Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2009. gada 23. marts - Strasbūra

25. Daudzvalodība - Eiropas priekšrocības un kopīgi veicamais uzdevums (īss izklāsts)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais jautājums ir ziņojums (A6-0092/2009), ko Kultūras un izglītības komitejas vārdā sagatavoja V. Graça Moura Daudzvalodība – Eiropas priekšrocības un veicamais uzdevums (2008/2225(INI)).

  Vasco Graça Moura, referents. – (PT) Komisijas paziņojuma virsraksts „Daudzvalodība: Eiropas priekšrocības un veicamais uzdevums” izriet no Parlamenta, Komisijas, Padomes, Reģionālās attīstības komitejas un Eiropas Ekonomiskās un sociālās komitejas dokumentu sērijas, kurā jautājums par daudzvalodību ir aplūkots no dažādiem aspektiem.

Savā ziņojumā es atkārtošu Eiropas Parlamenta agrāk pieņemtās nostājas un atbalstīšu Komisijas viedokli, ka ES daudzvalodība un kultūru daudzveidība veido milzīgas konkurētspējas priekšrocības un ka ir nepieciešams pilnīgs atbalsts valodu mācīšanai un apmaiņas programmām izglītībā un kultūrā gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās.

Es uzsveru arī valodas kā sociālās iekļaušanas faktora svarīgumu. Es apstiprinu dialoga nozīmi ar citiem zemeslodes reģioniem, pievēršot uzmanību īpašajām valodas, vēstures un kultūras saitēm starp ES un trešajām valstīm. Es uzsveru nepieciešamību pēc politikas, kas atbalsta gan tehnisko, gan literāro tulkošanu. Es risinu jautājumu par daudzvalodību audiovizuālajā nozarē, par nepieciešamību atbalstīt valodu skolotājus un par valodu kompetences rādītāju attiecināšanu uz visām ES valodām bez aizspriedumiem uz to attiecināšanu uz citām Eiropā apgūtajām un lietotajām valodām, tostarp grieķu un latīņu valodu.

Par valodu mācīšanu skolā un pieaugušajiem es cita starpā uzskatu, ka izglītība dzimtajā valodā ir pamatā pārējai apmācībai. Vecākiem un aizbildņiem ir jābūt tiesībām izvēlēties oficiālo valodu, kurā viņu bērnus izglītos valstīs, kurās ir vairāk nekā viena oficiālā valoda vai kur vienlaikus pastāv oficiālā un reģionu valodas. Es uzskatu, ka nevienam skolēnam nedrīkst atņemt iespēju iegūt izglītību valsts oficiālajā valodā.

Es pasvītroju, ka neviens mana ziņojuma punkts neapstrīd reģionu vai minoritāšu valodu nozīmi. Es atzīstu un respektēju šīs valodas un nekādā veidā nemēģinu likt tām šķēršļus. Manā ziņojumā nav neviena aspekta, kurš neatbilst šīm valodām. Tomēr Sociālistu, Liberāļu un Zaļo deputāti ir sagatavojuši alternatīvu priekšlikumu, kurā nav iekļauti trīs punkti, kurus es tikko minēju.

Tā rezultātā principus, kas saistīti ar pamattiesībām un cilvēku brīvībām un kurus ilgu laiku esam glabājuši kā dārgumu, pieņēmuši un praktizējuši Eiropas Savienībā, atcels galiciešu, katalāņu un basku nacionālistu spiediens. Ja tiks pieņemts alternatīvais priekšlikums, Eiropas Parlaments būs padevies.

Šie nodomi ir pilnīgi skaidri. Šodienas Spānijas laikraksta El País 37. lapā jūs varat lasīt, ka pirms trim mēnešiem Augstākā tiesa nolēmusi, ka pirmsskolas uzņemšanas anketā jāiekļauj jautājums vecākiem par to, kādā valodā viņu bērni apgūs pamatizglītību, ko Katalonijas valdība nav izdarījusi.

Es nedomāju, ka šī alternatīva ir jāpieņem. Pretēji manam ziņojumam tā nepieņemami aizsargā galēji nacionālistiskas tendences un ir arī nepieņemamā pretrunā ar mūsu pamattiesībām, brīvībām un subsidiaritātes principiem, nemaz nerunājot par to, ka šī alternatīva ir pretrunā arī ar principiem, kas ir iekļauti iepriekšējos Eiropas Parlamenta un Padomes tekstos, kuri nekad nav apšaubīti.

Tādēļ es aicinu Parlamentu būt ļoti uzmanīgiem. Sagatavotā alternatīva ir jānoraida un jāpieņem mans ziņojums, kā tas bija Kultūras un izglītības komitejā 17. februārī ar 20 balsīm par, 3 pret un 8 atturoties.

Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Savienībai jāciena demokrātija un plurālisms, nevis jākļūst par vietu, kur atstumj vai nesaprātīgi sagroza pamattiesības un brīvības.

  Louis Michel, Komisijas loceklis. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es gribētu pateikties Graça Moura kungam par patstāvīgo ziņojumu par daudzvalodību.

Šis ziņojums atbalsta Komisijas pieeju un uzsver valodu mācīšanas un skolotāju kvalitāti, integrētu pieeju, lai aizsniegtu visus mūsu sabiedrības slāņus, valodu dažādību, nodrošinot plašsaziņas līdzekļu un literārās tulkošanas lomas izpratni un valodu, un kultūras saiknes ar trešām valstīm.

Pievienojos referenta viedoklim, ka daudzvalodībai ir svarīga ietekme uz Eiropas iedzīvotāju ikdienas dzīvi, ņemot vērā komunikācijas pārpilnību, pieaugošo mobilitāti, migrāciju un globalizāciju.

Princips dzimtā valoda plus divas un svešvalodu apguve agrīnā vecumā ir daudzvalodības politikas atskaites punkti. Mūsu pieejas pamatā ir šīs tiesības. Tās akcentē mūžizglītības nozīmi, kuras mērķis ir iekļaut mūsu sabiedrības visneaizsargātākās grupas. Es īpaši domāju cilvēkus, kuri ir pametuši studijas, imigrantus, tos, kuri runā tikai vienā valodā vai ir mazāk kompetenti valodās.

Bez tam, mēs vēlamies pastiprināt pūliņus attiecībā uz mācekļiem, pieaugušajiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri vairs neizglītojas un neseko līdzi attīstībai.

Vēlreiz paldies jums par atbalstu. Lai aizsniegtu šīs grupas, svarīga ir individuālā motivācija un atbilstošu mācīšanas metožu ieviešana. Jaunās tehnoloģijas – internets un interaktīvie audiovizuālie mediji – piedāvā daudzas iespējas sasniegt šīs grupas, attīstīt un adaptēt mācīšanas metodes to konkrētajām vajadzībām un spējām. Eiropas līmenī mūžizglītības programma atbalsta visas valodas: Eiropas Savienības oficiālās valodas, reģionu un minoritāšu valodas un citas valodas, kurās runā pasaule. Tā atspoguļo jauno realitāti Savienībā un arī mūsu pilsoņu lingvistiskās vajadzības.

Pieaugošas mobilitātes un migrācijas kontekstā ir svarīgi, lai cilvēki apgūtu valstu valodas vai valodas, ja viņi vēlas pilnīgi integrēties sabiedrībā. Tomēr es vēlos norādīt šajā kontekstā, ka dalībvalstis ir galvenās lēmumu pieņēmējas par valodas politiku, tostarp reģionu un minoritāšu valodām, kuru pamats ir noteikts Eiropas Padomes Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodu Hartā.

Es augstu vērtēju vispārējo Parlamenta atbalstu mūsu nostājai jautājumā par daudzvalodību.

  Priekšsēdētājs. - Ar to mēs noslēdzam šo darba kārtības punktu.

Balsojums notiks otrdien, 2009. gada 24. martā.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Corina Creţu (PSE), rakstiski. – (RO) ES 27 dalībvalstu lingvistiskā un kultūras dažādība veicina sapratni un sadarbību, kā arī darbaspēka pārrobežu mobilitāti un Eiropas vērtību asimilāciju. Ir svarīgi nepārtraukti uzlabot ES politikas izglītības apgūšanai dzimtajā valodā un garantēt pilnīgu saprašanos starp valodām. Mums nepieciešama valstu iestāžu un Eiropas Savienības sadarbība pēc iespējas efektīvāku pasākumu ieviešanā, lai panāktu integrāciju, pieņemot lingvistiskās atšķirības.

Rumānija ir viena no ES dalībvalstīm, kas garantē minoritāšu aizsardzības līmeni, kas ir augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā, veicinot izglītību to valodās. Babeş-Bolyai universitāte Klužā-Napokā ir izcils daudzvalodības veicināšanas piemērs.

Diemžēl pat Eiropas Parlamentā ir organizētas demonstrācijas un uzsāktas iniciatīvas, kas aicina likvidēt Babeş-Bolyai universitāti, jo tā nepatiesi diskriminē, pamatojoties uz etnisko nošķirtību. Tādēļ es vēlos vērst jūsu uzmanību uz draudiem, kurus rada debašu toņa pasliktināšanās par etniskajām minoritātēm. Cieņu pret minoritāšu tiesībām un daudzvalodības veicināšanu nedrīkst pārvērst aizsegos, aiz kuriem tiek veikti pasākumi pret Eiropas garu un starpetnisko saskaņu. Daudzvalodībai jābūt kopējai pazīmei, nevis dalījuma pamatam Eiropas Savienībā..

  Gabriela Creţu (PSE), rakstiski. – (RO) Pastāv praktiski argumenti daudzvalodības atbalstam: tā mazina bezdarba risku, palielina iespējas atrast darbu, palīdz paaugstināt sniegto pakalpojumu kvalitāti un darba ražīgumu, veicina mobilitāti. Mēs visi zinām, kas tie ir, un visi esam vienisprātis no šī skatupunkta.

Šajā punktā vēlos uzsvērt vēl vienu iemeslu daudzvalodības un ar to saistīto pasākumu atbalstam.

Daudzvalodība palīdz apliecināt vērtības un attieksmes, kuras ir svarīgas Eiropas sociālajam modelim: abpusēju saprašanos, uzticību un solidaritāti. Tā efektīvi palīdz sasniegt vienotību dažādības pasaulē.

Šajā ziņā mums jāpieprasa arī nepieciešamība saglabāt valodu dažādību Eiropā. Viens veids, kā sasniegt šo mērķi, ir mācīties otru svešvalodu, kas nav starptautiska valoda. Var mācīties kaimiņvalstu valodas vai savas valsts minoritāšu valodas, kā arī to jaunattīstības valstu valodas, ar kurām veidojas plaukstošas attiecības.

Vēlos paust pārliecību, ka šādas politikas pozitīvā ietekme parādītos vēlāk ikdienas dzīvē.

  Silvana Koch-Mehrin (ALDE), rakstiski. – (DE) Lingvistiskā dažādība ir svarīga. Tā ir daļa no Eiropas Savienības ikdienas realitātes un kļūst aizvien nozīmīgāka dalībvalstu attiecībās, mūsu daudzkultūru sabiedrības sadzīvē un kopējos politikas pasākumos, ko pieņem Eiropas Savienība. Tomēr lēmumu pieņemšana par valodas politiku galvenokārt gulstas uz dalībvalstīm. Eiropas Parlaments neatbild par valodas politikas rekomendāciju un prasību noteikšanu. Tas, ka ES ir Daudzvalodības komisārs, skaidri pasaka, ka ir steidzami vajadzīgas Komisijas reformas un ka komisāru skaitam jābūt mazākam par dalībvalstu skaitu.

  Iosif Matula (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Apsveicu referentu, kolēģi Vasco Graça Moura, par veidu, kādā viņš veiksmīgi apvienoja vispārējās, reģionu un vietējās intereses savā ziņojumā.

Es personīgi ierosināju, lai pilsoņiem, kuri pieder etniskajai grupai, kas runā minoritātes valodā, būtu pienācīgi jāiemācās tās valsts oficiālā valoda, kurā viņi dzīvo. Tas noteikti dos priekšrocības darba atrašanā un labu sociālo integrāciju. Diemžēl attiecīgie grozījumi netika apstiprināti kompetentajā komitejā, bet es tomēr esmu pārliecināts, ka tas būtu ļoti noderīgi.

No otras puses, es ierosināju, ka amatpersonas, kuras savā darbā bieži kontaktējas ar citu dalībvalstu pilsoņiem, jāstimulē mācīties otru Eiropas valodu. Uzskatu, ka tas būtu noderīgi, ņemot vērā darbaspēka migrāciju visā Eiropā, kā arī migrāciju tūrisma nolūkos.

Tas ir vienīgais veids, kā mēs varam veicināt komunikāciju un starpkultūru sapratni, kas ir Eiropas Savienības pamatvērtības.