Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2009. gada 12. marts - Strasbūra

13.2. Filipīnas

  Priekšsēdētāja. – Nākamais punkts ir debates par sešiem priekšlikumiem rezolūcijai par situāciju Filipīnās.⁽¹⁾

  Bernd Posselt, autors. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, esmu sekojis līdzi situācijai Filipīnās jau kopš laika, kad šajā valstī valdīja bēdīgi slavenais Markosu pāris. Šajā laikā šī brīnišķīgā salu republika ir piedzīvojusi daudzus kāpumus un kritumus – diktatūru un mēģinājumus iegūt brīvību, ekonomiskās krīzes un pasākumus tirgus ekonomikas ieviešanai, kurus tobrīd pastāvīgi kavēja korupcijas staignājs, neprasmīga pārvaldība un diemžēl arī regulāri mēģinājumi izveidot autoritārus režīmus.

Ja mēs paskatīsimies kartē, mēs ieraudzīsim, ka šai salu republikai ir milzīga stratēģiska nozīme. Tāpat kā Indonēzija, tā kontrolē konkrētus jūras ceļus, kas ir nozīmīgi un būtiski svarīgi ne tikai mūsu, bet arī Āzijas ekonomikai. Tādēļ stabilitātei šajā reģionā ir liela nozīme, un šī iemesla dēļ mums ir skaidri jānorāda valdošajām aprindām, ka ilgtermiņa stabilitāti šajā valstī var iedibināt tikai ar dialogu, tikai ar tiesiskumu, tikai stiprinot demokrātiju, infrastruktūru un mazos un vidējos uzņēmumus. Pretējā gadījumā šo valsti pastāvīgi apdraudēs sabrukums, un separātistu kustības, kustības atsevišķās salu grupās, reliģiskas un kultūras kustības, kas vēršas viena pret otru, apdraudēs tās vienotību. Šo iemeslu dēļ šis jautājums ir ļoti svarīgs Eiropas Savienībai.

  Erik Meijer, autors. – (NL) Priekšsēdētājas kundze, daudzas valstis citās pasaules daļās ir izveidojušās, pateicoties tam, ka Eiropa iejaucās to likteņos. Tās ir valstis, kas agrāk bija Eiropas valstu kolonijas, teritorijas, kuras iepriekšējos gadsimtos tika iekarotas, lai varētu lēti iegūt izejvielas. Metālu ieguve un tropisko augu ražas bija vissvarīgākais mērķis, tomēr dažos gadījumos notika arī tirdzniecība ar cilvēkiem, pārdodot tos kā vergus. Nošķirti no ļaudīm, ar kuriem tiem bija kopīgas valodnieciskas un kultūras iezīmes, vienā šādā kolonijā dzīvoja cilvēki ar pilnīgi atšķirīgām valodām un kultūrām.

ASV atņēma Filipīnas Spānijai 1898. gadā un līdz 1946. gadam turpināja pārvaldīt šīs salas kā savu koloniju. Kā neatkarīga valsts Filipīnas ir ieguvušas neveiksmīgi pārvaldītas valsts reputāciju. Jautājums ir par to, vai tā ir sagadīšanās. Tādas valstis kā šī neradās, tautas gribas vadītas. To veidošana netika sākta no pašiem pamatiem. Tās būvēja no augšas uz apakšu, pakļaujoties ārējām ietekmēm.

Tādas valstis kā šī nav vispateicīgākā augsne, lai dzimtu demokrātiska un tiesiska valsts un sociālie konflikti tiktu atrisināti mierīgā ceļā. Tās bieži vien satur kopā spēks, un armijai ir liela vara. Tur bieži paveras plašs darbības lauks ārvalstu uzņēmumiem, kuri izposta vidi un izkalpina darbiniekus. Šāda ļaunprātīga rīcība tiek pieļauta, jo šie uzņēmumi nodrošina priekšrocības un bagātību šo valstu vadītājiem.

Reaģējot uz šādiem nodarījumiem, rodas pretošanās kustības. Ja valsts neuztver šīs kustības kā likumīgu opozīciju, kas var mierīgā ceļā izaugt līdz līdzdalībai valdībā, visticamāk, šīs kustības pašsaglabāšanās nolūkos ķersies pie spēka lietošanas. Tad valdība atbildēs ar jaunu valsts atbalstītas vardarbības vilni, varbūt pat neatzīstot valsts iesaistīšanos šajā vardarbībā.

Kopš 2001. gada ir nogalināti vai nolaupīti simtiem aktīvistu, arodbiedrību pārstāvju, žurnālistu un reliģisko līderu. Ar tiesas lēmumu atbrīvotie opozīcijas pārstāvji tomēr tiek no jauna apcietināti. Slepkavības un nolaupīšanas netiek izmeklētas, un vainīgie netiek sodīti. Ārvalstu centieni uzņemties vidutāja lomu tiek noraidīti un beigās izplēn.

Rezolūcija pareizi aicina pastiprināt centienus veicināt izlīgumu, kompromisus un mierīgus risinājumus. Ja opozīcijas kustības netiks iesaistītas demokrātiskas un tiesiskas valsts veidošanā, Filipīnas tā arī paliks haotiska valsts, kurā cilvēkiem klājas slikti.

  Marios Matsakis, autors. − Priekšsēdētājas kundze, situācija Mindanao ir smaga, jo simtiem tūkstošu valsts iekšienē pārvietotu personu tur dzīvo neciešamos apstākļos. Ilgstošā nemiernieku darbība ir viens no faktoriem, kas ietekmē šo bēdīgo situāciju, taču tikpat svarīgs ir arī fakts, ka Filipīnu valdības, kas nomaina cita citu, nevar lepoties ar demokrātisku statusu, turklāt pēdējā ir izpelnījusies plašus pārmetumus no starptautiskajām aģentūrām, piemēram, ANO Cilvēktiesību padomes, par pārsteidzošu nevēlēšanos sodīt tos, kas ir atbildīgi par to, ka simtiem Filipīnu pilsoņu, kuru darbība tika uzskatīta par neatbilstošu oficiālajai valdības politikai, tika nogalināti bez tiesas sprieduma vai pazuda piespiedu kārtā.

Šādai nesodāmībai ir jādara gals. Turklāt Filipīnu valdībai steidzami jāatsāk miera sarunas ar Moro Islāma atbrīvošanās fronti (MILF), un abām pusēm jāatsakās no vardarbības un jāatrisina savas domstarpības pie sarunu galda.

  Leopold Józef Rutowicz, autors. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, Filipīnas ir valsts ar bagātu, bet smagu vēsturi. Spāņi iekaroja to 1521. gadā, kad bija ar spēku apspieduši vietējo iedzīvotāju aktīvo pretošanos. Pēc sacelšanās pret Spānijas kundzību 1916. gadā kontroli pār Filipīnām pārņēma ASV. Pēc īslaicīgas Japānas okupācijas valsts 1946. gadā ieguva pilnīgu neatkarību un daudzus gadus to kā diktatūru pārvaldīja prezidents Markoss. Demokrātiskās opozīcijas līderis Benigno Aquino tika nogalināts 1983. gadā. Filipīnās aktīvi darbojas gan Moro Islāma atbrīvošanās fronte, gan komunistu partizāni. Abu Sayyaf kaujinieku vienības vēlas atdalīt dienvidu salas no pārējās Filipīnu teritorijas. Valstī zeļ korupcija. Cilvēki mirst kā mušas, plaši tiek piemērots nāves sods, un tie, kuru eksistenci atsevišķi grupējumi uzskata par apgrūtinošu, tiek slepeni nogalināti. Mēģinājumi ieviest un nostiprināt šajā valstī cilvēktiesības un demokrātiskos principus saduras ar nopietniem šķēršļiem. Filipīnu ekonomiskā attīstība un valsts dalība Dienvidaustrumāzijas valstu apvienībā ir pozitīvas zīmes.

Rezolūcija, kuru es atbalstu, ir Eiropas Savienības pienesums konkrētu pasākumu veikšanā, lai izbeigtu iekšējo konfliktu Filipīnās un atjaunotu tiesiskuma principus.

  Raül Romeva i Rueda, autors. – (ES) Priekšsēdētājas kundze, Filipīnu gadījums patiešām parāda, ka dažreiz miera atjaunošanas procesā jāpievēršas vairāk nekā tikai vienam aspektam.

Šobrīd mēs Filipīnās darbojamies vairākās frontēs, un ikvienai no tām vajadzīga īpaša pieeja atbilstoši konkrētajam kontekstam. Tādēļ ir svarīgi saprast, ka pasākumiem jābūt daudzveidīgiem. Filipīnu gadījumā ir gan humānā dimensija, gan skaidri izteikta politiskā dimensija, un tās abas ir būtiski svarīgas, ja vēlamies panākt progresu nesekmīgajās miera sarunās. Es tās saucu par nesekmīgām, jo šķietamo pozitīvo virzību šovasar apturēja vairāki incidenti, it īpaši Augstākās tiesas lēmums nepārprotami atzīt saprašanās memorandu par nekonstitucionālu.

Tādējādi sarunu process faktiski tika pārtraukts, un starptautiskajai sabiedrībai ir uz to jāreaģē, turklāt es uzstāju, ka atbildes pasākumi jāveic divos līmeņos.

Pirmais ir humānais līmenis. Es domāju, ka ir skaidrs, ka vispirms jānotiek izmeklēšanai un ne tikai attiecībā uz situāciju, kādā atrodas 300 000 pārvietoto personu, bet pamatā arī attiecībā uz neskaitāmajiem pazudušajiem un nomocītajiem upuriem un pat sērijveida slepkavībām. Tālāk pēc starptautiskās sabiedrības pieprasījuma jāseko politiskai reakcijai no valdības.

Otrkārt, ir vajadzīgi arī politiski pasākumi. Norvēģija jau kādu laiku risina sarunas un veido dažādas struktūras, lai spētu panākt vienošanās, kas ļautu atrisināt situāciju. Tā ir sava veida paralēlā vai “klusā” diplomātija. Tā nav tāda diplomātija, pie kuras mēs esam pieraduši un kurā piedalās augsta līmeņa amatpersonas, tomēr tā ir vajadzīga.

Dažreiz ir ārkārtīgi būtiski, lai kāds uzņemtos to lomu, ko veic Norvēģija, un es uzskatu, ka Eiropas Savienībai būtu ne tikai jāizvērš šāda darbība, bet arī principā jāatbalsta ikviena iniciatīva, kas varētu veicināt dialogu un palīdzēt atrisināt domstarpības starp dažādām grupām, kas šobrīd ir iesaistījušās savstarpējos strīdos Filipīnās.

  Ewa Tomaszewska, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, konflikts starp Filipīnu valdību un Moro Islāma atbrīvošanās fronti no Mindanao ilgst jau vairākus gadu desmitus. Līdztekus šim konfliktam arī Abu Sayyaf organizācija veic terora aktus, kā arī nolaupa un slepkavo cilvēkus. Uzbrukumā prāmim Manilas līcī 2004. gadā gāja bojā 116 cilvēki. Manilas valdība apgalvo, ka Abu Sayyaf sadarbojas ar al-Qaida. Cilvēku nolaupīšana turpinās. Miera sarunas tika apturētas pagājušā gada augustā. Pa šo laiku separātistu izraisītais konflikts jau ir prasījis vairāk nekā 120 000 cilvēku dzīvības. Cilvēktiesības tiek regulāri pārkāptas. Mēs aicinām visas konfliktā iesaistītās puses sākt sarunas ar mērķi vienoties par ekonomiskiem, sociāliem un politiskiem jautājumiem. Mēs atbalstām visus pasākumus, kas paredzēti taisnīga un ilgstoša miera panākšanai.

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze, kā jau daudzi godātie deputāti tikko minēja, Filipīnām joprojām jāatrisina ļoti sarežģīti uzdevumi -- no vienas puses jautājums par minoritātēm Mindanao un no otras puses daudzie gadījumi, kad cilvēki tiek nogalināti bez tiesas sprieduma. To mēs ļoti labi saprotam.

Taču Filipīnas ir sasniegušas ievērojamu progresu attiecībā uz savām starptautiskajām saistībām nodrošināt un aizsargāt cilvēktiesības. Tās ir ratificējušas 12 starptautiskus cilvēktiesību līgumus un atcēlušas nāvessodu, lielā mērā pateicoties tieši Eiropas Parlamenta, Komisijas un dalībvalstu pamudinājumam. Tātad kopaina nav viennozīmīga, mums jāaplūko gan pozitīvie, gan negatīvie aspekti.

Taču situācija cilvēktiesību jomā joprojām ir ļoti sarežģīta, un mēs izmantojam iespējas, ko sniedz mūsu regulārās augsta līmeņa amatpersonu sanāksmes, lai runātu par šiem jautājumiem. Mūsu attiecībās ar Filipīnām cilvētiesībām jāpievērš īpaša uzmanība, ņemot vērā arī gaidāmās prezidenta vēlēšanas 2010. gadā, un mēs jau strādājam šajā virzienā.

Tādēļ, kā jau teicu, es gribētu pievērsties tieši ilgstoši neatrisinātajam jautājumam par cilvēku nogalināšanu bez tiesas sprieduma. Pēdējos divos gados tiešām ir ievērojami samazinājies tādu gadījumu skaits, kad par slepkavu upuriem kļūst cilvēktiesības aizstāvošie žurnālisti un aktīvisti, kas iestājas par tiesībām uz zemi. Tomēr laiku pa laikam šāda vardarbība uzliesmo no jauna, un pavisam nesen notika vēl viens šāds uzliesmojums. Vissatraucošākais ir tas, ka vairums slepkavu vēl aizvien ir brīvībā. Šis ir kļuvis par ļoti jutīgu politisku jautājumu un ir iedragājis ticību valdībai.

Saskaņā ar stabilitātes instrumentu mēs drīzumā sāksim īstenot ES-Filipīnu Tiesiskās palīdzības misiju. Mūsu nodoms ir stiprināt Filipīnu tiesu iestāžu, tai skaitā policijas un militārpersonāla spējas, lai palīdzētu viņiem izmeklēt gadījumus, kad cilvēki tika nogalināti bez tiesas sprieduma, un saukt slepkavas pie atbildības.

Lai veicinātu cilvēktiesību ievērošanu, mēs īstenojam arī vietēja līmeņa projektus, ko finansē ES Demokrātijas un cilvēktiesību instruments. Starp šiem projektiem var minēt uzraudzību pār starptautisko saistību ievērošanu attiecībā uz cilvēktiesībām, pasākumus, lai veicinātu Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtu ratificēšanu, un vēlētāju izglītošanu.

Pamatojoties uz termiņa vidusposma pārskatu, mēs šobrīd izvērtējam sadarbību ar visām partnervalstīm, un mums ir pamatoti iemesli pastiprināt centienus labas pārvaldības, taisnīguma un tiesiskuma ieviešanai Filipīnās.

Runājot par miera procesu Mindanao, šķiet, ka valdība ir gatava atsākt sarunas, un mēs atbalstām drīzu sarunu atsākšanu starp iesaistītajām pusēm un, protams, visu iespējamo vidutāju neuzkrītošos centienus sekmēt šīs sarunas. Tikmēr šajā ilgstošajā konfliktā galvenie cietēji atkal ir civiliedzīvotāji, tomēr Eiropas Kopienas Humānās palīdzības birojs (ECHO) ir sniedzis nozīmīgu palīdzību.

Visbeidzot, viena no pašreizējām prioritātēm mūsu attiecībās ar Filipīnām ir sarunas par Partnerības un sadarbības līgumu, kas pagājušajā mēnesī tika sāktas Manilā. Arī šajās sarunās mēs mēģināsim atrast kopsaucēju cilvēktiesību jautājumā.

  Priekšsēdētāja. – Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks pēc debatēm.

(1) Sk. protokolu.