Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2009. gada 12. marts - Strasbūra

13.3. NVO ierobežošana Darfūrā

  Priekšsēdētāja. – Nākamais punkts ir debates par sešiem priekšlikumiem rezolūcijai par NVO izraidīšanu no Darfūras.⁽¹⁾

  Charles Tannock, autors. − Priekšsēdētājas kundze, tas bija pilnībā paredzami, ka Sudānas prezidents Omar Al-Bashir reaģēs uz Starptautiskās Krimināltiesas (ICC) lēmumu par apsūdzības izvirzīšanu pret viņu ar politisku žestu, bet līdz ar NVO un palīdzības aģentūru izraidīšanu no savas valsts viņš ir nostiprinājis savu jau plaši zināmo brutāla tirāna tēlu, apliecinot, ka viņam nemaz nerūp to cilvēku ilgstošās ciešanas, par kuru valdnieku viņš sevi uzskata.

Tikai daži joprojām apgalvo, ka notikumi Darfūrā nav genocīds. Pavisam nedaudzi vēl aizvien atklāti atbalsta Bashir. Nožēlojami, taču vienīgā balss, kas izskanējusi viņa aizstāvībai, pieder Ķīnai, jo šī valsts ir plaši iesaistījusies Sudānas ieguves rūpniecībā.

Kā vairums deputātu es atzinīgi vērtēju ICC lēmumu par apsūdzības izvirzīšanu pret prezidentu Bashir un starptautiska apcietināšanas ordera izdošanu. Šādai rīcībai var arī nebūt panākumu, tomēr tas ir nozīmīgs žests, kas parāda pasaules sašutumu par briesmu darbiem, ko viņš ir pastrādājis Darfūrā, nejūtot nekādus sirdsapziņas pārmetumus.

Es arī uzskatu, ka apsūdzības izvirzīšana nostiprina ICC reputāciju, ko dažas valstis, tai skaitā tādas lielvalstis kā ASV, līdz šim ir izvairījušās atzīt, baidoties no politiski motivētām apsūdzībām. Ir patiešām apbrīnojami, ka ASV, kas nav starp Romas statūtu parakstītājvalstīm, tomēr izmantoja savu stāvokli ANO Drošības padomē, lai sekmētu ICC lēmumu par apsūdzības izvirzīšanu Bashir.

Ja, īstenojot savas Romas statūtos paredzētās tiesības, Drošības padome pieņemtu lēmumu par apsūdzības atcelšanu ar nosacījumu, ka Bashir dodas trimdā un slepkavošana un represijas tiek izbeigtas, un tiktu daļēji atzīts, ka Sudāna nekad nav parakstījusi Romas statūtus, tā būtu viena no iespējām, kā izkļūt no pašreizējā strupceļa.

Lai gan dažiem varētu šķist, ka šāds risinājums nebūtu īsti taisnīga reakcija uz slepkavībām Darfūrā un faktiski nozīmē zināma veida daļēju imunitāti, tas tomēr liks galvenajam personāžam atstāt skatuvi un aiztaupīs daudzcietušajiem Darfūras iedzīvotājiem turpmāku asinsizliešanu, kā arī ļaus Sudānai attīstīties kā valstij. Protams, ja Bashir atteiksies, viņu jātiesā ar visu starptautiskajās tiesībās paredzēto bardzību. Āfrikas Savienībai, Arābu valstu līgai un Ķīnai ir tas skaidri jāpasaka prezidentam Bashir, kamēr vēl nav pienācis gals viņam un viņa nežēlīgajam režīmam.

  Catherine Stihler, autore. − Priekšsēdētājas kundze, situācija Darfūrā ir kliedzoša. Vai jūs spējat iedomāties tās cilvēku ciešanas, kas slēpjas aiz ANO statistikas? Saskaņā ar ANO datiem palīdzība ir nepieciešama gandrīz 4,7 miljoniem cilvēku, tai skaitā 2,7 miljoniem iekšzemē pārvietoto personu.

Mēs nedrīkstam atļaut situācijai pasliktināties vēl vairāk, un es aicinu Sudānas valdību atkāpties no lēmuma par 13 vadošo nevalstisko organizāciju izraidīšanu no Darfūras. Palīdzības aģentūras Darfūrā vada vislielāko humānās palīdzības operāciju pasaulē. Kā es saprotu, mēs tikai šodien uzzinājām, ka ir pazuduši trīs no organizācijas Médecins Sans Frontières (“Ārsti bez robežām”) darbiniekiem. Ja NVO aizbrauks, ies bojā vēl vairāk cilvēku, jo tiks pārtraukta medicīniskā aprūpe un uzliesmos tādas infekcijas slimības kā caureja un elpceļu infekcijas. Jo īpaši apdraudēti ir bērni.

ANO ir paziņojusi, ka humānās palīdzības grupu izraidīšanas dēļ ir apdraudētas vairāk nekā miljons dzīvību. Es uzsveru, ka no humānā viedokļa pats galvenais ir panākt, lai šīs aģentūras varētu turpināt savu darbu, glābjot dzīvības. Kā teica ASV prezidents Obama, ir nepieņemami pakļaut riskam tik daudzu cilvēku dzīvības. Mums jāspēj panākt, lai šīs humānās palīdzības organizācijas atkal varētu darboties šajā valstī. Es aicinu kolēģus atbalstīt šo rezolūciju.

  Erik Meijer, autors. – (NL) Priekšsēdētājas kundze, jau daudzus gadus Sudānā ir valdījuši režīmi, kuru pamatā ir militāra spēka, arābu nacionālā lepnuma un islāma konservatīvas interpretācijas apvienojums. Šo režīmu galvenais uzdevums bija un ir saturēt kopā šīs milzīgās valsts teritoriju, kurā dzīvo daudz pilnīgi atšķirīgu tautu. Šīs atšķirīgās tautas ar visiem iespējamiem līdzekļiem ir pakļautas galvaspilsētas Hartumas varai.

Tieši tāpēc šeit ilgus gadus norisinās konflikts ar separātistu kustību valsts dienvidos, reģionā, kur lielākā daļa iedzīvotāju nav ne arābi, ne islāmticīgie. Vēl joprojām nevar pilnīgi noteikti apgalvot, ka dienvidiem tiks brīvi ļauts patiešām realizēt tiesības uz atdalīšanos, kuras tie saskaņā ar vienošanos iegūs 2011. gadā.

Rietumu reģionā Darfūrā valdība visiem spēkiem cenšas nepieļaut šādu atdalīšanos. Šajā reģionā vienmēr ir bijis interešu konflikts starp klejojošajiem ganiem un nometniekiem zemkopjiem. Šobrīd par šo konfliktu ir ieinteresējusies arī valdība. Iedzīvotāju skaita samazināšana, padzenot nometniekus uz kaimiņvalsti Čadu, ir nozīmīgs instruments, lai saglabātu kontroli pār šo teritoriju. Kamēr tā veic šo netīro darbu, valdībai nav vajadzīgi ārvalstu novērotāji, palīdzības darbinieki un vidutāji.

Parlamenta ārlietu komiteja jau pirms vairākiem gadiem ierosināja Eiropas militāru iejaukšanos. Šādi izteikumi gūst atsaucību atsevišķos vietējās sabiedriskās domas sektoros un rada iespaidu, ka bagātā un ietekmīgā Eiropa spēj uzspiest savus risinājumus pārējai pasaulei. No praktiskā viedokļa tas nav risinājums, ko var īstenot. Vēl jo vairāk, trūkst skaidrības par to, kāds gan būtu šādas iejaukšanās mērķis.

Vai tā būtu īslaicīga humānā palīdzība vai neatkarīgas Darfūras valsts izveidošana? Kā vienā, tā otrā gadījumā Āfrika to uztvers kā jaunu Eiropas koloniālā spēka demonstrējumu, kura pamatā ir pašas Eiropas intereses. Starptautiska ordera izdošana prezidenta Al-Bashir apcietināšanai un kara noziegumu izmeklēšana ir ne tik iespaidīga, bet droši vien daudz efektīvāka stratēģija. No ārpuses mums vienmēr ir jāpiedāvā iesaistīties humānās palīdzības sniegšanā vai mierīgu risinājumu meklēšanā. Konfliktā cietušās iedzīvotāju grupas, kas lielākoties jau ir aizbēgušas no reģiona, ir pelnījušas saņemt mūsu atbalstu to cīņā par izdzīvošanu.

  Marios Matsakis, autors. − Priekšsēdētājas kundze, Parlaments ir ļoti nobažījies par Sudānas valdības lēmumu izraidīt humānās palīdzības organizācijas no Darfūras, jo šis lēmums var izraisīt katastrofālas sekas simtiem tūkstošiem nevainīgu civiliedzīvotāju. Mēs saprotam, ka komisārs Michel, ES prezidentūra, ANO ārkārtas palīdzības koordinators, ASV prezidents Obama un daudzi citi jau ir iesaistījušies centienos panākt šī lēmuma atcelšanu.

Tā kā šis ir ļoti jutīgs jautājums, kas jārisina ļoti delikāti, mēs uzskatām, ka šiem centieniem ir jādod visas iespējas vainagoties ar panākumiem pirms jebkādu rezolūciju pieņemšanas Parlamentā. Tādēļ mēs balsosim pret šo rezolūciju, ne tāpēc ka mēs iebilstam pret tās saturu, bet tāpēc ka mums jānogaida, lai redzētu, kādi būs iepriekšminēto centienu rezultāti. Mēs uzskatām, ka konkrētajā brīdī un konkrētajos apstākļos tā būtu visprātīgākā un visgudrākā rīcība.

  Ewa Tomaszewska, autore. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, brutālas etniskas tīrīšanas rezultātā Darfūrā ir gājuši bojā aptuveni 300 000 cilvēku un 2,5 miljoni ir kļuvuši par bēgļiem. Humānā palīdzība ir nepieciešama 4,7 miljoniem cilvēku. Vairāk nekā 10 000 cilvēku ir raduši patvērumu Čadā, kur miera misijā piedalās Polijas armijas kontingents. Iedzīvotājus ir skārusi viena no visnopietnākajām humānajām krīzēm pasaulē. Pārstāvji no tādām cilvēktiesību un humānās palīdzības organizācijām kā Polska Akcja Humanitarna vai Médecins Sans Frontières ir tikuši izraidīti no Darfūras. Par radušos situāciju ir atbildīgs Sudānas prezidents Omar al-Bashir, pret kuru Starptautiskā Krimināltiesa Hāgā ir izvirzījusi apsūdzību kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci un izdevusi orderi viņa apcietināšanai. Tiesa apsūdz viņu par genocīda, slepkavību un personu pārvietošanas atbalstīšanu, kā arī par spīdzināšanas un izvarošanas gadījumu pieļaušanu. Es pilnībā atbalstu Starptautiskās Krimināltiesas lēmumu. Mēs aicinām atļaut humānās palīdzības organizācijām atgriezties Darfūrā, lai tās varētu sniegt palīdzību iedzīvotājiem.

  Raül Romeva i Rueda, autors. – (ES) Priekšsēdētājas kundze, man ir divi iemesli uzskatīt, ka šī rezolūcija ir ierosināta izšķirošā brīdī. Pirmkārt, kā jau tika minēts, un es pievienojos apsveikumiem un svinībām šajā sakarā, apsūdzības izvirzīšana pret prezidentu Bashir parāda, cik svarīgi ir izbeigt šo situāciju, it īpaši Darfūrā, lai gan tas attiecas uz visu Sudānu. Tas arī parāda, ka starptautiskā sabiedrība spēj rīkoties un tai ir jārīkojas, kad situācija ir kļuvusi tik ārkārtēja, kādu to šobrīd redzam Sudānā.

Protams, ideālā gadījumā prezidentu Bashir būtu jāpiespiež atkāpties no amata un jānodod tieši Starptautiskajās Krimināltiesas rokās. Maz ticams, ka tā notiks, tomēr starptautiskās sabiedrības reakcijai ir skaidri jāliecina par šādu iespēju, nepieļaujot nekādas šaubas par šo procedūru.

Otrkārt, arī humānā situācija prasa, lai mēs pieņemtu skaidru nostāju jautājumā, par kuru mēs uzzinājām tikai šodien, proti, ka trīs no Médecins Sans Frontières darbiniekiem ir tikuši nolaupīti un šobrīd mums nav zināma ne viņu atrašanās vieta, ne stāvoklis, un arī par to, ka ir tikušas izraidītas 13 NVO, kuras cita starpā līdz šim sniedza pamatpalīdzību un risināja galvenās vajadzības šajā valstī.

NVO izraidīšana parāda, ka valdības reakcija ir tieši pretēja tai, kas būtu nepieciešama un vēlama, un pieņemama Eiropas Savienībai un pirmām kārtām starptautiskajai sabiedrībai.

Šī reakcija ir ne tikai nepieņemama, tā arī prasa atbildes reakciju. Mums ir jāreaģē uz šo situāciju, tāpēc es uzskatu, ka šai rezolūcijai ir liela nozīme un ir būtiski svarīgi, lai mēs to šodien pieņemtu ar vislielāko iespējamo balsu vairākumu. Es arī aicinu savus kolēģus deputātus šādi rīkoties, lai nodrošinātu mūsu piedalīšanos šādu jautājumu risināšanā.

Nobeigumā es vēlos izteikt ļoti konkrētu lūgumu ANO Cilvēktiesību birojam – šim birojam būtu jāsāk izmeklēšana, lai noskaidrotu, vai garajā sarakstā ar kara noziegumiem, par kuriem Sudānas iestādes, protams, ir jāsauc pie atbildības, nevar iekļaut arī šo lēmumu par NVO izraidīšanu.

  Bernd Posselt, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, mēs atrodamies ļoti sarežģītā situācijā. Notikumi Sudānā nav nedz tik nesaprotami, nedz pārsteidzoši, ka mums būtu jānogaida, lai redzētu, kas notiks tālāk. Karš pret Sudānas dienvidu daļas iedzīvotājiem šajā valstī ilgst jau gadu desmitiem. Tā ir humānā katastrofa, ko izraisījusi al-Bashir kunga piekoptā genocīda politika Miljoniem cilvēku ir tikuši pārvietoti un cīnās par izdzīvošanu, un viņi atrodas šādā situācijā ne jau dažas nedēļas, bet gan mēnešiem vai gadiem. Šī ir monētas viena puse.

No otras puses, tā ir tiesa, ka mēs šobrīd es iesaistījušies situācijā, kurā mēs nedrīkstam apdraudēt humānās palīdzības organizāciju darbu. Mums ir nopietni jāņem vērā viņu bažas un vajadzības. Tad kā gan mums rīkoties? Mums jābalstās uz faktiem. Un fakti ir tādi, ka al-Bashir kungs ļoti apzināti izdara spiedienu uz šīm humānās palīdzības organizācijām. Ikviens, kas ir redzējis viņa demonstratīvās izdarības, viņa izsmiekla pilnos soļus, vēršoties pret humānās palīdzības organizācijām un izrādoties, saprot, ka šis cilvēks pavisam apzināti cenšas sarīkot provokāciju.

Mēs nedrīkstam pakļauties šai provokācijai. Taču mēs arī nedrīkstam vienkārši klusēt, kā to vēlētos daudzi mūsu kolēģi. Turklāt ar klusēšanu diktatoru mēs neietekmēsim, tādēļ es ierosinu svītrot rezolūcijas 2. , 5. un 6. punktu un pieņemt atlikušo tekstu saskaņā ar priekšlikumu.

  Józef Pinior, PSE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, man rokās ir vēstule, ko Āfrikas Savienībai un Arābu valstu līgai ir uzrakstījušas 28 sievietes no Darfūras, kurām izdevies aizbēgt no konflikta zonas. Šīs Darfūras sievietes savā 2009. gada 4. marta vēstulē pauž atbalstu Starptautiskās Krimināltiesas lēmumam izdot orderi Sudānas valsts vadītāja Omar al-Bashir apcietināšanai. Pirmo reizi septiņu gadu laikā kopš šīs tiesas izveidošanas tā ir izdevusi orderi tāda cilvēka apcietināšanai, kurš šobrīd atrodas valsts galvas amatā. Savā vēstulē Darfūras sievietes apraksta šausminošus vardarbības un izvarošanas skatus, kas tajā provincē bija kļuvuši par ikdienu, gadījumus, kad izvarošana tika tīši izmantota kā ierocis, lai sagādātu sievietēm ciešanas un viņas pazemotu, kā arī lai iznīcinātu vienotību un demoralizētu visu sabiedrību.

Omar al-Bashir reaģēja uz starptautiskā apcietināšanas ordera izdošanu, izraidot no Sudānas 13 ārvalstu labdarības organizācijas. Tas nozīmē, ka turpmākajās nedēļās miljoniem cilvēku, kuri dzīvo bēgļu nometnēs Sudānā, nebūs pieejama tāda pamatpalīdzība kā tīrs ūdens, pārtika vai medicīniskā aprūpe. Tīra ūdens trūkuma dēļ, un tā sāks trūkt jau tuvākajās dienās, palielināsies infekcijas slimību izplatība, it īpaši Darfūras rietumu daļā. Liecinieki ir ziņojuši par caurejas gadījumiem Zam-Zam nometnē un saslimšanām ar meningītu Kalma nometnē. Pirmie un galvenie cietēji no Sudānas valdības pieņemtā lēmuma būs bērni. Dēļ Omar al-Bashir lēmuma izraidīt labdarības organizācijas no Darfūras tiks pastrādāti vēl vairāk noziegumu.

Eiropas Parlamenta rezolūcija aicina ANO un Starptautisko Krimināltiesu veikt izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai saskaņā ar starptautiskajām tiesībām Sudānas prezidenta pēdējais lēmums var tikt atzīts par kara noziegumu. Omar al-Bashir valdība negarantē Sudānas pilsoņiem tiesības uz aizsardzību, un starptautiskajai sabiedrībai ir jāsauc tā pie atbildības par šo tiesību pārkāpšanu.

  Leopold Józef Rutowicz, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, Darfūrā norisinās viena no mūsdienu pasaules lielākajām humānajām traģēdijām, un to ir izraisījis Sudānas prezidents Omar Hassan al-Bashir. Gandrīz pieciem miljoniem cilvēku ir steidzami vajadzīga humānā palīdzība, bet Sudānas valdība šādā brīdī nolemj izraidīt no Darfūras 13 vadošās nevalstiskās organizācijas, kas sniedz šo palīdzību. Tiklīdz tiks pārtraukta medicīniskā palīdzība un pārtikas atbalsts, uzliesmos slimības, un iznākumā mēs 21. gadsimtā pieredzēsim plaša mēroga genocīdu. Rezolūcija, ko es atbalstu, neparedz pietiekami stingru rīcību, jo šajā gadījumā mums būtu jāpiespiež Āfrikas Savienība un ANO atbalstīt militāru iejaukšanos, lai apturētu genocīdu.

  Urszula Krupa, IND/DEM grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, konflikts Sudānā, kura pamatā ir gan rasu, gan reliģiskie un ekonomiskie jautājumi, ilgst jau vairāk nekā 50 gadus. Šī konflikta dēļ jau ir gājuši bojā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku, un pāri par 4,7 miljoniem reģiona iedzīvotāju ir bijuši spiesti atstāt savas mājas. Neskatoties uz mēģinājumiem panākt vienošanos un ANO miera misijām, konflikts starp arābiem un citiem Darfūras iedzīvotājiem pēdējā laikā ir saasinājies.

Jaunākie notikumi pasaules visnopietnākās humānās krīzes attīstībā, kura jau atkal ir nonākusi Eiropas Parlamenta uzmanības lokā, ir saistīti ar prezidenta al-Bashir vadītās Sudānas valdības lēmumu izraidīt 13 humānās palīdzības organizācijas, kas sniedz tik ļoti nepieciešamo palīdzību pārtikas, medikamentu un medicīniskās aprūpes veidā. Darfūrā uzņemtās fotogrāfijas un filmas, kas ir aizkustinājušas skatītājus visā pasaulē, nespēj pilnībā atspoguļot krīzi, kas ir skārusi šī reģiona iedzīvotājus, kuri cenšas emigrēt uz tuvējo Čadu, kā arī uz citām valstīm un kontinentiem, tai skaitā Ēģipti, Izraēlu, ASV, Kanādu un Eiropu.

Tomēr par to, ka tika pieļauti cilvēktiesību pārkāpumi, tai skaitā masveida izvarošanas, cilvēku nolaupīšana un pārvietošana, bads, epidēmijas un spīdzināšana, ir atbildīgs ne tikai Sudānas prezidents, kas ir ticis apsūdzēts kara noziegumos. Daļa vainas jāuzņemas arī pasaules lielvalstīm un to vadītājiem, kuri cenšas vainot cits citu ieroču piegādāšanā un spekulācijās. Pat Starptautiskās Krimināltiesas prokurora iejaukšanās, vēloties izvirzīt apsūdzību pret Sudānas prezidentu un izdot orderi viņa apcietināšanai, tiek uztvertas kā svinības par godu šīs tiesas 10. gadadienai. Citi gan uzskata, ka šāda rīcība var būt Darfūrai katastrofāla un ANO misijas darbs šajā reģionā var tikt pārtraukts.

Šī nav pirmā reize, kad mēs esam protestējuši pret cilvēktiesību pārkāpumiem šajā reģionā un izteikuši savu sašutumu par tiem. Tomēr iepriekšējā plašā Eiropas Parlamenta rezolūcija, kas aicināja starptautiskās organizācijas veikt sankcijas un apturēt saimniecisko darbību, kas sekmē konflikta saasināšanos, nedeva nekādus rezultātus. Esmu pārliecināta, ka tie, kas uzkurina šo konfliktu, dara to nolūkā apvienot Darfūras iedzīvotājus pirms referenduma par atdalīšanos no Sudānas, ko paredzēts sarīkot 2011. gadā.

  José Ribeiro e Castro (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, patiesībā mēs visi zinājām, ka tiks pieņemts lēmums par NVO izraidīšanu, un tādēļ es atkārtoti apliecinu, ka vislabprātāk atbalstīšu stingru un skaidru nostāju, kas būtu arī pragmatiska. Ir ļoti viegli tēlot varoni, ja atrodies kafejnīcā jūdzēm tālu no notikuma vietas.

Tie no mums, kas 2007. gada jūlijā devās uz Darfūru un apmeklēja al-Geneina un al-Fashir, Nyala un Kapkabia un daudzās iekšzemē pārvietoto personu nometnes šo pilsētu apkaimē, pilnībā apzinās Darfūras iedzīvotāju ciešanas un milzīgo darbu, ko tur veic NVO. Tādēļ ir ļoti svarīgi aizsargāt vēl atlikušās NVO un visiem spēkiem censties panākt, lai tās paliktu šajā reģionā, kā arī pilnībā atbalstīt tās NVO, kas turpinās darbu, tai skaitā reliģiskās labdarības organizācijas.

Es arī atbalstu spiediena palielināšanu uz Ķīnu, kas no vienas puses neizdara nepieciešamo spiedienu uz Hartumas iestādēm un no otras puses novilcina vai kavē efektīvāku rīcību ANO līmenī.

Es atbalstu arī Tannock kunga domu par to, ka “jebkāds risinājums ir labs risinājums”. Ja prezidents Al-Bashir atstātu valsti un viņa režīms tiktu likvidēts, tas sniegtu milzīgu atvieglojumu un palīdzību Darfūras un Sudānas iedzīvotājiem. Tā nav nesodāmība – nesodāmība ir tad, kad šādai situācijai ļauj turpināties gadiem ilgi, kā to darāt jūs/ tādi kā jūs, kas gadiem neko nedara, lai mainītu šo situāciju, gan uzskata sevi par nesodāmiem.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (PSE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, saskaņā ar dažādiem datiem karš Darfūrā jau ir prasījis vairāk nekā 200 000 cilvēku dzīvību. Tas bieži tiek dēvēts par lielāko humāno krīzi vēsturē un salīdzināts ar genocīdu Ruandā 1994. gadā. Pēc ANO datiem gandrīz 5 miljoniem Sudānas iedzīvotāju šobrīd ir nepieciešama steidzama palīdzība.

Starptautiskā Krimināltiesa ir izdevusi orderi pašreizējā prezidenta Omar Hassan al-Bashir apcietināšanai par apsūdzībām kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci. Sudānas valdība reaģēja uz to, izraidot 13 no lielākajām nevalstiskajām organizācijām, kas ir iesaistījušās plašākajā humānās palīdzības operācijā vēsturē. Šis lēmums var radīt katastrofālas sekas Darfūras iedzīvotājiem, jo tik ļoti nepieciešamā medicīniskā aprūpe tiem vairs nebūs pieejama. Nekontrolēta infekcijas slimību izplatība var izraisīt masu epidēmiju, sekmējot lielāku mirstību, jo īpaši starp bērniem, kuriem vairs netiks sniegta medicīniskā aprūpe vai pārtikas atbalsts un tādējādi tiks atņemtas jebkādas cerības izdzīvot šajos ārkārtīgi grūtajos apstākļos.

Ņemot vērā esošo situāciju, mums būtu viennozīmīgi jānosoda Sudānas valdības lēmums izraidīt no valsts nevalstiskās organizācijas un jāaicina to atcelt šo lēmumu. Vienlaikus mums būtu jāaicina Komisiju un Padomi sākt sarunas ar Āfrikas Savienību, Arābu valstu līgu un Ķīnu, lai pārliecinātu Sudānas valdību, ka tās lēmumam var būt katastrofālas sekas. Vēl jo vairāk, mums būtu stingri jāatbalsta Starptautiskās Krimināltiesas rīcība un tās neapstrīdamais ieguldījums tiesiskuma un humāno tiesību nostiprināšanā starptautiskā līmenī, kā arī tās darbs cīņā pret visatļautību.

Šajā sakarā mums būtu jāinformē Sudānas iedzīvotāji, kas sadarbojas ar prezidentu al-Bashir, ka viņa notiesāšana par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci tagad ir neizbēgama, un jāpiespiež pašu Sudānas valdību izbeigt diskrimināciju pret cilvēktiesību aktīvistiem, kuri atbalstīja tiesas lēmumu par prezidenta al-Bashir apcietināšanu. Šie pasākumi ir jāveic nekavējoties, lai novērstu turpmāku humāno krīzi, kas nenovēršami draud Darfūrai.

  Jürgen Schröder (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi! Es pats personiski biju Darfūrā un kopā ar Ribeiro e Castro kungu apmeklēju arī kaimiņvalsti Čadu, tādēļ es varu pilnībā apstiprināt viņa teikto.

Tā ir katastrofa, un šo katastrofu vēl vairāk padziļina fakts, ka sakarā ar nevalstisko organizāciju izraidīšanu tikai aptuveni 60 % no humānās palīdzības sasniedz adresātus. Šī katastrofa var vērsties plašumā. Trīs miljoni cilvēku ir atkarīgi no mūsu palīdzības. Šī iemesla dēļ, priekšsēdētājas kundze un komisār, es uzskatu par īpaši svarīgu mūsu rezolūcijas 4. punktu, kurā mēs vēršamies pie vienīgās lielvalsts pasaulē, kas spēj ietekmēt šo reģionu, proti, pie Ķīnas Tautas Republikas, aicinot to pārliecināt Sudānas valdību atcelt lēmumu par NVO izraidīšanu.

  Filip Kaczmarek (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, mēs esam liecinieki nozīmīgiem notikumiem starptautiskajā politiskajā arēnā. Sudānas prezidents, kura apcietināšanai ir izdots orderis, mēģina atriebties starptautiskajai sabiedrībai, izraidot politiski neitrālas organizācijas, kas cenšas sniegt humāno palīdzību, lai atvieglotu Darfūras iedzīvotāju ciešanas. Protams, starptautiskā doma nevar ignorēt faktu, ka Sudānas prezidents ir aizliedzis tādu nevalstisko organizāciju darbību, kā, piemēram, Polska Akcja Humanitarna, kas pēdējos piecus gadus bija iesaistījusies ūdens apgādes projektos Darfūras reģionā, lai palīdzētu Sudānas iedzīvotājiem. Piektais Pasaules ūdens forums var sniegt labu iespēju reaģēt uz Sudānas prezidenta rīcību, kā mēs to jau vakar minējām Parlamentā. Es ceru, ka Stambulā jautājums par Darfūrā darbojošos nevalstisko organizāciju izraidīšanu tiks izvirzīts politiskā kontekstā. Gana ironiski, foruma mērķis ir risināt problēmu, kas ir aktuāla miljardiem cilvēku visā pasaulē, kuriem nav piekļuves ūdenim. Tikmēr Darfūrā prezidents al-Bashir izraida organizācijas, kas mēģina atrisināt šo būtisko jautājumu. Mums ir jāreaģē uz šādu rīcību.

  Vittorio Prodi (ALDE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es runāšu ļoti īsi – mūs šantažē diktators, par kura upuriem Darfūrā ir kļuvuši miljoniem cilvēku un kurš mēģina izmantot šos cilvēkus, lai izvairītos no starptautiskām sankcijām, tādēļ mēs nedrīkstam pakļauties šai šantāžai.

Ir skaidrs, ka mums jāizveido starptautiska koalīcija, lai piespiestu prezidentu al-Bashir atstāt viņa amatu. Tomēr mēs nedrīkstam ignorēt faktu, ka šo notikumu patiesā būtība, patiesais cēlonis slēpjas apsēstībā ar dabas resursiem. Tā nav nejaušība, ka vissmagākie cilvēktiesību pārkāpumi notiek valstīs ar lieliem dabas resursiem un jo īpaši Ķīnā, kuras alkatība pēc dabas resursiem ir galvenais virzītājspēks. Tādēļ mēs nedrīkstam aizmirst par to, ka jānovērš arī šīs problēmas pamatcēlonis, teiksim, garantējot visai pasaulei taisnīgu piekļuvi dabas resursiem – lūk, kā mums ir jārīkojas.

  Marie Anne Isler Béguin (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi! Es gribētu ļoti īsi pateikt, ka mēs nosodām visus šausmīgos notikumus Darfūrā un ka mēs visi uzstājam, lai tiktu veikti visi iespējamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka tās apvienības un NVO, kurām šajā situācijā ir milzīga nozīme, var turpināt savu darbu un netiek izraidītas. Tomēr es gribētu uzdot komisāram kādu jautājumu.

Es gribētu zināt, kādu rīcību jūs un Eiropas Savienība sagaidāt no Āfrikas Savienības. Mēs dzirdējām, ka viens no deputātiem pieprasīja militāru iejaukšanos. Savā rezolūcijā mēs aicinām Komisiju un Padomi pastiprināt centienus ietekmēt valdību ar Āfrikas Savienības starpniecību. Citās valstīs mēs uzticam konfliktu risināšanu Āfrikas Savienībai, taču mums ir zināma Āfrikas Savienības nostāja al-Bashir gadījumā. Šoreiz tas izskatās pēc divējādiem standartiem.

Kādu stratēģiju tad Komisija pieņems attiecībā uz Āfrikas Savienību, ja runājam par Āfrikas kontinentu? Vai arī šajā gadījumā mēs gribam uzticēt darbu un šī konflikta atrisināšanu Āfrikas Savienībai?

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze, gluži tāpat kā jūs, Eiropas Komisija ir dziļi nobažījusies par Sudānas lēmumu izraidīt 13 starptautiskas humānās palīdzības NVO un apturēt divu vietējo humānās palīdzības NVO un divu vietējo cilvēktiesību NVO darbību, kas pieņemts pēc tam, kad ICC izvirzīja apsūdzību prezidentam Bashir. Sešas no šīm starptautiskajām NVO darbojas ar EK humānās palīdzības finansējumu, kura kopējā summa ir 10 miljoni eiro.

Šīs organizācijas sniedz pamatpakalpojumus miljoniem Sudānas iedzīvotāju Darfūrā un citās teritorijās Sudānā. Tādēļ to darbības apturēšana ir rīcība, kas ne vien izsauc lielu nožēlu, bet arī nopietni ietekmē humāno situāciju, kā daudzi no jums to jau minēja. Savā paziņojumā komisārs Michel jau izteica mūsu visdziļākās bažas un aicināja “Sudānas valdību atkārtoti izvērtēt sava lēmuma nozīmi un steidzami atjaunot šo NVO pilnvērtīgu darbību”.

Pat ja Sudānas lēmuma pilna ietekme vēl tikai tiek izvērtēta, ir skaidrs, ka simtiem tūkstošiem cilvēku dzīvību Darfūrā var tikt apdraudētas. Ir steidzami jāveic atbilstoši pasākumi, jo tuvojas lietus sezona, un gadskārtējais bada periods [starp divām ražām] drīzumā vēl vairāk saasinās humāno situāciju, kurā bez aizsardzības ir atstāti 4,7 miljoni cilvēku, kuru dzīves jau ir tieši ietekmējis šis konflikts.

Mēs zinām, ka valdība neatcels savu lēmumu un nepadosies turpmākam starptautiskam spiedienam, kas apstrīd tās lēmumu izraidīt minētās NVO. Ja mēs nevaram pārliecināt valdību atsaukt pavēles par NVO izraidīšanu, mums jāiesaista Sudānas iestādes, lai tās ieviestu atbilstošus humānās palīdzības piegādes mehānismus. Šajā sakarā mums noteikti jāpieprasa, lai Sudānas valdība pilnībā atbildētu par saviem solījumiem uzņemties pilnu atbildību par humānās palīdzības nodrošināšanu.

Mūsu pienākums ir arī veikt nepieciešamos ārkārtas pasākumus attiecībā uz mūsu palīdzību. Sudāna ir visapjomīgākā no Komisijas finansētajām humānās palīdzības operācijām atsevišķās valstīs, jo šim nolūkam 2009. gadā piešķirti 110 miljoni eiro. Komisija kopā ar citiem donoriem, piemēram, ANO, NVO un citiem humānās palīdzības partneriem, šobrīd izvērtē, kā vislabāk pārplānot humānās palīdzības pasākumus, lai izvairītos no dramatiskām sekām. Tas nav viegls uzdevums, jo izraidītās NVO bija starp labākajām savā jomā un ļoti sekmīgi spēja darboties tik sarežģītos apstākļos un nomaļās vietās.

Lai veiktu šos ārkārtas pasākumus, mums noteikti būs vajadzīga zināma pretimnākšana no Sudānas iestādēm un vienošanās ar tām. Šajā sakarā ir būtiski svarīgi uzstāt, ka humānās palīdzības pasākumus stingri jānošķir no politiskajiem mērķiem.

Politiskajā frontē mums jāturpina izdarīt maksimālu diplomātisko spiedienu gan uz Sudānas iestādēm, gan uz nemiernieku kustībām, lai panāktu mieru Darfūrā. Mums arī jāpieprasa, lai pilnībā tiktu īstenots Ziemeļu-dienvidu visaptverošais miera līgums. Likmes ir ļoti augstas, un mūsu pienākums ir nepieļaut, lai Sudānā piepildītos visļaunākais scenārijs un nestabilitāte pārņemtu visu valsti.

ES kā kopums ievēros ICC norādījumus un uzturēs ar Sudānas prezidentu Bashir tikai pašus nepieciešamākos kontaktus. Tomēr, kā es jau iepriekš teicu, ir ļoti būtiski, lai mēs turpinātu dialogu ar Hartumu – mums jānodrošina pēc iespējas savaldītāku valdības reakciju uz ICC lēmumu par apsūdzības izvirzīšanu. Ja mēs pārtrauksim visas attiecības, stingrās līnijas piekritēji valdībā var vērst savu atriebību pret civiliedzīvotājiem, humānās palīdzības darbiniekiem un ANO misijas Sudānā (UNMIS) personālu. Mēs uzskatām, ka nesen pieņemtais lēmums par vairāku NVO izraidīšanu ir pirmais solis, kuram var sekot daudzi citi līdzīgi pasākumi, tādēļ mums rūpīgi jāuzrauga situācija. Vissliktākajā gadījumā Visaptverošā miera līguma īstenošana tiks pārtraukta un valdība mēģinās rast militāru risinājumu krīzei Darfūrā, taču to nedrīkst pieļaut.

Attiecībā uz Āfrikas Savienību, es varu jums pateikt tikai to, ka mēs uzturam ar viņiem kontaktus, bet šobrīd neko vairāk es jums nevaru pateikt.

  Priekšsēdētāja. – Debates ir slēgtas.

(1) Sk. protokolu.