Debašu stenogramma

Trešdiena, 2009. gada 11. marts - Strasbūra

12. Horvātijas 2008. gada progresa ziņojums - Turcijas 2008. gada progresa ziņojums - Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas 2008. gada progresa ziņojums (debates)

  Priekšsēdētājs. - Nākamais punkts ir Padomes un Komisijas paziņojumi: - Horvātijas 2008. gada progresa ziņojums;

- Turcijas 2008. gada progresa ziņojums;

- Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas 2008. gada progresa ziņojums.

  Alexandr Vondra, Padomes priekšsēdētājs. − Priekšsēdētāja kungs, es vēlos ievadīt debates par trīs valstu – Horvātijas, Turcijas un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas – progresa ziņojumiem.

Es vēlos sākt ar Horvātiju. Jūsu ziņojumā ir pareizi norādīts, ka pagājušajā gadā Horvātija ir guvusi vērā ņemamus panākumus. Kopš sarunu sākuma no 35 sarunu sadaļām ir atvērtas 22, no kurām septiņas uz laiku slēdza. Prezidentūra sarunas turpinās. Ir paredzētas vismaz divas pievienošanās konferences – deputātu līmenī tuvākajās nedēļās un ministru līmenī jūnijā.

Jūsu ziņojumā pienācīgi ir uzsvērta neizšķirtā robežu strīda ar Slovēniju atrisināšanas nozīme. Es apliecinu šim Parlamentam, ka prezidentūra arī turpmāk darīs visu iespējamo, lai palīdzētu atrisināt šo jautājumu, un šai saistībā mēs pilnībā atbalstam komisāra Olli Rehn pašreizējos centienus rast risinājumu, lai mēs varētu turpināt pievienošanās sarunas. Pirms sanāksmes mēs kopā pusdienojām, lai plašāk pārrunātu šo jautājumu. Attiecībā uz jaunākajiem notikumiem es vēlos teikt, ka mēs atzinīgi vērtējam Horvātijas pirmdien paziņoto lēmumu pieņemt Olli Rehn piedāvāto starpniecības ekspertu grupas palīdzību. Mēs aicinām Slovēniju un Horvātiju konstruktīvi sadarboties, lai pēc iespējas ātrāk rastu ilglaicīgu un abpusēji pieņemamu risinājumu, jo tam nevajadzētu būt par aizbildinājumu turpmākiem kavējumiem.

Neatkarīgi no šā būtiskā jautājuma turpmākie panākumi attiecībā uz sarunu attīstību pirmām kārtām ir atkarīgi tieši no Horvātijas. Ir jāpabeidz nepieciešamās politiskās, ekonomiskās, tiesiskās un administratīvās reformas, kā arī Horvātijai ir jāizpilda savas saistības saskaņā ar Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu. Pārskatītās pievienošanās partnerības īstenošana arī ir būtisks solis, gatavojoties turpmākai integrācijai Eiropas Savienībā. Padome uzskata, ka rīcības plāns ar norādījumiem, ko Komisija iekļāva tās 2008. gada progresa ziņojumā, ir lietderīgs instruments. Tas palīdzēs Horvātijai veikt nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu sarunu pēdējo posmu. Ņemot vērā iepriekš minēto un neskatoties uz panākto progresu, vēl ir daudz darāmā.

Es vēlos minēt dažas būtiskākās jomas, kurās ir nepieciešams turpmākais progress, un pirmām kārtām tā ir tiesu reforma. ES ir skaidri noteikusi, ka neatkarīgas, taisnīgas, uzticamas, pārskatāmas un efektīvas tiesu sistēmas izveide ir ārkārtīgi būtiska. Tas ir priekšnoteikums tiesiskuma stiprināšanai un atbilstīgai acquis piemērošanai. Būtiska ir arī profesionāla, atbildīga, pārskatāma un neatkarīga valsts pārvalde. Šajās divās jomās ir veiktas vērā ņemamas tiesību aktu reformas, bet mēs vēlamies redzēt, kā šie tiesību akti tiks piemēroti praksē.

Tas pats attiecas arī uz cīņu pret korupciju un organizēto noziedzību, kas uzsvērta jūsu ziņojumā. Ir nostiprinātas Korupcijas novēršanas un organizētās noziedzības apkarošanas biroja pilnvaras. Ir nostiprinātas arī krimināltiesu pilnvaras, kas izskata lietas šajā jomā. Pašlaik visbūtiskākais ir nodrošināt, lai tiktu sasniegti plānotie rezultāti. Lai risinātu šo nopietno problēmu, ļoti svarīgi ir pilnībā īstenot korupcijas novēršanas programmu un rīcības plānu.

Eiropas Savienība ir uzsvērusi, ka liela nozīme ir arī ciešai sadarbībai ar Bijušās Dienvidslāvijas Kara noziegumu tribunālu (ICTY), tostarp saistībā ar piekļuvi dokumentiem. Mēs cieši sekojam līdzi notikumu gaitai šajā jomā un aicinām Horvātijas iestādes arī turpmāk nodrošināt ciešu sadarbību ar ICTY. Mēs atzinīgi vērtējam nesen panākto vienošanos attiecībā uz pazudušajiem dokumentiem un aicinām Horvātiju to īstenot.

Attiecībā uz bēgļu atgriešanos mēs vēlamies norādīt, ka ir sākts īstenot lēmums par pilsonības atzīšanu pensijas tiesību apstiprināšanai un ka informācija par tiesību normu izmaiņām ir pieejama to personu kopienām, kas ir atgriezušās.

Attiecībā uz mājokļu jautājumu es vēlos teikt, ka 2007. gadā iesniegtie pieteikumi ir izpildīti, bet vēl nav sasniegts 2008. gadam noteiktais mērķis. Ir jāturpina darbs pie bēgļu atgriešanās ilgtspējības nodrošināšanas. Ir jāturpina darbs arī pie tiesību aktiem, lai uzlabotu minoritāšu tiesības.

Jūs savā ziņojumā esat pareizi uzsvēruši reģionālās sadarbības jautājumu. Ir jāturpina centieni uzlabot attiecības ar kaimiņvalstīm.

Tagad es vēlos runāt par Turciju. 2008. gadā turpinājās sarunas ar Turciju, un šā gada laikā tika atvērtas četras sarunu sadaļas, kas jau gandrīz ir kļuvusi par tradīciju.

Neskatoties uz ES pausto mudinājumu Turcijai pastiprināt centienus reformu jomā, 2008. gadā netika veiktas visas nepieciešamās reformas. Joprojām būtiski ir turpināt darbu pie politiskajiem kritērijiem. Kā jau uzsvērts Padomes 2008. gada 8. decembra secinājumos un Komisijas 2008. gada progresa ziņojumā, būs jāveic būtiski pasākumi vairākās jomās. Arī šim jautājumam jūs esat pievērsuši uzmanību savā ziņojumā.

Tajā pašā laikā prezidentūra atzinīgi vērtē Turcijas nesen veiktos atzinīgi vērtētos pasākumus, tostarp nesen pieņemto valsts programmu acquis piemērošanai un jaunā galvenā sarunu vadītāja iecelšanu. Ir būtiski, lai šīs apņemšanās īstenotos reālās un rezultatīvās darbībās.

Mēs vēlamies izmantot iespēju, lai uzsvērtu Turcijas stratēģisko nozīmi. Prezidentūra piekrīt Eiropas Parlamentam, ka Turcija ir jāuzslavē par panākto progresu energoapgādes jomā. Mēs turpinām izvērtēt virzību uz priekšu šajā ārkārtīgi būtiskajā jomā, jo īpaši, paužot atbalstu Nabuko cauruļvada projektam.

Attiecībā uz Turcijas pievienošanās sarunu progresu mēs vēlamies uzsvērt, ka sarunu vispārējā progresa nodrošināšanai ārkārtīgi būtiski ir sasniegumi vārda brīvības nodrošināšanas jomā. Neskatoties uz to, ka mēs atzinīgi vērtējam Krimināllikuma 301. panta grozījumus, kuriem ir pozitīvas sekas, joprojām spēkā ir vairākas tiesību normas, kas var ierobežot šo brīvību. Mājas lapu aizliegumi, kuru apmērs un ilgums bieži vien ir neatbilstošs, joprojām ir iemesls bažām. Atbilstīgi tiesiski risinājumi ir nepieciešami, arī lai nodrošinātu reliģiju daudzveidību atbilstoši Eiropas standartiem.

Ir jāizstrādā visaptveroša korupcijas novēršanas stratēģija. Mēs esam noraizējušies arī par pieaugošo ziņojumu skaitu par spīdzināšanu un sliktu izturēšanos, jo īpaši ārpus oficiālajām apcietinājuma vietām. Cieši ir jāuzrauga 2007. gadā grozītais Likums par policijas pienākumiem un tiesībām, lai novērstu cilvēktiesību pārkāpumus. Ārkārtīgi būtiski ir ratificēt Konvencijai pret spīdzināšanu pievienoto protokolu.

Attiecībā uz dienvidaustrumu reģionu mēs atzinīgi vērtējam to, ka ir publicētas Anatolijas dienvidaustrumu reģiona projekta vadlīnijas un vispārīgais saturs. Pašlaik mēs ceram sagaidīt konkrētus pasākumus, kas veicinās reģiona ekonomisko, sociālo un kultūras attīstību. Citu starpā ir jārisina tādi ilgstoši neatrisināti jautājumi, kā iekšzemē pārvietotas personas un ciemu apsardze.

Runājot par ES un Turcijas attiecībām ir skaidrs, ka Turcijai ir jāizpilda tās pienākums pilnībā un, nepieļaujot diskrimināciju, piemērot papildprotokolu. Kā jau tas ir uzsvērts jūsu ziņojumā, tas ir būtisks jautājums, kas jārisina pēc iespējas drīzāk, jo tas tieši ietekmē pievienošanās sarunu gaitu. Arī turpmāk tiks uzraudzīti 2005. gada 21. decembra deklarācijā minētie jautājumi, un mēs ceram drīzumā sagaidīt progresu šai saistībā.

Turklāt Turcijai ir jāpauž skaidra apņemšanās veidot labas attiecības ar kaimiņvalstīm un risināt strīdus mierīgā ceļā.

Neskatoties uz šiem sarežģījumiem, vairākās jomās ir vērojams progress. Pašlaik notiek darbs pie 16. sadaļas par nodokļu jautājumiem un 19. sadaļas par sociālo politiku un nodarbinātību. Neskatoties uz to, ka, sarunām turpinoties, tās kļūst arvien sarežģītākas, Čehijas prezidentūra ir apņēmusies panākt progresu attiecībā uz tām sadaļām, kurās tas ir patiešām iespējams. Turklāt prezidentūra uzsver nepieciešamību panākt progresu attiecībā uz 15. sadaļu par enerģētikas jautājumiem saskaņā ar enerģētikas politiku, jo tā ir viena no mūsu prioritātēm.

Noslēgumā es vēlos pievērsties Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai. Tā ir dinamiska valsts ar vērā ņemamu potenciālu. Bet tajā pašā laikā tā saskaras ar vairākām būtiskām problēmām. Abi šie aspekti ir pienācīgi uzsvērti jūsu ziņojumā. Ziņojumā ir patiešām daudz tādu atziņu, kurām Padome piekrīt.

Ziņojumā jūs liekat lielu uzsvaru uz jautājumu par pievienošanās sarunu uzsākšanas datuma noteikšanu. Jūs arī atbilstīgi uzsverat visu pušu vēlmi rast savlaicīgu un visām pusēm pieņemamu šā jautājuma risinājumu.

Attiecībā uz nesenajiem notikumiem jāsaka, ka iepriekšējas vēlēšanas 2008. gada jūnijā tika organizētas vairākās kārtās, ņemot vērā būtiskās problēmas, gan gatavojoties vēlēšanām, gan arī vēlēšanu dienā 1. jūnijā. EDSO / ODIHR / Eiropas Padome norādīja, ka, gatavojoties vēlēšanām, bija vērojama „nespēja novērst vardarbības aktus” un ka vēlēšanu norise neatbilda vairākiem būtiskiem starptautiskiem standartiem.

Tādēļ mēs uzsvērām valdībai un visiem politikas dalībniekiem, ka ir svarīgi risināt šos būtiskos jautājumus, gatavojoties prezidenta un vietējo pašvaldību vēlēšanām, kas notiks pēc dažām dienām. Mums ir radies iespaids, ka šī ziņa ir sadzirdēta un ka tiek pieliktas lielas pūles, lai novērstu jebkādus traucējumus. Mēs redzēsim, vai šie centieni nesīs rezultātus.

Komisijas 2008. gada progresa ziņojums ir lietderīgs dokuments. Mēs esam ņēmuši vērā Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas valdības izstrādāto plānu. Tas ir plašs dokuments, kurā pausta nopietna apņemšanās ievērot Komisijas ieteikumus. Ņemot vērā šā reģiona vēsturi, dokuments un darbs, kas ir ieguldīts, to izstrādājot, ir vērtējams pozitīvi.

Šīs etniski daudzveidīgās valsts iekšējā kohēzija, neapšaubāmi, ir ārkārtīgi būtisks priekšnoteikums tās turpmākai attīstībai. Tādēļ es vēlos vēlreiz atgādināt būtisko lomu, kādu šis Parlaments piešķir Ohridas Pamatnolīgumam. Tam bija ļoti liela nozīme, novēršot konfliktu valstī un palīdzot rast ceļu uz lielāku integrāciju Eiropā.

Attiecībā uz vīzu liberalizāciju jāsaka, ka pašlaik mēs esam nonākuši līdz izvērtēšanas posmam, un es nevēlos pāragri spriest par procesa rezultātiem. No personīgā viedokļa es varu pateikt tikai to, ka es lielā mērā atbalstu Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas vidusmēra pilsoņu cerības un centienus panākt to, ka viņi atkal varētu brīvi ceļot. Bet šai saistībā būtisks priekšnoteikums joprojām ir valsts gatavība izpildīt īpašos kritērijus, kas noteikti vīzu liberalizācijas ceļvedī. Es ticu, ka pozitīvas pārmaiņas ir drīzumā sasniedzamas.

Es esmu nonācis pie viena no būtiskākajiem jautājumiem jūsu ziņojumā un rezolūcijā. Čehijas prezidentūra pilnībā atbalsta Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas Eiropas perspektīvu. Ir iespējams panākt turpmāku progresu šai saistībā. Bet ir jāizpilda pievienošanās partnerības būtiskākie mērķi, un mums ir jāredz, cik labi būs noorganizētas vēlēšanas atšķirībā no 2008. gadā pieredzētā. Šos aspektus Komisija izvērtēs nākamajā progresa ziņojumā. Mēs ar nepacietību gaidām šo ziņojumu un turpmāko notikumu gaitu Skopje pilsētā.

SĒDI VADA: M. A. MARTÍNEZ MARTÍNEZ
priekšsēdētāja vietnieks

  Olli Rehn, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, šodienas debates ir lieliska iespēja pārskatīt pievienošanās procesu šajās trīs kandidātvalstīs.

Es vēlos sākt ar Horvātiju. H. Swoboda rezolūcijas priekšlikumā ir norādītas būtiskākās problēmas, ar kurām šodien saskaras Horvātija. Es pilnībā piekrītu premjerministra vietniekam A. Vondra attiecībā uz to, ka pievienošanās sarunas ar Horvātiju kopš to sākuma 2005. gada oktobrī ir noritējušas samēra veiksmīgi, un tieši tādēļ 2008. gada novembrī Komisija nāca klajā ar rīcības plānu, lai nodrošinātu sarunu pēdējā posma sasniegšanu līdz 2009. gada beigām, ja Horvātija izpilda visus nepieciešamos priekšnoteikumus.

Es piekrītu jūsu referenta un A. Vondra viedoklim arī attiecībā uz tādiem nākotnes uzdevumiem, kā tiesu reforma, cīņa pret organizētu noziedzību un korupciju un reforma kuģubūves nozarē un tās pārveide, atbilstoši mūsu valsts atbalsta sistēmai un konkurences politikai.

Diemžēl pievienošanās sarunas ar Horvātiju pašlaik ir apstājušās robežu jautājuma dēļ. Mēs šai saistībā sadarbojāmies ar Čehijas prezidentūru, un es patiešām novērtēju prezidentūras atbalstu mūsu centieniem rast pieņemamu risinājumu virzībai uz priekšu.

Lai gan šis ir divpusējs jautājums, tas ir kļuvis arī par vienu no Eiropas problēmām, un tādēļ Komisija uzņēmās iniciatīvu, piedāvājot Eiropas starpniecību robežas jautājuma atrisināšanai un ļaujot Horvātijai turpināt pievienošanās sarunas, ja abām pusēm šāda starpniecība ir pieņemama.

Tieši šādu vēstījumu es janvārī sniedzu Ļubļanā un Zagrebā. Kopš tā laika es esmu runājis ar abu valstu ārlietu ministriem par šāda veida starpniecības noteikumiem – pēdējo reizi trīspusējā sanāksmē vakar vakarā, pēc tam, kad abu valstu valdības, pamatojoties uz mūsu iniciatīvu, bija pieņēmušas lēmumus.

Būtībā es atzinīgi vērtēju abu valstu piekrišanu šādai Eiropas starpniecībai, ko varētu nodrošināt vecāko ekspertu grupa priekšsēdētāja Martti Ahtisaari vadībā. Mūsu sarunu laikā vakar mēs izvērtējām iespējas attiecībā uz vienošanos par īpašajiem starpniecības noteikumiem. Mēs vienojāmies turpināt sarunas tuvākajā laikā. Tādējādi darbs pie šā jautājuma vēl turpinās.

Es vēlos uzsvērt, ka, īstenojot savus centienus, Komisija ir balstījusies uz sarunu programmu, kas ir ES un Horvātijas pievienošanās sarunu procesa pamats, par kuru vienojās Horvātija un visas ES dalībvalstis, tostarp Slovēnija.

Pieņemot un saskaņojot sarunu programmu, Horvātija un Slovēnija piekrita risināt jebkurus robežu strīdus, pamatojoties uz mierīgu strīdu risināšanas principu saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem. ANO Statūtos ir noteikts šādi – es citēju, jo tas ir ļoti būtiski: „Pusēm, kas ir iesaistītas jebkurā strīdā [..], ir jācenšas atrisināt strīdu sarunu, apsekošanas, starpniecības, samierināšanas, arbitrāžas vai iztiesāšanas ceļā, kā arī, vēršoties pie reģionālajām institūcijām vai nolīgumiem, ar jebkuriem citiem mierīgiem līdzekļiem pēc saviem ieskatiem”.

Attiecībā uz šo ANO Statūtos noteikto normu var izdarīt divus vienlīdz būtiskus secinājumus. Pirmkārt, puses var izvēlēties jebkuru no ANO Statūtos minētajām metodēm. Komisijas iniciatīvā paredzētā metode, neapšaubāmi, ir viena no tām.

Otrkārt, neatkarīgi no tā, kuru no ANO Statūtos noteiktajām metodēm puses izvēlas, tām savā starpā par šo metodi ir jāvienojas. Es ļoti ceru, ka tas notiks ātrāk, nevis vēlāk. Komisijas iniciatīva nodrošina stabilu pamatu šādas izvēles izdarīšanai un virzību uz priekšu.

Rezumējot es vēlos teikt, ka Komisijas mērķis patiešām ir atrisināt šo robežu jautājumu un vienlaicīgi atsākt ES un Horvātijas pievienošanās sarunas, lai Horvātija varētu sasniegt noteikto mērķi – slēgt sarunas par tehniskiem jautājumiem līdz 2009. gada beigām.

Es atzinīgi vērtēju R. Oomen-Ruijten rūpīgi līdzsvaroto rezolūciju attiecībā uz Turciju un atbalstu prezidentūras centienus atvērt sadaļas, kuras tehniski ir sagatavotas atvēršanai. Diemžēl mēs esam bijuši liecinieki tam, ka pēdējos gados Turcijā ir vērojama zināma politisko reformu palēnināšanās. Taču es piekrītu jūsu referentam, ka kopš pagājušā gada beigām un šā gada sākuma ir vērojamas arī pozitīvas tendences, piemēram, jauna televīzijas kanāla darbības uzsākšana, kas raida kurdu valodā, un parlamentārās komitejas izveide, kas risina dzimumu līdztiesības jautājumus. Arī jaunā „Valsts programma acquis pieņemšanai” un jaunā patstāvīgā sarunu vadītāja iecelšana ir soļi uz priekšu.

Mani priecē arī tas, ka premjerministrs R. T. Erdogan un galvenās opozīcijas partijas vadītājs Deniz Baykal, nesen viesojoties Briselē, pauda atbalstu Turcijas pievienošanās procesam ES. Es ceru, ka šie panākumi vainagosies ar pārliecinošu politisku un sociālu apņemšanos ar jaunu sparu un enerģiju īstenot ES reformas.

Es vēlos pieminēt vārda brīvību, kas ir Eiropas pamatvērtība. Atklāta un pārskatāma sadarbība starp plašsaziņas līdzekļiem un valsts iestādēm ir nepieciešams priekšnoteikums kvalitatīvām demokrātiskām debatēm jebkurā valstī. Tā ir īpaši būtiska tādai valstij, kā Turcija, kura pašlaik atrodas sarežģītajā transformācijas un reformu procesā. Tādēļ Komisija cieši seko līdzi tam, kā tiek nodrošināta preses brīvība Turcijā. Preses brīvības principa ievērošana ir nepieciešama, jo tas ir jebkuras atvērtas sabiedrības pamatprincips un tādēļ nodrošina nepārtrauktu Turcijas attīstību demokrātijas virzienā.

Es vēlos teikt dažus vārdus par Kipru. Šogad tiek piedāvāta unikāla iespēja atkal apvienot salu un izbeigt šo ilglaicīgo konfliktu uz Eiropas zemes. Ir būtiski, lai Turcija aktīvi atbalstītu notiekošās izlīguma sarunas starp abu Kipras kopienu līderiem.

Attiecībā uz Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku es vēlos pateikties E. Meijer un ēnu referentiem par līdzsvaroto rezolūciju. Es piekrītu viņu paustajai nožēlai par to, ka trīs gadu laikā pēc kandidātvalsts statusa iegūšanas vēl nav sākušās pievienošanās sarunas.

Būtiskākais izpildāmais nosacījums ir spēja nodrošināt atbilstību starptautiskajiem standartiem attiecībā uz brīvām un godīgām vēlēšanām. Tā ir būtiskākā prasība, lai nodrošinātu atbilstību Kopenhāgenas politiskajiem kritērijiem, un tādēļ martā un aprīlī paredzētās prezidenta un vietējo pašvaldību vēlēšanas būs „patiesības mirklis”.

Es piekrītu jūsu rezolūcijas priekšlikumā paustajam atzinīgajam novērtējumam par Maķedonijas panākto progresu attiecībā uz vīzu liberalizācijas ceļvedi. Komisija turpinās īstenot apņemšanos 2009. gadā nākt klajā ar priekšlikumu Padomei par bezvīzu režīmu, ja visas reģiona valstis būs izpildījušas nepieciešamos nosacījumus. Es zinu, cik tas ir būtiski Rietumbalkānu valstu parastajiem iedzīvotājiem.

Rezumējot es vēlos teikt, ka stabilitātes un miera, brīvības un demokrātijas nodrošināšanas nolūkā, neskatoties uz ļoti sarežģīto ekonomisko situāciju, mēs turpināsim darbu pie pakāpeniskas un organizētas trīs kandidātvalstu pievienošanās. Es ticu, ka arī Eiropas Parlaments turpinās atbalstīt šo mūsu kopīgo un cēlo mērķi.

  Hannes Swoboda, autors. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, pirmkārt un galvenokārt, es vēlos runāt par Horvātiju. Horvātija ir panākusi progresu vairākās jomās. Es esmu ļoti gandarīts par centieniem, ko īstenojusi pati Horvātija, jo īpaši attiecībā uz tiesu reformu. Bija nepieciešams veikt vairākus pasākumus, un pēc divu jaunu ministru iecelšanas dažās jomās ir vērojama virzība uz priekšu. Es zinu, ka ministri nevar paveikt visu, bet ievērojams progress ir panākts cīņā pret korupciju un pārrobežu noziedzību.

Otrkārt, attiecībā uz sadarbību ar Starptautisko krimināltiesu es vēlos skaidri pateikt, ka es sagaidu, ka Horvātija īstenos visus nepieciešamos pasākumus šai saistībā. Ir notikuši strīdi par vairākām komandu došanas ķēdēm un ar tām saistītajiem dokumentiem. Es ceru, ka šie jautājumi tiks atrisināti tuvākajā nākotnē, lai tie nebūtu par iemeslu sarunu pārtraukšanai vai kavēšanai.

Treškārt, Horvātija ir spērusi arī dažus soļu ekonomikas reformas virzienā. Es esmu gandarīts par plāniem šajā jomā, jo īpaši attiecībā uz kuģubūves nozari. Tas nebija viegli, bet ir izveidots stabils pamats. Mani priecē arī tas, ka būs iespējams vienoties ar kuģubūves nozarē strādājošajiem. Šīs reformas būs sāpīgas, bet tās ir nepieciešamas un īstenojamas pieņemamā veidā.

Es esmu nonācis pie būtiskākā jautājuma, kurš vienmēr ir pretrunīgs, un tas ir robežu strīdu jautājums. Komisāra kungs, diemžēl man jums jāsaka, ka esmu diezgan sarūgtināts par to, ka jūs risināt šo jautājumu, nesazinoties ar Eiropas Parlamentu. Es nosūtīju jums dokumentus, bet jūs man neesat atbildējis. Iespējams, mēs būtu panākuši lielāku progresu, ja jūs šos jautājumus risinātu saudzīgāk. Lai nerastos pārpratumi, es vēlos teikt, ka pilnībā atbalstu jūsu priekšlikumu attiecībā uz starpniecību. Tomēr mums būtu izdevies pavirzīties tālāk uz priekšu, ja savlaicīgāk būtu sniegts skaidrs paziņojums par starptautisko tiesību aktu nozīmi.

Mēs esam nonākuši sarežģītā situācijā. Ir skaidrs, ka jārīkojas ir abām pusēm. Jūsu sākotnējā priekšlikuma teksts nebija pilnīgs. Es būtu vēlējies, lai jūs ciešāk sadarbotos ar Eiropas Parlamentu un referentu. Iespējams, strādājot kopā, mēs būtu sasnieguši vairāk. Diemžēl tas tā nenotika, bet ne tāda ir šo debašu būtība. Šo debašu būtiskākais jautājums attiecas uz to, kā mēs varam panākt progresu.

Mēs panāksim progresu. Visticamāk, tieši šādu teksta formulējumu es rīt ierosināšu Eiropas Parlamentam. Mēs teiksim, ka jūsu piedāvātajai starpniecībai – tādai, kāda tā pašlaik ir, un es to pilnībā atbalstu – ir jābūt pamatotai uz starptautiskajiem tiesību aktiem, tostarp taisnīguma principu. Abām pusēm ir jāvienojas par progresu šajā virzienā. Gan Horvātijai, gan arī Slovēnijai ir jāatzīst ne tikai starptautisko tiesību aktu nozīme, bet arī taisnīguma, godīguma principa un taisnīga risinājuma – politiska risinājuma, ja jūs to tā vēlaties saukt, – būtiskums. Abām pusēm tas ir jāatzīst, un patiesībā ir diezgan skumji, ka mēs esam nonākuši situācijā, kurā progress nav iespējams. Ņemot vērā citas problēmas pasaulē un jo īpaši Eiropā, ir jābūt iespējai atrisināt šīs nesaskaņas savstarpējas vienošanās ceļā. Neskatoties uz pausto kritiku, es, protams, vēlu jums veiksmi jūsu centienos pārliecināt abas puses. Diemžēl vakar notikušās debates nebija tik veiksmīgas, cik tām vajadzēja būt, bet es ceru, ka šī situācija drīz mainīsies.

Es vēlos izteikt vēl vienu vispārīgu piezīmi, kas arī attiecas uz Maķedoniju. Šobrīd pastāv vairākas divpusējas problēmas, bet nevajadzētu pieļaut, ka tās kļūst par iemeslu paplašināšanās sarunu bloķēšanai. Attiecībā uz mūsu iesniegto grozījumu, kurš bieži tiek pārprasts, es vēlos teikt, ka divpusējas problēmas, bez šaubām, nevajadzētu iekļaut sarunu programmā. Tām ir jāpaliek ārpus programmas. Šādas problēmas var iekļaut sarunās starp Eiropas Savienību un atsevišķām valstīm. Divpusējas problēmas ir jārisina paralēli sarunu procesam, ja abas puses – šajā gadījumā Maķedonija un Grieķija – ir tam gatavas. Šim Parlamentam ir skaidri jādara zināms, ka abām pusēm visos šajos strīdos ir jābūt gatavām rīkoties. Nav iespējama situācija, kad viena puse vēlas panākt kompromisu, bet otra saglabā savu nostāju. Attiecībā uz visiem šiem gadījumiem mums ir skaidri jānosaka, ka divpusējas problēmas nevar būt par iemeslu pievienošanās sarunu bloķēšanai. Šīs problēmas var risināt līdztekus sarunām, un šis Parlaments palīdzēs nodrošināt to, ka divos strīdos, par kuriem mēs šeit runājam, iesaistītās puses sper soli uz priekšu. Es ceru, ka tādā veidā mēs sasniegsim pozitīvus rezultātus.

  Ria Oomen-Ruijten, autore. − (NL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos sākt uzstāšanos, no sirds pateicoties visiem, kas piedalījās šā ziņojuma izstrādē. Es iesniedzu kritisku, tomēr godīgu novērtējumu Turcijas panāktajam progresam 2008. gadā. Tas ir ziņojums, kurā ietverti vairāki jautājumi, ziņojums, kurš ir Turcijas spogulis un kurā ir pausts viens skaidrs vēstījums, proti, politisko reformu jomā šajos trīs gados ir paveikts pārāk maz.

Politiskā reforma un Kopenhāgenas kritēriju izpilde ir absolūtas prioritātes. Šajā gadījumā runa nav par sadaļu atvēršanu. Runa ir par to, kas vieno Eiropas pilsoņus, proti, tiesiskumu, neatkarīgu un objektīvu tiesu varu, runas brīvību, efektīviem plašsaziņas līdzekļiem un katras personas pilsoniskajām tiesībām. Priekšsēdētāja kungs, šajās jomās vēl ir daudz darāmā. Tikai pēc tam var atvērt politiskās sadaļas.

Priekšsēdētāja kungs, Turcijai nevajadzētu uzskatīt, ka šie politiskie kritēriji ir mūsu interesēs. Turcijas valdība, sākot pildīt savus pienākumus, darīja zināmu pilsoņiem, ka Turcija ir jāmodernizē. Tāpēc ir jāveic politisko kritēriju reforma, jo, lai izveidotu sociāli orientētu tirgus ekonomiku, ir jānodrošina iespēja izpaust iedzīvotāju jaunradi, un visiem pilsoņiem ir jānodrošina vienlīdzīgas tiesības. Tieši tādēļ politiskie kritēriji ir mūsu ziņojuma centrālais elements.

Kad es kopā ar Ārlietu komitejas, Apvienotās parlamentārās komitejas (APK) pārstāvjiem un citiem delegācijas dalībniekiem viesojos Turcijā, man bija sajūta, ka kaut kas mainās, un, kā jau komisārs O. Rehn minēja, bija redzama neliela gaismiņa tuneļa galā. Desmit gadus atpakaļ es nevarēju iedomāties, ka tiks izveidota televīzijas programma kurdu valodā. Arī tas ir minēts ziņojumā. Turklāt es patiešām novērtēju Turcijas pozitīvo lomu attiecībās ar Kaukāza valstīm. Es esmu paudusi atzinību par pirmajiem soļiem, kas sperti, lai atvērtu robežu armēņiem, jo arī viņi ir jāatbrīvo no izolētības, kādā tie pašlaik dzīvo.

Priekšsēdētāja kungs, ir apstiprināta valsts programma šo reformu īstenošanai. Tie visi ir pozitīvi sasniegumi, un es patiešām ceru, ka Turcija ar jaunā sarunu vedēja līdzdalību īstenos šīs reformas. Moderna un pārticīga Turcija ir ārkārtīgi nepieciešama turku tautai un – es saku to visās dalībvalstīs – pilnīgi noteikti ārkārtīgi būtiska mums visiem šeit Eiropas Savienībā.

Es vēlos izteikt vēl dažas piezīmes, priekšsēdētāja kungs. Mēs bieži saņemam ziņojumus par to, ka mediju un preses brīvības jomā vēl ir daudz darāmā un ka pret medijiem, kas izmanto savas brīvības, tiek vērstas finansiālas sankcijas vai citas represijas. Šī situācija ir jāmaina.

Noslēgumā attiecībā uz iesniegtajiem grozījumiem es vēlos ieteikt Sociāldemokrātu grupai Eiropas Parlamentā, kas balsoja pret šiem grozījumiem, vēl pirms mums apstiprināt ziņojumu tādu, kāds tas ir. Mēs apzināmies, ka ir nepieciešami uzlabojumi, bet nevajadzētu izvirzīt papildu prasības, jo tās nav nepieciešamas un tikai veicinās polarizāciju šajā Parlamentā.

  Erik Meijer, autors. − (NL) Priekšsēdētāja kungs, ES paplašināšanās pašlaik ne tuvu nav tāda prioritāte, kāda tā bija laikā pirms lielajiem paplašināšanās viļņiem 2004. un 2007. gadā. Sabiedriskā doma dalībvalstīs ir daudz negatīvāka attiecībā uz šo jautājumu. Tas lielā mērā ir saistīts ar atšķirīgo labklājības līmeni un atalgojuma līmeni, atšķirībām, kas var veicināt vēl intensīvāku darbaspēka migrāciju no nabadzīgākajām dalībvalstīm uz bagātākajām.

Šīs bailes lielā mērā ir saistītas arī ar vīzu režīma problēmām, pret kurām tiek pausta negatīva attieksme Bijušās Dienvidslāvijas valstīs. Šā režīma dēļ daudziem šo valstu iedzīvotājiem, kuriem laikā līdz 1992. gadam tika nodrošināta viegla piekļuve pašreizējām ES dalībvalstīm, tagad ir sarežģīti apmeklēt mūsu valstis. Šī situācija ir jāmaina.

Ja kandidātvalstis dara visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk kļūtu par pilntiesīgām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tās šā procesa laikā var pieļaut kļūdas. Tieši šā iemesla dēļ Maķedonija 2008. gadā pārāk steidzīgi pieņēma jaunus tiesību aktus, kas, izrādās, neatbilst vispārpieņemtiem uzskatiem par piesardzīgu un demokrātisku lēmumu pieņemšanas procesu.

Opozīcija, kā arī dažādas nevalstiskas organizācijas un atsevišķi pilsoņi ir iesnieguši sūdzības par vairākiem nevērīgas pārvaldības gadījumiem. Pēc viņu domām, lielākā partija valdībā pieļauj lielāku patvaļu, nekā piederas daudzveidīgā sabiedrībā, kurā demokrātija nozīmē daudz vairāk par vēlēšanu organizēšanu. Arī pret policiju ir vērsta kritika par to, ka tā nereģistrē sabiedrības pārstāvju iesniegtās sūdzības. Tiek pausts sašutums par Strumitsas pilsētas mēra un citu politiķu demonstratīvo arestu.

Es ieteiktu neignorēt šo kritiku rīt, kad mēs pieņemsim rezolūciju. Mums ir iemesli atklāti teikt, ka, neskatoties uz drosmīgo mēģinājumu, viss vēl nav izdarīts. Tomēr mums ir jāatzīst, ka Maķedonija nav sliktāka par citām valstīm pievienošanās sarunu laikā un reizēm pat pēc pievienošanās. Ja pievienošanās sarunas ar Maķedoniju sāksies tagad, šī valsts varēs pievienoties ES ātrākais 2017. gadā.

Vienu gadu atpakaļ Eiropas Parlaments apstiprināja manu priekšlikumu sākt šīs sarunas pēc iespējas drīzāk. Pēc tam problēmas saistībā ar parlamenta vēlēšanām bija iemesls tam, lai nogaidītu līdz prezidenta un vietējo pašvaldību vēlēšanām, kas notiks drīzumā. Turpmākai šā procesa kavēšanai ir divi būtiski trūkumi, proti, plašā Maķedonijas sabiedrības atbalsta mazināšanās tās dalībai ES un kandidātvalsts statusa nozīmes zudums nākotnē.

Ikviens zina, ka Grieķija nopietni iebilst pret nosaukuma „Maķedonija” lietošanu bez paskaidrojošiem vārdiem. Grieķijai šī kaimiņvalsts ir Ziemeļmaķedonija, Augšmaķedonija, Vardarmaķedonija vai Skopjes Maķedonija. Pašlaik ir vērojama daudz pozitīvāka attieksme, nekā laikā līdz 2006. gadam, kad Grieķija izvairījās lietot nosaukumu „Maķedonija” saistībā ar valsti, kas atrodas no tās uz ziemeļiem.

Salīdzinot ar citām dalībvalstīm, tieši Grieķijas interesēs daudz lielākā mērā ir, lai uz ziemeļiem esošā kaimiņvalsts pēc iespējas drīzāk pievienotos Eiropas Savienībai. Šā iemesla dēļ abām valstīm pie pirmās izdevības ir jārod risinājums. Alternatīva iespēja ir abām valstīm turpināt gaidīt līdz kāda no tām sniegs paziņojumu par piekāpšanos, bet šī otra valsts nevar būt vienīgā puse, kas rīkojas pilnīgi pretrunā tās sabiedrības nostājai.

Mums ir jāizvairās no situācijām, kad referendumā tiek izlemts par to, ka kompromisu ar kaimiņvalsti nav iespējams panākt. Kamēr nebūs panākts kompromiss, manu pienākumu pārņēmēji gadu desmitiem ilgi ziņos par to, ka progress nav iespējams.

Noslēgumā es vēlos teikt, ka nekavējoties ir jārisina arī jautājums par divpusējām nesaskaņām starp Slovēniju un Horvātiju. 2011. gadā Horvātijai ir jābūt gatavai kļūt par pilnvērtīgu dalībvalsti. Valsts atbalsts kuģu būves nozarei nevar būt šķērlis, ja citām dalībvalstīm ir atļauts sniegt valsts atbalstu bankām vai mašīnbūves nozarēm. Ir jānodrošina iespēja saglabāt attiecīgo nodarbinātības līmeni Pulā, Rijekā un Splitā

  Bernd Posselt, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, runājot par paplašināšanos, mums ir jālabo trīs būtiskas kļūdas. Pirmkārt, Turcija nav Eiropas valsts, bet daļa no Mazāzijas. Kā jau Padomes priekšsēdētājs pareizi teica, Turcija ir stratēģiski nozīmīgs partneris, un tādēļ mums ir nepieciešama stratēģiska partnerība, nevis Turcijas pievienošanās ES.

Otrkārt, komisāra kungs, Maķedonijas problēmas nav saistītas ar to, ka tās demokrātijas sistēma, kā tiek apgalvots, nedarbojas. Es biju Maķedonijā vēlēšanu laikā, un tās noritēja priekšzīmīgi. Bija vērojami sarežģījumi saistībā ar niecīgu minoritātes minoritāti. Patiesībā problēma ir saistīta ar nepatīkamo nosaukuma jautājumu, ko abas puses izmanto šantāžas nolūkā.

Treškārt, Horvātija jau ilgu laiku ir gatava pievienoties Eiropas Savienībai. Mēs jau šogad pavisam viegli būtu varējuši noslēgt sarunas, kā to vairākas reizes ir pieprasījis Eiropas Parlaments un, visticamāk, pieprasīs arī rīt. Iemesls tam, kādēļ mēs joprojām neesam nonākuši pie šā posma, ir tikai un vienīgi Slovēnijas bloķējošā nostāja Padomē. Padomes priekšsēdētāja kungs un komisāra kungs, es aicinu jūs rast pieņemamu risinājumu, kas galu galā izbeigtu šo bloķēšanu. Robežu problēma bija tikpat aktuāla laikā, kad pievienojās Slovēnija. Mēs nevaram pieļaut to, ka viena valsts pievienojas ES neatrisinot jautājumu, bet otrai tas tiek liegts.

Tādēļ mums ir jāatbalsta slovēņi un horvāti robežu problēmas saprātīga risinājuma meklējumos, bet tajā pašā laikā ir jāatver arī visas sarunu sadaļas. Šie abi jautājumi nav savā starpā saistīti, un sarunu sadaļu atvēršana ir prasība, lai lieliska un priekšzīmīga kandidātvalsts šogad gūtu pozitīvus rezultātus.

Attiecībā uz risinājumu divpusējam jautājumam gadījumos, kad mēs piedāvājam palīdzību, es vēlos aicināt jūs, komisāra kungs, strādāt pie tā, lai tiktu nodrošināts objektīvs strīda izšķiršanas process. Pirmdien jūsu pārstāve norādīja, ka to var nodrošināt, pamatojoties uz starptautiskajām tiesībām un tiesu praksi. Es vēlos jums jautāt, vai jūs uzskatāt, ka šāds formulējums ir atbilstošs kompromisam, kas ir jāpanāk starp abām pusēm?

Jebkurā gadījumā es vēlos, lai šis formulējums…

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju.)

  Jan Marinus Wiersma, PSE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos izteikt dažas piezīmes attiecībā uz R. Oomen-Ruijten lielisko ziņojumu par Turciju. Manis pārstāvētā grupa piekrīt ziņojuma būtiskākajam secinājumam, proti, ka pēdējā laikā panāktais progress ir pārāk nenozīmīgs.

Jāatzīst, ka 2008. gads bija trauksmains gads Turcijas politikā, un šī trauksmainība ir bijusi par iemeslu tam, ka ir apturētas vairākas reformas, kā rezultātā sarunu process ir daļēji apstājies. Tagad, kad šīs problēmas Turcijā zināmā mērā ir atrisinātas, mēs ceram, ka valdība, balstoties uz izstrādātajiem plāniem, steigsies darīt to, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu sarunu ar Eiropas Savienību ticamību. Šai saistībā es vēlos pieminēt valsts reformu programmu, ko ir izstrādājusi pašreizējā valdība.

Lieki piebilst, ka mūsu grupa turpinās atbalstīt sarunas ar Turciju, un šīs sarunas, ciktāl tas ir atkarīgs no mums, ir par dalību ES, kaut gan mums nevajadzētu lolot ilūzijas attiecībā uz šo procesu un tā iespējamo ilgumu. Taču nav pieņemams, ka iniciatīva ir jūtama tikai no Turcijas puses. Arī mums šeit ES turpmāk šajā procesā ir jābūt uzticamiem partneriem.

Turcija ir stratēģiski nozīmīga valsts Eiropas Savienībai kaut vai mūsu energoapgādes un citu ar to saistīto jautājumu dēļ, un Sociāldemokrātu grupa Eiropas Parlamentā atbalsta sarunu procesa enerģētikas sadaļas atvēršanu. Galu galā tieši Turcijai būs jāveic lielākais sagatavošanas darbs, un R. Oomen-Ruijten ziņojumā ir minēti vairāki aspekti, ko mēs esam kritiski vērtējuši un ko mums vajadzētu kritiski vērtēt arī turpmāk.

Es vēlos runāt par dažiem šajā lieliskajā ziņojumā minētiem jautājumiem. Ir jāgarantē runas brīvība. Mūs joprojām neapmierina tas, kas notiek Turcijā. Nesen tika īstenota kampaņa internetā saistībā ar Armēniju un genocīdu. Veids, kā iestādes reaģē uz šādiem pasākumiem, neapšaubāmi, apdraud šo brīvību.

Ārkārtīgi būtisks aspekts – mēs arī turpmāk to atkārtosim, un Eiropas Parlamentam nevajadzētu radīt par to šaubas – ir tas, ka mums nekad nebūs pieņemama Turcijas islamizācija un ka galu galā mēs spēsim pieņemt šo valsti, ņemot vērā tikai tās laicīgo raksturu, kā tas ir paredzēts konstitūcijā.

Noslēgumā es vēlos sniegt pēdējo piezīmi. Komisārs O. Rehn diezgan optimistiski izteicās par sarunām Kiprā. Pēc manām domām, mums nevajadzētu neko darīt, bet mums arī nevajadzētu izturēties vienaldzīgi pret to, kas tiek darīts, lai nodrošinātu šo sarunu izdošanos, un mums būs arī jāaicina Turcija nedarīt neko tādu, kas var traucēt šīm sarunām, jo ir būtiski, lai puses brīvi runātu par to, kā tās vēlas veidot savu kopīgo nākotni. Es varu pateikt tikai to, ka es ceru, ka komisāra O. Rehn paustais optimisms ir pamatots.

  István Szent-Iványi, ALDE grupas vārdā. – (HU) Pagājušā gada beigās norisinājās divi būtiski ar Horvātijas pievienošanās procesu saistīti notikumi. No vienas puses, Horvātijas valdība spēra nozīmīgus soļus, lai īstenotu tiesu reformu, pieņemot izšķirošus lēmumus organizētās noziedzības apkarošanai un gūstot panākumus cīņā pret korupciju. Bet tajā pašā laikā divpusēja robežu konflikta dēļ tika apturētas pievienošanās sarunas. Šāds pavērsiens, dāmas un kungi, skar ne tikai Horvātiju, bet – kas ir daudz būtiskāk – attiecas arī uz paplašināšanās procesa ticamību. Šāda rīcība apdraud paplašināšanās procesa ticamību, un tādēļ ir ļoti būtiski pēc iespējas drīzāk pārvarēt šķēršļus. Šo sarunu bloķēšana rada ļoti bīstamu priekšstatu, ka pievienošanās nav atkarīga no priekšnoteikumu izpildes, bet gan no divpusēju strīdu atrisināšanas, kuros spēcīgākā puse cenšas uzspiest savu gribu otrai pusei.

Mēs atzinīgi vērtējam komisāra Olli Rehn ieteikumu attiecībā uz starpniecību, un mums ir patiess prieks par to, ka Slovēnija un Horvātija uz to ir reaģējušas pozitīvi. Mēs ceram, ka no šā brīža nebūs iemesla kavēt turpmākās pievienošanās sarunas. Mēs joprojām ticam, ka sarunas būs iespējams pabeigt līdz gada beigām saskaņā ar sākotnējo grafiku. Tomēr, lai tas notiktu, darbs ir jāturpina. Mēs sagaidām, ka Horvātija kliedēs šaubas attiecībā uz tās sadarbību ar Starptautisko krimināltiesu Hāgā un iesniegs visus tiesas pieprasītos dokumentus. Tas ir ļoti būtiski. Mēs uzskatām, ka būtiski ir arī sniegt palīdzību bēgļu atgriešanas un romu minoritātes integrācijas jomā, kā arī, lai pabeigtu desegregācijas programmu un nodrošinātu efektīvu ES finansējuma izmantošanu, jo mēs esam novērojuši būtiskus trūkumus šai saistībā. Joprojām ir iespējams īstenot sākotnējo grafiku. Tā ir mūsu kopīgā atbildība. Mēs sagaidām konstruktīvu rīcību gan no Horvātijas, gan arī Eiropas Savienības puses, jo tas ir ne tikai mūsu kopīgais uzdevums, bet arī visa paplašināšanās procesa ticamības jautājums.

  Konrad Szymański, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos paust atzinību R. Oomen-Ruijten, H. Swoboda un E. Meijer par viņu rūpīgi izstrādātajām rezolūcijām.

Runājot par Turciju, šajā dokumentā radītais priekšstats par mūsu attiecībām nav optimistisks, bet pilnīgi noteikti tas ir patiess. Mani priecē tas, ka rezolūcijā ir nostiprinātas mūsu prasības attiecībā uz kristiešu kopienu reliģiskās pārliecības brīvību Turcijā, tostarp uz tiesībām mācīt un apmācīt garīdzniekus un šo kopienu īpašuma aizsardzību. Par citiem jautājumiem jāsaka, ka mēs esam liecinieki tam, ka Turcija nepārtraukti un arvien kaitinošāk vilcinās tos risināt.

Neatkarīgi no pievienošanās procesa gaitas Turcija ir ļoti daudzsološs un būtisks Eiropas partneris drošības un enerģētikas jomā. Pēdējā laika būtiskākais notikums Turcijas politikā ir premjerministra R. T. Erdogan vadītās valdības un prezidenta A. Gul centieni uzlabot attiecības ar Turcijas kaimiņvalstīm. Ļoti žēl, ka šos centienus apdraudēja pārsteidzīgie pasākumi attiecībā uz Izraēlu. Traucējoši ir arī mēģinājumi saistīt stratēģisko sadarbību starp ES un Turciju, kas ir ārkārtīgi būtiska, ar sarunu procesu, kura attīstība palēninās objektīvu iemeslu dēļ. Tieši tā es saprotu Turcijas paziņojumu attiecībā uz Nabuko jautājumu. Šai saistībā mums ir nepieciešama pragmatiskāka pieeja. Šantāža ir vilinošs, bet slikts risinājums.

Attiecībā uz Horvātiju mums ir jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai saglabātu pievienošanās procesa dinamiku, kas nodrošinātu iespēju Horvātijai pievienoties ES 2009. gadā. Šā reģiona stabilitāte joprojām ir trausla. Ne robežu konflikti, nedz arī strīdi īpašumtiesību jomā var kavēt ES paplašināšanos Balkānu virzienā. Lai nodrošinātu stabilitāti reģionā, mums pēc iespējas drīzāk integrācijas procesā ir jāiekļauj Horvātija un pēc tam Serbija, Maķedonija un Melnkalne, un iespējams arī Kosova un Albānija.

  Joost Lagendijk, Verts/ALE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es par R. Oomen-Ruijten ziņojumu izteikšos īsi. Kopumā tas ir labs ziņojums, kurā atbilstīgi norādītas neatrisinātās problēmas un jomas, kurās ir panākts progress. Šai saistībā visu cieņu referentei.

Patiesībā es vēlos izmantot šo iespēju, lai izvērtētu piecus gadus ilgās ES un Turcijas attiecības šā Parlamenta pilnvaru termiņa laikā. Atskatoties piecus gadus atpakaļ, var secināt, ka 2004. gads bija ārkārtīgi veiksmīgs gads saistībā ar reformām, kas patiešām pietuvināja Turciju ES. Tas ir savādi un patiesībā arī mazliet skumji, ka kopš 2004. gada reformu īstenošanas gaita ir bijusi pārāk lēna un ka patiesībā ES pašlaik daudz mazākā mērā vēlas sniegt Turcijai godīgu iespēju, un Turcijā ir mazinājies entuziasms par dalību ES.

Visos šajos gados publicētajos parlamentārajos ziņojumos ir skaidri noteiktas Parlamenta prioritātes jomās, kurās ir nepieciešamas būtiskas reformas. Pirmkārt, attiecībā uz runas un uzskatu brīvību – lai gan ir grozīts bēdīgi slavenais 301. pants, situācija joprojām ir neapmierinoša. Ļoti žēl, ka Turcijā joprojām nav pieejamas daudzas mājas lapas, tostarp YouTube, un valdība izdara nepieņemamu spiedienu uz plašsaziņas līdzekļiem.

Otrkārt, attiecībā uz kurdu jautājumu – 2007. gadā patiešām radās cerība, ka pēc kurdu nacionālistu partijas DTP izveides tiks rasts risinājums starp DTP un AKP. Diemžēl tas tā nenotika.

Treškārt, attiecībā uz reliģiskajām minoritātēm – lai gan ir pieņemts likums par organizācijām, kas piedāvā risinājumu dažām minoritātēm, joprojām nav rasts risinājums saistībā ar lielu musulmaņu minoritāti alevītiem. Neskatoties uz lēno progresu, vairākums šajā Parlamentā joprojām atbalsta Turcijas pievienošanos ES.

Pēc manām domām, šo debašu un pēdējos piecos gados notikušo debašu vēstījumam Turcijas valdībai ir jābūt tādam, ka šis atbalsts, neskatoties uz neatbilstīgajām reformām, tiks nodrošināts tikai tādā gadījumā, ja nekavējoties tiks sniegti priekšlikumi reformu īstenošanai šajās trīs jomās.

Šai saistībā es zināmā mērā pievienojos komisāra optimismam attiecībā uz kurdu televīziju un uz Turcijas un Armēnijas robežas šķērsošanas punktu atvēršanu. Ir jāatgūst vēlme īstenot reformas, kāda tā bija 2004. gadā. Ja tas tā notiks, es esmu pārliecināts, ka mūsu debates un Turcijā notiekošās debates atkal būs optimisma pilnas.

  Adamos Adamou, GUE/NGL grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, progresa ziņojums par Turciju ir sagatavots un tā novērtējums decembrī ir veikts, lai noteiktu, vai šī valsts ir izpildījusi Kopenhāgenas kritērijus un tās saistības saskaņā ar asociācijas nolīgumu un Ankaras Nolīguma papildu protokolu.

Pilnīgas integrācijas mērķis, kas ir būtisks gan Turcijai, gan arī Eiropas Savienībai, joprojām ir virzītājspēks dažādām reformām un pārmaiņām Turcijas politikas jomās, lai nodrošinātu visu minoritāšu tiesības, rastu politisku risinājumu kurdu jautājumam, atzītu armēņu genocīdu un atvērtu robežu ar Armēniju.

Turcijai tāpat kā visām citām kandidātvalstīm ir jānodrošina visu tās līgumsaistību izpilde attiecībā uz Eiropas Savienību. Taču Turcija nav izpildījusi savas līgumsaistības pret Eiropas Savienību attiecībā uz Kipras Republiku kā dalībvalsti. Turcija atsakās atvērt tās ostas un lidostas Kipras kuģiem un lidmašīnām un atcelt veto Kipras dalībai starptautiskās organizācijās, un, aizbildinoties ar regulējošu faktoru, tā turpina pārkāpt starptautiskās tiesības, okupējot Kipru.

Šodien mēs esam nonākuši sarunu vidusposmā, lai atrisinātu Kipras jautājumu, izveidojot divu teritoriju, divu kopienu federāciju, kurā nodrošināta politiska vienlīdzība, kā tas noteikts ANO rezolūcijās saskaņā ar starptautiskiem un Eiropas tiesību aktiem. Tādēļ Eiropas Savienībai ir jāpaliek pie tās sākotnējās nostājas un jāizdara lielāks spiediens, lai Turcija nodrošinātu ievērojamu progresu attiecībā uz sarunām, pārtrauktu okupāciju un veiktu nepieciešamos pasākumus, lai noskaidrotu, kas noticis ar pazudušajām personām. Iesniedzot grozījumus, mēs atkārtoti ierosinājām šo jautājumu, neskatoties uz to, ka pēc turku kareivja A. Olgkats nesen sniegtā paziņojuma par 10 Kipras grieķu ieslodzīto, kuri joprojām ir pazuduši, nogalināšanu tika pieņemta cita rezolūcija par pazudušajām personām. Tas patiešām ir humānās palīdzības jautājums, un tā nozīme nemazinās, lai arī cik bieži mēs to atkārtotu.

Attiecībā uz enerģētikas jautājumu sadaļu – to varēs atvērt tikai tādā gadījumā, ja Turcija ļaus Kipras Republikai īstenot suverēnās tiesības tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Jūsu ziņojumā, komisāra kungs, ir teikts, ka Komisija ir noraizējusies par Turcijas karakuģu īstenotajiem nelikumīgajiem pasākumiem pret kuģiem, kuri veica pētījumus par ogļhidrātiem Kipras ekskluzīvajā teritorijā, un ka Padome tās 2008. gada 8. decembra secinājumos aicina izvairīties no jebkāda veida apdraudējuma, kā arī domstarpību vai tādas rīcības iemesliem, kas var kaitēt labām kaimiņvalstu attiecībām un miermīlīgai strīdu atrisināšanai.

Būtu labi, ja jūs, komisāra kungs, rādītu Turcijai pareizāko ceļu – tieši tā, kā noteikts jūsu paziņojumos. Mēs esam iesnieguši grozījumu šai saistībā, kura saturs pilnībā atbilst jūsu paziņojumiem, komisāra kungs, kas attiecīgi ir arī Eiropas Komisijas paziņojumi.

  Bastiaan Belder, IND/DEM grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, 17. punktā referente R. Oomen-Ruijten aicina Turcijas sabiedrību īstenot vispārēju reliģiskās pārliecības brīvību. Es pilnībā piekrītu šim aicinājumam, jo tas ir saistīts ar vienu no pamatkritērijiem Turcijai, lai tā varētu pievienoties ES.

Tomēr tajā pašā laikā Turcijas izglītības sistēma un Turcijas plašsaziņas līdzekļi sacenšas savā starpā par to, kurš veiksmīgāk kariķēs stereotipus par vietējiem kristiešiem, Turcijas kristiešiem kā nācijas ienaidniekiem, kā rietumu varu pārstāvjiem, kas vēlas kolonizēt turku dzimteni un sadalīt to savā starpā. Komisāra kungs, vai jūs aicināsiet pasīvo Turcijas valdību, kas arī ir atbildīga par šādas situācijas izveidošanos, sniegt paskaidrojumus par šo šķērsli pievienošanās sarunām?

Turklāt, komisāra kungs, visos Turcijas personu apliecinošos dokumentos tiek norādīta pilsoņu reliģiskā piederība, kas lielā mērā ir iemesls dažāda veida sociālai diskriminācijai pret Turcijas kristiešiem. Tas, komisāra kungs, ir pietiekams iemesls, lai sarunās ar Turcijas pārstāvi pieprasītu nekavējoties svītrot šo oficiālo dokumentu sadaļu.

  Luca Romagnoli (NI). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, lai gan Horvātijai ir izdevies panākt pietiekamu progresu, pieņemot tiesību aktus diskriminācijas novēršanai, es iesaku pirms rezolūcijā sniegto paziņojumu slavināšanas pārbaudīt, kā tiesību akti tiek piemēroti. Piemēram, attiecībā uz piekļuvi nekustamam īpašumam, jo īpaši attiecībā uz itāļu investoru iespējām, man šķiet, ka praksē ir panākts pārāk maz. Es neatbalstu rezolūciju tādēļ, ka, neskatoties uz progresa trūkumu un neatbilstību acquis communautaire, tajā ir pausta cerība, ka pievienošanās notiks termiņā, kas, pēc manām domām, ir pārāk drīz. Pieprasīsim, lai Horvātija atdot to, ko tā laikā no 1947. gada ir nozagusi Istrijas un Dalmācijas bēgļiem. Un tikai pēc tam mēs varam runāt par Horvātijas pievienošanos ES.

  Anna Ibrisagic (PPE-DE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, rezolūcija par Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, pēc manām domām, ir lielā mērā līdzsvarots dokuments, un es vēlos pateikties E. Meijer par to, ka viņš, strādājot pie šā dokumenta, ir pievērsis uzmanību reformām un mērķiem, kas jau ir sasniegti, un jautājumiem, kas vēl ir jārisina. Es esmu īpaši gandarīta par to, ka rezolūcijā ir skaidri noteikts, ka pašreizējā situācija, kad trīs gadus ir jāgaida, lai varētu sākt sarunas, ir patiešām satraucoša un nepieņemama. Ir pilnīgi skaidrs, ka Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir Eiropas valsts, kuras vieta ir Eiropas Savienībā.

Kad mēs runājam par šo jautājumu Parlamentā, es parasti izvairos pieminēt strīdu par nosaukumu starp Grieķiju un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku. Es uzskatu, ka aktīvāk ir jādiskutē par daudziem citiem jautājumiem, par kuriem mēs nerunājam tādēļ, ka strīdam par nosaukumu mēs veltām nesamērīgi daudz laika. Tomēr šodien pēc iepazīšanās ar vairākiem grozījumiem es vēlos stingri uzsvērt, ka nav pieņemama situācija, kad tiek izmantoti dažādi iespējami divpusēji konflikti, lai kavētu ātrāku valsts integrāciju Eiropā vai lai liegtu iespēju valstij piedalīties starptautisku iestāžu darbībā.

Daudzām valstīm ir bijuši un joprojām ir divpusēji konflikti, un mēs visi vēlamies, lai šie konflikti tiktu atrisināti pēc iespējas drīzāk tādā veidā, kas ir pieņemams abām pusēm, bet tajā pašā laikā tām, pēc manām domām, nevajadzētu likt šķēršļus citu valstu integrācijai Eiropā, jo īpaši, ja attiecīgās valstis ģeogrāfiski un politiski ir paaugstināta riska valstis.

  Józef Pinior (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, jau trešo gadu pēc kārtas es esmu Sociāldemokrātu grupas Eiropas Parlamentā referents ziņojumam par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku. Jāsaka, ka situācija saistībā ar Maķedoniju atgādina ainu no senas grieķu traģēdijas. Lai gan visas puses ir paudušas savu labo gribu, nekas vairāk netiek darīts. Trīs gadus atpakaļ es biju pārliecināts par to, ka pašreizējā Parlamenta pilnvaru termiņa beigās mēs varēsim runāt par panākumiem sarunās ar Maķedoniju par pievienošanos Eiropas Savienībai. Tas nav noticis. Būtiskākā problēma ir saistīta ar nosaukumu. Neskatoties uz to, kas tas ir divpusējs jautājums, kas nav saistīts ar Kopenhāgenas kritērijiem, tas ietekmē politisko situāciju sarunās ar Maķedoniju par pievienošanos ES. Grieķija ir ieinteresēta rast risinājumu, arī Maķedonija ir ieinteresēta, bet jau vairākus gadus nav bijis iespējams panākt vienošanos šai saistībā. Kā Sociāldemokrātu grupas referents šim ziņojumam es varu tikai cerēt, ka šis jautājums tiks atrisināts, ņemot vērā Eiropas Savienības, Maķedonijas un Grieķijas intereses.

Maķedonijā ir problēmas ar politisko iestāžu stabilizāciju. Tas ir ļoti skaidri redzams. Mēs skaidri redzam arī sabiedrības, iestāžu un politisko grupu politisko gribu valstī, kas veido saikni ar Eiropas Savienību. Padomei ir jāpieņem lēmums par pievienošanās sarunu sākšanu līdz 2009. gada beigām, bet tam ir jābūt balstītam uz iepriekšējās vienošanās noteikto nozīmīgāko prioritāšu pilnīgu atzīšanu. Šai saistībā ļoti būtiskas ir tuvojošās prezidenta un pašvaldību vēlēšanas Maķedonijā. Mēs šeit Eiropas Parlamentā cieši sekosim līdzi šo vēlēšanu norisei.

  Charles Tannock (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, paldies, ka precizējāt. Grieķija pievienojās Eiropas Savienībai 1981. gadā, un dalība ES ir nodrošinājusi daudzus ieguvumus valstij, kas man ir ļoti tuva. Taču gandrīz 30 gadus vēlāk arī Maķedonija vēlas pievienoties Eiropas Savienībai un izmantot tādus pašus ieguvumus. Tādēļ ir tikai pareizi, ka Grieķija kā kaimiņos esoša Balkānu valsts pauž pārliecinošu solidaritāti un sniedz palīdzību tādai mazai valstij kā Maķedonija, lai tā varētu sasniegt savus mērķus.

Bet tikai tādēļ, ka arī tās provinci sauc par Maķedoniju, Grieķija iebilst pret atsevišķa nosaukuma „Maķedonijas Republika” izmantošanu, uzstājot, ka tā vietā ir jālieto nosaukums Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika vai FYROM. Es vēlos jautāt, kādēļ Grieķija konsekvences labad neuzstāj, lai arī Igaunijas oficiālais nosaukums būtu Bijusī Igaunijas Padomju Republika?

Tādēļ es vēlos paust nožēlu par to, ka pašlaik Grieķija šā jautājuma dēļ apsver iespēju noteikt veto Maķedonijas dalībai ES. Es baidos, ka Grieķija riskē kļūt par apsmieklu, un es aicinu tās valdību Atēnās mainīt savu nostāju. Es esmu zināms šajā Parlamentā un manā vēlēšanu apgabalā kā pārliecināts Grieķijas atbalstītājs un Grieķijas un Kipras parlamentu deputātu draugs, bet es esmu arī jaunizveidotās Maķedonijas Draugu grupas Eiropas Parlamentā loceklis. Es aicinu risināt šo nenokārtoto jautājumu atbilstīgi un saprātīgi. Es arī aicinu Parlamentu nosūtīt Eiropas Parlamenta deputātu delegāciju, lai tā novērotu tuvojošās prezidenta vēlēšanas Maķedonijā un palīdzētu leģitimēt to rezultātus.

Attiecībā uz plānoto Horvātijas pievienošanos ES ir nožēlojami, ka joprojām nav atrisināti robežu konflikti ar Slovēniju. Attiecībā uz Grieķijas un Maķedonijas nesaskaņām es vēlos teikts, ka tās ir jārisina divpusējā ceļā, nevis jāpiesaista ES paplašināšanās procesam.

Slovēnija pievienojās Eiropas Savienībai laikā, kad tā nebija nokārtojusi vairākus jautājumus ar Itāliju, kas nestājās Slovēnijai ceļā un nemēģināja likt šķēršļus tās dalībai ES, tādēļ es neredzu iemeslu, kādēļ būtu jāliek šķēršļi Horvātijai. Līdzīgi arī nākotnē es neatbalstīšu Horvātijas veto Serbijas iekļaušanai ES teritoriālu strīdu dēļ.

Mani vēlētāji, kas cieš no „noguruma paplašināšanās dēļ”, daudz vairāk ir noraizējušies par organizētās noziedzības un korupcijas apmēru Horvātijā, kas valdībai patiešām ir jānosaka par risināmu valsts mēroga problēmu.

SĒDI VADA: M. ROURE
priekšsēdētāja vietniece

  Alexander Graf Lambsdorff (ALDE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlos precizēt, ka es runāju par Turciju nevis savā, bet gan savas grupas vārdā. Notikumi Turcijā satrauc liberāļus un demokrātus. Trīs gadu laikā ne tikai nav sasniegts pietiekams progress reformu īstenošanā, bet ir piedzīvotas arī vairākas neveiksmes. Kā jau komisārs O. Rehn pareizi norādīja, preses brīvība ir Eiropas Savienības pamatvērtība. Valstij, kura vēlas pievienoties ES, neapšaubāmi, ir jānodrošina preses brīvība.

Tomēr mēs redzam ko pilnīgi citu. Žurnālistiem, kas pauž kritiku, ir grūti saņemt akreditāciju. Jaunajam ATV īpašniekam vēl ir jāsniedz atbildes uz ļoti daudziem jautājumiem, augstākās varas iestādes aicina boikotēt vairākus plašsaziņas līdzekļus, un kompāniju „Dohan Group” ir satriecis patvaļīgi piemērots nodokļu sods 400 miljonu eiro apmērā. Tā ir patvaļa, kas liek mums apšaubīt tiesiskumu, kas liberāļiem ir tikpat būtisks, cik preses brīvība. Arī tiesiskums ir jāgarantē. Mūs ļoti satrauc pieaugošais ziņojumu skaits par spīdzināšanu un sliktu izturēšanos pret apcietinājumā esošām personām, jo īpaši par gadījumiem, kad šādas darbības tiek veiktas ārpus legāliem cietumiem vai policijas iecirkņiem, bet, neapšaubāmi, ja šādas darbības tiek veiktas minētajās iestādēs, arī tas mūs satrauc.

Tādi simboliski vai tikai pragmatiski pasākumi, kā jaunas programmas pieņemšana vai jauna galvenā sarunu vadītāja iecelšana, ir nepieciešami, ja tos vērtē no praktiskā viedokļa. Taču ar šādiem pasākumiem nepietiek, lai dotu jaunu stimulu reformu īstenošanai. Liberāļi un demokrāti uzskata, ka Turcijai ir jāveic reformas ekonomikā un sabiedrībā, politikā un konstitūcijā neatkarīgi no tās pievienošanās izredzēm pašas Turcijas un tās tautas interesēs.

Es vēlos teikt vēl kaut ko par šīm debatēm. Šīs debates atgādina man karuseli tirgus laukumā, kad ik brīdi pamīšus garām brauc Turcijas zirdziņš, Horvātijas zirdziņš un Maķedonijas zirdziņš. Pēc manām domām, mums ir jāpārstrukturē šīs debates, un tas ir jādara pēc iespējas drīzāk. Turklāt es būtu ļoti pateicīgs, ja šīs debates notiktu Briselē, nevis Strasbūrā.

  Mario Borghezio (UEN). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, attiecībā uz Horvātiju es vēlos teikts, ka tiem, kuri runā Itālijas vārdā un kurus ir ievēlējusi Itālijas sabiedrība, ir pienākums uzsvērt itāļu likumīgās tiesības. Ir pagājuši vairāk nekā 60 gadi kopš vēsturiskās mūsu īpašumu zādzības Istrijā un Dalmācijā. Horvātijai ir morāls pienākums rīkoties, un priekšsēdētāja J. M. Barroso rīcībā ir dokumenti par šo delikāto un sāpīgo jautājumu, kuram ir jāpievērš sabiedrības uzmanība. Tas ir vairāk morālas dabas, nevis politisks jautājums, jautājums par īpašuma atgriešanu tā likumīgajam īpašniekam – 1411 īpašumu sākotnēji piederēja itāļiem.

Attiecībā uz Turciju es vēlos jautāt, kā gan mēs varam domāt par tādas valsts uzņemšanu ES, kas, pamatojoties uz islāma idejām, pašlaik NATO piemēro veto attiecībā uz ģenerālsekretāra kandidātu tikai tādēļ, ka viņš pārstāv valsti, proti, Dāniju, kurā notika skandāls saistībā ar multiplikācijas filmu. Musulmaņu valsts Turcija, pamatojoties uz islāma idejām, ir pieprasījusi, lai Dānijas premjerministrs netiktu iecelts par NATO ģenerālsekretāru tikai tādēļ, ka viņš ir tās valsts premjerministrs, kurā tika rādītas multiplikācijas filmas par islāmu, brīvas valsts premjerministrs, kurā, kā redzams, atšķirībā no Turcijas, var rādīt ironiskas multiplikācijas filmas par Muhamedu. Turcijā ir spēkā likums – komisāram to vajadzētu zināt –, kas aizliedz būvēt jebkādu nemusulmaņu godināšanas vietu ielā, kurā atrodas mošeja. Citiem vārdiem sakot, ja kādā ielā atrodas mošeja, citas reliģiskas ēkas tur celt nav atļauts. Mūsu referentei, kurai, pēc manām domām, ir jaukas bikses, šodien nebūtu atļauts ieiet Turcijas parlamenta ēkā viņas bikškostīmā. Tas parāda, cik atšķirīgi mēs esam. Turcija atrodas Āzijā, nevis Eiropā.

  Angelika Beer (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, vispirms es Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas vārdā šodien un šeit vēlos sveikt Maķedonijas premjerministra vietnieku.

Turklāt es vēlos pateikties Čehijas prezidentūras Padomes priekšsēdētājam un premjerministram M. Topolánek par vakardienas paziņojumiem, kurš, pirmkārt, uzsvēra, ka strīds starp Maķedoniju un Grieķiju par nosaukumiem ir divpusējs jautājums un ka par to nav jādiskutē, un, otrkārt, atbalstīja Maķedonijas iestāšanos NATO pēc iespējas drīzāk, pieprasot Grieķijai atsaukt veto, – par diviem ļoti būtiskiem jautājumiem.

Iespējams, mēs, debatējot par kandidātvalstīm, reizēm esam nedaudz augstprātīgi, un tieši tādēļ es vēlos runāt par personīgo atbildību, jo mēs šeit diskutējam par kandidātvalstu izredzēm un trūkumiem, bet, no otras puses, pastāv ļoti nozīmīgi politiskie spēki, piemēram, konservatīvie spēki Vācijā, kuri atbalsta Horvātijas uzņemšanu ES un vēlas, lai netiktu uzņemtas citas valstis.

Ja tāds būs vairākuma viedoklis Eiropas Savienībā nākamajā parlamenta pilnvaru termiņā, tiks sagrauts pēc Balkānu kariem izstrādātais miera plāns, kura īstenošanā ir ieguldīti lieli līdzekļi. Mēs zaudētu uzticību, un ticamība Eiropai būs apdraudēta. Es aicinu to nepieļaut!

Attiecībā uz Horvātiju un Slovēniju mēs uzskatām, ka, neņemot vērā atšķirīgos standartus un piemērotos veto, situācija ir laba, un ka robežu konfliktu risināšanu var atlikt, un mēs ceram, ka pēc iespējas drīzāk sāksies sarunas ar Maķedoniju.

  Gerard Batten (IND/DEM). – Priekšsēdētājas kundze, ja Turcija pievienosies Eiropas Savienībai, tā būs nabadzīgākā un ekonomiski vismazāk attīstītā dalībvalsts ar vairāk kā 72 miljoniem iedzīvotāju. Simtiem tūkstošu, ja ne miljoni, tās iedzīvotāju migrēs uz tādām valstīm, kā Apvienotā Karaliste.

Eiropas Savienība robežosies ar tādām valstīm kā Sīrija, Irāka un Irāna, pakļaujot sevi ārkārtīgi lieliem konfliktu un nesaskaņu draudiem nākotnē.

Taču tie, kuriem patiešām būtu jāraizējas par Turcijas pievienošanos, ir Kipras grieķi – ja Turcija pievienosies ES, turkiem būs tiesības doties uz jebkuru vietu ES. Tūkstošiem turku varēs likumīgi doties uz Kipras dienvidiem un veiksmīgi tur iekārtoties, turklāt lielā mērā likumīgi, ja viņi to vēlēsies.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās 4. jūnijā Londonā dzīvojošajiem grieķu izcelsmes balsotājiem vajadzētu atcerēties, ka Konservatīvā partija, Leiboristu partija, Liberālo demokrātu partija un Zaļā partija aktīvi atbalsta Turcijas pievienošanos ES. Vienīgā britu partija Eiropas Parlamentā, kas ir pret Turcijas pievienošanos ES, ir Apvienotās Karalistes Neatkarības partija.

  Philip Claeys (NI). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, ja nav gūti citi rezultāti, tad sarunas ar Turciju ir palīdzējušas Komisijai un Padomei izkopt eifēmismu lietošanas mākslu. Tas, kā tiek mazināts Turcijas problēmu nozīmīgums, kļūst patiešām iespaidīgi. Par to jau šad tad pasmejas arī Turcijā.

Problēmu saraksts ir tik garš, ka ir jābrīnās, ka sarunas joprojām turpinās. Komisija patiešām solīja, ka sarunu process būs atbilstošs reformu īstenošanas procesam Turcijā. Šis solījums tagad pilnīgi noteikti ir pārkāpts, jo nepārtraukti tiek atvērtas jaunas sarunu sadaļas.

Trīs gadus ilgo sarunu rezultāti ir patiešām nožēlojami. Tādēļ izbeigsim tās! Turcija nav Eiropas valsts, un tādēļ tai nav vietas Eiropas Savienībā, tā vietā es aicinu strādāt pie priviliģētās partnerības veidošanas.

  Doris Pack (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Padomes priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, Horvātija ir pirmā valsts, kurai, pamatojoties uz pēdējās divās paplašināšanās kārtās gūto pieredzi, kad pievienojās Rumānija un Bulgārija, ir noteiktas patiešām ļoti augstas prasības attiecībā uz pievienošanos Eiropas Savienībai, un tieši tādēļ Horvātijas sasniegumi un panāktais progress ir vērtējams īpaši atzinīgi. Pašlaik tiek īstenotas iepriekš pieminētās nerealizētās tiesu reformas. Atbilstīgi ir nodrošināta arī cieša sadarbība ar Starptautisko krimināltiesu Hāgā, kuru Horvātija tika vairākkārt aicināta īstenot.

Runājot par Slovēniju, aktuāls ir divpusējo robežu konfliktu jautājums. Komisāra kungs, jūs pēkšņi nosaucāt tos par „Eiropas robežu konfliktiem”. Līdz 2004. gadam tie nebija Eiropas robežu konflikti; tie bija neatzīti robežu konflikti. Turklāt tajā laikā neviena valsts nevērsās ANO, lai atrisinātu šādus konfliktus; tagad tas ir izdarīts. Tātad, ja Slovēnija netraucētu atvērt nepieciešamās sarunu sadaļas, pamatojoties uz šiem divpusējiem robežu konfliktiem, kas nebija šķērslis tās dalībai Eiropas Savienībā, pievienošanās sarunas starp Horvātiju un ES būtu pabeigtas līdz šā gada beigām.

Arī kandidātvalsts Maķedonija ir panākusi ievērojamu progresu. Ja vēlēšanas, kas notiks marta beigās, būs atbilstošas starptautiskajiem standartiem, ES beidzot būs jānosaka datums pievienošanās sarunu sākšanai. Divpusējam strīdam par nosaukumiem starp Maķedoniju un Grieķiju nevajadzētu būt par vienīgo iemeslu tam, ka Grieķija piemēro veto.

Mēs varam tikai cerēt, ka abas ES dalībvalstis – Grieķija un Slovēnija – atcerēsies, kādā situācijā tās bija pirms pievienošanās ES, un pret savām kaimiņvalstīm izlems izturēties godīgi un eiropeiski.

Ja ar kaimiņvalstu atbalstu Horvātija un Maķedonija šogad sasniegtu manis minētos mērķus, tas būtu pozitīvs signāls pārējām Rietumbalkānu valstīm, ka ES nopietni izturas pret Salonikos doto solījumu par visu Rietumbalkānu valstu pievienošanos ES, ko atbalsta arī Kristīgo demokrātu savienība un A. Beer.

  Libor Rouček (PSE). – (CS) Es vēlos izteikt dažus komentārus. Pirmkārt, ir apsveicami, ka notiek šīs debates par ES paplašināšanos, jo ir būtiski, ka pat smagas ekonomiskas krīzes laikā Eiropa neaizmirst vienu no tās nozīmīgākajām prioritātēm, proti, turpmāko paplašināšanos. Mums ir jāturpina īstenot šī prioritāte. Otrkārt, runājot par Horvātiju, es patiešām ticu, ka pievienošanās sarunas ir iespējams pabeigt šogad. Tādēļ es aicinu Padomi nekavējoties rīkoties un izveidot tehnisku darba grupu, kuras uzdevums būtu sagatavot pievienošanās līguma projektu. Attiecībā uz Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku ir jāsaka, ka diemžēl un par apkaunojumu Maķedonijai Skopje pilsētā vēl nav sākušās pievienošanās sarunas, neskatoties uz to, ka ir pagājuši jau trīs gadi kopš Maķedonija ieguva kandidātvalsts statusu. Tādēļ es aicinu Padomi paātrināt šo procesu. Un attiecībā uz Turciju es vēlos teikt, ka piekrītu tam, ka, lai varētu atvērt tā sauktās „politiskās sadaļas”, ir jāpasteidzina politiskās reformas. Tomēr es nesaprotu, kādēļ ar Turciju nevar runāt, piemēram, par enerģētikas sadaļu, kas ir ārkārtīgi būtiska gan ES, gan arī Turcijai.

  Jelko Kacin (ALDE). – (SL) Mēs – ALDE grupa – atbalstām E. Meier ziņojumu. Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (FYROM) ir pelnījusi iespēju un labāku nākotni. Tā ir pelnījusi arī mazumiņu cieņas no starptautiskās sabiedrības puses, tostarp tiesības uz identitāti un tās valodas un kultūras atzīšanu.

Jautājuma par valsts nosaukumu risināšana ir pārāk ieilgusi, un jau kādu laiku gaisotne valstī pasliktinās. Arvien vairāk izplatās populisms un nacionālisms, politikā ir vērojama pārāk liela stagnācija, un pret kaimiņvalstīm ir vērsti verbāli uzbrukumi. Tas, ka infrastruktūras objekti tiek nosaukti dažādu Grieķijas vēstures periodu personāžu vārdā, kas dzīvojuši pirms slāvu ienākšanas, neveicina labu kaimiņattiecību veidošanos. Nav jābūvē vēl vairāk 10 metrus augsti pieminekļi.

Ja mēs vēlamies novērst nestabilitāti, mums ir jāpalīdz valstij, politiķiem un FYROM tautai sagraut blokādi. Ar vīzu režīma atcelšanu vien nepietiek. Šai valstij ir vajadzīgs, lai tiktu nosaukts sarunu sākšanas datums. Tā ir pelnījusi iespēju pievienošanās procesa laikā parādīt sevi no labākās puses. Tagad mums ir šai valstij jāpalīdz un jāparāda, ka mēs tai uzticamies. Tādējādi tiktu sekmēta stabilitāte šajā reģionā un veicināta attīstība pozitīvā virzienā. FYROM pašlaik ir vajadzīga atzinība, jo laiks ir ļoti liela nozīme. Patiesībā varētu pat teikt, ka laiks ir nauda.

Es vēlos pateikt dažus vārdus arī par Horvātiju. Komisāra kungs, bijušie Slovēnijas un Horvātijas premjerministri, proti, J. Drnovšek un I. Račan, panāca ļoti daudz, noslēdzot vienošanos par robežu jautājumu. Diemžēl viņu vairs nav starp mums, bet viņiem pietika drosmes virzīties uz priekšu, ieguldīt nākotnē un gūt zināmus panākumus. Es domāju, ka ir pareizi, ka jūs aicināt abu valstu valdības iet viņu pēdās un vēlreiz vienoties par robežu jautājumu, un izdarīt to tuvākajā nākotnē. Tas būtu ieguvums kā Slovēnijai un Horvātijai, tā arī Eiropas Savienībai un Rietumbalkānu valstīm.

  Bogusław Rogalski (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, joprojām notiek sarunas ar Turciju par pievienošanos ES, kaut gan tās jau sen bija jāpabeidz. Turcijas valdība nav nākusi klajā ar vienotu un visaptverošu politisko reformu programmu. Turcija nav atsākusi darbu pie jaunas laicīgās konstitūcijas, kuras būtiskam elementam bija jābūt cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzībai, ko Turcijas valdība apņēmās garantēt.

Joprojām turpinās diskriminācija pret etniskām un reliģiskām minoritātēm. Turcija nav arī veikusi nepieciešamos pasākumus, lai nostiprinātu tiesu iestāžu objektivitāti. Turcijā joprojām netiek nodrošinātas tiesības uz runas un preses brīvību, patiesībā šīs tiesības tiek atklāti pārkāptas. Joprojām plaši izplatīta ir vardarbība ģimenē un piespiedu laulības.

Turcijas pretošanās stratēģiskajai sadarbībai starp ES un NATO ir pilnīgi pretrunā Kopienas interesēm. Turklāt Turcija neatzīst vienas Eiropas Savienības dalībvalsts, proti, Kipras, neatkarību. Tas ir skandāls! Turcija ir valsts, kurā nav demokrātijas, tā pieļauj cilvēktiesību pārkāpumus un ir balstīta uz vērtību sistēmu, kas mums ir sveša. Eiropai būtu daudz labāk, ja Turcija nekļūtu par ES dalībvalsti.

  Sepp Kusstatscher (Verts/ALE). – (DE) Paldies jums, priekšsēdētājas kundze. Šajās patiešām plašajās debatēs šodien es vēlos uzsvērt tikai vienu jautājumu, un tas ir daudzvalodības jautājums Maķedonijā.

Nesen Strugas skolās izveidojās konflikts starp albāņu un maķedoniešu valodās runājošiem vecākiem. Paļaujoties šo nacionālistiski noskaņoto vecāku spiedienam, amatpersonas nolēma, ka dažādu etnisko grupu bērniem ir jāmācās atsevišķi, kas ir solis nepareizā virzienā. Valodu apguvi neveicina lingvistisko grupu nošķiršana; valodu apguvi veicina dažādās valodās runājošo iedzīvotāju kontaktēšanās neformālā gaisotnē skolā, darbā un atpūtas laikā. Angļu valodas apguve, kas skolās jau ir obligāta, neapšaubāmi, ir vērtējama pozitīvi, bet maķedoniešiem to nevajadzētu izmantot par atrunu, lai nemācītos albāņu valodu, bet albāņiem – lai nemācītos maķedoniešu valodu. Skolām daudzvalodu reģionos ir ļoti īpašs uzdevums – tām ir jāiemāca bērniem viņu dzimtā valoda un kaimiņos dzīvojošo tautu valoda.

ES devīze ir vienoti daudzveidībā, un tā ir jāņem vērā arī Maķedonijai.

  Hanne Dahl (IND/DEM). – (DA) Priekšsēdētājas kundze, es uzskatu, ka Turcijai ir jākļūst par ES dalībvalsti. Daudzos gadījumos pret Turciju vērstā kritika ir pamatota, bet ir jāizbeidz atrunas un nekā nedarīšana un ir jāizstrādā nopietns plāns, lai nodrošinātu Turcijas pievienošanos ES. Tam būs nepieciešams laiks, bet šai valstij ir jāpievienojas ES, un tas mums ir jāpasaka skaidri un nepārprotami. Liekuļotu debašu par demokrātiju Turcijā vietā mums ir nepieciešama patiesa un atklāta diskusija par to, kāda ir reliģijas loma un kādai tai būtu jābūt sociālā dialogā. Mums ir jāizveido tāda sadarbība Eiropas līmenī, kas spētu risināt problēmu saistībā ar dažādām reliģijām Eiropā. Tas ir, mums šis uzdevums ir jāveic, neaizmirstot pamatvērtības un personas neaizskaramības principu atbilstoši Eiropas vērtībām, kas veidojušās daudzu gadsimtu garumā pirms un pēc Kristus dzimšanas, saplūstot ebreju, kristiešu un grieķu kultūrai.

  Carl Lang (NI). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, man ir dota viena minūte laika, lai pateiktu, ka, neskatoties uz Eiropas iestāžu apņēmību un aklumu, ikvienam būtu jāredz viena lieta – ir pienācis laiks pārtraukt Turcijas pievienošanās procesu.

Sarunas ir pilnībā apstājušās, ir jūtams abpusējs izpratnes trūkums un nepārtraukta nenoteiktība. Šī situācija kaitē visiem – kā Eiropas Savienībai, tā arī Turcijai. Mums ir jābeidz liekuļot un izlikties.

Mums ir jāatceras viens acīmredzams fakts. Turcija ir valsts, kas atrodas Mazāzijas pussalā. Turcija nedz ģeogrāfiski, nedz arī kultūras ziņā nav Eiropas valsts. Turcija pašlaik, izmantojot militāru spēku, okupē daļu no Eiropas Savienības dalībvalsts, un līdz šai dienai ir atvērtas tikai 10 sarunu sadaļas no 35 un tikai viena no tām ir slēgta. Ir pienācis laiks visām valstīm atgūt brīvību, neatkarību un suverenitāti, sākot ar Kipru.

Eiropas iedzīvotāji nevēlas redzēt Turciju Eiropā. Cienīsim mūsu valstu iedzīvotājus un cienīsim Eiropu!

  Pál Schmitt (PPE-DE). - (HU) Kā ES un Horvātijas Apvienotās parlamentārās komitejas priekšsēdētājs es vēlos vērst jūsu uzmanību uz ārkārtīgi būtisku notikumu. Pirmdien Horvātijas premjerministrs – un ne tikai premjerministrs, bet arī prezidents, un visas opozīcijas partijas parlamentā – piekrita tam, ka ES ir jābūt starpniekam robežu strīda starp Horvātiju un Slovēniju risināšanā atbilstoši starptautiskiem tiesību aktiem. Pēc manām domām, tā ir nepieredzēta situācija ES vēsturē, kad viena dalībvalsts paralizē Eiropas Savienības paplašināšanos un liedz atvērt 12 sarunu sadaļas, kamēr 2001. gadā – laikā, kad notika Slovēnijas pievienošanās sarunas – šī valsts paziņoja, ka tai ar kaimiņvalstīm nav strīdu par robežām.

Kopš pievienošanās sarunu sākuma 2005. gadā ir sasniegti labi rezultāti tādās jomās kā tiesu sistēmas un valsts pārvaldes reforma, korupcijas novēršanas pasākumu īstenošana, minoritāšu tiesību aizsardzība, bēgļu atgriešana un reģionālā sadarbība. Horvātija bija pirmā valsts, kurai šai saistībā bija jāizpilda noteikti kritēriji. Horvātija veiksmīgi izpildīja aptuveni 100 šādu kritēriju. Pēc ārkārtīgi lielā ieguldītā darba Horvātijas iedzīvotāji no Eiropas Savienības vēlas dzirdēt vismaz kādu pozitīvu vēstījumu. Šī jūtīgā un biklā tauta bija sarūgtināta, kad draudzīgā kaimiņvalsts vienpersoniski bloķēja pievienošanās sarunas. Ilglaicīga, pārliecinoša stabilitāte Balkānu valstīs ir iespēja, tikai integrējot tās Eiropā. Eiropas Savienība pieļaus kļūdu, ja tā ļaus Slovēnijai kavēt sarunas par Horvātijas pievienošanos divpusēja strīda dēļ, neskatoties uz to, ka Horvātija ir darījusi visu iespējamo, lai nodrošinātu Eiropas pamatvērtību ievērošanu un pieņemtu acquis. Priekšsēdētājas kundze, es vēlos teikt, ka par nožēlu – iespējams, par nožēlu arī tiem, kuri mūs klausās, – mēs lemjam par trīs nozīmīgu un vēsturisku valstu likteņiem vienlaicīgi, it kā mēs runātu par vienu. Būtu bijis labāk, ja mēs diskutētu šīm valstīm atsevišķi un pēc kārtas.

  Emine Bozkurt (PSE). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos runāt par jautājumu, ko minēja arī R. Oomen-Ruijten, proti, par politiskajiem kritērijiem. Sarunu ar Turciju darba kārtībā nepārprotami tika iekļauts arī pilsonisko tiesību jautājums. To atspoguļo arī šis ziņojums.

Ir skaidri redzami uzlabojumi vairākās jomās – darbu ir uzsākusi kurdu televīzija, kā arī ir izveidota sieviešu komiteja Turcijas parlamentā, par ko es kā referente sieviešu tiesību jautājumos Turcijā ļoti nopietni cīnījos pēdējos gados. Tās ir būtiskākās pārmaiņas.

Vēl viens acīmredzams sasniegums ir patvēruma vietu izveide vardarbībā cietušām sievietēm. Bet kas notiek ar šīm sievietēm, kad tās pamet patvēruma vietas? Vai par viņām un viņu bērniem kāds rūpējas? Turcijai ir jārisina šis jautājums. Pēc vietējo pašvaldību vēlēšanām, kas notiks šā mēneša beigās, pašvaldībās, iespējams, strādās lielāks skaits sieviešu.

Es vēlos pievērst jūsu uzmanību arī krāpšanas apkarošanai. Turcijai ir efektīvāk jāsadarbojas ar Eiropas Savienību cīņā pret krāpšanu un sieviešu tirdzniecību, jo ļoti daudz iedzīvotāju kļūst par tādu krāpšanas gadījumu upuriem, kuros ir iesaistīti vides fondi un labdarības organizācijas.

  Jim Allister (NI). – Priekšsēdētājas kundze, es nekad neesmu atbalstījis neeiropeiskās Turcijas pievienošanos ES un pašreizējās ekonomiskās lejupslīdes dēļ es šādu nostāju atbalstu vairāk nekā jebkad iepriekš.

Kā nozīmīgs faktiskais maksātājs Apvienotā Karaliste nes nesamērīgi lielu nastu, finansējot ES, tādēļ, ja radīsies ievērojamas papildu paplašināšanās izmaksas saistībā ar Turcijas pievienošanos, mūsu nasta kļūs nepanesama. Ņemot vērā pazemināto nodokļu bāzi, ienākumu samazinājumu un pieaugošos izdevumus labklājības nodrošināšanai, kā arī sakropļoto parādu struktūru, kas kļūs redzama turpmākajās desmitgadēs un kas izveidosies leiboristu valdības nesaimnieciskās rīcības dēļ, mēs nevaram turpināt izmantot savu plāno čeku grāmatiņu, lai maksātu par Turcijas pievienošanos.

Ja jūs vēlaties, jūs to varat uzskatīt par šauru un savtīgu nacionālo interešu aizstāvēšanu, bet es uzskatu, ka tā visādā ziņā ir saprātīga un finansiāla domāšana.

  Antonios Trakatellis (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, kā valsts šajā reģionā, kas visilgāk ir Eiropas Savienības un NATO dalībniece, Grieķija vienmēr ir bijusi un joprojām ir starp tām valstīm, kas visdedzīgāk uzstāj, lai visas Balkānu valstis tiktu integrētas Eiropas un Atlantijas struktūrās, jo tā patiešām uzskata, ka šā reģiona valstu attīstība dos labumu visiem.

Grieķija Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā ir investējusi vairāk nekā vienu miljardu dolāru un ir radījusi 20 000 darba vietu, kas ir nepieredzēti lielas ārvalstu investīcijas kādas valsts ekonomikā. Attiecībā uz Grieķiju jautājums par nosaukumu nav tikai problēma, kas ir saistīta ar vēsturiskiem, psiholoģiskiem vai sentimentāliem aspektiem. Tā ir aktuāla un būtiska politiska problēma, kas skar visus Grieķijas pilsoņus un Eiropas vērtības labu kaimiņattiecību un reģionālās sadarbības nodrošināšanai.

Es vēlos atgādināt šim Parlamentam, ka dokumentā COM(2007)0663 Grieķija atbalstīja Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa noteikšanu Bijušai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, paužot skaidru apņemšanos ANO aizgādībā piedalīties sarunās par abpusēji pieņemamu risinājumu jautājumam par nosaukumu, kas veicinātu reģionālo sadarbību un labas kaimiņattiecības, jo, ja risinājums netiks rasts, draudzība nav iespējama, un, ja nav draudzības, nav iespējams veidot aliansi vai partnerību.

Manis pārstāvētā grupa neiebilst pret visiem izteikumiem ziņojumā, kurā pausts spēcīgs atbalsts risinājuma meklēšanai ANO aizgādnībā. Taču diemžēl, papildus šai stingrajai nostājai, 12. un 13. punktā ir iekļautas frāzes, kas apdraud centienus atrisināt šo problēmu un mudina uz nepiekāpību, un tieši tādēļ šie punkti nav pieņemami, bet 1. un 2. grozījums atjauno atbilstīgu 12. un 13. punkta formulējumu.

Attiecībā uz pārējo tekstu ir jāsaka, ka ziņojumā ir iekļauti vairāki elementi, kas palīdzēs Bijušai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai turpināt tās centienus ceļā uz Eiropu.

  Maria Eleni Koppa (PSE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, paplašināšanās politika ir veiksmīgākais Eiropas Savienības ārpolitikas elements. Attiecībā uz Turciju vēstījumam ir jābūt skaidram – mērķis ir integrācija, bet Turcija to var sasniegt, tikai izpildot savas saistības, nostiprinot demokrātiju, nodrošinot cilvēktiesību ievērošanu un uzturot labas attiecības ar kaimiņvalstīm.

Turcija ir nonākusi kritiskā posmā gan iekšlietu jomā, gan arī attiecībā uz tās ģeogrāfiski stratēģiskās lomas noteikšanu. Ņemot to vērā, ir ļoti būtiski, lai tā turpinātu iesāktās reformas un neatlaidīgi virzītos uz Eiropu. Taču es vēlos norādīt, ka Turcijas nesen radītā saspringtā situācija Egejas jūras reģionā ir radījusi jaunas problēmas.

Attiecībā uz Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku Komisija skaidri uzsvēra, ka, ņemot vērā ievērojamo demokrātijas trūkumu šajā valstī, tā nav nodrošinājusi atbilstību būtiskākajām prasībām sarunu uzsākšanai. Attiecībā uz strīdu par nosaukumu ir jāsaka, ka, neskatoties uz Grieķijas pausto ieinteresētību sadarbībā un reālistisko pieeju, valdība Skopje pilsētā nav uz to atbildējusi.

Taču diemžēl Eiropas Parlamenta ziņojumā, ko mēs šodien izskatām, manis pārstāvētā valsts ir minēta kā vienīgā valsts, kas ir atbildīga par sarunu uzsākšanas kavēšanu. Tas ir netaisnīgi attiecībā pret Grieķiju un nepalīdz rast risinājumu problēmai, kas vājā abas valstis jau vairāk nekā 15 gadus.

  Alojz Peterle (PPE-DE). – (SL) Līdz šim es esmu atbalstījis visus Eiropas Parlamenta ziņojumus par Horvātijas progresu, virzoties uz pilntiesīgu dalību Eiropas Savienībā. Arī šodien es atzinīgi vērtēju daudzos Horvātijas jaunos sasniegumus. Es ar prieku atbalstīšu šo būtisko ziņojumus, ko tik rūpīgi ir izstrādājis mans kolēģis deputāts H. Swoboda ar nosacījumu, ka kompromisa grozījumi atspoguļos līdzsvarotu un reālu pieeju. Tā ir vienīgā pieeja, kas var likvidēt šķēršļus un paātrināt Horvātijas pievienošanās procesu.

Es pilnībā piekrītu Padomes priekšsēdētāja A. Vondra teiktajam, ka mums ir nepieciešama konstruktīva un dinamiska pieeja. Šai saistībā man šķiet būtiski, ka pēc vairākiem neveiksmīgiem divpusējiem mēģinājumiem Eiropas Komisija tagad, nākot klajā ar starpniecības iniciatīvu, ir piedāvājusi iespēju īstenot jaunu un ticamu mēģinājumu rast galējo risinājumu problēmai saistībā ar Slovēnijas un Horvātijas robežu un vienlaicīgi nodrošināt strauju progresu Horvātijas pievienošanās sarunās.

Es esmu gandarīts par to, ka abas valstis pret šo iniciatīvu izturējās pozitīvi un ka ir sākušās sarunas augstākajā līmenī. Es ceru, ka šī iniciatīva ļaus mums nokļūt daudz tuvāk trīskārtējai uzvarai – Horvātijas, Slovēnijas un Eiropas Savienības uzvarai. Mēs nevaram pieļaut, ka tikai viena puse kļūst par uzvarētāju vai ka tikai viena nostāja tiek uzskatīta par būtisku – mēs varam gūt uzvaru tikai tādā gadījumā, ja mēs strādājam, pamatojoties uz kopējiem mērķiem un vienotu gribu.

Es arī piekrītu referentam H. Swoboda teiktajam, ka mums ir jāņem vērā vienlīdzības princips, kas ir starptautisko tiesību elements. Es arī pilnībā piekrītu komisāram O. Rehn, ka piemērots atspēriena punkts robežu strīda risināšanai ir Apvienoto Nāciju Organizācijas harta un ka Komisijas iniciatīva atspoguļo hartas galvenās nostādnes.

Ir pienācis laiks izstumt sarunu galdu centrā, izvairoties no runām vai spiediena, kas var ievainot pušu pašcieņu vai ietekmēt Horvātijas pievienošanās statusu. Mums ir nepieciešama pozitīva gaisotne. Es patiešām uzskatu, ka mums ir jāizmanto tikai viens pozitīvs risinājums, risinājums, kam piekrīt Slovēnija un Horvātija, piesaistot kā starpnieku trešo pusi, proti, Eiropas Komisiju. Es vēlos, lai tas notiktu pēc iespējas drīzāk.

  Giorgos Dimitrakopoulos (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, es apstiprinu un atzīstu Turcijas Eiropas perspektīvu, bet, lai šai perspektīvai būtu pozitīvs iznākums, Turcijai ir jāveic šādi pasākumi.

Pirmkārt, tai ir patiešām jānodrošina minoritāšu tiesību ievērošana un jāizvairās no tāda veida politikām, kādas tiek īstenotas, piemēram, Imvros un Tenedos salās.

Otrkārt, tai ir jāuzlabo attiecības ar Grieķiju – dalībvalsti, kas atbalsta tās Eiropas perspektīvu, piemēram, reizi par visām reizēm atsaucot casus belli un novēršot pārkāpumus Egejas jūras reģionā.

Treškārt, ir jāpanāk progress attiecībā uz Kipras jautājumu. Par šo progresu liecinātu, pirmām kārtām, turku okupācijas armijas izvešana, un, otrām kārtām, konstruktīva nostāja attiecībā uz visiem šā jautājuma risināšanas aspektiem. Es vēlos atgādināt Parlamentam, ka es piederu paaudzei, kura izauga ar saukli „mūsu robežas ir Kirēnijā”.

  Joel Hasse Ferreira (PSE). – (PT) Turcijas pievienošanās Eiropas Savienībai virzās uz priekšu lēni. Šobrīd šo procesu kavē nevis lēnā reformu īstenošanas gaita Turcijā, bet gan Padomes un Eiropas Komisijas kūtrība. Par šīs plānotās pievienošanās ekonomiskajām, sociālajām un politiskajām sekām tika plaši diskutēts pagājušā decembrī Polijas pilsētā Sopotā, konferencē, kurā man bija patiess prieks un gods uzstāties.

Attiecībā uz Turcijas valdības prioritātēm es vēlos pieminēt brokastu tikšanos pagājušajā janvārī Briselē, kurā piedalījās premjerministrs R. T. Erdogan. Šīs sanāksmes beigās savlaicīgi tika sniegti paskaidrojumi, un daži no mums nodibināja kontaktus ar republikāņiem un vairākām personām, un organizācijām no Turcijas Republikas, tādējādi papildinot nepārtraukto darbu, ko mēs veicam ES un Turcijas Kopējā parlamentārajā komitejā.

Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi, noslēgumā es vēlos teikt, ka šis process ir izšķirošs process paplašinātai Eiropai, kas ir spēcīga un atvērta pasaulei, laicīga un demokrātiska, un kurā demokrātiski vienota Kipras Republika ieņem pelnīto vieto.

  Metin Kazak (ALDE). – (BG) Paldies jums, priekšsēdētājas kundze. Turcijai ir būtiska loma Eiropā ģeogrāfiskā un stratēģiskā nozīmē, kā arī saistībā ar energoapgādes drošību, un tā arī turpmāk – krīzes laikā – būs stabilizējošs faktors. Tas tā patiešām ir, ka tiesvedība saistībā ar AK partijas likvidēšanu, „Ergenekon” lieta un vietējās vēlēšanas palēnināja reformu gaitu valstī, bet jaunā galvenā sarunu vadītāja iecelšana būs lieliska iespēja Turcijas valdībai paātrināt tiesību aktu saskaņošanu atbilstoši Eiropas standartiem un ļaus panākt progresu attiecībā uz politiskajiem kritērijiem attiecīgajā sarunu sadaļā.

Es uzskatu, ka Turcijai ir jāsasniedz trīs prioritātes, ja tā vēlas panākt nopietnu progresu, virzoties uz dalību ES. Pirmkārt, tai ir jāturpina konstruktīvi strādāt, lai gūtu labus rezultātus sarunās par Kipras jautājumu, bet šādai apņēmībai ir jāpiemīt visām procesā iesaistītajām valstīm, un to nevar izmantot kā priekšnoteikumu sarunu bloķēšanai. Otrkārt, tai ir jānodrošina runas un uzskatu brīvība. Treškārt, Turcijai ir jāgarantē minoritāšu kopienu aizsardzība, jo īpaši to tiesības uz kultūru un izglītību. Tā kā Turcija kļūst arvien modernāka, tai ir jāatgūst savu proeiropeisko atbalstītāju uzticība. Paldies!

  Bart Staes (Verts/ALE). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, es biju viens no Eiropas Parlamenta deputātiem, kas balsoja par Turciju pirms sarunu uzsākšanas, un, manuprāt, patiesībā šīs sarunas ir konfliktu novēršanas spējas pārbaudījums. Es esmu pārliecināts, ka sarunas lielā mērā ietekmēs daudzas politikas jomas. Sarunas tiek īstenotas, lai nodrošinātu labāku sociālo situāciju Turcijā, labākus vides un veselības aizsardzības tiesību aktus, un efektīvākas darba tiesības Turcijas iedzīvotājiem.

Laika gaitā sarunas nodrošinās labākus dzīves apstākļus vairākām iedzīvotāju grupām – sievietēm, reliģiskām minoritātēm, kurdiem un alevītiem. Tomēr progress ir pārāk lēns. Jau četrus gadus nekas netiek darīts, un vēl ir jārisina daudzi sāpīgi jautājumi. Nav pieņemama diskriminācija pret tādām partijām, kā Kurdu demokrātiskās sabiedrības partija (DTP). Ir vērojams armijas civilās un politiskās uzraudzības trūkums, un tas nekādā ziņā nav pieņemami.

Ļoti būtiska ir uzskatu un preses brīvība, un nevar pieļaut spīdzināšanu un vardarbību cietumos. Ārkārtīgi svarīgi ir arī rast politisku risinājumu kurdu problēmai. Es uzskatu, ka šajā situācijā pilnīgi noteikti sarunas ir jāturpina.

  Kyriacos Triantaphyllides (GUE/NGL). – Priekšsēdētājas kundze, es vēlos paust atzinību komisāram O. Rehn par viņa nostāju attiecībā uz R. Oomen-Ruijten ziņojumu, un saskaņā ar to ir ļoti būtiski Turcijai aktīvi atbalstīt notiekošās sarunas starp abu Kiprā dzīvojošo kopienu līderiem. Tieši tādēļ mēs pilnībā piekrītam referentei, kura sava ziņojuma 40. punktā aicina Turciju „veicināt atbilstīgu klimatu sarunām, atsaucot Turcijas bruņotos spēkus un nodrošinot iespēju abiem līderiem brīvi runāt par viņu valsts nākotni”.

Pēc manām domām, šajā tiešo sarunu posmā, nebūtu vēlams, lai Eiropas Parlaments iekļautu tā ziņojumā ierosinājumus attiecībā uz atkāpšanos no acquis.

Papildinot referentes nostāju, mēs arī aicinām Turciju pildīt savas saistības attiecībā uz izmeklēšanas veikšanu, lai noskaidrotu pazudušo personu likteni, un izbeigtu darbības Kipras Republikas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Izpildot šīs prasības, Turcija veicinās savu virzību uz pievienošanos ES.

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, vakar es Komisijai iesniedzu jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski, un saņēmu piezīmi no Parlamenta sekretariāta, kurā bija teikts, ka komisārs atbildēs uz manu jautājumu šajā pēcpusdienā.

Es vēlos darīt zināmu, ka mans uzvārds ir Panayotopoulos un ka es iesniedzu jautājumu par 6. punktu par sarunu ar Turciju struktūru.

  Priekšsēdētāja. – Panayotopoulos-Cassiotou kundze, es domāju, ka komisārs jūs dzirdēja.

  Alexandr Vondra, Padomes priekšsēdētājs. − Priekšsēdētājas kundze, šodienas debates bija ļoti ilgas, bet nozīmīgas. Šis ir ļoti būtisks gads Horvātijas pievienošanās procesam un visam Rietumbalkānu reģionam, un mēs, neapšaubāmi, pievēršam uzmanību un atzinīgi vērtējam Parlamenta nepārtraukto atbalstu, veicinot Horvātijas, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Rietumbalkānu valstu tuvināšanos ES.

Daudz tika runāts par progresa trūkumu reformu īstenošanas jomā Turcijā. Tādēļ mēs atzinīgi vērtējam Turcijas atkārtoti pausto apņemšanos, kā jau R. T. Erdogan minēja, turpināt ceļu uz ES, un aicinām Turciju izmantot iespēju 2009. gadā pierādīt šo apņemšanos un nodrošināt turpmāku progresu ceļā uz ES.

Turcijai ir jāīsteno ilgi gaidītās reformas. Būtisks šajā procesā ir nepārtraukts Eiropas Parlamenta atbalsts, jo īpaši, ņemot vērā risināmās problēmas. Man būs iespēja tikties ar Turcijas sarunu vedēju rīt Prāgā.

Tajā pašā laikā mums nevajadzētu izturēties vieglprātīgi pret Turcijas stratēģisko nozīmi, jo īpaši šajā trauksmainajā laikā, kā arī mums nevajadzētu aizmirst iepriekš dotos solījumus. Cik man zināms, prezidents B. Obama Eiropas vizītes laikā ir plānojis apmeklēt Turciju kā musulmaņu paraugvalsti. Es domāju, ka šis nav īstais laiks, lai eiropieši pārtrauktu sadarbību ar Turciju. Pēc manām domām, Joost Lagendijk, jau to pareizi norādīja.

Attiecībā uz robežu strīdu starp Horvātiju un Slovēniju es vēlos teikt, ka uzmanīgi klausījos Hannes Swoboda, István Szent-Iványi un daudzu citu deputātu teiktajā, tādēļ es tikai vēlos atgādināt, ka mēs kā prezidentūra atzinīgi vērtējam to, ka Slovēnija un Horvātija ir piekritušas turpinās darbu pie komisāra O. Rehn iniciatīvas attiecībā uz šo strīdu. Mēs pilnībā atbalstām šo iniciatīvu un esam noraizējušies par to, ka tā līdz šim nav devusi vērā ņemamus rezultātus, izņemot to, ka ir izstrādāti īpaši veicināšanas noteikumi. Mēs vēlamies norādīt, ka laiks iet, un prezidentūra vēlas sasniegt konkrētus mērķus sarunās, pamatojoties uz iepriekš paveikto. Tādēļ mēs izvērtējam iespējas paust lielāku atbalstu komisāra iniciatīvai tuvākajā nākotnē. Mēs par to runājām vēl pusdienu laikā.

Attiecībā uz Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku citu starpā Bernd Posselt teica, ka mums ir jāatbalsta Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas centieni, un es domāju, ka viņam ir taisnība. Es tikai vēlos pieminēt, ka Čehijas premjerministrs M. Topolánek apmeklēja Skopje pilsētu vakar un atkārtoti apstiprināja mūsu apņemšanos atbalstīt šīs valsts virzību uz Eiropu.

  Olli Rehn, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, es vēlos pateikties deputātiem par ļoti konstruktīvajām, saturīgajām un atbildīgajām debatēm, un es vēlos izteikt tikai dažas piezīmes attiecībā uz jūsu runām.

Pirmkārt, ir skaidrs, ka politiku izstrādi Eiropā un pasaulē apgrūtina pašreizējā ārkārtīgi sarežģītā situācija finanšu krīzes un ekonomikas lejupslīdes dēļ, kas skar mūsu pilsoņus un par ko, neapšaubāmi, visvairāk domā mūsu līderi Eiropas Savienībā.

Tomēr ir ārkārtīgi būtiski, lai mēs – Eiropas Savienība – turpinātu īstenot ES mērķi paplašināties Eiropas dienvidaustrumu virzienā, un tieši šāda politiskā griba tika pausta šodien šeit Eiropas Parlamentā, par ko es priecājos un ko es novērtēju.

Otrkārt, attiecībā uz Kipru mans draugs J. M. Wiersma teica, ka man ir jābūt optimistam. Es domāju, ka kaut kas ir pazudis tulkojumā, lai gan man likās, ka es runāju angļu valodā, iespējams, ar nelielu Somijas austrumu daļas akcentu. Tomēr es sevi neuzskatu ne par optimistu, nedz arī pesimistu, bet drīzāk es parasti esmu reālists, izvērtējot jautājumus, un man piemīt noteiktība attiecībā uz jautājumiem, ko es patiešām varu ietekmēt. Šajā gadījumā es uzskatu, ka ir ārkārtīgi būtiski atbalstīt pašlaik notiekošās abu līderu un abu kopienu sarunas, lai 2009. gadā mēs varētu izmantot iespēju rast pieņemamu risinājumu, un, bez šaubām, mēs sagaidām, ka Turcija veicinās labvēlīgas politiskās situācijas veidošanos šāda risinājuma panākšanai.

No Eiropas Savienības viedokļa ir būtiski nodrošināt, lai risinājums atbilstu Eiropas Savienības dibināšanas principiem – brīvība, demokrātija, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana un tiesiskums. Citiem vārdiem sakot, ES var atbalstīt tikai tādu risinājumu, kas paredz tādas vienotas Kipras izveidi, kura ņem vērā principus, uz kuriem ir balstīta ES, un spēj pildīt saistības, ko paredz dalība ES. Tā pilnīgi noteikti būtu divu teritoriju un divu kopienu federācija, kurā nodrošināta politiskā vienlīdzība saskaņā ar attiecīgo ANO Drošības padomes rezolūciju.

Noslēgumā attiecībā uz Horvātiju es vēlos pateikties runātājiem par atbalstu Komisijas iniciatīvai par starpniecību, iniciatīvai, kas ir balstīta uz starptautiskiem tiesību aktiem, un šai saistībā es vēlos minēt gan ANO hartu, gan arī sarunu starp ES un Horvātiju pamatnostādnes. Es tikai vēlos uzsvērt, ka neatkarīgi no izvēlētās metodes būs jānoslēdz divpusējs nolīgums starp abām valstīm – Slovēniju un Horvātiju. Mēs strādājam pie tā, lai veicinātu šāda nolīguma noslēgšanu.

Es patiešām vēlos, lai jūs atbalstītu Komisijas iniciatīvu jūsu rezolūcijā, lai neveidotos situācija, kad mums būtu jāatgriežas sākumpunktā, jo šis ir vienīgais reālais un iespējamais ceļš uz priekšu.

Noslēgumā es vēlos teikt, ka es patiešām ticu, ka Horvātija var sasniegt ambiciozo mērķi – pabeigt pievienošanās sarunas līdz 2009. gada beigām ar nosacījumu, ka sarunas var tuvākajā laikā turpināties. Tieši tādēļ es aicinu abas valstis drīzumā panākt vienošanos, lai atrisinātu robežu jautājumu, un bez kavēšanās atsākt sarunas par Horvātijas pievienošanos ES. Es vēlos pateikties jums par atbalstu šai iniciatīvai.

  Priekšsēdētāja. – Es esmu saņēmusi trīs rezolūciju priekšlikumus 1⁽¹⁾ kas iesniegti saskaņā ar Reglamenta 103. panta 2. punktu.

Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks rīt 2009. gada 12. martā.

  Bernd Posselt (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, man ir konkrēts jautājums komisāram, proti, vai viņš piekrīt vai ierosina, ka frāzi „taisnīguma princips” Komisijas paziņojumā aizstāj ar frāzi „starptautiskie tiesību akti un judikatūra”.

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Priekšsēdētāja. – Posselt kungs, debates ir slēgtas.

Rakstiski paziņojumi (142. pants)

  Călin Cătălin Chiriţă (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es sveicu Oomen-Ruijten kundzi par šo lieliski sagatavoto ziņojumu.

Es vēlētos izcelt divas ieceres:

1) Vispirms, es uzskatu, ka ES ir jāturpina atbalstīt mūsdienīgas, gadsimtiem pastāvējušas proeiropeiskas elites attīstību Turcijā, kā arī izplatīt Eiropas Savienības vērtības un kvalitatīvu informāciju par Eiropas integrāciju. Šajā nolūkā Eiropas Savienībai ir aktīvāk jāatbalsta izglītības reforma Turcijā, pašpārvaldes garantijas universitātēm, Eiropas integrācijas pētījumu un Erasmus programmas attīstība. Studentiem pētniekiem un pasniedzējiem, kas vēlas detalizēti pētīt ES iestādes un politikas, ir jāsniedz pamudinājums un atbalsts.

2) Otrkārt, atbalstot nacionālajām minoritātēm piederošo personu tiesības, ES ir skaidri jānosoda etnisko separātistu rīcība. Es runāju par kurdu separātismu Turcijā un turku separātismu Kiprā, taču ir arī vēl citi piemēri. ES ir jāatbalsta stingra teritoriālās integritātes un labu kaimiņattiecību principu piemērošana attiecībā uz Turciju, Irāku, Kipru un citām šī reģiona valstīm.

  Richard Corbett (PSE), rakstiski. – Mani uzmundrina tas, ka Ārlietu komiteja un Komisija ir pārliecināta, ka sarunas par Horvātijas pievienošanos ES var tikt pabeigtas šogad. Horvātija ir panākusi nozīmīgu virzību Kopienas acquis pieņemšanā, korupcijas apkarošanas struktūra USKOK ir padarījusi intensīvāku savu darbību un ir pieņemti tiesību akti Horvātijas tiesu sistēmas reformai.

Tomēr optimismu samazina tas, ka mēs zinām: joprojām ir gadījumi, kad starptautiskais kara noziegumu tribunāls ICTY nespēj iegūt atsevišķus dokumentus par iespējamajiem kara noziegumiem, uzmanība joprojām ir jāpievērš minoritāšu tiesībām, piemēram, Krajinas serbu statusam un bēgļu atgriešanās jautājumiem.

Paplašināšanās ir viens no lielākajiem mūsdienīgās Eiropas Savienības sasniegumiem. Mums, kas ir integrējuši daudzas aukstā kara gados cietušās Eiropas tautas, tagad tas pasts ir jādara Rietumbalkānos. Horvātijas pievienošanās ir pirmais nozīmīgais solis.

  Alexandra Dobolyi (PSE), rakstiski. – (HU) Turcijas jautājums vienmēr ir bijis saistīts ar bažām un neticību. Šeit vienmēr ir pastāvējušas problēmas, kas ir vēl lielākas nekā vajadzība stingri īstenot pievienošanās kritērijus.

Šajā sakarībā pietiek aplūkot Turcijas kaimiņattiecības ar citām ES dalībvalstīm, piemēram, ar Grieķiju, Kipru vai arī tādu Eiropas Savienībai nepiederošu valsti kā Armēnija. Turklāt, ja mēs ņemam vērā, ka Turcija ir vienīgā valsts, kas uzskata, ka Eiropas Savienības sastāvā ir jābūt tikai 26 dalībvalstīm, ir dīvaini, ka pati Turcija vēlētos tai pievienoties un nākotnē būt tās sastāvā.

Mana nostāja ir tāda: kamēr šī valsts nav būtiski izmainījusi savu izturēšanos attiecībā pret pamatjautājumiem, tās pievienošanās process ES ir jāatliek. Kad ES izlēma uzsākt iestāšanās sarunas, tas notika ar cerību un sagaidot, ka Turcijas vieta patiesi ir Eiropas saimē. Ļaujiet man uzdot jautājumu: vai Turcijai pašlaik ir šāda nostāja?

Ja Turcija nepārprotami centīsies izveidot labas attiecības ar savām kaimiņvalstīm, risinot nenokārtotās problēmas miermīlīgā ceļā un ievērojot ANO Hartu un citus Eiropas dokumentus, tādā gadījumā ir cerība.

Ja Turcija bez ierunām īstenos šos kritērijus, tad ir iespējams, ka tā iegūs arī visu mūsu atbalstu un varbūt atgūs arī Eiropas pilsoņu simpātijas.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (PSE), rakstiski. – (PL) Pēdējo gadu laikā mēs esam pieredzējuši nozīmīgu virzību un intensīvus Horvātijas centienus attiecībā uz pievienošanās sarunām. Sarunas par pievienošanos ES rit pareizā virzienā, lai arī šai valstij ir jāpievērš uzmanība turpmākajām reformām, piemēram, tādās jomās kā pārvaldība, tiesu sistēma, ekonomika, kā arī korupcijas un organizētās noziedzības apkarošana un minoritāšu aizsardzība un aizsardzība kara noziegumu izmeklēšanā.

Ir būtiski svarīgi, lai turpinātos centieni acquis pilnīgai transponēšanai un efektīvai īstenošanai. Turklāt ārkārtīgi svarīgi ir uzlabot Horvātijas attiecības ar kaimiņvalstīm un jo īpaši ar Slovēniju, kā arī atrast galīgu risinājumu robežu jautājumam ar pārējām kaimiņvalstīm.

Arī Horvātijai savā attīstības politikā ir jāiekļauj tie mērķi, kurus sasniegt ir uzņēmusies Eiropas Savienība attiecībā uz klimatu, kā arī atjaunojamo energoresursu jomā.

Tālākā Horvātijas pievienošanās sarunu virzība jo īpaši ir atkarīga no būtisko politisko, ekonomisko, likumdošanas un administratīvo reformu pabeigšanas. Šajā sakarībā ir jāatgādina, ka Komisijas plāns ir ļoti lielisks un noderīgs līdzeklis, kas atbalsta atsevišķu sarunu sadaļu pabeigšanu. Es ceru, ka būs iespējams sasniegt noslēguma posmu sarunām, varbūt pat šogad.

  András Gyürk (PPE-DE) , rakstiski. – (HU) Sadarbība enerģētikas jomā ir kļuvusi par vienu no galvenajiem jautājumiem ES un Turcijas attiecībās. Galvenais iemesls minētajam ir tāds, ka Turcija kā tranzītvalsts var dot nozīmīgu ieguldījumu ES atkarības samazināšanā no enerģijas avotiem, kā arī enerģijas piegāžu dažādošanā. Vienlaikus ciešāka sadarbība ar Turciju var būt arī svarīgs solis virzībā uz iekšējā enerģijas tirgus paplašināšanu.

Es esmu pārliecināts, ka galvenie mērķi gan Turcijai, gan Eiropas Savienībai ir līdzīgi. Mēs vēlamies apmierināt pieaugošo enerģijas pieprasījumu, izmantojot cik iespējams daudz enerģijas avotus. Vissteidzamāk ir jāveicina enerģijas piegādes daudzveidības palielināšana gāzes piegādes jomā. Šajā nolūkā Nabucco cauruļvada būvniecībai ir svarīga nozīme. Gāzes krīze janvārī spēcīgāk nekā jebkad agrāk parādīja, ka minētais infrastruktūras elements ir nepieciešams. Tāpēc ir apsveicami, ka Eiropas ekonomikas stimulēšanas plāns paredz līdzekļu rezervēšanu šī gāzes cauruļvada būvei.

Attiecībā uz Nabucco, cik ātri vien iespējams un pirms jebkādu darbu uzsākšanas mums ir jāpanāk divpusēji starpvaldību nolīgumi, tostarp ar Turcijas valdību, . Es ar nožēlu uzlūkoju komentārus, kuros Ankaras nostāja pret Nabucco cauruļvadu tiek tieši saistīta ar šīs valsts pievienošanos ES. Es esmu pārliecināts, ka sadarbību enerģētikas politikas jautājumos nedrīkst pārvērst par ieroci starptautiskās politikas īstenošanai. Šī iemesla dēļ dialogam par enerģētikas jautājumiem starp Eiropas Savienību un Turciju ir jābūt intensīvākam. Viens no iespējamajiem posmiem šajā ziņā varētu būt nodaļas par enerģētiku uzsākšana.

  Nicolae Vlad Popa (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Komisijas gada ziņojums par Turciju 2008. gadā kā par kandidātvalsti ir līdzsvarots. Lai arī reformu process ir jāpaātrina un astoņas sarunu nodaļas joprojām ir bloķētas, Komisija jo īpaši atzinīgi ir novērtējusi nesenās diplomātiskās darbības un to lomu stabilitātes veicināšanā reģionā. 2008. gada vasaras notikumi parādīja Turcijas stratēģisko nozīmi, tostarp enerģētikas jomā.

Reģionālās sadarbības jomā tika ievērota Turcijas īstenotā konstruktīvā loma tās attiecībās ar kaimiņvalstīm un Tuvējiem austrumiem, aktīvi veicot diplomātiskas darbības. Attīstība Kaukāzā ir parādījusi Turcijas stratēģisko nozīmi ES enerģētikas drošībā, jo īpaši transporta maršrutu dažādošanas ziņā. Dokumentā ir uzsvērta ciešas sadarbības nozīme enerģētikas jomā starp ES un Turciju , kur Nabucco projekts ir galvenais elements. Pēc Kipras grieķu un turku vadītāju sarunu uzsākšanas par Kipras jautājuma izpratni, Ankarai ir būtiski svarīgi turpināt atbalstīt risinājuma panākšanu vienlaikus ar tiem pūliņiem, ko veic ANO šajā nolūkā.

Rumānijai vissvarīgākā ir ES paplašināšanās un tālāka Rietumbalkānu valstu integrācija ES. Rumānija atbalsta nozīmīgo progresu, kas panākts sarunās ar Turciju, procesu, kas ir pietiekami dinamisks, lai veicinātu starptautiskās reformas.

  Toomas Savi (ALDE), rakstiski. – Pēdējo piecu gadu laikā jaunās dalībvalstis ir pieredzējušas pozitīvo ietekmi no līdzdalības Eiropas Savienībā vairākās nozīmēs. Šo pieredzi nedrīkst pārvērst par monopolu un tādēļ es dedzīgi atbalstu ES paplašināšanos arī turpmāk. Tomēr, lai arī kā es vēlētos tuvākajā nākotnē piedzīvot Turcijas iestāšanos ES, progresa ziņojumā diemžēl ir norādīts kas pilnīgi pretējs.

Es esmu ar šo jautājumu vairākkārt griezies Parlamentā, norādot uz Armēnijas genocīdu, bažām saistībā ar kurdiem, kā arī norādot uz Kipras okupāciju.

Papildus minētajam, aplūkojot Turcijas virzību uz sarunu pabeigšanu par 35 acquis communautaire daļām kopš 2005 gada oktobra, ir redzams, ka sarunas ir uzsāktas tikai par divpadsmit daļām un tikai par vienu daļu – par zinātni un pētniecību – sarunas ir pabeigtas.

Es vēlētos vaicāt Padomei un Komisijai, kādi būtu ierosinājumi paātrināt sarunu gaitu un atrisināt nesaskaņas par Kipru.

  Csaba Sógor (PPE-DE), rakstiski. – (HU) Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāizrāda lielāka solidaritāte un tolerance pret nākamajām dalībvalstīm . Mana valsts Rumānija nebija sagatavojusies, lai pievienotos, un joprojām tajā ir sarežģījumi attiecībā uz minoritāšu tiesībām. Tomēr Ungārija neatturēja Rumāniju no iestāšanās, jo tā Eiropas solidaritāti un toleranci uzskatīja par svarīgāku. Protams, jaunajām dalībvalstīm ir jāsper plašāki soļi, lai garantētu cilvēktiesības un minoritāšu tiesības, taču esošajām ES dalībvalstīm ir jārāda labs piemērs. Tādēļ es uzskatu, ka mums vissvarīgāk ir vispirms griezties pie dalībvalstīm, lai:

- parakstītu un ratificētu Eiropas Reģionālo un mazākumtautību valodu hartu,

- atceltu vienā no ES dalībvalstīm spēkā esošo likumu, kas atzīst kolektīvo vainu,

- mācītos no Kosovas piemēra, garantējot kultūras un reģionālo autonomiju tradicionālajām nacionālajām minoritātēm, kas dzīvo atsevišķu dalībvalstu teritorijā.

  Csaba Sándor Tabajdi (PSE), rakstiski. – (HU) Situācijas stabilizēšana Rietumbalkānos un to saiknes nostiprināšana ar Eiropu ir svarīgs uzdevums, jo šis ir Eiropai ģeogrāfiski stratēģiski nozīmīgs rajons. Tai pašā laikā, saistībā ar perspektīvām vairākās, tostarp, ekonomikas un enerģētikas jomās, Rietumbalkāni joprojām ir jūtami neaizsargāti un atkarīgi.

Mēs ceram, ka Horvātija varēs mums pievienoties 2011. gadā, Ungārijas prezidentūras laikā, taču tas ir atkarīgs no nesen uzsāktajām divpusējām sarunām ar Slovēniju, ar starptautisko starpniecību par Piran līča sadalīšanu. Nākamais nosacījums ir, lai Horvātija pilnībā sadarbotos ar Hāgas starptautisko krimināltribunālu kara noziedznieku meklēšanā un kara noziegumu izskatīšanā. Turklāt mums ir jānosūta pozitīvs vēstījums tām reģiona valstīm, kuru iespējamās iesaistīšanās laiks dažādu ārēju un iekšēju faktoru dēļ joprojām ir neskaidrs. Ratificēsim pēc iespējas drīz Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu ar Serbiju, Bosniju un Hercegovinu, pilnībā piešķirsim kandidātvalstu statusu visām reģiona valstīm un izlemsim precīzu grafiku pēc iespējas drīzākai nolīgumu noslēgšanai par vīzu režīma atvieglojumiem. Finanšu krīze ir spēcīgi satricinājusi Balkānus un, ja nepieciešams, dalībvalstīm ir jāuzņemas daļa darba reģiona stabilizācijā, un mums ir jāsniedz atbalsts valstīm, kurām ir grūtības. ES ir uzmanīgi jāseko etniskajām attiecībām reģionā, īpašu uzmanību pievēršot jūtīgajai situācijai Maķedonijā, kura patlaban reģionā rada vislielāko risku pāraugt nopietnā konfliktā .

(1) 1 Skatīt protokolu.