Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/2212(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A6-0035/2009

Debates :

PV 09/03/2009 - 26
CRE 09/03/2009 - 26

Balsojumi :

PV 11/03/2009 - 5.18
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0118

Debates
Trešdiena, 2009. gada 11. marts - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

6. Balsojumu skaidrojumi
Visu runu video
PV
  

Mutiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

- Ziņojums: Elisa Ferreira (A6-0063/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Richard Corbett (PSE). – Priekšsēdētājas kundze, es atzinīgi vērtēju to, ka šajā ziņojumā ir aplūkots, ko varētu darīt Eiropas līmenī, lai stimulētu ekonomiku, tomēr es atzīstu, ka lielākā daļa instrumentu, kuri to varētu darīt, paliek dalībvalstu līmenī: 99 % no budžeta izdevumiem ir dalībvalstu, nevis Eiropas; lielākais regulējums ir dalībvalstu, nevis Eiropas. Bet, ja mēs raugāmies, ko varētu darīt Eiropas līmenī, Komisijas ierosinātais plāns par ieguldījumu 30 miljardu apmērā, starp tiem arī avansa maksājumi no struktūrfondiem un jauni aizņēmumi no Eiropas Investīciju bankas, var dot un dos reālu ieguldījumu šīs krīzes iznākumā.

Mums arī jāpārliecinās, lai Eiropā netiktu pieļauts protekcionisms. Dažādu valstu pieeja „lūgt no kaimiņa” novājinātu mūsu kopējo tirgu un nopietni kaitētu izredzēm radīt darbavietas un nodrošināt ekonomisko izaugsmi ilgtermiņā. Gluži pretēji, darba ņēmēju pārvietošanās brīvība un iniciatīvas atbalstīt uzņēmumu eksportu vienotā tirgū palīdzēs nodrošināt mūsu ekonomikas atveseļošanai nepieciešamo stimulu.

 
  
  

- Ziņojums: Paolo Costa (A6-0102/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Carlo Fatuzzo (PPE-DE).(IT) Priekšsēdētājas kundze, es balsoju par apvienoto tekstu par drošības uzlabošanu tiem, kas izvēlas ceļot pa jūru. Es domāju, ka ir ļoti svarīgi piebilst, ka daudz vairāk līdzekļu jātērē visu to jūrnieku profesionālisma celšanai, kuri atbildīgi par kuģošanu, proti, kapteiņa, galvenā inženiera, bocmaņa, dažādu darbu strādnieka, stūrmaņa, kā arī visu jūrnieku profesionālisma celšanai, jo cilvēku dzīvība un drošība uz jūras ir atkarīga no viņiem. Tāpēc es aicinu nodrošināt augstāku profesionālismu un lielākas algas tiem, kuru rokās ir jūras transporta pasažieru dzīvības.

 
  
  

- Ziņojums: Saïd El Khadraoui (A6-0066/2009)

 
  
MPphoto
 

  Simon Busuttil (PPE-DE), (MT) Es par šo ziņojumu vēlētos teikt, ka, neskatoties uz tā iniciatīvu vides labā, tajā tomēr trūka apsvērumu attiecībā uz negatīvo un neproporcionālo iedarbību, kāda tai būtu tajos reģionos un valstīs, kas atrodas Eiropas Savienības perifērijā, kā tas ir ar Maltu. Šī iniciatīva, iespējams, radītu ievērojamu cenu celšanos kravu transporta pārvadājumiem uz un no šiem perifērajiem reģioniem. Šo izmaksu celšanās, savukārt, varētu radīt augstākas cenas produktiem, kas tiek ievesti un izvesti no šiem reģioniem vai valstīm. Tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Leopold Józef Rutowicz (UEN).(PL) Priekšsēdētājas kundze, papildu nodevu ieviešana smagajam preču transportam radīs nodokļu pieaugumu. Kravas transports sniedz pakalpojumus visām ekonomikas nozarēm, kā arī pilsoņiem. Tā izmaksas ietekmē visu mūsu patērēto produktu cenu. Autoceļu transporta izmaksu palielināšana papildus jau maksājamajiem nodokļiem, kā arī vēl akcīzes nodokļa par degvielu un ceļa nodokli automaģistrāļu izmantošanai papildu izdevumi laikā, kad mums jārisina krīzes problēma, kurai neredz galu, ir sociāli bezatbildīga rīcība.

Gaisa piesārņojums, siltumnīcas efekts un nelaimes gadījumi lielā mērā ir atkarīgi no transportlīdzekļa konstrukcijas, kā arī no ceļa sistēmas. Pēdējo desmit gadu laikā ir panākts ievērojams progress šajā jomā, un mēs visi esam izbaudījuši šīs priekšrocības. Es neatbalstu direktīvu tās pašreizējā formā, jo tā radikāli jāpārskata.

 
  
  

- Ziņojums: Michael Cashman (A6-0077/2009)

 
  
MPphoto
 

  Hannu Takkula (ALDE).(FI) Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlētos pateikt, ka es atbalstu šo Cashman kunga ziņojumu, un es pateicos viņam par to. Tas tika ievērojami uzlabots Parlamenta lasījumā, ja mēs ņemam vērā, kāds bija Komisijas sākotnējais priekšlikums.

Pamatpieņēmums, kas mums jāizdara, ir, ka lēmumu pieņemšana ir pārredzama. Cilvēkiem jābūt iespējai piekļūt dokumentiem, jo tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt uzticēšanos, un, ņemot to vērā, ir ļoti svarīgi, lai mēs spētu panākt stāvokli, kad cilvēki redz, kā likumdošanas process progresē. Kas attiecas uz dokumentiem, pārredzamības princips jāpiemēro visos administratīvajos līmeņos.

Visi acīmredzami saprot, ka ir dažas jomas, piemēram, jautājumi saistībā ar personas veselības stāvokli un tā tālāk, kurās jāievēro privātums, bet likumdošanas procesā visam pamatā jābūt pārredzamam, tāpēc šajā sakarībā es esmu apmierināts ar šo rezultātu un uzskatu, ka godīgs un atklāts lēmumu pieņemšanas process ir veids, kādā mēs spēsim iegūt cilvēku uzticību.

 
  
MPphoto
 

  Martin Callanan (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, AK nevalstiskās organizācijas — Nodokļu maksātāju apvienības — pēdējā ziņojumā tika konstatēts, ka dalība ES katram vīrietim, sievietei un bērnam Apvienotajā Karalistē katru gadu izmaksā GBP 2000.

Man jāsaka, ka daudzi mani vēlētāji Ziemeļaustrumanglijā uzskata, ka par šādu lielu naudas summu saņem ļoti maz ko pretī. Tāpēc publiskas piekļuves nodrošināšana Eiropas iestāžu dokumentiem ir vismazākais, ko šie vēlētāji varētu sagaidīt par tik lielas summas atvēlēšanu ES katru gadu. Daudzu iedzīvotāju acīs ES joprojām ir ļoti neskaidra un monolīta vienība. Viss, ko mēs varam darīt, lai uzlabotu piekļuvi un sniegtu vairāk informācijas sabiedrībai par dažām lietām, kuras, iespējams, daži no mūsu komisāriem un arī citi labāk uzskatītu par konfidenciālām, ir ļoti apsveicami.

Mēs jau redzam trauksmes cēlējus un citus, kas tiek ķengāti un vajāti savās darbavietās par konfidenciālas informācijas atklāšanu. Ja pirmām kārtām visa šī informācija būtu pieejama, tad, iespējams, daudzi šie ārkārtas pasākumi būtu bijuši nevajadzīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  Syed Kamall (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, es esmu pateicīgs par šo iespēju paskaidrot savu balsojumu par šo ļoti svarīgo ziņojumu. Mēs visi zinām, ka tad, kad delikātās politiskās sarunās ir iesaistītas dažādas puses, dažreiz ir nepieciešama konfidencialitāte, lai nepieļautu darījuma izjukšanu. Tomēr tas īsti nav tas, par ko mēs runājam šajā gadījumā.

Pēdējā laikā ir bijušas sarunas par nolīgumu par viltotu preču tirdzniecības apkarošanu, un daži debašu jautājumi attiecas uz atsevišķu pilsoņu brīvību ievērojamu degradāciju. Ir bijuši priekšlikumi, piemēram, pārbaudīt cilvēkiem iPod un klēpjdatorus, kad viņi iebrauc valstī, lai pārbaudītu, vai tajos nav materiālu, kuros pārkāptas autortiesības. Vai to mēs varējām apspriest atklātās un pārredzamās debatēs? Nē, jo šie dokumenti ir jātur noslēpumā, iespējams, attaisnojamu iemeslu dēļ, bet tie ir iemesli, kuri nav mums saprotami. Tāpēc tas, kas mums tiešām ir vajadzīgs, ir lielāka atklātība un pārredzamība, lai mēs patiešām izprastu lietas būtību.

Es pilnībā piekrītu savam kolēģim Callanan kungam, kad viņš teica, ka tas, ka nav pārredzamības, nevēsta neko labu ES.

 
  
  

- Ziņojums: Jan Andersson (A6-0052/2009)

 
  
MPphoto
 

  Carlo Fatuzzo (PPE-DE).(IT) Es vēlētos pateikties šiem entuziastiem, kas nenogurstoši ir tik ilgi klausījušies. Priekšsēdētājas kundze, es esmu viens no tiem 74 EP deputātiem, kas šodien balsoja pret Andersson kunga ziņojumu, — nevis tāpēc, ka es esmu pret nodarbinātību, bet tāpēc, ka šīs pamatnostādnes Eiropas Savienībai, ES dalībvalstu politikai konkrēti nenosaka, ka viena no iespējām nodarbinātības uzlabošanai ir ļaut tiem strādājošajiem, kas vēlas, iet pensijā un ļaut pieprasīt to darīt. Šī politika, kad visur obligāti tiek pieprasīts pensijas vecuma pagarinājums, atņem jauniem cilvēkiem darbavietas, kad viņi labprāt vēlētos nomainīt vecākos darbiniekus, kuri vēlas atstāt savus amatus jaunajiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Martin Callanan (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, šis ziņojums sākas no nepareiza pieņēmuma: pieņēmuma, ka ES zina labāk, ja ir runa par nodarbinātības politiku. Daudziem maniem vēlētājiem būtu pamatoti iebildumi; viņi labāk vēlētos, lai ES liktu mieru nodarbinātības politikai. Es uzskatu, ka manai valstij jāatkāpjas no ES sociālo jautājumu nodaļas.

Tas ir mazliet vairāk nekā ironiski, ka ES cenšas uzspiest savu gudrību attiecībā uz nodarbinātības politiku dalībvalstīm, tajā pašā laikā, kad tā ir atbildīga par birokrātiskajiem šķēršļiem un regulējumu, kas ir nožņauguši tik daudz uzņēmumu manā reģionā un visā Eiropā un radījuši milzīgu bezdarbu, kuru tagad cenšas novērst.

Eiropas sociālais modelis ir novecojis, tas ir destruktīvs, tas liek šķēršļus darbavietu radīšanai un darbojas pret uzņēmējdarbību. Vislabākais ES būtu nebāzt degunu dalībvalstu nodarbinātības politikā un radīt mazāk birokrātisku šķēršļu un regulējuma. Tas ir labākais, ko mēs varētu darīt, lai radītu vairāk darbavietu tautsaimniecībā.

 
  
  

- Priekšlikums lēmumam par Reglamenta 139. pantu (B6-0094/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Jim Allister (NI). – Priekšsēdētājas kundze, es balsoju par šo priekšlikumu, jo tajā tiek atcelts muļķīgais lēmums pilnīgi nevajadzīgi tērēt vēl vairāk līdzekļu tulkošanas pakalpojumiem šajā Parlamentā saistībā ar īru valodu.

Es būtu labāk vēlējies pārstrādāt pilnīgi visu šo muļķību. Tomēr vismaz tagad mūsu nodokļu maksātāju nauda tiks ietaupīta, neizdodot to nevajadzīgām lietām.

Ir acīmredzams, ka īru valoda šajā Parlamentā tiek lietota minimāli, tomēr de Brún kundze, kā tas paredzēts viņas agresīvajā republikāņu programmā, drīkst mūs priecēt, runājot šajā mirušajā valodā, un vienīgais mierinājums ir, ka gandrīz neviens, kurš Parlamentā pieslēdzas līnijai, nevar saprast ne vārda, ko viņa saka. Varu viņus pārliecināt — viņi daudz neko nav zaudējuši.

Viņas kolēģe no „Sinn Féin” partijas McDonald kundze nav tikusi tālāk par stostīšanos un murmināšanu īru pidžinvalodā, bet mēs vienalga tērējam naudu tulkošanai.

 
  
  

- Ziņojums: Magda Kósáné Kovács (A6-0038/2009)

 
  
MPphoto
 

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, es pateicos Kovács kundzei par informatīvo un noderīgo ziņojumu par romu stāvokli.

Kā jūs visi zināt, romu tautības iedzīvotāju skaits turpina pieaugt un romi pārliecinoši kļūst par milzīgu un iedarbīgu spēku visā Eiropā. Šī 10–12 miljonu lielā ļaužu grupa ir pieskaitāma kontinenta nabadzīgākajiem iedzīvotājiem, tomēr tai ir neizmērojams potenciāls.

Mums kā eiropiešiem un Eiropas Parlamenta, kurš tika dibināts uz vienlīdzības pīlāra, deputātiem jārīkojas saistībā ar šo problēmu pēc iespējas ātrāk. Vienas no Eiropas lielākajām minoritātēm nepārtraukta apspiešana ir kaunpilna un neefektīva. Ar labāku regulējumu un ciešāku sadarbību valstis varētu nodrošināt darbu šim plašajam potenciālo darbinieku blokam. Ekonomiskajai krīzei saasinoties, romi varētu palīdzēt atrisināt dažas no Eiropas dziļākajām problēmām. Turklāt aizspriedumi pret šiem cilvēkiem un viņu degradācija ir vilkusies gana ilgi. Vienādas tiesības un iespējas jānodrošina visiem Eiropas pilsoņiem, arī romiem.

Tieši šī mēneša sākumā Ungārijā divi romu tautības iedzīvotāji tika nošauti kā dzīvnieki, kad viņi centās izglābties no savas degošās mājas. Kā tas ir iespējams, ka vienotā Eiropā notiek šādi gadījumi?

 
  
MPphoto
 

  Philip Claeys (NI). (NL) Priekšsēdētājas kundze, es balsoju pret Kovács kunga ziņojumu, jo visā ziņojumā valda upuru domāšana, un es uzskatu, ka tādai minoritāšu grupai kā romu klaidoņi reāli labāk noderētu tāda stratēģija, kas mudinātu viņus uzņemties vairāk atbildības par savu likteni.

Es arī, protams, piekrītu kopējam uzskatam, ka pret romiem jāizturas korekti, bet lielākā daļa šajā ziņojumā minēto problēmu ir saistītas ar dzīvesveidu, kādu šie ļaudis aktīvi piekopj. Mēs varam pieņemt tik daudz ziņojumu un lēmumu un ziedot tik daudz līdzekļu, cik gribam, bet tas ne par matu nemainīs stāvokli.

 
  
MPphoto
 
 

  Frank Vanhecke (NI). (NL) Priekšsēdētājas kundze, es šajā Parlamentā pavadītajā laikā esmu dzirdējis daudz politkorektu bezjēdzību, ko pastāvīgi apstiprinājis lielais vairākums, bet šis ziņojums, pēc manām domām, ir kronis visam. Ja šis Parlaments paredz iejaukties romu sociālajā stāvoklī un viņu piekļuvē darba tirgum, vai tas būtu par daudz prasīts — kaut nedaudz ievērot objektivitāti?

It taisnība, ka čigānu tautas problēmas lielā mērā vienkārši ir rezultāts viņu pašu negribēšanai piemēroties sabiedrībai, kurā viņi dzīvo, protams, attiecībā uz izglītību un arodapmācību. Desmitiem gadu mēs esam pumpējuši miljoniem eiro visu veidu programmās, kas ir pilnas ar idilliskām, bet galvenokārt nereālām bezjēdzībām, kāds ir šis ziņojums. Bez jebkādiem panākumiem. Vai nebūtu pienācis laiks beigt auklēties ar tām un palūkoties uz reālajiem problēmu cēloņiem, pirms mēs nākam klajā ar risinājumiem?

 
  
  

- Ziņojums: Herbert Reul (A6-0035/2009)

 
  
MPphoto
 

  Avril Doyle (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, lai gan grozītā versija bija uzlabojums, es tomēr ar smagu sirdi atbalstīju šo patstāvīgo ziņojumu, jo tas nav savienojams ar klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu, ko atbalstīja lielais vairums šajā Parlamentā 2008. gada 17. decembrī.

Es tikai atgādināšu, ka mans pašas ES ETS ziņojums, kas bija šī kopuma pamatā, tika atbalstīts ar 610 balsīm „par”, 60 deputāti atturējās, un 29 balsoja „pret”. Lieki teikt, ka Reul kungs nebija starp tiem 610 deputātiem no 699, kuri atbalstīja manu ziņojumu.

Es piesardzīgi izturos pret jebkuriem ieteikumiem veikt urbumus Arktikā vai pētījumus alternatīviem naftas avotiem, piemēram, darvas sērēm. Pēdējie mēneši ir parādījuši, ka energoapgādes drošības nozīme vēl nekad nav bijusi tik aktuāla. Visas ES nepieciešamā sadarbība un nepieciešamība izmantot stimulēšanas paketes, ko pašlaik ir uzsākušas gandrīz visas dalībvalstis un Komisija, uzsver vajadzību pēc ieguldījumiem atjaunojamos resursos, lai palielinātu mūsu energoapgādes drošību, samazinātu mūsu oglekļa emisijas un atbrīvotu mūs no lielās atkarības no fosilā kurināmā, lai gan uz zināmu laika periodu.

 
  
MPphoto
 
 

  Martin Callanan (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, es biju „ēnu” referents Sacconi kunga ziņojumam par CO2 emisijām no pasažieru transportlīdzekļiem, un es no veiktā darba varu secināt, ka mums jāsamazina sava atkarība no naftas.

Mums jāsamazina šī atkarība, jo lielākoties nafta, protams, tiek piegādāta no ļoti nestabilām un nedrošām pasaules vietām. Pārāk ilgi mūsu vēlmes pēc naftas dēļ ir ieilguši režīmi, kas ir ļoti nelabvēlīgi visam, ko mēs aizstāvam, mūsu pašu interesēm un mūsu pašu vērtībām, jo īpaši tas attiecas uz cilvēktiesībām un labu pārvaldību.

Mums jo īpaši, protams, jāsamazina atkarība no Krievijas naftas piegādēm. Krievija jau agrāk ir parādījusi, ka tā bez svārstīšanās izmantos savu kontroli pār lielāko daļu mūsu enerģijas piegāžu, lai sasniegtu savus politiskos un ekonomiskos mērķus, un mums jādara viss, lai samazinātu tās spēju to darīt, kā arī, protams, samazinātu mūsu atkarību no naftas resursiem.

 
  
  

- Ziņojums: Georg Jarzembowski (A6-0055/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Neena Gill (PSE). – Priekšsēdētājas kundze, es atturējos balsot par šo ziņojumu, jo es uzskatu, ka tas vienkārši nav pietiekami dziļš. Mēs iepriekš šeit esam solījušies samazināt emisijas. Transporta jomai ir jābūt galvenajai cīņā pret klimata pārmaiņām, un tā jāatbalsta, lai tiktu izpildīti tās uzdevumi, bet šis ziņojums nebūs tam īpaši noderīgs.

Ļoti žēl, jo tajā ir daži labi priekšlikumi. Iekasētā maksa par trokšņu izraisīšanu uz dzelzceļa ņem vērā plašāku transporta ietekmi uz vidi un labi saskan ar priekšlikumiem, kas pašlaik tiek izskatīti Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā par trokšņu samazināšanu saistībā ar automobiļu riepām.

Tomēr daudz vairāk būtu vajadzējis paveikt aviācijas nozarē. Savādi, ka ziņojumā ir minēts dzelzceļa, jūras un iekšzemes ūdensceļu transports, bet šī nozare, kas ir viena no galvenajām oglekļa emisiju radītājām, tika atstāta novārtā. Tāpēc, ka šī joma tika apieta un daudzu citu trūkumu dēļ, es atturējos balsot par šo ziņojumu.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums B6-0107/2009 (Lisabonas stratēģija)

 
  
MPphoto
 

  Hannu Takkula (ALDE).(FI) Priekšsēdētājas kundze, Lisabonas stratēģiju ir vērts atbalstīt, bet šajā sakarībā jāsaka, ka ideja par to, ka Eiropa līdz 2010. gadam varētu kļūt par pasaules vadošo uz zināšanām balstīto tautsaimniecību, nepiepildīsies. Tagad ir 2009. gads, un, ja mēs gribam kaut ko sasniegt, mums ļoti drīz pareizi jāizvēlas Eiropas kopējās saistības. Tad mēs varētu sasniegt šo mērķi varbūt līdz 2020. vai 2030. gadam.

Tas galvenokārt nozīmē, ka ļoti drīz jāpieņem visas Eiropas saistības attiecībā uz apmācību un pētniecību. Pašlaik mūs ir piemeklējusi ekonomikas recesija, un līdztekus šai lejupslīdei mums jāatceras, ka mums ir jāsasniedz pienācīgs labu cilvēkresursu līmenis —darbaspēks mūsu nodarbinātības tirgiem —, mums it sevišķi būs jāiegulda apmācībā un mācību spēku apmācībā. Tā ir prioritāte, ja mēs tiešām gribam sasniegt Lisabonas stratēģijas mērķus.

 
  
MPphoto
 

  Philip Claeys (NI). (NL) Priekšsēdētājas kundze, es atturējos balsot par rezolūciju par Lisabonas stratēģiju, lai gan šī rezolūcija būtībā kopumā ir ļoti objektīva rezolūcija, kas sniedz stāvokļa precīzu vērtējumu un arī ietver daudzus priekšlikumus, kurus es pilnībā atbalstu. Tomēr es atturējos no balsojuma, jo atkal tiek izvirzīts temats par šīm bēdīgi slavenajām zilajām kartēm ekonomiskajai imigrācijai un tas saņem iejūtīgu atbalstu tieši tajā laikā, kad vairāk nekā 20 miljoni cilvēku Eiropas Savienībā piedzīvo bezdarbu, kas noteikti vēl palielināsies ekonomiskās krīzes dēļ.

Tieši šādos laikos mums vajadzētu pārtraukt ķerties pie īslaicīgiem risinājumiem, piemēram, atkal vilināt ekonomisko imigrantu barus uz Eiropas Savienību. Tā vietā mums jāveic ieguldījumi to iedzīvotāju apmācībā un pārapmācībā, kas pašlaik ir bez darba, nevis vienkārši jāatstāj viņi likteņa ziņā un jādod priekšroka jaunu imigrantu pieplūdumam.

 
  
MPphoto
 

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, es neatceros, kāds bija mans balsojums par Lisabonas stratēģiju. Es domāju, ka tas ir pilnīgi bezvērtīgi, jo tika paredzēts, ka Eiropa kļūs par vadošo uz zināšanām balstīto sabiedrību līdz 2010. gadam. Visu šo 10 gadu laikā, kopš es piedalos šajā Parlamentā, es mēģināju saprast, kā mēs to panāksim, jo mēs pieņēmām vienu regulu pēc otras, kas bija nomācoša nodarbošanās un iespēja un tiešām tāda, kas veicināja attālināšanos no Eiropas kontinenta.

Es vienmēr esmu atturīgs, kad ir runa par šāda veida ziņojumiem. Sēžot šeit šodien Parlamentā pāris stundas un balsojot par aizvien vairāk regulu ieviešanu uzņēmējdarbībai un cilvēkiem, es jūtu, ka mēs šajā Parlamentā ejam pilnīgi nepareizā virzienā un mums nekavējoties ir nepieciešamas milzīgas radikālas pārmaiņas.

 
  
MPphoto
 

  Martin Callanan (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, es piekrītu daudziem kolēģa Heaton-Harris kunga komentāriem. Kā viņš pareizi pateica, Lisabonas stratēģija uzliek ES saistības līdz 2010. gadam kļūt par, mazliet ironiski, viskonkurētspējīgāko tautsaimniecību pasaulē. Kad palicis tikai viens gads līdz šim pašu uzliktajam termiņam, nevar būt, ka es esmu vienīgais šajā Parlamentā, kuru izbrīna un dara mazliet skeptisku doma, vai mēs vispār kādreiz to sasniegsim.

Mēs pastāvīgi pieņemam lēmumus, un Komisija pastāvīgi izstrādā stratēģiskus dokumentus, kuri nosaka, kā mums to sasniegt. Šķiet, ka mēs tiešām to nekad nesasniegsim.

Lisabonas stratēģijas saturā vienmēr ir pārspīlēta ES spēja to izpildīt, un daudzējādā ziņā tas bijis pretrunā ar ES kopējo garu pēdējo 50 gadu laikā, jo, kā Heaton-Harris kungs mums atgādināja, liela daļa ES nodarbinātības un ekonomikas regulējuma patiesībā rada vairāk grūtību Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanā nekā jebkas cits. Mēs pastāvīgi kraujam vairāk un vairāk nastas un noteikumus, kas izspiež rūpniecību ārā no Eiropas, un mums nav nekādu iespēju sasniegt jebkādu Lisabonas stratēģijas mērķi. Ir laiks kļūt godīgiem pret sevi un to atzīt.

 
  
MPphoto
 

  Syed Kamall (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, Lisabonas stratēģijas sākotnējie mērķi uzlika ES saistības līdz 2010. gadam izveidot uz zināšanām balstītu ekonomiku, inovatīvu ekonomiku, digitālu ekonomiku. Nu man ir ziņa, ko pavēstīt jums visiem šajā ļaužu pilnajā Parlamentā: mums ir par maz laika. Jūs varbūt neesat pamanījuši, bet mēs līdz šim esam panākuši ļoti maz.

Pirms es kļuvu par politiķi, mans darbs bija strādāt ar izgudrotājiem un palīdzēt daudzām jaunām sabiedrībām. Ienākot Eiropas politikas pasaulē, tas bija reāls kontrasts redzēt, kāda ir mūsu attieksme pret inovācijām. Šeit, ja mums ir darīšana ar inovācijām, mums ir komitejas, mums ir stratēģiskie dokumenti, mums ir balsojums, mums ir viss, izņemot inovācijas, ja vien jūs neuzskatāt jaunu dokumentu radīšanu par inovāciju.

Kad jūs runājat šeit ar izgudrotājiem — cilvēkiem, kas radīs labklājību Eiropas Savienībā un visā pasaulē, tas, ko viņi vēlas, ir, lai valdības liek viņiem mieru. Ir laiks valdības marodieriem beigt sūkt asinis uzņēmumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Neena Gill (PSE). – Priekšsēdētājas kundze, ar smagu sirdi es vēlreiz nāku šeit runāt par Lisabonas stratēģiju. Parasti es šeit nerunāju tikai tāpēc, lai pateiktu kaut ko negatīvu. Es uzskatu, ka Eiropas Savienība tikai pļāpā, ja ir runa par Lisabonas stratēģiju. Tomēr šodien, gandrīz 10 gadu kopš samita, mēs esam ļoti tālu no darīšanas.

Mēs dzirdam daudz siltu vārdu par nepieciešamību pēc kvalificēta darbaspēka, kas spēs piemēroties ekonomiskiem apvērsumiem, tādiem, kādu mēs piedzīvojam šodien. Tomēr visā Eiropā mēs joprojām sastopamies ar hronisku prasmju krīzi. Manā reģionā Vestmidlendā darbaspēka kvalifikācija piedzīvoja īpaši sāpīgu un ieilgušu dzimšanu. Diemžēl mums ir visaugstākais nekvalificēta darbaspēka vakanču procents visā Lielbritānijā. Tāpēc es aicinātu Komisiju nenovērst skatu no strukturālajām reformām, kādas nepieciešamas, lai no jauna stiprinātu Lisabonas stratēģiju laikā, kad valda haoss ekonomikā, augstākās naftas un patēriņa preču cenas un turpinās finanšu tirgu nepakļāvība.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums B6-0134/2009 (Klimata pārmaiņas)

 
  
MPphoto
 

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, iemesls, kāpēc es gribu paskaidrot balsojumu par šo konkrēto ziņojumu, ir — es nespēju ticēt šī Parlamenta liekulībai, kāda parasti vērojama, kad tas runā par klimata pārmaiņām.

Kāpēc šajā Parlamentā valda tāda liekulība? Nu, palūkojieties apkārt. Mēs esam savā otrajā mājvietā. Mums ir izcili laba mājvieta arī Briselē. Mēs šeit esam tikai trīs vai četras dienas mēnesī. Es piebildīšu, ka tieši šomēnes mums būs vēl viena papildu sesija, bet tā ir tikai viena reize to 12 sesiju laikā, uz kurām mums jāsanāk.

Simtiem cilvēku jāpamet savas parastās darbavietas, lai brauktu šurp. Viņi ceļo un rada oglekļa emisijas ceļā uz šejieni. Mēs, iespējams, esam vismazāk zaļais parlaments, kāds vien var būt. Kad es šeit ierados, tad tika paredzēts, ka tas būs parlaments bez papīriem, tomēr, ja jūs palūkojaties apkārt, visi mūsu galdi ir nokrauti ar papīriem. Ja ir runa par to, mēs esam vislielākie liekuļi no visiem man zināmajiem parlamentiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Syed Kamall (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, es pilnībā piekrītu iepriekšējā runātāja uzskatiem. Mums jāapsver tas, ka Eiropas Parlamentam ir divas mājvietas — Strasbūrā un Briselē — un mums ir arī trīs vietas, viena Luksemburgā, ko ļaudis pārāk bieži nepiemin. Mēs būvējam jaunu korpusu Luksemburgā, kas radīs vairāk oglekļa emisiju, kuras var ievērojami ietekmēt klimata pārmaiņas — vai arī ne, tas atkarīgs no tā, kādi ir mūsu uzskati šajā jautājumā —, un tas ir vienkārši liekulīgi risināt debates par klimata pārmaiņām, tajā pašā laikā turpinot strādāt trīs darba vietās.

Pat ja mēs galu galā strādātu tikai vienā vietā — Briselē, kad jūs vakarā staigājat pa Briseles ielām un no Luksemburgas laukuma palūkojaties uz Eiropas Parlamenta ēku, jūs redzat spoži izgaismotu liekulības bāku. Ja mēs gatavojamies apkarot klimata pārmaiņas, ir laiks sakārtot pašiem savas mājas.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums B6-0133/2009 (Nodarbinātības politika)

 
  
MPphoto
 

  Frank Vanhecke (NI).(NL) Priekšsēdētājas kundze! Šajā rezolūcijā ir daudz labu ieceru, bet mums ir jājautā sev, vai šāda veida rezolūcijām vispār faktiski ir kāda nozīme.

Piemēram, es to nevaru saprast, ka rezolūcijā par nodarbinātības politiku, cik vien tā ir Eiropas kompetence, par kuru es uzskatu, ka tā ir šī kompetence, ir jāizvēlas ignorēt galvenos jautājumus, piemēram: cik daudz cilvēku pašlaik ir bezdarbnieki Eiropas Savienībā? Joprojām 20 miljoni vai šis skaits ir — visdrīzāk— tuvāk 25 miljoniem?

Jautājums ir: vai Komisija joprojām neatsakās no sava briesmīgā nodoma par vairāk nekā 20 miljonu jaunu imigrantu uzņemšanu Eiropas Savienībā? Jautājums ir: vai Komisija beidzot attieksies no tās nodarbinātības centriem tādās valstīs kā Mali un Senegāla, lai radītu vēl lielāku bezdarbu? Šie ir tādi jautājumi, kādus mēs sagaidījām rezolūcijā, nevis labu nodomu bezjēdzīgu sarakstu, par kādu tā diemžēl ir kļuvusi.

 
  
MPphoto
 

  Syed Kamall (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze! Mēs atkal runājam par kaut ko, saistībā ar ko mēs darām ļoti maz, un tā ir nodarbinātības politika. Reiz kāds kolēģis man teica, ka, kad Eiropas Parlaments runā par nodarbinātību, tas patiesībā rada daudz lielāku bezdarbu, nekā kāds to sagaidītu. Mums ir jāsaprot tas, ka, ja mēs gatavojamies radīt darba vietas, mums ir jāpiešķir brīvība labklājības radītājiem. Mums tiem ir jānodrošina iespēja turpināt to uzņēmējdarbības brīvības tendenci, lai radītu labklājību, lai radītu darba vietas.

Bet ko mēs darām šajā saistībā? Tas, ko mēs mēģinām izdarīt ar regulējumu un debatēm, ir apspiest pašu jaunrades būtību, pašu uzņēmējdarbības būtību, un mēs esam turpinājuši to darīt šodien. Vēl tikai šodien Schulz kungs — kurš ir cilvēks, kam es bieži nepiekrītu, bet ne šodien — runāja par EPP sociālo demokratizāciju. Tagad, kad šī diena ir pienākusi, mēs zinām, ka mums ir lemts piedzīvot neveiksmi, kad runa ir par darba vietu radīšanu Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  Daniel Hannan (NI). – Priekšsēdētājas kundze, vai jūs esat pamanījusi, ka politikas saskaņošana vienmēr notiek pēc būtības līdzīgi? Lielāka integrācija vienmēr nozīmē lielāku iejaukšanos.

Vai arī formulēsim to otrādi: plurālisms nodrošina konkurētspēju. Ja jums ir konkurējošas valstis ar dažādiem nodokļu līmeņiem, tad jūs tikai varat paaugstināt savu nodokli līdz noteiktam līmenim, pirms jūsu nauda sāk aizplūst uz ārzemēm. Ja jums ir konkurējošas valstis ar atšķirīgu nodarbinātības politiku un ar atšķirīgu sociālo politiku, jūs varat regulēt savu darba tirgu tikai zināmā mērā, pirms darba vietas sāks pārcelt aiz jūsu robežas.

Toreiz, labojos gados, Eiropas Savienība varēja neņemt vērā šīs patiesības un varēja aiz savām sienām izveidot stingri regulētu un centralizētu tirgu. Bet šie labie gadi ir pagājuši. Mēs tagad riskējam izolēt sevi no dinamiskākām ekonomikām un kļūt nabadzīgāki un sevi izsmēlušāki un, visbeidzot, kā J. R. R.. Tolkien aprakstītā elfu cilts aiziet nebūtībā un iznīkt.

 
  
  

- Ziņojums: Luis de Grandes Pascual (A6-0097/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Richard Corbett (PSE). – Priekšsēdētājas kundze! Es pamanīju, ka vismaz daži no tiem, kuri ir nopēluši visus Eiropas tiesību aktus, vienalga, kādi tie ir, tomēr balsoja par Trešo jūrniecības paketi, tiesību aktu kopumu, kuru es vērtēju atzinīgi, jo ar to uzlabo cilvēku uz kuģiem veselības aizsardzību un drošību un ar to galu galā samazinās izmaksas, jo ar to nākamajā posmā glābs dzīvības, un ar to nodrošina dažādu dalībvalstu drošības sistēmu savienojamību, tādējādi padarot tās iedarbīgākas, efektīvākas un pieejamākas izmaksu ziņā, vienlaikus uzlabojot veselības aizsardzību un drošību. Es atzinīgi vērtēju šīs paketes pieņemšanu, ar kuru uzlabos simtiem manu vēlētāju Jorkšīrā un Hamberā drošību.

 
  
  

- Ziņojums: Elisa Ferreira (A6-0063/2009)

 
  
MPphoto
 

  Neena Gill (PSE). – Priekšsēdētājas kundze! Es balsoju par šo ziņojumu, jo es biju patīkami pārsteigta par to, ka Parlaments pieņēma mūsu priekšlikumus, kas vērsti pret “nodokļu paradīzēm”. Es arī atbalstīju dažādos izvirzītos jautājumus, kas minēti šajā ziņojumā, lai risinātu ar pašreizējo krīzi saistītās problēmas.

Viens aspekts, kam es tiešām vēlos pievērsties, ir līdzšinējais atveseļošanas plāns. Mums ir jāpārliecinās, ka mums joprojām ir stabilas darba vietas un ilgtspējīgas profesionālās karjeras cilvēkiem, kad ekonomikas rādītāji sāks uzlaboties, un jāatbalsta tādas nozīmīgas nozares kā automobiļu nozare. Autobūves nozare ir modelis tam, kā tradicionālajām rūpniecības nozarēm ir jāpielāgojas nākamajos gados. Es nesen apmeklēju Jaguar Land Rover rūpnīcu savā vēlēšanu apgabalā, kur es redzēju to, kā šis uzņēmums ir padarījis sevi par pasaules līderi “zaļo” automobiļu tehnoloģiju jomā, un kur tās jaunās tipa apstiprināšanas pamatnostādnes, kuras mēs esam pieņēmuši šajā Parlamentā, tika sveiktas no visas sirds.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (NI). – Priekšsēdētājas kundze! Mēs atkal ļaujamies iedomām par to, ka, tērējot vēl vairāk, var izkļūt no parādiem un ka ar likumiem var apturēt lejupslīdes. Labākajā gadījumā mēs maldinām paši sevi, sliktākajā gadījumā mēs ar nodomu maldinām savus vēlētājus.

Patiesība ir, ka nekas nevar apturēt šo labojumu: procentu likmes tika saglabātas pārāk zemas pārāk ilgi un tagad, kad balonā ir iepūsts gaiss, tas atkal izplūdīs no tā. Mēs varētu mēģināt glābt dažus no upuriem, bet tā vietā mēs uzņemamies šo izlikšanos, ka mēs varam apturēt notiekošo. Šo parādu samaksās mūsu vēl nedzimušie un neradītie bērni, un nekur citur kā manā valstī, kur katrs bērns ir tagad piedzimis ar GBP 30 000 lielu parādu tās valdības kompetences trūkuma un patvaļas dēļ.

Kā saka mūsu valsts dzejnieks: “Šī dārgā zeme, dvēsļu īpašums, ... nu iznomāta — mirstu, sakot to, — kā kāda muižele vai nomas māja”.

Un tagad papildus šim valsts parādam no mums sagaida, lai mēs ieguldītu šajās Eiropas atveseļošanas programmās. Es noslēdzu savu runu atkal ar mūsu valsts dzejnieka vārdiem: “Vēl centīsimies novērst nelaimi, lai vēlāk nenolād mūs pēcteči.”

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Claude Martinez (NI).(FR) Priekšsēdētājas kundze! Kā liela starptautiska finanšu nozieguma piemēru, protams, var minēt B. Madoff afēru, bet arī spekulāciju ar lauksaimniecības izejvielām, kas notika 2007. gadā.

Tāpēc daudzi juridiskie eksperti, tostarp arī Carlos Sotelo prakse Spānijā, un lielo juridisko prakšu tīkli ir ierosinājuši starptautiskas finanšu tiesas izveidi.

Mēs varētu papildus tikai paplašināt Starptautiskās krimināltiesas kompetenci, lai ietvertu lielus finanšu noziegumus, jo 2007. gadā miljoniem bērnu mira spekulācijas ar lauksaimniecības produktiem rezultātā. Bija “finanšu Darfūra”.

Šī starptautiskā finanšu tiesa būtu pilnvarota veikt izmeklēšanu par spekulāciju un spekulantiem, pārbaudīt “nodokļu paradīzes”, regulēt un sodīt likumpārkāpējus.

Tā ir godīguma pārbaude Barack Obama, prezidentam N.  Sarkozy un citiem līderiem. Tas ir politiskais vēstījums, kuru nodot plašai sabiedrībai, un tas būtu pirmais globālās organizācijas posms, globāls fenomens un globāls līdzeklis globālās ekonomiskās krīzes problēmu risināšanai.

 
  
  

- Ziņojums: Evgeni Kirilov (A6-0075/2009)

 
  
MPphoto
 

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze! Ir ļoti patīkami uzstāties pēc Corbett kunga šādās debatēs, jo Corbett kungs šeit nekad nekļūdās, bieži samulsis, kāds viņš bija šodien, sniedzot nepareizo balsojuma skaidrojumu nelaikā, bet acīmredzot nekad nekļūdās! Taču es brīnos par to, vai šajā Parlamentā mēs zinām, kas ir reālā ekonomika. Vai reālā ekonomika ir bars “papīru bīdītāju” un birokrātu, mums sagatavojot tiesību aktus, kuri citiem cilvēkiem ir jāīsteno, piemēram, civildienestam Apvienotajā Karalistē, kur mēs esam palielinājuši valsts sektoru daudz ātrāk nekā palielinājies privātais sektors pēdējos desmit gados? Vai arī reālā ekonomika patiesībā ir cilvēki, kuri veic darba pienākumus un ievieš jauninājumus, un dibina paši savus uzņēmumus? Es tikai domāju par to, vai šis ziņojums ir patiešām vērsts pareizajā virzienā. Izlasījis to, es esmu diezgan pārliecināts, ka tas nav vērsts pareizajā virzienā.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (NI). – Priekšsēdētājas kundze! Mēs šajā Parlamentā, iespējams, zinām labāk nekā daži ārpusē to, cik lielā mērā Eiropas Savienība tagad ir kļuvusi par mehānismu bagātību vērienīgai pārdalei.

Ilgu laiku šī sistēma darbojās ļoti labi, jo bija tikai ļoti neliels cilvēku skaits, kuri veica iemaksas kopējā budžetā. Vienīgās divas neto iemaksātājas budžetā Eiropas Savienības vēsturē pārsvarā bija Apvienotā Karaliste un lielā mērā Vācija.

Tomēr situācija tagad ir mainījusies un naudas līdzekļi izbeidzas. Mēs to redzējām parādītu ar spilgtu piemēru samitā pirms divām nedēļām, kad Ungārijas ministru prezidents prasīja Centrāleiropai un Austrumeiropai palīdzību 190 miljardu eiro apmērā, un Vācijas kanclere viņam skaidri un gaiši pateica, ka naudas nav un tā netiks piešķirta.

Vācijas nodokļu maksātāji (un tas ir reti atzīts) ir vienmēr balstījuši visu sistēmu. Integrācija ir atkarīga no viņu žēlastības un viņi tagad ir redzējuši, ko tas patiesībā nozīmē. Viņi vairāk neatbild uz vārdos neizteikto vēsturiskā pienākuma piesaukšanu. Viņi ir saprātīgi, inteliģenti cilvēki un var atšķirt argumentu savtīgos nolūkos un pamanīt izspiešanu, kad viņi ar tādu saskaras. Ja jūs domājat, ka man nav taisnība šajā saistībā, tad ļaujiet viņiem sarīkot referendumu, visiem sarīkot referendumu: nododiet balsošanai Lisabonas līgumu. Pactio Olisipiensis censenda est!

 
  
  

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

- Ziņojums: Geringer de Oedenberg (A6-0060/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Es balsoju par Geringer de Oedenberg kundzes ziņojumu par atbrīvošanu no pievienotās vērtības nodokļa sakarā ar noteiktu preču galīgo ievešanu (kodificēta versija). Tā kā tā ir tikai iepriekšējā normatīvā teksta kodifikācija un neietver nekādas būtiskas izmaiņas pašā tekstā, es uzskatu, ka mums ir jāapstiprina Komisijas priekšlikums un Parlamenta, Padomes un pašas Komisijas juridisko dienestu ieteikumus.

 
  
  

- Ziņojums: Díaz de Mera García Consuegra (A6-0106/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Es atturējos balsojumā par Díaz de Mera García Consuegra kunga ziņojumu par Eiropola darbinieku pamatalgu un pabalstu koriģēšanu. Es tikai daļēji piekrītu referenta viedoklim šajā jautājumā, tāpēc es neuzskatu, ka man būtu pareizi ieņemt kādu nostāju par to.

 
  
  

- Ziņojums: Reimer Böge (A6-0106/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze! Es balsoju par šo ziņojumu.

Es uzskatu, ka dabas katastrofa, kas skāra Rumāniju, nevar palikt bez ievērības. Rumānija pēc pārciestajiem plūdiem ir novārdzināta ne tikai ekonomiskajā un ekoloģiskajā nozīmē, bet arī sociālajā nozīmē.

Cilvēku personīgo stāstu atstāstījumi ir bijuši sirdi plosoši — ģimenes ir zaudējušas savu īpašumu un mantas, no kurām daudzas bija smaga darba dzīves garumā augļi.

Daudzas organizācijas jau strādā šajā valstī, bet ir pienācis laiks arī iestādēm un arī šā Parlamenta deputātiem personīgi sniegt reālu ieguldījumu šajā lietā.

Tāpēc es atzinīgi vērtēju Budžeta komitejas atzinumu un ceru, ka 11 785 377 eiro no Solidaritātes fonda Rumānijai būs pieejami pēc iespējas drīzāk, lai uzlabotu iedzīvotāju stāvokli ekonomiskajā, ekoloģiskajā un sociālajā nozīmē.

 
  
MPphoto
 
 

  Genowefa Grabowska (PSE), rakstiski. (PL) Solidaritātes princips ir princips, kurš Eiropas Savienībā ir būtisks un neapstrīdams. Tieši šis princips, kurš pastāv patiešām ne tikai “uz papīra”, ir tas, kas atšķir ES no citām starptautiskajām organizācijām. Viena praktiska šā principa izpausme neapšaubāmi ir Solidaritātes fonds, kurš izveidots 2006. gadā saskaņā ar iestāžu nolīgumu un lai likvidētu lielu dabas katastrofu negatīvās sekas. Tas ir labi, ka šis fonds tiek izmantots un ka pagājušā gadā piecas valstis saņēma palīdzību no tā. Tas ir pierādījums tam, ka piedzīvojot traģēdiju, neviena dalībvalsts netiks atstāta bez palīdzības. Plūdi, kas skāra Rumānijas ziemeļaustrumu daļas piecus apgabalus 2008. gada jūlijā, radīja nopietnus materiālos zaudējumus (0,6% no NKI) un atņēma dzīvības vairāk nekā diviem miljoniem cilvēku 214 pašvaldībās.

Šajā situācijā es Rumānijas pieteikumu palīdzības saņemšanai uzskatu par pamatotu, pat tad, ja tas neatbilst tiem kvantitatīvajiem kritērijiem, kas noteikti Padomes Regulas (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu, 2. panta 1. punktā. Man arī nav nekādu šaubu par to, ka šajā gadījumā ir nepieciešams piemērot ārkārtējas katastrofas kritēriju, kas arī ir noteikts iepriekš minētajā regulā un kas ļauj izmantot fondu Rumānijas vajadzībām. Kā Polijas Eiropas Parlamenta deputāte es pārstāvu reģionu, kuru arī skāra dabas katastrofa, proti, viesuļvētra Silēzijas novadā. Par laimi šai katastrofai nebija tas pats postošais spēks vai mērogs. Tomēr es pilnībā atbalstu šo Eiropas solidaritātes reālo pierādījumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Petre (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tas palīdzēs daudz ārtrāk piesaistīt Solidaritātes fondu. 2006. gadā Eiropas Savienības veiktais maksājums, izmantojot Solidaritātes fondu, lai sniegtu palīdzību Rumānijai pēc plūdiem aprīlī un augustā, tika aizkavēts par gadu. Es priecājos atzīmēt, ka procedūras ir uzlabotas un veicina ES ātru iesaistīšanos situācijas uzlabošanā valstīs, kuras ir skārusi liela dabas katastrofa vai ārkārtēja katastrofa.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Es balsoju par Böge kunga ziņojumu par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu. Es piekrītu tam, ka atbilstības kritēriji, kurus piemēro fonda izmantošanai, tika izpildīti tā pieteikuma gadījumā, kuru iesniedza Rumānija pēc plūdiem, kas skāra šo valsti jūlijā. Šie plūdi faktiski radīja nopietnu kaitējumu ainavai un piecos skartajos apgabalos dzīvojošiem cilvēkiem. Tāpēc es uzskatu, ka tas ir tikai pareizi, ka ir jāizmanto šis fonds, jo īpaši tādēļ, ka attiecīgā summa atbilst tam gada limitam, kas noteikts 2006. gada maija iestāžu nolīgumā.

 
  
  

- Ziņojums: Jutta Haug (A6-0113/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Călin Cătălin Chiriţă (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es balsoju par ziņojumu, kuru sagatavojusi Jutta Haug (Vācija), jo ar to prasa izmantot 11,8 miljonus eiro no ES Solidaritātes fonda (ESSF), lai palīdzētu to plūdu upuriem, kas skāra Rumāniju 2008. gada jūlijā.

Šī rīcība ir ES atbilde uz Rumānijas iesniegto pieteikumu palīdzības saņemšanai. Pieteikums attiecas uz pieciem apgabaliem (Maramurešu, Sučavu, Botošani, Jasi un Njamcu). 241 pašvaldība Rumānijā, kuru kopējais iedzīvotāju skaits ir 1,6 miljoni iedzīvotāju, tieši cieta šīs katastrofas rezultātā, kas daļēji vai pilnībā iznīcināja mājas un laukus.

Es balsoju, domājot par tiem cilvēkiem, kuri zaudēja savas mājas, iedzīvi, dzīvniekus un pat ģimenes locekļus šajos plūdos. Gheorghe Flutur, Sučavas apgabala padomes priekšsēdētājs, sniedza argumentus, aizstāvot viņu lietu, Briselē, Eiropas Parlamentā.

Es uzskatu, ka Rumānijai ir vajadzīga lielāka naudas summa, lai novērstu kaitējumu, kuru izraisīja plūdi, bet ES palīdzība ir vajadzīga un vērtējama atzinīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski.. (PT) Pirmais 2009. gada budžeta grozījums attiecas uz ES Solidaritātes fonda izmantošanu Rumānijas vajadzībām pēc plūdiem, kas skāra šo valsti 2008. gada jūlijā.

Saskaroties ar tiešo kaitējumu, kas aprēķināts aptuveni 471,4 miljonu eiro apmērā, ir (tikai tagad) paredzēts izmantot tikai 11,8 miljonus no šā fonda, kas vēlreiz skaidri parāda, ka steidzami nepieciešams to pārskatīt.

Šā fonda mērķis ir Kopienai nodrošināt iespēju reaģēt ātrā, efektīvā un elastīgā veidā uz “ārkārtas situācijām” dažādās dalībvalstīs. Tāpēc, par spīti visām neatbilstībām, mēs atbalstām tā izmantošanu Rumānijas vajadzībām.

Tomēr piešķirtos 11,8 miljonus eiro atskaitīs no budžeta pozīcijas Eiropas Reģionālās attīstības fondam (konverģences mērķis). Citiem vārdiem, Rumānijai izrādītā “solidaritāte” tiek finansēta no līdzekļiem, kuri ir paredzēti vismazāk ekonomiski attīstītajām valstīm un reģioniem, tostarp arī pašai Rumānijai! To var apzīmēt kā solidaritāti starp “nabadzīgajiem” vai, citiem vārdiem, starp tā dēvētajām “kohēzijas valstīm/konverģences reģioniem …

Mēs nepiekrītam tam, ka tiek izmantoti “kohēzijas” fondi — vēl jo vairāk arvien dziļākās sociāli ekonomiskās krīzes laikā — kad ir pieejami citi līdzekļi, piemēram, tie, kas paredzēti ES militarizācijai.

 
  
MPphoto
 
 

  Iosif Matula (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es balsoju par šo ziņojumu par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu Rumānijas vajadzībām, jo es uzskatu, ka ar mūsu valstij sniegto finansiālo atbalstu sniedz svarīgu, nepieciešamu atbalstu tām vietām, kuras skāra lietusgāžu izraisītie plūdi pagājušā gada jūlijā. Smagi tika skarta Rumānijas ziemeļaustrumu daļa. 214 pašvaldības un vairāk nekā 1,6 miljoni cilvēku tieši cieta šīs katastrofas rezultātā. Eiropas Komisija sniedza ieguldījumu finansiāla atbalsta veidā 11,8 miljonu eiro apmērā, lai atbalstītu veiktos ieguldījumus transporta un nosusināšanas infrastruktūras atjaunošanā, nostiprinot upju gultnes un ceļot dambjus, lai novērstu šāda veida dabas katastrofas nākotnē.

Es domāju, ka to cēloņu atklāšana sākumstadijā, kas izraisa šāda mēroga vai pat vēl nopietnākas katastrofas, ir vissvarīgākais solis ceļā uz Eiropas pilsoņu aizsargāšanu.

Ņemot vērā tās klimata pārmaiņas, ar kurām mēs saskaramies, es atbalstu instrumentu ieviešanu vides faktoru uzraudzībai katrā reģionā atsevišķi ar pietiekama budžeta piešķiršanu šim nolūkam. Konverģences zonas ir visvairāk pakļautas riskam, ka tās varētu skar dabas katastrofas. Tas nozīmē, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš šiem aspektiem, lai īstenotu ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas politiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (PSE), rakstiski. (RO) Tās jomas, kas saistītas ar klimata pārmaiņu ietekmes risku, galvenokārt ir šādas jomas: ūdens resursi, lauksaimniecība, enerģētika, mežsaimniecība un bioloģiskā daudzveidība un pēdējā, bet ne mazāk svarīgā — iedzīvotāju veselība:

Ārkārtējā klimatiskā parādība, kuru pieredzēta Rumānijā pēdējo gadu laikā, ir izraisījusi plūdus un sausumu un tās rezultātā ir radusies nepieciešamība risināt klimata pārmaiņu jautājumu ar vislielāko nopietnību, izmantojot visplašākās īpašās zināšanas, un ar vislielāko atbildību.

Kā sociāldemokrāts es balsoju par šo ziņojumu, jo ar 11,8 miljoniem eiro, kas piešķirti ar budžeta korekciju, atbalsta Rumāniju tās centienos pielāgoties klimata pārmaiņām, lai novērsu plūdu ietekmi, veicot vietējo aizsardzības darbu (apdzīvoto vietu aizsargāšana, upju baseinu plānošana, veicot darbus straumes tecēšanas uzlabošanai, un mežaudžu palielināšana) un, visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, iesaistot iedzīvotājus un izglītojot viņus par atbilstošu uzvedību pirms plūdiem, plūdu laikā un pēc plūdiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Nicolae Vlad Popa (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es balsoju par ziņojumu par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 1/2009 projektu. Ziņojuma mērķis ir izmantot 11,8 miljonus eiro saistību un maksājumu apropriācijās no ES Solidaritātes fonda sakarā ar postījumiem, ko 2008. gada jūlijā nodarījuši plūdi Rumānijā.

Es atbalstu Eiropas Komisijas iniciatīvu, ar kuru ES izrāda solidaritāti Sučavas, Jasi, Njamcas, Botošani, un Maramurešas apgabaliem, kas cieta 2008. gada jūlija plūdu rezultātā.

Ar šodienas balsojumu Eiropas Parlamenta plenārsēde apstiprina Budžeta komitejas 2009. gada 24. februārī pieņemto lēmumu. Attiecīgās sesijas laikā Gheorghe Flutur, Sučavas apgabala padomes priekšsēdētājs, iepazīstināja ar situāciju savā plūdu skartajā apgabalā, pamatojot prasību par finanšu līdzekļiem ar attēlu izmantošanu un statistikas datiem par dabas katastrofu, kas skāra šo reģionu, nodarīto kaitējumu.

Viņš norādīja, ka brīdinājumi tika nodoti un minēja, ka kopā ar iestādēm Ukrainas Čerņivcu apgabalā, ir panākta vienošanās izveidot ātru brīdināšanas sistēmu katastrofu gadījumā līdz ar citām pārrobežu sadarbības programmām, lai reaģētu uz ārkārtas situācijām, kas jāīsteno kā šā projekta turpinājums.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. (IT) Es balsoju par Haug kundzes ziņojumu par 2009. finanšu gada budžeta grozījumu, ar kuru ņem vērā to plūdu, kas skāra Rumāniju 2008. gada jūlijā, radīto nopietno kaitējumu. Es jau esmu paudis savu atbalstu Böge kunga ziņojumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu šajā konkrētajā gadījumā un es vēlos šajā saistībā apliecināt savu atbalstu šim pasākumam — ja tas ir vērsts —, kā noteikts 2006. gada iestāžu nolīgumā, uz ātru un efektīvu atbilstošu dzīves apstākļu atjaunošanu dabas katastrofas skartajos reģionos, un nevis uz kompensācijas izmaksāšanu par privātpersonu ciestajiem zaudējumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Flaviu Călin Rus (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumu par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 1/2009 projektu (6952/2009 – C6 0075/2009 – 2009/2008 (BUD)), jo tā mērķis ir izmantot 11,8 miljonus eiro saistību un maksājumu apropriācijās no ES Solidaritātes fonda sakarā ar postījumiem, ko 2008. gada jūlijā nodarījuši plūdi Rumānijā.

 
  
  

- Ziņojums: Luis de Grandes Pascual (A6-0097/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  John Attard-Montalto (PSE), rakstiski. − Malta ir viena no galvenajām ES valstīm ar ievērojamu tonnāžu tās reģistrācijas žurnālos. No otras puses, tā izpilda savus pienākumus kā karoga valsts saskaņā ar starptautiskajām konvencijām.

Galvenās prasības ir: (a) piemērot karoga valsts kodeksa noteikumus; (b) veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu neatkarīgu auditu savās administrācijās vismaz reizi piecos gados saskaņā ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) noteikumiem; (c) veikt nepieciešamos pasākumus attiecībā uz kuģu pārbaudēm un apsekojumiem un normatīvo apliecību un atbrīvojuma apliecību izdošanu, kā paredzēts starptautiskajās konvencijās.

Jauna prasība ir, ka pirms kuģa, kuram ir piešķirtas tiesības kuģot ar dalībvalsts karogu, darbības atļaušanas attiecīgajai dalībvalstij ir jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka attiecīgais kuģis ievēro piemērojamos starptautiskos noteikumus un kārtības, un jo īpaši datus par kuģa drošību.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Ar šiem tiesību aktiem nostiprinās spēkā esošos ES drošības tiesību aktus un transponēs Kopienas tiesību aktos svarīgākos starptautiskos instrumentus. Es atbalstu šos tiesību aktus, jo ar tiem atzīst nepieciešamību cieši uzraudzīt klasificēšanas sabiedrības, kuras veic svarīgus uzdevumus, uzturot drošību jūrā, to pilnvaru lielās koncentrācijas dēļ.

 
  
  

- Ziņojums: Luis de Grandes Pascual (A6-0098/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Lang un Fernand Le Rachinel (NI), rakstiski. (FR) Astoņi normatīvie teksti, kas veido tiesību aktu paketi jūrniecības jomā, ir nupat pieņemti Eiropas Parlamentā. Mēs to vērtējam atzinīgi, jo šis tiesību aktu kopums ietver ne tikai kompensācijas pasažieriem, bet arī pārbaudes, valsts ostu kontroli, satiksmes negadījumu izmeklēšanu un tās iestādes izvēli, kura var lemt par patvērumu vietu briesmās nonākušiem kuģiem.

Tagad ir dalībvalstu kārta aktīvi rīkoties, jo nepietiek tikai ar likuma izdošanu: šie tiesību akti ir jātransponē to valsts likumos.

Pirmais pārbaudījums būs uzraudzīt Eiropas valstu “izdevīguma karogus”. Šie karogi tiek izmantoti, lai apietu to valstu noteikumus par arodbiedrībām, nodokļiem, pieņemšanu darbā, drošību un vidi, kurām šie kuģi reāli pieder.

Kipra un Malta pašlaik joprojām ir starp piecām pirmajām “izdevīguma karoga” valstīm attiecībā uz zaudēto kuģu skaitu.

Diemžēl jāatzīmē, ka par spīti veiktajiem centieniem, kopš nogrima naftas tankkuģi “Prestige” un “Erika”, stāvoklis nav ievērojami uzlabojies. Zemāka standarta kuģi, kas kuģo ar “izdevīguma karogiem”, strauji samazina transporta izmaksas. Tā dēvētās bagātās valstis reaģē, izveidojot savu (II atzīmes) karogu, lai cīnītos pret kravas zaudēšanu.

Patiesībā, ja mēs patiešām vēlamies atbrīvoties no šiem peldošajiem vrakiem, Eiropas Savienībai ir jāsāk cīnīties pret galējo liberālismu.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Es balsoju par De Grandes Pascual kunga ziņojumu par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus. Es jau esmu izskaidrojis tos iemeslus, kas mani mudina atbalstīt referenta veikto darbu attiecībā uz trešo tiesību aktu paketi jūrniecības jomā, un tos ieguvumus, kādus plānotie pasākumi varētu radīt attiecībā uz jūras transporta drošību un spēkā esošo noteikumu uzlabojumiem. Kā šāds deputāts es apliecinu savu balsojumu par šo ziņojumu.

 
  
  

- Ziņojums: Dominique Vlasto (A6-0099/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. (PL) Es balsoju par ziņojuma par Samierināšanas komitejas apstiprināto kopīgo dokumentu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par ostas valsts kontroli (pārstrādāta redakcija) pieņemšanu. Es piekrītu trešās tiesību aktu paketes jūrniecības jomā mērķiem.

Septiņu šīs paketes priekšlikumu mērķis ir novērst negadījumus, uzlabojot ar Eiropas valstu karogu reģistrēto kuģu kvalitāti, pārskatot tiesību aktus par ostas valsts kontroli un kuģu satiksmes uzraudzību, kā arī uzlabojot noteikumus, kas saistīti ar klasificēšanas sabiedrībām. To mērķis arī ir nodrošināt efektīvu rīcību situācijā, ja negadījums tomēr noticis, izstrādājot saskaņotu sistēmu negadījumu izmeklēšanai, ieviešot noteikumus par kompensācijām pasažieriem pēc negadījumiem un ieviešot noteikumus par kuģu īpašnieku atbildību apvienojumā ar obligātās apdrošināšanas sistēmu.

Es vēlētos paust savu atbalstu saistībā ar to vienošanos, kas ir panākta, un jo īpaši šiem punktiem: tiesību akta piemērošanas jomas paplašināšana, attiecinot to arī uz kuģiem enkurvietās, biežākas kuģu pārbaudes un pilnīgs kuģu iebraukšanas aizliegums noteiktos apstākļos.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Es balsoju par Vlasto kundzes ziņojumu par ostas valsts kontroli, kas veido daļu no trešās tiesību aktu paketes jūrniecības jomā. Es piekrītu panāktās vienošanās daļai par direktīvas darbības jomas paplašināšanu, attiecinot to uz kuģiem enkurvietās, un tai daļai par pārbaužu biežuma palielināšanu kuģiem ar paaugstināta riska profilu. Attiecībā uz šo punktu es minu to, ka šāda riska novērtējumiem ir jābūt, cik iespējams, precīziem un neatkarīgiem. Es arī piekrītu tam, ka noteiktos apstākļos kuģiem ir pastāvīgi jāatsaka piekļuve, lai nodrošinātu pienācīgu drošības līmeni operatoriem un pasažieriem.

 
  
  

- Ziņojums: Dirk Sterckx (A6-0100/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Bairbre de Brún un Mary Lou McDonald (GUE/NGL), rakstiski. − Mēs atzinīgi vērtējam to, ka šajā rezolūcijā mainīti galvenie punkti, un dažus no pozitīvajiem priekšlikumiem attiecībā uz finanšu nozares regulējumu, inovācijām, energoefektivitāti un ieguldījumiem, kā arī nepieciešamības aizsargāt nodarbinātību, radīt darba vietas, cīnīties pret nabadzību un koncentrēties uz vismazāk aizsargātajām grupām sabiedrībā atzīšanu.

Tomēr Lisabonas stratēģijas loģika ir kļūdaina un tā ir jāpārskata pašos pamatos, jo īpaši ņemot vērā jauno ekonomisko situāciju.

Turklāt šajā rezolūcijā ir iekļauti vairāki konkrēti priekšlikumi, kas ir tuvredzīgi un neproduktīvi, piemēram, uzstāšana uz regulējuma atcelšanu un elastīgu nodarbinātības praksi, kas noved pie darba ņēmēju tiesību vājināšanas.

Šo iemeslu dēļ mēs atturējāmies galīgajā balsojumā par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. (PL) Es balsoju par ziņojuma par Samierināšanas komitejas apstiprināto kopīgo dokumentu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru groza Direktīvu 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu pieņemšanu.

Es piekrītu trešās tiesību aktu paketes jūrniecības jomā mērķiem.

Septiņu šīs paketes priekšlikumu mērķis ir novērst negadījumus, uzlabojot ar Eiropas valstu karogu reģistrēto kuģu kvalitāti, pārskatot tiesību aktus par ostas valsts kontroli un kuģu satiksmes uzraudzību, kā arī uzlabojot noteikumus, kas saistīti ar klasificēšanas sabiedrībām. To mērķis arī ir nodrošināt efektīvu rīcību situācijā, ja negadījums tomēr noticis, izstrādājot saskaņotu sistēmu negadījumu izmeklēšanai, ieviešot noteikumus par kompensācijām pasažieriem pēc negadījumiem un ieviešot noteikumus par kuģu īpašnieku atbildību apvienojumā ar obligātās apdrošināšanas sistēmu.

Kā “ēnu” referents Sterckx kunga ziņojumam es vēlētos paust visu iespējamo atbalstu tam dokumentam, kas nodots balsošanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Es uzskatu, ka tiesību aktu pakete jūrniecības jomā ir jāaplūko visaptveroši un kopumā saskaņā ar to pieeju, kuru Parlaments vienmēr ir izmantojis, izskatot tās atsevišķās daļas. Tāpēc es balsoju par Sterckx kunga ziņojumu par Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmas izveidošanu, jo šī sistēma iekļaujas plašākā kontekstā, kas vērsts uz jūras satiksmes drošības uzlabošanu un tās organizēšanas atvieglošanu, kaut kas, ko es jau esmu atbalstījis daudzos gadījumos. Šajā gadījumā tehnoloģijas izmantošana kuģu uzraudzības jomā palīdzētu padarīt vieglāku izlemšanu par to, kurš ir atbildīgs nelaimes gadījumos, un uzlabot procedūras par kuģu uzņemšanu “patvēruma vietās”. Šā iemesla dēļ es uzskatu, ka varu atbalstīt šo ziņojumu, balsojot par to.

 
  
  

- Ziņojums: Jaromír Kohlíček (A6-0101/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Guy Bono (PSE), rakstiski. (FR) Es balsoju par šo Čehijas deputāta no Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas Jaromír Kohlíček ziņojumu par negadījumu izmeklēšanu jūras transporta nozarē.

Šajā dokumenta tekstā uzsvērta nepieciešamība izstrādāt skaidras un saistošas pamatnostādnes Eiropas līmenī, lai nodrošinātu, ka kuģošanas negadījumi tiek pienācīgi uzraudzīti. Ar to risina ar tām bažām saistītos jautājumus, kuras radās pēc naftas tankkuģa “Erika” nogrimšanas Francijas piekrastē. Lai novērstu šādu nepareizas pārvaldības gadījumu atkārtošanos, Eiropas Savienība ir izlēmusi piemērot stingru sistēmu, kurā aplūkoti visi tehniskie aspekti un visas procedūras, kuras ir jāievēro, ja noticis negadījums: izmeklēšanu metodoloģija, Eiropas jūras negadījumu datu bāze , ieteikumi drošības jomā utt.

Es piekrītu, ka ir svarīgi padarīt Eiropas jūras teritoriju par vienu no drošākajām un priekšzīmīgākajām jūras teritorijām pasaulē. To tiecas panākt ar “Erika III” paketi jūrniecības jomā, kuras daļu veido šis ziņojums. Tas ir reāls pavērsiena punkts attiecībā uz jūrniecības nozari un arī attiecībā uz vidi, kas bieži ir nevērīgas darbības jūrā otrais upuris.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. (PL) Es balsoju par ziņojuma par Samierināšanas komitejas apstiprināto kopīgo dokumentu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko nosaka pamatprincipus negadījumu izmeklēšanai jūras transporta nozarē un groza Direktīvas 1999/35/EK un 2002/59/EK, pieņemšanu. Es piekrītu trešās tiesību aktu paketes jūrniecības jomā mērķiem.

Septiņu šīs paketes priekšlikumu mērķis ir novērst negadījumus, uzlabojot ar Eiropas valstu karogu reģistrēto kuģu kvalitāti, pārskatot tiesību aktus par ostas valsts kontroli un kuģu satiksmes uzraudzību, kā arī uzlabojot noteikumus, kas saistīti ar klasificēšanas sabiedrībām. To mērķis arī ir nodrošināt efektīvu rīcību situācijā, ja negadījums tomēr noticis, izstrādājot saskaņotu sistēmu negadījumu izmeklēšanai, ieviešot noteikumus par kompensācijām pasažieriem pēc negadījumiem un ieviešot noteikumus par kuģu īpašnieku atbildību apvienojumā ar obligātās apdrošināšanas sistēmu.

Es vēlētos paust savu atbalstu saistībā ar to vienošanos, kas ir panākta, un jo īpaši šiem punktiem: negadījumu izmeklēšanas metodoloģija, lēmums par izmeklēšanu, taisnīga attieksme pret jūrniekiem un liecinieku aizsardzība/ziņu neizpaušana.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Es balsoju par Kohlíček kunga ziņojumu par negadījumu izmeklēšanu jūras transporta nozarē. Pārāk bieži ir grūti izlemt, kurš ir atbildīgs nelielos vai nopietnos kuģošanas negadījumos. Es runāju par tām izmeklēšanām, kuras notika pēc īstas dabas katastrofas, ko izraisīja avārija, kurā bija iesaistīts naftas tankkuģis “Prestige”, un par daudziem citiem negadījumiem, kas diemžēl turpina notikt. Jūras transportam jāvelta īpaša uzmanība, jo neraugoties uz to, ka tas ir salīdzinoši visekonomiskākais, tas ir viens no bīstamākajiem attiecībā uz avārijas ietekmi uz vidi. Es uzskatu, ka tāpēc ir nepieciešams izstrādāt skaidras un saistošas pamatnostādnes par to, kā veicamas kuģu satiksmes negadījumu tehniskās izmeklēšanas un kā nodrošināt atgriezenisko saiti, lai nepieļautu šādus negadījumus nākotnē. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
  

- Ziņojums: Paolo Costa (A6-0102/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Es balsoju par Costa kunga ziņojumu par pasažieru pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos uz jūras. Es piekrītu viņam, ka ir ļoti pareizi Eiropas tiesību aktos iekļaut 1974. gada Atēnu konvencijas par pasažieru un viņu bagāžas pārvadājumiem pa jūru noteikumus, jo atšķirības dalībvalstu starpā, kuras joprojām pastāv, neļauj nodrošināt pienācīgu atbildības līmeni un obligāto apdrošināšanu nelaimes gadījumos, kuros iesaistīti pasažieri. Lai gan tas neattiecas uz citiem transporta veidiem, es uzskatu, ka šiem tiesību aktiem ir jāatbilst mērķim arī jūras transporta gadījumā.

 
  
  

- Ziņojums: Gilles Savary (A6-0072/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Es plānoju balsot par Savary kunga ziņojumu par kuģu īpašnieku apdrošināšanu pret jūras prasībām, jo es piekrītu referenta sniegtajiem ieteikumiem attiecībā uz nepieciešamību nodrošināt, ka kuģu īpašnieki, kuri ierodas ūdeņos, kas ir jebkuras dalībvalsts jurisdikcijā, izpilda pienākumu veikt apdrošināšanu, tostarp arī nosakot sankcijas gadījumā, ja uz kuģa klāja nav apdrošināšanas sertifikāta, ja tiek konstatēts šāds fakts. Es piekrītu tam, ka apdrošināšanas summa ir jānosaka, nepārsniedzot tās maksimālās summas, kuras noteiktas 1996. gada Konvencijā par atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām (LLMC konvencija), ar kuru nodrošina, ka cietušie nelaimes gadījumos uz jūras saņem pienācīgu kompensāciju. Tāpēc es atbalstu referenta ieteikumu pieņemt ieteikuma projektu, par kuru ir panākta vienošanās ar Padomi.

 
  
  

- Ziņojums: Emanuel Jardim Fernandes (A6-0069/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Es atbalstu Fernandes kunga ziņojumu par karoga valstij noteikto prasību ievērošanu. Tas parāda Parlamenta apņēmību saglabāt trešās tiesību aktu paketes jūrniecības jomā viengabalainību, saskaroties ar pārtraukumiem Padomes darbā attiecībā uz atsevišķiem aspektiem, piemēram, šī ieteikuma tematu. Šā iemesla dēļ es atbalstu Fernandes kunga un Transporta un tūrisma komitejas locekļu paveikto darbu. Es uzskatu, ka panāktās politiskās vienošanās pievienotā vērtība ir jāsaskata kā svarīga, galvenokārt tāpēc, ka ar to aicina dalībvalstis ieviest to jūras lietu administrāciju kvalitātes pārvaldības sistēmu un ievērot starptautiskos noteikumus šajā jomā, no kuriem vissvarīgākie ir tie noteikumi, kuri izriet no Starptautiskās Jūrniecības organizācijas konvencijām. Papildus priekšrocību sniegšanai attiecībā uz ar Eiropas valstu karogiem reģistrēto kuģu kvalitāti un drošību, priekšlikums ļaus uzlabot konkurences apstākļus Kopienā, un tāpēc es uzskatu, ka tas ir jāatbalsta.

 
  
  

- Ziņojums: Saïd El Khadraoui (A6-0066/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Brian Crowley (UEN), rakstiski. (GA) Eiropas valstīm ir jāsadarbojas, lai sasniegtu ES vides mērķus. Tomēr, lai nodrošinātu ES vides politikas ilgtspēju, ir jāņem vērā ES principi un katras dalībvalsts dažādās īpatnības un vajadzības.

Eurovignette ziņojums ir pretrunā šiem mērķiem Eiropas Savienības nomaļāko dalībvalstu gadījumā.

Eurovignette ieteikumi sodītu nomaļās valstis, un valstis Eiropas centrā gūtu ievērojamu labumu. Manuprāt, Eurovignette ieteikumi ir pretrunā vienotā tirgus principiem, un es domāju, ka tā ir diskriminācija pret konkrētām valstīm uz ģeogrāfiskā stāvokļa pamata. Īrija ir sala, kas atrodas Eiropas malā. Kravas automobiļi no citām valstīm nebrauks caur Īriju, bet mūsu smagajiem kravas automobiļiem būs jāmaksā maksa daudzās Eiropas valstīs. Mēs nevaram no tā izvairīties: mums ir jāveic uzņēmējdarbība, mums ir jāeksportē un jāimportē preces. Saskaņā ar Eurovignette priekšlikumu valstīm, kas atrodas Eiropas centrā, būs priekšrocības konkurencē, jo tām nebūs jāmaksā tādas pašas maksas. Nav pareizi vai taisnīgi īstenot šāda veida diskrimināciju, kuras pamatā ir kādas valsts ģeogrāfiskais stāvoklis.

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. Eurovignette direktīva tika radīta, lai saskaņotu maksu sistēmas uz Eiropas ceļiem – ieskaitot transportlīdzekļu nodokļus, ceļa nodevas un maksu par ceļu infrastruktūras izmantošanu, kā arī izveidotu taisnīgus mehānismus infrastruktūru maksu iekasēšanai no pārvadātājiem. Komisijas nesen veiktā direktīvas pārskatīšana ierosina papildu grozījumus direktīvā, tādus kā smago kravas transportlīdzekļu (SKT) ietekmes uz vidi maksas novērtēšana attiecībā uz trokšņa piesārņojumu, pārslodzēm un gaisa piesārņojumu.

Valstīm ar lielu tranzīta satiksmes daudzumu ir ievērojami citādāki uzskati nekā tādām nomaļām valstīm kā manējā, kas ir lielā mērā atkarīgas no satiksmes daudzu preču importam un eksportam. Lai gan principā tie ir taisnīgi, tie ir jāievieš pakāpeniski un vienlīdzīgā veidā. Tie ir jautājumi, kurus mēs nedrīkstam ignorēt. SKT bieži ir pakļauti laika ierobežojumiem un ārējiem grafikiem, ko nosaka, piemēram, prāmju operatori. Ostas tuneļa izbūve Dublinā ir ievērojami samazinājusi SKT daudzumu pilsētas centrā, tādējādi uzlabojot gaisa kvalitāti un samazinot trokšņa piesārņojumu. Tas ir bijis vērtīgs ieguldījums.

Es neesmu pārliecināta, ka ir jārada neatkarīga Eiropas iestāde, kas noteiktu nodevu līmeņus; es drīzāk teiktu, ka tas attiecas uz subsidiaritātes jomu.

 
  
MPphoto
 
 

  Françoise Grossetête (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par S. El Khadraoui ziņojumu par maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem par dažu infrastruktūru lietošanu.

Ir svarīgi dot dalībvalstīm iespēju piemērot „viedākus” maksājumus autopārvadājumu sektoram, lai segtu ārējās izmaksas un tādējādi veicinātu ilgtspējīgāku darbību.

Lai gan gaisa un trokšņa piesārņojums ir jāņem vērā, tas pats neattiecas uz pārslodzēm, ko rada ne tikai autopārvadājumi. Šāds maksājums būtu diskriminējošs, jo vieglie automobiļi arī rada pārslodzes.

Turklāt šī nozare maksā par ekonomikas krīzes sekām caur lielāku naftas cenu un augstākām preču piegāžu izmaksām. Autotransporta nozares MVU nevarēs segt šīs papildu izmaksas pašreizējās ekonomikas krīzes laikā.

Ir jādara vairāk, lai pielāgotu ceļu infrastruktūru satiksmes pieaugumam, taču galvenajam ieguldījumam būtu jābūt ilgtspējīga transporta izveidošanā, piešķirot prioritāti transportlīdzekļu veidiem ar zemu oglekļa emisiju.

Kā Ronas-Alpu reģiona ievēlēta pārstāve es varu apliecināt, ka daudzi ceļa posmi Ronas ielejā nespēj pielāgoties pieaugošajai satiksmei.

 
  
MPphoto
 
 

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. (PL) Šodienas balsojumā Eiropas Parlaments pieņēma direktīvas projektu par Eurovignettes, kas ļauj dalībvalstīm uzlikt maksu par ceļu infrastruktūras lietošanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem.

Galīgajā balsojumā es balsoju pret direktīvas pieņemšanu. Es uzskatu, ka šīs direktīvas noteikumu ieviešana paaugstinās izmaksas, ko uzliek transporta pakalpojumus sniedzošie uzņēmumi. Šīs izmaksas var būt īpaši neizdevīgas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem nav pietiekami daudz līdzekļu sava transportlīdzekļu parka atjaunošanai. Turklāt šādi noteikumi var radīt grūtības uzņēmumiem pašreizējās krīzes laikā, kad daudziem uzņēmumiem ir grūtības kredītu iegūšanā.

Mums noteikti ir jāmeklē veidi, kā palielināt dabai nekaitīgu transportlīdzekļu izmantošanu uz mūsu ceļiem. Taču mēs nedrīkstam izmantot metodes, kas būtībā ir tikai vēl viens veids nodokļu paaugstināšanai uzņēmumiem.<BRK>

 
  
MPphoto
 
 

  Jim Higgins (PPE-DE), rakstiski. − Savu Fine Gael kolēģu vārdā Parlamentā es gribētu paskaidrot, ka mēs nebalsojām par S. El Khadraoui ziņojumu par maksas noteikšanu SKT bažu dēļ par priekšlikuma juridisko pamatu, bažu dēļ par elektronisko iekasēšanas sistēmu obligātu izmantošanu un par noteikumiem attiecībā uz ienākumu iezīmēšanu. Mēs pilnībā atbalstām principus, uz kuriem pamatots priekšlikums, taču uzskatām, ka ziņojumā ieteiktais principu pielietojums ir kļūdains.

 
  
MPphoto
 
 

  Stanisław Jałowiecki (PPE-DE), rakstiski. − Es ne tikai balsoju pret šo ziņojumu, bet arī uzskatu to par bīstamu Eiropas kopējam tirgum. Tas ir galvenokārt tā netaisnās dabas dēļ un tādēļ, ka tas darbojas kā slēpta aplikšana ar nodokļiem. Turklāt tas neveicinās vides aizsardzību. Šīs finanšu krīzes laikā tas ir sava veida absurds. Šāda veida noteikumi rāda, ka ES uzgriež muguru saviem pilsoņiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par saprātīgu kompromisu attiecībā uz jauno Eurovignette. Kopā ar Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupu es jau gadiem ilgi esmu cīnījies – pret milzīgu Eiropas Tautas Partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu konservatīvās grupas daļu opozīciju – lai iekļautu ārējās izmaksas (troksni, pārslodzes, piesārņojumu) iekasējumu aprēķinos, lai pārliktu finanšu slogu no nodokļu maksātāja pleciem uz piesārņotāja, citiem vārdiem, smagā kravas transporta pleciem.

Es esmu pret iespējamo kompromisa rezultātu par pārslodžu maksām, jo vairākuma situācijas rezultātā bija iespējams nodrošināt tikai to, ka tās tiek atzītas par ārējām izmaksām ar noteikumu, ka tās attiecas ne tikai uz SKT, bet uz visiem pārslodzes cēloņiem, ieskaitot vieglos automobiļus.

Šķiet, ka CO2 arī netiks iekļauta aprēķinā PPE-DE neaptveramās opozīcijas dēļ. Grozījums, ko es iesniedzu komitejai un kurā es prasīju minimālos iekasējumus visās Eiropas Transporta tīkla daļās, nesaņēma balsu vairākumu. Es ierosināšu šo priekšlikumu atkal turpmākās diskusijas gaitā par šo jautājumu.

Viena īpaši pozitīva iezīme Austrijai ir tas, ka ārējās izmaksas un tā sauktā Alpu papildu maksa (augstāka maksa Alpu reģionos), iespējams, netiks nolīdzināta. Tas nozīmē, ka Austrija var uzlikt augstāku maksu jutīgajos Alpu reģionos un var prasīt arī ārējās izmaksas. Rezultātā būs iespējama augstāka Brenneras tuneļa maksa.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atbalstu šo ziņojumu, kam ir jāveicina kravu novirzīšana no autotransporta uz dzelzceļu. Ziņojums ir iniciatīvu paketes daļa, kuras mērķis ir padarīt transportu ilgtspējīgāku un nodrošināt, ka lietotājiem būtu jāmaksā tikai par transporta izdevumiem, kas tieši saistīti ar viņu izmantoto transporta veidu. Maksas tiks prasītas par vietēju trokšņa piesārņojumu, vietēju gaisa piesārņojumu, kā arī par infrastruktūras lietošanu un bojājumiem. Tas radīs taisnīgāku principa „piesārņotājs maksā” īstenošanas sistēmu ar iestrādātām garantijām, lai nodrošinātu tirgus pārredzamību un novērstu diskrimināciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Smago kravu pārvadājumu daudzums Eiropā ir pieaudzis kopš ES paplašināšanās uz austrumiem, un tas ir īpaši jūtams daudzās dalībvalstīs, ieskaitot Austriju. Tagad mums ir problēma, ka daži faktori rada augstas ārējās izmaksas, kas jāsedz sabiedrībai. Smago kravu pārvadājumi visā Eiropā ir viens no šiem faktoriem un otrs ir kodolspēkstacijas.

Ja mēs uzliekam maksas SKT, vienlaikus neattīstot dzelzceļus un nenovēršot pārrobežu šķēršļus dzelzceļa transportam, tad mēs vienkārši būsim balsojuši par dārgākām precēm, un nebūs nekāda cilvēku veselības uzlabojuma un piesārņojuma samazinājuma.

Es uzskatu, ka ir bezjēdzīgi sodīt kādu, kas ir iestrēdzis satiksmes sastrēgumā. Tas varētu novirzīt satiksmi atpakaļ uz mazajām pilsētām uz ciematiem, ko mēs negribam. Ilgtermiņā vienīgā alternatīva ir infrastruktūras attīstīšana, un tas nozīmē, ka mums ir jāpadara vietējais sabiedriskais transports pievilcīgāks. Šķiet, ka šodien apspriežamā Eurovignette ir saprātīgs kompromiss, tādēļ es balsoju par to.

 
  
MPphoto
 
 

  Cristiana Muscardini (UEN), rakstiski. (IT) Priekšsēdētājas kundze, vides aizsardzība un ceļu satiksmes drošība – apspriežamās direktīvas projekta mērķi – ir tie uzdevumi, kas Eiropas Savienībai ir jāveic ar visu apņēmību, lai panāktu transporta politiku, kas vairāk ievēro ES pilsoņu vēlmes un tiesības. Tādēļ ir apsveicami vairāki grozījumi 1999. gada EK direktīvā, kas paredz SKT maksas noteikšanu par dažu ceļu lietošanu. Šāda veida pasākumiem ir jābūt saprātīgiem un pakāpeniskiem, lai novērstu svarīgas ekonomikas nozares sabrukumu pašreizējās nopietnās ekonomikas krīzes apstākļos, tādas nozares, kas gandrīz pilnībā pamatota uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Turklāt Eiropa vēl nav radījusi pilnīgu un efektīvu starpnozaru sistēmu, kas nodrošinātu ievērojamu pāreju no kravu pārvadājumiem uz mazāk piesārņojošām nozarēm. Šādos apstākļos to raksturlielumu un efektivitātes dēļ autotransports ir visplašāk lietotā sistēma ražošanas pasaulē.

Ar savu balsojumu šodien es vēlētos uzsvērt pakāpenisku, bet nozīmīgu, ne tikai simbolisku, pasākumu veikšanas nozīmi virzienā uz drošāku un zaļāku autotransportu, neuzliekot neloģiskus un bezjēdzīgus sodus nozarei.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Es atbalstu El Khadraoui kunga darbu par maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem par dažu infrastruktūru lietošanu, un tādēļ es balsoju par viņa ziņojumu. Lai gan es nepiekrītu dažiem tādiem punktiem kā zināmu ārējo izmaksu iekļaušana vai neiekļaušana maksā, es piekrītu principam „piesārņotājs maksā”. El Khadraoui kunga teicamais darbs parāda, ka pilnīgi viss ienākums no maksas ir jāpiešķir transporta nozarei. Visbeidzot, es uzskatu, ka ienākumi no ārējām izmaksām nedrīkst kļūt par vēl vienu veidu, kā aplikt ar nodokļiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. (NL) Priekšlikums, par kuru mēs šodien balsojam, ir iepriekšējās Eurovignette direktīvas pārskatījums un paplašinājums, un tas nosaka ceļu lietošanas maksas iekasēšanas noteikumus. Saskaņā ar pieņemtajiem noteikumiem dalībvalstis tagad var novirzīt maksu par gaisa piesārņojumu, troksni un satiksmes sastrēgumiem uz kravas automobiļiem. Tā ir laba ziņa nodokļu maksātājam. Tagad vēl mēs visi maksājam par kaitējumu, ko rada gaisa piesārņojums. Drīz par to maksās piesārņotājs. Turklāt tādējādi mēs mudinām transporta uzņēmumus ieguldīt līdzekļus tīrāku kravas automobiļu izstrādāšanā.

Es balsoju par šo priekšlikumu ne tikai tādēļ, ka pārslodzes maksa tika iekļauta kā papildu ārējā maksa kalnu rajonos. Satiksmes sastrēgumi dod vislielāko ieguldījumu gaisa piesārņošanā, trokšņa piesārņojumā un degvielas izšķērdēšanā. Ja mēs varētu daļu no šiem ieņēmumiem ieguldīt dzelzceļa vai ūdens transportā, mēs risinātu gan satiksmes sastrēgumu, gan klimata pārmaiņu problēmu. Turklāt kavējumi transporta sastrēgumu dēļ rada lielu ekonomisko kaitējumu transporta nozarei.

Diemžēl klimata izmaksas kā plašu kravu pārvadājumu rezultāts netika iekļautas, lai gan transporta nozare ir galvenais emisiju vaininieks.

 
  
  

EN- Ziņojums: Michael Cashman (A6-0077/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētājas kundze, es balsoju par ziņojumu. Pārredzamība ir ne tikai simbols, bet arī princips, uz kura ir jāpamato visas institucionālās procedūras. Pilsoņiem un vēlētajām struktūrām ir jānodrošina visplašākā iespējamā piekļuve Eiropas institūciju dokumentiem, lai radītu iespēju efektīvi piedalīties politikas procesā un prasīt no valsts iestādēm atskaites par viņu darbībām. Šī iemesla dēļ es agrāk stingri iestājos par parlamenta sēžu apmeklēšanas sarakstu publicēšanu.

Neraugoties uz Eiropas institūciju panākto progresu atklātības un pārredzamības ziņā, situāciju nevar tieši aprakstīt kā perfektu, un šo Regulas (EEK) Nr. 1049/2001 pārstrādāto redakciju par publisku piekļuvi Eiropas institūciju dokumentiem vajadzētu uzskatīt par vēl vienu soli virzienā uz tādas administratīvās vides sasniegšanu, kur informācijas pieejamība un piekļuves vieglums tai ir likums, nevis izņēmums. Nobeigumā es gribētu norādīt uz nesenu lielu sasniegumu: Eiropas Parlaments tagad izmanto ne mazāk kā 23 oficiālās valodas, un Eiropas Kopienas dokumenti ir pieejami visās šajās valodās. Tā ir demokrātijas garantija.

 
  
MPphoto
 
 

  Charlotte Cederschiöld (PPE-DE), rakstiski. (SV) Mēs, Zviedrijas konservatīvie šodien balsojām par Cashman kunga ziņojumu A6-0077/2009 par Publiskās piekļuves regulas Nr. 1049/2001 pārskatīšanu, lai panāktu labāku pārskatāmību Eiropas institūcijās. Attiecībā uz 5. panta 61. un 103. grozījumu mēs uzskatām, ka trešā lasījuma saskaņošanas dokumenti ir jāpublisko tūlīt pēc galīgās saskaņošanas sanāksmes beigām pretstatā dokumentiem, kas tiek analizēti pašu sarunu gaitā. Dokumentiem no trialogiem pirmajā un otrajā lasījumā ir jābūt pilnībā pieejamiem visa procesa laikā.

 
  
MPphoto
 
 

  Chris Davies (ALDE), rakstiski. − Man ļoti žēl, ka procedūrās, kuru mērķis ir attīstīt principu, ka sabiedrībai ir tiesības redzēt ES dokumentus, Parlaments ir iestarpinājis uzsvaru, ka šādi noteikumi neattiecas uz Parlamenta deputātiem. Tiek apgalvots, ka tas tikai vēlreiz apstiprina noteikumus, kas jau ietverti deputātu nolikumā, taču daudziem cilvēkiem tas šķitīs tikai kā vēl viens „viena likuma mums un cita likuma viņiem” gadījums, un es esmu priecīgs, ka Liberālo demokrātu grupa neatbalstīja Nassauer kunga iesniegtos grozījumus.

Ir īpaši svarīgi, lai visu maksājumu detaļas par Parlamenta deputātu izdevumiem būtu publiski pieejamas. Mūsu pašu auditori ir atklājuši, ka daži no Parlamenta deputātiem noteikti nav „godājami”, īstenībā daži no viņiem ir krāpnieki un blēži. Ja vēlamies, lai Eiropas pilsoņi uzticētos šai institūcijai, steidzamības kārtā ir jāīsteno pilnīgas pārredzamības princips.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Es balsoju par Cashman kunga ziņojumu par piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem. Es atbalstu viņa slavējamo iniciatīvu, kuras mērķis ir samazināt plaisu starp kopējiem noteikumiem un noteikumiem par „klasificēto informāciju” (tā sauktie slepenie dokumenti, kas minēti pašreizējā Regulā Nr. 1049/2001), saglabājot regulas līmenī dažus labus principus, kas ņemti no Padomes un Komisijas iekšējās drošības noteikumiem, ciktāl šos principus var piemērot arī parlamentārai struktūrai. Visbeidzot, es atbalstu Cashman kunga vispārējo mērķi, kas ir šīs regulas grozīšana, lai uzlabotu pārredzamību, vienlaikus nepadarot šo instrumentu pārāk specifisku un grūti īstenojamu.<BRK>

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. (NL) Nav šaubu, ka 2001. gada regula radīja labāku pārredzamību pilsoņiem, nodrošinot publisku piekļuvi Eiropas institūciju dokumentiem. Ir labi atgriezties pie šīs regulas pēc septiņiem praktiskas pieredzes gadiem. Ko mēs redzam? Vēl 2006. gadā Eiropas Parlaments izvirzīja vairākus priekšlikumus, lai mainītu regulu ar nolūku tālāk uzlabot tās pārredzamību, taču Komisija nepievērsa tiem nopietnu vērību.

Vēl vairāk – Komisijas priekšlikums pārskatīt 2001. gada regulu, ko mēs tagad izskatām, satur stingrākus noteikumus, kas nozīmē mazāku pārredzamību. Tādējādi dokumenti par tirdzniecības sarunām tiek uzskatīti par konfidenciāliem. Galu galā tā ir izvēle starp sātanu un tumšzilo jūru. Tādēļ es atbalstu MCashman ziņojumu, jo, lai gan tas ir nepilnīgs, tas visumā ir pašreizējā Komisijas priekšlikuma uzlabojums. Būtu gan vēlama vēl radikālāka pieeja ar pilnīgu Komisijas priekšlikuma noraidīšanu, jo tad Komisija būtu spiesta nākt klājā ar jaunu un labāku priekšlikumu, kas tikai uzlabotu Eiropas institūciju pārredzamību un reāli samazinātu bēdīgi slaveno plaisu starp ES institūcijām un pilsoņiem.

 
  
  

EN- Ziņojums: Jan Andersson (A6-0052/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, kā mēs zinām, pašreizējā ekonomikas un finanšu krīze ietekmē Eiropu. Es esmu ļoti nobažījies par savu valsti, Itāliju. Krīze nozīmē atlaišanas, un ģimenes, kurām ir arvien mazāk naudas, tērē arvien mazāk un mazāk. Tādēļ ir vajadzīga stipra iejaukšanās. Šī krīze šķiet īpaši nopietna, taču tās dziļumu un ilgumu noteiks tas, ko mēs darīsim. Mums ir jāapvieno spēki: koordinēta Eiropas pieeja ir izšķiroša. Tagad vairāk nekā jebkad mēs redzam akūto nepieciešamību stingri īstenot reformas, lai radītu augstas kvalitātes darbavietas un labklājību Eiropas pilsoņiem. Mums ir jāmaina tendences virziens uz radikālu pārstrukturēšanu, darbavietu zaudēšanas novēršanu un tālāku spiediena novēršanu uz algu un sociālā nodrošinājuma maksājumu samazinājumu.

Mums ir jārisina problēmas, kas saistītas ar bezdarba un sociālās atstumtības pieaugumu. Turklāt mums ir jāuzlabo centienu koordinācija gan no ES puses, gan no dalībvalstīm, bet ir vienlīdz svarīgi, lai ekonomikas atveseļošanas plāna ietvaros veiktie pasākumi krīzes pārvarēšanai īstermiņā būtu saskaņā ar Kopienas ilgtermiņa mērķiem, kas noteikti Lisabonas stratēģijā. Tādēļ es balsoju par ziņojumu. <BRK>

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Lang (NI), rakstiski. (FR) Ir zīmīgi, ka šim ziņojumam ir jāatzīst vairākas Eiropas Savienības kļūmes sociālajos jautājumos. Tajā ir, pirmkārt, pieļāvums, ka Lisabonas stratēģijas mērķi netiks sasniegti 2010. gadā. Ir arī daži interesanti skaitļi par pieaugošo bezdarbu, kas ir pieaudzis no 7 % 2008. gadā līdz 8,7 % 2009. gadā, un vēl specifiskāk no 7,5 % līdz 9,2 % eirozonā. Citiem vārdiem, tiek paredzēts 3,5 miljonu darbavietu zudums.

Šim sāpīgajam novērojumam vajadzētu likt pro-eiropiešiem domāt par radikālām reformām, kas vajadzīgas dalībvalstu līmenī, lai pēc iespējas ierobežotu ekonomikas un finanšu krīzes katastrofiskās sekas, krīzes, kuras sākums ir meklējams ultraliberālismā un globalizācijā, kas ir tik dārga Briselei.

Šim nolūkam nav lietderīgi īstenot politiku, kas orientēta uz pamatnostādņu noteikšanu dalībvalstu nodarbinātības politikai. Gluži pretēji, mums ir jāapstrīd šī autoritārā loģika un jānodod atpakaļ valstīm kontrole pār to ekonomikas un finanšu resursiem, vienlaikus ieviešot valstu un Kopienas prioritāti un aizsardzību, kas varētu veicināt iekšējā tirgus atveseļošanos un atgriešanos pie izaugsmes. <BRK>

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Finanšu krīzes, kas sākās ASV, ietekme tagad ir jūtama reālajā ekonomikā. Ekspertiem nav vienota viedokļa par vislabāko reakciju uz šo krīzi un labāko ekonomikas stimulācijas veidu, lai saglabātu kontroli pār bezdarba līmeni.

Tomēr pat pirms finanšu krīzes situācija darba tirgū nelikās pārāk spoža. Arvien vairāk cilvēku bija spiesti pāriet uz nepilna laika vai īslaicīgu darbu, un valsts atbalstītu darbavietu skaits pastāvīgi samazinājās. Jau labu laiku arvien vairāk cilvēku dzīvo zem nabadzības līmeņa, lai gan nav zaudējuši darbu. Ņemot vērā drūmās ekonomikas prognozes, šķiet, ka uz pilnu laiku nodarbināto cilvēku skaits turpinās samazināties un ka reiz zaudēs darbu arī tie, kas strādā nepilnu laiku. Mums jādara viss iespējamais, lai novērstu masveida bezdarbu. Nav nekādas garantijas, ka šajā ziņojumā ierosinātie pasākumi ir piemēroti vai pietiekami šim nolūkam. Šī iemesla dēļ es balsoju pret ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Es balsoju pret Andersson kunga ziņojumu. Lai gan īstenībā, no vienas puses, es uzskatu, ka mums ir jāapvieno spēki, lai mainītu tendenci uz radikālu pārstrukturēšanu, lai novērstu darbavietu samazināšanos un apturētu tālāku algu un sociālās nodrošināšanas pabalstu samazināšanos, no otras puses, man šķiet, ka Komisijas ieteiktie pasākumi lielākoties nav pietiekami, lai garantētu Eiropas Savienības sociālās un nodarbinātības struktūras drošību un aizsardzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Flaviu Călin Rus (PPE-DE), rakstiski. (RO) Pašreizējā ekonomikas krīze ietekmē un tuvākajā nākotnē turpinās ietekmēt darba tirgu.

Es balsoju par Eiropas Parlamenta normatīvās rezolūcijas projektu par pamatnostādnēm dalībvalstu nodarbinātības politikai, jo es piekrītu referenta atbalstam Komisijas nostājai, kas ierosināja (kā izklāstīts Pielikumā Padomes 2008. gada 15. jūlija lēmumam 2008/618/EK), ka nodarbinātības politika tiek saglabāta arī 2009. gadam. Pēc Komisijas domām šī pieeja radīs stabilu struktūru, kas spēs risināt ekonomikas un finanšu krīzes problēmas, kā arī turpināt strukturālo reformu.

 
  
MPphoto
 
 

  José Albino Silva Peneda (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Pašreizējā krīze nav tikai ekonomikas un finanšu krīze. Tā ir galvenokārt uzticības krīze. Tās dramatiskākā izpausme ir augstais bezdarba līmenis. Tomēr bezdarbs nozīmē ne tikai ienākumu zaudējumus, bet arī uzticības zaudēšanu sev un citiem.

Lai atjaunotu šo uzticību, mums ir jāizvirza ļoti skaidra vidēja termiņa stratēģija.

Šajā ziņā ir izšķirīga politisko vadoņu loma, viņu paustie signāli un vēstījumi. Piesardzība, drošība, patiesības teikšana, atturēšanās no lētas propagandas par nesasniedzamiem mērķiem un pašuzslavām ir dažas no tām labajām praksēm, kas varētu palīdzēt atjaunot uzticību.

No otras puses, mums jārada darbavietas, un šim nolūkam ir vajadzīgi nosacījumi uzņēmumu ieguldījumiem.

Mums ir jārīkojas ātri, jo, ja mēs neko nedarīsim šajā ziņā, finanšu problēmas valstīs ar vislielākajiem deficītiem eirozonā izraisīs lejupslīdes padziļināšanos, nepārtrauktu bezdarba pieaugumu un ienākumu zaudēšanu uzņēmumiem un ģimenēm.

Tādēļ es atbalstīju Andersson kunga ziņojumu, kas ierosina saglabāt nodarbinātības politikas pamatnostādnes 2009. gadā.

 
  
  

- Priekšlikums lēmumam par Parlamenta Reglamenta 139. pantu (B6-0094/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Visu Parlamenta deputātu noteikto tiesību runāt Parlamentā savā valodā un gatavot visus dokumentus oficiālajās valodās tālāka pagarināšana vai, citiem vārdiem, tālāka atlikšana nav ne saprotama, ne pieņemama. Ir pagājuši jau vairāki gadi, kopš dažu valstu pievienošanās, attiecībā uz kurām paliek spēkā viņu valodu lietošanas ierobežojums, īpaši uz Īriju un Čehijas Republiku, jo vēl nav atrasti vajadzīgie lingvisti. Ierosinātais pamatojums ir vājš un nekonsekvents, bet viņu apmācībai nav piešķirta finanšu prioritāte, kas liek mums apšaubīt nodomus. Mēs nevaram pieņemt nekādus draudus ES kultūras un lingvistiskajai daudzveidībai, kas ietekmētu arī portugāļu valodu. Mēs nevaram pieņemt šo diskrimināciju.

Mēs vēlreiz uzsveram savu apņēmību aizsargāt katras dalībvalsts kultūras identitāti un visu nacionālo valodu izmantošanu par darba valodām. Šajā ziņā mūsu balsojums var būt tikai pret šo lēmumu. Galu galā tas iezīmē ES budžeta politikas kultūras un lingvistiskā līmeņa transponēšanu, kas piešķir prioritāti ieguldījumiem ieročos, nevis kultūras novērtēšanā un nodarbinātības aizsardzībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Es balsoju par Prezidija priekšlikumu par lēmumu, kas pagarina Parlamenta Reglamenta 139. panta piemērošanas pagarināšanu līdz Parlamenta septītā sasaukuma beigām.

 
  
  

EN- Ziņojums: Magda Kósáné Kovács (A6-0038/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētājas kundze, es balsoju par ziņojumu. Es esmu ļoti nobažījies par nesenajiem notikumiem Itālijā. Veidojas „raganu medību” atmosfēra pret Rumānijas pilsoņiem un romiem ar daudzām soda ekspedīcijām. Itālijas valdība ir iesaistījusies apmātā drošības kampaņā. Ārkārtas pasākumu pieņemšana attiecībā uz romu kopienām varētu tomēr pasliktināt jau tā šausmīgo šo minoritāšu stāvokli un graut iespējas viņu integrācijai un sociālajai iekļaušanai. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka saskaņā ar tiesiskumu kriminālatbildība ir individuāla, un to nevar attiecināt uz kolektīvām grupām. Atkāpšanās no šī principa radītu bīstamu precedentu, kas varētu novest pie veselu noteiktas valstspiederības migrantu etnisko grupu kriminalizācijas.

Protams, imigrācija ir jautājums, kura risināšanai ir vajadzīga Eiropas koordinācija, lai nostiprinātu tiesiskos un policijas instrumentus organizētās noziedzības apkarošanai. Tas tomēr nav pietiekami. Ir svarīgi, lai tiktu pieņemta skaidra nodarbinātības politika nelabvēlīgām grupām, ieskaitot romu darbaspēku, kas nosaka atbalsta pasākumus ar nolūku atvieglot viņu pakāpenisku integrāciju darba tirgū, un, pievēršot lielāku uzmanību jauniešu izglītības politikai.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) ES ir vērtību savienība un tādēļ atbildīga par cieņas saglabāšanu pret cilvēktiesībām savās robežās. Tādēļ tai ar dalībvalstu starpniecību ir veicami arī svarīgi uzdevumi, lai atzītu romu neaizsargāto stāvokli un veicinātu viņu integrāciju sabiedrībā. Tādēļ mēs balsojām par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Ibrisagic (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Mēs šodien balsojām par Kósáné Kovács kundzes patstāvīgo ziņojumu (A6-0038/2009) par romu sociālo stāvokli un viņu labāku piekļuvi ES darba tirgum. Ziņojums pievēršas ļoti nopietnai problēmai un skaidri norāda uz vajadzību rīkoties, lai novērstu izplatīto atstumtību, kas tagad ietekmē daudzus romus. Mēs atzinīgi vērtējam sadarbību starp dalībvalstīm, risinot šīs lielās problēmas.

Tomēr mēs vēlētos norādīt, ka mēs neredzam dažādus atšķirīgus risinājumus kā veidu šīs atstumtības samazināšanai. Īpašas nodokļu likmes darba devējiem, kas nodarbina romu sievietes, un citi līdzīgi pasākumi varētu pat pastiprināt atstumtību un darboties pret integrāciju pārējā sabiedrībā.<BRK>

 
  
MPphoto
 
 

  Marian-Jean Marinescu (PPE-DE), rakstiski. (RO) Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojums ir vērtējams pozitīvi, jo tas izklāsta jaunu romu iekļaušanas stratēģijas aspektu, kas, sākot no 2005. gada, tiek izstrādāts vairākās Eiropas Parlamenta rezolūcijās. Romu pašreizējais stāvoklis rāda, ka nav panākts pietiekams progress romu integrācijā kopš Komisijas pirmā aicinājuma šajā jomā 2005. gadā.

Ziņojums ierosina svarīgus darbības virzienus attiecībā uz politiku romu izglītības veicināšanai un pozitīvas diskriminācijas atbalstīšanai darba tirgū. Atbalsts romu integrācijai darba tirgū ar apmācības un pārkvalificēšanas pasākumu finansēšanu, pasākumi neatkarīgu darbību veicināšanai starp romiem, koncesiju kredītu un publisko grantu piedāvāšana, kā arī novatorisku lauksaimniecības darba veidu izstrādāšana ir uzdevumi, kuru izpilde ES ir jākoordinē. ES līmeņa ekspertu grupas izveidošana ar romu pārstāvju piedalīšanos arī varētu palīdzēt koordinēt dalībvalstu romu stratēģiju un struktūrfondu un Kohēzijas fonda izmantošanu.

Es ceru, ka šie ierosinājumi pietiekami motivēs Eiropas Komisiju izstrādāt tiesību aktu priekšlikumus, lai panāktu taustāmus rezultātus šajā jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Romu tauta ir lielākā minoritāte Eiropas Savienībā, un viņu integrācija Eiropas sabiedrībā ir viena no lielākajām problēmām, ar ko ES saskarsies nākamajā desmitgadē. Romiem, kuru skaitu vērtē ap10-12 miljoniem cilvēku, nav iespēju izvairīties no nabadzības un atstumtības. Šāda sociālā nelabvēlīguma pakāpe traucē cilvēka cieņas pamata līmeņa un vienlīdzīgu iespēju sasniegšanu romiem. Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, kas uzsver vajadzību uzlabot apstākļus visiem eiropiešiem neatkarīgi no rases.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexandru Nazare (PPE-DE), rakstiski. (RO) Vienlīdzīgu iespēju garantēšana romu minoritātei ES ir pareiza pieeja, lai izvairītos no sociālas atstumtības un ievērotu šīs kopienas tiesības. Tādēļ es balsoju par Kovács kundzes ziņojumu, ko es uzskatu par ļoti noderīgu.

Tomēr es vēlētos sniegt dažus paskaidrojumus par manu nostāju šajā jautājumā.

Tā kā šī minoritāte ir būtiski pārnacionāla, pieejai romu tiesību jautājumiem ir jābūt Eiropas līmenī. Šī iemesla dēļ es esmu ierosinājis izveidot Eiropas Romu aģentūru šīs minoritātes politikas koordinēšanai Eiropas līmenī.

Otrkārt, atbalstu romu minoritātes integrācijai nevar sniegt ar pārdalošu fiskālu pasākumu starpniecību, jo tie nevar atrisināt strukturālās problēmas, kas ietekmē romu kopienas. Ideāls veids šīs minoritātes atbalstam ir jāsaista ar izglītības programmām, kuru uzdevums ir palīdzēt šīm kopienām iegūt prasmes, kas vajadzīgas piekļuvei darba tirgum.

No otras puses, Eiropas politikai romu minoritātes jomā ir jābūt orientētai uz iecietību un kultūras atšķirību pieņemšanu ar centrējumu uz mierīgu līdzāspastāvēšanu robežās, kas noteiktas attiecīgās valsts tiesību aktos un ES regulās.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Es balsoju pret Kósáné Kovács kundzes ziņojumu par romu sociālo stāvokli un viņu piekļuves uzlabošanu ES darba tirgum. Esmu cieši pārliecināts, ka šī pieeja rada vēl vienu fundamentālas diskriminācijas formu attiecībā uz romiem. Īstenībā pret romiem ir jāizturas tāpat kā pret visiem citiem pilsoņiem, nepiešķirot viņiem pārmērīgas priekšrocības un koncesijas uz citu Eiropas pilsoņu rēķina, kuriem ir tādas pašas tiesības (un turklāt pienākumi) kā šiem iedzīvotājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. (NL) Romu kopiena ir Eiropas vislielākā un vismazāk nodrošinātā minoritātes grupa. Ikviens, kurš uzmanīgi seko situācijai, zina, ka ir vajadzīga koordinēta pieeja, lai uzlabotu viņu darba un dzīves apstākļus. Mani iepriecina, ka šis ziņojums aicina veidot piemērotus apmācības kursus, kas varētu uzlabot romu iespējas darba tirgū. Turklāt ir jāpastiprina cilvēku un sociālais kapitāls, no paša sākuma koncentrējot uzmanību uz viņu integrāciju Eiropas sabiedrībā.

Ir apsveicami, ka ir izveidota Eiropas ekspertu grupa ar romu kopienas pārstāvjiem. Tāpat ir lieliski priekšlikumi izveidot partnerības, piešķirt finanšu līdzekļus un kontrolēt to visu ar datu bāzes starpniecību. Es atbalstu šo ziņojumu, jo tas ierosina veidus, kā mēs varam uzlabot romu kopienas stāvokli. Tā kā alternatīvā rezolūcija, ko ir izvirzījusi Sociāldemokrātu grupa, ir diemžēl pārāk vāja, es to neatbalstīšu.

 
  
  

EN- Ziņojums: Herbert Reul (A6-0035/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Šarūnas Birutis (ALDE), rakstiski. (LT) Naftas pieprasījuma pārvaldība nav jāierobežo ar ES vien. Procentu izteiksmē ES patērētā pasaules naftas daļa nākamajos gados pakāpeniski samazināsies. To noteiks galvenokārt milzīgais pieprasījuma pieaugums ārpus ES robežām. Tādēļ no ES energoapgādes drošības viedokļa būs ļoti svarīgi samazināt pieprasījuma pieaugumu arī globālā līmenī, taču neapdraudot trešo valstu vai pašas ES izaugsmes mērķus. Tirgus ekonomikas cenu veidošanas mehānismu veicināšana trešās valstīs arī ir loti svarīga – piemēram, pēc valsts degvielas subsīdiju atcelšanas.

Visiem šie pasākumiem ir vajadzīgi ieguldījumi. Tie ir iespējami tikai tad, ja ir pietiekams kapitāls un labas izredzes uz peļņu. Tādēļ ir būtiski, cik ātri vien iespējams, pārvarēt pašreizējo finanšu krīzi, kas var pārvērsties par ekonomikas krīzi. Pēdējā desmitgadē ir pieaugušas grūtības saistībā ar nākotnes naftas piegāžu drošību ES. Tomēr, ja mēs spēsim nostiprināt politisko gribu un starptautisko koordināciju, sadarbību un inovāciju radīšanu, visas grūtības varēsim pārvarēt, mērķtiecīgi ietekmējot gan piegādi, gan pieprasījumu. <BRK>

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − Beigu beigās es varu atbalstīt šo mana kolēģa EP deputāta H. Reul patstāvīgo ziņojumu. Pēdējie mēneši ir parādījuši, ka enerģijas drošības nozīme nekad nav bijusi tik aktuāla. Sadarbība, kas ir nepieciešama no visām dalībvalstīm, un vajadzība izmantot gandrīz visu dalībvalstu un Komisijas iedibināto stimulu pakešu priekšrocības uzsver ieguldījumu nepieciešamību atjaunojamās tehnoloģijās, lai paaugstinātu mūsu enerģētisko drošību un pazeminātu CO2 emisijas. Mūsu atkarības gadi no fosilā kurināmā ir atstājuši mantojumā divus absolūtus secinājumus:

1. Mums ir jābūt neatkarīgiem no globāliem ģeopolitiskiem spēkiem, kā pierādīja Krievijas/Ukrainas strupceļš šajā ziemā un OPEC cenu veidošanas politikas postījumi.

2. Mūsu vajadzība iekļauties spiedīgajos CO2 samazināšanas termiņos turpinās, un tā ir jāsaglabā kā augstākās prioritātes jautājums.

Mēs nevaram izvairīties ne no ekonomiskām, ne finanšu problēmām, kas pašlaik ir mūsu priekšā.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Es balsoju pret Reul kunga ziņojumu par problēmām saistībā ar naftas piegādi. Es nepiekrītu referenta apgalvojumam, ka saskaņā ar dažādiem novērtējumiem būs iespējams iegūt pietiekamus naftas daudzumus nākotnes prasību apmierināšanai arī, taču tikai, paaugstinot maksu patērētājiem un uzlabojot ieguldījumu nosacījumus. Lai gan es atbalstu Komisijas iniciatīvas novērst naftas cenu strauju pieaugumu nākamajos gados, es neuzskatu, ka situācija kopumā ir korekti izanalizēta.

 
  
  

EN- Ziņojums: Georg Jarzembowski (A6-0055/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − EP deputāta G. Jarzembowski iesniegtais ziņojums izvirza „zaļāka” transporta veidošanu par prioritāti, un ir svarīgs pirmais solis ceļā uz visaptverošāku pieeju, lai padarītu transportu videi nekaitīgāku. Reakcijas uz klimata pārmaiņām būtiska daļa ir mūsu transportlīdzekļu un metožu maiņa vai tā būtu progresīvu hibrīdautomobiļu ieviešana, lielāka zaļā transporta daļa vai augstāka citu transporta veidu efektivitāte.

Referents ir attīstījis smago kravas transportlīdzekļu (SKT) maksu noteikšanu par radīto piesārņojumu un iekļāvis dzelzceļa transporta radīto trokšņa piesārņojumu ziņojuma noteikumos. Ir svarīgi, ka mēs apsveram nomaļo Eiropas valstu vajadzības, kurām ir vajadzīgs stiprs transporta tīkls, lai apgādātu valsti un nodrošinātu ekonomisko izaugsmi, neraugoties uz ģeogrāfiskajiem šķēršļiem. Mums ir jānodrošina, ka šie pasākumi tiek piemēroti taisnīgā veidā. Ar šīm ierunām es esmu gatava atbalstīt ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Es balsoju par Jarzembowski kunga ziņojumu par zaļāka transporta veidošanu un ārējo izmaksu internalizāciju. Mans viedoklis, kas sakrīt ar referenta viedokli – viņš ir uzrakstījis lielisku ziņojumu – uzsver lielos ieguvumus, ko mobilitāte sniedz attiecībā uz eiropiešu dzīves kvalitāti, izaugsmi un nodarbinātību Eiropas Savienībā, sociālekonomisko un teritoriālo kohēziju, tirdzniecību ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis, kā arī labumus uzņēmumiem un darba ņēmējiem, kas tieši vai netieši ir saistīti ar transporta un loģistikas nozari. No šīs perspektīvas es atzinīgi vērtēju to, ka Komisija savā paziņojumā ir apkopojusi pašreizējo ES pasākumu sarakstu, lai veicinātu ilgtspējīgu transporta politiku. Tas ir neliels solis ceļā uz lielu mērķi.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. (NL) Komisija ir publicējusi paziņojumu paketi par „zaļāku transportu”, „ārējo izmaksu internalizācijas stratēģiju” un „preču un iekārtu trokšņa samazināšanas pasākumiem”. Manuprāt, tas ir ļoti pozitīvi – un tādēļ es to atbalstu – ka zaļie pasākumi ir izstrādāti transporta jomā.

Tomēr G. Jarzembowski ziņojums vājinātu Komisijas priekšlikumus. Tādēļ Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa ir iesniegusi pozitīvus grozījumus, ieskaitot lūgumu palielināt līdzfinansējumu starp ES un dalībvalstīm, degvielas nodokli gaisa transportam un transporta pieauguma atsaisti no ekonomikas izaugsmes. Mūsu grozījumus nepieņēma, un tādēļ ziņojumam nav pievienotās vērtības Komisijas priekšlikumiem. Tādēļ es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Es atbalstu pasākumus virzībā uz zaļāku transportu. Tas palīdzēs mums cīņā pret klimata pārmaiņām. Tomēr ir jāpastiprina specifiski pasākumi, un tādēļ man nācās atturēties.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums B6-0107/2009 (Lisabonas stratēģija)

 
  
MPphoto
 
 

  John Attard-Montalto (PSE), rakstiski. − Es pilnīgi piekrītu, ka no ekonomikas krīzes ietekmēm vislielākās bažas rada nabadzības pieaugums ES. Ir būtiski apturēt pašreizējo bezdarba pieaugumu ES. Es uzskatu, ka visefektīvākais nabadzības samazināšanas un novēršanas veids ir stratēģija, kuras mērķi ir pilnīga nodarbinātība, augstas kvalitātes darbavietas, sociālā iekļaušana, uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumi un darbība, lai veicinātu MVU un ieguldījumu nozīmi. Īsumā, šī ir vissvarīgākā rezolūcijas preambulas daļa.

Ja mēs nespēsim apturēt nabadzības pieaugumu ES pašreizējo izņēmuma apstākļu dēļ, tad ES būs parādījusi nespēju risināt vissvarīgāko problēmu, kas rodas no šīs ekonomikas un finanšu nelaimes.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienībā mēs piedzīvojam nabadzības, nedroša darba un nevienlīdzību līmeņa pieaugumu, un šī situācija var pasliktināties pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes laikā, ņemot vērā, ka prognozes rāda lejupslīdes tendenci un bezdarbnieku skaita pieaugumu.

Lisabonas stratēģijā un Eiropas nodarbinātības stratēģijā noteiktā politika ir veicinājusi šo situāciju, jo tā atbalsta finanšu regulējuma samazināšanos, tirgus liberalizāciju un nedrošību darba attiecībās. Tādēļ šī politika būtu jāpārtrauc. Tomēr, saskaroties ar sociālo un ekonomisko apstākļu pasliktināšanos, ES reakcija (vai tās trūkums) atspoguļo tās šķirisko raksturu, pastāvot uz šīs politikas turpināšanu, kas veicina milzīgas peļņas uzkrāšanos lielajās ekonomikas un finanšu grupās uz darbaļaužu un iedzīvotāju rēķina.

Ir vajadzīga pašreizējās makroekonomikas politikas atpakaļ pārorientēšana, darbavietu un darba ņēmēju tiesību aizsardzība. Mums ir vajadzīga alternatīva politika, kas garantē ienākumu taisnīgu sadali, stimulē ekonomisko aktivitāti, rada darbavietas, pastiprina valsts lomu ekonomikā, paaugstina pieprasījumu, veicina mikro-, mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmi un atdzīvina ieguldījumus, ņemot vērā katras dalībvalsts vajadzību īpašos aspektus.

 
  
MPphoto
 
 

  Glyn Ford (PSE ), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu, neraugoties uz manu vilšanos par 10. grozījumā ietverto Zaļo aicinājumu ieviest ES mēroga finanšu darījumu nodokli. Kā šī Parlamenta Globalizācijas apvienotās grupas priekšsēdētājs es stingri atbalstu J. Tobin veida nodokļa ieviešanu, gan, lai kontrolētu finanšu spekulācijas, gan iegūtu miljardus eiro, lai palīdzētu samazināt dziļo nabadzību pasaulē starp miljardiem cilvēku, kas dzīvo, tērējot mazāk nekā vienu eiro dienā. Kurš gan var būt pret šādu vienkāršu un efektīvu pasākumu?

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Lisabonas stratēģija tika iecerēta tādas ekonomikas kontekstā, kas skaidri atšķiras no tās, kurā mēs pašreiz atrodamies. Tomēr tas nenozīmē, ka ir jāpārskata visas tās pamatā liktās koncepcijas. Ir jānošķir pašreizējo apstākļu izņēmuma raksturs un politika, kas ir jārealizē, lai veicinātu Eiropas attīstību un konkurētspēju ilgtermiņā. Tomēr ir svarīgi no šīs atšķirības nesecināt, ka krīzes situācijā ir vajadzīgi pasākumi, kas ir pretrunā labai politikai. Gluži pretēji. Reakcijai uz pašreizējo situāciju, kurā ir vajadzīgi ārkārtas pasākumi, ir tomēr jābūt saskaņā ar labas politikas idejām, un izvēlei ir jābūt par labu ieguldījumiem inovācijās un Eiropas konkurētspējā. Pretējā gadījumā mēs nespēsim ne reaģēt uz krīzi, ne sagatavot Eiropas Savienības dalībvalstis globālās ekonomikas nākamajai fāzei.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Pēc priekšlikuma rezolūcijai par Lisabonas stratēģiju rūpīgas studēšanas es galu galā nolēmu atturēties un nebalsot ne par, ne pret priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Eoin Ryan (UEN), rakstiski. − Finanšu krīze un ar to saistītā ekonomikas krīze ir devušas milzīgu triecienu Eiropas izaugsmei un darba tirgus stabilitātei. Šajos grūtajos laikos mūsu galvenajam mērķim ir jābūt, kā to uzsver šī rezolūcija, aizsargāt ES pilsoņus – gan darba ņēmējus, uzņēmējus, gan mājsaimniekus – no krīzes ietekmes. Lai gan pašreizējā krīze neapšaubāmi ir postoša, tā arī piedāvā iespējas: iespēju mainīt mūsu domāšanas veidu; iespēju veidot nostiprinošu struktūru ilgtspējīgai izaugsmei, kas var izturēt iespējamus triecienus un iespēju veidot stipru ekonomisko un sociālo pamatu nākotnei.

Starp šīs rezolūcijas īpaši pievilcīgiem elementiem ir mazo un vidējo uzņēmumu izšķirošās nozīmes un tiem vajadzīgā atbalsta atzīšana. MVU ne tikai nodrošina ļoti vajadzīgo nodarbinātību, kas ietver 80 % no ES pēdējos gados radītajām jaunajām darbavietām, bet tiem ir arī galvenā sociālā nozīme, stimulējot vietējo ekonomiku, dažādojot nodarbinātību un veicinot uzņēmējdarbību. Līdzīgi uzsvars uz inovācijām – īpaši vides nozarē – ir vērtējams ļoti atzinīgi, un tas ir pierādījums tam, ka energoefektivitātes un ekonomiskās stabilitātes divkāršajam mērķim nekādā gadījumā nav jābūt savstarpēji izslēdzošam.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Skinner (PSE), rakstiski. EPLP uzskata, ka Lisabonas stratēģija saglabā savu nozīmi kā izaugsmes un darbavietu radīšanas platforma visā ES. Tas joprojām ir sasniedzams mērķis, pat ja pašreizējais ekonomiskais klimats grauj patieso potenciālu. Tomēr EPLP nepiekrīt, ka ES mēroga darījumu nodoklis ir nepieciešams instruments, lai sasniegtu dažus no Lisabonas stratēģijas mērķiem, un neatbalstīja šo pasākumu.

Tomēr EPLP varēja atbalstīt apstiprinātā teksta galveno nostādni un tādēļ balsoja par ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Saskaņā ar Allianz grupas ziņojumu, kas tika publicēts pirmdien, lejupslīde kavē ES šogad sasniegt mērķi – kļūt par pasaules vadošo uz zināšanām balstīto ekonomikas telpu. Lai mēs sasniegtu Lisabonas mērķus, ir jādara viss iespējamais pat šajos grūtajos laikos, lai izpildītu šos uzdevumus. Tādā gadījumā mēs redzēsim ceļus, kā pārvarēt lejupslīdi, padarot ES pozīcijas stiprākas nākotnē. Mums ir arī jāsasniedz Barselonas mērķi bērnu aprūpē.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Toussas (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Kapitāla politisko spēku rezolūcijas slēpj kapitālisma krīzes cēloņus un dabu. Tās uzveļ krīzes nastu uz to darba ņēmēju pleciem, kas ir maksājuši par kapitāla pārmērīgo peļņu un tagad tiek aicināti maksāt par krīzi un glābt un palielināt kapitālistu peļņu. Priekšlikumi aicina Eiropas Savienību padziļināt pret darba ņēmējiem vērsto Lisabonas stratēģiju, piemērot Stabilitātes paktu un ekonomikas atveseļošanas plānu un turpināt iekšējā tirgus pilnīgu liberalizāciju. Tie ierosina pasākumus monopolu grupu atbalstam, nodrošinot bagātīgu naudas plūsmu no darba ņēmēju kabatām, samazinot nodokļus kapitālam un palielinot aizdevumus lielajiem monopoluzņēmumiem. Tie veicina ātrāku kapitāla pārstrukturēšanos, pamatojoties uz elastdrošības stratēģiju un direktīvu par darba laika organizāciju, citiem vārdiem, par darba laika pagarināšanu līdz 13 stundām dienā un 78 stundām nedēļā un darba laika sadalīšanu aktīvajā laikā un neapmaksātajā neaktīvajā laikā.

„Zaļās ekonomikas” attīstība un pētniecības, enerģētikas un inovāciju liberalizācija pavērs ceļu peļņu nesošiem kapitāla ieguldījumiem, kaitējot darba ņēmējiem un pamatšķirai.

Neoficiālā augstākā līmeņa sanāksme 1. martā apstiprināja imperiālistisko cīņu eskalāciju un monopolu apvienoto fronti pret tautu.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums B6-0134/2009 (Klimata pārmaiņas)

 
  
MPphoto
 
 

  John Attard-Montalto (PSE), rakstiski. − Es piekrītu, ka ES saglabā vadošo lomu starptautiskajā klimata politikā. Tomēr, ja tā nerunās vienā balsī, tā zaudēs uzticamību. ES kopumā ir uz pareizā ceļa attiecībā uz klimata pārmaiņu mērķiem, bet visām valstīm, ieskaitot Maltu, ir jābūt uzmanīgām, lai neatpaliktu, jo tas ietekmēs ES uzticamību.

Globālās vidējās temperatūras pieauguma ierobežojumi ir nepieciešami ne tikai attīstītajā pasaulē, bet arī jaunattīstības valstīs. Lieki sacīt, ka šādas darbības sasprindzinās finanšu resursus. ES ir jāpiedāvā plāns, kas ietver visas attiecīgās jomas un finansēšanas avotus.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par klimata pārmaiņu ierobežošanu. Eiropas Savienībai ir jāsaglabā vadošā loma starptautiskajā klimata politikā un jādara viss iespējamais, lai Kopenhāgenā panāktu nolīgumu, kas pieļautu oglekļa dioksīda emisiju samazināšanu atmosfērā un globālās temperatūras pieaugšanu par mazāk nekā 2 oC virs pirmsindustrializācijas līmeņa.

Ņemot vērā pašreizējo finanšu un ekonomisko krīzi, jauna nolīguma panākšana Kopenhāgenā par klimata pārmaiņu ierobežošanu ir fundamentāli svarīga. Ekonomikas krīzi un klimata krīzi var apvienot, lai piedāvātu ievērojamas ekonomikas iespējas attīstīt jaunas tehnoloģijas un radīt darbavietas.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šī rezolūcija satur pozitīvus aspektus, ko mēs augstu vērtējam. Mēs vēlētos uzsvērt aicinājumu Eiropas Savienībai aktīvi censties panākt tādu nolīgumu Kopenhāgenā, kas ņem vērā jaunākos zinātniskos ziņojumus par klimata pārmaiņām un uzliek par pienākumu sasniegt stabilizācijas līmeņus un temperatūru mērķus, kas ar lielu varbūtību novērš bīstamas klimata pārmaiņas un kas pieļauj regulāras pārskatīšanas, lai nodrošinātu, ka mērķi atbilst jaunākajiem zinātnes rezultātiem. Līdzīgi mēs pozitīvi vērtējam uzmanības pievēršanu tam, ka ievērojami jāpalielina finanšu resursi, lai varētu īstenot nepieciešamās seku mazināšanas darbības jaunattīstības valstīs.

Tomēr mēs nepiekrītam neatlaidīgajai prasībai, lai gan tikai apsvērumos, par ES emisiju tirdzniecības sistēmu, jo sevišķi, ja tiek apgalvots, ka tas varētu kalpot par paraugu emisiju tirdzniecības attīstībai citās attīstītās valstīs un reģionos. Tādēļ mēs nepiekrītam uz ekonomiku pamatotai pieejai, kas skaidri ietekmē vairākus rezolūcijas punktus.

 
  
MPphoto
 
 

  Glyn Ford (PSE ), rakstiski. − Es balsoju par šo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūciju. Neraugoties uz pašreizējās finanšu krīzes dziļumu un plašumu, kas ir regulējuma samazināšanas, gļēvu regulatoru un mantkārīgu baņķieru darbības rezultāts, mums ir jāturpina cīņa par klimata pārmaiņu apturēšanu. Mums ir jāvērtē pašreizējā krīze kā iespēja izlietot līdzekļus, lai panāktu krasu mūsu dzīvesveida pārmaiņu un veicinātu zaļu jaunu darījumu pāri visam kontinentam un pasaulei.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Es piekrītu dažiem rezolūcijas par klimata pārmaiņu ierobežošanu punktiem. No otras puses, es nevaru atbalstīt dažus ziņojuma punktus. Tāpēc es nolēmu atturēties un nebalsot par šo jautājumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Mums ir jāizmanto zaļā ekonomika, lai radītu darbavietas visā ES. Tai ir jābūt prioritātei finanšu krīzes laikā.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums B6-0133/2009 (Nodarbinātības politika)

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Šī rezolūcija satur daudzus cieņas vērtus pamudinājumus. Tomēr vairums no tā, par ko teikts rezolūcijā, attiecas uz valstu parlamentu atbildību.

Priekšlikumi rezolūcijā arī radīs nepieciešamību pēc papildu resursiem ES Globalizācijas pielāgošanas fondam. Tas izraisīs dalībvalstu ES dalības maksu paaugstināšanu. Tas notiek laikā, kad dalībvalstīm ir jāsaglabā viņu samazinātie ekonomiskie resursi savai sociālajai un nodarbinātības politikai. Mēs neuzskatām, ka ES Globalizācijas fonds ir efektīvākais veids, kā atbalstīt darba ņēmējus, kas zaudējuši darbu. Dalībvalstis ir labākā stāvoklī, lai realizētu efektīvu politiku šajā jomā. Turklāt dalībvalstis stimulu paketēm izdod tāda paša lieluma summas kā to kopējais ieguldījums ES budžetā.

Mēs balsojām pret šo rezolūciju galvenokārt formulējuma dēļ attiecībā uz ES Globalizācijas pielāgošanas fondu.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Es balsoju pret rezolūcijas priekšlikumu par nodarbinātības politikas pamatnostādnēm. Ņemot vērā, ka globālās finanšu un ekonomikas krīzes risināšanai ir vajadzīga ES noteikta un koordinēta reakcija, lai novērstu darbavietu zaudējumus, uzturētu apmierinošu ienākumu līmeni eiropiešiem, novērstu lejupslīdi un pārvērstu pašreizējās ekonomikas un nodarbinātības problēmas par iespējām, es uzskatu, ka eirokrātu vadībā pieņemtie lēmumi noteikti nav pietiekami, lai pārvarētu pašreizējo krīzi, vismaz ne tik jutīgā nozarē kā nodarbinātība.

 
  
  

EN- Ziņojums: Elisa Ferreira (A6-0063/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  John Attard-Montalto (PSE), rakstiski. − Iniciatīva sākt atveseļošanas plānu ir reakcija uz pašreizējo nopietno ekonomikas lejupslīdi. Atveseļošanas plāna augstākajai prioritātei ir jābūt ekonomikas stimulēšanai, lai paaugstinātu ES konkurētspēju, kā arī bezdarba pieauguma novēršanai. Parlamenta deputāti pastāv uz to, ka finanšu atbalstam ir jābūt savlaicīgam, mērķtiecīgam un īslaicīgam. Pašreizējie izņēmuma apstākļi ir jāvērtē plašākā kontekstā ar ciešu apņemšanos atjaunot normālu budžeta disciplīnu, tiklīdz ekonomika atlabs.

Turklāt atveseļošanas plānam ir arī jābūt par pamatu taisnīgam starptautiskam nolīgumam, lai dotu iespēju nabadzīgākajām valstīm izbēgt no nabadzības bez globālās sasilšanas veicināšanas, un, palīdzot finansēt masīvus ieguldījumus.

Visbeidzot, dalībvalstu koordinēta rīcība ir jāvirza uz kredīta tirgu nenoteiktības samazināšanu un šo tirgu darbības veicināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Neraugoties uz dažiem mūsu atbalstītajiem pozitīviem un savlaicīgiem priekšlikumiem, kas tika pieņemti, it īpaši priekšlikumu par nodokļu paradīzēm, diemžēl vairākums mūsu grupas priekšlikumu tika noraidīti, un ziņojuma galvenais virziens ir neoliberālās politikas turpināšana ar dažiem rozā krāsas pieskārieniem, kas domāti vēlētājiem izmantošanai drīzajā vēlēšanu kampaņā.

Starp mūsu noraidītajiem priekšlikumiem bija tādi, kas aicināja ievērojami palielināt finanšu resursus un ātrāk izmantot līdzekļus, kas paredzēti nodarbinātības atbalstīšanai, kā arī novirzīt atbalsta programmas visneaizsargātākajām grupām, ieskaitot programmas pienācīgu dzīves apstākļu garantēšanai un vispārējai piekļuvei augstas kvalitātes sabiedriskajiem pakalpojumiem. Man arī žēl, ka tika noraidīti tādi priekšlikumi, kā tie, kas uzskatīja, ka atveseļošanas plāna apjoms (1,5 % no ES IKP) ir nepietiekams, lai sekmīgi risinātu pašreizējās krīzes problēmas, atzīmējot, ka ES tālu atpaliks no tādām valstīm kā ASV un Ķīna. Turklāt man žēl, ka tika noraidīta mūsu kritika Komisijai par atveseļošanas plāna saistīšanu ar neoliberālo „strukturālo reformu” paplašināšanu un stingru pakļaušanos Stabilitātes un izaugsmes paktam, kad vajadzētu atteikties no tiem un mainīt kursu.

 
  
MPphoto
 
 

  Glyn Ford (PSE ), rakstiski. − Es varu tikai apsveikt kolēģi Elisa Ferreira par viņas ziņojumu par Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu . Es atbalstītu Poul Rasmussen uzskatu, ka mēs vēl neesam izdarījuši pietiekami daudz. Banku izglābšana bija nepieciešams, bet ne pietiekams solis. Mums ir arī jārisina darba tirgus problēmas. Ir jāveicina darba dalīšana, un tajos gadījumos, kad ir vajadzīgs īss darba laiks, ir jāstimulē stundu pavadīšana darba vietā, izmantojot laiku apmācībai, lai uzlabotu prasmes.

Reālā krīze nav augsta riska hipotekāro kredītu tirgū, bet gan desmit reižu lielākajā kazino ekonomikā ar atvasināto vērtspapīru tirgu un arvien ezotēriskāko fantāzijas pasauli, kas ir jāpakļauj kontrolei. Tādēļ es atzinīgi vērtēju centienus kontrolēt nodokļu paradīzes un ieviest ES mēroga finanšu darījumu nodokli, lai pārvarētu krīzes vissliktākās sekas, vājinātu spekulācijas un sagādātu finansējumu, lai palīdzētu mums neatsacīties no nodoma sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus.<BRK>

 
  
MPphoto
 
 

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. (PL) Šodien pieņemtais Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns atbalsta Eiropas Komisijas ierosinātos pasākumus, kuru mērķis ir stimulēt Eiropas ekonomiku.

Dažu pēdējo nedēļu dati nevieš optimismu. Ir novērtēts, ka ekonomikas izaugsme Eiropā 2009. gadā paliks līmenī zem nulles. Visā ES arī pieaug bezdarbs. Šī ir visnopietnākā lejupslīde, kāda ir ietekmējusi Eiropas Kopienu, un pirmā kopš kopējās valūtas ieviešanas.

Tādēļ ir vajadzīga noteikta rīcība, lai radītu darbavietas un reālu ekonomiskā stāvokļa uzlabošanos. Protams, galvenais jautājums ir tā sauktā finanšu sistēmas atveseļošana, lai uzņēmumiem un pilsoņiem būtu pieejami kredīti. Tas ir jo īpaši būtiski mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri, protams, ir Eiropas ekonomikas pamats. Tādēļ ir steidzami jānodrošina efektīva un ātra kredītu piešķiršanas sistēmas atjaunošana. Cīņai pret krīzi paredzētais atbalsts ir jānovirza ne tikai izvēlētu nozaru glābšanai. Šāds atbalsts ir nenovēršams, bet tam ir arī jāietver pastāvīgas rūpes par Eiropas rūpniecības konkurētspēju. Turklāt krīzi nedrīkst izmantot kā iespēju ieviest jaunus, pārmērīgi apgrūtinošus noteikumus.

Es ceru, ka Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns drīz dos rezultātus pirmo ekonomikas stimulācijas zīmju veidā.

 
  
MPphoto
 
 

  Astrid Lulling (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Ārkārtas situāciju risināšanai ir vajadzīgi ārkārtas resursi.

Ekonomiskā situācija ir tiktāl pasliktinājusies, ka ir vajadzīga dalībvalstu saskaņota rīcība, lai mēģinātu atjaunot ekonomikas darbību. Tomēr ir jāpievērš uzmanība dažiem novērojumiem. Pašreizējā ārkārtas situācija neliek apšaubīt ekonomikas pamatlikumus. Aizņemšanās šodien nozīmē parādus rīt, parādus ko dalībvalstīm vajadzēs atmaksāt nākotnē. Deficīti var būt nepieciešami, taču būs jāmaksā augsta cena. Mums tas ir jāapzinās. Jau tiek runāts par augstākiem nodokļiem tuvākā nākotnē, lai noturētu valsts finanses virs ūdens.

Otrkārt, visas izdevumu saistības atveseļošanas plānos ir tālu no vienlīdzīgas vērtības. Ieguldījumu izdevumiem ražošanas iekārtu modernizācijai vai pētniecībai ir ļoti atšķirīga vērtība attiecībā pret naudu, kas izmantota darbības izmaksām. Tādēļ būtu laba ideja dalībvalstīm izveidot piemērotus instrumentus labāko variantu izvēlei.

Visbeidzot, tā kā vārdiem ir nozīme, noskaidrosim, ka atveseļošanas plāns īstenībā nav Eiropas plāns, bet gan dalībvalstu īstenojamo valsts mēroga pasākumu koordinācija. Vai mums jādara kas vairāk? Ir vērts uzdot šādu jautājumu, bet kopēja Eiropas Savienības atveseļošanas plāna izveidošana pieņem kā priekšnoteikumu fundamentālas Eiropas politiku un resursu pārskatīšanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Adrian Manole (PPE-DE), rakstiski. (RO) Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns ir īpaši svarīgs tā divu galveno elementu dēļ: pirmkārt, īstermiņa fiskālie stimulēšanas pasākumi, lai paaugstinātu pieprasījumu, aizsargātu darbavietas un atjaunotu patērētāju uzticību, un, otrkārt, viedi ieguldījumi, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi.

Eiropas Savienības augstākā prioritāte ir tās pilsoņu aizsardzība no finanšu krīzes negatīvās ietekmes. Rumānijas ekonomikas gadījumā šie pasākumi parādīs savu efektivitāti, īpaši MVU, vienkāršojot un paātrinot procedūras un piedāvājot struktūrfondus un Kohēzijas fondu, kā arī lauku attīstības fondus avansā.

Pozitīvais balsojums par šo ziņojumu arī nozīmē, ka Eiropas Sociālajam fondam vajadzēs finansēt pasākumus, kas veicina nodarbinātību, īpaši par labu visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām. Būs jārada arī pamatnosacījumi, lai samazinātu ietekmi uz uzņēmējdarbības nozari, jo tai ir galvenā loma ekonomikas atveseļošanā, sniedzot izšķirošu ieguldījumu arī darbavietu radīšanā un tādējādi radot pieprasījumu iekšējā tirgū.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (PSE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par Ferreira kundzes ziņojumu stingrā pārliecībā, ka tas palīdzēs pārvarēt grūto ekonomisko periodu, kuram Eiropa iet cauri pēc vismaz 10 neoliberālās politikas gadiem.

Bagātajām Eiropas valstīm ir jāparāda solidaritāte ar Austrumeiropu, un ir jāpalielina šīm valstīm piešķiramā atbalsta fonds. Mūsuprāt, mums kā Eiropas sociāldemokrātiem ir jādarbojas, lai novērstu atšķirības starp attīstītajām valstīm un jaunattīstības valstīm, jo vairāk tādēļ, ka pēdējo valstu ekonomikas ir cieši saistītas ar banku institūcijām rietumos. Tādēļ mums ir vajadzīgs plāns, lai koordinētu visu dalībvalstu ekonomiku.

Mēs atbalstām pasākumu ieviešanu pret ārzonas finanšu darbībām, kas ļauj tiem, kuru peļņa ir ļoti augsta, pārslēgt savus uzņēmumus uz šīm nodokļu paradīzēm, nemaksājot nekādus nodokļus, kamēr ES pilsoņu vairākums maksā nodokļus un zaudē darbu. Skaitļi ir satraucoši: tiek prognozēts, ka līdz 2009. gada beigām bezdarbnieku skaits visā Eiropā sasniegs 25 miljonus (500 000 Rumānijā). Nodokļu paradīžu slēgšana palīdzēs atbrīvoties no bezdarba.

Mums ir jāveicina un jāatbalsta eiropiešu solidaritāte starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm, kas padara balsojumu par grozījumu attiecībā uz šo jautājumu par pārbaudījumu Parlamenta deputātiem.

 
  
MPphoto
 
 

  John Purvis (PPE-DE), rakstiski. − Ekonomiskā situācija Eiropā un aiz tās robežām ir tik smaga, cik vien mēs varam atcerēties, un ir absolūti pareizi, ka Eiropas Savienība un dalībvalstis dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka lejupslīde nepārvēršas krīzē, un tur, kur valdību rīcība tiešām var dot sākuma impulsu ekonomikas darbībai, tām ir jāatļauj to darīt.

Šis ziņojums nav nevainojams, un mēs nevaram piekrist visam, kas tajā teikts, taču tas vēlreiz uzsver, ka lejupslīdi nedrīkst izmantot par attaisnojumu protekcionismam, pārmērīgiem parādiem vai konkurences noteikumu atcelšanai. Mēs esam pretojušies kreiso centieniem, kuru grozījumi ir mēģinājuši padarīt saprātīgu ziņojumu par nepieejamu iepirkšanās sarakstu vai uzbrukumu kapitālismam un finanšu sistēmai kopumā.

Tagad ir svarīgi mums visiem atrotīt piedurknes, un likt mūsu ekonomikām atkal strādāt. Šis ziņojums atzīst, ka brīvais tirgus un Eiropas privātpersonas un uzņēmumi ir būtiski svarīgi rekonstrukcijas procesam, un uz šī pamata britu Konservatīvie atbalsta to.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Neraugoties uz pozitīviem elementiem, Elisa Ferreira ziņojums par Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu cieš no tām pašām problēmām, no kurām cieš pats plāns: tas atspoguļo situāciju, iepriekš pienācīgi neizstrādājot izpratni par pašreizējās krīzes cēloņiem; tas uzskaita ekonomikas operatoru uzticības atjaunošanai vajadzīgās iniciatīvas, tomēr nenorādot nekādus pierādījumus to efektivitātei; un tas piedāvā maz Eiropas mobilizācijas nozīmē. Šajā nolūkā būtu jāpiebilst, ka, ja ziņojums maz ko atrisina konkrētā veidā, tas ir tādēļ, ka Eiropas Parlamentam ir maz iespēju to darīt. To pašu var teikt par Eiropas Komisiju.

No šī plāna budžeta tikai 15 % būs fondi, ko pārvalda Kopienas līmenī. Tādēļ atbilde ir jāmeklē Eiropas līmenī, bet galvenokārt ar dalībvalstu politisko gribu koordinēt savas reakcijas uz pašreizējo ekonomikas situāciju. Impulsam ir jānāk no dalībvalstīm, ja tas vispār nāks, ņemot vērā, ka pašreizējās zīmes par Eiropas politiskās gribas trūkumu ir satraucošas. Jums ir tikai jāparaugās, piemēram, uz Vācijas vai Austrijas sociāldemokrātu pieņemtajām pretrunīgajām nostājām Eiropas Parlamentā vai tad, kad viņi pārstāv savu valstu valdības.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Es piekrītu Ferreira kundzes ziņojuma par Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu dažiem punktiem, bet es neparakstos zem tā kopumā. Šī iemesla dēl es esmu nolēmis atturēties un nebalsot par savas kolēģes ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  José Albino Silva Peneda (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Galvenā šīs krīzes radītā problēma ir bezdarba pieaugums, ko var pagriezt atpakaļ tikai, palielinot ieguldījumus.

Lai palielinātu ieguldījumus, ir jābūt viegli pieejamiem un lētiem kredītiem, taču visas zīmes rāda, ka pagaidām tie būs nepietiekami un pārāk dārgi tādām visneaizsargātākajām valstīm kā Portugālei.

Šīm valstīm stāv priekšā arvien lielākas finanšu grūtības, un tādēļ es skaidri atbalstu iespēju izveidot eirozonā vienotu centrālo Eiropas valsts parāda aizdevēju. Šim nolūkam tas ir scenārijs, kas vislabāk atbilst eiro ilgtermiņa ilgtspējai.

Pašreizējos apstākļos ir būtiski svarīgi stiprināt Eiropas kredītu tirgu, piešķirot atbildīgus aizdevumus dzīvotspējīgiem uzņēmumiem un ģimenēm.

Bankām un uzņēmumiem sniegtajai palīdzībai ir jābūt labi orientētai, īslaicīgai, pārredzamai, garantētai rentabilitātes nozīmē un stingri kontrolētai.

Eiropas projekta stiprība un solidaritāte var būt apdraudēta, tādēļ mums ir jādarbojas saskaņoti un jāievēro iekšējā tirgus noteikumi, nepieļaujot nekādu protekcionismu.

Es atbalstu manas kolēģes Elisa Ferreira iesniegto ziņojumu par Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, jo es piekrītu tā pieejas vispārējām līnijām.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Skinner (PSE), rakstiski. − Šis ziņojums pavada Eiropas Komisijas atveseļošanas plānu, kas mēģina atdzīvināt ES ekonomiku. EPLP var atbalstīt referentes ideju galveno nostādni un uzskata, ka daudzi no izklāstītajiem jautājumiem ir kritiski īstai atveseļošanai.

Komisijas reakcija ekonomikas krīzes laikā ir bijusi pieklusināta, un Parlaments uzskata, ka ir vajadzīgi efektīvāki instrumenti, lai panāktu atveseļošanu. Īstenībā vides pieeja varētu radīt vairāk inovāciju un izraisīt atjaunotu produktivitāti, vienlaikus pozitīvi ietekmējot vidi. Tomēr ir jārūpējas, lai neievainotu īpašas rūpniecības nozares vai nesamazinātu ekonomikas vispārējās iespējas, tādēļ ir ļoti nepieciešama mērķtiecīga pieeja. Līdzīgi jauna pieeja finanšu pārraudzībai, kāda norādīta J. Larosière gudro vīru ziņojumā, arī ir būtiska nodrošinājumam pret sistēmiskiem riskiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. (NL) Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa uzskata, ka tas, ko mēs tagad piedzīvojam, ir trīs savstarpēji saistītu krīžu kulminācija: ekonomikas krīzes, vides un sociālās krīzes. Tādēļ mūsu grupa ir pret „Eiropas atveseļošanas plāna” veicināšanu, ņemot vērā gaidāmo Eiropas pavasara augstākā līmeņa sanāksmi, kuras vienīgā misija ir stimulēt vecā laissez-faire modeļa atgriešanos dzīvē.

Milzīgu summu iepludināšana šajā modelī rada nopietnu vides un sociālās krīzes padziļināšanās risku. Ir neproduktīvi vienkārši paaugstināt pieprasījumu, lai atdzīvinātu ražošanu. Tieši to ierosina E. Ferreira ziņojums, tādēļ es balsoju pret to.

Ekonomikas atveseļošanas plānam ir jāizveido jauni finansēšanas instrumenti un vienlaikus ar regulu starpniecību jāinjicē sistēmā stabilitāte un uzticamība. Ir jālikvidē stimuls iegūt īstermiņa peļņu ar prēmiju izvēli, un tā vietā jāliek noteikumi par tā sauktajiem sviras fondiem un privātā akciju kapitāla fondiem. Pārredzamībai, atklātai rēķinvedībai un pārraudzībai ir jāpadara nodokļu paradīžu pastāvēšana par neiespējamu. Ar uzdevumu precīzu aprakstu bankas var atkal kļūt par reālās ekonomikas kalpiem, Eiropas Centrālajai bankai pildot uzrauga funkcijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Finanšu krīze ir globalizācijas pirmā pārbaude. Krīzei, ko aizdedzināja alkatība, un ko tagad patērē bailes, būtu jāliek mums pārbaudīt mūsu pamatvērtības un to, kādā sabiedrībā mēs gribētu dzīvot. Šis nav laiks šauram nacionālismam, bet laiks, kurā stipra Eiropa nekad vēl nav bijusi tik svarīga. Vajadzība pēc koordinētas pieejas ne tikai Eiropas mērogā, bet visā pasaulē, padara G-20 sanāksmi Londonā tik nozīmīgu.

 
  
MPphoto
 
 

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE), rakstiski. (RO) Es balsoju par E. Ferreira ziņojumu, kas aicina Eiropas Komisiju izstrādāt stingras, skaidras pamatnostādnes ar mērķi labāk koordinēt sadarbību starp visām dalībvalstīm šīs varenās ekonomikas krīzes pārvaldīšanā, lai aizsargātu tik daudz darbavietu, cik vien iespējams. Es aicinu Komisiju sākt attiecīgās procedūras cik ātri vien iespējams.

Ar šo ziņojumu Eiropas Savienība aicina Eiropas pavasara Padomi dot stipru politisku impulsu un izstrādāt ceļvedi visām likumīgām iniciatīvām, lai garantētu kopā ar Parlamentu, ka tās tiks pieņemtas savlaicīgi.

Ziņojumā ir uzsvērtas krīzes ārkārtīgi negatīvās ekonomiskās un sociālās sekas daudzās jaunajās dalībvalstīs, kas rada ievērojamu destabilizācijas un nabadzības pieauguma risku. Pārkreditēšanas efekti var ietekmēt eiro un eirozonas ekonomikas. Mēs prasām koordinētu pieeju Kopienas līmenī, paturot prātā Kopienas solidaritāti un kolektīvas atbildības pieņemšanu šajā saistībā. Mēs arī aicinām Komisiju pārskatīt un konsolidēt visus instrumentus, kas vajadzīgi ietekmēto dalībvalstu stabilizēšanai, un kas ietver valūtas maiņas kursu stabilizāciju, lai varētu īstenot drošības nosacījumus un ātras, efektīvas reakcijas paketes.

 
  
MPphoto
 
 

  Marianne Thyssen (PPE-DE), rakstiski. (NL) Es ļoti uzmanīgi klausījos referentu un grupu priekšsēdētāju runas, ieskaitot Sociāldemokrātu grupas priekšsēdētāja belzienu Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas demokrātu grupai attiecībā uz viņu balsojumu par 92. grozījumu. Tiešām, mēs nepiekrītam šī grozījuma ietekmei, un kopā ar manas grupas kolēģiem es nešaubīgi balsoju pret to. Protams, nav īstenojams nodoms veikt īstermiņa pasākumus, kas grauj ilgtermiņa mērķus?

Šī iemesla dēļ nav pamatoti piespiest dalībvalstis veikt budžeta grozījumus neatkarīgi no to vainas pakāpes, kas ir svarīgs faktors, lai noteiktu, kādā mērā deficīta izdevumi var būt pamatoti. Manai grupai bija taisnība, stingri pieturoties pie viedokļa, kas ir kopīgs ar Komisijas viedokli, proti, ka mēs nedrīkstam aizmirst nākamās paaudzes. Tādēļ ir pamatotas budžeta stimulu maiņas atbilstīgi dalībvalstu vainas līmenim. Šī iemesla dēļ prasība pēc vienveidīgas iemaksas 1,5 % apmērā no IKP nav dzīvotspējīga vai pamatota.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Toussas (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns pārliek kapitālistu krīzes nastu uz darba ņēmēju pleciem, veicina ES vispārīgākos mērķus un aizsargā plutokrātijas peļņu un kolektīvās intereses.

Vispārējā uzbrukuma nolūks apdrošināšanai un darba ņēmēju tiesībām, kā arī vismazāk nodrošināto ģimeņu ienākumiem un viņu dzīves līmenim, ir panākt, ka ES var garantēt Eiropu vienojošiem monopoliem, ka tie būs „izdevīgākā stāvoklī, kad ekonomika atlabs”, salīdzinājumā ar starptautiskajiem konkurentiem.

ES un valdības cenšas iegūt trūcīgo cilvēku piekrišanu, izmantojot burkāna un pātagas metodi, lai ar vismazāko pretestību uzspiestu Lisabonas stratēģijā izklāstīto kapitālisma pārstrukturēšanu: nodarbinātības un bezdarba cikliskas maiņas, pensionēšanās vecuma pieaugumu un krasu darba algu, pensiju un sociālo pabalstu samazināšanos.

Turklāt augstākā līmeņa sanāksmēs pieņemtie lēmumi un pasākumu finansēšana tikai no dalībvalstu līdzekļiem parāda imperiālistu cīņu pieaugumu, kas pastiprina politiku „katrs cilvēks par sevi”.

Darba ņēmējiem paliek tikai viena izvēle – pretestība, nepakļaušanās un pretuzbrukumi kopā ar Grieķijas Komunistisko partiju, Eiropas vienvirziena ielas politikas un to atbalstošo spēku nosodīšana, vietējo kustību reorganizācija un cīņa par vietējo varu un vietējo ekonomiku.

 
  
  

EN- Ziņojums: Evgeni Kirilov (A6-0075/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − »(IT) Priekšsēdētājas kundze, es balsoju par ziņojumu. Pārredzamība ir ne tikai simbols, bet arī princips, uz ko ir jāpamato visas institucionālās procedūras. Pilsoņiem un vēlētajām struktūrām ir jānodrošina visplašākā iespējamā piekļuve Eiropas institūciju dokumentiem, lai radītu iespēju efektīvi piedalīties politikas procesā un prasīt no valsts iestādēm atskaites par viņu darbībām. Šī iemesla dēļ es agrāk stingri iestājos par Parlamenta sēžu apmeklēšanas sarakstu publicēšanu.

Neraugoties uz Eiropas institūciju panākto progresu atklātības un pārredzamības ziņā, situāciju nevar tieši aprakstīt kā perfektu, un šo Regulas (EEK) Nr. 1049/2001 pārstrādāto redakciju par publisku piekļuvi Eiropas institūciju dokumentiem vajadzētu uzskatīt par vēl vienu soli virzienā uz tādas administratīvās vides sasniegšanu, kur informācijas pieejamība un piekļuves vieglums tai ir likums, nevis izņēmums.

Nobeigumā es gribētu norādīt uz nesenu lielu sasniegumu: Eiropas Parlaments tagad izmanto ne mazāk kā 23 oficiālās valodas, un Eiropas Kopienas dokumenti ir pieejami visās šajās valodās. Tā ir demokrātijas garantija.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean Marie Beaupuy (ALDE), rakstiski. – (FR) Šis patstāvīgais ziņojums ir jāskata no pašreizējo likumdošanas debašu viedokļa, kuru mērķis ir grozīt regulas attiecībā uz struktūrfondiem un it īpaši ERAF regulu (E. Angelakas ziņojums) un ESF regulu (K. Jöns ziņojums).

Cenšoties panākt vienošanos pirmajā lasījumā un rast ātru risinājumu šai krīzei, kas tieši ietekmē Eiropas cilvēkus, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa ir izvēlējusies negrozīt tiesību aktu priekšlikumus. Konsekvences nolūkā šī paša pieeja ir piemērota šim balsojumam.

Mani kolēģi no MoDem partijas un es paužam kopējas bažas attiecībā uz cīņu pret klimata pārmaiņām. Pēdējā būs jāapstiprina kā kohēzijas politikas prioritāte pēc 2013. gada.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Neceriet uz mums, slavinot tukšo Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kas lielākoties tiks finansēts katrā dalībvalstī (labākā gadījumā no „Eiropas solidaritātes” ...) un kas neapšauba neoliberālo politiku, kas ir izraisījusi iedzīvotāju lielākās daļas darba un dzīves apstākļu pasliktināšanos.

Rezultātā nav pārsteigums, ka Parlamenta vairākums noraidīja mūsu priekšlikumus, kas:

- nosodīja faktu, ka laikā, kad sociālekonomiskā krīze ES pasliktinās, Kopienas budžets 2009. gadam ir „mazāks kā jebkad”;

- pastāvēja uz struktūrfondu un Kohēzijas fonda palielināšanu;

- uzsvēra, ka „papildu avansa maksājumi” no šiem fondiem radītu Kopienas finansējuma samazināšanos dažos nākamajos gados;

- kritizēja šo fondu nepilnīgo izmantošanu, īpaši sociālekonomisko apstākļu pasliktināšanās kontekstā ES;

- prasīja, lai šie fondi tiktu uzskatīti par izdevumu mērķiem, un ierosināja palielināt Kopienas līdzfinansējuma likmi un atcelt N+2 un N+3 noteikumus attiecībā uz šiem fondiem;

- pastāvēja uz to, ka šie fondi ir efektīvi jāizmanto, lai veicinātu reālu konverģenci, tādējādi atsakoties no to pastāvīgas pakļautības „Lisabonas stratēģijas” neoliberālajiem mērķiem;

- pastāvēja uz cīņu pret uzņēmumu pārvietošanām.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atbalstu šo ziņojumu, kas iesaka ātrākus, elastīgākus maksājumus strukturālajai finansēšanai. Šis ziņojums nodrošinās struktūrfondu plašu izmantošanu darbavietu saglabāšanai un jaunu darbavietu radīšanai. Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, kas aicina piešķirt līdzekļus agrāk un samazināt vajadzību pēc banku aizdevumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Es balsoju pret Kirilov kunga ziņojumu par kohēzijas politiku: ieguldījumu reālajā ekonomikā. Ir izšķiroši saprast, ka ES kohēzijas politika dod svarīgu ieguldījumu Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā un ir Kopienas lielākais ieguldījumu avots reālajā ekonomikā, sniedzot mērķtiecīgu palīdzību prioritāro vajadzību segšanai un teritoriju attīstībai ar izaugsmes potenciālu gan valsts, gan privātajā sektorā. Tomēr, tam būtu jāliek mums domāt par pagātnē pieļautajām kļūdām, kas ir novedušas pie šīs nopietnās ekonomikas situācijas. Šajā jomā ir vajadzīgi arī stingri tiesību akti, pretējā gadījumā tās pašas kļūdas var periodiski atkārtoties.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika