David Sumberg (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es uzstājos saistībā ar Martens kundzes ziņojumu, jo tā nosaukums “apritot gadam kopš Lisabonas sanāksmes” dod man iespēju apsvērt, kur mēs esam Eiropas Savienībā vienu gadu pēc Lisabonas sanāksmes. Mēs esam absolūtā haosā: mēs nevaram reaģēt uz ekonomisko krīzi, atgriežas protekcionisms, īpaši Francijas valdībā, un pašlaik ir jāatzīst, ka Lisabonas līgums ir ne vien nepareizs, bet arī neefektīvs.
Mēs esam ieklausījušies — vai arī mums būtu vajadzējis ieklausīties — Īrijas iedzīvotājos, kuri referendumā pilnīgi skaidri pateica, ka nevēlas šo līgumu. Bet, ja mēs neieklausījāmies iepriekš, mums vajadzētu ieklausīties pašlaik. Šo līgumu nemīl, to nevēlas, un, kas ir pats svarīgākais, — tas ir neefektīvs, un šim Parlamentam tas būtu jāatzīst.
Nirj Deva (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es ļoti labi apzinos to, ka Lisabonas līgums, kā to tikko pateica mans kolēģis David Sumberg, attiecībā uz Eiropas Savienību ir neizbēgama neveiksme.
Tomēr es vēlos pievērst uzmanību Maria Martens sagatavotajam izcilajam ziņojumam. Tajā ir runa par kaut ko ļoti būtisku veidā, kādā mēs sniedzam atbalstu. Maria Martens ir atklājusi, ka tad, ja valstu parlamenti ĀKK valstīs nav pilnvaroti pārredzamā veidā izskatīt un apspriest valsts stratēģijas dokumentus, tad līdzekļus, ko ES sniedz ĀKK valstīm, var izmantot nepareizi. Tas piešķir pilnvaras valstu parlamentiem ĀKK valstīs pārbaudīt sniegto attīstības atbalstu tādā pašā veidā, kādā Lisabonas līgumam būtu bijis jāsniedz lielākas pilnvaras valstu parlamentiem Eiropas Savienībā pārbaudīt to, ko mēs šeit darām. Martens kundzes ziņojumā ir ņemta vērā atbildība un pārredzamība, tādēļ es to atbalstu.
Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es piekrītu savam kolēģim Sumberg kungam, kurš uzstājās iepriekš, kad viņš runāja par Lisabonas līgumu un to, kur mēs esam, apritot gadam kopš Lisabonas sanāksmes. Tomēr es tiešām vēlos pievērst uzmanību tā ES un Āfrikas partnerības aspektam.
Es uzskatu, ka jebkurā partnerībā ir svarīgi atzīt, ar ko tiek veidots mūsu dialogs; bieži tas ir dialogs starp valdībām. Bet, ja runājat ar uzņēmējiem — labklājības veidotājiem — daudzās Āfrikas valstīs, tieši viņi mums saka: “Palīdziet mums palīdzēt mūsu valdībām atvērt tirgus, lai mēs varam piekļūt precēm un pakalpojumiem, kas ir pašsaprotami pie jums Rietumos.” Tikai sniedzot atbalstu uzņēmējiem, mēs patiešām varam palīdzēt veidot labklājību un likvidēt nabadzību šajā kontinentā. Neaizmirsīsim — attīstībā paši svarīgākie ir tieši labklājības veidotāji, nevis tikai palīdzības organizācijas.
Philip Claeys (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret Martens kundzes ziņojumu, bet nevis tāpēc, ka uzskatu, ka šis ziņojums ir pilnīgi nelīdzsvarots; gluži pretēji — ziņojumā ir vairāki punkti, kas ir pilnīgi un noteikti pareizi. Problēma rodas tad, ja šāda veida ziņojumā nav bilsts ne vārda par nelegālās imigrācijas problēmu, lai gan tā ir ļoti svarīga problēma, kad mēs apspriežam jautājumus saistībā ar sadarbību ar Āfriku attīstības jomā.
Es arī uzskatu, ka ir dīvaini, ka ziņojumā ir aicināts saskaņā ar Eiropas zilās kartes shēmu mazināt afrikāņu piesaisti no nozarēm, kurās šie speciālisti ir vajadzīgi Āfrikā. Redziet, tā ir visas zilās kartes sistēmas būtiska daļa. Zilās kartes problēma ir — tā organizē tieši tā intelektuālā darbaspēka aizplūšanu, kas ir absolūti nepieciešams jaunattīstības valstu attīstībai. Mēs piesaistām šos cilvēkus, un tas nozīmē, ka problēmas Āfrikā pasliktinās un ka uz Eiropu ir vēl lielāka imigrācija. Tas ir ļoti svarīgi, un tāpēc mums par to būtu jādiskutē tā vietā, lai tam ziņojumā veltītu tikai vienu sadaļu.
Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). (PL) – (iesākumā bija izslēgts mikrofons) … ir visaptverošs instrumentu kopums, lai palīdzētu Āfrikas valstīm to attīstībā. Tas ir visaptverošs pasākumu kopums, jo daudzajām problēmām, kas izveidojušās Āfrikā, var būt rezultāti, tikai īstenojot vispusīgus risinājumus.
Ko līdz šim esam ieguvuši? Dažos pēdējos gados mēs esam pieredzējuši, ka Ķīna izrāda lielu interesi par Āfriku un tur īsteno plašu ieguldījumu politiku. Šādas iniciatīvas veicinās kontinenta attīstību, bet tikai tad, ja labklājības veidošanā būs iesaistīti afrikāņi, sevišķi vietējie iedzīvotāji, nevis darbinieki no ārvalstu uzņēmumiem, kas tur iegulda.
Eiropas Savienības panākumu pamatā ir ekonomisko šķēršļu pakāpeniska likvidēšana. Tai ir jāatbalsta atsevišķu valstu ekonomikas attīstība, lai attīstītu savstarpēju sakaru tīklu un lai palielinātu Āfrikas produktu pieejamību pasaules tirgū.
- Ziņojums: Alexander Graf Lambsdorff (A6-0132/2009)
Charles Tannock (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es tāpat kā britu konservatīvo delegācija atturējos balsot par Lambsdorff kunga ziņojumu par ES prioritātēm ANO Ģenerālās asamblejas 64. sesijā. Mana partija noteikti atbalsta ANO darbu, kaut arī uzskata, ka tā ir nepilnīga organizācija, kurā vajadzīgas reformas. Tomēr šajā ziņojumā bija minēti vairāki punkti, kuriem britu konservatīvie noteikti nepiekrīt, piemēram, Starptautiskās Krimināltiesas nozīmībai un Apvienotās Karalistes un Francijas pastāvīgo vietu likvidēšanai Drošības padomē, aizstājot tās ar vienu pastāvīgo vietu Eiropas Savienībai. Mēs arī uzskatām, ka nāvessoda piemērošana pilngadīgām personām ir atsevišķu dalībvalstu sirdsapziņas jautājums, un šajā sakarā mums nav partijas politiskā virziena. Tāpēc mēs kopumā atturējāmies.
Gay Mitchell (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlos paust viedokli saistībā ar Martens kundzes ziņojumu.
Iesākumā ļaujiet man pateikt, ka Lisabonas līgums nav neizbēgama neveiksme un ir muļķība tā teikt. Divdesmit sešas no divdesmit septiņām Eiropas Savienības dalībvalstīm to ratificēs vai ir ratificējušas, tai skaitā Apvienotās Karalistes parlaments. Žēl, ka britu deputāti dažos savos komentāros šeit neievēro paši savu parlamentu.
Īrijas iedzīvotāji pauda konkrētas bažas par dažiem jautājumiem, un Īrijas valdība un parlaments cenšas tos izskaidrot. Ja mēs saņemsim šos skaidrojumus un iedzīvotāji otrajā referendumā vēlāk šajā gadā nobalsos “par”, vai viņi nāks šeit ar savām rūķīšu cepurēm un tikpat pārliecīgā veidā šeit uzstāsies gluži kā iepriekšējā referenduma laikā? Lai īru problēmas risina Īrija! Mums nav vajadzīgs nekāds šāda veida atbalsts no cilvēkiem, kurus tikai pēc 700 gadiem dabūjām laukā no mūsu valsts!
Saistībā ar Lisabonas līgumu ļaujiet pateikt, ka Eiropas Savienības iedzīvotāji nākamajā paaudzē veidos 6 % no pasaules iedzīvotāju skaita. Ķīna un visas šīs valstis būs ļoti spēcīgas.
Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos paskaidrot, kāpēc atturējos no balsošanas par Hutchinson kunga ziņojumu. Kā ĀKK un ES asamblejas loceklis es piekrītu, ka attīstības palīdzība ne vienmēr ir efektīva. Tā nav labi koordinēta, un tai ir lielas administratīvās izmaksas. Referents norāda, ka partnervalstis ne vienmēr rīkojoties atbilstīgi attīstības stratēģijai, bet valsts atbalsts esot vienīgais efektīvais instruments — es tam piekrītu —, kaut arī, protams, tam vajadzētu būt paredzamākam. Es noteikti uzskatu, ka mums pirmām kārtām ir jāsaskaņo prioritātes ar citiem finansiāla atbalsta sniedzējiem, piemēram, ASV un valstīm, kuras atbalsta savas bijušās kolonijas. Referents arī par zemu ir novērtējis Ķīnas ieguldījumu politikas ietekmi uz jaunattīstības valstīm. Šī politika neievēro ne Tūkstošgades attīstības mērķus, ne citus mērķus, bet ievēro tikai un vienīgi Ķīnas komerciālās intereses.
Nirj Deva (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos apsveikt savu kolēģi Hutchinson kungu saistībā ar izcilo ziņojumu, kuru viņš ir sagatavojis par ļoti svarīgu tematu. Komisija un Eiropas Savienība piešķir jaunattīstības valstīm ārkārtīgi lielu naudas daudzumu, no kura lielākā daļa tiek Āfrikai. Aptuveni 50 % Āfrikas iedzīvotāju joprojām dzīvo, tērējot mazāk par 1 ASV dolāru dienā, un 75 % AIDS upuru visā pasaulē ir no Āfrikas.
Ņemot vērā šo drausmīgo statistiku, ir pareizi, ka mums jāsniedz atbalsts Āfrikai, lai nodrošinātu tīru dzeramo ūdeni un ļautu Āfrikas iedzīvotājiem attīstīties ilgtspējīgā veidā. Tomēr, kad mēs piešķiram naudu Āfrikas valdībām, ko Komisija pašlaik dara saskaņā ar tā dēvēto “budžeta atbalstu”, mums ir arī jāuzstāj, lai Āfrikas valstīm piešķirto budžeta atbalstu ļoti rūpīgi pārbauda šo valstu parlamenti un lai finanšu nolīgumi, kas tiek parakstīti starp Komisiju un Āfrikas valstīm, ir atklāti publiskām pārbaudēm un pārredzamībai Āfrikas un ĀKK valstu parlamentos. Tas ir ļoti svarīgs aspekts, kas jāuzsver, lai aizsargātu Eiropas nodokļu maksātāju naudu.
David Sumberg (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, mēs visi šajā sēžu zālē atbalstām mākslu un mākslas un izglītības veicināšanu mūsu valstīs. Es ceru, ka neviens tam neiebildīs.
Tomēr šī ziņojuma problēma ir tā, ka tas atkal aicina veidot ES perspektīvu, un tas nav atbilstīgi. Eiropas Savienības daudzveidība ir tā, ka visām dažādajām nacionālajām valstīm ir dažādas kultūras, dažādas vēstures un dažāda izcelsme, un tāpēc man šķiet svarīgi, lai māksla un izglītība ir jautājums, ko nosaka valsts līmenī. Tā nav joma, kurā jāiejaucas Eiropas Savienībai vai Eiropas Parlamentam.
“Lai uzplaukst tūkstošiem ziedu”, šķiet, bija slavenā frāze. Tad ļausim Eiropas Savienībā uzplaukt vismaz 27 ziediem, bet ļausim tiem uzplaukt atsevišķi. Es uzskatu, ka, ja mēs tā darīsim, tie zels daudz labāk un dzīvos daudz ilgāk.
Hannu Takkula (ALDE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties Badia i Cutchet kundzei par viņas ziņojumu.
Pēc Sumberg kunga poētiskās runas es vēlētos pateikt, ka ir ļoti svarīgi, lai kultūras zieds varētu uzplaukt visā pilnībā, un tas ietver Eiropu. Ir būtiski, lai izglītībā uzmanība nebūtu pievērsta tikai zināšanām un eksāmeniem, bet tiktu arī paturēta prātā cilvēku izaugsmes nozīmība. Kultūra, māksla un sports ir ļoti svarīgi, ja vēlamies veidot visu personību.
Šajā saistībā ir tikai pareizi valsts skolu sistēmām atklātā koordinācijas procesā atgādināt par nepieciešamību darba grafikā iekļaut augstāko mākslas izglītību, un tajā ir jāietver Eiropa, jo Eiropa ir labi zināma savas daudzveidības, plurālisma, spēcīgo mākslas tradīciju un kultūras dēļ. Mums ir arī lietderīgi iepazīt citu valstu kultūras un Eiropas kultūras izcilākās personības dažādās kultūras jomās.
Ewa Tomaszewska (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas mākslas universālā būtība parāda, ka skolām ir jāatdod atpakaļ to uzdevums kā kultūras izplatīšanas galvenajiem centriem. Tā ir iespēja demokratizēt kultūras pieejamību. Kultūras izglītība attīsta jūtīgumu un atver radošo potenciālu. Tai ir jābūt obligātam priekšmetam skolu mācību programmās visos attīstības līmeņos.
Eiropas Mākslas un inovāciju gads ir teicama iespēja, lai mākslai atdotu tai pienācīgo vietu — arī izglītībā — un varētu novērtēt tās integrējošo būtību. Atsevišķu reģionu tradicionālās kultūras identitāšu aizsardzība un iespēja uzzināt par tām, pateicoties mobilitātei, arī kultūras izglītības jomā, ir vēl viena radošas attīstības iespēja.
Tāpēc tik liela nozīme ir Kopienas mobilitātes sistēmas izveidei eiropiešiem, kuri ir iesaistīti mākslas un radošajā darbībā. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu, kaut arī vēlētos iebilst pret debašu paātrinātu procedūru saistībā ar šo dokumentu un tā pieņemšanu gandrīz bez debatēm.
Avril Doyle (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es vienmēr esmu uzskatījusi, ka labs sports ir māksla. Vai es varētu par mākslas piemēru Eiropas Savienībā uzskatīt Īrijas apvienotās regbija komandas uzvaru Millenium stadionā Kārdifā pagājušajā sestdienā, kurā mēs uzvarējām velsiešus sporta un mākslinieciskas izcilības paraugspēlē, kas nav pielīdzināma nevienai citai? Mēs esam uzvarējuši arī angļus, frančus, itāliešus un skotus. Šī Īrijas apvienotā komanda uzvarēja Six Nations čempionātā, iegūstot Grand Slam titulu. Sports ir māksla, māksla ir sports. Mums ir jāatzīst šis brīnišķīgais sasniegums.
Priekšsēdētājs. − Doyle kundze, ja es būtu zinājis, ka pieminēsiet to, ka Itālijas komanda čempionātā ieguva pēdējo vietu, es nebūtu jums ļāvis runāt par šo jautājumu.
Dimitar Stoyanov (NI). – (BG) Es uzstājos, lai paskaidrotu, kāpēc partijas Attack delegācija balso pret šo ziņojumu.
Tas noteikti nav to daudzo pozitīvu aspektu dēļ, kas tajā izvirzīti no iestāžu darba pārredzamības viedokļa. Mēs, protams, atbalstām Eiropas Savienības iestāžu darba pārredzamību, bet mēs esam pret to, ka šo pārredzamību var sasniegt, vienīgi pieņemot Lisabonas līgumu un atkal iekļaujot šo, mūsuprāt, jau “mirušo” līgumu darba kārtībā, kurā ir daudz šādu jaunu ziņojumu, kas citādi ieņem atšķirīgu nostāju vai risina atšķirīgu jautājumu.
Turklāt saistībā ar Lisabonas līgumu mēs esam pret šī līguma pieņemšanu, jo tas Turcijai dos iespēju kļūt par ES dalībvalsti. Turcijas dalība Eiropas Savienībā nozīmē Bulgārijas ekonomisku un demogrāfisku nāvi. Tāpēc mēs balsojām pret šo ziņojumu.
David Sumberg (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, kad es ieraudzīju šī ziņojuma nosaukumu — “Aktīvs dialogs ar pilsoņiem par Eiropu”, es domāju, ka tas ir sava veida joks, jo šāds temats varētu būt, ja tikai būtu aktīvs dialogs ar Eiropas iedzīvotājiem. Dialoga būtība ir tā, ka tas nav monologs — jums jāieklausās Eiropas iedzīvotāju teiktajā. Eiropas iedzīvotāji Nīderlandē, Francijā un Īrijā attiecībā uz Lisabonas līgumu ir ļoti skaidri pateikuši, ka viņi nevēlas šo līgumu.
Tāpēc, ja šis Parlaments un visas Eiropas iestādes vēlas dialogu ar saviem pilsoņiem, kas ir laba doma, tad, lai tie bez atrunām sludina, ka tas ir dialogs, uz kuru tie atbildēs, un ka tie ieklausīsies iedzīvotāju teiktajā. Tā ir pilnīga laika tērēšana šajā Parlamentā pat debatēt vai gatavot ziņojumus, vai balsot par dialoga ideju, ja kolektīvi — un tā ir tiesa šajā Parlamentā — tas atsakās atzīt to, kas tam ir pateikts, un atsakās uz to reaģēt. Tas ir šī Parlamenta trūkums.
Marian Harkin (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, šis ir ļoti svarīgs ziņojums — es piekrītu referentam, ka, iespējams, mēs būtu varējuši būt drosmīgāki un būtu varējuši tērēt mazliet vairāk.
Kā deputāts no valsts, kurā tiek balsots par katru atsevišķu līgumu, es skaudri apzinos, ka ir jāturpina aktīvs dialogs ar iedzīvotājiem. Mana pieredze rāda, ka arvien vairāk cilvēku zaudē ticību un uzticēšanos iestādēm. ES ir milzīga institūcija, un mums ir liela atbildība nodrošināt, lai mūsu darbības pamatā ir šis aktīvais dialogs.
Es it sevišķi atbalstu 32. punktu un pateicos referentam par mana grozījuma atbalstīšanu saistībā ar to, ka Eiropas Brīvprātīgo kustības gads 2011. gadā būs lieliska iespēja Eiropas iestādēm sazināties ar pilsoņiem.
Mēs esam aicinājuši Komisiju iesniegt atbilstīgu tiesību aktu par gatavošanos 2011. gadam, un tās locekļi ir sākuši to darīt. Tagad mums ir jānodrošina, lai mums būtu jēgpilns dialogs ar 100 miljoniem brīvprātīgo visā Eiropas Savienībā, un jānodrošina, lai viņu uzskati un viedokļi veidotu visu jauno plānu, politikas jomu un programmu pamatu un lai aktīvs dialogs ar iedzīvotājiem garantētu spēcīgu un stabilu Eiropas Savienību.
Hannu Takkula (ALDE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, Hegyi kunga ziņojums ir izcils un nepieciešams. Mums ir vajadzīgs aktīvs dialogs starp Eiropas nācijām un iedzīvotājiem. Mums ir vajadzīga sapratne abās pusēs. Mums ir arī vajadzīga tolerance, lai mēs būtu gatavi uzklausīt, kas ir sakāms dažādiem cilvēkiem. Mums tas ir vajadzīgs šajā Parlamentā, Eiropas Parlamentā.
Manuprāt, bija ļoti skumji, ka daži deputāti izgāja no šīs zāles, kad runāja prezidents Klaus kungs, un ka tas notiek pašreizējās Čehijas prezidentūras laikā. Vai viņi nav gatavi uzklausīt atšķirīgu pilsoņu, prezidentu, iestāžu un personu uzskatus par Eiropas jautājumiem kopumā?
Mums ir jābūt gataviem uzklausīt dažādus viedokļus. Mums ir vajadzīga mijiedarbība un dialogs, un tas mums ir vajadzīgs arī vietējā līmenī, lai sabiedrība var sajust, ka tā ietekmē jautājumus, un lai tai nebūtu priekšstata par Eiropas Savienību tikai kā par nelielas elites diskusiju klubu. Es atbalstu priekšlikumu, ka ir jāpalielina aktīvs un tolerants visas Eiropas mēroga dialogs visos līmeņos. Tas ir tas, kas mums patiešām vajadzīgs.
Nirj Deva (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, šajā ekonomiskajā krīzē pa ceļam uz forumu notika kaut kas ļoti dīvains, kā mēdz teikt. Eiropas iedzīvotāji nevērsās pie Eiropas Savienības, lai tā viņus glābtu no ekonomiskās krīzes. Viņi vērsās pie savām dalībvalstīm un nacionālajām valdībām, lai tiktu glābti no ekonomiskās krīzes. Cilvēks, kurš apgalvo, ka ir izglābis pasauli, šeit ieradīsies pēc pāris stundām, bet par to mazliet vēlāk, tieši pie valstu valdībām — gan Parīzē, Londonā, Vašingtonā, gan Romā — vēršas šo valstu pilsoņi (kuriem arī tiek teikts, ka viņi ir Eiropas pilsoņi), meklējot glābiņu, nevis pie šīs daudz lielākās organizācijas, ko sauc par ES.
Vai varu jautāt, kāpēc tā notika? Vai varu aicināt tos, kuri nepārtraukti runā par to, ka ES ir šis brīnišķīgais mehānisms, pašiem sev uzdot šo jautājumu? Es jums varu sniegt atbildi. Atbilde ir tā, ka nav tautas, nav saiknes starp ES iestādēm un iedzīvotājiem. Iedzīvotāji joprojām vēršas pie savām nacionālajām valdībām, lai meklētu glābiņu.
Ewa Tomaszewska (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, es protestēju pret veidu, kādā šis ziņojums tiek izskatīts. ES dalībvalstu iedzīvotāju uzticības veidošana saistībā ar Eiropas iestādēm nenozīmē to, ka vienkārši ir jābūt informētiem par to stratēģijām un darbību, kas bieži tā nav. Galvenais ir sajūta, ka lēmums tiek pieņemts kopīgi, ka ir iespēja izteikties Eiropas Savienībā, ka netiek pārkāptas līgumos piešķirtās tiesības.
Eiropas iedzīvotāju debates, kas tiek organizētas visās ES dalībvalstīs, ir labākais veids, kā no jauna pārliecināt iedzīvotājus, ka notikumi Eiropas Savienībā patiešām ir atkarīgi no tās dalībvalstu pilsoņiem. Tas ir labākais veids, kā nepieļaut, lai nejustos piekrāpti tie aptuveni 100 cilvēki, kas iesaistīti to svarīgāko uzdevumu izstrādē, kuri jāīsteno ES iestādēm visu poļu vārdā. Ir nopietni jāizskata vēlmju saraksts. Tas arī attiecas uz to debašu dalībnieku sagatavotajiem dokumentu projektiem, kas ir no citām valstīm. Tas arī padara vēl jo pārsteidzošāku jebkādas reālas diskusijas bloķēšanu saistībā ar jautājumu par dialogu ar pilsoņiem Eiropas Parlamenta forumā.
Martin Callanan (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, šis ziņojums ir par aktīvu dialogu ar pilsoņiem, un labākais aktīva dialoga veids ar Eiropas pilsoņiem ir tāds, kura pamatā ir viņu uzklausīšana demokrātiskos balsojumos. Ir ļoti ironiski, ka šajā Parlamentā tiek pieņemts šis ziņojums, vienlaikus pilnībā ignorējot dažus demokrātiskus lēmumus, kas ir pieņemti dalībvalstīs. Nav brīnums, ka Eiropas Savienība ir tik nepopulāra manā vēlēšanu apgabalā Anglijas ziemeļaustrumos un citur Eiropā. Tās idejai par demokrātisku dialogu ir tikai viens veids — ES neieklausās tajā, kas iedzīvotājiem sakāms, bet tikai norāda viņiem, ko tie var domāt un kā tie var balsot.
Ja atskatāmies uz pēdējiem 10 gadiem, tad redzam, ka Francija, Nīderlande un tagad Īrija — divkārt — ir balsojušas, lai piebremzētu Eiropas lielāku integrāciju, un tomēr ES ir pilnībā ignorējusi to viedokļus.
Mēģinot ieklausīties tikai tajās NVO, kuras finansē ES, kā mēs varam atspoguļot tautas vēlētāju viedokli? Labākais dialoga veids ar pilsoņiem ir viņus uzklausīt brīvos, demokrātiskos balsojumos un referendumos.
Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka tad, kad mēs runājam par aktīvu dialogu ar pilsoņiem par Eiropu, pastāv nepareizs priekšstats, jo mēs bieži jaucam dialogu ar pilsoņiem ar dialogu ar pilsonisko sabiedrību. Mēs bieži jaucam dialogu ar pilsoņiem ar dialogu ar organizācijām, kuras pilnībā vai daļēji finansē Komisija. Patiesībā mums ir ES iestādes, kas runā ar organizācijām, kuras finansē Komisija, kas galu galā nozīmē nodokļu maksātāju nauda.
Tātad, kad mēs patiesībā dodam pilsoņiem tiesības izteikties — kā mēs to darījām par Konstitūciju Francijā un Nīderlandē un par Lisabonas līgumu Īrijā — un viņi pasaka “nē”, ko mēs darām? Mēs pilnībā ignorējam balsojuma rezultātu! Kad iedzīvotāji ir pateikuši “nē”, dialogs nenozīmē, ka viņiem jāliek balsot vēlreiz un vēlreiz, un vēlreiz, līdz tiek iegūts vēlamais rezultāts. Tas nav dialogs. Tā ir atteikšanās no demokrātijas. Ir pienācis laiks patiesi iesaistīties aktīvā dialogā ar pilsoņiem.
Jim Allister (NI). - Priekšsēdētāja kungs, pēc pieciem gadiem šajā Parlamentā ir maz ziņojumu, kas var pārsteigt. Bet man ir jāsaka, ka mani pārsteidza šī ziņojuma viedokļu tīrā augstprātība un tīšais apvainojums tiem, kuri uzdrošinās nemainīt viedokli un pakalpīgi neapstiprināt Eiropas projektu. Pateikt šajā ziņojumā, kā tas ir darīts, ka mazāk izglītotie, visticamāk, pretosies turpmākai Eiropas integrācijai, ir pārdrošs apvainojums un neiedomājami liela augstprātība.
Patiesībā tieši tie, kuri ir papūlējušies izlasīt ES Konstitūciju vai Lisabonas līgumu un izglītoties saistībā ar tiem, visticamāk, balsos pret. Par to drīzāk balsos tie, kuri nekad nav pat papūlējušies izlasīt šos dokumentus un vienkārši pieņem propagandu, piemēram, komisāri. Tāpēc es noraidu šajā ziņojumā pausto apvainojumu.
Atbildot uz Mitchell kunga pirmo dusmu izvirdumu — viņa republikāņa dusmu izvirdumu par to, ka Īrijas salā 700 gadus ir mēģināts tikt vaļā no britiem —, es vēlētos arī pateikt, ka viņam vajadzētu būt priecīgam, ka viņiem tas neizdevās pilnībā, jo viņam vajadzēja dažu britu palīdzību no Ziemeļīrijas, lai uzvarētu Six Nations regbija čempionātā.
Neena Gill (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par šo ziņojumu negribīgi nevis to muļķību dēļ, kas tikko izskanēja no šī Parlamenta otras puses, bet tāpēc, ka piekrītu referenta Hegyi kunga bažām.
Šo ziņojumu patiešām ir gremdējuši tie šajā Parlamentā, kuri nevēlas, lai būtu aktīvs dialogs ar Eiropas pilsoņiem. Man aktīvs dialogs nenozīmē glancētas brošūras, un es uzskatu, ka Komisijas darbība šajā jomā ir bijusi neveiksmīga. Tai nav izdevies aktīvi iesaistīt pilsoņus un veidot saikni ar tiem. Tai nav izdevies skaidri radīt labāku izpratni par to, kā darbs ES līmenī risina daudzus reālus jautājumus, kas ietekmē pilsoņu ikdienas dzīvi. Es ceru, ka šī ziņojuma rezultātā Komisija to pārskatīs un ierosinās radošākus veidus, kā risināt šo jautājumu.
Jim Allister (NI). - Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, jo tajā ir izvirzīti jautājumi, par kuriem jādiskutē.
Es it sevišķi atbalstu referenta uzskatus, ka lauku attīstības pasākumi nedrīkst atņemt resursus, kas paredzēti tiešajiem maksājumiem lauksaimniekiem. Tādēļ es pievienojos jautājumam par to, vai lauku attīstības finansējumam vispār jābūt saistītam ar kopējo lauksaimniecības politiku, jo tas neizbēgami atņem lauksaimniekiem iepriekšējās finansējuma metodes. Turpretim tad, ja tā būtu kohēzijas finansējuma neatņemama daļa, nebūtu šādas iespējas piesavināties lauksaimniecības līdzekļus.
Tādēļ es atzinīgi vērtēju ziņojumā pausto, ka lauku attīstības politikas atbalsta pasākumos galvenajai uzmanībai ir jābūt pievērstai lauksaimniecībā nodarbinātajiem iedzīvotājiem. Šis līdzsvars ir izkropļots daudzās lauku attīstības programmās, arī tajās, kas attiecas uz manu Ziemeļīrijas reģionu.
Kathy Sinnott (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par šo ziņojumu un to vērtēju atzinīgi. Ilgu laiku mēs domājām, ka vienīgais, kas mūs ietekmē, ir tas, ko mēs norijam. Es uzskatu, ka darbs, kas paveikts saistībā ar šo ziņojumu, patiešām uzsver to, ka jebkas, ko uzklājam uz savas ādas, nokļūst mūsu ķermenī tikpat efektīvi kā tad, ja to apēdam.
Palielinās to slimību skaits, kas skar tieši sievietes, piemēram, krūts vēzis, fibromialģija, mialģiskais encefalomielīts u.c. Es uzskatu, ka pašlaik mums ir jādara vairāk, nevis tikai jāpārliecinās, ka kosmētika ir drošāka, mums ir arī jāsāk veikt reāla pētniecība par dažu kosmētiskas sastāvdaļu saistību ar šāda veida slimībām, kas skar sievietes, un arī jāmēģina radīt drošāka kosmētika, jo, protams, mēs visas vēlamies turpināt izmantot kosmētiku.
Neena Gill (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju šo konkrēto ziņojumu, jo kosmētikas testēšana ir jautājums, kas rada bažas daudziem vēlētājiem manā reģionā, Rietummidlendā, un es esmu saņēmusi daudzas vēstules par šo jautājumu. Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu un atbalstīju to, jo tajā ir noteikti visas Eiropas standarti saistībā ar iespējami kaitīgu materiālu izmantošanu, kā arī noteikti standarti kosmētikas ražotāju apgalvojumu pārbaudēm, bet mums ir vajadzīgi līdzīgi standarti apgalvojumiem par izmēģinājumiem ar dzīvniekiem. Iepriekšējā reizē, kad izskatījām šo ziņojumu, mēs apspriedām izmēģinājumus ar dzīvniekiem zinātniskiem nolūkiem. Tagad mums ir svarīgs instruments, lai uzlabotu patērētāju izpratni par kosmētikas sastāvdaļām, ko tikai uzlabotu uzmanības pievēršana izmēģinājumiem ar dzīvniekiem.
Kathy Sinnott (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par šo ziņojumu un par biocīdo produktu stingrāku kontroli, bet es vēlētos izmantot šo iespēju, lai norādītu, ka Īrijā mēs legāli novadām ūdenī toksisku piesārņotāju — biocīdu produktu, ko sauc par fluorīdu. Es vēlos apsveikt Komisiju par apspriežu procedūras uzsākšanu, kurā tā aicina iesniegt zinātniskus pētījumus, sabiedrības viedokļus u.c. par dzeramā ūdens piesārņošanu ar toksisku sastāvdaļu, ko sauc par fluorīdu.
Avril Doyle (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret šo ziņojumu, jo es uzskatu, ka tas ir vājinājis Komisijas priekšlikumu piemērot lielākas akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem. Pētījumi ir konsekventi pierādījuši, ka visefektīvākais un pastāvīgākais veids, kā veicināt iedzīvotāju atteikšanos no tabakas patēriņa, ir nodokļi.
Pētījumi Īrijā, kurus veikusi University College Cork, liecina, ka pēc smēķēšanas pilnīgas aizliegšanas darbavietās, kas tika ieviesta 2004. gadā, nākamajā gadā šajā teritorijā par 11 % samazinājās to pacientu skaits, kuri slimnīcās tika uzņemti sirdslēkmes dēļ. Īrijai ir arī vislielākais akcīzes nodoklis tabakai Eiropas Savienībā, kas ir 4,99 eiro vienai 20 cigarešu paciņai, un tāpēc cena par vienu paciņu ir vairāk nekā 8 eiro.
Preventīvas cenu noteikšanas un nodokļu aplikšanas apvienotas pieejas priekšrocības, smēķēšanas aizliegumi, sabiedrības izglītošanas kampaņas un nikotīna aizstāšanas terapiju lielāka pieejamība cilvēkiem, kuri vēlas atmest smēķēšanu, rada neizmērojamu labvēlīgu ietekmi uz veselību un tādējādi uzlabo visas sabiedrības veselību.
Čehija ir vienīgā ES dalībvalsts, kurai vēl jāratificē ANO Pamatkonvencija par tabakas kontroli, un tomēr tabaka ir cēlonis vairāk nekā miljonam nāves gadījumu Eiropas Savienībā. Vai jūs kā mūsu Parlamenta priekšsēdētājs varētu mūsu visu vārdā pieprasīt Padomes Čehijas prezidentūrai labot šo nopietno nolaidību līdz prezidentūras termiņa beigām?
Richard Corbett (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, šķiet, ka daudzi otrā pusē izmanto balsojuma skaidrojuma procedūru par vairākiem ziņojumiem tā vietā, lai runātu par Lisabonas līguma ratifikāciju. Šajā saistībā viņi nepamatoti apgalvo, ka iedzīvotāji ir balsojuši pret Lisabonas līgumu un ka mēs nevēlamies viņos ieklausīties.
Nemaz nerunājot par to, ka Lisabonas līgums ir jāratificē dalībvalstīm, nevis mums, tas, protams, ir pilnīgi nepareizi. Viena dalībvalsts ir pateikusi “nē”, mēs ieklausāmies, un, patiesi, mums ir jāieklausās. Citas dalībvalstis ir norādījušas, ka vēlas dzirdēt, kādi ir šī noraidījuma iemesli, lai ņemtu to vērā un, pamatojoties uz to, turpinātu virzīties uz priekšu. Bet, kad Dover kungs pat neizprot atšķirības starp Konstitucionālo līgumu un Lisabonas līgumu un runā par to, ka Francija un Nīderlande noraidīja šo līgumu, viņš ērti aizmirst norādīt uz tām valstīm, kurās līgums referendumos ir atbalstīts.
Mēs negribam uzklausīt tikai strīda vienu pusi. Mēs vēlamies uzklausīt abas puses un pārvarēt plaisu, atrast katrai dalībvalstij pieņemamu risinājumu. Viņi grib dzirdēt tikai tos iedzīvotājus, kuri balsoja pret. Tieši viņi ir vainojami Eiropas tautu neuzklausīšanā. Tieši viņi nepieņem demokrātiskus rezultātus, tikai tos rezultātus, kas viņiem ir noderīgi, nevis visu dalībvalstu kopējo situāciju.
Marian Harkin (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, es pilnībā atbalstu šī ziņojuma 5. apsvērumu. Es pašlaik esmu iesaistīta šādā lietā Īrijā, kurā māte ar savām divām meitām ir aizbēgusi no savas dzimtās valsts Nigērijas pēc tam, kad viņas vecākā meita nomira sieviešu dzimumorgānu izkropļošanas (SDI) dēļ. Pašlaik viņas lietu izskata Eiropas Cilvēktiesību tiesā, un tiesa ir nosūtījusi vēstuli Īrijas valdībai, norādot, ka ir vai nu jāaizstāv šī lieta, vai arī jāpanāk tas, ko viņi dēvē par mierizlīgumu.
5. apsvērumā ir norādīts, ka sieviešu dzimumorgānu izkropļošana ir cilvēktiesību pārkāpums un ka arvien vairāk vecāku patvēruma pieprasījumi tiek pamatoti ar iespējamiem draudiem savā valstī par to, ka viņi nav piekrituši bērnam veikt SDI. Es ceru, ka Cilvēktiesību tiesa ņems vērā mūsu paziņojumu, pieņemot spriedumu šajā lietā.
Visbeidzot, es piekrītu Corbett kungam, ka šodien ir daudz runāts par demokrātiju, bet — tiem, kas grib veltīt laiku un spēkus —, ja saskaita cilvēkus, kuri ir balsojuši par Konstitūciju un Lisabonas līgumu visos referendumos Eiropā, tad vairāk par 27 miljoniem Eiropiešu ir teikuši “jā” un 24 miljoni ir teikuši “nē”. Tā ir demokrātija darbībā.
Eleonora Lo Curto (PPE-DE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, paldies par iespēju uzstāties. Es vēlētos paust pilnīgu atbalstu tam, ka šis Parlaments šodien ir pievērsis uzmanību tik svarīgiem jautājumiem kā tiesības uz veselību, tiesības uz seksuālo identitāti, tiesības uz garīgās veselības aizsardzību un sievietes fizisko un garīgo neaizskaramību, ko ļoti bieži pārkāpj šī ginefobiskā prakse.
Kā tikko dzirdējāt no deputātes, kura runāja pirms manis, Eiropa izceļas ar savu apņemšanos ievērot cilvēktiesības. Bērni un sievietes mirst tieši šādas prakses dēļ, kas ir pilnīgi nepieņemama. Eiropa veiksmīgi darbojas, lai paustu šādu apņemšanos un demonstrētu tās lielo atbildību, aicinot nodrošināt, lai tiesību akti tiek saskaņoti atbilstīgi šīm nostādnēm.
Kathy Sinnott (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs, es ar lielu prieku būtu balsojusi par Muscardini kundzes ziņojumu par cīņu pret sieviešu dzimumorgānu izkropļošanu, jo es daudzus gadus atbalstu šīs barbariskās prakses aizliegšanu un es arī atbalstu šīs ģimenes lietu, jo viņām draud šī prakse, ja tās atgriezīsies dzimtajā valstī.
Tomēr, kā tas parasti notiek, kolēģi izmanto izkropļotu meiteņu un sieviešu smago stāvokli, lai vēlreiz veicinātu aborta jautājumu, šajā ziņojumā slepus iekļaujot “seksuālo un reproduktīvo tiesību” mantru.
(Pēc G. Mitchell balsojuma labojuma par šo ziņojumu, kurā atspoguļots teksta galīgais variants, viņa mutiskais balsojuma skaidrojums vairs nav piemērojams.)
Milan Gaľa (PPE-DE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties savam kolēģim Graça Moura kungam no Kultūras un izglītības komitejas par viņa darbu saistībā ar šī ziņojuma projektu, kuru es balsojumā atbalstīju. Tas ir saistīts ar dokumentiem, ko mēs jau esam iepriekš izskatījuši Eiropas Parlamentā. Paplašināšana ir veicinājusi ES valodu daudzveidību. Pašlaik mēs runājam 23 valodās un vēl 60 papildu dialektos reģionos vai grupās.
Globalizācija un emigrācija veicina Eiropas daudzo valodu lietošanu katru dienu. Tāpēc valodu daudzveidība neapšaubāmi ir viena no Eiropas Savienības raksturīgākajām iezīmēm, kas ietekmē tās pilsoņu sociālo, kultūras un profesionālo dzīvi, kā arī dalībvalstu ekonomisko un politisko darbību. Es uzskatu, ka Komisijas paziņojums šajā jomā ir ārkārtīgi svarīgs. Es piekrītu referentam, ka ES valodu un kultūras neviendabīgums ir milzīga konkurences priekšrocība un ka mums noteikti jāatbalsta valodu mācīšanas un skolu kultūras apmaiņu programmas.
Michl Ebner (PPE-DE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, saistībā ar Graça Moura kunga ziņojumu man jāatzīst, ka mans kolēģis ir paveicis lielisku darbu. Es tikai vēlējos norādīt uz Reglamenta neievērošanu saistībā ar šo sistēmu — Muscardini kundze šodien to jau pieminēja —, es ceru, ka nodosit mūsu prasības, lai nebūtu iespējams balsot par diviem patiesībā identiskiem ziņojumiem un tādējādi sodīt referentu. Tas šajā gadījumā ir noticis ar mani, un es neko tādu nevēlējos.
Tieši šī iemesla dēļ es vēlētos vēlreiz uzsvērt ļoti pozitīvo darbu, ko paveicis mūsu kolēģis Graça Moura kungs, kaut arī pēc tam tika pieņemta otra rezolūcija, par kuru es arī balsoju. Mans balsojums nebija Graça Moura kunga ziņojuma noraidījums; gluži pretēji.
Hannu Takkula (ALDE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos pateikties Graça Moura kungam par viņa teicamo darbu. Viņš ir no visas sirds veltījis sevi šiem valodas jautājumiem, un pilnīga taisnība, ka valoda ir pamattiesības. Valoda ir cilvēka identitātes pamatā, un tāpēc mums Eiropas Savienībā ir jākopj daudzvalodība.
Tomēr sākotnējā ziņojuma vietā mēs balsojām par alternatīvu rezolūciju. Es pats piedalījos alternatīvās rezolūcijas sagatavošanās, un varbūt ir piemērots brīdis minēt, kāpēc mēs uzsākām alternatīva projekta izstrādi lielu atzinību pelnījušajam Graça Moura kunga darbam. Iemesls bija tas, ka mēs jo sevišķi vēlējāmies garantēt minoritāšu valodu statusu.
Kā mēdz teikt, mēs Eiropā esam tikai tik stipri, cik mūsu vājākais posms — kas ir mūsu sabiedrības trūcīgākie iedzīvotāji. Tāpēc mums ir jānodrošina, lai minoritāšu grupas, piemēram, sāmi manā valstī Somijā, saglabā tiesības izmantot savu dzimto valodu un saņemt pamatpakalpojumus savā dzimtajā valodā. Mums ir jāuzņemas par viņiem atbildība tāpat kā par pārējiem vietējiem iedzīvotājiem. Šī iemesla dēļ ir ļoti svarīgi, lai Eiropas Savienība izpilda savu kultūras pienākumu un nodrošina visu valodu, arī minoritāšu valodu, dzīvotspēju.
Frank Vanhecke (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, kaut arī beigās pieņemtā alternatīvā rezolūcija par daudzvalodību Eiropā bija daudz labāka par mums iesniegto sākotnējo tekstu, pēc pārdomām es tomēr balsoju pret to; galu galā abās rezolūcijās — pieņemtajā un sākotnējā — tiek aicināts atbalstīt Eiropas Valodu daudzveidības aģentūru. Lai arī tas patiesi var labi izklausīties un es principā to atbalstītu, pēc tam es turpinu lasīt un redzu, ka, piemēram, imigranti no valstīm ārpus Eiropas ir jāmudina šeit turpināt lietot savu dzimto valodu, ka Eiropas Parlaments pat aicina skolu mācību programmās iekļaut ārvalstu minoritāšu vai ārvalstu izcelsmes minoritāšu valodas un aicina dalībvalstis veicināt ne tikai izcelsmes valsts valodu lietošanu, bet arī — jo sevišķi — imigrantu galvenās valodas izmantošanu. Es atvainojos, bet tas ir neprāts. Tas radīs pretēju efektu adaptācijai un asimilācijai. Tas ir pretrunā tam, kas patiesībā vajadzīgs visās Eiropas valstīs.
Philip Claeys (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, arī es balsoju pret ziņojumu par daudzvalodību. Kaut arī es joprojām esmu daudzvalodības veicināšanas pārliecināts atbalstītājs, tomēr gan sākotnējā, gan grozītajā ziņojumā, kas galu galā tika pieņemts, ir izvirzītas vairākas idejas, kuras ir problemātiskas, ja tās paredzēts īstenot praksē. Piemēram, ziņojumā ir mēģināts mudināt imigrantus turpināt izmantot savu dzimto valodu, kas pats par sevi ir problēma daudzās dalībvalstīs, jo viņi apmierinošā līmenī neapgūst uzņēmējas valsts valodu un tāpēc saskaras ar visām attiecīgajām sekām.
Vēl viena potenciāla problēma ir veids, kādā ziņojumā ir aplūkotas dalībvalstis, kurās ir vairāk nekā viena oficiālā valoda. Protams, ir jāņem vērā specifiskas situācijas, piemēram, Beļģijā, kurā katrā reģionā, izņemot Briseli, ir viena oficiālā valoda. Flandrijā mēs saskaramies ar problēmu, ka daudzi franču valodā runājoši imigranti atsakās pielāgoties situācijai, ka Flandrijā lieto flāmu valodu, un Eiropas uzdevums nav šeit iejaukties un solīt visvisādas neesošas tiesības.
Mario Borghezio (UEN). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es piekrītu daudziem iebildumiem, kas pausti šajā ziņojumā saistībā ar Eiropas Savienības pamudinājumu turpināt un attīstīt izcelsmes valsts valodas, kaut arī ir vērts pievērst uzmanību un atbalstīt ziņojumu vispārējo filozofiju — un tas ir tādēļ, ka pašlaik, saskaroties ar šīm likumīgi radītajām problēmām, mums draud vēl lielāks risks redzēt, kā izmirst Eiropas valodas, jo mēs esam spiesti šajā Parlamentā un citur izmantot standartizētu mutvārdu un rakstveida angļu valodu. Tas ir ļoti liels risks, kas jānovērš.
Mēs nedrīkstam aizmirst vietējo valodu tiesības. Nacionālās valodas izmirst — tām ir grūtības izpaust sevi, bet vietējās valodas izzūd patiesi kaunpilnā veidā, kad tās būtu jāaizsargā, kā tas ir Itālijas gadījumā ar federālistu reformu, kuru mēģinām ierosināt un īstenot.
Vai Eiropas Savienība dara visu, kas jādara, lai aizsargātu vietējās valodas? Pirms kāda brīža mēs dzirdējām Lo Curto kundzes runu. Noteikti būtu ļoti jauki dzirdēt, kā viņa reizēm runā skaistajā sardīniešu valodā, jo esmu pārliecināts, ka viņa to zina. Es dažkārt vēlētos runāt pjemontiešu valodā, bet mūsu Parlamenta bibliotēkā nav kultūrai veltītu dokumentu, žurnālu un tā tālāk saistībā ar kultūras identitātes valodām vai vietējām valodām.
Tāpēc, pirms Eiropa uztraucas par sevis aizsargāšanu no trešo valstu valodu standartizācijas, tai vajadzētu uztraukties par mūsu mazākumtautībām un mūsu vietējām valodām.
Eleonora Lo Curto (PPE-DE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Borghezio kungs, es esmu sicīliete, un Sicīlija ir senas civilizācijas šūpulis un zeme ar senu vēsturi, un mēs ceram, ka tā spēs veidot savu nākotni, kuras sākums ir neatkarība, un tāpēc es, protams, varu tikai piekrist, ka jāpievērš lielāka uzmanība dzimtajām valodām, kuras mums vajadzētu mācīties arvien vairāk un, pats svarīgākais, mācīties nodot tās mūsu bērniem.
Galvenokārt es iedomājos tās emigrācijas vēsturi, kura bijusi ne vien Itālijā, bet, manuprāt, arī citās valstīs un kura rada un draud radīt tādas šo sicīliešu jaunas paaudzes — tāpat kā venēciešu, sardīniešu un neskaitāmu citu Eiropas iedzīvotāju paaudzes, kas piedzīvojušas šo procesu pagātnē —, kas neatceras, kas nespēj runāt attiecīgi sicīliešu, venēciešu un sardīniešu valodā.
Centieni saskatīt šo Eiropas vareno institucionālo teātri arī kļūst par šādas daudzveidības un šādu autonomo identitāšu šūpuli, piemēram, to, uz kurām es lieku cerības reģionu Eiropā un kuras mēs mācīsimies popularizēt nākotnē; tāpēc, priekšsēdētāja kungs, es aicinu arvien vairāk cilvēku sasniegt izcilību, lietojot arī mūsu pašu valodas.
Avril Doyle (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es atturējos balsot par šo ziņojumu divu iemeslu dēļ, lai gan pilnībā piekrītu tā nosaukumam: “Daudzvalodība — Eiropas priekšrocība un kopīga apņemšanās”.
Mums šodien šeit ir stāstīts, ka ziņojumā ir apskatīti “atsevišķi nacionāli strīdi Spānijā”. Es esmu ļoti skeptiska pret to, ka debates par daudzvalodību un valodu veicināšanu tiek izmantotas kā sava veida aizsegs vai aizvietotājs, vai politisku darījumu slēgšanas instruments attiecībā uz dažādiem nacionāliem jautājumiem visās mūsu dalībvalstīs, un šķiet, ka tas ir noticis saistībā ar debatēm par šo jautājumu komitejā un šeit.
Es neapstrīdu to cilvēku tiesības, kuri runā mazākumtautību valodās. Patiesībā es pilnībā aizstāvu viņus, un es patiesi uzskatu, ka mums ir jāievēro to mūsu ES pilsoņu tiesības, kuru pirmā valoda ir mazākumtautības valoda. Šīm valodām ir jābūt vietai Eiropas Parlamentā, bet ne vienmēr kā oficiālām darba valodām, īpaši tad, ja šie pilsoņi tikpat brīvi var izteikties angļu valodā, kā tas ir mūsu gadījumā. Uzstāšanās svarīgās debatēs un komitejās, piemēram, mazākumtautības valodā, kas pēc tam ir pasīvi jāiztulko vairāk nekā 20 citās valodās, apdraud demokrātisku debašu galveno mērķi, jo tulkojumā var tikt zaudēta kāda nianse vai pat rasties pārpratums. Mūsu demokrātiskais uzdevums šeit ir pārliecināt pēc iespējas vairāk cilvēku, lai uztvertu mūsu viedokli, un grūtības atrast pietiekamu daudzumu pienācīgi kvalificētu tulku ir gluži cits jautājums. Tāpēc šo divu iemeslu dēļ es atturējos.
- Ziņojums: Lambert van Nistelrooij (A6-0083/2009)
Michl Ebner (PPE-DE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlētos pateikt, ka es balsoju par van Nistelrooij kunga ziņojumu, bet es arī vēlētos izmantot šo iespēju pateikt tiem dažiem atlikušajiem skatītājiem, ka gadījumā, ja tie šī Parlamenta deputāti, kuri šodien tik pamatīgi kritizēja Eiropas Savienību un tās procedūras metodi, tā vietā, lai turpinātu braukāt pa Eiropas Savienību un saviem vēlēšanu apgabaliem, nomelnojot Savienību, sniegtu objektīvāku informāciju, tad tas neapšaubāmi radītu pilnīgi atšķirīgu gaisotni.
Attiecībā uz van Nistelrooij kunga ziņojumu, kohēzijas politika tika iecerēta saskaņā ar šīm pašām nostādnēm, lai radītu solidaritāti un izveidotu sadarbību, un jo īpaši šajā krīzes laikā es uzskatu, ka Eiropas reģioniem — ne vien valstīm, bet arī reģioniem — ir jāsadarbojas, jānostiprina savas pozīcijas un jāuzlabo savu iedzīvotāju dzīves kvalitāte. Tieši šī iemesla dēļ van Nistelrooij kungs bija ļoti pelnījis, ka es balsoju par šo ziņojumu.
Rumiana Jeleva (PPE-DE). – (BG) Es balsoju par ziņojumu par teritoriālo kohēziju, jo es esmu stingri pārliecināta, ka šī koncepcija ir jāattīsta un jāpiemēro kā horizontāls princips visu Kopienas politikas jomu un darbību pamatā.
Šodienas debatēs par kohēzijas politiku mēs aicinājām nākamajā plānošanas periodā ievērojami nostiprināt reģionālo un vietējo iestāžu tiešu līdzdalību attiecīgo programmu plānošanā un īstenošanā. Eiropas Savienības politika, proti, kohēzijas politika, ir pārveidojusi pārvaldību no pārsvarā centralizētas sistēmas par arvien integrētāku vairāku līmeņu sistēmu.
Tāpēc es uzskatu, ka dalībvalstis ir jāmudina izveidot teritoriālas pārvaldības sistēmu, kuras pamatā ir integrēta “augšupēja” pieeja, kas arī ļauj aktīvāk iesaistīt iedzīvotājus. Es mudinu dalībvalstis sākt domāt par to, kā tās var nostiprināt un labāk atbalstīt teritoriālās kohēzijas koncepciju savās nacionālajās programmās un politikas jomās.
Šajā saistībā es uzskatu, ka īpaši svarīgi ir koordinētas attīstības un pilsētu un lauku partnerības pamatprincipi, un tie ir stingri jāievēro.
Marusya Ivanova Lyubcheva (PSE). – (BG) Es atbalstīju ziņojumu par teritoriālo kohēziju, saprotot, ka tā ir ārkārtīgi svarīga politika visiem Eiropas Savienības reģioniem.
Resursi no Kohēzijas fonda kopā ar valstu resursiem var pārveidot pat visatpalikušākos reģionus par labi attīstītiem reģioniem un pacelt tos līdz attīstīto reģionu līmenim. Tas ir ārkārtīgi svarīgi manai valstij Bulgārijai. Ir arī svarīgi, lai plānošanas posmā visi resursi tiek sadalīti godīgi un lai kohēzijas princips tiek piemērots visās Eiropas Savienības prioritārajās politikas jomās.
Ņemot vērā visus faktorus, kuri ietekmē līdzsvarotu reģionālo un sociālo attīstību, mums ir jāatrod vispiemērotākie mehānismi, kas ļautu mums dažām jaunajām dalībvalstīm, kurās ir zemāks attīstības līmenis, dot iespēju panākt pārējās.
Plānošanas posmā mums ir jābūt skaidriem kritērijiem, lai nepieļautu, ka valsts tiek sodīta, jo tieši plānošanas posmā tiek veikti neatbilstīgi un neefektīvi piešķīrumi, kas pēc tam ietekmē pilsoņu dzīves kvalitāti.
Marian Harkin (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos apsveikt van Nistelrooij kungu par viņa ziņojumu. Es vēlos īpaši atbalstīt 42. punktu, kurā aicināts izveidot reālas partnerības starp visām pusēm, kas iesaistītas reģionālajā un vietējā attīstībā ES, valsts, reģionālā un vietējā līmenī.
Tas ir priekšnosacījums, lai panāktu teritoriālo kohēziju. Atkal un atkal ir pierādījies, ka vietējo attīstības grupu un NVO iesaistīšana reģionālās attīstības un teritoriālās kohēzijas procesā pievieno reālu ekonomisku un sociālu vērtību. Ņemot vērā to, ka mēs nepanākam teritoriālo kohēziju starp mūsu reģioniem, ir būtiski izveidot un veicināt šādas partnerības.
Marian Harkin (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlos atbalstīt 22. punktu, kurā tāpat kā van Nistelrooij kunga ziņojumā dalībvalstis tiek aicinātas stiprināt partnerattiecību principu programmās pašreizējam periodam saskaņā ar Vispārējās regulas par ERAF, ESF un Kohēzijas fondu 11. pantu.
Mēs Parlamentā izstrādājam šīs regulas, bet dalībvalstīm ir jāīsteno šīs regulas, un Komisijai ir jāuzrauga to īstenošana. Nesena ziņojuma par NVO un citu pušu līdzdalību struktūrfondu izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā jaunajās dalībvalstīs nosaukums bija “Iekļaušanas ilūzija”, un es domāju, ka nosaukums pasaka visu. Dalībvalstis un Komisija neuzņemas savus pienākumus. Mums šajā Parlamentā ir jāturpina uzstāt, lai tas tiek darīts.
Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Es nobalsoju par deputātu to ziņojumu apkopošanu, kuros kritizēti kohēzijas politikas izpildes šķēršļi. Es īpaši vēlos runāt par Krehl kundzes ziņojumu. Es gribētu piedalīties šodienas diskusijā, norādot, ka kolēģi deputāti aizmirsa pieminēt, ka pirms divām nedēļām mēs apstiprinājām atveseļošanas pasākumu kopumu. Par šo pasākumu kopumu vienojās Čehijas prezidentūra un Komisija. Eiropas Parlamenta spiediena rezultātā Komisija ir arī sagatavojusi skaidru priekšlikumu projektus pārvaldības vienkāršošanai, un jo sevišķi tā ir ieviesusi skaidri noteiktu elastības pakāpi, kas tagad ļaus ikvienam, kurš saņem naudu no struktūrfondiem, pārnest resursus no vienas programmas uz citu un pat izmantot šos resursus, lai segtu aizdevumus, kas ir īpaši svarīgi jaunajām dalībvalstīm. Nākamais ziņojums šajā pasākumu kopumā attiecībā uz mikrokredītiem to, protams, atbalsta vēl vairāk. Man ir tikai žēl, ka mums vēl nav skaidru pamatnostādņu par regulu saskaņošanu saistībā ar mikrokredītu izmantošanu, kas būtu īpaši noderīgi mazajiem uzņēmējiem un vietējām iestādēm.
Marian Harkin (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, es īpaši atbalstu šo ziņojumu, krājaizdevu sabiedrību pieminēšanu un to ieguldījuma atzīšanu saistībā ar mikrokredītu iespēju sniegšanu. Kā bezpeļņas organizācijām krājaizdevu sabiedrībām ir unikāla nozīme, sniedzot mikrokredītus daudziem, kuriem daudzas citas finanšu iestādes kredītu nepiedāvātu. Es zinu, ka krājaizdevu sabiedrības nav spēcīgas visās Eiropas valstīs, bet tās ir spēcīgas daudzās valstīs, un to rezerves pārsniedz 40 miljardus eiro. Visā pasaulē krājaizdevu sabiedrību rezerves pārsniedz USD 1,1 triljonu, un pasaulē ir gandrīz 180 miljoni šo sabiedrību biedru.
Laikā, kad daudzi cilvēki zaudē uzticību banku iestādēm, bezpeļņas finanšu iestādes ir reāla alternatīva, un tām vajadzīgs mūsu atbalsts. Jo sevišķi tās ir jāiekļauj JASMINE programmā, lai kā mikrofinansējuma sniedzējas tās varētu piekļūt biznesa atbalsta pakalpojumiem, piemēram, darbaudzināšanai, apmācībai, konsultēšanai, finanšu izglītībai u.c.
Visbeidzot, precizējums par Muscardini kundzes ziņojumu: es uzskatu, ka mēs balsojām un pieņēmām 1. grozījumu, kurā termins “seksuālās un reproduktīvās tiesībās” tika grozīts uz “seksuālā un reproduktīvā veselība”. Šajā saistībā es neesmu pārliecināta, vai piekrītu saviem īru kolēģiem, kuri iepriekš runāja par šo tematu.
Priekšsēdētājs . − Kamall kungs, kā redzat, sēžu zālē jūs esat palicis vienīgais!
Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet pateikties jums un visiem tulkiem par pacietību šajā ļoti ilgajā balsojumu skaidrojumu daļā.
Es uzskatu, ka Parlamentā pastāv vienprātība par mikrokredītu vērtību — tas ir viens no tiem jautājumiem, par kuriem labējie un kreisie Parlamentā var būt vienisprātis.
Pašlaik ļaujiet man izteikt atzinību īpaši divām organizācijām. Viena ir Opportunity International, kuru vada kādas Āfrikas valsts bijušais centrālās bankas vadītājs un attiecībā uz mikrokredītiem piemēro profesionālu pieeju, kur tas dažkārt par nožēlu ir trūcis. Otra ir organizācija un tās izcilā vietne www.kiva.org, kas ļauj cilvēkiem individuāli aizdot tik vien kā USD 25 un kas tiek apkopoti lielākiem mikroaizdevumiem uzņēmējiem visā pasaulē, īpaši jaunattīstības valstīs, ļaujiet tiem veidot labklājību un darbavietas savās vietējās kopienās.
Es vēlētos norādīt uz to, ka mums ir jānodrošina, lai vietējā, valsts vai ES valdība neizstumj mazos kopienas vadītos un privātos mikrokredītu sniedzējus. Šādi gadījumi ir bijuši manā vēlēšanu apgabalā Londonā, kur vietējā pašvaldība ir izstūmusi kopienas vadītas organizācijas.
Tomēr kopumā es uzskatu — mēs varam piekrist, ka mikrokredīti ir lieliski, lai palīdzētu uzņēmējiem nabadzīgākās valstīs.
Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. – (PL) Es balsojumā atbalstīju ziņojumu par priekšlikumu Padomes lēmumam par nolīguma parakstīšanu starp Eiropas Kopienu un Nepālas valdību par atsevišķiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem.
Es piekrītu referenta priekšlikumam parakstīt šo nolīgumu.
Es uzskatu, ka grozījumi attiecībā uz pārvadātāja izraudzīšanas klauzulu, aviācijas degvielas aplikšanu ar nodokli un pārvadājumu tarifiem ir pamatoti salīdzinājumā ar pašreizējiem divpusējiem nolīgumiem.
Es ceru, ka paļaušanās uz savstarpēju uzticēšanos otras puses sistēmām sekmēs nolīguma īstenošanu.
Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Costa kunga ziņojumu par EK un Nepālas Nolīgumu par atsevišķiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem.
Es piekrītu referentam, ka uz tarifiem, ko Nepālas izraudzītie gaisa pārvadātāji nosaka pārvadājumiem tikai Eiropas Kopienā, attiecas Eiropas Kopienas tiesību akti. Es arī atbalstu aviācijas degvielas aplikšanu ar nodokli darbībām Kopienas teritorijā.
Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Es balsoju par L. J. Geringer de Oedenberg ziņojumu par Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem.
Es piekrītu priekšlikumam par spēkā esošo normatīvo tekstu kodificēšanu, lai nodrošinātu Kopienas tiesību aktu pareizu vienkāršošanu un skaidru izstrādi.
Šarūnas Birutis (ALDE), rakstiski. – (LT) Ņemot vērā arvien sarežģītākos finanšu tirgu apstākļus un it sevišķi finanšu krīzi, ir vajadzīga šāda statistikas datu vākšanas optimizācija. Datu ticamībai un laicīgumam ir jākļūst par šīs grozītās regulas stūrakmeņiem. Referente uzskata, ka ārkārtīgi svarīgi ir laikus apkopot statistikas informāciju. Tādēļ vajadzības gadījumā ECBS un ESS dati būtu jāapkopo katru mēnesi. Tādējādi varētu uzlabot statistikas kvalitāti un optimizēt tās lietderīgumu, it īpaši saistībā ar finanšu pakalpojumu nozares uzraudzību. Es piekrītu Eiropas Centrālās bankas priekšlikumam daļēji grozīt Padomes Regulu par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālo banku sistēma, kuras mērķis ir nostiprināt šo datu vākšanas efektivitāti. Turklāt tādējādi spēkā esošā regula tiktu pielāgota finanšu tirgu tendencēm.
Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Es vēlētos atturēties no balsošanas par Pietikäinen kundzes ziņojumu par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka. Patiesībā es tikai daļēji piekrītu šim ziņojumam, jo uzskatu, ka tajā ir vairāki būtiski punkti, kas man neļauj paust pilnīgi pozitīvu viedokli par to.
- Ziņojums: Alexander Graf Lambsdorff (A6-0132/2009)
Philip Claeys (NI) , rakstiski. – (NL) Es balsoju pret A. G. Lambsdorff ziņojumu, jo tajā nav skaidri norādīts, ka ES dalībvalstu intereses vislabāk tiktu aizstāvētas, izvairoties no ANO Cilvēktiesību padomes, ja Durbanas Pārskatīšanas konferences galīgajā dokumentā tiks saglabāti atsevišķi nepieņemami fragmenti. Reizi par visām reizēm ir skaidri jānorāda, ka Eiropa nedrīkst mācīties par cilvēktiesībām no islāma teokrātijām un citām (daļējām) diktatūrām.
Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Kaut arī es atzinīgi vērtēju lielāko daļu A. G. Lambsdorff ziņojumā par ES prioritātēm ANO Ģenerālās asamblejas 64. sesijā, man ir problēma saistībā ar viņa aicinājumu šajā posmā uz Eiropas Savienības vienotu dalību ANO Drošības padomē. Es atbalstu Drošības padomes reformu, lai atzītu jauno globālo politisko realitāti — Japāna, Vācija, Indija un Brazīlija var būt labi dalībnieki, un būtu aizvainojoši izslēgt Āfrikas pārstāvību. Bet atbalstam vienotai ES dalībai vai tās noraidījumam ir jābūt sarunu procesa nobeigumā — pat ja tas ir loģisks —, nevis sākumā. Pamatojoties uz to, es uzskatīju, ka ir atbilstīgi atturēties no balsošanas par šo ziņojumu.
Neena Gill (PSE), rakstiski. − Priekšsēdētāj, es atturējos no balsošanas par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka ir steidzami jāpārskata un jāreformē ANO. Ir maz jēgas apsvērt ES vietu Drošības padomē, ja jautājums ir par visu pārstāvības sistēmu.
Proti, kur ir Āzijas pārstāvība Drošības padomē? Pašlaik šo kontinentu pārstāv tikai Ķīna, kas ir nedemokrātiska valsts ar satraucošu cilvēktiesību situāciju. Kur ir aicinājums nodrošināt vietu Indijai, kuras iedzīvotāju skaits strauji tuvojas Ķīnas iedzīvotāju skaitam un kurai ir reģionāli un globāli nozīmīga politiskā, ekonomiskā un stratēģiskā vara?
Pirms domājam par ES balsi ANO, mums ir jāapsver, kā varētu uzlabot pašreizējo ANO. Pasaules lielākās demokrātiskās valsts pienācīga pārstāvība Drošības padomē būtu liels solis pareizajā virzienā.
Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Princips “viena valsts, viena balss” ir viens no sadarbības stūrakmeņiem ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, un tā tam jāpaliek. Tādēļ mēs uzskatām, ka Eiropas Parlaments rīkojas ļoti neveiksmīgi, mēģinot turpmāk panākt vienotu ES vietu ANO Drošības padomē. Pats par sevi ir skaidrs, ka Zviedrijas ārpolitika atšķiras no Polijas ārpolitikas, kas ir atšķirīga no Grieķijas ārpolitikas. Turpretī līdzīgu uzskatu valstis var apvienoties, ja to vēlas.
Tomēr ziņojumā ir vairāki pozitīvi aspekti, īpaši attiecībā uz aicinājumu ievērot cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības. Mēs uzskatām, ka šie formulējumi ir tik svarīgi, ka esam izvēlējušies atbalstīt šo ziņojumu, lai gan tajā ir trūkumi attiecībā uz citiem jautājumiem.
Richard Howitt (PSE), rakstiski. − Eiropas Parlamenta leiboristu deputāti pilnībā atbalsta ANO Ģenerālās asamblejas darbu un tās pozitīvo nozīmi mierīgā un pozitīvā starptautiskā sadarbībā. Šajā rezolūcijā mēs it sevišķi atbalstām uzmanības pievēršanu pozitīvākai sadarbībai cilvēktiesību jomā, pozitīvai ANO reformai, kodolieroču neizplatīšanai un Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai.
Mēs atturējāmies no balsošanas par šo rezolūciju, jo, kaut arī atbalstām daudzus tās punktus, mēs nevarējām atbalstīt rezolūcijā pausto aicinājumu izveidot vienotu Eiropas Savienības pārstāvību ANO Drošības padomē. ANO Statūtos nav noteikumu par reģiona pārstāvību Drošības padomē. Eiropa nav ANO dalībvalsts, un saskaņā ar ANO Statūtiem tikai valstis var būt ANO dalībnieki.
Alexandru Nazare (PPE-DE), rakstiski. – (RO) A. G. Lambsdorff ziņojums sniedz svarīgu ieguldījumu Eiropas Savienības līdzdalībā ANO darbībā un pārveidē. Es ar prieku to atbalstu.
Šajā ziņojumā iekļautie ieteikumi atkārtoti apstiprina lielākās daļas ES dalībvalstu pastāvīgās bažas saistībā ar globālās politikas svarīgākajiem jautājumiem un vienlaikus pārliecinošā veidā atkārtoti norāda uz Rumāniju un PPE-DE grupu interesējošiem tematiem.
Piemēram, ES pamatvērtības liek mums piešķirt īpašu nozīmi principam “Pienākums aizsargāt”. Turklāt mana partija un citi PPE-DE grupas biedri uzskata, ka cilvēktiesības ir viens no ārpolitikas pasākumu stūrakmeņiem un svarīgs līdzeklis, kā paust mūsu viedokļus globālā līmenī. Es priecājos, ka šajos ieteikumos plaša uzmanība pievērsta šīm bažām. Lai nostiprinātu šajās jomās panākto progresu, mums ir arī jāveicina cilvēku drošība ne vien no ekonomiskā un sociālā viedokļa, bet arī “stingrā” drošība.
Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais — šīs organizācijas pareiza darbība ir svarīga mums visiem, kas vēlas redzēt pārliecinošu, efektīvu, daudzpusēju mehānismu, kura darbība veicina šīs vērtības.
Apskatot šos un citus Eiropas pilsoņus interesējošus tematus, A. G. Lambsdorff ziņojums un tajā paustie ieteikumi ir solis uz priekšu, tādēļ es balsoju par to.
Toomas Savi (ALDE), rakstiski. − Es balsoju par Alexander Graf Lambsdorff ziņojumu par Eiropas Parlamenta ieteikuma priekšlikumu Padomei par ES prioritātēm ANO Ģenerālās asamblejas 64. sesijā. Eiropas Savienībai ir jārīkojas vienoti, lai ietekmētu lēmumus un saistības, kas tiks pieņemtas 2009. gada septembrī ANO Ģenerālajā asamblejā.
Kā Attīstības komitejas loceklis es vēlētos uzsvērt Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanas progresa nozīmi. Eiropas Savienībai ir jāuzņemas galvenā loma ANO, lai nodrošinātu, ka tiek turēti mūsu solījumi jaunattīstības valstīm, kuras pašreizējā ekonomiskajā krīzē patiesībā cieš visvairāk, jo diemžēl pašlaik mūsu rīcība atpaliek no mūsu solījumiem.
Tomēr krīze neapšaubāmi ir ietekmējusi gandrīz visas valstis, īpaši tik grūtos laikos kā pašlaik; visām attīstītajām valstīm ir kopīgi jārīkojas un jāskatās tālāk par šaurām valstiskām interesēm, jo miljoniem cilvēku dzīves ir burtiski atkarīgas no mūsu darbības un turpmākiem pasākumiem.
Ignorējot pašreizējās problēmas, sekas varētu būt katastrofālas; turklāt, iespējams, nākotnē mēs tās vairs nespētu atrisināt.
Kathy Sinnott (IND/DEM), rakstiski. − Es vēlējos balsot par šo ziņojumu par ES prioritātēm ANO Ģenerālās asamblejas 64. sesijā, jo daudzas prioritātes ir vērtīgas un tās ir jāatbalsta un pat jāveicina. Diemžēl prioritāšu sarakstā kolēģi iekļāva “seksuālās un reproduktīvās tiesības”, un es nevaru un nekad nevarēšu piedot līdzcilvēku nonāvēšanu, šajā gadījumā — nedzimušu bērnu nonāvēšanu.
Geoffrey Van Orden (PPE-DE), rakstiski. − Lai gan es atbalstu centienus veidot Rietumu demokrātisko valstu koordinētu nostāju ANO un esmu centies pierādīt, ka ANO struktūrvienībās vajadzīga institucionāla reforma, es nepieņemu to, ka ES būtu jādarbojas mūsu vārdā. ANO atsevišķās dalībvalstis, it sevišķi Drošības padomes dalībvalstis, nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut, ka ES uzurpē to tiesības izvirzīt pašām savu viedokli. Es noraidu mērķi “Eiropas Savienības dalība ANO Drošības padomē”. Tāpēc principa dēļ un nekādā veidā nenoraidot ANO iniciatīvas, piemēram, Tūkstošgades attīstības mērķus vai jēdzienu “Tiesības aizsargāt”, es atturējos no balsošanas par šo ziņojumu.
John Attard-Montalto (PSE), rakstiski. − Viena no sarežģītākajām problēmām, ar ko saskaras Eiropas Savienība, ir nelegālā imigrācija. Es vienmēr esmu uzskatījis, ka risinājumus var ierosināt tikai tad, ja abas puses viena otru uztver kā partnerus. Pievēršot uzmanību to migrantu nožēlojamajam stāvoklim, kuri šķērso Vidusjūru, Eiropai un Ziemeļāfrikas valstīm (Magriba valstis) jādarbojas vienoti. Kopš 1970. gada Malta ir nepārtraukti rīkojusi kampaņas šīs pieejas atbalstam, bet tajā laikā lielākajai daļai Eiropas vadītāju nebija vajadzīgās tālredzības. Pašlaik, kad mēs saskaramies ar masveida izceļošanu, kas līdzinās Bībelē aprakstītajai, Eiropu pēkšņi ir izbiedējusi reālā situācija.
Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Es balsoju par M. Martens ziņojumu.
Ņemot vērā 2007. gadā pieņemto kopējo stratēģiju, kurā tika ierosināts ieviest vairāk divpusēju pieeju, paredzot ES un Āfrikai vienlīdzīgākus nosacījumus, es piekrītu šādas stratēģijas nozīmei. Tās mērķis ir, lai dialogs un sadarbība būtu „ne tikai attīstība”, „ne tikai Āfrika” un „ne tikai iestādes”, bet arī lielāka ES un Āfrikas sadarbība starptautiskās iestādēs un daudzpusējās sarunās par dažādiem jautājumiem, piemēram, par cilvēktiesībām un klimata pārmaiņām.
Es piekrītu, ka ES un Āfrikai vajadzētu darboties tā, lai padarītu demokrātiskākas un reprezentatīvākas starptautiskās iestādes, piemēram, Pasaules Banku, Starptautisko Valūtas fondu un PTO, kā arī lai nodrošinātu, ka Āfrika beidzot var izrādīt ietekmi atbilstoši tās apmēriem.
Ziņojumā arī izceltas četras jomas, kurās īpaši svarīgi sasniegt efektīvus rezultātus, lai kopīgā stratēģija būtu veiksmīga. Te jāmin miers un drošība, pārvaldība plašākā nozīmē, tirdzniecības jautājumi, reģionālās ekonomiskās kopienas un kapitāla aizplūšana, kā arī galvenās attīstības problēmas, piemēram, veselība un izglītība.
Es arī atbalstu prasību ieviest īpašu finanšu instrumentu kopīgās stratēģijas īstenošanai, kas skaidri, paredzami un plānveidīgi apvienotu visus pastāvošos finansējuma avotus.
Koenraad Dillen (NI) , rakstiski. – (NL) Es balsoju pret M. Martens ziņojumu, kaut gan tajā ir daudzi saprātīgi un pieņemami aspekti un tas ir relatīvi objektīvs ziņojums. Tomēr skumji ir tas, ka ziņojumā par ES un Āfrikas partnerību nav ne vārda par nelegālās imigrācijas problēmu, kas ir tik neatliekama gan Eiropai, gan Āfrikai, kas noved pie intelektuālā darbaspēka aizplūšanas no Āfrikas un izraisa tik daudzas sociālās problēmas Eiropā. Turklāt šajā ziņojumā redzama zināma naivuma pakāpe, kad tiek prasīts saskaņā ar Eiropas zilās kartes shēmu mazināt afrikāņu piesaisti no nozarēm, kurās šie speciālisti ir vajadzīgi Āfrikā. Ziņojumā nekas nav teikts par to, kā to var samazināt realitātē.
Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par M. Martens ziņojumu par tematu “ES un Āfrikas partnerības norise, apritot gadam kopš Lisabonas sanāksmes”, jo tajā ir atkārtoti uzsvērts, ka nepieciešams nostiprināt attiecības starp Eiropas Savienību un Āfriku, īpaši pašreizējās globālās ekonomiskās nestabilitātes situācijā.
Es vēlētos uzsvērt, ka ES un Āfrikas augstākā līmeņa sanāksme 2007. gadā Lisabonā tika organizēta, galvenokārt pateicoties Eiropas Savienības Padomes Portugāles prezidentūrai. Tomēr mums vēl tāls ceļš ejams, lai attīstītu šajā sanāksmē sagatavoto kopīgo stratēģiju, īpaši miera, drošības, pārvaldības, cilvēktiesību, reģionālās integrācijas, veselības un izglītības jomā.
Eiropas Savienībai ir jāizveido īpašs finanšu instruments, lai īstenotu kopīgo stratēģiju un mērķtiecīgi iesaistītu pilsonisko sabiedrību.
Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Referente būtībā precīzi atspoguļo Āfrikas daudzās problēmas. Neapšaubāmi, viņai ir arī taisnība, aprakstot nozīmi, kas var būt gan starptautiskiem centieniem, gan starptautiskai sadarbībai, lai novērstu nabadzību, veselības aprūpes trūkumu un globālās ekonomiskās lejupslīdes sekas.
Tomēr referente iesaistās plašā propagandā par to, ka Eiropas Parlamentam jābūt lielākai nozīmei Āfrikas un Eiropas Savienības attiecībās. Bez jebkādiem objektīviem argumentiem tiek ierosināts, piemēram, ka Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam jāļauj apmeklēt Āfrikas valdību un Eiropas Komisijas un/vai Padomes pārstāvju sanāksmes. Referente arī vēlētos, lai Eiropas Parlamentam būtu lielāka atbildība par Eiropas Attīstības fonda struktūru un darbību. Mēs uzskatām, ka šāda attiecību attīstība būtu ārkārtīgi neveiksmīga. Tāpēc mēs balsojām pret šo ziņojumu kopumā.
David Martin (PSE), rakstiski. − Es atbalstu šo ziņojumu, kurā apskatīta ES un Āfrikas partnerības efektivitāte. Ziņojumā atzīmēts, ka kopīgās stratēģijas īstenošanai ir darīts pieejams ļoti neliels finansējums, un tajā aicināts izveidot īpašu finanšu instrumentu, kas skaidri, paredzami un plānveidīgi apvienotu visus pašreizējos finansējuma avotus.
Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Es balsoju pret M. Martens ziņojumu par Āfrikas un ES partnerību.
Patiesībā es nepiekrītu pieņemtajai nostājai, kas bieži izrādās nepiemērota, lai apmierinātu Āfrikas puses vajadzības gan iestāžu, gan privātajā sektorā. Turklāt šajā saistībā ir vajadzīgi lielāki centieni arī no Āfrikas pusēm, lai nodrošinātu, ka partnerības nolīgumu īstenošanā patiešām tiek iesaistīta plaša pilsoniskā sabiedrība.
Līdz šim ieviestā partnerības stratēģija ir devusi tikai pieticīgus rezultātus, kas palikuši krietni zem cerētā un noteiktajiem mērķiem. Tā kā pirmais rīcības plāns beidzas 2010. gadā, es nedomāju, ka būs iespējams sasniegt šos mērķus. Es atkārtoju, ka šo iemeslu dēļ esmu pret šo ziņojumu.
Geoffrey Van Orden (PPE-DE), rakstiski. − Lai Āfrikā panāktu ekonomisko izaugsmi un labklājību, laba pārvaldība ir pats svarīgākais un tai jābūt pirmajai prioritātei. Ir žēl, ka šajā ziņojumā tam pievērsta tik niecīga uzmanība un ka tā aprakstīta ar vārdiem, kas parāda pārmērīgu iecietību pret Āfrikas režīmiem. Nekur nav minēts tas, ka lielākā daļa Āfrikas valdību netieši vai atklāti atbalsta R. Mugabe režīmu Zimbabvē, neskatoties uz postu, ko šis režīms radījis Zimbabves iedzīvotājiem. Un mēs nedrīkstam censties citam kontinentam piemērot ES institucionālās struktūras modeli, neapsverot šādas struktūras piemērotību Eiropai, kur tad vēl Āfrikai.
Frank Vanhecke (NI), rakstiski. – (NL) Joprojām uzkrītoši ir tas, ka mēs šajā iestādē turamies pie Lisabonas ilūzijas, lai notiek kas notikdams. Ja tā padomā, tad patiesībā tas nemaz nav tik uzkrītoši, jo teicami ataino Eiropas birokrātu attieksmi pret likumību, opozīcijas tiesībām un mūsu vēlētāju brīvi izdarītas izvēles ievērošanu.
Galu galā Lisabonas līgums juridiski ir miris kopš referenduma Īrijā. Kāpēc mēs nevaram to vienkārši respektēt?
Būtībā es gribētu zināt, vai mums patiešām tagad ir jāiegulda vēl 55 miljoni eiro, lai atbalstītu Āfrikas Savienības iestādes. Šīs iestādes gandrīz nemaz nekritizē savu valstu asiņainos diktatorus. Arī jājautā, kā pilnībā derīgais komentārs par zilo karti kā instrumentu, kas novērš turpmāku intelektuālā darbaspēka aizplūšanu uz Eiropu, saskan ar citās vietās pieņemtajām nostājām. Turklāt nekur šajā ziņojumā nav pat pieminēta nelegālās imigrācijas problēma. Varbūt tā ir problēma, kurā mēs labāk varētu ieguldīt 55 miljonus eiro.
Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Es balsoju par A. Hutchinson ziņojumu, un es pilnībā atbalstu prasību Komisijai turpināt saistīt budžeta atbalstu ar rezultātiem, kas sasniegti veselības un izglītības jomā, īpaši attiecībā uz veselības pamataprūpi un pamatizglītību, un uzlabot budžeta atbalsta prognozējamību, īstenojot TAM līgumus.
Es arī piekrītu tam, ka ir svarīgi spēt piemērot no šiem līgumiem izrietošos principus lielākam valstu skaitam, ņemot vērā, ka TAM līguma galvenais mērķis ir uzlabot palīdzības efektivitāti un paātrināt panākumu gūšanu, lai īstenotu TAM valstīs, kurām tas visvairāk nepieciešams.
Es uzskatu, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai Komisija saista savu budžeta atbalstu ne vien ar sasniegtajiem rezultātiem labas pārvaldības un pārredzamības jomā, bet arī ar rezultātiem cilvēktiesību aizsardzības un ievērošanas jomā, jo īpaši attiecībā uz nabadzīgākajām un sociāli atstumtākajām grupām, piemēram, invalīdiem, mazākumtautību pārstāvjiem, sievietēm un bērniem, un seko, lai budžeta atbalsts netiktu iztērēts citām nozarēm, kas nav noteiktas TAM līgumā.
David Martin (PSE), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu, kura mērķis ir noslēgt Tūkstošgades attīstības mērķu līgumus starp ES un atsevišķām valstīm. Es atbalstu ziņojumā ieteikto finanšu pārredzamību, kā arī stabilitāti, ko partnervalstīm nodrošinās līgumā noteiktā palīdzība, lai tās laikus labāk plānotu budžetus.
Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Es vēlos atturēties no balsošanas par A. Hutchinson ziņojumu par TAM līgumiem. Patiesībā es piekrītu tikai dažiem apskatītajiem jautājumiem, un tāpēc es nevaru pilnībā atbalstīt šo dokumentu.
Kathy Sinnott (IND/DEM), rakstiski. − ES ir no visas sirds jāatbalsta TAM, bet es balsoju pret ziņojumu par TAM, jo kolēģi atkal ziņojumā ir piesaukuši “seksuālās reproduktīvās tiesības”. Dot bērnam iespēju dzīvot ir svarīgs TAM.
Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. − (SV) Mēs, sociāldemokrāti, uzskatām, ka ir svarīgi Eiropas Savienībā veicināt gan mākslu, gan kultūru. Tāpēc mēs vēlētos redzēt lielāku pieredzes apmaiņu un sadarbību starp dalībvalstīm šajā jomā. Tas ir īpaši svarīgi, lai atvieglotu mākslas studentu mācības citā dalībvalstī.
Tomēr mēs neuzskatām, ka dalībvalstu mākslas kursi ir jānosaka ES līmenī. Šādi lēmumi ir jāpieņem pašām dalībvalstīm. Tāpēc mēs esam izvēlējušies balsot pret šo ziņojumu.
Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsoju „par”.
“Visi bērni ir dzimuši mākslinieki. Problēma ir palikt par mākslinieku, kad izaugam.” Ar šiem vārdiem Pablo Picasso aprakstīja problēmas, kas saistītas ar mākslas apmācību. Kaut arī mākslas izglītība pašlaik ir obligāts priekšmets daudzās izglītības sistēmās, mācīšanas modeļi katrā dalībvalstī joprojām ievērojami atšķiras.
Jaunu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstība ir veicinājusi arī uz zināšanām balstītas ekonomikas uzplaukumu, tāpēc intelektuālajai kapacitātei un radošumam šajā pasaulē ir ievērojama loma. Šajā saistībā mākslas izglītība ir kļuvusi par svarīgu identitātes saglabāšanas un starpkultūru un starpreliģiju saprašanās veicināšanas faktoru.
Mākslas izglītība arī piedāvā tautām līdzekli sava kultūras mantojuma bagātību izmantošanai nepieciešamo cilvēkresursu attīstīšanai. Līdzās tam jāmin pieaugošās prasības par demonstrējamu konkurētspēju daudzās nozarēs, ar ko tiek skaidrota prioritātes piešķiršana radošuma veicināšanai skolu mācību plānu ietvaros daudzās izglītības sistēmās, izmantojot ar piemērotām pedagoģiskām metodēm veidotas izglītojošās programmas, kas atstāj lielu ietekmi uz turpmāku studentu iekļaušanos darbā.
Šarūnas Birutis (ALDE), rakstiski. – (LT) Kopīga rezolūcijas priekšlikuma sagatavošana par mākslas studiju koordināciju Eiropas līmenī ir svarīga.
Radošā darbība ietver vairāku kompetences jomu, zināšanu un materiālu pārzināšanu, kas jau sen ir cieši saistīts ar izglītības un tehnoloģisko attīstību. Jau vēsturiski mākslā tika izmantotas tā laika visjaunākās tehnoloģijas, un liela daļa estētisko teoriju ir ietekmējušās no zinātniskiem apsvērumiem. Savukārt praktiskā pieredze un atsevišķas mākslas disciplīnas ir veicinājušas tehnoloģisko progresu, sniedzot ieguldījumu cilvēku zināšanās un pasaules izmaiņās. Lai gan māksliniecisko jaunradi nevar ierobežot, strikti pielietojot zinātniskās vai tehnoloģiskās atziņas, tehnoloģijas var būt noderīgas mākslā, kaut arī tās netika radītas ar šādu mērķi; tāpat māksla var rosināt pētījumu veikšanu un tehnoloģisko attīstību, aptverot citas ar māksliniecisko darbību nesaistītas jomas. Respektīvi, mākslinieciskā izglītība veicina ciešākas un rezultatīvākas attiecības starp izglītību, kultūru, IKT un mākslu 21. gadsimtā.
Nicodim Bulzesc (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo piekrītu, ka ir jāpanāk līdzsvars starp teorētiskajām nodarbībām un praktisko darbību visās jomās, arī mākslas studijās.
M. Badia i Cutchet ziņojumā ir uzsvērts, ka mākslas vēstures izglītībā jāizmanto arī tikšanās ar māksliniekiem un kultūras vietu apmeklējumi, lai radītu interesi un veicinātu studentu pārdomas. Es ceru, ka Eiropas valdības un Eiropas Komisija pieņems šajā ziņojumā paustos ieteikumus un ka mēs pavisam drīz redzēsim uzlabojumus.
Marie-Hélène Descamps (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Mums šodien iesniegtajā patstāvīgajā ziņojumā, kuru es pilnībā atbalstu, ir ietverta ideja, ka mākslas un kultūras izglītība, arī vizuālās mākslas izglītība, ir būtisks izglītības sistēmas aspekts. Šīs nodarbības patiesībā palīdz emancipēt indivīdus un demokratizē piekļuvi kultūrai. Tādēļ saskaņā ar subsidiaritātes principu rezolūcijā ir aicināts veicināt skolotāju un studentu mobilitāti, Eiropas līmenī atzīt kvalifikāciju un dalībvalstīm sadarboties mākslas un kultūras izglītības jomā.
Tajā ir arī uzsvērta nepieciešamība attīstīt skolotāju un citu dalībnieku (mākslinieku un profesionāļu) apmācību, lai ieviestu mākslas un kultūras aspektu visā izglītībā un nodrošinātu augstu mācīšanas standartu. Turklāt ziņojumā ļoti pareizi ir uzsvērta nepieciešamība izmantot jaunās informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, lai nodrošinātu modernu un kvalitatīvu mācīšanu saskaņā ar jauniešu prasībām. Šajā sakarā ziņojumā ir atsauce uz Eiropas digitālo bibliotēku Europeana, kas šajā kontekstā rada patiesu pievienoto vērtību.
Koenraad Dillen (NI) , rakstiski. – (NL) Kur šis Parlaments tagad iejaucas? Piemēram, šī ziņojuma 1. punktā es lasu, ka mākslas izglītībai jābūt obligātam elementam visu līmeņu skolas mācību programmās, lai veicinātu kultūras pieejamības demokratizāciju. Kas par muļķībām un kāda uzbāzība! Ļaujiet dalībvalstīm pašām noteikt, kā tās vēlas veidot savas mācību programmas. Tās to tik teicami ir darījušas pēdējos simts gadus, un tās spēs turpināt to darīt nākamajā gadsimtā bez vajadzības pēc Eiropas Savienības vai Eiropas Parlamenta tēvišķās aizbildnības.
Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) „Jūnija saraksts” uzskata, ka kultūras jautājumiem jāietilpst dalībvalstu politiskajā kompetencē. Šis ziņojums nav likumdošanas procedūras daļa un nav nekas vairāk kā Eiropas Parlamenta federālistu vairākumu viedoklis, ka ES ir vēl tālāk jāiejaucas kultūras jomā.
Tāpēc mēs balsojām pret šo ziņojumu kopumā.
Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN), rakstiski. – (PL) Ir tiesa, ka mākslas priekšmeti tiek mācīti skolās visā Eiropā. Ir arī tiesa, ka Eiropa, un es domāju sabiedrību, strauji mainās, tāpat kā informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Eiropa arī saplūst, un kultūras izglītība var noderēt šim procesam ne mazākā mērā kā, piemēram, kopējais tirgus.
To var darīt, piedāvājot mākslas apmācību visos izglītības posmos, padziļinot teorētiskās un praktiskās zināšanas par Eiropas dažādību un tās daudzajām kultūrām. Šis zināšanu kopums ir ļoti liels, un tas pastāvīgi palielinās. Tomēr tas, ka mākslas priekšmeti dažādās valstīs tiek mācīti atšķirīgi, neļauj, piemēram, sagatavot mākslinieku, kura zināšanas un potenciālu atzītu un izmantotu kādā citā dalībvalstī.
Šajā saistībā rodas jautājums par politikas jomu koordināciju, un M. Badia i Cutchet ziņojumā ir ierosināts interesants risinājums — atklātā koordinācijas metode jeb, precīzāk, valstu savstarpēja mācīšanās, izmantojot to valstu piemērus, kurām vislabāk izdevies atrisināt konkrētas problēmas. Tāpēc šī metode gandrīz pilnībā ir dalībvalstu ziņā.
Šī pieeja ir elastīga un ļauj koordinēt sarežģītus jautājumus, kā arī ātri reaģēt uz pašreizējām problēmām. Jautājums par mākslas izglītību ir sarežģīts — radošums ir jāstimulē, izmantojot īpašu un individualizētu pasniedzējs–students pieeju, ir jāsniedz zināšanas par nepārtrauktā attīstībā esošo Eiropas kultūru un radošiem rīkiem, kā arī ir jāpiedāvā neierobežotas karjeras attīstības iespējas. Racionālas un konstruktīvas pārdomas par mākslas izglītību ir ieguldījums nākotnē un dažādībā vienotas Eiropas identitātē.
Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Es atzinīgi vērtēju M. Badia i Cutchet ziņojumu par mākslas studijām Eiropas Savienībā.
Mūsdienās, kad mūsu sabiedrība kļūst arvien neviendabīgāka, es uzskatu, ka kultūra ir ārkārtīgi svarīga kā līdzeklis, lai saglabātu identitāti un vienlaikus uzlabotu dažādu tautu un kultūru līdzāspastāvēšanas veidu.
Es piekrītu, ka māksla ir kultūras izpausme un palīdz attīstīt valsts kultūras bagātību, kā arī sabiedrību kopumā. Turklāt radošā darbība var būt noderīga tehnoloģiskajai pētniecība un attīstībai, kam savukārt ir ietekme uz radošo darbību.
Tāpēc, ņemot vērā mākslas priekšmetu nozīmi, es atbalstu, ka mākslas mācīšana izglītības iestādēs jākoordinē visas Eiropas līmenī.
Carl Schlyter (Verts/ALE), rakstiski. − (SV) Cita starpā ir svarīgi, lai māksliniekiem būtu iespēja brīvi pārvietoties, veicināt nekomerciālās mākslas iespējas un turpināt attīstīt Eiropas digitālās bibliotēkas, lai saglabātu mūsu mākslas mantojumu. Es interpretēju 9. punktu saistībā ar mākslas studiju būtību un ilgumu kā vēlmi arī iekļaut mākslas studijas Boloņas procesā, un ar šo nosacījumu es varu balsot par šo ziņojumu.
Philip Claeys (NI) , rakstiski. – (NL) Es balsoju pret šo ziņojumu tekstā paustās šausmīgās liekulības dēļ. ES atsakās pievērst jebkādu uzmanību referendumiem Francijā un Nīderlandē par Eiropas Konstitūciju un Īrijā par Lisabonas līgumu, un tomēr šajā ziņojumā nav pausta nožēla par šo faktu. Gluži pretēji — ziņojuma 5. punktā īpaši aizbildnieciskā un apvainojošā veidā ir paziņots, ka cēlonis tam, ka sievietes ir balsojušas „pret”, ir Eiropas iesaistīšanās trūkums.
Arī atsauces uz tā dēvēto Komisijas “D plānu” ir pilnīgi nevietā, jo lielākajā daļā dalībvalstu “B plāns” tika novienkāršots par dialogu starp līdzīgi domājošiem, kuriem skaidri nebija nekādas intereses ņemt vērā kritiskus viedokļus. Šajā ziņojumā bija jākritizē šāda veida pārkāpumi, nevis tie netieši jāapstiprina.
Koenraad Dillen (NI) , rakstiski. – (NL) Es ar lielu pārliecību balsoju pret šo federālisma pilno un augstprātīgo ziņojumu. Kāda augstprātība apgalvot, kā tas ir B apsvērumā, ka iedzīvotāji, kuri balsoja pret Eiropas Konstitūciju, nepietiekami izprot Eiropu. Tas ir absolūti nepatiesi. Tieši tie pilsoņi, kuri vienīgi pārāk labi uztver to, ka ES mēģina apdraudēt dalībvalstu suverenitātes pēdējās paliekas, balsoja pret Eiropas Konstitūciju. Kas par augstprātību apgalvot, ka integrāciju saprot tikai sabiedrības labi izglītotās daļas. Tomēr referenta nostāja ir skaidra. Tie, kuri domā “nepareizi” ir jākriminalizē vai jāuzskata par idiotiem. Tad mēs varam runāt par aktīvu dialogu ar pilsoņiem.
Brigitte Douay (PSE), rakstiski. – (FR) Es atbalstīju G. Hegyi ziņojumu par aktīvu dialogu ar pilsoņiem par Eiropu. Šāda veida dialogs ir ļoti svarīgs, un šajā ziņojumā ir lielā mērā uzsvērta vietējas rīcības nozīme. Patiesi, tieši ar reālu rīcību tuvinoties pilsoņiem, vienkārši runājot ar viņiem par Eiropu, var veidot skaidrāku priekšstatu par to, ko Eiropas Savienība dara viņu labā ikdienas dzīvē.
Šī dialoga veicināšana būs svarīgākā sagatavošanās darbos pirms jūnija vēlēšanām, īpaši lauku teritorijās un ar lielāko daļu eiroskeptiķu grupu, piemēram, jauniešiem un sievietēm. Nesenajā Parlamenta, Padomes un Eiropas Komisijas parakstītajā iestāžu politiskajā deklarācijā “Partnerība informācijas sniegšanā par Eiropu” ir tādas pašas nostādnes. Mēs varam apsveikt, ka iestādes piešķir lielu nozīmi šim dialogam un plāno īstenot pasākumus, lai pilsoņi justos iesaistīti Eiropas Savienībā.
Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs balsojām pret šo ziņojumu, jo uzskatām, ka spiediens, kas joprojām tiek izdarīts, lai pabeigtu Lisabonas līguma ratifikācijas procesu, neskatoties uz Īrijas referenduma iznākumu, ir nepieņemams. Pirmām kārtām, ja tiktu ievēroti pašreizējā Līguma noteikumi un ja ievērotu Īrijas iedzīvotāju suverēno lēmumu, Lisabonas līguma projekts tiktu atmests. Šis ziņojums atkal atbalsta antidemokrātisku nostāju. Šajā saistībā ir nepieņemami, ka Eiropas Parlaments runā par vēl lielāku “ES pārredzamību un iedzīvotāju iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesos”, kad lielākā daļa noraidīja referendumu rīkošanu savās valstīs par Lisabonas līgumu tieši tāpēc, ka baidījās no savu iedzīvotāju vairākuma viedokļa.
Žēl arī, ka viņi ignorē visu to cilvēku pretējos viedokļus, kuri jūtas kapitālistiskās integrācijas procesa piekrāpti, jo tas pasliktina nevienlīdzību un palielina nabadzību un bezdarbu, kas ir pretēji tam, ko viņi solīja.
Pat ziņojuma nedaudzie pozitīvie punkti šķiet ievietoti tādā kontekstā, kura mērķis ir apkrāpt sabiedrības viedokli un pilsoņus ar propagandas kampaņām, nevis efektīvi nodrošinot demokrātisku līdzdalību un mainot politiku, lai reaģētu uz indivīdu un darba ņēmēju pamatotajām prasībām.
Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Jūs tiešām esat nelabojams. Jūs uzskatāt, ka iemesls tam, ka Eiropas pilsoņi ir arvien skeptiskāki attiecībā uz Eiropas Savienību, ir izglītības trūkums, neziņa vai pat stulbums.
Es domāju, ka ir gluži pretēji. Ir tie, kuri gūst peļņu no robežu atvēršanas iedzīvotāju, preču, kapitāla u.c. brīvai apritei, un tad ir lielākā daļa, kura cieš no sekām — bezdarba, nedrošām darbavietām, mazākas pirktspējas, nedrošības, identitātes zuduma — un kura zina, kas pie tā vainojams.
Jūsu Eiropa ir tehnokrātija, kuru vada nedaudzas nekontrolētas un nekontrolējamas oligarhijas: 27 komisāri un daži Eiropas Centrālās Bankas valdes locekļi. Tā ir tehnokrātija, kas uzmanīgi ieklausās tūkstošos lobiju, kuri to ietekmē, bet kas pilnībā ignorē pilsoņu pausto noraidījumu, kad mums labpatīk jautāt viņu viedokli referendumā. Tā ir sistēma, kuras politika radīja un saasināja pašreizējo finanšu, ekonomisko un sociālo krīzi un kura apdraud valstu aizsardzības vai glābšanas pasākumus.
Tādēļ, tāpat kā jūs, es ceru, ka jūnijā Eiropas pilsoņi masveidā nāks balsot un ka viņi izmantos šo balsojumu kā referendumu, lai pateiktu jums “nē”.
Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Šis ziņojums nav likumdošanas procesa daļa un nav nekas vairāk kā Eiropas Parlamenta federālistu vairākuma viedoklis. Šajā priekšlikumā tiek atbalstīta Lisabonas līguma ratifikācijas procesa pabeigšana.
Tomēr mēs domājam, ka Lisabonas līgums ir bijis neveiksmīgs divas reizes, pēdējoreiz, kad Īrijas iedzīvotāji balsoja pret to 2008. gadā, bet arī pirms tam, kad Francijas un Nīderlandes vēlētāji balsoja pret būtībā tādu pašu priekšlikumu 2005. gadā. Kad Eiropas Parlamenta federālistu vairākums sapratīs, ka vēlētāji neatbalsta vēlmi izveidot Eiropas Savienotās Valstis?
Ziņojuma projekta B apsvērumā pat ir šāds teksts: “Iedzīvotājiem, kuri nepietiekami izprot Eiropas Savienības politiku vai attiecīgos līgumus, būs negatīva attieksme pret šo politiku vai līgumiem.” Tas demonstrē federālistu vienaldzību, augstprātību un zināšanu trūkumu attiecībā uz vēlētājiem ar politiskām vērtībām, kas atšķiras no tām vērtībām, kas ir pārsvarā šajā centralizāciju atbalstošajā Eiropas Parlamentā.
Tādēļ mēs balsojām pret šo ziņojumu.
Adrian Manole (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Saziņai ar pilsoņiem un viņu informēšanai ir jābeidz būt vienkārši iepriekš noteiktam, neefektīvam priekšlikumam. Pilsoniskajai sabiedrībai būs jāiesaistās tādās jomās kā laba pārvaldība un demokratizācija, cilvēktiesības, sociālās atstumtības izskaušana, vides aizsardzība un ilgtspējīga attīstība.
Ņemot vērā globālo finanšu krīzi un arvien lielāko patērētāju parādu līmeni, aktīvs dialogs ar Eiropas pilsoņiem nozīmē to, ka Eiropas iestādēm un pilsoniskajai sabiedrībai ir jācenšas uzlabot patērētāju finanšu izglītības līmeni, īpaši attiecībā uz tiesībām un pienākumiem, kā arī labākās prakses piemēriem saistībā ar uzkrājumiem un aizdevumiem.
Turklāt dalībvalstīm ir jāpalielina Eiropas Patērētāju aizsardzības centru tīklam piešķirtie cilvēkresursi un finanšu resursi, lai palielinātu izpratni un nodrošinātu patērētāju tiesību piemērošanu Eiropas Savienībā.
Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Nesenā kampaņa par enerģiju taupošu spuldžu obligātu izmantošanu, no kā peļņu gūs tieši ražotāji, uzsver plaisu starp Eiropas Savienību un tās pilsoņiem. Kā Eiropas iedzīvotāji var izjust patiku pret Eiropas Savienību, kura atkārto referendumus, ja tie vispār tiek organizēti, kamēr ir iegūts vajadzīgais rezultāts? Kā, piemēram, Austrijas pilsoņi var identificēties ar ES, kuras dēļ viņus ir pārņēmusi tranzīta satiksmes lavīna, kura ir sodījusi viņus ar sankcijām par demokrātisku vēlēšanu rīkošanu un piespiedusi viņus atteikties no neitralitātes un banku slepenības?
ES tika izveidota ekonomisku iemeslu dēļ, tas joprojām ir acīmredzams. Tas nav pilsoņu veidojums; tas ir ES institūcijas veidojums, kas ir nošķirts no realitātes un pieturas pie liberalizācijas un kapitāla brīvas aprites mantras. Ja mēs nepārskatīsim mūsu domāšanas veidu un ja arī turpmāk trūks pārredzamības un demokrātijas, mēs varēsim pieņemt vienu nodomu deklarāciju pēc otras, bet pilsoņi paliks atsvešināti no ES un viņu neapmierinātība ar to turpinās pieaugt. Šī iemesla dēļ es atturējos no balsošanas par šo ziņojumu.
Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN) , rakstiski. – (PL) Dialogs ar pilsoņiem ir svarīgs un sarežģīts jautājums, bet tas ir kaut kas tāds, kas pie varas esošajām valdībām ir labi jāapgūst. Tāda ir viņu darba būtība — dialogs, kas noved pie kompromisa. Šajā saistībā šķiet, ka šī ziņojuma konteksts ir zināmā mērā pretrunīgs. Tajā mūs aicina pēc iespējas ātrāk pabeigt Lisabonas līguma ratifikācijas procesu, jo tas ir svarīgs nosacījums, lai veidotu dialogu par Eiropu. Ziņojumā tiek apgalvots, ka Līgums palielinās pārredzamību un iesaistīs pilsoņus lēmumu pieņemšanā. Tas var radīt iespaidu, ka tie, kuriem nepatīk šis līgums, tiks ignorēti un ka tādēļ viņu viedoklis netiks sadzirdēts. Tāpēc ir grūti runāt par dialogu un kompromisu.
Doma par “vispārējām zināšanām par Eiropu”, pētot Eiropas un eiropiešu integrācijas vēsturi, arī ir pretrunīga. To īstenotu ar programmu, par kuru tiktu panākta vienošanās Kopienas līmenī, kuru dalībvalstis pieņemtu brīvprātīgi un kuru apmaksātu no Kopienas budžeta. Īsumā tas ir vēsturisks kompromiss, kas būs kā kopēju Eiropas vērtību veidošanas instruments. Manuprāt, mums nav jāiet tik tālu — vēsturisks kompromiss, saudzīgi izsakoties, ir neskaidrs jēdziens, ja šāds kompromiss vispār ir vajadzīgs. Turklāt vēstures izmantošana par līdzekli kādam nolūkam rada opozīciju, pat ja nolūks ir godīgs. Efektīva dialoga pamatā ir šodiena, kas tā vai citādi mums jau ir radījusi pietiekami daudz problēmu. Mums ir jārunā! Citiem vārdiem sakot — “jā” dialogam un “nē” ziņojumam.
Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Es vēlētos atturēties no balsošanas par G. Hegyi ziņojumu par aktīvu dialogu ar pilsoņiem par Eiropu.
Patiesībā, kaut gan es daļēji piekrītu iesniegtajam dokumentam, es neatbalstu vairākus, manuprāt, svarīgus punktus. Tāpēc es nevaru pilnībā atbalstīt šo ziņojumu.
Czesław Adam Siekierski (PPE-DE), rakstiski. – (PL) Debates par dialogu starp Eiropas Savienību un tās pilsoņiem ir ļoti vajadzīgas. Tas, kā Eiropas pilsoņi uztver Eiropu, un viņu izpratne par to, kā Kopiena darbojas, ir ļoti svarīgs jautājums. Cilvēki pieņem to, ko viņi zina, bet jebkas ārpus to redzesloka rada bažas. Īrijas referenduma piemērs un referendumi pirms tam Francijā un Holandē liecina, ka mēs nevaram nerūpēties par mūsu pilsoņu uzskatiem. Lēmumus nedrīkst pieņemt aiz slēgtām durvīm, ignorējot sabiedrības viedokļus. Nihil novi — nekā jauna bez vispārējas piekrišanas.
Mums ir jāsasniedz visnabadzīgākie un mazāk izglītotie pilsoņi. Mums ir skaidri un kodolīgi jāinformē sabiedrība par to, kas ir mūsu darbības pamatā, kādus mērķus vēlamies sasniegt, un jo īpaši — par labumu, ko no tā gūst pilsoņi. Īsta integrācija nav iespējama, ja mūsu vēlētāji pilnībā nepieņem Eiropas Savienības darbības.
Pētījumi liecina, ka tikai mazliet vairāk par 50 % ES pilsoņu ir apmierināti ar savu valstu dalību Kopienā. Protams, šī attiecība katrā valstī ir atšķirīga. Būtu liels panākums, ja šis skaitlis sasniegtu 80 %.
Pienākums satuvināt ES ar tās pilsoņiem ir jāuzņemas ne vien ES iestādēm kopumā, bet, manuprāt, arī mums, Eiropas Parlamenta deputātiem. Katru gadu es organizēju simtiem tikšanos ar jauniešiem, lauksaimniekiem un uzņēmējiem. Mācīsim mūsu pilsoņiem izmantot ES piedāvātās priekšrocības. Jūnija vēlēšanas būs pirmais pārbaudījums tam, cik efektīvi esam bijuši.
Søren Bo Søndergaard (GUE/NGL), rakstiski. − G. Hegyi ziņojums saistībā ar dialoga veicināšanu ar ES pilsoņiem tiek pamatots ar pieņēmumu, ka iedzīvotāju skeptisko attieksme pret ES rada tas, ka viņiem trūkst pienācīgu zināšanu. Ziņojumā ir ierosināti vairāki pasākumi, piemēram, izglītošana, Euronews un ES vēstures muzeja izveide. Tā kā šie pasākumi daudz vairāk atgādina propagandu, nevis dialogu, es esmu pret tiem. Patiesā dialogā pilsoņu viedokļi tiek uzskatīti par vērtīgiem.
Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. − G. Hegyi ziņojums saistībā ar dialoga veicināšanu ar ES pilsoņiem tiek pamatots ar pieņēmumu, ka iedzīvotāju skeptisko attieksme pret ES rada tas, ka viņiem trūkst pienācīgu zināšanu. Ziņojumā ir ierosināti vairāki pasākumi, piemēram, izglītošana, Euronews un ES vēstures muzeja izveide. Tā kā šie pasākumi daudz vairāk atgādina propagandu, nevis dialogu, es esmu pret tiem. Patiesā dialogā pilsoņu viedokļi tiek uzskatīti par vērtīgiem.
Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. – (PL) Referents apgalvo, ka aktīvs dialogs ar pilsoņiem par Eiropu nav labi attīstīts. Diemžēl viņam ir taisnība. Informācija par Eiropas Savienību bieži sasniedz tikai tos labi izglītotos un pārtikušos iedzīvotājus, kuri izraisa skepsi un nepatiku citos Eiropas valstu pilsoņos. Šī iemesla dēļ Eiropas Kopienas turpmākās attīstības būtisks aspekts ir tās iedzīvotāju izglītošana par Eiropu.
Referents mēģina atrast veidus, kā sasniegt lielāku auditoru, kas ļaus paplašināt iedzīvotāju zināšanas par ES. Lai sasniegtu plašāko iespējamo auditoriju, savu pieeju viņš pamato ar šādām pragmatiskām un arī ļoti populārām metodēm: skolās ieviest ES vēstures mācību programmu par laikposmu pēc 1945. gada, izveidot informatīvu televīzijas kanālu, kas līdzinātos ASV kanālam CNN, kā arī interneta vietnes tādā veidā, kas darītu tās pieejamas jauniešiem.
Es piekrītu un atbalstu informācijas kampaņas nozīmi saistībā ar ES kā paņēmienu, kā palielināt sabiedrības informētību, un es arī uzskatu, ka referenta idejas par tās īstenošanu ir ļoti labas.
Marie-Arlette Carlotti (PSE), rakstiski. – (FR) Apvienotā parlamentārā asambleja jeb APA ir kļuvusi par politiska dialoga, kā arī konfliktu novēršanas un risināšanas būtisku instrumentu.
Politiskas krīzes situācijās mūsu “ārkārtas debates” ir ļāvušas veidot padziļinātu un konstruktīvu dialogu bez aizspriedumiem par situāciju Kenijā, Zimbabvē un Mauritānijā.
2008. gadā APA ieņēma konstruktīvas un bieži drosmīgas nostājas saistībā ar Ziemeļu un Dienvidu lielajām “horizontālajām” problēmām, piemēram, pārtikas nodrošinājumu, valsts atbalsta efektivitāti un bērnu darbu.
Attiecībā uz Eiropas Attīstības fonda īstenošanu APA ir piekļuvusi stratēģiskiem dokumentiem, ko tās ekonomikas komiteja ir sākusi izskatīt.
Tomēr galvenokārt APA darba kārtību iezīmē vien politiskā prioritāte — ekonomikas partnerattiecību nolīgumi (EPN). Tās “reģionālās sanāksmes” ir EPN uzraudzības svarīgs līdzeklis un neapšaubāmi rada pievienoto vērtību.
Šī pievienotā vērtība tagad ir jāatzīst un jāciena. APA ir jābūt sarunu parlamentārās kontroles nodrošināšanas un nolīgumu īstenošanas pamatā.
Visbeidzot, es vēlētos šeit izteikt atzinību par priekšsēdētāja vietnieces Glenys Kinnock darbu. Viņai ir izdevies padarīt APA par Ziemeļu un Dienvidu dialoga unikālu instrumentu un par godīgas, ilgtspējīgas un savstarpēji atbalstošas attīstības iespēju.
Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Es esmu pret T. Cornillet ziņojumu par ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas darbu 2008. gadā.
Patiesībā es uzskatu, ka darba sesijās līdz šim paveiktais darbs ne vienmēr ir bijis apmierinošs tādā ziņā, ka nav pieņemta neviena rezolūcija par noteiktiem svarīgiem tematiem.
Turklāt asamblejas organizētās sarunas atsevišķos gadījumos ir novedušas pie tādu partnerattiecību nolīgumu noslēgšanas, kas nav devuši labus rezultātus ne Eiropas Savienībai, ne citām pusēm. Tāpēc es esmu pret iesniegto ziņojumu.
Frank Vanhecke (NI), rakstiski. – (NL) Es tikko atturējos balsojumā par ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas darbu, kaut gan atskatoties vēlos, kaut patiesībā būtu balsojis “pret”. Šajos gados, kuros esmu apmeklējis šo Parlamentu un šeit strādājis, man arvien vairāk ir radies iespaids, ka ĀKK nostājas galvenokārt kalpo par attaisnojumu jaukiem ceļojumiem pa pasauli, turklāt visos virzienos. Būsim godīgi, ko tie vispār ir mainījuši?
Varbūt mums tikai ir vajadzīgs visu parlamenta nostāju gammas novērtējums. Tās patiešām izskatās diezgan jauki. Esmu drošs, ka ir ļoti patīkami ir redzēt daļu pasaules arī par vienkāršās tautas līdzekļiem, bet es ļoti šaubos par to, vai, neskaitot viesnīcu un aviosabiedrību nozares, visa tā nodokļu maksātāju nauda patiešām ir devusi kādu labumu.
John Attard-Montalto (PSE), rakstiski. − Vieni no Eiropas Savienības svarīgākajiem instrumentiem ir struktūrfondi. Viens no sarežģītākajiem uzdevumiem ir saprast, kā piekļūt šiem fondiem reģionālās politikas jomās. Patiesi, nosaukumā ir ietverts vārds “šķēršļi”, ko var koncentrēti izteikt septiņos punktos: - pārmērīga birokrātija;
- pārāk daudz grūti saprotamu regulu;
- dažu dalībvalstu prakse bieži mainīt atbilstības kritērijus un nepieciešamos dokumentus;
- nepārskatāms lēmumu pieņemšanas process un līdzfinansējuma režīms;
- neatbilstoša decentralizēta administratīvā kapacitāte;
- dažādi reģionālās pārvaldes modeļi dalībvalstīs, kas traucē salīdzinošu datu iegūšanu un apmaiņu ar paraugpraksi.
Brigitte Douay (PSE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par C. A. Krehl ziņojumu par paraugpraksi reģionālās politikas jomā, jo tajā ir šo paraugprakšu novatoriska definīcija un panākumu stāstu piemēri, kā arī ir uzskaitīti ļoti konkrēti ieteikumi visiem ES pasākumu veidiem šajā jomā.
Jo īpaši es pievērsu referentes uzmanību pilsētas ērtību un transportlīdzekļu labākai pieejamībai personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām un iespējai labāk apvienot privāto, ģimenes un darba dzīvi, īpaši sievietēm.
Mēs ceram, ka šie visaptverošie ieteikumi palīdzēs un iedvesmos reģionālajā politikā ieinteresētās puses.
Emanuel Jardim Fernandes (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par C. A. Krehl ziņojumu, jo tajā ir uzsvērtas paraugprakses vairākās jomās, tostarp vides un ilgtspējīgu energoresursu jomā. Tāds ir Socorridos hidroelektrostacijas gadījums Madeiras autonomajā reģionā, kas atzīta saskaņā ar RegioStars iniciatīvu.
C. A. Krehl ziņojumā ir arī atzīti šādu projektu sagatavošanas lielākie šķēršļi, tostarp:
- grūti saprotamas regulas;
- neskaidri noteikumi par līdzfinansējumu;
- maz pieredzes apmaiņas iespēju;
- maz reģionu sadarbības iespēju un reģionālās struktūras, kas ir nepiemērotas šādai sadarbībai.
Tādēļ ir būtiski nostiprināt un uzlabot rādītājus, tādējādi palielinot Kopienas zinātību šajā jomā, īpaši saistībā ar:
- iespēju vienlīdzības principa ievērošanu un partnerības un novatoriskas darbības principu nodrošināšanu;
- stingru projektu organizēšanu, resursu efektīvu izmantošanu un skaidrību attiecībā uz to ilgumu;
- zināšanu lielāku pārvedamību, lai to var izmantot citos Eiropas Savienības reģionos.
Visi šie aspekti ir atzīti C. A. Krehl ziņojumā.
Iosif Matula (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par ziņojumu par paraugpraksi reģionālās politikas jomā, jo es uzskatu, ka tikai pietiekamas un pārredzamas informācijas laicīga sniegšana var atvieglot svarīgas informācijas izplatīšanu par struktūrfondiem un Kohēzijas fondu.
Kohēzijas politikas mērķi nevar pilnībā sasniegt, ja pastāv šķēršļi, piemēram, birokrātija un administrācija, kas aizkavē iespējamos atbalsta saņēmējus izmantot Eiropas Savienības struktūrfondu resursus. Šķēršļi, kas līdz šim radīja problēmas, ir nesaprotama dokumentācija, nepārtraukta atbilstības kritēriju maiņa vai īsi dokumentu iesniegšanas termiņi.
Labākos rezultātus var sasniegt, aktīvi apmainoties ar informāciju, kā arī Kopienas līmenī izveidojot datu bāzi, kurā iekļauti projektu īstenošanas “panākumu stāsti”. Sadarbība ar reģioniem un starp tiem, kā arī paraugprakšu apkopošana un apmaiņa reģionālās politikas jomā uzlabos Eiropas fondu apguves spēju.
Visās Eiropas Savienības valodās tulkots Eiropas portāls var būtiski veicināt pienācīgu un pārredzamu informācijas izplatīšanu saistībā ar Eiropas fondiem un paraugprakšu apmaiņu kohēzijas politikas jomā jauno dalībvalstu reģionos.
Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Es balsoju pret C. A. Krehl ziņojumu par paraugpraksi reģionālās politikas jomā un šķēršļiem struktūrfondu izmantošanā.
Patiesībā es esmu pārliecināts, ka šajā ziņojumā izvirzītie priekšlikumi nedod iespēju uzlabot reģionālās politikas darbību, kas ir ārkārtīgi svarīga politika, lai novērstu Eiropas Savienības attīstības līdzsvara trūkumu, un kam ir ievērojams finanšu atbalsts.
Jo sevišķi es neuzskatu, ka paraugpraukšu apmaiņa var atrisināt problēmu saistībā ar to, kā efektīvāk izmantot struktūrfondus, vai ka tā var tiešām veicināt novatorisku projektu izstrādi.
Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. − (SV) Mēs nobalsojām par W. Roszkowski ziņojumu, jo piekrītam galvenajiem mērķiem saistībā ar lauku attīstību un pasākumu dažādošanu, lai palielinātu vietējās attīstības potenciālu. Tomēr ziņojumā ir iekļauti daži punkti, kuriem mēs nepiekrītam gan no faktiskā viedokļa, gan attiecībā uz to, kādam jābūt dažu punktu formulējumam. Piemēram, mēs nepiekrītam, ka ir ievērojami samazināts finansējums saskaņā ar KLP otro pīlāru. Pat ja ir svarīgi iemesli, kas saistīti ar vides un reģionālo politiku, mēs neuzskatām, ka daļa lauksaimniecības ražošanas ir jāatbalsta ar subsīdijām “par katru cenu”. Mēs arī uzskatām, ka daži formulējumi iepriekš nosaka pašu lauku iedzīvotāju izvēli. Tomēr mēs esam izvēlējušies interpretēt šos punktus kā neveiksmīgu formulējumu ar labiem nolūkiem, piemēram, pārtuksnešošanās novēršanu.
Iosif Matula (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par ziņojumu par kohēzijas politikas papildināšanu un saskaņošanu ar lauku attīstības pasākumiem, jo uzskatu, ka šīs politikas jomas nodrošina svarīgus pīlārus valsts attīstībai, ņemot vērā Rumānijas īpašo lauksaimniecības potenciālu.
Es domāju, ka ir svarīgi, lai lauku attīstības politikas mērķis ir ekonomisko atšķirību mazināšana starp pilsētu un lauku teritorijām, nosakot katrai teritorijai piemītošo potenciālu un veicinot tai specifisku pasākumu attīstību.
Lauku attīstības politikas jomu mērķim ir jābūt stratēģijām, kuras nedrīkst palēnināt vai apturēt lauksaimniecisko darbību, ko veic lauku iedzīvotāji. Jebkurā gadījumā tiem ir jāpalīdz dažādot šo darbību, nodrošinot ar vietēji ražotiem bioloģiskiem produktiem un ražojot tradicionālus ēdienus un dzērienus.
Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai ir izveidots kā atsevišķs fonds, kas nodalīts no struktūrfondiem, lai efektīvāk izmantotu Eiropas finansējumu lauku teritorijās. Mūsu kā atbalsta saņēmējas valsts priekšrocība ir tā, ka mums ir plašākas finansējuma iespējas lauku attīstībai. Tādēļ mēs varēsim sasniegt mūsu mērķi modernizēt sociālās struktūras, vienlaikus palielinot teritoriālo kohēziju starp lauku apgabaliem un pilsētām.
Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Pēdējos gados lauku apvidi ir cietuši ne vien no nepārtrauktas migrācijas uz pilsētām, bet arī no infrastruktūras likvidēšanas: policijas iecirkņu, pārtikas veikalu, sabiedriskā transporta un tā tālāk. Rezultātā šīs teritorijas ir kļuvušas arvien nepievilcīgākas, un ir paātrinājusies to stāvokļa pasliktināšanās. Ja valsts pasta pakalpojumu noteikumu atcelšana radīs pasta nodaļu slēgšanas vilni, veseli reģioni tiks atstāti bez jebkādiem resursiem.
Mums nevajadzētu brīnīties, ka dažos nākamajos gados zemes pamešanas tendence un lielais nāves gadījumu skaits lauksaimnieku vidū visticamāk palielināsies vēl vairāk. Pakāpeniski kļūst redzamas sekas, ko radījusi kļūdainā ES subsīdiju politika, no kuras gūst labumu tikai lielie dalībnieki, un lauku teritoriju gadiem ilgā pamešana novārtā. Mums joprojām nav vispārējas koncepcijas. Bez tās atsevišķi pasākumi ir lemti neveiksmei. Tādēļ es balsoju pret W. Roszkowski ziņojumu.
Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Es balsoju pret W. Roszkowski ziņojumu par kohēzijas politikas papildināšanu un saskaņošanu ar lauku attīstības pasākumiem.
Jo sevišķi es šaubos, vai atbalsts ar lauksaimniecību nesaistītiem pasākumiem lauku teritorijās ir visefektīvākā metode, lai stiprinātu teritoriālo kohēziju. Tā vietā es uzskatu, ka šī rīcība apdraud tiešo atbalstu lauksaimniecībai un radīs nopietnu sociāli ekonomisku nestabilitāti lauku apvidos.
Adam Bielan (UEN), rakstiski. – (PL) Šādu stingru noteikumu ieviešana attiecībā uz dažām kosmētikā izmantotām vielām ir pretrunā daudzu Polijas uzņēmumu interesēm. Polijas kosmētikas rūpniecību galvenokārt veido mazie un vidējie uzņēmumi, kuri nevar atļauties veikt sarežģītās pārbaudes, kas vajadzīgas, lai daudzos kosmētiskos izstrādājumos ieviestu aizstājējvielas. Pirmām kārtām, sastāvdaļas, ko aizliedz šī regula, attiecas tikai uz 5 % kosmētikas izstrādājumu, un turklāt tās nozare var izmantot drošā koncentrācijā. Diemžēl Polijas puses iesniegtos grozījumus nepieņēma. Tāpēc es neatbalstīju D. Roth-Behrendt ziņojumu.
Šarūnas Birutis (ALDE), rakstiski. – (LT) Tas, ka spēkā esošās direktīvas vietā jaunajai redakcijai ir izvēlēta regulas juridiskās forma, ir vērtējams ļoti atzinīgi. Tas novērsīs juridisko nenoteiktību un atšķirības un noteiks definīciju un īstenošanas līdzekļus. Vēl viens svarīgs mērķis ir palielināt kosmētikas līdzekļu drošību. Tā kā spēkā esošajā direktīvā par kosmētikas līdzekļiem nebija skaidru drošības novērtēšanas prasību, šajā regulā ir noteikti ar to saistītie visbūtiskākie standarti.
Hanne Dahl (IND/DEM), rakstiski. − (DA) Mēs negribīgi balsojām par jauno regulu par kosmētiskajiem līdzekļiem, neskatoties uz to, ka regula pieļauj atkāpes no kancerogēno CMR vielu izmantošanas aizlieguma. Par laimi Parlaments ir ierobežojis šo iespēju, pieprasot apstiprināšanas procesā ņemt vērā CMR vielu vispārējo iedarbību no visiem avotiem. Šīs regulas pieņemšana nozīmē to, ka Dānijā mēs nevaram aizliegt vielas, par kurām jau zinām, ka tās ir kancerogēnas, hormonus modificējošas vai alergēnas, jo to uzskatītu par šķērsli preču brīvai apritei, ko tieši ir paredzēts nodrošināt ar šo tiesību aktu.
Tomēr to līdzsvaro Parlamenta ieviestais noteikums par nanodaļiņām un tādējādi — piesardzības principa piemērošana. Turpmāk būs jāpierāda, ka nanodaļiņas nav kaitīgas pirms atļaujas tās izmantot, nevis jāpierāda, ka tās ir kaitīgas, lai pārtrauktu to izmantošanu, kas praksē ir izplatītākais princips ES tiesību aktos.
Šī regula arī ievieš stingrākas prasības detalizētiem produktu aprakstiem.
Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par D. Roth-Behrendt ziņojumu par regulu par kosmētikas līdzekļiem (pārstrādātā redakcija), jo uzskatu, ka ir būtiski palielināt kosmētikas līdzekļu drošību, lai aizsargātu patērētāju veselību, ieviešot obligātus standartus, kas jāizpilda, lai produktu laistu tirgū.
Tomēr man ir žēl, ka nav pieņemta obligāta minimālā derīguma termiņa norāde visiem produktiem, tostarp tiem, kuru minimālais derīguma termiņš pārsniedz 30 mēnešus (15. pants). Ir jāatzīmē, ka, lai gan tāda kosmētikas līdzekļa izmantošana, kam beidzies derīguma termiņš, nerada risku patērētāju veselībai, tā arī nesniedz norādīto labumu.
Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šajā ziņojumā Eiropas Parlaments kopumā piekrīt Eiropas Komisijai, kura ir nolēmusi pārstrādāt Padomes 1976. gada 27. jūlija Direktīvu 76/768/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kosmētikas līdzekļiem. Kosmētikas līdzekļu direktīva, kurā kopš 1976. gada ir veikti 55 grozījumi, ir kļuvusi apgrūtinoša un novecojusi un vairs nesniedz vajadzīgo juridisko noteiktību nozarē ar strauju attīstību. Veicot šo pārstrādāšanu, Komisijas mērķis ir likvidēt juridiskās neskaidrības un nekonsekvenci, ieviešot vairākas definīcijas un īstenošanas pasākumus. Lai izvairītos no atšķirībām valstu transponēšanas pasākumos, Komisija ir mainījusi tiesību akta juridisko formu no direktīvas par regulu.
Vēl viens mērķis ir palielināt kosmētikas līdzekļu drošību. Tā kā pašreizējā direktīvā par kosmētikas līdzekļiem nav iekļautas skaidras drošības novērtējuma prasības, Komisija pašlaik ievieš tā “obligātos standartus”. Referente ir nostiprinājusi drošības aspektu, lai nodrošinātu patērētāju aizsardzību un veselību, kas, mūsuprāt, ir pareizā pieeja.
Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Kopumā es atbalstu D. Roth-Behrendt ziņojumu un ar Padomi panākto kompromisu. Tomēr man žēl, ka ir izlaists viens punkts, kas, pēc manām domām, varētu kaitēt patērētāju aizsardzībai.
Pašreizējā direktīvā par kosmētikas līdzekļiem un regulas priekšlikumā ir noteikts, ka minimālā derīguma termiņa datums ir jānorāda tikai uz tādiem kosmētikas līdzekļiem, kuru minimālais derīguma termiņš nepārsniedz 30 mēnešus. Finansiālu iemeslu dēļ šis datums bieži tiek norādīts kā tāds, kas pārsniedz 30 mēnešus. Šādi ražotāji var nodrošināt, lai uz visiem to produktiem nav jānorāda minimālā derīguma termiņa datums. Kaut arī tāda kosmētikas līdzekļa izmantošana, kam beidzies derīguma termiņš, nerada risku patērētāju veselībai, tā arī nesniedz gaidīto labumu.
Diemžēl Parlamenta un Komisijas juridiskie dienesti ir, manuprāt, nepareizi nolēmuši, ka šo noteikumu nevarēja grozīt pārstrādāšanas procedūrā.
Eija-Riitta Korhola (PPE-DE), rakstiski. − (FI) Es vēlos pateikt, cik apmierināta esmu ar to, ko šodien esam panākuši attiecībā uz regulu par kosmētikas līdzekļiem. Kosmētikas tirgus ir pilns ar nereāliem solījumiem un pseidozinātniskiem savārstījumiem, kuros tekstu redaktoru verbālās izteiksmes spilgtums ir vienīgā mēraukla, lai pārbaudītu produkta efektivitāti. Tagad noteikumi tiek padarīti stingrāki, un tas ir tikai pareizi. Saskaņā ar jauno regulu reklāmās var iekļaut tikai tādus apgalvojumus, kuru pamatā ir produktiem reāli piemītošas īpašības. Tāpēc ir jāpierāda to efektivitāte. Referente lūdza Komisijai sagatavot rīcības plānu attiecībā uz apgalvojumiem un pieņemt kritēriju sarakstu to novērtēšanai.
Šī priekšlikuma mērķis bija vienkāršot esošos tiesību aktus. Pašlaik par šo tematu ir vairāk kā 3 500 lappušu valsts tiesību aktu, un tas ir jāsaspiež vienā dokumentā. Šādi ir iespējams nodrošināt augstus cilvēku aizsardzības standartus visā Eiropas Savienībā un garantēt iekšējā tirgus darbību. Novecojuši tiesību akti, īpaši kosmētikas nozarē, rada risku veselībai un tam, cik lielā mērā mēs varam paļauties uz likumu. Šie principi loģiski izriet no darba, kas tika sākts, apspriežot REACH regulu par ķīmiskajām vielām.
Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. – (SK) Kā Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas referente es iesaistījos tiesību aktu kopuma sagatavošanā par preču laišanu tirgū, ko Parlaments apstiprināja 2008. gada februārī. Es strādāju pie ziņojuma saistībā ar kopīgu pamatlēmumu par preču laišanu tirgū, un manos grozījumu priekšlikumos uzmanība tika pievērsta importētāju atbildības palielināšanai, MVU administratīvā sloga samazināšanai, jaunās pieejas kā produktu tirgū laišanas pamatsistēmas saglabāšanai un Eiropas standartu izveidei un izmantošanai elastīgākā veidā.
Šis preču tiesību aktu kopums ir kļuvis par galveno priekšnosacījumu, lai pārskatītu citas šīs nozares direktīvas, īpaši direktīvu par rotaļlietu drošumu, kura pašlaik ir apstiprināta, regulu par kosmētikas līdzekļiem un regulu par būvmateriāliem.
Regulas par kosmētikas līdzekļiem pamatā ir pamatprincips, kas nosaka tiesību aktu kopumu par preču laišanu tirgū. No vienas puses ražotāji ir atbildīgi par to, ka tiek nodrošināta to produktu atbilstība spēkā esošiem Eiropas tiesību aktiem, un, no otras puses, dalībvalstis ir atbildīgas par ES tirgus pareizas uzraudzības nodrošināšanu.
Es balsoju par D. Roth-Behrendt ziņojumu par ierosināto regulu par kosmētikas līdzekļiem, kas aizstāj pašreizējo direktīvu, kura ir kļuvusi smagnēja un novecojusi. Pēdējos gados kosmētikas nozare ir nepieredzēti paplašinājusies, un pašreizējie tiesību akti vairs nesniedz vajadzīgo juridisko noteiktību.
Es atzinīgi vērtēju jauno tiesību aktu, kas veicinās lielāku patērētāju aizsardzību un nodrošinās aizsardzību pret veselībai kaitīgiem kosmētikas līdzekļiem.
Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Es balsoju par D. Roth-Behrendt ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kosmētikas līdzekļiem.
Es pilnībā piekrītu, ka, lai palielinātu kosmētikas līdzekļu drošību, lai nodrošinātu visu patērētāju aizsardzību un veselību, ir skaidri jādefinē konkrēti kontroles instrumenti. Es arī piekrītu referentei, ka, lai nostiprinātu kontroles mehānismu, atbildība par kosmētikas produktu reklāmām ir jāpiešķir neatkarīgai organizācijai, lai nodrošinātu neatkarīgu vērtēšanu.
Flaviu Călin Rus (PPE-DE), rakstiski. − (RO) Es balsoju par Eiropas Parlamenta likumdošanas rezolūcijas priekšlikumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kosmētikas līdzekļiem (pārstrādāta redakcija), jo uzskatu, ka visiem produktiem, kas tiek laisti tirgū, ir jāatbilst gan kvalitātes standartiem, gan obligātiem drošības standartiem. Šāda regula, kuras mērķis ir palielināt kosmētikas līdzekļu drošību, garantēs patērētāju aizsardzību un veselību.
Lydia Schenardi (NI), rakstiski. – (FR) Tā kā kosmētikas līdzekļos ir iekļautas nanodaļiņas, kā arī tāpēc, ka kosmētikas nozare ir viena no lielākajiem rūpnieciskās viltošanas upuriem, ir svarīgi, lai būtu skaidri kontroles pasākumi, īpaši, lai identificētu viltotu kosmētiku, kas tāpēc neatbilst juridiskām prasībām.
Saistībā ar dažiem produktiem, īpaši kosmētiku, ko izmanto ap acīm, īpaša uzmanība tiek pievērsta gļotādai, bojātai ādai bērniem vai personām ar novājinātu imūnsistēmu. Nepārprotami īpaša uzmanība ir jāpievērš lokālam toksicitātes novērtējumam, ādas un acu kairinājumam, ādas sensibilizācijai un fototoksicitātei, ja konstatē UV absorbciju. Turklāt cīņa pret viltojumiem, izmantojot šos kontroles pasākumus, ir būtiska ne vien saistībā ar sabiedrības veselību un ietekmi uz vidi, bet arī attiecībā uz konkurētspēju. Tāpēc mēs atbalstām šo ziņojumu, bet jaunas pārbaudes nav jāveic gataviem produktiem, ja zināma informācija par to sastāvdaļām atbilst tiesību aktiem.
Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šajā ziņojumā Eiropas Parlaments ar dažiem grozījumiem apstiprina Komisijas prasību grozīt Direktīvu 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū. Komisija uzskata, ka šī grozīšana ir kļuvusi nepieciešama, jo, izvērtējot direktīvas īstenošanu, kļuva skaidrs, ka līdz 2010. gada 14. maijam paredzētais biocīdo produktu sastāvā esošo aktīvo vielu izvērtēšanas 10 gadus ilgais termiņš nebūs pietiekams, lai iekļautu tās atļauto vielu Kopienas sarakstā. Tādējādi pārejas periods, kura laikā biocīdo produktu tirgu reglamentētu dalībvalstu tiesību normas, beigtos, vēl pirms būtu sagatavots atļauto vielu Kopienas saraksts. Praksē tas nozīmētu, ka no 2010. gada 15. maija no tirgus būtu jāizņem svarīgi produkti, piemēram, slimnīcās izmantojamie dezinfekcijas līdzekļi.
Lai nepieļautu šādu situāciju, Komisija ierosina pagarināt pārejas periodu par trim gadiem — līdz 2013. gada 14. maijam. Gadījumā, pat ja triju gadu termiņš nebūtu pietiekams, Komisija ievieš iespēju ar komitoloģijas lēmumu šo periodu vēl pagarināt. Tomēr referente nevēlas, lai šī iespēja tiktu izmantota, lai šo procesu atliktu bezgalīgi, un tāpēc arī ierosina ierobežojumus.
Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Es atbalstu D. O. Sārbu ziņojumu un Komisijas priekšlikumu, kas veic esošā tiesību akta tehniska rakstura grozījumu.
Pašreizējā direktīva paredz pārejas periodu (2000.—2010), kura laikā biocīdo produktu tirgu reglamentēs dalībvalstu tiesību normas. Tomēr tā arī paredz 10 gadu programmu biocīdos produktos izmantoto aktīvo vielu novērtēšanai, kuras mērķis ir tās iekļaut atļauto vielu sarakstā, kas jāizveido Komisijai.
Tā kā šīs direktīvas pārskatīšanas programmas pašreizējais attīstības posms neļaus to pabeigt līdz 2010. gadam, kā plānots, ir radusies nepieciešamība veikt attiecīgus grozījumus, lai varētu pagarināt pārejas periodu gadījumos ar vislielākajiem aizkavējumiem. Tāpēc šis grozījuma priekšlikums ir piemērots.
Rovana Plumb (PSE), rakstiski. – (RO) Komisijai bija jāsagatavo šis priekšlikums direktīvai, ar ko groza Direktīvu 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū, pēc tam, kad, izvērtējot tās izpildi, kļuva skaidrs, ka līdz 2010. gada 14. maijam paredzētais biocīdo produktu sastāvā esošo aktīvo vielu izvērtēšanas desmit gadus ilgais termiņš nebūs pietiekams, lai iekļautu tās atļauto vielu Kopienas sarakstā. Tādējādi pārejas periods, kura laikā biocīdo produktu tirgu reglamentētu dalībvalstu tiesību normas, beigtos, vēl pirms būtu sagatavots atļauto vielu Kopienas saraksts. Praksē tas nozīmētu, ka no 2010. gada 15. maija no tirgus būtu jāizņem svarīgi produkti, piemēram, slimnīcās izmantojamie dezinfekcijas līdzekļi.
Es balsoju par šo ziņojumu, jo pašreizējā pārejas perioda pagarināšana ļaus pabeigt biocīdo produktu sastāvā esošo aktīvo vielu novērtēšanu un dalībvalstīm dos pietiekami daudz laika šo noteikumu transponēšanai, atļauju izsniegšanai un šo produktu reģistrēšanai, kā arī lai attiecīgā rūpniecības nozare varētu sagatavot un iesniegt pilnīgu dokumentāciju. Turklāt šis pagarinājums ļaus piemērot atkritumu rašanās novēršanas principu (vielas, kuras netiek novērtētas, kļūst par atkritumiem) un palīdzēs izvairīties no biocīdo produktu nelikumīgas laišanas tirgū.
Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Es balsoju par D. O.Sārbu ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū attiecībā uz dažu termiņu pagarināšanu.
Ņemot vērā biocīdos produktos izmantoto aktīvo vielu novērtēšanas delikāto un darbietilpīgo procesu, es piekrītu referentei par pārejas perioda pagarināšanu par četriem gadiem, nevis trīs, lai dotu nozarei pietiekami daudz laika, lai izpildītu savas saistības.
Koenraad Dillen (NI) , rakstiski. – (NL) Apzinoties nepieciešamību pārliecināt iedzīvotājus un jo sevišķi visus jauniešus mūsu sabiedrībā nesmēķēt, es atturējos no balsošanas par šo ziņojumu. ES vēlas palielināt cenu cigaretēm un sasmalcināti tabakai, kas paredzēta cigarešu tīšanai un cigarillām, bet jautājums ir par to, vai liekulīgā pieeja palielināt nodokļus ir pareizais veids, kā to darīt. Galu galā tabakas rūpniecībā ir nodarbināti daudzi cilvēki dalībvalstīs, un lai šādus pasākumus īstenotu krīzes laikā, ir rūpīgi jāizvērtē to ietekme uz nodarbinātības stāvokli.
Vai nebūtu labāk samazināt smēķēšanu, izglītojot iedzīvotājus, nevis piemērojot tiem nodokļus?
Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Z. L. Becsey ziņojumā ir ierosināts ciešāk saskaņot nodokļus tabakai augstākā līmenī, un, lai to pamatotu, autors nepārliecinoši slēpjas aiz sabiedrības veselības mērķiem. Patiesībā īstais mērķis ir tīrs un nevainojams cigarešu tirgus Eiropas mērogā, apvienots tirgus ar vienotu nodokli, kur var sākt plosīties konkurence.
Lūdzu, nedaudz saskaņotības. Vai nu svarīgāka ir veselība, vai tirgus. Noteiktiem produktiem tas nevar būt tirgus. Dažas valstis, piemēram, Franciju un Beļģiju, Komisija ir iesūdzējusi tiesā par pārdošanas cenu robežlīmeni vai minimālo cenu. Ne bez iemesla šajā ziņā tabakas tirdzniecību reglamentē valsts līmenī (izplatīšanas atļaujas) vai starptautiskā līmenī (ierobežoti pārrobežu pirkumi), un šajā gadījumā robežkontrole reāli pastāv, pat ja to kavē Eiropas noteikumi.
Visbeidzot, šajā ziņojumā ir paustas bažas par Francijas tabakas tirgotāju nākotni, kuriem ir tik liela nozīme, lai uzturētu vietējos veikalus un sniegtu noteiktus sabiedriskus pakalpojumus lauku apvidos, un kurus nopietni apdraudēja iepriekšējais nodokļu palielinājums.
Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par Z. L. Becsey ziņojumu, kurā ir ieteiktas lielākas akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem.
Es ļoti atzinīgi vērtēju nodokļa pakāpenisku palielinājumu cigaretēm un citiem tabakas izstrādājumiem, sākot ar 2014. gadu. Es arī uzskatu, ka ir būtiski atjaunināt dažu tabakas izstrādājumu veidu definīcijas, lai garantētu lielāku veselības aizsardzības līmeni.
Es daudzus gadus esmu stingri atbalstījis nesmēķētāju aizsardzību un uzskatu, ka šis ziņojums ir vēl viens solis pareizajā virzienā. To izceļ Komisijas cerības, ka nākamo piecu gadu laikā tabakas patēriņš samazināsies par 10 %.
Astrid Lulling (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Z. L. Becsey ziņojumu, jo ārkārtējs akcīzes nodokļa palielinājums tabakas izstrādājumiem, kā to ierosināja Komisija, īpaši šajos nopietnas krīzes laikos, kaitētu nodarbinātībai šajā nozarē Eiropā. Pieredze rāda, ka lielu cenu politika nav efektīva metode, lai cīnītos pret atkarību no nikotīna.
Tāpēc es esmu vienlīdz apmierināta, ka ir izdevies izvairīties no tinamajai tabakai piemērojamās minimālās nodokļu likmes pielīdzināšanas tai, kas tiek piemērota cigaretēm. Tinamās tabakas amortizējošā funkcija ir svarīga, lai novērstu kontrabandas palielināšanos Eiropas teritorijā. Pētījums ir parādījis, ka dažās Vācijas federālajās zemēs vairāk par pusi cigarešu tiek ievestas kontrabandas ceļā. Lai ierobežotu šo parādību, sasmalcinātai tabakai ir jābūt kā cigarešu aizvietotājam.
Man ir žēl, ka ar nelielu balsu vairākumu tika noraidīti vairāki ļoti saprātīgi grozījumi.
Tomēr es ticu, ka mūsu vēstījums sasniegts Ministru padomi, kurai jāpieņem lēmums vienprātīgi.
David Martin (PSE), rakstiski. − Kaut arī es piekrītu tabakas aplikšanai ar nodokli un minimālam nodoklim visā Eiropā, es atturējos kaitējuma dēļ, ko tas varētu radīt Apvienotās Karalistes tabakas nodoklim. Valdība var brīvi palielināt nodokli tabakai, kas var būt kā stimuls iedzīvotājiem samazināt un atmest smēķēšanu, uzlabojot mūsu veselību un samazinot spiedienu uz Valsts veselības dienestu. Šis ziņojums apdraudētu un ierobežotu valdības spēju aplikt tabaku ar nodokli, un tāpēc es atturējos.
Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Es balsoju pret Z. L. Becsey ziņojumu par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz tabakas izstrādājumiem piemērotā akcīzes nodokļa struktūru un likmēm groza Direktīvu 92/79/EEK, Direktīvu 92/80/EEK un Direktīvu 95/59/EK.
Es neatbalstu iepriekš minēto priekšlikumu, jo, pēc manām domām, tas varētu vājināt Komisijas priekšlikumu. Tādējādi tas traucētu sasniegt noteikto mērķi — līdz 2014. gadam palīdzēt samazināt tabakas patēriņu par 10 %.
Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. − (SV) Komisijas priekšlikuma mērķis ir saskaņot tabakas nodokļus Eiropas Savienībā, lai aizturētu ievērojamu tabakas pārrobežu tirdzniecību, kas apdraud dalībvalstu sabiedrības veselības mērķu sasniegšanu. Ekonomikas un monetārās komitejas atzinuma sagatavotāja priekšlikums ir ievērojami vājāks par to, kas iekļauts Komisijas sākotnējā tekstā. Kā Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas pārstāvis es darīju visu iespējamo, lai uzlabotu šo ziņojumu. Jautājumu par nodokļiem tabakai ir ļoti grūti atrisināt, jo Eiropas Savienībā pastāv ļoti dažādas nodokļu likmes un viedokļi par tabakas kaitīgo ietekmi. Dažādās grupās, tostarp manā grupā, bija liela nevienprātība. Par spīti maniem centieniem galu galā es secināju, ka Parlamenta priekšlikums nebija pietiekams. Pēc tam galīgajā balsojumā es nolēmu atturēties no balsošanas par jaunajiem nodokļiem tabakai.
Peter Skinner (PSE), rakstiski. − Eiropas Parlamenta Leiboristu partija piekrīt, ka pārāk zems nodokļu līmenis veicina arbitrāžu un noved pie nekontrolētas/nelicencētas tabakas izstrādājumu pārdošanas. Tāpēc nodokļu piemērošanas minimālais līmenis ir ļoti noderīgs instruments, lai veiktu pārmaiņas, kas vajadzīgas šīs situācijas sākotnējai izmainīšanai. Iespējams, dažas Eiropas valstis pamatotu zinātnisku un sociālu iemeslu dēļ kā minimālo līmeni vēlas noteikt lielākas likmes, un arī tas ir pareizi.
Marianne Thyssen (PPE-DE), rakstiski. – (NL) Es novērtēju referenta centienus sagatavot ziņojumu, bet nespēju atbalstīt viņa ierosinājumus. Es esmu pilnīgi pārliecināta, ka ir lietderīgi piemērot lielāku akcīzes nodokli tabakai, lai palīdzētu cīnīties pret tās lietošanu. Es vēlētos uzsvērt, ka man veselības apsvērumi paši par sevi ir svarīgāki par ekonomiskiem apsvērumiem. Es arī domāju, ka ir nožēlojami, ka referents vājina Komisijas priekšlikumus. Tāpēc šo iemeslu dēļ es balsoju pret Z. L. Becsey ziņojumu.
Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Es balsoju par.
Līdz ar imigrāciju uz veco kontinentu pēdējos 30 gados Eiropā ir klusībā ienākusi barbariska un prettiesiska prakse, ko lielākoties veic Āfrikā.
Pasaules Veselības organizācijas dati ir pavisam skaidri — sieviešu dzimumorgānu izkropļošana jeb SDI ir plaši izplatīta 28 Āfrikas valstīs, Tuvajos Austrumos un dažās Āzijas valstīs. Aptuveni 100—140 miljoni sieviešu un bērnu visā pasaulē ir piedzīvojušas šādu izkropļošanu, bet tā draud 4 miljoniem. SDI ir pazemojums Eiropas integrācijas procesam, kā arī dzimumu līdztiesības nomelnošana.
Eiropas Parlaments, kurš gadiem ilgi ir apņēmīgi atbalstījis visu pilsoņu pamattiesības, 2001. gadā jau pieņēma rezolūciju par šo jautājumu. Tomēr ir pienācis laiks spert nākamo soli, arī atbalstot DAPHNE III programmu, saskaņā ar kuru līdz šim ir finansēti 14 ar SDI saistīti projekti, un izklāstot SDI novēršanas un likvidēšanas prioritātes Eiropā. Viena no jomām, kurā ir jāpastiprina SDI apkarošanas centieni, ir iepriekšēja novēršana attiecībā uz meitenēm. Svarīgs solis šajā virzienā ir riskam pakļauto bērnu identificēšana un preventīvu pasākumu īstenošana sadarbībā ar viņu ģimenēm, izmantojot psiholoģiskā atbalsta sistēmas.
Martin Callanan (PPE-DE), rakstiski. − Ir grūti iedomāties jebko šausmīgāku un primitīvāku par sieviešu dzimumorgānu izkropļošanu. Diemžēl šī barbariskā prakse ES ir parādījusies pastāvīgās imigrācijas dēļ no valstīm, kur to veic regulāri.
C. Muscardini ziņojumā ir pareizi pausts mūsu riebums pret šo brutalitāti mūsu vidū un ir ierosināti veidi, kā nodrošināt, lai mūsu līdztiesības un brīvības vērtības tiek pārveidotas par konkrētu rīcību, kas vērsta pret sieviešu dzimumorgānu izkropļošanu. Neskatoties uz Eiropas Savienības apņemšanos ievērot multikulturālismu, mums ir jānodrošina, lai no ES tiesību aktiem izrietošais nerimstošais politkorektuma vilnis neapdraud mūsu apņēmību izskaust šo nežēlīgo praksi.
Protams, mūsu iespējām ir robežas, lai novērstu sieviešu dzimumorgānu izkropļošanu trešajās valstīs. Tomēr mums ir jābūt gataviem saistīt tirdzniecības un palīdzības attiecības ar uzlabojumiem cilvēktiesību jomā, jo sevišķi, lai aizliegtu šo atbaidošo noziegumu pret sievietēm.
Charlotte Cederschiöld, Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark un Anna Ibrisagic (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Mēs šodien nobalsojām par C. Muscardini patstāvīgo ziņojumu A6-0054/2009 par cīņu pret sieviešu dzimumorgānu izkropļošanu Eiropas Savienībā. Šajā ziņojumā ir apskatīta ļoti nopietna problēma un tajā skaidri parādīta nepieciešamība rīkoties pret šādu praksi. Ziņojumā ir arī izvirzīti vairāki priekšlikumiem, lai to panāktu. Tāpēc mēs atzinīgi vērtējam dalībvalstu sadarbību, lai risinātu šo problēmu.
Tomēr mēs vēlētos uzsvērt, ka jautājums par regulārām, profilaktiskām veselības pārbaudēm meitenēm un sievietēm, kurām piešķirts patvērums ES dzimumorgānu izkropļošanas draudu dēļ, ir jārisina atsevišķām dalībvalstīm, cienot attiecīgā indivīda tiesības.
Proinsias De Rossa (PSE), rakstiski. − Es atbalstu šo ziņojumu, kurā ir izskatīta sieviešu dzimumorgānu izkropļošanas nopietnā problēma. Migrācijas dēļ pēdējos 30 gados SDI Eiropā ir kļuvusi izplatītāka. SDI ne vien rada ļoti nopietnas un neatgriezeniskas traumas sieviešu un meiteņu fiziskajai un garīgajai veselībai — daži gadījumi pat ir bijuši fatāli —, bet arī pārkāpj starptautiskajās konvencijās noteiktās pamattiesības, to aizliedz dalībvalstu krimināllikumi un tā pārkāpj ES Pamattiesību hartā noteiktos principus.
Ir aprēķināts, ka Eiropā aptuveni 500 000 sieviešu ir cietušas no SDI un ka katru gadu aptuveni 180 000 Eiropā ieceļojušo sieviešu imigranšu tiek veiktas vai tām draud SDI.
Ziņojumā tiek pieprasīts Komisijai un dalībvalstīm sadarboties, lai saskaņotu spēkā esošos tiesību aktus. Mērķis ir pievērst uzmanību prevencijai, labāk integrējot imigrantu ģimenes un veidojot labāku izpratni, veicinot izglītības kampaņas un uzsākot dialogu forumus par tradicionālām praksēm. Tajā ir noteikti atbalstīta visu to cilvēku sodīšana, kas veic SDI, medicīniskā un juridiskā atbalsta sniegšana upuriem, kā arī riskam pakļauto aizsardzība, tostarp noteiktos gadījumos — patvēruma sniegšana.
Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − Sieviešu dzimumorgānu izkropļošana (SDI) saskaņā ar Amnesty International ietekmē 130 miljonu sieviešu dzīves, kurām kultūras, reliģisku vai citu neterapeitisku iemeslu dēļ apgraizīšana ir “augstu vērtēta” sociāla prakse, kas tām tiek uzspiesta. Pētījumi rāda, ka šāda prakse pastāv, jo tiek uzskatīts, ka apgraizīšana mazinās sieviešu seksualitāti un tādējādi nodrošinās turpmāku piemērotību laulībai, un ka to atļauj reliģija. Ir zināms, ka SDI sievietēm, kurām tiek piemērota šāda prakse, izraisa ļoti daudzas tūlītējas un ilgstošas komplikācijas, un pat nāvi. Mēs par to esam uzzinājuši galvenokārt globalizācijas un cilvēku mobilitātes dēļ, un tā ir kļuvusi neatņemami saistīta ar imigrācijas un patvēruma politikas jomām.
Kad cilvēki baidās no izsekošanas, viņiem ir tiesības šķērsot robežu un meklēt patvērumu un aizsardzību. Pašlaik SDI ir galvenais jautājums debatēs par patvēruma meklēšanas lietām, kurās Nigērijas Tieslietu ministrs Michael Aondoakaa nesen ir piedāvājis liecināt pret ģimenēm, kuras pieprasa patvērumu, pamatojoties uz SDI draudiem Nigērijā, kur tā ir oficiāli aizliegta ar likumu. Tomēr es pieņemu, ka neoficiāli tā joprojām ir plaši izplatīta prakse, pat Nigērijā.
Īrijā SDI tiek uztverta kā uz dzimumu balstītas vardarbības izpausme. Es atbalstu C. Muscardini ziņojumu.
Lena Ek un Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. − (SV) Šodien mēs pieņēmām nostāju par patstāvīgo ziņojumu par cīņu pret sieviešu dzimumorgānu izkropļošanu. Mēs esam izvēlējušies neatbalstīt alternatīvo rezolūciju, ko šeit, Parlamentā, cita starpā, iesniedza mūsu grupu, kas beigās tika atbalstīts ar balsu vairākumu. Mūsu lēmuma iemesls bija tas, ka mēs uzskatām, ka sākotnējais ziņojums bija labāks. Alternatīvajā rezolūcijā bija teksts par prasību veikt regulāras ārstu pārbaudes sievietēm, kurām piešķirts patvērums sieviešu dzimumorgānu izkropļošanas draudu dēļ. Šī formulējuma mērķis ir nepieļaut sieviešu dzimumorgānu izkropļošanu Eiropas Savienībām. Tomēr mēs uzskatām, ka šis pasākums ir iejaukšanās privātajā dzīvē un tas iet daudz par tālu, un nepieņemamā veidā uzliks slogu jau neaizsargātajām jaunajām sievietēm. Ārsta apmeklējumam jābūt brīvprātīgam. Tāpēc mēs esam izvēlējušies neatbalstīt šo alternatīvo rezolūciju.
Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumu par cīņu pret sieviešu dzimumorgānu izkropļošanu Eiropas Savienībā. Sieviešu dzimumorgānu izkropļošana (SDI) ne vien rada ļoti nopietnas un neatgriezeniskas traumas sieviešu fiziskajai un garīgajai veselībai, bet tas ir arī cilvēku pamattiesību pārkāpums. Radītā neatgriezeniskā kaitējuma dēļ sabiedrībai SDI ir jāuzskata par ļoti nopietnu noziegumu un tas ir aktīvi jāapkaro.
Ir aprēķināts, ka Eiropā aptuveni 500 000 sieviešu ir šī nozieguma upuri, kādēļ ir būtiski, lai Eiropas Komisija un dalībvalstis sadarbotos, lai saskaņotu esošos tiesību aktus, lai novērstu un izskaustu SDI Eiropas Savienībā.
Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Sieviešu dzimumorgānu izkropļošana ir nežēlīga un necilvēcīga paraža, un tai nav vietas modernā sabiedrībā. Tā kā Jūnija saraksts, neuzskata, ka ES ir tikai tāda sadarbības forma, kuras mērķis ir lielāka izaugsme un tirdzniecība, bet arī kā forums, lai uzturētu kopējas cilvēku pamattiesības, mēs esam izvēlējušies balsot par šo ziņojumu.
Tomēr mēs esam absolūti pret vairākiem tālejošiem formulējumiem attiecībā uz dalībvalstu krimināllikumiem. Tādi tiesību akti, kuru mērķis ir sabiedrības funkcionēšanas saglabāšana, ir jāierosina un par tiem jālemj valstu ievēlētajiem parlamentiem, nevis Eiropas Parlamentam.
Anna Ibrisagic (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Mēs šodien nobalsojām pret C. Muscardini patstāvīgo ziņojumu A6-0054/2009 par cīņu pret sieviešu dzimumorgānu izkropļošanu Eiropas Savienībā. Šajā ziņojumā ir apskatīta ļoti nopietna problēma un ir skaidri parādīts, ka ir vajadzīgi pasākumi, lai to novērstu. Es atzinīgi vērtēju dalībvalstu sadarbību šajā jomā.
Tomēr es izvēlējos balsot pret to, jo uzskatu, ka visai veselības aprūpei ir jābūt brīvprātīgai. Es iebilstu pret regulārām profilaktiskām veselības pārbaudēm meitenēm un sievietēm, kurām ir piešķirts patvērums sieviešu dzimumorgānu izkropļošanas draudu dēļ, jo uzskatu, ka tas ir diskriminējoši un ka tā ir iejaukšanās privātajā dzīvē.
Jörg Leichtfried (PSE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par C. Muscardini ziņojumu par sieviešu dzimumorgānu izkropļošanas stingru aizliegumu. Vairāk kā pusmiljonu sieviešu ir skāris šis derdzīgais rituāls, kas reizi par visām reizēm jāaizliedz un tā veicēji jāsoda. Ir jāapvieno un jāpaplašina iepriekš pieņemti pasākumi un lēmumi. Mums ir vajadzīgas visaptverošas stratēģijas un rīcības plāni, lai ļautu mums aizsargāt sievietes no arhaiskās apgraizīšanas tradīcijas.
Sarunās ar trešajām valstīm Komisijai ir jāturpina centieni ieviest sieviešu dzimumorgānu izkropļošanas likvidēšanas klauzulu, un ir jābūt iespējai sodīt ikvienu, kurš jebkurā ES dalībvalstī izdara sieviešu apgraizīšanas noziegumu.
Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (PT) Es balsoju par C. Muscardini ziņojumu par cīņu pret sieviešu dzimumorgānu izkropļošanu Eiropas Savienībā.
Es uzskatu, ka šāda prakse nežēlīgā veidā pārkāpj cilvēka tiesības uz personas neaizskaramību. Tāpēc es piekrītu referentei, ka ir jābūt saprātīgai stratēģijai, lai novērstu un likvidētu SDI.
Lydia Schenardi (NI), rakstiski. – (FR) Protams, mums ir jāatbalsta šis drosmīgais ziņojumus, kas uzbrūk novecojušai praksei, kas imigrācijas dēļ izplatās Eiropā.
Saskaņā ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu vairs nav pieņemams, ka šādas prakses var pastāvēt Eiropā un pasaulē.
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas apkopotajiem datiem no 100 līdz 140 miljoniem sieviešu un jaunu meiteņu visā pasaulē ir veikta dzimumorgānu izkropļošana, un katru gadu no 2 līdz 3 miljoniem sieviešu draud risks ciest no šīs smagi izkropļojošās prakses.
Mēs nedrīkstam aizmirst, ka šāda prakse rodas tādās sociālās struktūrās, kuru pamatā ir dzimumu nevienlīdzība un nelīdzsvarotas dominēšanas varas un kontroles attiecības sociālā un ģimenes spiediena ietekmē, un ka šāda prakse ir pamattiesību pārkāpums un izraisa nopietnu un neatgriezenisku kaitējumu.
Mums ir pilnībā jānosoda un jāsoda šādas prakses veidi. Imigrantiem ir jāievēro mūsu tiesību akti un mūsu cieņa pret cilvēku, un viņi nedrīkst ievest sev līdzi šo nepieņemamo un barbarisko praksi.
Søren Bo Søndergaard (GUE/NGL), rakstiski. − Sieviešu dzimumorgānu izkropļošana ir prakse, kas dalībvalstīm jānosoda. Tā ir sieviešu pamattiesību pārkāpums, sevišķi personiskās neaizskaramības tiesību un seksuālo un reproduktīvo tiesību pārkāpums. Tomēr C. Muscardini ziņojumā ir aspekti, kurus es pilnībā neatbalstu, piemēram, formulējumi attiecībā uz to vecāku ticamības apšaubīšanu, kuri pieprasa patvērumu, pamatojoties uz faktu, ka viņi ir atteikušies piekrist tam, ka viņu bērnam tiek veikta sieviešu dzimumorgānu izkropļošana. Es neredzu iemeslu ar īpašām aizdomām skatīties uz cilvēkiem, kuri pieprasa patvērumu šo konkrēto iemeslu dēļ. Vēl viens formulējums ziņojumā, ko neatbalstu, ir ierosinājums veikt regulāras medicīniskas pārbaudes sievietēm un meitenēm, kurām piešķirts patvērums, jo to dzimtajā valstī viņām draud sieviešu dzimumorgānu izkropļošana. Es uzskatu, ka šāda prakse diskriminē šīs sievietes un meitenes. Ja personai ir piešķirts patvērums dalībvalstī, viņai jābūt tādām pašām tiesībām un pienākumiem kā citiem šīs dalībvalsts pilsoņiem.
Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. − Sieviešu dzimumorgānu izkropļošana ir prakse, kas dalībvalstīm jānosoda. Tā ir sieviešu pamattiesību pārkāpums, sevišķi personiskās neaizskaramības tiesību un seksuālo un reproduktīvo tiesību pārkāpums.
Tomēr C. Muscardini ziņojumā ir aspekti, kurus es pilnībā neatbalstu, piemēram, formulējumi attiecībā uz to vecāku ticamības apšaubīšanu, kuri pieprasa patvērumu, pamatojoties uz faktu, ka viņi ir atteikušies piekrist tam, ka viņu bērnam tiek veikta sieviešu dzimumorgānu izkropļošana. Es neredzu iemeslu ar īpašām aizdomām skatīties uz cilvēkiem, kuri pieprasa patvērumu šo konkrēto iemeslu dēļ.
Vēl viens formulējums ziņojumā, ko neatbalstu, ir ierosinājums veikt regulāras medicīniskas pārbaudes sievietēm un meitenēm, kurām piešķirts patvērums, jo to dzimtajā valstī viņām draud sieviešu dzimumorgānu izkropļošana. Es uzskatu, ka šāda prakse diskriminē šīs sievietes un meitenes. Ja personai ir piešķirts patvērums dalībvalstī, viņai jābūt tādām pašām tiesībām un pienākumiem kā citiem šīs dalībvalsts pilsoņiem.
Frank Vanhecke (NI), rakstiski. – (NL) Es atbalstīju C. Muscardini ziņojumu vai drīzāk grozīto tekstu kopumā, jo, protams, neviens saprātīgs cilvēks nevar just neko citu kā pretīgumu, dzirdot par šaušalīgo praksi veikt sieviešu un meiteņu dzimumorgānu izkropļošanu — un es saku šos vārdus pilnīgi bez jebkādas cieņas — atpalikušās kultūrās un reliģijās.
Es uzskatu, ka ir nožēlojami, ka šeit atkal ir piesaukti parastie atslēgvārdi par “reproduktīvajām tiesībām”, kaut arī faktiski tie nav piemēroti un, iespējams, tiek izmantoti tikai tādēļ, lai gūtu politkorekto kreiso atbalstu. Kāds sakars tiesībām uz abortu ar cīņu pret barbarisko dzimumorgānu izkropļošanu, man paliks noslēpums.
Es labāk izmantotu šo iespēju, lai pajautātu sev, vai, piemēram, islāms pienācīgi ievēro šo sieviešu un vīriešu līdztiesības pamatvērtību, un, ja atbilde ir noliedzoša — vai tāpēc mūsu Eiropā būtu vieta islāmam.
Anders Wijkman (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Sākotnējais patstāvīgais ziņojums par sieviešu dzimumorgānu izkropļošanu bija ļoti labs, bet pārskatītā versija, kas guva vairākuma atbalstu, ietvēra formulējumu, kurā autori norāda vēlmi ieviest regulāras medicīniskās pārbaudes sievietēm, kurām ir piešķirts patvērums sieviešu dzimumorgānu izkropļošanas draudu dēļ. Tā paredzētais mērķis ir ES uzņēmējās valstīs novērst sieviešu dzimumorgānu izkropļošanu. Es uzskatu, ka piespiedu medicīniskās pārbaudes ir masveida iejaukšanās privātajā dzīvē. Ārsta apmeklējumam jābūt brīvprātīgam. Piespiešana šajā situācijā ir pilnīgi nepieņemama. Tāpēc es balsoju pret pārskatīto versiju.
Anna Záborská (PPE-DE), rakstiski. – (SK) Esmu pielikusi īpašas pūles, lai nodrošinātu, ka komiteja, kurā ieņemu priekšsēdētājas amatu, varētu pabeigt darbu, kura mērķis ir šīs rezolūcijas apstiprināšana. Šis ir neapšaubāmi svarīgs temats.
Sieviešu dzimumorgānu izkropļošana rada nopietnu un neatgriezenisku kaitējumu cietušo sieviešu un meiteņu fiziskajai un garīgajai veselībai, viņas ļaunprātīgi izmantojot kā cilvēkus un pārkāpjot viņu neaizskaramību. Dažos gadījumos sekas ir fatālas.
Šajā ziņojumā Eiropas Parlaments aicina dalībvalstis īstenot preventīvu stratēģiju, kurā paredzēti sociāli pasākumi nepilngadīgu meiteņu aizsardzībai, nodrošinot, ka minētie pasākumi nav apkaunojoši imigrantu kopienām un šīs stratēģijas īstenošanā izmantot valsts programmas un sociālos pakalpojumus, kuru mērķis ir gan novērst šādu praksi, gan palīdzēt cietušajām personām. Parlaments aicina dalībvalstis apsvērt, ka saskaņā ar bērnu aizsardzību reglamentējošām normām iespējamība vai draudi, ka nepilngadīgai meitenei varētu tiktu izdarīta dzimumorgānu apgraizīšana, var attaisnot valsts struktūru iejaukšanos.
Dalībvalstīm vajadzētu izstrādāt veselības aprūpes darbiniekiem, pedagogiem un sociālajiem darbiniekiem paredzētas pamatnostādnes par to, kā cieņpilnā veidā un, ja nepieciešams, ar tulka palīdzību informēt vecākus par to, kādu ļaunumu sievietei nodara dzimumorgānu apgraizīšana.
Tomēr rezolūcijā ir arī aicināts atbalstīt seksuālo un reproduktīvo veselību. Šo jēdzienu nekad nav definējusi PVO vai acquis communautaire instrumenti. Šī iemesla dēļ dažas grupas to izmanto aborta atbalstam.
Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Es vairākkārt esmu runājis, paužot atbalstu jautājumiem par daudzvaldību, tāpēc, manuprāt, mana nostāja ir diezgan skaidra.
Eiropas Savienības valodu un kultūras daudzveidība rada milzīgas konkurētspējas priekšrocības. Manuprāt, ir ļoti svarīgi praksē veicināt valodu mācīšanas un kultūras un studentu apmaiņu programmas gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās, ko es arī norādīju, atbalstot Erasmus Mundus programmu. Daudzvalodība ir būtiski svarīga efektīvai saziņai un ir uzskatāma par līdzekli sapratnes veicināšanai starp cilvēkiem un tādējādi arī daudzveidības un minoritāšu pieņemšanai.
Valodu daudzveidība arī ievērojami ietekmē Eiropas pilsoņu ikdienas dzīvi plašsaziņas līdzekļu izplatības, augošas mobilitātes un migrācijas un aizvien lielākas kultūras globalizācijas dēļ. Dažādu valodu prasmju apgūšanai tiek piešķirta vislielākā nozīme visu Eiropas Savienības pilsoņu dzīvē, jo šīs prasmes ļauj pilnvērtīgi izmantot ekonomiskās, sociālās un kultūras iespējas, ko sniedz pārvietošanās brīvība Eiropas Savienībā un Eiropas Savienības attiecības ar trešām valstīm. Patiesībā valoda ir sociālās iekļaušanas būtisks faktors.
Tādējādi Eiropas valodu daudzveidība ir ļoti svarīga kultūras vērtība, un būtu kļūda Eiropas Savienībai aprobežoties tikai ar vienu galveno valodu.
Adam Bielan (UEN), rakstiski. – (PL) Daudzvalodība Eiropas Savienībā ir lieliska īpašība attiecībās ar trešajām valstīm. Tā mums var dot būtisku konkurētspējas priekšrocību, tāpēc ir jāatbalsta izglītības un valodas apmaiņas programmas, taču ne tikai lielajās pilsētās, kur jau ir vieglāk piekļūt šīm iespējām.
Ieviešot šādu politiku, mums ir arī jāatceras, ka eiropieši, kaut vienoti, pirmkārt un galvenokārt ir savu valstu pilsoņi. Ir jārūpējas, lai viņi varētu identificēties paši ar savu valodu. Arī šis aspekts ir pieminēts V. G. Moura ziņojumā.
Martin Callanan (PPE-DE), rakstiski. − Eiropas Savienība daudzvalodības vārdā katru gadu tērē kolosālas nodokļu maksātāju naudas summas. Kā organizācija, kuras mērķis ir likvidēt atšķirības starp valstīm un tautām, ES piešķir lielu nozīmi valodu nacionālismam. Viens no šādiem piemēriem ir piekāpšanās īru nacionālistiem, lai padarītu gēlu valodu par vienu no ES oficiālajām valodām.
ES turpinot paplašināties, ar daudzvalodības kļūdaino politiku saistītās izmaksas un birokrātija tikai pieaugs. Mani vēlētāji ir pareizi nobažījušies par to, ko viņi uztver kā patvaļīgu valsts naudas izlietošanu, lai apmierinātu politiku, kurai ārpus politiskās izskaistināšanas ir maz praktiska pielietojuma.
Neskatoties uz to, ka angļu valoda ir kļuvusi par Eiropas Parlamenta kopējo valodu, es vilcinātos, lai to padarītu par vienīgo darba valodu. Ņemot vērā ES entuziasmu attiecībā uz saskaņošanu, es uzskatu, ka kopēja valoda ir dabisks solis ceļā uz federālu supervalsti. Tāpēc es uzskatu, ka mums vajadzētu nedaudzas darba valodas. Ja ANO var darboties ar sešām valodām aptuveni 200 dalībvalstīm, esmu pārliecināts, ka arī ES var samazināt to skaitu.
Koenraad Dillen (NI) , rakstiski. – (NL) Es balsoju pret šo ziņojumu, jo noteiktas minoritātes Flandrijā var neatbilstīgi izmantot tā noteikumus. Noteikti ir vērtīgi visos iespējamos veidos veicināt valodu daudzveidību, īpaši ES jauniešu vidū, bet šāda veida politika nedrīkst darboties uz vietējo valodu juridisko tiesību ievērošanas rēķina. Es domāju, piemēram, par holandiešu valodu Flāmu Brabantes provincē Flandrijā. Eiropas Valodu daudzveidības aģentūra ātri kļūtu par līdzekli franču valodā runājošajai minoritātei apiet holandiešu valodas obligāto izmantošanu Flandrijā. Pagātnes daudzkārt ir parādījusi, cik maza ir “Eiropas” izpratne par konkrētām situācijām dalībvalstīs. Imigrantu un minoritāšu pienākums ir apgūt un izmantot tās teritorijas valodu, kurā viņi dzīvo. Tieši šāda, nevis pretēja rīcība apstiprina valodu daudzveidību.
Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju pret alternatīvo rezolūcijas projektu V. Graēa Moura ziņojumam par daudzvalodību — Eiropas priekšrocību un kopīgu apņemšanos, jo, atņemot iespēju vecākiem izvēlēties oficiālo valodu, kādā izglītot savus bērnus valstīs vai reģionos, kuros ir vairāk par vienu oficiālo valodu vai kuros ir reģionālās valodas, tā ir pretrunā noteiktiem principiem, ko atbalsta Eiropas Parlaments.
Tā vietā alternatīvajā rezolūcijas priekšlikumā vienkārši tiek norādīts uz nepieciešamību īpašu uzmanību pievērst skolēniem, kurus nevar izglītot dzimtajā valodā, tādējādi mazinot tā pamatprincipa vērtību, ka ir būtiski nepieciešams iegūt izglītību dzimtajā valodā ne vien lai nodrošinātu veiksmīgu izglītību kopumā, bet arī apgūtu citas svešvalodas.
Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Kopumā šis ir ļoti pozitīvs dokuments, kurā ir izdarīti pieņēmumi un pausti ieteikumi, kurus mēs atbalstām. Galvenais jautājums ir, vai to var īstenot, jo pašlaik daudz kas ir jāpaveic, lai sasniegtu to, kas šajā dokumentā ir norādīts kā būtisks, paturot prātā Eiropas Savienības politisko virzību.
Saistībā ar izvirzītajiem jautājumiem, piemēram, noteiktu Eiropas valodu pārsvaru, kaitējot citām, mūs sākotnēja nostāja ir izteikti negatīva. Šajā saistībā mēs vēlētos norādīt uz valodu un kultūras izolāciju, kādā noteiktu valstu politika ir norobežojusi dažas etniskās grupas Eiropā, radot ievērojamu diskrimināciju. Uz spēles ir likts Eiropas tautu raksturīgais kultūras mantojums un tā veiksmīga nodošana nākamajām paaudzēm.
Es arī vēlētos uzsvērt skolotāju, tulkotāju un tulku kā profesionāļu vērtību, kuru darbs ir ļoti svarīgs, lai mācītu un izplatītu valodas, kurās runā Eiropas Savienībā, kā arī nodrošinātu savstarpēju sapratni starp tām.
Tāpēc mums ir žēl, ka ir pieņemts alternatīvais rezolūcijas priekšlikums, jo tajā ir mīkstināti vairāki aspekti, kas iekļauti V. Graēa Moura ziņojumā, tostarp arī dzimtās valodas aizsardzība un vecāku tiesības izvēlēties oficiālo valodu, kādā tiks izglītoti viņu bērni, tajās valstīs vai reģionos, kuros ir vairāk kā viena oficiālā valoda vai arī ir reģionālās valodas.
Hélène Goudin and Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Jūnija saraksts uzskata, ka kultūras jautājumiem jāietilpst dalībvalstu politiskajā kompetencē.
Šis ziņojums nav likumdošanas procedūras daļa un nav nekas vairāk kā Eiropas Parlamenta federālistu vairākumu viedoklis, ka ES ir vēl tālāk jāiejaucas kultūras jomā.
Kā parasti, Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komiteja uzstāj, ka ir jāierosina jaunas dārgas programmas un aģentūras ES līmenī. Mēs Jūnija sarakstā neuzskatām, ka daudzgadu programma vai Eiropas Valodu apguves un valodu daudzveidības aģentūra ES līmenī radīs jelkādu atšķirību aptuveni 500 miljoniem Eiropas iedzīvotāju, izņemot vēl lielāku slogu nodokļu maksātājiem.
Mēs arī neuzskatām, ka Komisijas plāni organizēt informācijas un izpratnes veidošanas kampaņas saistībā ar valodu apgūšanas priekšrocībām jebkādā veidā ietekmēs reālo pasauli. Pašām dalībvalstīm savā izglītības politikā ir jāmotivē savi pilsoņi apgūt valodas. Tas nav ES jautājums.
Tādēļ mēs balsojām pret šo ziņojumu.
Adrian Manole (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Mūsdienās Eiropa dzīvo jaunā globalizācijas, lielākas mobilitātes un migrācijas pasaulē, kurā arī vērojama reģionu atdzimšana un lielāka pārrobežu reģionu nozīme. Tāpēc daudzvalodībai ir jāpiedāvā jauni risinājumi Eiropas pilsoņiem un mūsu sabiedrībai.
Es vēlētos apsveikt referentu par viņa ziņojumu. Es arī ceru, ka mūsu iesniegtie grozījumi garantēs savstarpēju cieņu attiecībā uz valodām, tostarp tām, kurās runā mazākumtautības vai mūsu migranti, jo mūsu dzīvais valodu mantojums ir dārgums — resurss, kas jānovērtē.
Valodas katram no mums ir mūsu kultūras vistiešākā izpausme. Tāpēc, mācoties citas valodas, mēs atklājam citas kultūras, vērtības, principus un attieksmes. Mēs Eiropā varam atklāt mūsu kopīgās vērtības. Šī atvērtība dialogam ir mūsu Eiropas pilsonības svarīga daļa un iemesls, kāpēc valodas ir tās būtisks elements.
Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) No vienas puses, daudzu miljonu eiro vērtās ES valodu mācīšanas un apmaiņas programmas veicina daudzvalodību un savā tīmekļa vietnē izceļ daudzvalodības nozīmi kā būtisku faktoru, lai palielinātu ES pārredzamību, leģitimitāti un efektivitāti; no otras puses, ES pati neievēro šos principus. Pat pašreizējās prezidentūras tīmekļa vietnē nav ņemts vērā tas, ka vācu valoda, kas veido 18 %, ir visplašāk izplatītā dzimtā valoda Eiropas Savienībā, savukārt vēl 14 % ES pilsoņu runā tajā kā svešvalodā.
Tā ir garām palaista iespēja ES satuvināties ar saviem pilsoņiem. Praksē, izmantojot trīs darba valodas — vācu, angļu un franču valodas —, būtu iespējams sasniegt lielāko iedzīvotāju daļu. Tā kā referents acīmredzot ir nonācis pie līdzīga secinājuma, es balsoju par šo ziņojumu.
Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. – (SK) Šis ziņojums atkal ir parādījis, ka Reglamenta 45. panta 2. punktam ir nopietni trūkumi. Jaunais ziņojums, pamatojoties uz grozījumu un papildu priekšlikumu, sniegs iespēju mainīt referenta sākotnējo ziņojumu saskaņā ar balsojumu komitejā, kas bijusi tās iniciators. Ierosinātāji pārņem ziņojumu un ievieto jaunus punktus, par kuriem referentam nav nekādas teikšanas. Un tādējādi ziņojums, kas komitejā tiek apstiprināts kā apstiprināta alternatīva, tiks aizstāts ar jaunu tekstu. Es uzskatu, ka šī procedūra ir ļoti negodīga attiecībā uz referentu. Es ceru, ka tuvā nākotnē Parlaments atkārtoti izvērtēs šo procedūru un pieņemts godīgāku risinājumu.
Es uzskatīju, ka V. Graēa Moura ziņojums bija ļoti līdzsvarots, un tāpēc nebalsoju par PSE, ALDE un Zaļo/ALE grupu priekšlikumu. Tā kā šis priekšlikums tika pieņemts, nebija balsojuma par sākotnējo ziņojumu. Es piekrītu referentam, ka valodu un kultūras daudzveidība ievērojami ietekmē pilsoņu ikdienas dzīvi. Tā ir milzīga priekšrocība Eiropas Savienībai, un tāpēc mums ir jāatbalsta valodu mācīšanas un skolu un kultūras apmaiņas programmas saskaņā ar sistēmu, kas arī pārsniedz ES robežas.
Skolotāju apmaiņas programmas visos izglītības līmeņos, kuru mērķis ir mācīt dažādus priekšmetus svešvalodā, palīdz sagatavot skolotājus, kuri pēc tam var nodod savas valodu zināšanas skolēniem un studentiem savās valstīs. Es vēlētos aicināt dalībvalstis konsekventi pievērst uzmanību svešvalodu skolotāju apmācībai un vienlaikus nodrošināt, lai viņi saņem atbilstīgu atalgojumu.
Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN) , rakstiski. – (PL) Jautājums par daudzvalodību un tās saglabāšanu ir viens no lielākajiem uzdevumiem, kas Kopienai jārisina. Daudzvalodības politikas ietekme ir tālejoša un acīmredzama, bet, kļūdaini piemērotai, tai var būt nožēlojami rezultāti.
Viena no Eiropas vērtībām ir tas, ka tā ir daudzkulturāla, kas arī izpaužas daudzvalodībā. Vienlaikus tas ir kopējs pienākums, kura pamatā ir vajadzības un grūtības pārveidot multikulturālismu par noteiktu spēku, kas apvieno Kopienu, kam arī būs ietekme ārpus tās robežās un kas piešķirs Eiropai pienācīgu vietu pasaulē. Tātad likmes ir augstas. Sliktas daudzvalodības politikas pamatā ir vienas vai vairāku valodu veicināšana un pārējo nostumšana malā visās valsts darbības jomās. Eiropas Savienībai ar saviem tiesību aktiem un iestādēm ir milzīgas iespējas īstenot labu valodu politiku. Šajā saistībā tas uzliek vēl lielāku atbildību.
V. Graēa Moura ziņojumā netiek risinātas visas problēmas, kas saistītas ar atsevišķu Eiropas valodu līdzāspastāvēšanas tiesībām un no tām izrietošajām privilēģijām. Papildus oficiālajām valodām ir arī milzīgs skaits citu valodu, kurās runā Eiropā un kurām draud izmiršana dažādās pakāpēs. Labas daudzvalodības politikas iezīme būtu šo valodu aizsardzība. Tomēr ziņojumā lielāka uzmanība ir pievērsta oficiālo valodu mācīšanai, nevis daudzvalodības idejas īstenošanai. Šajā jautājumā ir vajadzīga saprātīga politika, ko raksturo attīstība, un es uzskatu, ka ziņojums šajā virzienā ir jāpieņem.
Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Daudzvalodības jautājums Eiropas kontekstā ir ārkārtīgi svarīgs. Šī iemesla dēļ es esmu piedalījies vairākās iniciatīvās, kuru mērķis ir veicināt un nodrošināt daudzvalodības pilnīgu ievērošanu. Eiropa, kurai es ticu, ir arī valodu daudzveidības Eiropa. Šo iemeslu dēļ es solidarizējos ar V. Graēa Moura sākotnējo ziņojumu. Tomēr tāpat kā referents es nevaru pieņemt, ka pareizu ideju par valodu daudzveidības ievērošanu un indivīdu un ģimeņu brīvību var izmantot vai tā jāizmanto kā ierocis argumentam par ekstrēmu nacionālismu. Tā nav un nedrīkst būt mūsu debašu būtība.
Daudzvalodība šajā gadījumā ir jāveicina, atbalstot ideju par Eiropas valodu un kultūras daudzveidības ievērošanu. Tomēr šī nav ne vieta, ne laiks cita veida cīņai, īpaši tai, kas noliedz subsidiaritāti un brīvību.
Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Es balsoju par V. Graēa Moura ziņojumu par daudzvalodību kā Eiropas priekšrocību un kopīgu apņemšanos.
Jo īpaši kā universitātes lektors es noteikti atbalstu priekšlikumu veicināt valodu mācīšanas un apmaiņas programmas izglītības un kultūras jomās, piemēram, labi pazīstamās jauniešu mobilitātes programmas. Šīs sistēmas, ko organizē Komisijas Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāts, piešķir ievērojamu vērtību studentu izglītības pieredzei un tādējādi veicina ES progresu ceļā uz zināšanu sabiedrību.
Flaviu Călin Rus (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūcijas projektu par daudzvalodību: Eiropas priekšrocību un kopīgu apņemšanos (2008/2225(INI)), jo uzskatu, ka kultūru un valodu daudzveidība Eiropas Savienībā ir dārgums, kas efektīvi veicina “vienotību dažādībā”. Es arī uzskatu, ka skolu un kultūras apmaiņas programmas, kā arī programmas, kuru ietvaros tiek mācītas svešvalodas valstīs Eiropas Savienībā un ārpus tās, ir derīgas un ir jāatbalsta.
Czesław Adam Siekierski (PPE-DE), rakstiski. – (PL) Neapšaubāmi daudzvalodība ir viena no apvienotās Eiropas lielākajām vērtībām. Valodas prasmju iegūšanai ir jābūt noderīgai, lai uzlabotu kvalifikāciju, atrastu labāku darbu vai veidotu jaunus kontaktus starp cilvēkiem. Saskaņā ar ikgadējiem lingvistu veiktiem pētījumiem cilvēki, kuri pārzina vairākas valodas, ir spējīgāki, ar lielāku iztēli un nedomā stereotipiski. Viņi ir arī radošāki un ar plašāku redzesloku. Es neminēšu acīmredzamās priekšrocības spēt sazināties ar lielāku skaitu cilvēku, kuriem bieži vien ir pilnīgi atšķirīgs domāšanas veids, kas izriet no atšķirīgas kultūras vai tautas.
Šīs daudzvalodības priekšrocības parāda, ka mums visiem ir jāpiešķir prioritāte valodu apguvei. Tāpēc ir tik svarīgi, lai katram Kopienas pilsonim būtu vienlīdzīgas piekļuves iespējas valodu mācībām. Tāpēc es atbalstu visus Komisijas pasākumus, lai izpētītu un izvērtētu svešvalodu studijas un valodu mācīšanās metodes un programmas. Es uzskatu, ka tā mērķis ir nākotnē saskaņot svešvalodu mācīšanos visā Eiropas Savienībā, kas radīs labākas valodu zināšanas un kas galu galā atspoguļosies augsti kvalificētu Kopienas pilsoņu skaitā.
Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Daudzvalodība ir Eiropas Parlamenta liela priekšrocība. Kā vienīgajam parlamentam pasaulē, kura dokumentus vienlaikus tulko 23 dažādās valodās, mums ir jādara viss, ko spējam, lai saglabātu šo mūsu darba unikālo aspektu. Visiem ES pilsoņiem ir jāvar lasīt par ES iestāžu darbu savā valodā, un dalībvalstīm ir jādara viss iespējamais, lai sniegtu iespēju visiem ES pilsoņiem runāt citās ES valodās.
Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. – (PL) Es noteikti atbalstu Eiropas Savienības daudzvalodību. Eiropas daudzvalodība uzsver tās kultūru daudzveidību, kas ir tās unikalitātes pierādījums. Apvienotas Eiropas pilsoņu valodu zināšanas ir pastāvīgi jāpaplašina. Daudzvalodība ir Eiropas integrācijas būtisks elementus, kas ļauj ES pilsoņiem brīvi izvēlēties savu dzīvesvietu un darbavietu. Vienlaikus ir jāuzsver dzimtās valodas nozīme kā līdzeklis, lai iegūtu piemērotu izglītību un profesionālo kvalifikāciju.
Mums ir jāpievērš īpaša uzmanība nepārtrauktajai nepieciešamībai paplašināt svešvalodu skolotāju zināšanas un ieviest jaunas mācīšanas metodes. Referents uzsver, ka ir svarīgi palīdzēt apgūt svešvalodas tiem pilsoņiem, kuri vēlas tās apgūt pašmācības ceļā, vienlaikus atzīmējot, ka ir svarīgi, lai svešvalodas apgūst gados veci cilvēki. Tāpat kā referents es uzskatu, ka ir būtiski sniegt pastāvīgu atbalstu pilsoņiem, lai mācītos svešvalodas, un ka īpaša uzmanība ir jāpievērš pilsoņiem nelabvēlīgās situācijās. Es domāju, ka valodu mācīšanās apkaros diskrimināciju un atbalstīs apvienotas Eiropas valstu integrāciju.
Es pilnībā atbalstu Eiropas Parlamenta prasības saistībā ar daudzvalodību Eiropā.
Anna Záborská (PPE-DE), rakstiski. – (SK) Rezolūcija par daudzvalodību ir Eiropas priekšrocība un svarīgs solis izglītotas Eiropas virzienā, jo tajā tiek pieprasīts atzīt, ka oficiālajām ES valodām ir vienāda vērtība visās sabiedriskās dzīves jomās. Esmu stingri pārliecināta, ka Eiropas valodu daudzveidība ir nozīmīga kultūras vērtība. Būtu nepareizi, ja ES būtu ierobežota tikai līdz vienai valodai.
Rezolūcijā ir minēta daudzvalodības nozīme, kas attiecas ne vien uz ekonomiskajām un sociālajām jomām, bet arī kultūras un zinātnes devumu un šāda devuma veicināšanu, kā arī literāro un tehnisko tulkojumu nozīmi attiecībā uz ES ilgtermiņa attīstību.
Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais – valodām ir liela nozīme, veidojot un nostiprinot identitāti.
Daudzvalodība ir plaši sazarota joma. Tai ir milzīga ietekme uz Eiropas pilsoņu dzīvi. Dalībvalstu uzdevums ir iekļaut daudzvalodību ne vien izglītībā, bet arī turpmākajās politikās.
Es novērtēju to, ka šajā rezolūcijā ir atbalstītas otras ES valodas mācības ierēdņiem, kuri savā darbā saskaras ar pilsoņiem no citām dalībvalstīm.
ES iestāžu nozīme ir izšķirīga, lai nodrošinātu atbilstību valodu vienlīdzības principiem gan attiecībās starp dalībvalstīm un atsevišķās ES iestādēs, gan attiecībās starp ES pilsoņiem un vietējām iestādēm, Kopienas struktūrvienībām un starptautiskām iestādēm.
Es atbalstīju šo rezolūciju, es apsveicu referentu un esmu lepna, ka esmu bijusi pirmā slovāku deputāte, kura ir uzsākusi diskusiju par daudzvalodību iestāžu sistēmās, iesniedzot rakstisku deklarāciju.
- Ziņojums: Lambert van Nistelrooij (A6-0083/2009)
Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par L. van Nistelrooij ziņojumu, ņemot vērā teritoriālās kohēzijas nozīmi, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienība turpina iet ilgtspējīgas un saskaņotas attīstības ceļu, arvien vairāk pārveidojot tās teritoriālo kohēziju un daudzveidību par priekšrocību.
Zaļā grāmata ir svarīgs solis teritoriālās kohēzijas attīstības un Savienības kopīgu pienākumu virzienā. Tajā ir arī mudināts uzsākt plašas debates par šo jautājumu starp Eiropas iestādēm, valsts un reģionālajām iestādēm, ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem un citiem dalībniekiem, kas iesaistīti Eiropas integrācijā un teritoriālajā attīstībā.
Pozitīvākie aspekti ir Eiropas teritorijas un tās daudzveidības potenciāla vērtība, kā arī trīs galvenie jēdzieni, lai panāktu līdzsvarotāku un saskaņotāku attīstību visos reģionos: ar apdzīvotības blīvumu saistīto negatīvo seku samazināšana; teritoriju savienošana, lai pārvarētu attālumu; sadarbība, lai novērstu šķelšanos.
Emanuel Jardim Fernandes (PSE), rakstiski. – (PT) Es apsveicu L. van Nistelrooij par viņa ziņojumu un jo īpaši par gatavību iekļaut dažādos grozījumus, kas iesniegti par šo ziņojuma projektu.
Es pilnībā atbalstu šo ziņojumu.
Es absolūti piekrītu, ka debates par teritoriālo kohēziju ir jāsaista ar debatēm par ES kohēzijas politikas nākotni, ņemot vērā, ka tajās jāiekļauj teritoriālās kohēzijas debašu secinājumi.
Es piekrītu ziņojumā izklāstītajam Zaļās grāmatas novērtējumam un tā analīzei par teritoriālās kohēzijas jēdzienu, un es atbalstu tajā paustos ieteikumus par teritoriālās kohēzijas nākotni, īpaši attiecībā uz:
- teritoriālās kohēzijas definēšanu;
- Baltās grāmatas publicēšanu par teritoriālo kohēziju;
- Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa pastiprināšanu;
- teritoriālās kohēzijas integrēšanu visu Kopienas politikas jomu turpmākā izstrādē;
- papildu kvalitatīvu rādītāju izstrādi;
- Kopienas nozaru politikas jomu teritoriālās ietekmes noteikšanu un priekšlikumiem par to, kā veidot sinerģiju starp teritorijām un nozaru politikas jomām;
- visaptverošas Eiropas stratēģijas izstrādi reģioniem ar īpašām ģeogrāfiskām iezīmēm;
- visaptverošu pakāpeniskas pārejas palīdzības sistēmas izstrādi pārejas reģioniem;
- daudzlīmeņu teritoriālās pārvaldības izveidi.
Tāpēc es balsoju par.
Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Savā ziņojumā referents raksta, ka kohēzijas politika ir viens no ES veiksmīgākajiem ieguldījumiem. Tas ir pārsteidzošs secinājums, un ne tikai tāpēc, ka vēl pagājušā gada novembrī Eiropas Revīzijas palāta apstiprināja, ka nekad nebūtu vajadzējis izmaksāt 11 % no 42 miljardiem eiro, kas tika apstiprināti 2007. gadā saskaņā ar ES kohēzijas politiku.
Šķiet, ka referents to pilnībā apzinās un 17. punktā mudina tos, kuri iesaistīti debatēs par teritoriālo kohēziju, izvairīties no jebkādām atsaucēm uz ierosinātās politikas ietekmi uz budžetu un finansēm, citiem vārdiem sakot — noklusēt to.
ES kohēzijas politika ir slikti pārdomāta. No sociāli ekonomiskā viedokļa, kad jāņem vērā nodokļu maksātāju nauda, tā nav nekas cits kā pilnīga katastrofa. Protams, Jūnija saraksts balsoja pret šo ziņojumu kopumā.
Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ko nozīmē Eiropas Parlamenta noraidījums saistībā ar mūsu priekšlikumiem rezolūcijai par ES kohēzijas politikas nākotni? Šajos priekšlikumos tika uzsvērts, ka:
- strukturālas politikas primārajam un galvenajam mērķim ir jābūt reālas konverģences veicināšanai, darbojoties kā pārdales instrumentam Eiropas Savienības mazāk attīstītajās valstīs un reģionos;
- mērķis samazināt visnelabvēlīgāko reģionu atpalikšanas apmēru nedrīkst būt otršķirīgs attiecībā uz teritoriālo kohēziju;
- jaunām prioritātēm ir jāatrod jauni Kopienas finanšu resursi, jo sevišķi tādēļ, ka pašreizējie Kopienas finanšu resursi ir nepietiekami, lai apmierinātu reālas konverģences vajadzības;
- ir jāpalielina Kopienas budžets, lai veicinātu ekonomisko un sociālo kohēziju ES līmenī;
- zemes pārvaldībai un plānošanai ir jābūt katras dalībvalsts atbildībā;
- ir jāpieņem pasākumi, lai likvidētu tā dēvēto statistisko efektu;
- konkurētspēja nedrīkst aizvietot konverģenci tajās dalībvalstīs un reģionos, kuri atpaliek savā sociāli ekonomiskajā attīstība, un kohēzijas politiku un tai piesaistītos finanšu resursus nedrīkst pakļaut Lisabonas stratēģijā aizstāvētajiem konkurences un liberalizācijas jēdzieniem.
Kā mazākais, viena iespējama atbilde varētu būt tā, ka faktiski tiek apdraudēta izslavētā kohēzijas politika...
James Nicholson (PPE-DE), rakstiski. − Teritoriālās kohēzijas jēdzienu līdzās sociālajai un ekonomiskajai kohēzijai tagad atzīst kā Eiropas Savienības galveno mērķi.
Būtībā teritoriālās kohēzijas uzdevums ir panākt līdzsvarotu attīstību visā Eiropas Savienībā, un šajā saistībā tai ir jābūt visu kopienas politikas jomu centrālajam mērķim. Šajā ziņojumā ir uzsvērts tas, ka teritoriālā kohēzija būs īpaši svarīga ģeogrāfiski neizdevīgās teritorijās, piemēram, kalnu reģionos un salās.
Komisijai tagad ir jāizstrādā tiesību aktu kopums, kurā norādīti konkrēti noteikumi un politikas pasākumi saistībā ar teritoriālo kohēziju, lai to sasniegtu.
Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Debates par teritoriālo kohēziju ir daudz vairāk kā debates par budžetu vai par Kopienas politikas jomām; tās ir debates par viena no Eiropas idejas, kā mēs to uztveram, galveno jēdzienu pamatprincipiem. Tāpēc kohēzijas politikas novērtējums un piemērotāko risinājumu meklēšana paplašinātā Eiropā ar 27 dalībvalstīm, kura pašlaik piedzīvo ekonomisko krīzi, ir pelnījis mūsu piekrišanu un mūsu aplausus. Tomēr tas nenozīmē, ka mēs piekrītam visam vai slavējam visu Zaļās grāmatas saturu.
Ņemot vērā kritērijus, kurus mēs augstu vērtējam, šajā novērtējumā ir pareizas trīs galvenās koncepcijas, proti: ar apdzīvotības blīvumu saistīto negatīvo seku samazināšana; teritoriju savienošana, lai pārvarētu attālumu; sadarbība, lai novērstu šķelšanos. Tomēr, ņemot vērā uz spēles likto aspektu būtību, tas nedrīkst novest pie tā, ka strukturālā atbalsta līmenis ir atkarīgs no aptvertā iedzīvotāju skaita; gluži pretēji. Pašas teritoriālās kohēzijas idejas pamatā ir jābūt domai par teritorijas, ko pamet iedzīvotāji, padarīšanu par pievilcīgu un dzīvotspējīgu. Tas ir viens no mūsu mērķiem, kas skaidri jāīsteno.
Kohēzijas ideja būtībā ir solidaritātes ideja, kas saista mūs visus un no kuras mēs visi varam gūt labumu.
Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Es balsoju pret L. van Nistelrooij ziņojumu par Zaļo grāmatu par teritoriālo kohēziju un statusu debatēm par Kohēzijas politikas nākotnes reformu.
Es nepiekrītu šim ziņojumam, jo man ir atšķirīgs uzskats par teritoriālo kohēziju, un tāpēc es nevaru atbalstīt referenta apsvērumus.
Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Es piekrītu referentam, ka mums ir skaidrāk jādefinē teritoriālās kohēzijas princips.
Filip Kaczmarek (PPE-DE), rakstiski. – (PL) Es balsoju par O. Vlasįk ziņojumu par kohēzijas politikas pilsētvides dimensiju jaunajā plānošanas periodā. Es dzīvoju Poznaņā, Lielpolijas novada reģionālajā galvaspilsētā. Gandrīz ik dienas es redzu pilsētas attīstības pozitīvo ietekmi uz visu reģionu. Es pat riskētu teikt, ka ir notikusi ilgi gaidītā pilsētu un reģionālās attīstības sinerģija.
Pilsētu attīstība nekādi nav saistīta ar vietējo centrālismu. Tie, kuri pretojas lielu pilsētu attīstībai, bieži neapzinās šo pilsētu nozīmi reģioniem, kuros tās atrodas. Dažas lielo pilsētu centru funkcijas to pašas būtības dēļ nevar pārcelt uz lauku apgabaliem. Cilvēkiem, kuri pārvalda pilsētas, ir īpaša atbildība. Visi uzdevumi, ar kuriem viņi saskaras attiecībā uz plānošanu, zemes platību pārvaldību, sociālo dialogu, kultūru un izglītību, kā arī ilgtspējīgu, uz zināšanām balstītu darbavietu izveidi, ir ļoti sarežģīti. Daži no šiem uzdevumiem paredz ciešu sadarbību ar vietējām valdībām visos līmeņos.
Ir arī svarīgi, lai kohēzijas politikas pilsētu dimensija nevis konkurē ar lauku attīstību, bet gan to papildina. Gan lauku, gan pilsētu teritorijas var attīstīt un tās jāattīsta, un abus procesus atbalsta Eiropas Savienība.
Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (PL) Es balsoju pret O. Vlasįk ziņojumu par kohēzijas politikas pilsētvides dimensiju jaunajā plānošanas periodā.
Kaut arī es izprotu ilgtspējīgas pilsētvides attīstības nozīmi, es uzskatu, ka to būs grūti sasniegt, neizstrādājot kopīgu definīciju terminam “pilsētu teritorijas”.
Brian Simpson (PSE), rakstiski. − Es atbalstu šo ziņojumu un vēlos izmantot šo iespēju, lai apstiprinātu viedokli, ka kohēzijas politikai ir vajadzīga integrēta pieeja.
Tomēr integrācijai ir jābūt par instrumentu priekšrocību sniegšanai, nevis pasākumam, kas varētu būt ierobežojošs, un šis aspekts ir rūpīgi jāuzrauga.
Pilsētu kohēzija ir būtiska, lai nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo progresu. Šajā saistībā es vēlētos izcelt transporta nozīmi un modernas transporta infrastruktūras nodrošināšanu, kas ir ļoti svarīga, lai ieviestu kohēzijas politiku pilsētu teritorijās.
Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Kohēzijas politikas pilsētvides dimensijai ir jāpiešķir lielāka prioritāte.
Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (IT) Es balsoju pret M. Mikolįšik ziņojumu par Struktūrfondu regulas 2007.–2013. gada plānošanas periodam īstenošanu — pārrunu rezultāti saistībā ar valstu kohēzijas politikas stratēģijām un rīcības programmām.
Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Ir cieši jāuzrauga Struktūrfondu regulas 2007.-2013. gadam īstenošana, lai nodrošinātu nodokļu maksātāju naudas pienācīgu izmantošanu un ļautu mums to pienācīgi novērtēt programmām pēc 2013. gada.
Adam Bielan (UEN), rakstiski. – (PL) Mazajiem uzņēmumiem ir liela nozīme, lai izveidotu darbavietas Eiropā, un mums ir jāatvieglo to darbība. Es vēlētos uzsvērt, ka atbalstu visas iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt mazo uzņēmumu darbību Eiropas Savienībā un palīdzēt tiem, kuri vēlas strādāt kā pašnodarbinātie.
Es atbalstīju Z. L. Becsey ziņojumu, jo tas labvēlīgi novērtē iniciatīvu par mikrokredītiem Eiropā.
Šarūnas Birutis (ALDE), rakstiski. – (LT) Veiksmīga Eiropas iniciatīva par mikrokredītiem varētu būtiski palīdzēt sasniegt izaugsmes un nodarbinātības mērķus, kas noteikti atjaunotajā Lisabonas stratēģijā, un izveidot modernu, radošu un dinamisku Eiropas ekonomiku. Mazie uzņēmumi ir svarīgs izaugsmes, nodarbinātības, uzņēmējdarbības spējas, novatorisma un kohēzijas avots Eiropas Savienībā. Pirmām kārtām ar mikrokredītiem var atbalstīt vienu no Lisabonas stratēģijas četrām prioritātēm, precīzāk, uzņēmējdarbības iespēju radīšana, palīdzot iedzīvotājiem sociāli un ekonomiski (re)integrēties un nodarbināt viņus. Lisabonas stratēģiju vienīgi var uzskatīt par veiksmīgi, ja tiek ievērojami palielināts nodarbinātības līmenis. Eiropas iniciatīvas iznākumam mikrokredītu jomā ir jābūt modernam, lielāko uzmanību pievēršot tām mērķtiecīgajām grupām, kurām līdz šim nav pievērsta pietiekama uzmanība.
Małgorzata Handzlik (PPE-DE), rakstiski. – (PL) Mikrokredītu panākumi, samazinot nabadzību jaunattīstības valstīs, īpaši Āzijas dienvidos un Latīņamerikā, vēl nav nostiprinājušies Eiropas Savienībā. Tomēr vajadzība pēc mikrokredītiem ir liela, īpaši cilvēkiem, kuri nevar saņemt aizdevumus tradicionālajā banku nozarē. Mikrokredīti kā uzņēmējdarbība atšķiras no tradicionālās banku darbības. Tos piešķir, nevis tikai pamatojoties uz finansiāliem apsvērumiem un nevis tikai peļņas gūšanai, bet arī lai palīdzētu veicināt kohēziju, cenšoties integrēt cilvēkus, kuri atrodas nelabvēlīgā situācijā un vēlas izveidot mikrouzņēmumu.
Veiksmīga Eiropas mikrokredītu attīstīšanas iniciatīva varētu palīdzēt sasniegt atjaunotās Lisabonas stratēģijas izaugsmes un nodarbinātības mērķus un palīdzēt padarīt Eiropas ekonomiku novatoriskāku, radošāku un dinamiskāku. Jo īpaši tie varētu palīdzēt īstenot ekonomiskā potenciāla realizēšanas prioritāti, atbalstot integrāciju vai cilvēku atkārtotu sociālo un ekonomisko integrāciju, izmantojot pašnodarbinātību.
Tāpēc es atbalstu referenta priekšlikumu, kurā mums aicināts pieņemt atbilstīgas valsts iestāžu, juridiskās un komerciālās sistēmas, lai veicinātu labvēlīgāku vidi mikrokredītu attīstībai un izveidotu saskaņotu Eiropas mikrofinansēšanas iestāžu sistēmu ārpus banku nozares.
Bogusław Liberadzki (PSE) , rakstiski. – (PL) Es balsoju par ziņojuma pieņemšanu ar ieteikumiem Komisijai par Eiropas iniciatīvu mikrokredīta attīstībai nolūkā atbalstīt izaugsmi un nodarbinātību. Es piekrītu referentam, ka mazi uzņēmumi ir būtisks izaugsmes, nodarbinātības, uzņēmējdarbības prasmju, novatorisma un kohēzijas avots ES.
Mums jāuzsver tas, ka mikrokredīts tiek piešķirts ne tikai ekonomisku iemeslu un peļņas gūšanas dēļ, bet arīdzan tiek izmantots kohēzijas nolūkam, cenšoties no jauna integrēt mazāk aizsargātas personas sabiedrībā.
Es atbalstu šī ziņojuma pieņemšanu. Ņemot vērā to, ka mikrokredīti var atraisīt uzņēmumu potenciālu, palīdzot cilvēkiem, izmantojot pašnodarbinātību, es uzskatu, ka šī metode ir jāievieš Eiropas Savienībā.
Jamila Madeira (PSE), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums ir ļoti svarīgs saistībā ar darbu, ko ES veic kohēzijas politikas un sadarbības un attīstības politikas jomās.
Šo nostāju arī plaši atbalstīja Eiropas Parlaments savā 2008. gada 8. maijā pieņemtajā rakstiskajā deklarācijā P6_TA(2008)0199, kuru man bija tas gods parakstīt kā vienai no pirmajiem.
Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu, jo jebkādi ieguldījumi un paplašināšana šajā jomā ir būtiski un steidzami, īpaši pašreizējās ekonomiskās un finanšu krīzes kontekstā. Rezultātā pašlaik Eiropas Komisijas un Padomes mērķis ir konkrēta un ātra rīcība, lai palielinātu šīs sistēmas uzticamību un saskaņotību.
David Martin (PSE), rakstiski. − Līdz šim mikrokredīta sistēmu panākumi trūkuma mazināšanā jaunattīstības valstīs netika aplūkoti ES kontekstā. Es atbalstu šo ziņojumu, jo mikrokredīta iniciatīvas panākumi Eiropā varētu sniegt ievērojamu ieguldījumu Pārskatītās Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanā, jo mazie uzņēmumi ir būtisks izaugsmes, nodarbinātības, uzņēmējdarbības prasmju, novatorisma un kohēzijas avots ES.
Alexandru Nazare (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Pašlaik darba kārtībā ir diskusijas par kreditēšanas atjaunošanas pasākumiem. Pašreizējā ekonomiskajā krīzē un jo īpaši tādās valstīs kā Rumānija, kuras pašlaik risina sarunas par aizdevumiem no starptautiskām finanšu iestādēm, ir ļoti svarīgi, lai bankas atjauno savu galveno funkciju — atkal sniegt iedzīvotājiem kredītus.
Es uzskatu, ka Z. L. Becsey ziņojums ir novatorisks, jo tajā šis jautājums ir atkārtoti izvirzīts apspriešanai, tomēr no jaunas perspektīvas, izejot ārpus banku sistēmas, lai noteiktu risinājumus pašreizējam finanšu strupceļam.
Šis ziņojums par mikrokredītiem ir pievērsts neizdevīgā stāvoklī esošām grupām sabiedrībā, piemēram, minoritātēm, romu kopienai vai lauku teritoriju iedzīvotājiem, kuriem ir neizmantots potenciāls un kuri vēlas izveidot mazu uzņēmumu, bet nevar to izdarīt, jo viņi nevar saņemt aizdevumu no banku iestādes. Šim cilvēkiem ir maz iespēju.
Tāpēc es uzskatu, ka Z. L. Becsey ir sagatavojis laicīgu priekšlikumu izveidot Kopienas fondu, lai veicinātu mikrokredītu piešķiršanu cilvēkiem un uzņēmumiem, kuri nevar tieši piekļūt banku aizdevumiem, un uzlabot informētības līmeni par šiem finansēšanas instrumentiem.
Luca Romagnoli (NI), rakstiski. – (PL) Es vēlos atturēties no balsošanas par Z. L. Becsey ziņojumu par Eiropas iniciatīvu mikrokredīta attīstībai nolūkā atbalstīt izaugsmi un nodarbinātību.
Es piekrītu vairākiem ziņojuma punktiem, bet esmu noteikti pret vairākiem citiem punktiem, un tāpēc es nevaru pilnībā atbalstīt iesniegto tekstu, tādēļ arī atturos.
Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Mikrokredītu sistēmas var palīdzēt daudziem pasaulē nabadzīgākajiem cilvēkiem izkļūt no pilnīgas nabadzības, sevišķi sievietēm. ES iestādēm un dalībvalstīm ir vairāk jāatbalsta šādas sistēmas.