skaidri. Es nedomāju, ka tas, kas atrodas mūsu priekšā, ir atjaunošanas plāns; drīzāk to varētu skaidri nosaukt par nāves spriedumu.

Politiskas atbildības trūkums no zināmu valdību un Komisijas puses kopā ar zināmu aklumu pašā nozarē ir novedis mūs pie scenārija, kad mums sev ir jāuzdod jautājums nevis, vai mēs spēsim palīdzēt krājumiem atjaunoties, bet gan – kad mēs vairs neredzēsim un neatradīsim tunzivis savās jūrās un okeānos. Es šeit nerunāju par dekādi, bet, lielākais, pieciem gadiem.

Šajā kontekstā Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija patiesībā būtu jāsauc par Starptautisko visu tunzivju noķeršanas komisiju.

Valdības un Komisija izliekas nedzirdam tos zinātniskos ieteikumus, kuri laiku pa laikam tās ir brīdinājusi par sabrukumu cerībā, ka sekos politiska reakcija, kas nekad nesekoja. Šīs attieksmes sekas – mēs nedrīkstam sevi maldināt – ir vēl viens solis tuvāk bezdibenim.

Tagad, kad mēs tik tālu esam nonākuši, baidos, ka ir palikuši tikai daži risinājumi, lai glābtu tunzivis, lai gan ir viens risinājums, ko mēs joprojām varam izmantot: mums ir jāstrādā, lai panāktu tunzivju iekļaušanu CITES konvencijas sarakstā kā apdraudētu sugu un tādējādi, aizliedzot to izmantošanu komerciālos nolūkos, garantētu šīs sugas nākotni.

  Iles Braghetto (PPE-DE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, es atzinīgi vērtēju iespēju ar visu vajadzīgo steidzamību ķerties pie diskusijām par pasākumiem, kas jāpieņem, lai aizsargātu zilās tunzivs krājumus, un par kvotu pakāpenisko samazināšanu, ko noteikusi ICCAT.

Eiropas Savienībai ir jāizpilda savas saistības atbalstīt Marakešā pieņemto atjaunošanas plānu, papildus nodrošinot, ka dalībvalstis uzrauga tā īstenošanu, lai novērstu nelegālu tunzivju zvejniecību. Īpaši izplatīta tā ir Vidusjūrā, kā televīzijā un presē to atklājušas žurnālistu nesen veiktas izmeklēšanas. Eiropas Savienībai arī jāizvirza jautājums par negodīgo konkurenci, ko atbilstīgās sezonās rada Vidusjūras dienvidu krastu valstis.

Es jo īpaši atzinīgi vērtēju šādus ierosinātās regulas aspektus: lēmumu saskaņot zvejas jaudu ar piešķirtajām kvotām; apņemšanos noteiktajā laikā sagatavot informāciju par attiecīgo gada zvejas plānu īstenošanu; savstarpējo starptautisko inspekcijas programmu, lai garantētu šī atjaunošanas plāna efektivitāti; un noteikumus sporta un atpūtas zvejniecībai. Citiem vārdiem, stingrāku un prasīgāks plānu nekā iepriekš, lai vadītu šīs ļoti nozīmīgās zvejas darbības.

  Ioannis Gklavakis (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, regulas projekts zilās tunzivs krājumu saglabāšanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, kuru mēs šovakar steidzamības kārtā apspriežam, paredz kvotu līmeņa samazinājumu līdz 2011. gadam, zvejniecības ierobežojumus noteiktās teritorijās un noteiktos periodos, jaunu minimālo izmēru, ierobežojošus pasākumus sporta un atpūtas zvejniecībai, zvejas jaudas samazināšanu un nobarošanas zivjaudzētavu kapacitātes samazināšanu, pastiprinātus kontroles pasākumus un ICCAT starptautiskās kopīgās inspekcijas programmas piemērošanu, lai nodrošinātu šī plāna efektivitāti.

Es piekrītu šīs regulas garam, ņemot vērā, ka tunzivju pārmērīgi lielās nozvejas dēļ to krājumi ir samazinājušies līdz ļoti bīstamam līmenim. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka pēdējos divos gados Komisija ir piemērojusi paātrinātu tunzivju zvejniecības aizliegumu pirms zvejniecības sezonas beigām, jo atklājās, ka dažu dalībvalstu praktizētā pārlieku lielā nozveja bija sasniegusi pat 200 %, tādējādi radot jūtamu kaitējumu tām valstīm, kuras nebija pārkāpušas šo likumu, bet kuras arī bija spiestas pārtraukt tunzivju zveju.

Taču šajā regulā ir divi punkti, kas mani satrauc.

Pirmais ir īsais termiņš, kas noteikts dalībvalstīm, lai tās pielāgotu savu zvejas intensitāti. ICCAT ieteikums šī nosacījuma piemērošanai paredzēja noteikt 2010. gadu, turpretī tagad šī regula paredz noteikt 2009. gadu. Šis termiņš ir ļoti īss, un es baidos, ka radīsies problēmas.

Otrais jautājums ir tās palielinātās izmaksas saistībā ar pastiprināto inspekcijas programmu, kuras būs jāsedz dalībvalstīm. Domāju, ka varētu izpētīt Kopienas palīdzības iespējas šajā virzienā.

  Sebastiano Sanzarello (PPE-DE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, kā liecina līdz šim sacītais, ICCAT plāns vēl nav pilnībā īstenots. Tas nozīmē, ka šo plānu, kas reglamentē tunzivju zvejniecības metodes, kuras savā starpā ievērojami atšķiras, sākot no zvejas ar riņķvadiem līdz tradicionālajai zvejai, izmantojot fiksētos tīklus, ir nepieciešams rūpīgi pilnveidot, pirms to var pilnībā piemērot. Mums ir jānošķir patvaļīgā sugu ķeršana, kas notiek zvejas ar riņķvadiem gadījumā – kura kļūst vēl ļaunāka, tai gadījumā kad flotes pārsniedz savas kvotas, kas netiek pietiekami uzraudzīts, kā daži deputāti ir norādījuši, – no tradicionālās zvejas ar fiksētajiem tīkliem. Fiksētie tīkli pēc savas definīcijas dzīšanos pēc medījuma padara neiespējumu: izmantojot šo sistēmu, zvejošanas sezona var būt efektīva no 50 līdz 60 dienām.

Izvirzot jaunos noteikumus, ICCAT ir jāņem vērā šīs zvejniecības sistēmu atšķirības. Tai ir arī jādomā par to, ka tunzivju zvejošana ar fiksētajiem tīkliem ir arī kulturāla un vēsturiska darbība, kas nerada kaitējumu videi un sniedz nodarbinātības iespējas tūkstošiem cilvēku. Es arī uzskatu, ka UNESCO būtu jādomā par šīs sistēmas aizsardzību, jo tai ir liela nozīme kultūras ziņā, kā arī ietekme uz ekonomiku un darbavietām. Manuprāt, ICCAT būtu jāizveido savu programmu papildu kontroles sistēmas: nedrīkstētu pieļaut, ka visas tunvizis tiek noķertas, pirms tās sasniedz Vidusjūru; nedrīkstētu pieļaut patvaļīgu zvejniecību Vidusjūrā, ko izraisa zilo tunzivju komerciālā vērtība. Nobeigumā es gribētu pateikt, komisāra kungs, ka ir vērts pielikt diplomātiskas pūles, lai ierobežotu zvejniecību Vidusjūrā, atļaujot zvejošanu tikai tām valstīm, kuras atrodas Vidusjūras krastos, un aizliedzot citām valstīm šeit zvejot tādēļ, ka šīs valstis ir ieinteresētas aizsargāt Vidusjūras zivju sugu krājumus un tādēļ, ka tās ir kopīgi ieinteresētas, lai garantētu savas zvejniecības nākotni.

  Joe Borg, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, es vēlos pateikties deputātiem par komentāriem un jautājumiem, ko viņi izvirzījuši šajās debatēs, kā arī par lūguma izskatīt šo jautājumu steidzamības kārtā pieņemšanu. Kā es teicu pašā sākumā, pasākumi, par kuriem vienojās Marakešā, ir jātransponē pēc iespējas ātrāk, lai tos piemērotu līdz ar zvejas sezonas sākumu.

Šis gads neapšaubāmi būs pārbaude mūsu spējai parādīt savu apņemšanos attiecībā uz šo apdraudēto krājumu krājumu ilgtspēju. Es nevaru par daudz uzsvērt to, cik izšķiroši svarīgi ir, lai visas līgumslēdzējas puses, ne tikai mūsu pašu zvejnieki, ievērotu no jauna pieņemtos pasākumus. Šis ir vienīgais veids, kā nodrošināt iespēju šo krājumu izdzīvošanai. Jaunā atjaunošanas plāna neievērošanai būs nopietnas sekas un tā mūs novedīs pie šo krājumu iznīcības.

Attiecībā uz Fraga Estévez kundzes izvirzīto jautājumu es nevaru pateikt vairāk, kā to, ka atjaunošanas plāna veiksmīgai īstenošanai mums jāievieš jaudas samazinājums, jo īpaši, riņķvadu zvejas flotei, kura rada vislielāko spiedienu uz zilās tunzivs krājumiem. Šajā saistībā es vēlos atsaukties uz faktu, ka pagājušajā gadā mēs vienojāmies par pārstrukturēšanas pasākumu kopumu, kuru pamatā bija degvielas krīze, un mēs mudinām dalībvalstis izmantot šo pārstrukturēšanas pasākumu kopumu, lai praktiski īstenotu flotes samazināšanu, jo īpaši riņķvadu zvejas kuģu samazināšanu. Mēs dzirdam dažus uzmundrinošus jaunumus attiecībā uz vienu konkrētu dalībvalsti, Franciju, kura apņemas mudināt konkrētus zvejniekus atteikties no saviem kuģiem, lai īstenotu zvejas jaudas samazinājumu.

Mums ir jāredz, ka tas notiek arī citās dalībvalstīs, jo īpaši tādās kā Itālija, kurās ir ļoti ievērojama pārlieku lielā zvejas jauda. Tādēļ mēs šobrīd iesaistāmies diskusijās ar Itālijas iestādēm, lai noskaidrotu, vai tās var ļoti īsā laikā kaut ko ietekmēt šajā saistībā.

Man jāuzsver fakts, ka pagājušajā gadā mēs agri slēdzām zvejniecības sezonu, lai netiktu pakļauti kādas dalībvalsts vai kādas dalībvalstu grupas spiedienam. Mēs agri slēdzām zvejniecības sezonu: nekavējoties pēc tam, kad saskaņā ar mūsu aprēķiniem tika izmantotas visas Kopienas kvotas. Šogad, arī tādēļ, ka tika īstenoti gada zvejas plāni, par kuriem pēc neatlaidīga Kopienas lūguma vienojās Marakešā, mēs gatavojamies agri slēgt zvejniecības sezonu konkrētām dalībvalstīm. Ja kādas dalībvalsts flote pārsniegs savas kvotas, mēs nekavēsimies slēgt zvejas sezonu šai konkrētajai dalībvalstij. Tādējādi kvotu pārsniegšanas sekas izjutīs tikai šīs dalībvalsts flote, un nevis visas Kopienas flote. Es ceru, ka tas būs pietiekami, lai noregulētu mūsu darbības arī vēlāk zvejniecības sezonas laikā.

Ja mēs neīstenosim šo atjaunošanas plānu, tad turpmākajos gados mums nāksies pieredzēt tādas nopietnas sekas kā zvejniecības sezonas nesākšanos visos turpmākajos gados. Es ceru, ka mēs spēsim īstenot šo plānu.

Tādēļ es, diemžēl, nepiekrītu Romeva i Rueda kunga teiktajam, ka šis atjaunošanas plāns ir nāves apliecība. Es domāju, ka šis atjaunošanas plāns, ja tas tiks pienācīgi īstenots, dod mums reālu un pamatotu iespēju pieredzēt, ka krājumi atjaunojas. Fakts, ka mēs 2009. gadā esam samazinājuši kvotas no 15 641 tonnām līdz 12 406 tonnām, fakts, ko apstiprina mūsu šodienas debates un ko, cerams, apstiprinās Komisijas lēmums, kas, cerams, tik pieņemts vēlāk šomēnes, fakts, ka mēs gatavojamies īstenot Marakešas Atjaunošanas plānu, ko pieņēma novembrī, no šīs pašas zvejniecības sezonas sākuma norāda to, ka mēs runājam nopietni. Mēs negrasāmies pieņemt nekādu to zvejniecības iespēju ļaunprātīgu izmantošanu, kuru pamatā ir vienošanās Marakešā.

Mēs neesam gaidījuši, lai dabiski tiktu īstenota Marakešas vienošanās, kas būtu bijusi par vēlu zilo tunzivju zvejniecības sezonā. Mēs esam nolēmuši ieviest visus Marakešas plāna nosacījumus no paša sākuma.

Es ceru, ka tie tiks pienācīgi ievēroti, jo šādā veidā mēs kopīgi spēsim atjaunot šos apdraudētos krājumus. Ja mums tomēr tas neizdosies, tad nākamajā gadā mums nāksies runāt citā valodā.

  Priekšsēdētājs . − Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks ceturtdien, 2009. gada 12. martā plkst. 12.00.