Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2009. gada 23. marts - Strasbūra

23. Aktīvs dialogs ar pilsoņiem par Eiropu (īss izklāsts)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir ziņojums (A6-0107/2009), ko Kultūras un izglītības komitejas vārdā sagatavojis G. Hegyi par aktīvu dialogu ar pilsoņiem par Eiropu (2008/2224(INI)).

  Gyula Hegyi, referents. – (HU) Eiropa ir apsolītā zeme cilvēkiem no tāliem kontinentiem vai Balkāniem, kas vēlas pievienoties Eiropai. Tajā pašā laikā Eiropa daudzējādā ziņā ir vilšanās, garlaicības vai birokrātijas simbols tiem, kas jau atrodas vārtu iekšpusē: gan uzskatu veidotājiem intelektuāļiem, gan parastajiem ES pilsoņiem.

Kad es saņēmu šo ziņojumu, sāku lasīt to ar lielu entuziasmu. Jāsaka, ka līdz beigām mans entuziasms zināmā mērā mazinājās, jo sapratu, cik daudz šķēršļu ir aktīva dialoga veidošanai ar pilsoņiem un cik Eiropas Savienības birokrātiskā mašinērija ir tālu no tās pilsoņu ikdienas dzīves un vēlmēm. Pateicoties šim ziņojumam, es sapratu, un tas nav nekāds pārsteigums, ka, jo zemāks ir mūsu pilsoņu izglītības līmenis vai statuss, jo mazāk viņi izprot integrāciju un ir eiroskeptiskāki.

Tādēļ mana ziņojuma svarīgākā atziņa ir par to, ka bez jaunatnes, kuru var viegli pārliecināt par Eiropas integrāciju ar izglītības līdzekļiem, mums galvenokārt jāvēršas pie tiem, ko mēs līdz šim neesam aizsnieguši. Tie ir mazu ciematu iedzīvotāji, strādnieku šķira, pensionāri un tie, kuru iztikas līdzekļi un dzīves apstākļi ir pieticīgāki. Mums jācenšas paziņot viņiem par Eiropas ideju un Eiropas vienotības vērtībām.

Savā ziņojumā es rekomendēju iespēju daudz lielākam skaitam studentu iegūt Erasmus stipendijas, kas pašlaik ir aktuāli, un par to Ungārijas Sociālistu partijas jaunatnes nodaļa ir sagatavojusi atsevišķu priekšlikumu. Tikai nelielam skaitam Ungārijas universitāšu studentu ir iespēja izmantot šo studentu apmaiņas programmu, lai gan ikvienam, kurš iegūst universitātes izglītību, būtu vēlams vismaz pusgadu pavadīt, studējot ārzemēs.

Man ir ideja par vienotu viena gada kopēju Eiropas mācību plānu vēstures mācīšanā. Studenti vismaz vienu gadu apgūtu vienādu Eiropas vēsturi visās 23 oficiālajās valodās visās 27 dalībvalstīs. Komisija pienācīgi neatbalstīja šo priekšlikumu un savā tekstā iekļāva ievērojami mīkstinātu tā versiju.

Balstoties uz Ungārijas universitāšu pasniedzēju rekomendācijām, es ierosināju izveidot Eiropas Atklāto universitāti jeb „tautas augstskolu”. Eiropas pilsoņi varētu iestāties tajā jebkurā vietā Eiropā neatkarīgi no viņu skolas sertifikātiem vai diplomiem relatīvi brīvi strukturētās mācību programmās, kas piedāvā izglītību Eiropas Savienības veidošanā, darbībā un vēsturē.

Eiropas Parlamenta deputāti jau sen ir vēlējušies un arī pieprasījuši, lai Euronews, kuru daļēji finansē ar ES naudu, pārraidītu programmas katras dalībvalsts oficiālajā valodā. Tas, ka Euronews raidījumi ir arābu un krievu valodā, nevis ungāru vai citu dalībvalstu valodās, ir absurdi. Man ar nožēlu jāsaka, komisāra kungs – iespējams, ka jūs to dzirdat pirmoreiz – ka kabeļtelevīzijas paketes Budapeštā ir atteikušās no Euronews angļu valodā un tās vietā piedāvā programmu ķīniešu valodā, jo diemžēl pieprasījums pēc Ķīnas televīzijas ir lielāks nekā pēc Euronews, jo to neraida ungāru valodā, bet pašlaik mūsu valstī dzīvo diezgan liels skaits ķīniešu.

Par to bija lielas debates, un es vēlos informēt komisāra kungu, ja viņš vēl atrodas šeit, ka vēlos ieteikt Eiropas Savienības amatpersonām vairāk komunicēt ar saziņas līdzekļiem nekā tas ir bijis līdz šim. Tomēr problēma ir tā, ka bieži nav neviena, kas spētu kompetenti paskaidrot Komisijas nostāju, un tādēļ izskan tikai tās oponentu viedoklis.

Tā kā uzstāšanās laiks tuvojas beigām, mans pēdējais ieteikums ir vietējām nevalstiskajām organizācijām iesaistīties ES kampaņās, jo tās daudz labāk pazīst vietējās kopienas un zina valodu, kurā tās spēj sasniegt savus iedzīvotājus.

  Louis Michel, Komisijas loceklis. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, atļaujiet man mazu personisku atkāpi, kam nav nekāda sakara ar mana kolēģa jautājumu. Es pilnībā nesaprotu jūsu vēlmi redzēt NVO piedalāmies vēlēšanu kampaņā. Es to nesaprotu, bet darīšu zināmu šo lūgumu saviem kolēģiem.

Pašreizējā politiskā un ekonomiskā situācija acīmredzami palielina aktīva dialoga nepieciešamību ar pilsoņiem. Viņi jāinformē par pārmaiņām Eiropas Savienībā, kam ir tieša vai netieša ietekme uz viņu ikdienas dzīvi un kurās viņiem jāiesaistās.

Tas ir bijis Komisijas darba pamats pēdējos četrus gadus. Es augstu vērtēju Hegyi kunga ziņojumu „Aktīvs dialogs ar pilsoņiem par Eiropu". Mēs cenšamies sniegt 27 Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem plašu pamatinformāciju par Eiropas Savienību, lai viņi var ne tikai saprast, kā Eiropas Savienība var palīdzēt reaģēt uz pasaules un Eiropas lielākajām problēmām, bet arī apmainīties un dalīties viedokļos par šo jautājumu.

Mēs cenšamies radīt arī daudz pieejamākus forumus, kuros rīkot šīs debates, izmantojot visus šodien pieejamos resursus un tehnoloģijas: tiešsaistes forumos, plašsaziņas līdzekļos un vietējā līmenī.

Esot vienisprātis ar vairākām ziņojumā iekļautajām rekomendācijām, mana kolēģe nespēj atbalstīt ideju, ka komunikācija līdz šim nav darbojusies. Viņa atzīst, ka komunikācija noteikti ir uzlabojusies pēdējos gados, bet mums tomēr jābūt reālistiskiem par to, ko var sasniegt ar 100 miljonu EUR budžetu 27 dalībvalstīm, 23 valodām un gandrīz 500 miljoniem cilvēku.

Bez tam, Komisija noteikti nevar būt viena komunikācijā ar pilsoņiem par Eiropas jautājumu. Ir nepieciešami kopīgi visu iestāžu un visu dalībvalstu pūliņi. Tādēļ mēs esam panākuši nolīgumu ar dalībvalstīm un Parlamentu par kopīgu informācijas sniegšanu par Eiropu. Politiskais nolīgums „Partnerība informācijas sniegšanai par Eiropu” tika parakstīts 2008. gada 22. oktobrī. Tā ir pirmā reize, kad Eiropas Savienības dalībvalstu iestādes ir uzņēmušās kopīgas saistības sniegt informāciju par Eiropu Eiropas Savienības pilsoņiem. Tāpēc ir svarīgi, lai šis nolīgums tiktu pilnībā ieviests. Esmu vienisprātis par to, cik svarīgi ir konsultēt pilsoņus, un par nepieciešamību paplašināt dialogu ar visiem sabiedrības slāņiem.

Regulārs komisijas un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju dialogs sākās pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem. Tas ievēro atklātības un iekļaušanas politiku, ko Komisija ir izmantojusi daudzus gadus un ilustrē darbības jomu un iesaistīto pušu dažādību.

Vēlos uzsvērt, ka Komisijas delegāciju un Parlamenta informācijas biroju sadarbība dalībvalstīs kopumā ir ļoti laba.

Gaidāmās Eiropas vēlēšanas ir ļoti labs šo abu institūciju politiskās gribas paraugs, lai sadarbotos kopīgas informēšanas prioritāšu noteikšanā.

Attiecībā uz informācijas nepieciešamību vietējā un reģionu līmenī, kas vērsta uz jauniem cilvēkiem, tiem, kas balsos pirmo reizi, un sievietēm, es ar gandarījumu atzīmēju apsveikumus, ko Komisija ir saņēmusi par projektu izvēli D plānā.

Izmantošu šo iespēju, lai paziņotu, ka Komisija Eiropas vēlēšanu kontekstā ir plānojusi īpašus pasākumus Debate Europe D plāna iniciatīvas ietvaros. Attiecībā uz jaunas interneta vietnes veidošanu un saikņu veidošanu ar vietējām televīzijas studijām vēlos teikt, ka Komisija pašlaik veido radio un televīzijas operatoru tīklu, kas veidos programmas par Eiropas jautājumiem. Kad šie tīkli kopā ar Euronews darbosies pilnā apjomā, katru nedēļu tie sasniegs 60 līdz 90 miljonus ES iedzīvotāju visās ES valodās.

Par Eiropas tiesību aktu un Eiropas vēstures kursu ieviešanu skolu mācību plānos Komisija pievienojas viedoklim, ka jaunajiem cilvēkiem skolā jāmāca pamatfakti par Eiropas Savienību. Mēs ceram, ka dalībvalstis ņems vērā ierosinājumu šajā svarīgajā jautājumā.

Ir daudz citu interesantu rekomendāciju, kas ir mūsu uzmanības vērtas, bet diemžēl mūsu laiks ir ļoti ierobežots.

Nobeigumā atļaujiet man atgriezties pie viena Komisijas iestāžu pamatcentienu būtiska aspekta: efektīva komunikācija ir iespējama tikai, cieši sadarbojoties visām iesaistītajām pusēm. Komisija augstu vērtē drošo atbalstu, ko tā saņem no Parlamenta. No savas puses es augstu vērtēju jūsu kā Eiropas Parlamenta deputāta personisko iesaistīšanos.

  Priekšsēdētājs. - Ar to mēs noslēdzam šo darba kārtības punktu.

Balsojums notiks otrdien, 2009. gada 24. martā.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  John Attard-Montalto (PSE), rakstiski. – Šis ir viens no vissvarīgākajiem jautājumiem, kas jārisina. Eiropas iedzīvotāji nejūt, ka viņi būtu Eiropas pilsoņi. ES pilsonības jēdziens joprojām ir neskaidrs, kamēr joprojām dominē atsevišķu valstu pilsonība.

Lielākā daļa pilsoņu nejūt piederību procesam un uzskata Eiropas Savienību par atsevišķu institūciju. Pozitīvas saiknes atjaunošana ietver dialogu starp pilsoņiem un Eiropas iestādēm, nepieciešamību ratificēt Lisabonas līgumu, konsultāciju procesa un kopīgu atklātu debašu nozīmi.

Pirms gada, 2008. gada aprīlī, mēs nācām klajā ar ideju Debate Europe, kas dod iespēju nojaukt bieži vien mākslīgi radītās barjeras starp nacionālajiem un Eiropas jautājumiem.

Galarezultātā Eiropas pilsoņiem ir jābūt skaidrai idejai par Eiropas procesa virzību. Ir divas pieejas, kas nevar turpināt pastāvēt paralēli. Ir jāizvēlas. Vai mēs esam par pilnīgi integrētu Savienību, vai arī turpinām labi darboties pašreizējā status quo? Kad iedzīvotāji redz valdības šaubāmies, kurš var vainot viņus par to, ka viņi jūtas sveši šim procesam?

  Magda Kósáné Kovács (PSE), rakstiski. – (HU) Hegyi kunga ziņojums izgaismo svarīgu mūsdienu problēmu. Īrijas referendums noraidīja Lisabonas līguma ratificēšanu, kas garantē efektīvāku, demokrātiskāku Eiropas Savienību. Tas kalpoja par avotu un pamatu nenoteiktībai un dezorientācijai Eiropā.

Mums jādod iespēja Eiropas pilsoņiem efektīvāk piedalīties Eiropas Savienības politikas veidošanā. Lai to darītu, ir nepieciešama piemērota izglītība, jo integrācijai vairāk pretojas tie, kam ir zemāks izglītības līmenis. Piemēram, ir svarīgi nodrošināt izglītību vispārējās ES un pilsonības zināšanās atklātajās universitātēs vai vidusskolas mācību plāna ietvaros. Ir svarīgi, lai cilvēki zinātu savas tiesības, ka ES nestrādā virs viņiem, bet kopā ar viņiem. Mums jānodrošina piemērotu informācijas avotu pieejamība mazāk attīstītajos reģionos. Funkcionējošas demokrātijas garants ir nevis birokrātija, bet paši pilsoņi – tā ir demokrātiskas kultūras būtība. Plašsaziņas līdzekļi nenoliedzami palīdz attīstīt komunikāciju starp iestādēm un pilsoņiem, kā arī pilsoņu vidū.

Mēs nevaram gaidīt atbildīgus lēmumus vai vispār jebkādus lēmumus no pilsoņu puses, ja mēs nesniedzam viņiem piemērotu informāciju. Informācijas sniegšana ir mūsu atbildība un pienākums, bet lēmumu pieņemšana ir pilsoņu tiesības. Maijā paies pieci gadi kopš Ungārijas iestāšanās Eiropas Savienībā, un mēs jau varam redzēt, ka Eiropas Savienība nav bez sejas, ka ES esam mēs, visu atsevišķo pilsoņu kopums. Mums jāzina, ka lēmumu pieņemšana ir mūsu rokās. Izmantosim šīs iespējas priekšrocības!

  Sirpa Pietikäinen (PPE-DE), rakstiski. – (FI) Pateicos referentam par izcilo darbu! Jāatzīmē, ka viņš min daudzus svarīgus aspektus un problēmas, kas saistītas ar ES un tās pilsoņu mijiedarbību.

ES nav galvenā favorīte nevienā Savienības dalībvalstī. Īrijas referendums pagājušā gada jūlijā parādīja, ka vismaz īri negrib ciešāku Savienību. Kaut kādu iemeslu dēļ negatīvā ziņa un bailes, ka valsti aprīs bezpersoniskā Brisele, mērķi sasniegusi labāk nekā jebkādas ziņas par visu labo, ko Savienība ir sasniegusi. Lielais nezināmais vienmēr kļūst par draudiem, un šim korim ir viegli pievienoties.

Lielāka indivīdu un NVO uzticēšanās visām Savienības aktivitātēm padarītu to pieņemamāku. Sevišķi juridiskajos jautājumos indivīdiem un organizācijām jādod lielāka ietekme un iespēja paust savu viedokli visās likumdošanas procesa pakāpēs.

Referents min arī interesantu faktu par visnesenāko ES referendumu: ka sievietes biežāk balso pret ES nekā vīrieši. Acīmredzot kaut kādu iemeslu dēļ sevišķi sievietes uzskata ES par svešu.

Viens iemesls ir skaidrs: Savienībai ir ļoti vīrišķīga seja. Komisijas priekšsēdētājs ir vīrietis, tāpat kā gandrīz 70 % komisāru. Arī Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja āmuriņu klaudzina vīrietis, un vīrieši ir arī lielākās daļas parlamentāro komiteju priekšsēdētāji. Dzimumu līdztiesība ir jāievieš, cik ātri iespējams, nākošajā termiņā, kad tiks dalīti ES augstākie amati. Tajos vajadzētu būt vismaz vienai sievietei.

Aktīvs dialogs ar pilsonisko sabiedrību ir vissvarīgākais veids, kā atbalstīt Savienības leģitimitāti.

  Daciana Octavia Sârbu (PSE), rakstveidā. – (RO) Kā vienmēr, Eiropas Parlamenta vēlēšanu tuvošanās aktualizē jautājumu par sniegtās informācijas līmeni un trūkumiem dialogā ar pilsoņiem, jo īpaši Eiropas līmenī.

Šajā kontekstā es augstu vērtēju rezolūcijas priekšlikumu par aktīvu dialogu ar pilsoņiem, kas uzsver Eiropas iestāžu, Transeiropas izglītības sistēmas un plašsaziņas līdzekļu iesaistīšanas svarīgumu. Konstitūcijas līguma noraidīšana Francijā un Nīderlandē, Īrijas pretošanās Lisabonas līgumam, kas izpaudās referendumā, ir uzsvērusi, ka kampaņas uzsākšana, kas domāta iedzīvotājiem ar zemāku izglītības līmeni, ir dzīvotspējīga un nepieciešama stratēģija, ko es pilnībā atbalstu.

Ņemot vērā pieaugušo interneta pieejamību Eiropas Savienības dalībvalstīs, mums jāizmanto šis instruments, lai efektīvāk veidotu dialogu ar pilsoņiem. Tas ļautu reģistrēt cilvēku viedokļus, kurus vēlāk izvērtētu un ietvertu mūsu lēmumu pieņemšanas procesā. Domāju, ka arī ES vēsturi, darbību un pilsoņu tiesības vajadzētu iekļaut kā pamatkomponentu mācību plānos ES līmenī.

Tādēļ esmu stingri pārliecināta, ka var nodrošināt loģisku dialogu ar pilsoņiem par Eiropu un Eiropas Savienību no dažādiem skatupunktiem, pamatojoties uz precīzu informāciju un zināšanām.

  Dushana Zdravkova (PPE-DE) , rakstiski. – (BG) Dāmas un kungi, es gribētu apsveikt Hegyi kungu ar brīnišķīgo ziņojumu un esmu pārliecināta, ka tas dos svarīgu ieguldījumu civilā dialoga uzsākšanā Eiropas Savienībā.

Eiropas iestāžu kopējo komunikācijas prioritāšu sekmīga sasniegšana sadarbībā ar dalībvalstīm būs svarīgs solis Eiropas Savienības iedzīvotāju labākā informēšanā. Tikai labi informēti eiropieši var izmantot piedāvātās iespējas un aktīvi piedalīties dialogā par Eiropu. Mēs visi esam redzējuši cilvēku informēšanas problēmas sekas: „pret” balsojumus referendumos un Eiropas attīstības bloķēšanu.

Kā Pilsoņu asociācijas priekšsēdētāja Bulgārijā es esmu cieši pārliecināta, ka pilsoņu iesaistīšana lēmumu pieņemšanas procesos radīs iespēju dot tiešu pienesumu politiskajam procesam ES līmenī. Uzskatu, ka tā ir viena no vissvarīgākajām jomām, kas ātri jāreformē un jāuzlabo.

Uzskatu, ka šis ziņojums dos iespēju Eiropas Parlamentam sniegt nepieciešamās pamatnostādnes un rekomendācijas pārējām iestādēm un arī sabiedriskajām organizācijām, jo pilsoņi ir galvenais elements Eiropas tālākajā attīstībā. Bez viņu sadarbības un līdzdalības mēs nevarēsim sasniegt mērķus, kurus esam sev izvirzījuši.