Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir ziņojums (A6-0093/2009), ko Kultūras un izglītības komitejas vārdā sagatavojusi M. Badia i Cutchet par mākslas studijām Eiropas Savienībā (2008/2226(INI)).
Maria Badia i Cutchet, referente. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, lai gan mākslas izglītība ir obligāts priekšmets gandrīz visās dalībvalstīs, tā pasniegšanas veids ievērojami atšķiras.
Vēsturiski mākslas izglītība bijusi saistīta ar bērnu izglītību. Tomēr šodien mūžizglītības pieeja un jaunu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) attīstība ir paplašinājuši mākslai un kultūrai tradicionāli atvēlēto telpu un radījusi jaunus piekļuves un izpausmes veidus šajā nozarē.
Nepārtrauktā IKT attīstība ir veicinājusi arī uz zināšanām balstītas ekonomikas uzplaukumu, kurā intelektuālajai kapacitātei un radošumam ir ievērojama loma.
Rezolūcijas priekšlikums, par kuru mēs balsosim rīt, balstīts uz ideju, ka mākslinieciskā izglītība ir mākslas jomas profesionālās izglītības pamats un veicina radošumu, kā arī fizisko un intelektuālo attīstību šajā jomā, un uzskata, ka tā ir svarīga mācīšanās sastāvdaļa bērnībā un pusaudža vecumā, un apgalvo, ka tās pasniegšana skolās kalpos par pamatu patiesi demokrātiskai piekļuvei kultūrai.
Bez tam, ziņojums uzskata apmācību par ļoti svarīgu faktoru profesionāļu panākumiem mākslas un radošajās nozarēs, jo mākslas izglītība, kas koncentrējas uz karjeras un profesijas attīstību, prasa no studentiem līdztekus talantam arī ievērojamu kulturālu pamatu, ko iespējams iegūt tikai ar daudzdisciplināru un sistemātisku apmācību procesu. Tas palielina iespējas iekļauties darba tirgū šajā nozarē, sniedzot vispārīgo izglītību, pētniecības metodoloģiju, uzņēmējdarbības spējas un zināšanas par saimniecisko darbību, kā arī prasmes dažādās aktivitāšu jomās.
Ļoti īpašā veidā ziņojums atzīst ekonomikas un nodarbinātības potenciālu, ko Eiropas Savienībā pārstāv radošie, kultūras un mākslas uzņēmumi un industrijas, kas dod lielāku ieguldījumu nekā tādas atzītas nozares kā ķīmijas un pārtikas rūpniecība.
Bez tam, mums nevajadzētu aizmirst, ka mākslas un dizaina izglītības skolas un centri palīdz veidot jaunus mākslas stilus un virzienus un paver ceļu uz citām kultūras pasaulēm, kas stiprina Eiropas Savienības tēlu pasaulē.
Ziņojuma projektā pausts uzskats, ka mākslas izglītībai jābūt obligātam elementam visu līmeņu skolu mācību programmās un aicina visas dalībvalstis koordinēt to mākslas izglītības politikas Eiropas Savienības līmenī un veicināt šīs nozares studentu un pasniedzēju mobilitāti, pievēršot pastiprinātu uzmanību kvalifikāciju atzīšanai dalībvalstīs.
Mēs arī aicinām Padomi, Komisiju un dalībvalstis noteikt mākslas izglītību kā svarīgu pedagoģisko instrumentu kultūras vērtību celšanai globalizētā un daudzkultūru pasaulē, noteikt kopīgas stratēģijas mākslas izglītības un šajā disciplīnā specializētu mācībspēku apmācības politikas veicināšanai un atzīt mākslinieku un radošuma svarīgo lomu sabiedrībā, kā to rāda Eiropas Radošuma un inovācijas gads.
Visbeidzot, ziņojumā uzsvērta arī jauno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un interneta piedāvāto resursu izmantošanas kā modernu un jaunajiem laikiem piemērotu apmācības kanālu lielā nozīme, tādējādi papildinot mācību programmas ar māksliniecisku dimensiju un ieteikts kopīgi izveidot Eiropas mākslinieciskās un kultūras izglītības portālu, lai garantētu Eiropas kultūras modeļa attīstību un veicināšanu.
Visu šo iemeslu dēļ es lūdzu vairākuma atbalstu šim ziņojumam, kurš pauž skaidru atbalstu profesionāļiem, studentiem un uzņēmumiem radošajās un kultūras nozarēs.
Louis Michel, Komisijas loceklis. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, vispirms ļaujiet man pateikties Badia i Cutchet kundzei par viņas patstāvīgo ziņojumu par mākslas studijām Eiropas Savienībā.
Šis jautājums ieņem aizvien nozīmīgāku vietu Eiropas līmenī. Mēs visi esam vienisprātis, ka kultūra un māksla ir būtiska izglītības sastāvdaļa. Tās palīdz attīstīt jūtīgumu un pašapziņu, kas ir svarīgas īpašības ne tikai mums kā pilsoņiem, bet arī kā komersantiem, kas mīt katrā no mums. Par to nevar būt nekādu šaubu. Mākslinieciskā izglītība ir labklājības, radošuma un sociālās integrācijas vektors. Ir svarīgi to iekļaut Eiropas izglītības sistēmās cik iespējams agrīnā vecumā.
Tas ir mūsu kopējais uzskats un mēs priecājamies, ka jūsu ziņojumā minētas vairākas nozīmīgas iniciatīvas Eiropas Savienības līmenī, piemēram, Eiropas Radošuma un inovāciju gads.
Mākslas un mākslinieciskās izglītības nozīme labākas sabiedrības veidošanā iet roku rokā ar to ietekmi uz ekonomisko dzīvi. Neseni aprēķini liecina, ka kultūras un radošo industriju devums ekonomikā veido 2,6 % Eiropas IKP. Bez tam, ikviena ekonomiskā aktivitāte var gūt labumu no kultūras un mākslas izglītības. Jauninājumi veicina tradicionālo un inovatīvāko darbības jomu sinerģijas veidošanos. Šodien mums jākombinē tehnoloģija un dizains, integrējot ilgspējīguma un ekonomiskās dzīvotspējas principus. Šī kombinācija prasa noteikt jaunus zināšanu pārneses un ieguves veidus.
Šie dažādie jautājumi ir iekļauti Eiropas ietvardokumentā, kurš nosaka mūžizglītības galvenās kompetences 2006. gadam. Šis ietvardokuments nosaka, ka mākslinieciskās un kultūras izpausmes ir svarīgas radošo kompetenču attīstībā, kas ir tik noderīgas darba dzīvē.
Eiropas kultūras plānā ir iekļautas jaunas metodes, jo īpaši strukturēts dialogs ar pilsonisko sabiedrību un pavisam nesen arī jaunas atvērtas kultūras koordinēšanas metodes. Šo metožu ieviešana ir iespējama, pateicoties sākotnējam trīs gadu darba plānam, kuru Padome pieņēma 2008. gada 21. maijā un kurš nosaka piecas prioritārās darbības jomas. Šajā ietvarā tika izveidota dalībvalstu ekspertu grupa par kultūras un izglītības sinerģijas tematu. Šī grupa izstrādās rekomendācijas, lai noteiktu labākās prakses valstu līmenī un ieteikumus dalībvalstīm un Eiropas iestādēm. Bez tam, darba grupa nodrošinās metodes progresa vērtēšanai politikas jomās tās pilnvaru robežās. Šī grupa dos vērtīgu ieguldījumu Eiropas kultūras forumā, kas plānots Briselē 2009. gada 29. un 30. septembrī.
Es tikko nolasīju sava kolēģa, komisāra J. Figel’ atbildi.
Priekšsēdētājs. – Ar to mēs noslēdzam šo darba kārtības punktu.
Balsojums notiks otrdien, 2009. gada 24. martā.
Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)
Marusya Ivanova Lyubcheva (PSE), rakstiski. – (BG) Eiropas Parlamenta ziņojums par mākslas studijām ES ir viens no centieniem veidot starpkultūru dialogu un ir ļoti svarīgs Eiropas Radošuma un inovāciju gada kontekstā.
Mākslinieciskajai izglītībai, bez šaubām, jāpievērš lielāka un konkrētāka uzmanība. Ir svarīgi, lai tā būtu obligāta izglītības programmu sastāvdaļa arī no mazāka vecuma, jo tā stimulē jaunās paaudzes emocionālo un kultūras attīstību.
Piešķirot šai izglītībai praktiskāku mērķi un iekļaujot interaktīvo mācīšanu, tiks veidota dziļāka izpratne par nacionālajām un Eiropas kultūras vērtībām. Lielākas mobilitātes nodrošināšana šīs nozares studentiem, pasniedzējiem un strādājošajiem ir tiešs veids, kā radīt Eiropas identitātes apzināšanos un audzināt kultūras un reliģisko toleranci.
Dalībvalstīm jāiegulda līdzekļi labāku iespēju radīšanā neformālajām un neatkarīgajām mākslas studijām un jānovērš programmu skaita samazināšanās šajā jomā. To atbalsts mākslinieku profesionālajai darbībai palielinās vispārējo interesi par dažādām māksliniecisko studiju formām.
Valsts un privātā partnerība šajā jomā palīdzēs modernizēt izglītības programmas un veicinās aktīvāku jauno tehnoloģiju integrēšanu mācību procesā. Lielākā daļa resursu koordinētai Eiropas politikai mākslas studiju jomā ir investīcijas Eiropas kultūras globālās ietekmes palielināšanai, radošumam un netieši arī ES ekonomikā.