Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2009/2559(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B6-0140/2009

Iesniegtie teksti :

B6-0140/2009

Debates :

PV 11/03/2009 - 19
CRE 11/03/2009 - 19

Balsojumi :

PV 12/03/2009 - 7.5
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0129

Debates
Trešdiena, 2009. gada 11. marts - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

19.  Humanitārās situācijas pasliktināšanās Šrilankā (debates)
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. - Nākamais punkts ir debates par rezolūcijas priekšlikumu, ko iesniedza Ārlietu komiteja par Humanitārās situācijas pasliktināšanos Šrilankā (B6-0140/2009).

 
  
MPphoto
 

  Marie Anne Isler Béguin (Verts/ALE).(FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi, vispirms es vēlos pateikties Ārlietu komitejas priekšsēdētājam par to, ka viņš piekrita ievērot 91. pantā paredzēto kārtību un iekļaut šo steidzamības kārtā iesniegto rezolūciju pagājušās pirmdienas darba kārtībā, ņemot vērā, ka mūsu pēdējā plenārsēdē Strasbūrā mēs jau izskatījām steidzamības kārtā iesniegtu rezolūciju par šo jautājumu saistībā ar Šrilanku. Es vēlos arī pateikties Parlamentam par to, ka tas piekrita, ka šīs debates notiek šovakar, un paldies Jums, komisāres kundze, ka esat ieradusies uz šīm debatēm, jo man ir zināms, ka šis laiks Jums nav viegls.

Mēs vēlējāmies šo rezolūciju, jo Šrilankas valdībai un Tamilas bēgļu nometnes pārstāvjiem ir jāraida spēcīgs politisks signāls, jo stāvoklis ar katru dienu pasliktinās. Mums ir ziņojumi no pirmavotiem no ģimenēm Tamilā un cilvēkiem, kuri atrodas Eiropa un kuri mums vienmēr sūta vēstules un ziņojumus par ar viņiem un viņu ģimenēm notiekošo, kuras ir iesprostotas konfliktā starp "Tamilas tīģeriem" un Šrilankas armiju. Šie cilvēki jau ļoti ilgi pieredz briesmīgas ciešanas.

Mēs nezinām precīzi, cik cilvēku ir skarti, taču rēķinām, ka evakuējamo cilvēku skaits varētu būt no 150 līdz 200 000. Taču, kas tiek izprasts ar jēdzienu “evakuējami”? NVO lūdz tos evakuēt, izmantojot jūras transportu, taču šādā gadījumā man atkal rodas jautājums: “Uz kurieni tad doties? Uz kurieni dosies šie cilvēki?”.

Šo pēcpusdienu es iepazinos ar mazu meiteni, kura ir dzimusi Šrilankas bēgļu nometne un kura tagad dzīvo Eiropā. Tas nav uzskatāms par risinājumu, ja šiem cilvēkiem ir jāpamet viņu valsts, lai uz dotos uz bēgļu nometnēm, lai tur dzīvotu.

Tādēļ mēs šajā rezolūcijām lūdzam, lai tur tiktu panākts faktisks pamiers. Protams, būs debates ar Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas demokrātu grupu ar tūlītēju vai pagaidu pamieru. Mēs lūdzam iestādes panākt tūlītēju pamieru, lai varētu evakuētu civiliedzīvotājus no apdraudētās teritorijas, jo mums ir zināms, ka ir bijuši slepkavības gadījumi. Šodien mēs saskārāmies ar vēl vienu piemēru šiem apgalvojumiem. Protams, šajā rezolūcijā mēs lūdzam Šrilankas valdību sadarboties ar NVO un valstīm, kas vēlas palīdzēt atrisināt šo konfliktu. Vēl mēs jautājam, vai Eiropas Savienība var palīdzēt piegādāt vitāli nepieciešamo pārtiku un medikamentus.

Visbeidzot, atļaujiet man teikt manas grupas vārdā, ka, ņemot vērā, ka rezolūciju steidzamā kārtā pirmdien iesniedza Ārlietu komitejai pēc Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa iniciatīvas, tādēļ mēs lūdzam šo jautājumu uztvert ļoti nopietni kolēģiem, kuriem ir atšķirīgas intereses saistībā ar šo valsti. Es vēlos atgādināt jums, ka ilgu laiku atpakaļ dažas no politiskajām grupām lūdza iespēju runāt par situāciju Šrilankā un ka dažu valstu iekšēju iemeslu dēļ mums nebija iespējams apspriest jautājumu par Tamilas bēgļu nometni un stāvokli tajā, kas kopš 1980. gada ir pasliktinājies.

Ņemot vērā, ka esat šeit kopā ar mums, komisāres kundze, varbūt varam uzdot sev vēl citu jautājumu. Eiropas Savienībai ir iespējams palīdzēt atrisināt konfliktu. Iespējams ir pienācis laiks apsvērt iespēju izveidot Eiropas Savienības ietvaros struktūru konfliktu risināšanai.

Mēs varam redzēt, ka Kaukāzā un visur citur pasaulē Eiropas Savienības priekšlikumus šādos jautājumos uztver nopietni. Lai mūsdienās atrisinātu konfliktu, mums vairs nav jābūt atbalstošam dalībniekam, bet gan faktiskajiem konflikta atrisināšanas veicinātājiem. Ja mums ir iespējams šodien izveidot pamatus konflikta atrisināšanai, ar spēcīgu Eiropas Savienības klātbūtni un nopietnu vēstījumu iestādēm, tad uzskatu, ka būsim stiprinājuši mūsu politiskās savienības tēlu.

 
  
MPphoto
 

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, kā viena no Šrilankas miera procesa Tokijas līdzpriekšsēdētājām Komisija un personīgi es ļoti rūpīgi sekojam notikumu attīstībai Šrilankā. Mēs esam ļoti nobažījušies par pašreizējo situāciju un konflikta traģiskajām humanitārajām sekām, kas ir pausts Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes (VLĀAP) 23. februāra secinājumos un līdzpriekšsēdētāja paziņojumā, ko izdeva (vietējās dalībvalstī) 3. februārī.

Mēs esam īpaši norūpējušies par nožēlojamo stāvokli, kādā atrodas tūkstošiem iekšzemē pārvietotie cilvēki; un jums ir taisnība – viņi ir iesprostoti starp cīņām ziemeļu Šrilankā. Šeit vairs nav runa par krīzi, bet gan, manuprāt, humanitāru katastrofu. To apliecina plašs neatkarīgu avotu klāsts, tajā skaitā ANO un Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja. Valdības nesenais paziņojums par evakuācijas ceļu atvēršanu drošās zonas ziemeļos un dienvidos ir pozitīvs solis, tomēr mēs vēlamies redzēt, kā to īstenos praksē.

Mēs esam aicinājuši konflikta puses - "Tamilas atbrīvošanas tīģerus" ("TLET") un Šrilankas iestādes – aizsargāt civiliedzīvotājus atbilstoši starptautiskajām humanitārajām tiesībām un atļaut drošu un brīvprātīgu iedzīvotāju pārvietošanu no kaujas zonas. Gan TLET, gan Šrilankas armija ir atbildīga par kritušo un ievainoto civiliedzīvotāju skaita dramatisko pieaugumu pēdējo mēnešu laikā. Ir nepieciešama tūlītēja un steidzama rīcība, lai izglābtu dzīvības Šrilankā, ko apstiprināja arī ANO ģenerālsekretāra vietnieks sers John Holmes, kurš pievērsa uzmanību augstajiem kritušo un ievainoto rādītājiem, un arī Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja.

Komisija ir pārliecināta, ka šīs krīzes atrisinājumam būs ilgstoša ietekme uz miera situāciju, izlīgšanu un vienotību Šrilankā, un šajā kontekstā tā nopietni atbalsta sera John Homes pausto aicinājumu Šrilankas valdībai pārtraukt karadarbību un atļaut civiliedzīvotājiem droši izkļūt no karadarbības zonas un aicinājumu TLET atļaut civiliedzīvotājiem iet un piekrist mierīgam karadarbību nobeigumam.

Arī līdzpriekšsēdētāji aicināja TLET nolikt ieročus, tomēr diemžēl šis aicinājums ir noraidīts vai pat ignorēts. Mēs uzskatām, ka Šrilankas valdības pienākums ir aizsargāt tās pilsoņus un piekrist humanitārajam pamieram – pagājušo reizi tas tika pausts arī Padomes secinājumos – atļaut slimiem un ievainotiem cilvēkiem pamest Vanni reģionu, un nodrošināt iespēju ievest pārtiku un medikamentus. Šādus priekšlikumus pagājušo nedēļas nogali pauda arī Indija.

Mūs turpina satraukt cilvēktiesību stāvoklis Šrilankā, ņemot vērā faktus, ko sniedz ziņojumi par nāvessodiem bez tiesas sprieduma, nolaupīšanām un nopietnu plašsaziņas līdzekļu iebiedēšanu. Ir ļoti būtiski, lai valdība sekotu visplašāk zināmajām, būtiskajām lietām. Šādi kriminālnoziegumi nedrīkst palikt nesodīti.

Galarezultātā Eiropas Komisija joprojām ir pārliecināta, ka, kā es pats teiktu, Šrilankas etniskajam konfliktam nav iespējams militārs risinājums. Ir nepieciešams visaptverošs dialogs, kas rosinātu politisku izlīgumu. Ilgstošu mieru un izlīgumu ir iespējams panākt tikai, ja atrisinās problēmas, kas primāri kalpoja par iemeslu nemieriem, un visām kopienām būs nodrošināta atbilstoša telpa. Būdams līdzpriekšsēdētājs, es vienmēr teicu, ka ir iespējams tikai politisks risinājums, izmantojot sava veida dekoncentrācijas paketi, kas ir bijusi izvirzīta izskatīšanai, tad izņemta no darba kārtība, un tagad atkal ir atgriezusies izskatīšanai.

 
  
MPphoto
 

  Charles Tannock, PPE-DE grupas vārdā. – Komisāres kundze, brutālais civilais konflikts Šrilankā beidzot tuvojas noslēgumam. Protams, ir pāragri minēt, vai tas nozīmēs, ka pārtrauksies “Tamilas tīģeru” teroristiskās darbības.

Mums noteikti nedrīkstam atbalstīt ilgstošu pamieru gadījumā, ja tā ietvaros tiek pieļauta “Tamilas tīģeru” pārgrupēšanās. Manuprāt, šobrīd viņu vienīgā iespēja ir nolikt ieročus vai tapt uzvarētiem militārā ceļā, palielinot ievainoto un kritušo skaitu. Ilgtermiņa pamiers būtu postošs risinājums, jo, kā pierāda nedēļas sākumā notikušie pašnāvnieku uzbrukumi Šrilankā, TLET ir cietsirdīgi un asinskāri, un Eiropas Savienības un ASV pamatoti ir klasificējusi to kā teroristu organizāciju.

Mums ir jābūt apņēmīgiem, sniedzot atbalstu prezidentam Mahinda Rajapaksa viņa centienos pārtraukt nemierus, kas Šrilankā ir radījuši tās iedzīvotājiem tikai neizmērojamu postu un ievērojami aizkavēja ekonomikas attīstību šajā skaistajā salā. Tomēr tūkstošiem nevainīgas civilās, valsts iekšienē pārvietotās personas joprojām atrodas slazdā šaurā piekrastes rajonā. Šiem civiliedzīvotājiem ir jāatļauj pamest šo teritoriju, lai armija varētu beigt savus uzbrukumus. Tas ir nosodāmi, tomēr sagaidāms, ka “Tamilas tīģeri” izmanto šos civiliedzīvotājus kā dzīvo vairogu. “Tamilas tīģeri” nav klausījušies starptautiskās sabiedrības aicinājumos padoties un izveidot pagaidu humanitārās palīdzības koridoru.

Tomēr, lai izvairītos no turpmākiem slaktiņiem, ir būtiski atļaut ANO un citām organizācijām noorganizēt drošu šo civiliedzīvotāju izbraukšanu no konflikta zonas. Šrilanka apzinās savu atbildību šajā sakarā un vēlas izvairīties no turpmākiem civiliedzīvotāju upuriem un ievainotajiem, tomēr saprotams, ka armijas pacietības mērs ir ierobežots un pastāv bailes, ka “Tamilas tīģeri” centīsies izbēgt, izmantojot evakuēšanu ar jūras transportu, iekļaujoties civiliedzīvotāju grupās.

Tādēļ mēs, kas atrodamies šajā Parlamenta pusē, atbalstām humanitārās palīdzības koridora izveidošanu un pagaidu un tūlītēju pamieru vai karadarbību pārtraukšanu, tomēr mēs vēlamies redzēt visaptverošu TLET sakāvi, un lai tā vietā stātos mierīga, taisnīga un multietniska Šrilanka, kurā būtu nodrošināta maksimāla autonomija Tamilas majoritātes teritorijām un taisnīga resursu un pilnvaru kopīga izmantošana vienotā Šrilankas valstī.

 
  
MPphoto
 

  Robert Evans, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es ļoti atzinīgi vērtēju šīs debates, klātesot komisāres kundzei, kurai esmu ļoti pateicīgs par viņas nopietno, stipro un pamatīgo paziņojumu. Šis pavisam noteikti ir nopietns jautājums, kaut arī ir ļoti žēl, ka apspriežam to plkst. 23:00 vakarā, klātesot tik mazam skaitam dalībnieku. Tomēr, uzskatu, ka klātesamība neatspoguļo patieso interesi par šo tēmu, ne arī tās nopietnību, ar kādu daudzi deputāti to uztver. Mēs esam, citējot Komisāres teikto, nopietni nobažījušies par radušos situāciju. Šīvakara debatēs ir arī apzināts, ka situācija ir attīstījusies, un, kā ievadā norādīja Isler Béguin, mums ir jāraida spēcīgs signāls saistībā ar situāciju, kas ar katru dienu pasliktinās.

Es atbalstu iesniegto rezolūcijas oriģinālu, izņemot vārdu “pagaidu”. Mani māc nožēla par vārdiem, ko tikko pauda Tannock kungs, sakot, ka ilgtermiņa pamiers būtu postošs risinājums. Protams, es vēršos pie jums, mēs neesam ieinteresēti panākt tikai pagaidu pamieru. Katrā konflikta gadījumā, kas izcēlies pasaulē, šis Parlaments, ko veido līdzjūtīgi cilvēki, ir iestājies par ilgstošu pamieru, kas varētu bruģēt ceļu diplomātiskai pārstrukturizēšanai, lai varētu uzsākt dialogu un, jā, lai mēs varētu panākt mierīgas, taisnīgas un multietniskas sabiedrības izveidošanos, par ko runāja Tannock kungs un kam es piekrītu.

Tādēļ es ļoti atzinīgi vērtēju Zaļo grupas pirmo grozījumu, 1. grozījumu, un esmu pārliecināts, ka visi saprātīgie klātesošie, kurus māc bažas saistībā ar Šrilankas civiliedzīvotājiem, arī to atbalstīs. Pagaidu pamiers pēc būtības paredz vēlāku atgriešanos pie kara stāvokļa, ko neviens nevēlas. Atgriešanās kara stāvoklī nozīmēs vēl vairāk nāves gadījumu, ciešanas, cilvēku traģēdijas, un es neticu, ka kāds no abām šī Parlamenta pusēm to patiešām vēlas.

Līdzīgi ir arī ar 2. grozījumu: es atbalstu šo grozījumu, jo tas nosoda vardarbības aktus, neatkarīgi no tā, kura puse to veic un kurā konflikta pusē. Mēs nedrīkstam piedot jebkāda veida vardarbību, tajā skaitā iepriekš minētos nesen notikušos pašnāvnieku uzbrukumus.

Pievēršot uzmanību 3., 4. un 5. grozījumam, es vēlētos nolasīt īsu vēstuli, ko saņēmu no Šrilankas Parlamenta deputāta Džafnas apgabalā Selvarajah Kajendren, kas datēta ar 10. martu. Viņš saka: “Es vēlos steidzami pievērst Jūsu uzmanību civiliedzīvotāju nāves gadījumiem Šrilankā. Šonedēļ, otrdien, 2009. gada 10. martā no plkst. 14:00 līdz 22:00 armija izšāva artilērijas šāviņus ar šķembu munīcijām. Šrilankas valdība bruņotie spēki neierobežotu uzbruka visām “drošās zonas” daļām, izmantojot visa veida nāvējošus ieročus, no kuriem daži ir daudzās valstīs aizliegti. Šajā neierobežotajā šķembu munīciju apšaudē nogalināja vairāk nekā 130 civiliedzīvotājus, tajā skaitā bērnus, un vairāk kā 200 iedzīvotāju ir nopietni ievainoti.”

Es apšaubu, ka kāds atļautos apgalvot, ka ziņojums ir safabricēts. Turklāt, manuprāt, mēs visi vēlamies darīt visu, kas ir mūsu spēkos, lai palīdzētu apturēt šāda veida vardarbību. Vēl viņš atsaucas uz savu kolēģi S. Kanakaratnam, kurš dzīvo tieši “drošās zonas” centrā. Viņš saka, ka kopš šī gada 1. janvāra līdz 6. martam bombardēšanas kampaņu rezultātā šajās “drošajās zonās” ir nogalināti 2544 civiliedzīvotāji un vairāk kā 5828 iedzīvotāju ir nopietni ievainoti. Vēl viņš saka, ka tagad Šrilankas armija bombardē gan no gaisa, gan ar artilēriju, vidusmērā ik dienu nogalinot 30 līdz 40 civiliedzīvotājus.

Es neticu, ka viņš safabricē faktus. No tā, ko teica komisāre, no pierādījumiem, ko sniegušas visas NVO, kas nav bijušas šī reģiona tuvumā, šie fakti šķiet atspoguļojam patieso situāciju.

6. grozījums: šajā sakarā vēlos atsaukties uz sera John Holmes ziņojumu, ko man atsūtīja Viņa ekselence Šrilankas vēstnieks Briselē. Ziņojumā ir teikts, ka tranzīta nometnes ir pārpildītas. Viņa vārdi ir atspoguļoti manā grozījumā, un mūsu bažas saistībā ar šīm nometnēm ir pamatotas. Man ir dažas šo nometņu fotogrāfijas. Ikviens ir laipni aicināts apskatīt šīs fotogrāfijas, ko man atsūtīja. Es vēlreiz apliecinu, ka tās ir patiesas un nav safabricētas. Es zinu, ka komisāres birojs Kolombo rūpīgi seko notikumiem un tam ir cieši sakari patiesi apdraudētās zonas ietvaros.

7. un 8. grozījums stiprina oriģinālo atsauci uz karadarbības zonu, lai varētu pievērst pilnīgu uzmanību civiliedzīvotāju vajadzībām. Mēs lūdzam neierobežotu pieeju ne tikai karadarbības zonai, bet arī bēgļu nometnē, lai humanitārās palīdzības aģentūrām tiktu piešķirta neierobežota piekļuve, ko atbalsta ikviens šajā Parlamentā. Ikviens šajā zālē atbalstītu humanitārās palīdzības organizāciju darbu.

Visbeidzot, 9. grozījumā ir ierosināts nosūtīt šo rezolūciju ANO ģenerālsekretāram, jo uzskatu, ka šī ir starptautiska humanitāra krīze, kā to pauž arī nosaukums, un ka ir jādara viss, kas ir mūsu spēkos. Tādēļ es pateicos Zaļo grupai par iesniegtajiem grozījumiem, un es lūdzu kolēģus atbalstīt grozījumus, ko iesniegušas visas politiskās grupas.

 
  
MPphoto
 

  Marie Anne Isler Béguin, Verts/ALE grupas vārdā.(FR) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties Ferrero-Waldner kundzei par viņas runa un atbildi uz NVO un iesprostoto cilvēku lūgumu.

Mūs māc bažas, ka nonāksim savā veidā līdzīgā situācijā kā 2006. gadā pēc cunami Birmā, kur militārā hunta aizliedza piekļuvi humanitārajai palīdzībai. Tādēļ tagad mums ir jādara viss, kas mūsu spēkos, lai humanitārā palīdzība un mūsu atbalsts nonāktu pie tiem cilvēkiem, kam tas nepieciešams.

Tomēr es vēlētos arī uzrunāt savus kolēģus no Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Demokrātu un Sociālistu grupas Eiropas Parlamentā, jo, dāmas un kungi, uzskatu, ka mums ir jārīkojas pārdomāti. Patiešām, mēs iesniedzām šo priekšlikumu steidzamā kārtā pieņemamajai rezolūcijai, lai atļautu Parlamentam paust savu viedokli un pieņemt rītdien konkrētu pozīciju.

Tas, ko es nekādā gadījumā nevēlētos, ir, ka viena vai otra puse nebalsos par šo rezolūciju tādēļ, ka pastāv viedokļu atšķirības saistībā ar tūlītēju vai pagaidu pamieru, kas mums, pateicoties jau notikušajām debatēm, ir saprotams. Tādēļ es patiesi aicinu jūs rīkoties pārdomāti.

No otras puses, es vēlētos īpaši Tannock kungam pateikt, ka, atkārtojot Ferrero-Waldner kundzes teikto, bruņots konflikts vēl nekad nav atrisinājis konfliktus. Mēs to zinām. Karš nekad nav problēmu risinājums.

Manuprāt, pagaidu pamiera pieprasīšana ir bezatbildīga rīcība attiecībā pret konfliktā iesaistītājiem cilvēkiem. Patiesībā tas nozīmētu to, ka pēc kāda laika konflikta puses atsāks karadarbību, pēc tam, kad civiliedzīvotāji būs evakuēti. Kāda nākotne tā būtu? Vai mēs varam pieļaut, ka cilvēkus evakuē? Šī zeme pieder Tamilas iedzīvotājiem. Tādēļ tie vēlas atgriezt šo zemi sev. Viņi ir šrilankieši.

Tādēļ uzskatu, ka mums jāpievērš šim jautājumam rūpīga uzmanība, bet es esmu gatava piekāpties un atcelt grozījumus ar nosacījumu, ka mēs kopīgiem spēkiem varam noteikt kopēju nostāju, lai visai pasaulei raidītu spēcīgu politisku signālu.

 
  
MPphoto
 

  Geoffrey Van Orden (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, mums nevajadzētu lolot jebkādas ilūzijas par kara šausmīgo ietekmi uz nevainīgiem civiliedzīvotājiem, un mūsu morālais pienākums ir darīt visu iespējamo, lai mazinātu viņu ievainojamību un palīdzētu nodrošināt humanitāro palīdzību. Tādēļ Parlaments mazāk kā pirms trim nedēļām iesniedza šo steidzamo rezolūciju par stāvokli Šrilankā.

Jau vairākas desmitgades Šrilanku skar terorisma kampaņas, ko īsteno starptautiskā mērogā aizliegtie TLET. Starp teroristiem un demokrātiskas valdības likumīgiem bruņotiem spēkiem nepastāv līdzība. Atcerēsimies, ka tieši TLET pilnveidoja pašnāvnieku bombardēšanu kā taktiku un bija pionieris sieviešu izmantošanā pašnāvnieku uzbrukumiem, un ka atklāti izmanto bērnus kā karavīrus un cilvēkus pār dzīviem vairogiem. Pēdējo 26 gadu laikā TLET sistemātiski īstenoja visā Šrilankā tūkstošiem slepkavību ar iepriekšēju nodomu, un tikai pirms divām dienām islāma festivāla ietvaros Matara apgabalā pašnāvnieku uzbrukuma laikā nogalināja 14 cilvēkus.

TLET šobrīd atrodas cīņas beigu posmā izmisuma stāvoklī un rīkojas tipiski atbilstoši šādiem gadījumiem, vēršoties pie starptautiskiem aizstāvjiem, lai izkultos no šīs ķezas. Ļoti neliels mazākums Parlamenta deputātu nav iepriecināti par vairākuma iesniegto rezolūciju, un viņu vēlme novirzīt uzmanību uz Šrilankas valdības nosodīšanu, ir kaunpilna un nepiedienīga. Mēs nevaram atbalstīt grozījumus, kas pamatoti ar neizskaidrotiem, bieži vien aplamiem apgalvojumiem, kādus dzirdējām, piemēram, no Evans kunga, vai atsevišķiem citātiem no NVO ziņojuma. Mums nav pamatotu iemeslu apstrīdēt valdības neatlaidīgo apgalvojumu, ka tās karaspēki nav veikuši apšaudes zonās, kuras tās aizliegtas, un mēs to nedarīsim.

Pirms sešām dienām ANO ģenerālsekretārs aicināja TLET aizvākt ieročus un karavīrus no teritorijām, kuras blīvi apdzīvo civiliedzīvotāji, un sadarboties visos humanitārās palīdzības pasākumos, kuru mērķis ir atvieglot iedzīvotāju ciešanas. Eiropas Savienība nosodīja TLET rīcību, kad civiliedzīvotājiem tika liegts pamest konflikta teritoriju.

Lielākais pakalpojumus, ko šis Parlaments var veikt, ir aicināt TLET nolikt ieročus un atbrīvot civiliedzīvotājus no sava gūsta. Tad būs iespējams piegādāt tik ļoti nepieciešamo humanitāro palīdzību, cilvēki varēs atkal vērsties nākotnē ar labākās dzīves perspektīvām un visa Šrilanka varēs atgriezties uz demokrātiskas politikas ceļa, un veidot godīgu un pārtikušāku sabiedrību visiem iedzīvotājiem, kas būtu brīva no teroristu apspiešanas.

 
  
MPphoto
 

  Jo Leinen (PSE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, es pilnībā piekrītu tam, ka Šrilankas situācijā mums nepieciešams politisks risinājums, nevis militārs. Kā Dienvidāzijas delegācijas loceklis esmu apmeklējis šo valsti vairakkārt. Es zinu, ka pēc 25 gadus ilgušās vardarbības tās iedzīvotāji ilgojas pēc miera.

Tomēr, man jāsaka, ka šāda veida karā jāatkāpjas būtu TLET, kas diemžēl netiek darīts. Arī jūs pieminējāt un 23. februāri Ārlietu ministri atkārtoti steidzami aicināja šo organizāciju nolikt ieročus un pārtraukt terorisma aktus. Tikai iedomājieties, ka pastāvētu ES dalībvalsts, kurā 25 gadus būtu valdījis terorisms. Ir viegli stādīties priekšā, kāda apmēra haoss un nekārtība tajā valdītu. Es atbalstu Tamilu lietu, bet tikpat noteikti atsakos pieņemt TLET metodes. Vairāku nedēļu garumā mēs dzirdējām, ka šajā nelielajā apgabalā 100 000 cilvēku tika vienkārši aizturēti. Ziņu aģentūra Reuters vēl vakar informēja, ka saskaņā ar aculiecinieku ziņojumiem, cilvēki tiek nošauti, ja tie mēģina pamest šo zonu. Tādēļ mums jāvēršas pie TLET un spēkiem, kas aiz tās stāv, ar aicinājumu pārtraukt šīs darbības. Spēle ir beigusies, viņi vairs nedrīkst turpināt šādas darbības.

Acīmredzot šajā karadarbības zonā atrodošies civiliedzīvotāji ir atstāti neaizsargāti un pakļauti sprostugunij no abām pusēm. Mums ir jāvēršas arī pie valdības ar aicinājumu ievērot starptautisko tiesību aktus un atļaut veikt humanitārās palīdzības pasākumus. Tik daudzi upuri ir abas pusēs valdošā fundamentālisma dēļ. Domāju, ka mums ir jāsagatavojas pēckara stāvoklim. Kā jau minējāt, ir Šrilankas konstitūcijā ir jāievieš 13. grozījums, kas nodrošina decentralizēšanu, izmantojot reģionālo pārvaldi, ko īsteno tur dzīvojošie cilvēki, un šajā jomā ES var sniegt vērtīgu palīdzību. Esmu pārliecināt, ka jūs Komisijā un mēs ES esam gatavi šādi rīkoties.

 
  
MPphoto
 

  Paul Rübig (PPE-DE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre B. Ferrero-Waldner, dāmas un kungi, es domāju, ka komisāres teikto, proti, par to, ka nav iespējams militārs risinājums, ir nepieciešams publicēt Šrilankas laikrakstu pirmajās lapās. Proti, ņemot vērā saspringto situāciju valstī un problēmas, ko šeit uzskaitām jau vairākus gadus, valdība patiesībā cenšas sniegt piedāvājumu. Tai vienkārši trūkst veiksmīgas komunikācijas stratēģijas.

Protams, jums ir jāapzinās, ka Šrilankas stratēģiskā pozīcija paver iespēju arī ārēju faktoru ietekmei, pamudinot tādus ārējus faktorus, kurus valstij vienai ir grūti kontrolēt. Tādēļ ir nepieciešams parūpēties, lai uzlabojas ekonomiskā situācija un šajās teritorijās uzlabojas infrastruktūra, lai starp konflikta pusēm būtu iespējama komunikācija. Iespējams, šajā situācija varētu izmantot kādu no mediatoriem.

 
  
MPphoto
 

  Erik Meijer (GUE/NGL).(NL) Priekšsēdētāja kungs, šobrīd Šrilankā notiekošais ir daudzus gadus īstenotu darbību rezultāts. Tā nav tikai humanitāra problēma, bt gan galvenokārt nopietna politiska kļūda. Pēc daudzu gadu vardarbīgām cīņām par valsts sadalīšanu starp ziemeļiem un dienvidiem, iepriekšējā Norvēģijas pārvalde piedāvāja īstenot mediāciju starp singalu majoritātes valdību un Tamilas nemiernieku kustību. Norvēģijas starpnieks, kurš ilgu laiku strādāja pie tā, lai panāktu mierīgus risinājumus, šobrīd ir jaunās valdības ministrs. Tomēr kopš tā laika jautājums par mierīgu risinājumu ir diemžēl atstāts novārtā.

2006. gada vasarā Šrilankas valdība pārtrauca miera uzturēšanas centienus un vienpusēji izvēlējas atkal īstenot militāru risinājumu. Iespējams valdība šobrīd strādā ar ilūziju, ka tai ir izdevies gūt ievērojamus panākumus, lai gan patiesībā šobrīd būs vēl grūtāk panākt nākotnē šo divu tautību iedzīvotāju mierīga, harmoniska līdzāspastāvēšanu kā vienlīdzīgiem partneriem. Ja neradīsim mierīgu, kompromisa risinājumu, nākotnes perspektīvas ir šaušalīgas. Mums ir jāatgriežas pie mediācijas miera panākšanai bez zaudētājiem vai uzvarētājiem.

 
  
MPphoto
 

  Michael Gahler (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, paldies par nepārprotamo runu. Domāju, ka galvenā uzmanība mums ir jāpievērš civiliedzīvotāju ticībai, un vienīgais, ko šajā ziņā faktiski var piemērot, ir tas, ko 23. februārī pauda Ministru padomē, proti, ka ES aicina īstenot tūlītēju pamieru. Es esmu pret to, ka pievieno vārdu “pagaidu”, jo pretējā gadījumā minētā humanitārā krīze turpināsies.

Vēl uzskatu, ka šajā situācijā, kad cilvēki ir ieslodzīti šajā zonā, mums ir jāpretojas visa veida vardarbības aktiem, kas liedz šiem cilvēkiem pamest karadarbības zonu. Man šajā situācija nav nozīmes tam, vai vardarbību īsteno TLET vai valdības karaspēki. Mūsu uzmanībai ir jābūt pievērstai tieši civiliedzīvotājiem.

Varbūt es varu komentēt manu godājamo kolēģu no agrākās koloniālās varas teikto, kuri gatavojas pamest mūsu grupu. Es ceru, ka iespaids, kas man radās, ka iekšzemē pastāv noteikts dzenulis vienpusēji vērsties pret TLET, ir maldīgs. Vēl es ceru, ka viņi nepasver īpašu vēlēšanas apgabala segmentu.

 
  
MPphoto
 

  Robert Evans (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, šis nav darba kārtības jautājums. Es minēju Jūsu kolēģim, ka vēlos uzstāties bez iepriekšējas pieteikšanās, ko man atļāva, un domāju, ka esmu to izdarījis.

Vēlos pateikties Meijer kungam par viņa piezīmēm. Viņs atsaucās arī uz ievērojamo darbu, ko paveica Erik Soldheim no Norvēģijas, ar kuru es pirms 10 dienām tikos Oslo.

Es pilnībā piekrītu Gahler kunga teiktajam, kurš pauda daudz saprātīgu aspektu: mūs māc bažas ar civiliedzīvotāju ticību. Manuprāt, no visiem grozījumiem pats būtiskākais ir 1. grozījums, kurā ir aicināts nekavējoties īstenot pilnīgu pamieru, un tas ir visu Šrilankas iedzīvotāju interesēs.

Ir ļoti daudz pierādījumu. Runa nav par nejaušībām. Dažus no tiem ir sniedzis Šrilankas valdības veselības aprūpes reģionālās pārvaldes direktors, kurš runā par humanitāru katastrofu un neatbilstošajiem apstākļiem, kādos cilvēki dzīvo. To atkārto Eiropas Komisija, Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja, ANO un Starptautiskās krīzes grupas un Nīderlandes Bēgļu aprūpes centrs. Šīvakara debašu nosaukums ir humanitārās situācijas pasliktināšanās Šrilankā, un mūsu pienākums ir darīt visu iespējamo, lai novēstu to, un, manuprāt, mēs to spējam, ja atradīsim pareizo veidu, kā virzīties uz priekšu.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. - Dāmas un kungi, es strikti piemēroju Reglamenta noteikumus. Man bija tiesības ļaut runāt pieciem runātājiem, un, ņemot vērā, ka uzstājās tikai trīs, es nolēmu dot vārdu Evans kungam.

 
  
MPphoto
 

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties godājamajiem deputātiem par šīm ļoti nozīmīgajām debatēm, pat ja tās bija īsas un noritēja vēlu vakarā.

Kopš šīs Komisijas sasaukuma pilnvaru sākuma es kā līdzpriekšsēdētāja esmu bijusi ļoti noraizējusies par situāciju Šrilankā. Bija brīži, kad man bija cerība, īpaši sākumā, bet tagad tā ir zudusi. Es vēlējos piedalīties Ženēvas procesā, bet šķiet, ka Šrilankas valdībai tas izrādījās par grūtu. Jebkurā gadījumā, šis process ir apturēts. Es biju arī gatava doties uz ziemeļu reģionu, lai uzsāktu mediāciju, līdzīgi kā mans priekšgājējs Chris Patten. Taču ziemeļu reģions vēl nebija gatavs, oficiālais paziņojums bija, ka Prabhakaran kungam ir masalas vai bakas. Jebkurā gadījumā es pilnībā piekrītu Gahler kunga teiktajam, ka mums primāri ir jāpievēršas iedzīvotājiem un humanitārās palīdzības problēmām, un šis jautājums satrauc arī mani.

Kā tas bieži vien ir gadījies, mēs esam lielākie Šrilankas atbalsta sniedzēji. No 2008. līdz 2009. gadam mēs piešķīrām 19 miljonus eiro humanitārai palīdzībai, kas tika novirzīti ar tādu partneru kā Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja, ANO un arī dažu starptautisku NVO starpniecību. Šīs organizācijas ir gatavas palīdzēt skartajiem iedzīvotājiem, tomēr tās saskārās ar ievērojamām grūtībām saistībā ar piekļuvi konflikta teritorijai, par ko tās arī mums ziņo. Kopš 2008. gada Septembra Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja ir bijusi vienīgā aģentūra, kurai atļauts darboties TLET kontrolētājās teritorijās Vanni. Pasaules Pārtikas programmai bija atļauts transportēt pārtiku, taču tas nosedza tikai 50 % no vajadzībām. Kopš 2008. gada mēs šīm divām organizācijām nodrošinājām humanitārajai palīdzībai vēl 7 miljonus eiro. Vēl mēs pastāvīgi uzstājam Kolombo un Briselē uz to, lai humanitārās palīdzības organizācijām tiktu atļaut piekļuve šiem iedzīvotājiem.

Tādēļ varu tikai teikt, ka kopā ar citiem līdzpriekšsēdētājiem un īpaši Norvēģijas pārstāvjiem mēs esam izmantojuši visas iespējas, lai izdarītu uz konflikta pusēm spiedienu, lai tās īstenotu 2002. gada pamiera nolīgumu un atrisinātu konfliktu, izmantojot mierīgus līdzekļus, tomēr neesam guvuši panākumus. Neskaitāmi aicinājumi atgriezties pie sarunām vienmēr tikuši ignorēti un diemžēl virsroku ir guvis militārais risinājums. Starptautiskās sabiedrības iejaukšanās iespējas pēdējo triju gadu laikā ir aizvien vairāk samazinājušās, bet neviens no līdzpriekšsēdētājiem nav atstājis novārtā šo misiju. Mēs visi esam apņēmušies sniegt ieguldījumu mierīga konflikta risinājuma rašanai, ko atspoguļo arī pēdējais līdzpriekšsēdētāju paziņojums presei, ko publicēja 3. februārī, un esmu pārliecināta, ka jums tas ir zināms.

Tādēļ tas, ko šobrīd varam darīt, ir atkal izdarīt spiedienu, lai panāktu piekļuvi humanitārās palīdzības sniegšanai, izvestu no apdraudētās teritorijas humanitārās palīdzības organizācijas un iedzīvotājus, un pēc tam sākt atbalstīt politisko dialogu starp konflikta pusēm un censties pārliecināt tās, ka politisks risinājums ir vienīgā izeja. Pretējā gadījumā izcelsies partizānu karš, kurš neko neizglābs uz šīs skaistās salas. Tā reiz bija paradīze un tā var atkal tapt par tādu.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. - Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks rītdien, 2009. gada 12. martā.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika