Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2009. gada 12. marts - Strasbūra

13.1. Gvineja-Bisava

  Priekšsēdētāja. – Nākamais punkts ir debates par sešiem rezolūcijas priekšlikumiem par situāciju Gvinejā-Bisavā.⁽¹⁾

  José Ribeiro e Castro, autors. – (PT) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, dāmas un kungi! Par nožēlu mēs atkal Parlamentā apspriežam situāciju Gvinejā-Bisavā, un šī situācija ir patiešām bēdīga. Tā ir valsts, kas daudzu gadu garumā ir pieredzējusi hronisku nestabilitāti, lai gan kopš deviņdesmito gadu sākuma tā ir centusies iet pa demokrātijas ceļu. Tai neveicās, notika apvērsums un neliels pilsoņu karš, un kopš tā laika tajā valda liela politiska un militāra nestabilitāte, spriedze un konkurences cīņa. Nesen tajā atklājās bažas izraisošas nelegālas narkotiku tirdzniecības intereses, kas pieaug visu novērotāju acu priekšā.

Mēs stingri nosodām nesenos uzbrukumus, kad bumbu eksplozijā gāja bojā štāba priekšnieks ģenerālis Tagme Na Waie, un īpaši barbarisko, ja ne mežonīgo, prezidenta Nino Vieira slepkavību. Neņemot vērā viņu pagātni, mēs solidarizējamies ar vinu ģimenēm un Gvinejas-Bisavas tautu, un mēs nožēlojam un stingri nosodām šos uzbrukumus.

Mēs vēlamies redzēt atgriešanos pie normālas dzīves. Tas, ko esmu sapratis un ko vēlos uzsvērt šajā rezolūcijā, ir tas, ka visatļautība nav īstā atbilde. Runājot par pagātni, par Ansumane Mané un ģenerāļa Veríssimo Seabra slepkavību, kā mēs varējām aizvērt acis un neredzēt, ka vainīgos neatrada un nesauca pie atbildības, un nesodīja? Ir skaidrs, ka tā nav nekāda atbilde. Mums ir tāpēc jāliek saprast Gvinejas-Bisavas valdībai, ka vainīgie jāatrod. Vainīgie jāsoda, un mums ir jāsniedz visa vajadzīgā palīdzība.

Visbeidzot, es vēlos vērst uzmanību uz mūsu bažām par nelegālo tirdzniecību ar narkotiskām vielām visā reģionā, uz risku, ko tas rada arī Eiropas Savienībai, jo šī šokējošā parādība ir nepārprotami redzama Gvinejā-Bisavā. Es vēlos šajā sakarībā aicināt nodibināt ciešākas attiecības arī ar Kaboverdi. Mēs esam nodibinājuši īpašas attiecības ar Kaboverdi, kam ir cieši sakari ar Gvineju-Bisavu un plašas zināšanas par to, bet kas ir arī viegli ievainojama. Tāpēc tas ir būtiski arī mūsu pašu, eiropiešu, drošībai. Tādējādi šo īpašo attiecību ar Kaboverdi nostiprināšana ir ļoti svarīga.

  Justas Vincas Paleckis, autors. – (LT) Slepkavības Gvinejā-Bisavā ir liels trieciens ne tikai demokrātijai valstī, ko nabadzīgu padarījusi nelegāla tirgošanās ar narkotiskām vielām, bet arī visam Rietumāfrikas reģionam. Prezidenta un štāba priekšnieka slepkavība iegrūda valsti vēl dziļāk darboties nespējīgu iestāžu, arvien vājākas demokrātijas, pieaugošas korupcijas un personības kultu purvā. Valsts iedzīvotāji dzīvo haosā, trūkst ūdens, medikamentu un skolu. Nelikumīgai tirdzniecībai ar narkotiskajām vielām nav mēra un robežu, un tā kļūst par draudu visam reģionam, sasniedzot pat Eiropas Savienības valstis.

Lai gan līdz šim bruņoto spēku pavēlnieki ir turējuši savu solījumu neiejaukties valsts iekšējās lietās, nesenie notikumu var pilnīgi nomākt pēdējās demokrātijas paliekas Gvinejā-Bisavā. Jaunajai valdībai ir jāievēro konstitucionālā kārtība, mierīgā ceļā jāatrisina konflikti un rūpīgi jāizmeklē slepkavības. Ar Eiropas Savienības Drošības un aizsardzības misijas palīdzību mums jāpanāk pagrieziens valsts attīstībā, piedāvājot stabilitāti un normālu dzīvi. Jācer, ka prezidenta vēlēšanas notiks pēc dažiem mēnešiem un ka tās atbildīs vēlēšanu organizēšanas starptautiskajiem standartiem. Mēs aicinām Eiropas Savienības valstis un visu starptautisko sabiedrību nosūtīt uz Gvineju-Bisavu ekspertus un sniegt tai finansiālu palīdzību, kas vajadzīga, lai organizētu demokrātiskas vēlēšanas. Gvinejas-Bisavas pretējiem politiskajiem spēkiem ir jāmeklē kopīgs pamats un kompromisi šajā valstij grūtajā laikā un steidzami jāpieņem lēmumi par valsts drošību, vēlēšanu procedūrām un valsts pārvaldi. Mēs aicinām tos cīnīties efektīvāk pret korupciju un apspriesties ar pilsonisko sabiedrību un citām organizācijām par iekšējo izlīgumu valstī.

  Ewa Tomaszewska, autore. – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Šā gada 2. martā Gvinejas-Bisavas prezidentu João Bernardo Vieira nošāva uzbrukumā, ko veica kareivji, kas bija uzticīgi armijas štāba priekšniekam. Iepriekšējā dienā armijas štāba priekšnieks ģenerālis Batista Tagme Na Waie mira pēc ievainojuma eksplozijā. Abi nāves gadījumi ir saistīti ar politisko konfliktu Gvinejā-Bisavā, kas turpinās jau daudz gadu un ir novedis pie traģēdijas un nestabilitātes valstī. Lai gan vēlēšanas 2008. gadā noritēja mierīgi, neilgi pēc tam notika pirmais slepkavības mēģinājums. Prezidents izdzīvoja šajā uzbrukumā. Gvineja-Bisava, bijusī Portugāles kolonija, ir viena no visnabadzīgākajām valstīm pasaulē. Tajā pašā laikā cauri valstij stiepjas kokaīna kontrabandas ceļš.

Mēs nosodām mēģinājumus risināt konfliktus apvērsumu ceļā, mēs aicinām divu mēnešu laikā sarīkot prezidenta vēlēšanas Gvinejā-Bisavā, un mēs aicinām, sarīkot šīs vēlēšanas atbilstoši demokrātijas standartiem un atjaunot konstitucionālo kārtību.

  Ilda Figueiredo, autore. – (PT) Analizējot politisko situāciju Gvinejā-Bisavā, mēs nedrīkstam aizmirst, ka šīs jaunās Āfrikas valsts iedzīvotāji bija Portugāles koloniālisma upuri, pret ko tie drosmīgi cīnījās. Runājot par to, kas tur notiek, ko mēs nožēlojam, jo īpaši prezidenta un štāba priekšnieka slepkavību, mēs nedrīkstam aizmirst, ka to ir izraisījušas visas grūtības un šķelšanās, kas pastāvēja gadiem un kas pastāv vēl šodien kā tās koloniālās pagātnes sekas. Mums jāpatur prātā arī tas, ka tā vēl arvien ir viena no nabadzīgākajām valstīm Āfrikā, un tas nozīmē, ka Eiropas Savienībai ir jāveltī lielāka uzmanība sabiedrības veselības un izglītības jomām, lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves apstākļus un pārvarētu grūtības, ar ko vēl sastopas liela daļa Gvinejas-Bisavas iedzīvotāju, jo īpaši sievietes, mātes un bērni.

Ir svarīgi, lai Eiropas Savienība palielina savu solidāro atbalstu šiem cilvēkiem. Mums ir arī jāatbalsta izglītība, droša dzeramā ūdens apgāde un dažos gadījumos pat lauksaimnieciskā ražošana, lai nodrošinātu visiem iedzīvotājiem piekļuvi pārtikai. Tomēr šis atbalsts jāsniedz bez ārējas iejaukšanās un pilnīgi respektējot Gvinejas-Bisavas tautas suverenitāti un izvēli.

  Marios Matsakis, autors. − Priekšsēdētājas kundze! Šī nabadzībā iestigusī bijusī kolonija gadu desmitiem ir cietusi no politiskas nestabilitātes un krīzēm, kas radījušas dziļas un ilgas ciešanas tās pilsoņiem.

Pāreja uz demokrātisku iekārtu un labākiem laikiem tās iedzīvotājiem šķita daudzsološas izredzes pēc 2008. gada parlamenta vēlēšanām, kas notika šķietami godīgā un miermīlīgā veidā. Tomēr šķeltnieciska naida un vardarbības tumšie mākoņi atkal parādījās valstī, kad 2. martā, dienu pēc tam, kad noslepkavoja armijas pavēlnieku, kāds atkritējs kareivis nošāva prezidentu Vieira. Mēs nosodām šīs abas slepkavības, un mēs tikai varam cerēt, ka Gvinejas-Bisavas konkurējošās partijas savu pilsoņu labklājības vārdā atradīs vajadzīgo gribu un spēku atrisināt nesaskaņas dialogā pie sarunu galda. Turklāt tā kā Gvineja-Bisava pēdējos gados ir kļuvusi par ievērojamu narkotisko vielu nelegālās tirdzniecības valsti, mēs mudinām ne tikai valsts iestādes, bet arī starptautisko sabiedrību darīt visu, lai efektīvi apkarotu šo nāvējošo sodību.

  Marie Anne Isler Béguin, autore. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, dāmas un kungi! Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa stingri nosoda Gvinejas-Bisavas prezidenta João Bernardo Vieira un bruņoto spēku virspavēlnieka ģenerāļa Tagme Na Waie 2009. gada 1. un 2. martā izdarītās slepkavības.

Mēs pieprasām, lai tiktu veikta rūpīga izmeklēšana un lai vainīgie tiktu tiesāti, un tāpat arī, lai tiktu tiesāti tie, kas 2000. un 2004. gadā nogalināja ģenerāļus Mané un Correia un nav atrasti līdz šai dienai.

Kā vienai no visnabadzīgākajām valstīm un pazīstamai iedzīvotāju īsā mūža dēļ Gvinejai-Bisavai tagad ir jārisina nelegālas narkotisko vielu tirdzniecības problēmas. Būdama Dienvidamerikas narkotiku kontrabandistu placdarms, Gvineja-Bisava ir kļuvusi par to narkotisko vielu tranzītvalsti, kas paredzētas Eiropai, kur mēs esam lielākie patērētāji. Mēs arī labi zinām, ka tas negatīvi ietekmē visu reģionu, un, piemēram, Mauritānijā liels daudzums narkotisko vielu ir atrasts pat lidostā.

Eiropas Savienībai ir jāpalīdz šai valstij atteikties no šīs tirdzniecības, apkarojot to gan šeit, gan tur un mudinot to atgriezties uz tāda attīstības ceļa, kas balstās uz pašu resursiem.

Tā kā pēdējās vēlēšanas atzinīgi vērtēja starptautiskā sabiedrība un Eiropas Savienība ir atbalstījusi demokrātijas mācīšanos un ieviešanu Gvinejā-Bisavā, notikumi, ko šī valsts ir piedzīvojusi, var tikai nostiprināt šo atbalsta un palīdzības nostāju.

Arī armijai, kas neiejaucās vēlēšanu procesā, ir jāturpina stingri ievērot konstitucionālo kārtību, kā tā solīja darīt.

Ņemot vērā to, ka kaimiņvalstis pēc ilgiem problēmu un haosa gadiem ir atkal atradušas ceļu uz demokrātiju, respektējot iestādes un cilvēktiesības, Gvineja-Bisava nedrīkst iekrist peļamas rīcības slazdā. Eiropas Savienībai ir jāizmanto sava ietekme un piemērs, lai palīdzētu šai valstij turpināt iet pa demokrātijas ceļu.

  Laima Liucija Andrikienė, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Papildus tam, kas šodien jau teikts par situāciju Gvinejā-Bisavā, es vēlos sniegt komentārus par diviem jautājumiem.

Pirmkārt, Gvinejas-Bisavas prezidenta João Bernardo Vieira un bruņoto spēku pavēlnieka ģenerāļa Tagme Na Waie slepkavība ir rūpīgi jāizmeklē un vainīgie jāsauc pie atbildības.

Otrkārt, savā rezolūcijā šodien mēs izsakām cerību, ka prezidenta vēlēšanas valstī notiks 60 dienu laikā. Mums jāaicina dalībvalstis un starptautiskā sabiedrība gādāt, lai Gvineja-Bisava saņem finansiālu un tehnisku atbalstu, kas nepieciešams, lai noturētu ticamas vēlēšanas.

  Leopold Józef Rutowicz, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Destabilizācija ar traģiskām sekām var viegli atgadīties tādā nabadzīgā Āfrikas valstī kā Gvineja-Bisava. Prezidenta João Bernardo Vieira un bruņoto spēku virspavēlnieka ģenerāļa Tagme Na Waie slepkavība bija, protams, daļa no mēģinājuma destabilizēt valsti, droši vien narkomafijas uzkūdīta. Efektīvu drošības spēku trūkums šajā valstī nozīmē, ka visāda veida slepkavības paliek īstenībā nesodītas. Mums ir jāsniedz visa būtiskā palīdzība, kas šīs valsts valdībai ir nepieciešama, un tas ir jautājums, ko risina šī rezolūcija.

Turklāt, lai novērstu šādus negadījumus, mums ir jāpiesaka nesaudzīgs karš nelikumīgai narkotisku vielu tirdzniecībai, kas ir destabilizējošs spēks daudzās nabadzīgās valstīs Āfrikā, Āzijā un Dienvidamerikā, kurš atbalsta terorismu un ar narkomānijas palīdzību izposta simtiem tūkstošu cilvēku dzīves visā pasaulē. Ja mēs nespēsim atrisināt šo problēmu, mēs maksāsim augstu cenu par savu bezspēcību.

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze! Ļaujiet man vispirms Eiropas Komisijas vārdā teikt, ka mēs dziļi nožēlojam Viņa Ekselences Gvinejas-Bisavas Republikas prezidenta João Bernardo Vieira slepkavību. Mēs asi nosodām šo slepkavību, kā arī uzbrukumus, kas beidzās ar bruņoto spēku štāba priekšnieka ģenerāļa Batista Tagme Na Waie un citu kareivju nāvi. Es vēlos arī izteikt līdzjūtību viņu ģimenēm.

Narkotiku tirgoņi un daudzie noziegumi ir vairāk nekā satraucoši. Izmantojot Astoto EAF un citus instrumentus, turklāt papildus piešķirot EUR 2 miljonus ANO Narkotiku un noziegumu apkarošanas birojam (ODC), Komisija pieņēma ļoti tālejošu plānu narkotiku apkarošanā. Mēs uzskatām, ka tas ir ļoti svarīgi, kā to parādīja notikumi.

Mēs neatlaidīgi aicinām būt mierīgiem un savaldīgiem un mudinām Gvinejas-Bisavas valsts iestādes rūpīgi izmeklēt šos notikumus un vainīgos saukt pie atbildības. Nesodāmība nedrīkst valdīt. Diemžēl šie vardarbīgie akti sekoja veiksmīgām parlamenta vēlēšanām, kas sagatavoja ceļu palielinātam ES un starptautiskam atbalstam valsts miera procesa centieniem. Šie uzbrukumi notika palielinātu starptautisku saistību laikā, kuru mērķis bija izveidot demokrātisku un stabilu Gvinejas-Bisavas valsti.

Šajos ārkārtīgi grūtajos apstākļos Komisija ir apņēmusies turpināt sniegt lielu atbalstu valsts iestādēm, lai atjaunotu stabilitāti, bet arī lai veicinātu attīstību. Es to attiecinu uz izglītību, uz nabadzīgākajiem no nabadzīgajiem, uz nepieciešamību apmierināt pamatvajadzības un pamatpakalpojumus, kā arī uz valsts ekonomisko izaugsmi. Mēs tagad sākam izvietot plašo instrumentu klāstu, kas ir mūsu rīcībā, ar mērķi palīdzēt Gvinejai-Bisavai panākt ilgtspējīgu mieru un, cerams, nostiprināt demokratizācijas procesu.

Pagājušajā gadā apstiprināja godkārīgu valsts stratēģisko dokumentu par summu EUR 100 miljoni laika posmam no 2008. līdz 2013. gadam. Tas ir galvenokārt paredzēts drošības nozares reformai, ietverot cīņu pret narkotiskajām vielām, ko es minēju iepriekš, un valsts suvereno institūciju nostiprināšanai.

Pagājušajā gadā Padome nolēma izveidot arī ES misiju drošības nozares reformas atbalstam saskaņā ar Eiropas drošības un aizsardzības politiku. Gaidāmās prezidenta vēlēšanas 60 dienu laikā pēc jaunā prezidenta izvirzīšanas droši vien notiks pirms vasaras brīvdienām. Ņemot vērā šo ārkārtīgi saspringto grafiku, Komisija rūpīgi apsver iespēju nosūtīt vēlēšanu novērošanas misiju. Tomēr pēc ieteikumiem, ko 2008. gadā formulēja ES un ANO, pēcvēlēšanu palīdzība, lai veicinātu nepieciešamās vēlēšanu sistēmas reformas, un reģionālo organizāciju atbalsts novērošanai gaidāmajās vēlēšanās paliek cita starpā mūsu galvenās prioritātes.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks debašu beigās.

(1) Sk. protokolu..