Debašu stenogramma

Trešdiena, 2009. gada 11. marts - Strasbūra

11. SIS II – pašreizējais stāvoklis (debates)

  Priekšsēdētājs. - Nākamais punkts ir kopējas debates par:

- mutisko jautājumu Padomei par SIS II pašreizējo stāvokli, ko uzdevuši Coelho kungs Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas vārdā, Roure kundze Sociāldemokrātu grupas Eiropas Parlamentā vārdā un Lax kungs Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas vārdā (O-0005/2009 – B6-0010/2009), un

- mutisko jautājumu Padomei par SIS II pašreizējo stāvokli, ko uzdevuši Coelho kungs Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas vārdā, Roure kundze Sociāldemokrātu grupas Eiropas Parlamentā vārdā un Lax kungs Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas vārdā (O-0006/2009 – B6-0011/2009).

  Carlos Coelho, autors. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāja vietnieka kungs, dāmas un kungi! Eiropas Parlamentā mēs skaidri atbalstām SIS II (Šengenas informācijas sistēmas) ātru darbības uzsākšanu, kurai bija jānotiek 2007. gadā. SIS otrā paaudze ir Kopienas pieeja vajadzībai pastiprināt drošību pie ārējām robežām un ieviest tādas svarīgas inovācijas kā biometriskie dati un brīdinājumu savstarpējie savienojumi. Mēs pieņemam, ka šī sistēma var sākt darboties tikai tad, ja tā ir pietiekami robusta un var darboties 24 stundas diennaktī. Manuprāt, ir pienācis laiks noskaidrot, kurš ir atbildīgs par šo aizkavēšanos, veikt detalizētu situācijas novērtējumu un rast risinājumus, kas padarītu šo projektu tehniski dzīvotspējīgu un atjaunotu tā jau novājināto uzticamību.

Mēs zinām, ka pagājušajā gadā tika veiktas dažādas pārbaudes, kuru gala rezultāti bija negatīvi, īpaši operētājsistēmas pārbaudē. Padome un Komisija nolēma noteikt četru mēnešu termiņu, lai mēģinātu atrisināt pastāvošās problēmas, taču tas nedeva rezultātus, kā to rāda arī 2008. gada decembrī iegūtie rezultāti, kad pārbaudes tika atkārtotas. Neraugoties uz dažiem uzlabojumiem, cik mums ir zināms, joprojām ir nopietnas problēmas sistēmas darbībā un robustumā, ziņojumu zaudējumos, datu kvalitātē un nacionālo kopiju sinhronizācijas procesā ar centrālo sistēmu. SIS II noteikti nevar sākt darboties, kamēr šie jautājumi nav atrisināti. Es gribētu izsacīt šaubas par uzņēmuma, ar ko noslēgts līgums, spēju atrisināt tik īsā laikā visus šos jautājumus, kas nav iepriekš atrisināti daudz ilgākā laikā. Es ceru, ka var ierosināt projekta neatkarīgu revīziju, lai noskaidrotu, kurš ir atbildīgs. Man nav iebildumu pret SIS II sistēmai alternatīvo tehnisko scenāriju „SIS visiem”, ja vien tiek pilnībā ievērots sistēmai SIS II apstiprinātais tiesiskais regulējums. Marta beigās tiks iesniegts ziņojums, kurā būs novērtēti un salīdzināti abi scenāriji. Parlaments vēlas piekļuvi šiem pētījumiem un informāciju par jauno virzienu, kas tiek piešķirts projektam, gan par tā uzticamības līmeni tehniskajā ziņā un juridiskajās saistībās, gan par jauno grafiku un budžeta izpausmi. Es vēlētos atgādināt Padomei un Komisijai īpaši šajā laikā, ka ir sevišķi ieteicama lielāka pārskatāmība visā šajā procesā.

  Martine Roure, autore. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, kā mēs zinām, SIS II ir ļoti svarīgs instruments Šengenas zonas drošības nodrošināšanai, īpaši pēc paplašināšanās, iekļaujot 10 jaunas valstis.

Kopš juridiskā pamata pieņemšanas 2007. gadā mums ne reizi nav bijusi iespēja redzēt detalizētu ziņojumu par notikumu attīstību vai tehniskajām un politiskajām problēmām, kas varētu aizkavēt sistēmas darbības sākšanu.

Tikai no laikrakstiem mēs uzzinājām, ka visas pārbaudes centrālās sistēmas palaišanai pilnīgā drošībā ir beigušās ar neveiksmi 2008. gada decembrī.

Mēs zinām, ka Komisija ir mēģinājusi sagatavot korektīvu plānu, lai risinātu galvenās problēmas, un mēs zinām, ka dažas dalībvalstis Padomē jau apsver alternatīvu, kas būtu vienkārša pašreizējās SIS sistēmas pilnveidošana.

Tāpēc problēma nav tehniska, bet politiska. Šim Parlamentam tika prasīts definēt ar koplēmumu SIS II arhitektūru, kam būtu jānodrošina mūsu brīvības, drošības un tiesiskuma telpas nepieciešamā drošība. Mēs ar to strādājām, neizlaižot no redzesloka mūsu pilsoņu drošību un pamattiesību aizsardzību.

Tagad tas ir Eiropas institūciju politisks uzdevums un arī Padomes un Komisijas uzdevums, kas ir likts uz spēles, jo mēs uzskatām, ka Parlaments ir pilnīgi attaisnots savās attiecībās ar pilsoņiem.

Mēs sagaidām tagad un nākotnē šīs radikālās virziena maiņas politiskos iemeslus. Tam varētu būt, protams, ļoti nopietnas sekas budžetam, kas paredzēts šim projektam, sākot ar pieejamo resursu nolikšanu malā, ja vajadzīgs, līdz tam laikam, kamēr projekta nākotne un tā juridiskais pamats būs pienācīgi definēts.

  Henrik Lax, autors. − (SV) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāja kungs, komisār! Mums Eiropas Parlamentā ir jāzina, vai Padome un Komisija joprojām uzskata, ka SIS II jebkad būs gatavs un darbosies? Vai Komisija turpinās meklēt pašreizējo problēmu tehnisku risinājumu? Kāds ir ceļš uz priekšu? Kā sacīts divās iepriekšējās runās, mēs Eiropas Parlamentā vēlamies tikt informēti par problēmu pašreizējo stāvokli, un tas līdz šim nav darīts.

Ja SIS II nevar atrauties no zemes tās pašreizējā veidā, vai ir B plāns un vai tas tiks prezentēts? Kā minēja Roure kundze, SIS II jautājums galu galā ir ES uzticamības jautājums, kad tas nonāk līdz ES iekšējās drošības garantēšanai. Tomēr mums ir arī jāatceras, ka tā pati sistēma ir jāizmanto arī vīzu informācijas sistēmai VIS. Tādējādi ilgtermiņā ES vīzu politikas uzticamība arī ir iesaistīta, proti, tās spēja cienīgā veidā pārvaldīt attiecības ar apkārtējo pasauli.

Visbeidzot, es vēlētos vaicāt Komisijai, vai tai joprojām ir pilnīgs dalībvalstu atbalsts šim projektam. Vai tās ir gatavas segt izmaksas projektam, kas varbūt nekad nedarbosies?

  Alexandr Vondra, Padomes priekšsēdētājs. − Priekšsēdētāja kungs, pirms es pievēršos mūsu šodienas debašu tematam, atļaujiet man sākt ar dziļas līdzjūtības izteikšanu Bādenes-Virtembergas šodienas traģiskā notikuma upuru tuviniekiem.

Tagad es pievēršos mūsu šodienas debašu tematam. Pirmkārt, mēs esam pateicīgi par iespēju debatēt par šo jautājumu. Jūs zināt, ka tas ir svarīgs jautājums. SIS II iedarbināšanas īpašās problēmas ir radušās vairāku ekspluatācijas grūtību dēļ.

Prezidentūra vēlas, kā jūs lūdzat, būt ar jums pilnīgi atklāta par šī jautājuma vēsturi un pamatojumu. Sistēmas sākotnējo pārbaužu negatīvo rezultātu dēļ 2008. gada novembrī un decembrī tika veiktas papildu pārbaudes. Šo operētājsistēmas pārbaužu rezultāti kļuva zināmi tikai 2009. gada janvāra otrā pusē.

Komisija informēja Tieslietu un iekšlietu ministrus viņu neoficiālajā sanāksmē Prāgā 2009. gada 15. janvārī par to, ka šo pārbaužu rezultāti ir bijuši mazāk nekā apmierinoši. Ministri tūlīt vienojās par vajadzību īstenot jaunu globālu SIS II pārvaldības pieeju, iesaistot dalībvalstis kopējā darbā ar Komisiju. Jaunā pārvaldības pieeja ļaus ciešāk pārraudzīt projektu, tādējādi nodrošinot agrīno brīdināšanu par jebkādām iespējamām grūtībām. Tika arī panākta vienošanās, ka nākamajā TI Padomē, kas notika 2009. gada 26. un 27. februārī, tiks pieņemti pasākumi. Tajā sanāksmē Padome vienojās par secinājumu aicināt Komisiju regulāri informēt Parlamentu un Padomes prezidentūru par problēmām, kas saistītas ar SIS II, un par panākto progresu.

Parlaments ir jautājis, vai patlaban identificētās problēmas nozīmē to, ka sistēma ir jāpārbūvē. Saskaņā ar Padomes saņemto informāciju par SIS II projekta stāvokli, joprojām ir vairākas problēmas. Tomēr mēs saprotam, ka Komisijas viedoklis ir tāds, ka visas neatrisinātās problēmas var atrisināt bez radikālas SIS II pielietojuma pārveides.

Februāra sanāksmē Padome apstiprināja SIS II analīzes un labošanas plānu, kas ļaus identificēt visus jautājumus un tos nekavējoties atrisināt, kā arī novērtēt tehnisko arhitektūru, lai nodrošinātu stabilu un nevainojamu SIS II sistēmu. Tomēr Padome arī piekrita, ka ir jābūt arī ārkārtas rīcības plānam, saskaņā ar kuru jādarbojas, ja rodas nopietns problēmas, ko nevar atrisināt. Attiecībā uz SIS II alternatīvu Tieslietu un iekšlietu padome februārī atzinīgi novērtēja priekšizpētes pabeigšanu, ko var izmantot par pamatu, lai radītu praktisku alternatīvu tehnisko scenāriju SIS II izveidei uz SIS I+ attīstības pamata kā daļu no ārkārtas rīcības plāna.

Padome arī pieprasīja pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā 2009. gada maijā, prezidentūrai un Komisijai iesniegt Padomei padziļinātu novērtējumu un abu scenāriju salīdzinājumu. Uz šī ziņojuma pamata Padome novērtēs progresu SIS II attīstībā un attiecībā uz alternatīvo scenāriju izpētīs iespēju sasniegt tiesiskajā regulējumā par SIS II izveidi, darbību un izmantošanu noteikto mērķi uz SIS I+ evolūcijas tehniskā pamata. Šis pētījums tiks veikts cik ātri vien iespējams, bet ne vēlāk kā līdz Padomes sanāksmei 2009. gada 4. un 5. jūnijā.

Attiecībā uz Parlamenta pieprasītajām detaļām par pastāvošo problēmu risināšanu un jo īpaši par finanšu aspektiem Padome ir aicinājusi Komisiju ne tikai informēt Eiropas Parlamentu par SIS II problēmām, bet arī pastāvīgi un pilnīgi informēt gan Parlamentu, gan Padomi par izdevumiem centrālajam SIS II projektam un pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu pilnīgu finanšu pārredzamību.

Uz prezidentūras un Komisijas pieprasītā ziņojuma pamata Padome ne vēlāk kā līdz tās sanāksmei 2009. gada jūnijā apspriedīs SIS II darbības sākšanas grafiku. Tajā ņems vērā noteikumus par laika grafikiem, kas izklāstīti Parlamenta 2008. gada 24. septembra rezolūcijā par Padomes regulas projektu par imigrāciju no Šengenas Informācijas sistēmas – SIS I+ – uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu – SIS II. Tas tika iekļauts Padomes 24. oktobra regulas 19. pantā.

Es esmu pārliecināts, ka Komisija spēs sniegt papildu informāciju, atbildot uz uzdotajiem jautājumiem. Es tikai vēlētos apliecināt jums, šī Parlamenta deputātiem, ka prezidentūra rūpīgi sekos šim jautājumam un nodrošinās, lai tiktu stingri ievērots pagājušajā mēnesī Tieslietu un iekšlietu ministru pieņemtais ceļvedis.

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos apstiprināt Vondra kunga sacīto. Man arī jāpiebilst, ka kopā ar Langer kungu, Iekšlietu ministru padomes priekšsēdētāju, mēs esam šo SIS II jautājumu padarījuši par absolūto prioritāti.

Savukārt es mēģināšu sniegt jums dažus paskaidrojumus. Komisijas galvenais līgumslēdzējs par SIS II izveidi ir veicis centrālās sistēmas darbības pārbaužu sēriju interaktīvi ar dažām nacionālajām sistēmām. 2008. gada novembrī un decembrī šo pārbaužu rezultāti parādīja, ka centrālā sistēma nav sasniegusi līgumā paredzēto līmeni.

Novembra vidū Komisija sāka tā SIS II risinājuma detalizētu analīzi, ko pašreiz attīsta Hewlett-Packard/Steria sadarbībā ar dalībvalstu ekspertiem un ar divu labi pazīstamu IT konsultāciju firmu palīdzību un atbalstu.

Pēc darbības pārbaužu neveiksmes mēs īstenojām analīzes un labojumu plānu, kura pabeigšanai būs vajadzīgi aptuveni četri mēneši. Šī plāna mērķis ir novest SIS II ieviešanu līdz apmierinošam stabilitātes un veiktspējas līmenim.

Plāna mērķis ir, pirmkārt, noteikt zināmos centrālās sistēmas defektus – daži no defektiem jau ir noteikti – un, otrkārt, pārliecināties, ka SIS II īstenošana necieš no nepārvaramiem strukturāliem trūkumiem.

Ir veiktas mērķtiecīgas pārbaudes vairākās prioritātes jomās, lai novērstu pašreizējā risinājuma arhitektūras neskaidrības. Šī darbība notiek paralēli pamatproblēmu tehniskās analīzes pabeigšanai.

Komisija ir arī ieviesusi globālu pieeju projekta pārvaldībai, lai varētu labāk integrēt SIS II centrālos un nacionālos komponentus saskaņā ar Komisijas un dalībvalstu juridiski noteiktajām kompetencēm.

Konkrēti Komisija koordinē projekta apvienoto pārvaldības struktūru. Šī apvienotā pārvaldības struktūra apvieno nacionālos projektu vadītājus, centrālā projekta vadītājus un Komisijas līgumslēdzējus. Šī struktūra pavadīs projektu visā analīzes un labojumu fāzē, tad kvalifikācijas pārbaužu fāzē, tad migrācijas fāzes laikā līdz SIS II pieņemšanai.

Analīzes un labojumu fāzes beigās mums būs skaidrs priekšstats par resursiem, kas vēl vajadzīgi pirms SIS  II palaišanas, un par attiecīgo grafiku, kā Vondra kungs jau sacīja. Acīmredzot nav šaubu, ka mērķis palaist SIS II 2009. gada septembrī būs vēl jāatliek.

Pašreizējās grūtības, ar kurām saskaras SIS II, tika apspriestas ministru neoficiālā sanāksmē 15. janvārī un Tieslietu un iekšlietu padomē 26. un 27. februārī. Komisijas ieteiktās pieejas SIS II turpināšanai plašs izklāsts tika akceptēts.

Pirmkārt, Padome atbalstīja nepieciešamību turpināt priekšizpēti par alternatīvu tehnisko risinājumu uz pašreizējās SIS I+ pamata. Tādējādi mēs varam turpināt alternatīvā risinājuma priekšizpēti.

Tomēr jebkuram alternatīvam tehniskam risinājumam būs jāatbilst tiesiskajam regulējumam, kas radīts SIS II un pieņemts Parlamentā un Padomē. Acīmredzot liela vērība būs jāvelta maksimālai ieguldījumu atkārtotai izmantošanai, kā arī dalībvalstu un to asociēto valstu situācijai, kas plāno kļūt par Šengenas zonas daļu nākamajos gados.

Ministri nolēma tikties atkal, kā jau bija sacīts, jūnijā, vēlams tā sākumā, lai novērtētu panākto progresu un vajadzības gadījumā noteiktu jaunus virzienus vai maiņas alternatīvajā variantā. Ņemot to vērā, Padome ir aicinājusi prezidentūru un Komisiju ciešā sadarbībā SIS II darba grupu un, apspriežoties ar attiecīgajām struktūrām, iesniegt Padomei ziņojumu par abu scenāriju sīku novērtējumu un salīdzinājumu. Šis ziņojums ir jārada, cik drīz vien iespējams, bet ne vēlāk kā līdz 2009. gada maijam.

Šim nolūkam ir saskaņoti kopēji salīdzināšanas kritēriji, lai novērtētu katra risinājuma priekšrocības un trūkumus. Skaidrības nolūkā tas nozīmē, ka mums būs Padomes lēmums jūnija sākumā. Pēdējā tiks ņemti vērā pabeigto pārbaužu rezultāti, un tas, mūsuprāt, vai nu ļaus turpināt darbu ar SIS II, vai virzīties uz alternatīvo risinājumu, taču tādu, kas, protams, pildīs jūsu noteiktos uzdevumus.

Es, protams, ļoti labi saprotu Coelho kunga un Roure kundzes sacīto par augsta pārredzamības līmeņa nepieciešamību. Es gribētu sacīt, ka mēs esam sūtījuši un turpināsim ļoti regulāri sūtīt SIS II komitejas protokolus. Man jāsaka arī, ka es esmu rakstījis Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas priekšsēdētājam Deprez kungam un sniedzis viņam detalizētu informāciju par SIS II stāvokli. Šīs sarakstes kopija ir nosūtīta arī Koelho kungam.

Es arī vēlos sacīt Lax kungam, ka SIS II problēmas neietekmē VIS. SIS II problēmas neattiecas uz to infrastruktūru, kas tai ir kopīga ar VIS. Var sacīt, ka VIS attīstās ļoti labā saskaņā ar dalībvalstu saskaņoto plānu.

Es vēlos jums sacīt, ka mēs kopā ar darba grupu un ar Komisiju esam noorganizējuši ārkārtīgi regulāras sanāksmes ar līgumslēdzēju un diviem apakšuzņēmējiem, īpaši ar Steria. Mēs varam tiešām cerēt, priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, ka šis jautājums tiks pabeigts nākamajos mēnešos ar šo lēmumu par beigu datumu, kas ir noteikts jūnija sākumā, kad Padomei īstenībā būs jāpieņem lēmums.

Es uzņemos šeit un tagad nodrošināt Parlamentu ar aktuālo informāciju par šo attīstību.

  Marian-Jean Marinescu, PPE-DE grupas vārdāa. – (RO) Šengenas Informācijas sistēmas darbības problēmu nesen apsprieda kā daļu Padomes sanāksmē 2009. gada februārī. Vēlreiz tika uzsvērts, ka ir jārod tūlītējs risinājums strupceļam, kurā ir nonākusi SIS II.

Tomēr man radās iespaids, ka pēc diskusijām par SIS II atbilžu vietā ir radušies pat vēl vairāki jautājumi. Padome atbalsta analīzes un labojumu plāna īstenošanu, lai palīdzētu identificēt ar SIS II tehnisko arhitektūru saistītās problēmas ar nolūku padarīt sistēmu stabilāku un drošāku. No otras puses, Padome neizslēdz iespēju pieņemt lēmumu par alternatīvu tehnisko risinājumu, kas varētu sasniegt SIS II paredzētos mērķus.

Lai arī kurš no variantiem tiktu pieņemts, tas nedrīkst ietekmēt grafiku to valstu iekļaušanai, kuras vēl ir ārpus Šengenas zonas. Es vēlētos zināt, kādus pasākumus Komisija veiks, lai novērstu jebkādu iespējamu aizkavēšanos, un kā tiks segti ar šīm izmaiņām saistītie zaudējumi. Rumānijas piemērs runā pats par sevi. Rumānijas ārējās robežās garums ir 2000 km. Tās integrācija Šengenas zonā, kas paredzēta 2011. gada martā, ir augsta prioritāte. Visas šīs nenoteiktības var ietekmēt šī termiņa īstenošanos.

Es vēlētos minēt vēl vienu lietu. Laikā, kad Komisija gatavo projektu jaunam tiesību akta priekšlikumam par robežu pārvaldības nākamajām pakāpēm, es gribētu lūgt Komisiju vispirms novērtēt pašreizējo robežu pārvaldības sistēmu efektivitāti, lai panāktu vislabāko sinerģiju starp šīm sistēmām, un tad novērtēt iespēju ieguldījumiem robežu loģistikā.

Lai sasniegtu ES stratēģiskos mērķus, Komisijai nevajadzētu sākt jaunu instrumentu izveidi no pirmsākumiem, kamēr pašreizējās kā SIS II vai VIS pilnībā darbojas un ir drošas.

  Genowefa Grabowska , PSE grupas vārdā – (PL) Priekšsēdētāja kungs, situācija, kuru mēs apspriežam, ir spilgts piemērs tam, ka dažkārt ir vieglāk panākt konsensu un politisku vienošanos par robežu atvēršanu, nekā atrisināt tehniskas problēmas.

Jaunu dalībvalstu iekļaušanās Šengenas zonā 2007. gada 23. decembrī bija liels notikums šo valstu pilsoņiem. Es to zinu, jo esmu no Polijas. Mana valsts izmantoja šo svētību un ļoti augstu vērtē robežu atvēršanu, jo tas nozīmēja pēdējā diskriminējošā apstākļa izzušanu, kas atdalīja mūs no vecās Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Manā valstī atrodas arī Frontex aģentūra. Es zinu, ka Barrot kungs ir bijis Polijā, lai vestu sarunas Frontex aģentūrā, un viņš apmeklēja arī daļu no ES ārējās robežās, par kuru ir atbildīga Polija. Es zinu, ka šīs robežas apsargāšanā nav nopietnu problēmu un ka tā ir droša. Tomēr mums ir tehniskas problēmas, kuru risināšana pāraug politiskā problēmā, kā norādīja kolēģe Roure kundze. Es viņai pilnīgi piekrītu.

Ja tomēr ir tehniskas problēmas, ja ir grūtības, tad, manuprāt, katras ES institūcijas pienākums ir vērsties pie tās struktūras, kura tik ilgi nav ieviesusi SIS II. Žēl, ka tas nav izdarīts un ka pārredzamība šajā jautājumā ir bijusi nedaudz forsēta.

Es domāju, ka visur, kur problēmu risināšana ir svarīga pilsoņiem, Eiropas Parlaments nevar piekrist tam, ka kādas darbības tiek veiktas neatkarīgi no Parlamenta vai tas tiek ignorēts, jo īpaši drošības jautājumos.

Es gribētu nobeigt ar ļoti mazu piezīmi. Ja šeit ir problēmas, ja Hewlett-Packard netiek galā ar tehniskām problēmām, ir jāatceras, ka mums Polijā ir lieliski speciālisti, jauni cilvēki, kuri ir brīnišķīgi IT inženieri, kas guvuši atzinību visā pasaulē. Es domāju, ka viņi varētu būt noderīgi un radītu vēlamo rezultātu ievērojami lētāk, ātrāk un labāk.

  Hubert Pirker (PPE-DE). – (DE) Padomes priekšsēdētāja kungs, komisār, Šengena ir un vienmēr ir bijusi sinonīms saiknei starp drošību, no vienas puses, un brīvību un liberālismu, no otras. Eiropas pilsoņiem un visiem mums tā ir bijusi daļa no Eiropas Savienības piedāvātās pievienotās vērtības. Tā ir vienmēr darbojusies ļoti labi un ir efektīvi pielietota starplaikā uz „viens par visiem” pamata.

Tas, kas tagad notiek, ir kaitinoši Tomēr ir arī kaitinoši, ka Parlamentam, kas vienmēr ir bijis ļoti pretimnākošs, nav sniegta nepieciešamā informācija. Mēs vienmēr esam informējuši Eiropas pilsoņus. Šengenas Informācijas sistēma II darbosies perfekti un laikā, un tagad mēs uzzinām, ka ir radušās problēmas, un ka šķietami nav saredzams gals dilemmai.

Būtu interesanti uzzināt, vai plašsaziņas līdzekļos publicētie skaitļi, kas rāda, ka aptuveni EUR 100 miljoni ir līdz šim izlietoti Šengenas Informācijas sistēmas II izveidei, ir pareizi. Vai uzņēmums cietīs zaudējumus? Kādēļ Komisija, Padome vai citas struktūras nav savlaicīgi ieviesušas pārbaužu sistēmu?

  Mihael Brejc (PPE-DE). – (SL) Patiešām, ir dīvaini, ka jautājumi par sistēmas spēju darboties rodas ik pa laikam, kad mēs risinām šos lielos un smagos tehniskos jautājumus. Līdz šim mēs esam jau izskatījuši tehniskos jautājumus, kas saistīti ar datu apstrādi. Tādēļ sabiedrība pamatoti jautā, kādēļ mums nav profesionālu iestāžu ES līmenī, kas būtu pietiekami kompetentas, lai risinātu tehniskās problēmas, kas saistītas ar šādu ārkārtīgi lielu un visaptverošu datu bāžu darbību.

Es esmu piedalījies šajās debatēs no paša sākuma. Esmu arī strādājis kopā ar referentu Coelho kungu un es saprotu, ka joprojām ir zināmas tehniskas grūtības un trūkumi, ieskaitot tos, kas saistīti ar pieejamās ekspertīzes līmeni. Tādēļ, manuprāt, mums ir jāveic būtiska sistēmas tehniskā un finansiālā pārskatīšana un jāsauc pie atbildības tie, kas ir vadījuši šo projektu. Faktiski šī nav tikai mana sajūta, tā ir arī plašas sabiedrības sajūta.

  Bernd Posselt (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, es personīgi jūs augstu vērtēju, taču šeit notiekošais ir neciešams juceklis, kurā ir nepieņemama izšķērdēšanas un nekompetences pakāpe. Šī iemesla dēļ es aicinu ne tikai Komisiju, bet arī Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju un Budžeta kontroles komiteju detalizēti izskatīt šo jautājumu.

Esmu gandarīts, ka Padomes prezidējošā valsts ir Čehijas Republika, jo Bavārijai un Čehijas Republikai ir pilnīgi vienādas drošības intereses. Mēs zinām, ka, neraugoties uz bailēm par robežu atvēršanu, drošības situācija ir ievērojami un būtiski uzlabojusies kopš robežu atvēršanas teicamas policijas sadarbības rezultātā. Tas varētu būt modelis citām Eiropas daļām, un es gribētu Bavārijas vārdā pateikties par to Čehijas Republikai. Mēs ceram, ka Šengenas Informācijas sistēma galu galā pārklās visas teritorijas un nebūs ierobežota ar individuāliem, parauga, divpusējiem nolīgumiem.

  Alexandr Vondra, Padomes priekšsēdētājs. − Priekšsēdētāja kungs, es gribētu pateikties jums par šīm debatēm. Es domāju, ka tās rāda, ka ir problēma, kas jāatrisina. Padome jūsu vadībā janvārī darīja visu, ko tā varēja. Tā nopietni attiecās pret šo iniciatīvu izveidot ārkārtas rīcības vai alternatīvo plānu un uzstāt uz risinājumu, nosakot termiņus.

Tas ir viss, ko mēs varam darīt. Attiecībā uz finanšu jautājumiem, es atbrīvošu tribīni Komisijai atbildēm uz tiem. Mums tagad ir teicama sadarbība starp ministru Langer kungu un komisāru Barrot kungu, tādēļ mēs ceram, ka mēs ar to tiksim galā.

Attiecībā uz jautājumu, vai šī ir politiska vai tehniska problēma, mēs uzskatām, ka šī ir tikai tehniska problēma. Tas nav dūmu aizsegs, kā ir teikts, lai segtu dažās politiskas problēmas. Nē – sistēmai ir jāsāk darboties, cik ātri vien iespējams.

Attiecībā uz Grabowska kundzes komentāriem: jā, mēs atceramies, ko nozīmē būt uzgaidāmajā telpā. Mēs to apspriedām pirms gada. Visas valstis, kuras ir ieinteresētas progresā šajā jautājumā, pēkšņi ir mūsējai līdzīgā situācijā. Mēs esam apņēmušies rast tehnisku risinājumu, kas ļaus papildu valstu nozarēm piedalīties saskaņā ar konkrēto kalendāru.

Es aprobežošos ar šīm dažām nobeiguma piezīmēm. Es daudz pasacīju sākumā. Tagad mēs iesim uz priekšu.

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, Vondra kungs, paldies par Čehijas prezidentūras ieguldījumu šajā jautājumā. Jūsu atbalsts ir augstu vērtējams.

Es vēlētos vispirms atbildēt Marinescu kungam, sakot, ka nav īpašu problēmu, ja dalībvalstis, kas vēl nav Šengenas dalībnieces, vēlētos pievienoties arī SIS II sistēmai. Mums būs vairāki „logi” jeb laiki, kad dalībvalstis varēs pievienoties SIS II, un, ja viss būs labi, nebūs nekādu īpašu problēmu.

Grabowska kundze, man ir jāpateicas jums par to, ko Polijas Republika dara ārējo robežu aizsardzībā. Man bija iespēja uz vietas novērtēt Frontex veiktā darba kvalitāti ar Polijas komandām uz Ukrainas robežas.

Atbildot Roure kundzei un Grabowska kundzei, es vienkārši vēlētos teikt, ka problēma ir galvenokārt tehniska. Tā nav, kā teica Vondra kungs, politiska problēma. Patiesība gluži vienkārši ir tā, ka dalībvalstis vai dažas dalībvalstis izvirza arvien lielākas un lielākas prasības. Tādēļ ir jāsaka, ka SIS II bija jāatbilst arvien sarežģītākiem mērķiem. Rezultātā sistēma ir kļuvusi sarežģītāka, un, neraugoties uz visiem jūsu ieguldījumiem informācijas tehnoloģijā, tās īstenošana ir izrādījusies grūtāka, nekā tika gaidīts. Tomēr ir taisnība, ka problēma paliek pamatā tehniska un tādēļ ir atrisināma.

Es vēlētos teikt Pirker kungam, ka Parlaments tiks labi informēts, un es šeit uzņemos to nodrošināt. Es personīgi jau esmu to darījis šī projekta īstenošanas laikā un es varu sacīt, ka uzskatu to par absolūtu prioritāti. Es vēlos arī apliecināt Brejc kungam, ka mēs esam skaidri noteikuši tos, kas ir bijuši atbildīgi. Kopā ar Komisiju mēs esam izveidojuši darba grupu, kurā ir cieši iesaistītas dalībvalstis. Es domāju, ka mums tagad ir noteikta vadības grupa, bet mūsu līgumpartnerim ir jābūt spējīgam izpildīt mūsu noteiktās prasības.

Es vēlētos arī atbildēt Pirker kungam un Posselt kungam uz tikko uzdoto jautājumu par finansēm. Komisijas kopējais budžeta piešķīrums SIS II projektam ir aptuveni EUR 68 miljoni. Atbilstīgie līgumi ietver priekšizpēti, reālās centrālās sistēmas izveidi, atbalsta un kvalitātes kontroli, s-Testa tīklu, sagatavošanos operatīvajai pārvaldībai Strasbūrā, drošību, biometrijas jautājumu sagatavošanu un sakarus. Tas ir šis ieguldījums: EUR 68 miljoni.

Attiecībā uz maksājumiem – līdz šim ir reāli izlietoti tehniskai attīstībai EUR 27 miljoni: EUR 20 miljoni sistēmas izveidei; EUR 7 miljoni tīkla nodrošināšanai, kas ir tehniskā progresa avangardā; un EUR 4 500 000 kvalitātes garantijai.

Ir jāsaka, ka pēc skaidra priekšstata iegūšanas par SIS II uzticamību vai uzticamības trūkumu Padome nolēma pāriet uz SIS I+R formulu, un tad mēs varējām apsvērt sakaru tīkla, kas bija sagatavots SIS II, atkārtotu izmantošanu, kas nozīmēja, ka attiecīgie ieguldījumi lielākoties netika zaudēti.

Mūsu reālā problēma, dāmas un kungi, ir Šengenas nodrošināšana, Šengenas brīvas pārvietošanās zonas nodrošināšana ar patiesi efektīvu instrumentu. Ir tiesa, ka, ja mēs sekmīgi realizētu Šengenu II, tā būtu visefektīvākā sistēma pasaulē, ņemot vērā rezultātus, ko tā ļaus mums sasniegt. Tomēr informācijas tehnoloģijai ir jābūt vietā.

Jebkurā gadījumā tas, ko es gribētu sacīt pēc Čehijas prezidentūras – un vēlreiz es esmu pateicīgs Vondra kungam par Čehijas prezidentūras ieguldījumu šajā grūtajā jautājumā – ir tas, ka es patiesi esmu pārliecināts, ka kopā ar pašreizējo prezidentūru mēs esam izdarījuši visu iespējamo, lai novērstu tālākas aizkavēšanās un patiesi palīdzētu mūsu līgumpartnerim izpildīt mūsu prasības. Jebkurā gadījumā mums būs noteikts datums, lai ļautu Padomei pieņemt nepieciešamos lēmumus. Vēlreiz es, protams, uzņemos regulāri informēt Parlamentu.

  Priekšsēdētājs. - Debates ir slēgtas.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Alin Lucian Antochi (PSE), rakstiski. – (RO) Pēc manām domām, šo projektu, kura mērķis ir uzlabot Eiropas Savienības ārējo robežu kontroles mehānismu, nevajadzētu uzskatīt par mēģinājumu apturēt migrāciju kā procesu. Patiesais ES robežu drošības uzlabošanas pasākumu nolūks nav apturēt migrantu plūsmu, bet gan nodrošināt stingru robežu kontroli. Atbilstīga migrācijas pārvaldība ir izdevīga Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedrībām un ekonomikai.

Es vēlos uzsvērt, ka Eiropas Savienībai ir jāpievērš lielāka uzmanība tās ārējo robežu kontrolei konflikta zonu tuvumā. Piemēram, īpaši ir jāpiemin Eiropas Savienības Robežu palīdzības misijas (EUBAM) līdz šim īstenotie pasākumi Moldovā un Ukrainā. Citu starpā tie bija vienotas muitas procedūras noteikšana pie robežas, barjeru uzstādīšana kontrabandas novēršanai un kriminālo grupējumu darbības ierobežošana.

No otras puses, tas, ka līdz šim nav atrisināts Transnistrijas konflikts, lielā mērā apgrūtina Moldovas iestāžu spēju kontrolēt šo robežas daļu, kur joprojām ir vērojama liela nelegālo migrantu plūsma.

Es esmu cieši pārliecināts, ka Eiropas Savienības rīcībā ir pietiekami efektīvi politikas, ekonomikas un drošības instrumenti, lai apturēti iepriekš minētās nelikumīgās darbības, kas cita starpā nozīmē arī aktīvāku līdzdalību neatrisināto konfliktu risināšanā pie tās ārējām austrumu robežām.