Debašu stenogramma

Otrdiena, 2009. gada 24. marts - Strasbūra

11. Automobiļu rūpniecības nākotne (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums ir Komisijas paziņojums par automobiļu rūpniecības nākotni.

  Günter Verheugen, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, šis ir jau otrais gadījums pāris mēnešu laikā, kad mēs esam sanākuši kopā Parlamentā, lai apspriestu stāvokli automobiļu rūpniecībā Eiropā. Diemžēl man jāsaka, ka kopš mūsu pēdējām debatēm situācija ir pasliktinājusies.

2008. gada pēdējā ceturksnī jauno automobiļu pārdošana samazinājās par 20 % un automobiļu ražošana par 29 %. Šī negatīvā tendence turpinās 2009. gadā. Šā gada janvārī un februārī pārdošanas rādītāji samazinājās par 29 % un attiecīgi 18 %. Kritums būtu bijis vēl lielāks, ja dažas dalībvalstis nebūtu uzsākušas sekmīgas iniciatīvas, lai veicinātu pieprasījumu. Krīze neaprobežojas ar Eiropas tirgu vien. Strauji samazinās eksports uz trešām valstīm, kas nozīmē, ka mēs varam sagaidīt negatīvu ietekmi uz Eiropas tirdzniecības līdzsvaru. Automobiļu rūpniecība visā pasaulē ir ļoti saspringta.

Šā gada atlikušajos mēnešos nav paredzama uzlabošanās. Ir paredzams, ka automobiļu un komerciālo transportlīdzekļu kopējā ražošana Eiropā samazināsies par 20-30 %. Tas nozīmē, ka 2009. gadā Eiropā tiks saražoti par 5 miljoniem transportlīdzekļu mazāk nekā 2007. gadā. Negatīvā prognoze attiecas galvenokārt uz komerciālajiem transportlīdzekļiem, kuru ražošana, paredzams, samazināsies par 35 %.

Kā jūs zināt, Komisija ātri reaģēja uz šo situāciju. 2008. gada oktobrī mēs sniedzām pirmos ieteikumus grupai „CARS 21”, kā pārvarēt krīzi, tostarp, iesaistot Eiropas Investīciju banku un metāllūžņu savākšanas programmas. Janvāra sākumā es tikos ar ES finanšu ministriem, lai vienotos par kopīgo pieeju krīzes risināšanai. 25. februārī Komisija iesniedza koncepciju, ko Eiropas Padome un Konkurences padome apstiprināja dažas dienas vēlāk.

Mūsu rīcība ir vērsta tieši uz šīs ļoti smagās krīzes vissvarīgākajiem cēloņiem. Šie cēloņi ietver strauji krītošo pieprasījumu, kapitāla piesaistes grūtības, likviditātes problēmas un strukturālo jaudu pārpalikumu. Kas attiecas uz strukturālo jaudu pārpalikumu, tā ir pasaules mēroga problēma. Mēs pašlaik vēlamies uzturēt Eiropas iekšējā tirgus integritāti, nepieļaut protekcionismu un saglabāt dalībvalstu solidaritāti, lai saglabātu darba vietas automobiļu rūpniecībā.

Šajā jautājumā es vēlētos ļoti skaidri pateikt, ka pašai nozarei jāuzsāk pirmās darbības. Grupā „CARS 21” mēs esam noteikuši pamata nosacījumus turpmākajai automobiļu ražošanai un pastāvīgi tos pilnveidojam. Lai būtu pilnīgi skaidrs, tagad Eiropas automobiļu rūpniecībai jāveic plaši pasākumi, lai tirgū ienāktu tādi automobiļu modeļi, kādi mums ir vajadzīgi 21. gadsimta sākumā, citiem vārdiem, energoefektīvi automobiļi ar zemu degvielas patēriņu, kas taupa resursus.

No politiskā viedokļa Komisija ir skaidri noteikusi savu nostāju. Pēc mūsu domām, vissvarīgākais uzdevums ir panākt, lai atkal efektīvi darbotos finanšu sistēma, lai tiktu nodrošināts Eiropas automobiļu rūpniecībai nepieciešamais augstais līmenis. Šis augstais ieguldījumu līmenis ir nepieciešams, jo nozarei ir jāattīstās un jāieved tirgū nākotnes Eiropas automobiļi.

Mēs esam pieņēmuši Valsts atbalsta pasākumu Kopienas pagaidu shēmu, kas dalībvalstīm dod lielāku rīcības brīvību risināt likviditātes problēmas. Tas bija nepieciešams solis, lai nodrošinātu, ka citādi rentabli uzņēmumi nekristu par upuri spēcīgai krīzes ietekmei.

Turklāt mēs vēlējāmies nodrošināt, lai uzņēmumi turpinātu ieguldīt pētniecībā un modernizācijā, it sevišķi krīzes laikā. Mēs esam panākuši ieviesto pasākumu ievērojamu progresu. Šogad Eiropas Investīciju banka jau ir apstiprinājusi projektus automobiļu rūpniecībā 3 miljardu eiro vērtībā. 2009. gadā jau tiek plānoti turpmākie projekti ar kopējo vērtību vairāki miljardi eiro. Šajos projektos būs iesaistīti ne tikai ražotāji, bet arī automobiļu rūpniecības piegādātāji.

Eiropas Investīciju banka, kurai es vēlētos pateikties par sadarbību, arī izstrādā īpašu programmu vidējiem uzņēmumiem auto piegādes rūpniecībā, kuru krīze ir sevišķi skārusi. Mēs nodrošināsim 1 miljardu eiro pētniecības partnerībai rūpniecībā, lai paātrinātu pāreju uz zema oglekļa satura energoefektīvu ekonomiku. Tas ir nepieciešams, lai panāktu Eiropas rūpniecības stabilu stāvokli pēc krīzes, tā, lai tā gūtu reālu labumu no pozitīvas attīstības, ko mēs sagaidām.

Mēs varam kaut ko darīt arī pieprasījuma jomā. Vairākas dalībvalstis ir ieviesušas metāllūžņu savākšanas programmas, lai veicinātu pieprasījumu. Komisija ir izstrādājusi pamatnostādnes, kuras dalībvalstīm ir jāievēro, ieviešot šāda veida iniciatīvas programmas. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka nacionālajiem pasākumiem nav diskriminējoša iedarbība vai tie neiejaucas iekšējā tirgus darbībā. Es esmu gandarīts, ka varu jums paziņot, ka tas sekmīgi darbojas.

Mums, protams, arī jānodrošinās pret strukturālo izmaiņu iedarbību, līdz minimumam jāsamazina sociālie izdevumi un jānodrošina kvalificēta darbaspēka saglabāšana automobiļu rūpniecībā. Ja Eiropas auto rūpniecība grib saglabāt konkurētspēju ilgtermiņā, nenovēršamas ir dažas strukturālās izmaiņas. Process būs sāpīgs, bet tas ir nenovēršami. Mums ir nepieciešama spēcīga, konkurētspējīga rūpniecība ar nozīmīgu nodarbinātības potenciālu, nevis uzņēmumi, kas ilgstoši ir atkarīgi no subsīdijām. Eiropas Komisija ir piešķīrusi naudu no Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda, lai atbalstītu strādājošos, ko visvairāk skārusi rūpniecības būtiskas restrukturizācijas pagaidu iedarbība.

Aprīlī mums būs mūsu pirmais apaļais galds ar nozares pārstāvjiem, strādājošiem un dalībvalstīm, lai apspriestu krīzes sociālo apjomu un mūsu atbildes rīcību. Tomēr es ieteiktu uzņēmumiem tagad nodrošināt arodapmācību saviem darbiniekiem, lai uzlabotu viņu izredzes atrast darbu automobiļu rūpniecībā vai citās tautsaimniecības nozarēs.

Es vēlētos mazliet runāt par konkrētu ražotāju – „General Motors” Eiropā, kas ir izveidots no uzņēmumiem „Opel”, „Vauxhall” un „Saab”. Es šajā sakarībā vēlētos atkārtot, ka Eiropas interesēs nav ļaut šim uzņēmumam nogrimt. Vairāk nekā 200 000 darbavietu visā Eiropā ir atkarīgas no šī uzņēmuma. Es neuzskatu, ka „General Motors” ražotņu izzušana Eiropā palīdzētu atrisināt jaudu problēmu Eiropas automobiļu rūpniecībā un tāpēc būtu atbalstāma. Strādājošie, kas ir cietuši no sava uzņēmuma krīzes, nav atbildīgi par to. Krīze nāk vienīgi no Amerikas.

Šai problēmai nav nacionāla risinājuma. Nav pat Eiropas mēroga risinājuma. Risinājums var būt vienīgi pāri okānam, iesaistoties mātes uzņēmumam. Tāpēc mums ir svarīgi zināt, kas notiks Amerikas Savienotajās Valstīs. Pašlaik mēs to nezinām. To vēl nezina pat Amerikas valdība. Es esmu gandarīts, ka visas Eiropas valstu valdības, kurās ir „General Motors” ražotnes, ir vienojušās nevis risināt problēmu individuāli, bet gan strādāt kopīgi, lai rastu risinājumu no Eiropas puses. Šī risinājuma rezultāts var būt vienīgi konkurētspējīgs pārņēmēju uzņēmums, kurš spēj izdzīvot tirgū. Turklāt jāspēj nodrošināt risinājuma ekonomisku, kā arī politisku pamatojumu. Darba vietas uzņēmumā „General Motors” ir pārāk svarīgas, lai ļautu tās izmantot kā platformu saistībā ar vēlēšanām vai nacionālo interešu politiku. Tāpēc Komisija turpinās visiem spēkiem rast šāda veida Eiropas risinājumu.

Visbeidzot, Komisija kā daļu no savas likumdošanas programmas arī nodrošinās, lai netiktu uzlikta nekāda papildu finansiālā nasta, no kuras var izvairīties automobiļu rūpniecībā šajos grūtajos laikos.

Laiks runām par krīzes nopietnību ir pagājis. Mums ir Eiropas plāns ar saskaņotiem pasākumiem gan ES, gan dalībvalstu līmenī. Tagad ir laiks rīkoties un pilnībā īstenot šos plānus. Liels paldies.

  Werner Langen, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties komisāram G. Verheugen par šī temata ierosināšanu un apsveikt viņu par panākumiem Eiropas pasākumu koordinēšanā un atsevišķu dalībvalstu atturēšanā no individuālas darbības ministru tikšanās laikā 13. martā.

Mēs esam pieprasījuši debates, pamatojoties uz jūsu rakstisko ziņojumu, jo mēs uzskatām, ka krīze ir tik nopietna, ka Europas Parlamentam tā jāapspriež. Mēs esam izstrādājuši kopējo rezolūciju, kurā iekļauti vissvarīgākie jautājumi.

Es vēlētos atkārtot dažus, par kuriem jūs runājāt. Atsevišķa uzņēmuma glābšana, protams, var būt sekmīga, ņemot vērā uzņēmuma paša atbildību — un „General Motors” gadījumā arī īpašos apstākļus — kā arī intelektuālā īpašuma tiesības un daudzus citus faktorus. Kopumā tā ir ļoti plaša nozare. Tā ir ļoti svarīga nozare, kurā kopumā 12 miljoni darbavietas ir atkarīgas no automobiļu rūpniecības, gada ieguldījumi ir 20 miljardi eiro, gada apgrozījums 780 miljardi eiro un pievienotā vērtība 140 miljardi eiro. Tā nonākusi grūtībās daļēji savas vainas dēļ — šeit es runāju par liekajām jaudām un dažu ražotāju modeļu politiku, bet, vispārīgi runājot, galvenokārt starptautiskās krīzes ietekmes dēļ finanšu tirgos.

Tāpēc mēs atzinīgi vērtējam to, ka tiek veikti visi šie kopīgie pasākumi. Tiem jāpalīdz nodrošināt, lai automobiļu rūpniecība būtu ilgtspējīgāka, stimulēt pieprasījumu, lai nozare spētu iziet no krīzes, kā arī atvieglot ieguldījumu un finansējuma nodrošināšanu pircējiem un rūpniecībai. Turklāt šiem pasākumiem, kā jūs teicāt savas runas nobeigumā, nevajadzētu radīt jaunas likumdošanas problēmas, kas radītu papildu spiedienu uz Eiropas automobiļu rūpniecības konkurētspēju.

Uz šī pamata mēs varam pieņemt kopējo rezolūciju. Mana grupa balsos par Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupas ierosināto grozījumu 5. punktā, kas attiecas konkrēti uz „General Motors” īpašo gadījumu, lai mēs ar lielu vairākumu varētu mudināt Komisiju piedāvāt strādājošiem nodrošinātas darba vietas un radīt jaunas izredzes automobiļu rūpniecībā.

  Robert Goebbels, PSE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, paredzams, kā nākotnes cilvēce nespēs iztikt bez automobiļiem vai kravas mašīnām. Šiem transportlīdzekļiem jākļūst tādiem, kas mazāk piesārņo vidi un mazāk patērē enerģiju. Tomēr vislabākais iespējamais sabiedriskais transports un visvēlamākā tā organizācija nekad nespēs aizvietot individuālā transporta elastīgumu.

Eiropas auto rūpniecība ir nozares pasaules līderis tehnoloģiju jomā. Šī vadošā nozare ir jāaizstāv. Tas ir stratēģiski visai Eiropas rūpniecības sistēmai. Tiešā vai netiešā veidā no tās ir atkarīgas miljoniem darbavietu. Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupa vēlas aizsargāt darba vietas. Tā aicina veikt jebkādu iespējamo restrukturizāciju, lai pirms tam iesaistītos pārrunās ar strādājošiem un viņu arodbiedrībām.

Reaģējot uz notiekošo banku sistēmā, Ķīna ir finansējusi nozares modernizāciju un tehnoloģiju pielāgošanu. Šajā sakarībā es pilnībā piekrītu Verheugen kunga piezīmēm. Eiropai jāpilda savi pienākumi. Eiropas Investīciju bankai jāatjauno kapitāls, kur tas nepieciešams, lai varētu atbalstīt šīs nozares un tās tūkstošiem apakšuzņēmēju, kas ir būtiski MVU, restrukturizāciju.

Mēs ceram, ka Komisija turpinās organizēt konstruktīvu dialogu starp visām Eiropas valstīm, kurās ir ražotnes, kas pieder ASV rūpniekiem, un šiem uzņēmumiem. Mēs arī apsveicam Verheugen kungu par iniciatīvu, ko viņš ir uzņēmies šajā sakarībā.

Tomēr mums arī jānodrošina Eiropas intelektuālā īpašuma aizsardzība un jāatgriež Eiropā izgudrojumu, kas radīti Eiropā, bet glabājas ASV, patenti. Tas ir kaut kas līdzīgs nekaunīgai zādzībai vai vismaz ekspropriācijai bez kompensācijas. Tas ir neiedomājami, ka Eiropas ražotnēm turpmāk būtu autoratlīdzība par tehnoloģisko kompetenci, ko radījuši inženieri un strādājošie Eiropā.

Kas attiecas uz situāciju ar „General Motors”, priekšsēdētāja kungs, Sociāldemokrātu grupa piekrīt Verheugen kunga teiktajam šajā Parlamentā.

  Jorgo Chatzimarkakis, ALDE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār Verheugen, mēs atkal esam sapulcējušies, lai apspriestu tematu par automobiļiem, un taisnīgi. Šī krīze ir ļoti smagi skārusi vienu no mūsu galvenajām nozarēm. Pavisam 12 miljonu darbavietu, 6 % darbaspēka, lielākais investors pētniecībā un attīstībā — tas padara problēmas apspriešanu un risinājumu meklēšanu ļoti noderīgu. Tomēr tagad ir kļuvis skaidrs, ka ES nav pieejami piemēroti instrumenti, lai izietu no krīzes. Dalībvalstis cīnās individuāli, konkurences sistēma laiku pa laikam kļūst riskanta un Eiropas Investīciju banka, universālais dziednieks, ir ļoti saspringta, gan finanšu, gan personāla ziņā. Tāpēc mums jāatrod jaunas pieejas.

Es esmu pateicīgs komisāram G.Verheugen par šīs pamatdirektīvas ļoti ātru apstiprināšanu, lai noskaidrotu, kā mums būtu jādarbojas turpmāk attiecībā uz konkurences likumu. Tomēr EIB jābūt labāk apgādātai. Eiropas Centrālajai bankai ir jāpiedāvā EIB īpaši nosacījumi, kā ļaut tai piekļūt svaigam kapitālam, ko nepieļauj pašreizējie likumi. Ir svarīgi arī, lai valsts atbalsts tiek ciešāk saistīts ar jauna modeļa ieviešanu attiecībā uz jaunajām tehnoloģijām un prom no iekšējā iekšdedzes dzinēja. Turklāt finansējumam, piemēram, struktūrfondiem un lauksaimniecības fondiem būtu jākoncentrējas uz šo jauno tehnoloģiju spēcīgāku infrastruktūru attīstību.

Es vēlētos ciešāk aplūkot „General Motors” gadījumu. Es piekrītu komisāram un iepriekšējiem runātājiem, ka tas ir Eiropas mēroga jautājums, jo uzņēmumam ir ražotnes daudzās ES dalībvalstīs. Tomēr lietas būtība ir, ka valstīm, tostarp ES, nevajadzētu iejaukties tautsaimniecībā. Krīze nav šo principu atcēlusi. Lai gan automobiļu rūpniecība ir stratēģiska nozare, tā nav tik pat sistemātiska kā banku nozare. Tāpēc mums nevajadzētu pieļaut akciju paketes automobiļu rūpniecībā. Tomēr es uzskatu, ka garantijas ir pareizā pieeja, ja privātais investors uzņemas garantijas caur EIB. Tas nozīmē, ka mēs sekojam jaunam modelim un pārejam uz jaunām tehnoloģijām. „Daimler” un „Abu Dhabi Investment Authority” nesen ir spērušas šo soli, tātad arī mums tas jāspēj.

Es vēlētos pateikties komisāram par tik aktīvu pasākumu veikšanu. Es vēlētos arī pateikties kolēģiem deputātiem par atbalstu šajā rezolūcijā ietvertajai iniciatīvai.

  Antonio Mussa, UEN grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, automobiļu krīze ir viena no nopietnākajām krīzēm pasaules apstrādes rūpniecībā, jo līdztekus smagai ekonomiku un nodarbinātību ietekmējošai rezonansei, ko tā rada Eiropas rūpnīcās un sabiedroto uzņēmumos, tā smagi ietekmē valstis, kurām pēdējo dažu desmitu gadu laikā tika pastiprināti piegādāta produkcija.

Turklāt, ja Eiropas Savienība grib atgūt nozares ienākumus vismaz tādā līmenī, kāds tai bija 2007. gadā, tā nevar atbalstīt apmēram 350 000 likvidētu darbavietu sociālos izdevumus. Tāpēc mums atzinīgi jāvērtē vismaz saskaņota palīdzība nozarei, ar nosacījumu, ka tā notiek līdztekus darbavietu aizsardzībai. Eiropas uzņēmējdarbības galvenajiem vārdiem jābūt: vadoša pētniecība un attīstība. Ir skaidrs, ka, tirgum attīstoties, vēl viens iespējamais ceļš ir cenšanās pēc uzņēmumu apvienošanas un stratēģisko līgumu slēgšanas, bet to nedrīkst veikt uz Eiropas automobiļu ražošanas tradīciju rēķina, kas ir dimants Kopienas apstrādes rūpniecības kronī.

  Rebecca Harms, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, mums šajās debatēs vislielākās bažas ir par automobiļu rūpniecībā strādājošajiem. Skaitļi ir tik milzīgi, ka ir grūti iedomāties problēmas apmēru. Jūs, komisār, savā runā ļoti skaidri minējāt vienu no vissatraucošākajiem jautājumiem, proti, ka pretēji šiem, ir arī skaitļi, kas liecina par milzīgu pārprodukciju un satriecošu nespēju īstenot inovācijas efektivitātes un klimata aizsardzības jomās. Ja mēs tagad esam gatavi sniegt automobiļu rūpniecībai valsts atbalstu, tam jābūt atkarīgam no finansējuma, kas tiek izmantots, lai nodrošinātu darba vietas un radītu ilgtspējīgu attīstību. Turklāt tam jābūt atkarīgam no apstākļiem, kuri uzņēmumi patiesi koncentrējas uz inovācijām.

Mani mazliet dara aizdomīgu viena lieta, komisār, proti, ievērojamā grupas „CARS 21” ietekme un rūpniecības ietekme procesā, kas ir šeit uzsākts. Es pazīstu dažas Vācijas automobiļu ražotnes un zinu, ka viņi spiež uz bremzēm, kad ir runa par klimata aizsardzību un efektivitāti.

Es ar lielu interesi esmu arī novērojis, ka pirms divām nedēļām tika pieprasīti jauni atvieglojumi: samazināt vides prasības. Tas nedrīkst notikt. Palīdzībai jābūt atkarīgai no tādiem apstākļiem, kā darbavietu nodrošināšana, patiesas inovācijas, apmācības un prasmju attīstīšana darbiniekiem, un tas attiecas uz piegādātājiem, citiem vārdiem, daudziem MVU, kas ir atkarīgi no lielām organizācijām un strādājošiem automobiļu rūpniecībā. Mana grupa būtu gandarīta par to. Tomēr bez šiem stingrajiem nosacījumiem mēs nespēsim dot ieguldījumu ilgtspējīgu darbavietu radīšanā.

  Roberto Musacchio, GUE/NGL grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, diemžēl šīs debates par automobiļu rūpniecību nāk par vēlu un tās arī ir ar neatbilstošu saturu. Patiesībā mēs diskutējam, kad dalībvalstu valdības jau ir pieņēmušas lēmumus ārpus jebkādas reālas Eiropas shēmas, un tam jau ir bijušas traģiskas sociālas sekas – bezdarbs un bezdarba pabalsti.

Pakavējoties pie šī temata, rezolūcijas teksts neierosina nekādus pamatelementus, kas nodrošinātu, lai veicamie pasākumi būtu efektīvi un godīgi. Es vēlētos atzīmēt, ka pirms dažiem mēnešiem, runājot par klimata pārmaiņām, Eiropas rīcība bija ļoti atšķirīga, tā to uzskatīja par tīri politisku jautājumu. Ar ekonomisko krīzi tā nav. Tā ir devusi brīvu vaļu valdībām, kas rīkojušās haotiski un, es teiktu, ar skatu, kā iegūt vēlētāju balsis.

Tas, protams, ir Barroso Komisijas politiskā vājuma dēļ, bet arī to grūtību dēļ, kas saistās ar situāciju risināšanu, kas prasa jaunas pilnvaras lēmumiem attiecībā uz rūpniecības, sociālo un nodarbinātības politiku.

Vai mēs varam piemērot nacionālistu pieeju? Vai mēs varam atbalstīt atlaišanas vilni, ja uzņēmumiem tiek sniegta palīdzība? Vai automobiļu rūpniecībā var turpināties pārvietošana un uzņēmumu apvienošanās, kā tas notika gadījumā ar Itālijas uzņēmumu „ITONO” un tagad arī ar „Indesit”, kurš ir vēl viens pamatnozares pārstāvis? Vai mēs varam paplašināt Eiropas finansējuma sfēru, nepalielinot to? Uz šāda pamata nepietiek pateikt, ka tā ir automobiļu rūpniecības problēma un ka ir notikušas tik daudzas sanāksmes.

Mums jānosaka rīcības vadlīnijas, ar to es domāju, ka uzņēmumi nedrīkst atlaist darbiniekus, kad tiem tiek sniegta palīdzība, un šai palīdzībai jābūt saistītai ar inovācijām, kā to nosaka klimata pārmaiņu pakete un Sacconi regula, bet jāpārtrauc uzņēmumu pārvietošana un konkurence starp ES dalībvalstīm. Mana grupa ir iesniegusi grozījumus visos šajos jautājumos. Citiem vārdiem, mums ir vajadzīga jauna politika, tāda, kas pašlaik, šķiet, Eiropā nav, un kura mums jārada, pirms sociālā netaisnība kļūst tik sāpīga, ka mēs nespēsim saviem strādniekiem dot nekādas konkrētas atbildes.

  Sergej Kozlík (NI). – (SK) Automobiļu globālā pieprasījuma dramatiskais kritums ir ietekmējis arī Eiropu. 2008. gada pēdējā ceturksnī Eiropas automobiļu tirdzniecība uzrādīja gada kritumu virs 19 % un tas joprojām turpinās. Daudzas no lielākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir nolēmušas atbalstīt transportlīdzekļu ražošanas nozari. Tomēr ir šaubas par izvēlētajām un izstrādātajām pieejām, jo te ož pēc protekcionisma. Tāpēc es atbalstu Eiropas Komisijas viedokli, kas brīdina no protekcionisma pasākumiem vietējo ražotāju atbalstā. Komisijas aicinājums atrisināt strukturālās problēmas prioritārā kārtā ir vietā, jo īpaši attiecībā uz augsto pārprodukciju un ieguldījumiem inovatīvajās tehnoloģijās.

Visam atbalstam valsts nozarē jābūt pārredzamam un jāievēro ES noteikumi par konkurenci un valsts atbalstu. Mēs nedrīkstam pieļaut cīņu par subsīdijām starp dažādiem Eiropas tirgus dalībniekiem. Situāciju sarežģī tas, ka šie noteikumi neņem vērā globālo konkurenci, jo īpaši no ASV. Cerams, ka ASV subsīdijas automobiļu ražotāju problēmu atrisināšanai tiks paplašinātas arī attiecībā uz daļu piegādātājiem. Ja situācija kļūst ārkārtēja, Eiropa var pieredzēt ne tikai problēmu, kā atrisināt ražošanas un tirdzniecības grūtības Eiropā, bet arī problēmu, kad importētie automobiļi tiek ražoti ar pārmērīgu valsts atbalstu. Šādā situācijā Eiropa varētu arī piedraudēt ieviest pasākumus Pasaules Tirdzniecības organizācijas sistēmā.

Daudzas Eiropas valstis ir ieviesušas metāllūžņu savākšanas programmas un pašlaik to cenšas darīt AK. Tomēr šīs programmas var risināt krīzes situāciju vienīgi īstermiņā. Tās drīz vien deformē tirgu, izsūc naudu no valsts kases un attālina nepieciešamos risinājumus, kas koncentrējas uz ieguldījumiem inovatīvajās tehnoloģijās.

  Amalia Sartori, (PPE-DE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es gribēju runāt par šo jautājumu, jo pēdējo dažu mēnešu laikā es ar lielu interesi esmu sekojusi darbam Eiropas Parlamentā, mūsu komitejās, un tagad, šeit Parlamentā, tieši aicinājumiem pildīt īpašas saistības, ko mēs esam uzlikuši mūsu kontinenta automobiļu ražotājiem.

Mēs esam noteikuši svarīgus mērķus, jo īpaši attiecībā uz CO2, aicinot šos ražotājus piedalīties sanāksmē, kurā Eiropa izvirzīja sev galveno uzdevumu samazināt CO2 pēdējo dažu gadu laikā — godkārīgus mērķus, kam ar lielu interesi seko visas pasaules valstis. Mēs esam aicinājuši auto rūpniecību līdz 2012. gadam panākt samazinājumu vidēji 120 mg, bet turpmāk līdz 2020. gadam - 25 mg. Tie ir nopietni mērķi, kam nepieciešami nopietni ieguldījumi.

Pie tā, ko jau iepriekš minēja daži kolēģi deputāti, mums vajadzētu piebilst, ka auto rūpniecībā Eiropā tieši vai netieši ir nodarbināti 12 miljoni strādnieku, tas ir, 6 % no Eiropas darbaspēka. Ja Eiropa nopietni vēlas dot līdzekļus savai automobiļu rūpniecībai, lai sasniegtu mērķus attiecībā uz CO2 rādītājiem, ko mēs esam noteikuši, un, no otras puses, mēs gribam, lai cilvēki saglabātu darbavietas, kas pašlaik ir kontinenta problēma, tad mums jāievieš saskaņota stratēģija atbalsta sniegšanai šai nozarei.

Vairākas dalībvalstis izstrādā plānus, kā palielināt tirdzniecību, kas nozīmē automobiļu apgrozījuma līmeņa uzturēšanu. Tomēr šādai politikai jābūt daļai no Kopienas kopējās stratēģijas, kas nepieļauj bīstamus tirgus kropļojumus.

  Hannes Swoboda (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos ļoti skaidri pateikt, ka es pilnībā atbalstu visu, ko teica komisārs. Manā valstī Austrijā daudzus tūkstošus strādnieku tieši vai netieši ir ietekmējusi krīze. Tas attiecas arī uz mūsu kaimiņvalsti Slovākiju un daudzām citām valstīm.

Mani jo īpaši māc bažas tāpēc, ka, protams, ir skaidrs, ka automobiļu rūpniecība ir būtiski svarīga. To nevajadzētu uzskatīt par nemodernu nozari, jo pētniecība un attīstība lielā mērā ir saistīta ar automobiļu rūpniecības pastāvēšanu Eiropā. Turklāt liels skaits mazo un vidējo piegādes uzņēmumu ir atkarīgs no automobiļu rūpniecības. Mēs parasti iedomājamies ļoti lielos uzņēmumus un nejūtam tiem līdzi. Tomēr, kad es lūkojos uz visiem piegādātājiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, situācija šķiet pavisam citāda.

Es jo īpaši vēlētos uzsvērt to, ko jūs, komisār, teicāt par „General Motors”. Mums Vīnē ir liela „General Motors” ražotne. Mums ir zināmas darbinieku bailes, kas gaida, kad tiks noskaidrots lēmums, kas jāpieņem Amerikā. Es ceru, ka tas būs pozitīvs piemērs pārokeāna sadarbībai, kurā Amerika — jo tā nav tikai Amerikas valdība, bet Amerika kopumā, kas vienmēr prasa, lai Eiropa darītu vairāk krīzes apkarošanā— rādīs pozitīvu piemēru, lai Eiropai būtu iespēja noturēt pašas uzņēmumus.

Visbeidzot mazliet par protekcionistu pasākumiem. Tikai kopīgs Eiropas risinājums būs pieņemams. Tam jābūt mūsu mērķim.

  Gianluca Susta (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, šīs ir trešās debates par automobiļu rūpniecību, kas mums ir bijušas ar dažu mēnešu starplaiku. Komisija vēl nav pienācīgi apmierinājusi mūsu prasības, nedz attiecībā uz pieprasījuma atbalstu, nedz saistībā ar ārējo konkurenci, sniedzot pienācīgu atbalstu eksportam.

Lai gan es uzskatu Eiropas pasākumus finanšu krīzes apkarošanā par vienlīdz svarīgiem, es pretēji iepriekšējā samitā secinātajam uzskatu, ka Eiropas rīcība attiecībā uz recesiju un reālās tautasaimniecības grūtībām nav atbilstīga. Mēs esam karā, un mūsu karaspēks, kas ir mūsu uzņēmumi, šauj ar salūtpatronām.

Automobiļu nozare ir mūsu rūpniecības pamatnozare, uz kuru attiecas jaunas prasības, reorganizēti ražošanas faktori un stingras prasības procesa un produktu inovācijām. Iniciatīvas koordinēt ES līmenī visa veida protekcionismu; šīs nozares kredītlīniju refinansēšanu, tostarp, no Eiropas Investīciju bankas; iniciatīvas ražot vienīgi videi draudzīgus automobiļus un to hibrīdus; lielāks finansējums pētniecībai, lai radītu tīrus dzinējus, un efektīva darbība Pasaules Tirdzniecības organizācijā, lai radītu apstākļus reālai apmaiņai pasaules automobiļu tirgū ir to vissvarīgākās prasības, kuri negrib Eiropas rūpniecības sabrukumu vienā no tās pievienotajai vērtībai un nodarbinātībai būtiski svarīgajām nozarēm.

  Mario Borghezio (UEN). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, komisārs G.Verheugen uzsvēra nepieciešamību būt ļoti piesardzīgiem un neierosināt vai neatbalstīt protekcionistu pasākumus. Es vēlētos viņam atgādināt, ka Atlantijas okeāna otrā pusē šādi pasākumi tiek apstiprināti un tie acīmredzami dod labumu Eiropas ražotāju konkurentiem.

Man rodas iespaids, ka stratēģija, kādu līdz šim virza Eiropas Savienība, nav pietiekami mērķtiecīga — kādai tai šajā kritiskajā situācijā būtu jābūt — atbalstot vienīgi vai galvenokārt „Eiropas” automobiļus, kas tiek projektēti un ražoti šeit Eiropā. Es esmu redzējis, kā arodbiedrību pārstāvji lej krokodila asaras par rūpniecības sabrukumu, pārvietošanu, un tā tālāk. Pirms daudziem gadiem, kad tāda persona kā es izvirzīja šos argumentus pat kāda liela Itālijas automobiļu ražotāja sanāksmē, tos pārāk nopietni neņēma vērā. Šodien diemžēl šie fakti ir apstiprinājušies.

Ja Eiropa aprobežosies ar pasākumiem, kas paredzēti vienīgi pieprasījuma veicināšanai, tādiem, ko acīmredzami var attiecināt arī uz ražotājiem, kas nav Eiropā, tā nesasniegs mums vajadzīgos rezultātus. Drīzāk, lai tos sasniegtu, tai jāveic steidzami pasākumi, lai veicinātu Eiropas automobiļu rūpniecību. Eiropas ražotāji jāmudina ieguldīt pētniecībā, lai garantētu rūpniecības nozares nākotnes izcilību, iekļaujot arī automobiļu ražošanas palīgnozares, kas arī šodien cieš no Eiropas banku politikas — finansējuma aizturēšanas.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Mēs nedrīkstam aizmirst, ka pagājušā gada novembrī mums šajā Parlamentā bija tieši tādas pašas debates, kad jau bija skaidrs, ka iestājusies kapitālisma sistēmas krīze, kas prasa veikt fundamentālas izmaiņas, lai palielinātu iedzīvotāju lielākās daļas pirktspēju. Tāpēc mēs pieprasījām algu un pensiju palielināšanu, lai nodrošinātu ienākumu godīgāku sadali. Tas joprojām ir pamata pasākums, kas varētu palielināt pieprasījumu un tādējādi nodrošināt, ka automobiļu rūpniecībai un tās piegādātājiem joprojām ir drošs tirgus.

Diemžēl sociālā situācija kļūst ievērojami sarežģītāka, jo politiķi neveic vajadzīgos pasākumus un joprojām turpina pieaugt bezdarbs un bīstams, kā arī slikti apmaksāts darbs. Tāpēc mēs pieprasām jaunu politiku, kuras prioritātes ir darbavietas ar tiesībām, un kura atbalsta rūpniecisko ražošanu ES valstīs un iestājas pret starptautisko ekspertu stratēģiju, kas izmanto krīzi kā ieganstu, lai samazinātu darbavietas, palielinātu strādājošo ekspluatāciju un veicinātu peļņu. Ir būtiski, lai ES rūpniecības nozares tiktu pienācīgi atbalstītas, lai varētu uzturēt un radīt vairāk darbavietu ar tiesībām. Tomēr mums arī jāpievērš īpaša uzmanība valstīm, kurās ir daudz trauslāka ekonomika, piemēram, Portugālei, palielinot finansiālo atbalstu, lai nepieļautu bezdarbu un palīdzētu mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem automobiļu rūpniecībā, saistītajām nozarēm, rezerves daļu rūpniecībai un arī nelielajām remontdarbnīcām.

  Carl Lang (NI). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, globalizācija ir saasinājusies un tās neprātīgie rādītāji liek Eiropas automobiļu rūpniecības strādniekiem maksāt augstu cenu par viņu funkcionāru atvērto tirgu un brīvās tirdzniecības kārtības radītajām sekām.

ASV hipotekārās krīzes finanšu vīruss tādējādi ir spējis brīvi sagandēt finanšu sistēmu, pasaules banku sistēmu, kā rezultātā, plešoties plašumā, ir iedragāta mūsu ekonomiskā sistēma, iznīcināti mūsu uzņēmumi un darba vietas.

Es kā deputāts kopā ar savu kolēģi Le Rachinel kungu, pārstāvot Pikardī, Kalē Nordpā un Normandijas reģionus Francijā, kur tūkstošiem darbavietu ir lemts likvidēt, vēlos jums paziņot, ka Eiropas tirdzniecības politikas humānie un sociālie izdevumi ir nepanesami, neattaisnojami un nepieņemami. Tomēr atvērtā tirgus fanātiķi turpina to aizstāvēt un parakstās zem tā. Tikai šodien  Brown kungs un  Barroso kungs vēlreiz apstiprināja savu atteikumu aizsargāt Eiropu, mūsu rūpniecību un mūsu darba vietas visusvarīgā brīvā tirgus un globalizācijas vārdā. Kreisie socio-globālisti, labējie liberālie globālisti un kreiso ekstrēmistu svārstīgie globālisti, kas neko negrib redzēt un saprast, nodod un pamet Eiropas strādājošos.

Globālisti visā pasaulē apvienojas! Mūsu valstu strādnieki izzūd! Tāds ir globālistu partijas manifests.

Turklāt nepārtraukto automobilistu un automobiļu apspiešanu no zaļo pilsoņu puses, valdībām un dažādiem vietējiem padomniekiem diez vai var salīdzināt ar mūsu automobiļu rūpniecības aizstāvību un veicināšanu.

Visbeidzot, kreiso ekstrēmistu demagogi, kas pašreizējo krīzi uzskata kā Dieva sūtītu revolūcijai, ir pilnīgi nespējīgi apmierināt Francijas un Eiropas strādnieku vajadzības. Tikai ar ekonomisku un sociālu patriotismu, nacionālām un eiropeiskām priekšrocībām un nacionālu un eiropeisku aizsardzību mēs spēsim iedvest jaunu elpu mūsu rūpniecības nozarēm.

  Gunnar Hökmark (PPE-DE). - (SV) Priekšsēdētāja kungs, problēmas, kas ir skārušas Eiropas automobiļu rūpniecību, lielā mērā ir ekonomiskās un finanšu krīzes rezultāts. Šajā sakarībā, cerams, ka tā ir pārejoša problēma. Tomēr citā ļoti svarīgā sakarībā tā ir arī lieko jaudu risināšanas problēma. Tāpēc, lai nosargātu Eiropas automobiļu rūpniecības nākotni, mums ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt, lai tā tiktu pamatota ar reāliem un saprātīgiem uzņēmējdarbības plāniem, un tai būtu atbildīgs īpašnieks.

Tas mudina mani sacīt, ka, ja mums izdosies saglabāt sekmīgu automobiļu rūpniecību Eiropā ar visām tās iespējām, kas radītas tehniskajai attīstībai, veselīgai nodarbinātībai un lomai, kāda automobiļu rūpniecībai ir Eiropas ekonomikā, valsts atbalsts, ko pašlaik piešķir dalībvalstis, jāizmanto, lai garantētu tās izdzīvošanu, pārvarot recesiju un finanšu krīzi, bet nevis, lai kropļotu konkurenci starp dalībvalstīm vai starp automobiļu ražotājiem.

Valsts atbalsts, kas kropļo konkurenci un izraisa neuzticību starp dalībvalstīm, patiesībā apdraud Eiropas automobiļu rūpniecības izdzīvošanas spēju, un šajā sakarībā es vēlētos uzdot jautājumu par to, kas pašlaik notiek Slovēnijā un Francijā un kā Francijā tika garantēts valsts atbalsts. Viens no Komisijas vissvarīgākajiem uzdevumiem ir nodrošināt, lai netiktu pārkāpti izvirzītie noteikumi, uzraudzīt notiekošo un pilnīgi pārliecināties, ka nevienā dalībvalstī netiek piešķirts valsts atbalsts par kaitējumu citai dalībvalstij vai automobiļu ražotnei. Palīdzība, kas rada konkurences kropļojumu, iedragā Eiropas automobiļu rūpniecības nākotni un radīs negatīvas sekas gan nodarbinātības, gan tehniskās attīstības jomā.

  Monica Giuntini (PSE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vispirms vēlētos izteikt atzinību par savlaicīgajām saistībām, ko Komisija un Padome uzņēmās, lai atbalstītu automobiļu rūpniecību, tās palīgnozares un rezerves daļu ražošanas uzņēmumus, bet diemžēl ar to vien nepietiek.

Tā kā pirmos pasākumus veica dalībvalstis, nozarē uzlabojumi notiek lēni: Itālijā reģistrētie dati rāda, ka februārī pārdošana samazinājusies par 18 %, kamēr janvārī samazinājums bija 22 %. Skaidrs, ņemot vērā arī datus, ko komisārs G.Verheugen pats citēja, Eiropai jāvirzās uz priekšu, garantējot lielāku finansējumu no EIB un pat dalībvalstu pasākumu lielāku koordināciju, lai nepieļautu negodīgu un diskriminējošu konkurenci.

Eiropai arī jācenšas koordinēt tās centienus, cieši sadarbojoties ar darbaļaužu pārstāvjiem un tirdzniecības asociācijām restrukturizācijas plānu veidošanā, lai izveidotu Eiropas stratēģiju šīs nozares atdzīvināšanai, pamatojoties uz ieguldījumiem pētniecībā un jaunajās tehnoloģijās.

Ņemot vērā arī šausmīgos datus par darba vietu samazināšanu un bezdarba pabalstu pasākumiem, es aicinu Komisiju iesniegt efektīvākus priekšlikumus, kā vislabāk izmantot Sociālo fondu un Globalizācijas pielāgošanas fondu.

  Lena Ek (ALDE). - (SV) Priekšsēdētāja kungs, mūs pašlaik ir skārusi gan finanšu krīze, gan klimata krīze. Mēs varam vērot, ka ir daži automobiļu rūpniecības uzņēmumi, kas labāk pārdzīvo šo divkāršo krīzi. Daži ražojumi un automobiļu modeļi tiek galā labāk ar šo krīzi, proti, tie, kas ir ieguldījuši ilgtspējīgā tehniskā attīstībā. Tad vēl ir uzņēmumi, līdzīgi kā „General Motors”, kas pieprasa 350 miljonu dolāru no valstīm, kurās tas darbojas.

Mēs nedrīkstam izmest labu naudu, lai atgūtu slikto. Mums jāatbalsta automobiļu rūpniecībā iesaistītie cilvēki. Mums jāatbalsta reģioni, kuros ir problēmas un mazie uzņēmumi piegādes ķēdē, bet mums arī jānodrošina, lai mēs to darītu ar produktiem, kas ir atbilstīgi nākotnes tirgum.

Komisija var darīt vairāk, piešķirot līdzekļus no struktūrfondiem, Sociālā fonda, reģionālajiem fondiem un lauksaimniecības fonda biodegvielai, sociālajiem pasākumiem un reģioniem.

Turklāt es uzskatu, ka jāpārtrauc Eiropas Parlamenta darbība Strasbūrā.

  Roberta Angelilli (UEN). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, automobiļu rūpniecība ir viena no Eiropas ekonomikas galvenajām nozarēm un to ievērojami apdraud pašreizējā krīze. Tāpēc tagad nav īstais laiks atkārtot, ka mums būtu jāiestājas pret protekcionismu un negodīgu konkurenci. Tas viss ir pilnīgi lieki. Tagad ir arī laiks Eiropas ražotājiem un strādājošiem piedāvāt stratēģisku, skaidru un drosmīgu plānu, sniedzot — es vēlos uzsvērt šo punktu — atbalstu, kas dod vienādas iespējas visām dalībvalstīm.

Mūsu uzdevumos ietilpst, protams, Eiropas fondu, tostarp Globalizācijas Pielāgošanas fonda, labākas izmantošanas garantēšana, bet, pats galvenais, finansiālā atbalsta vienkāršošana un palielināšana nozarei, izmantojot EIB un ECB, lai tā varētu pieprasīt zemu procentu aizdevumu, kā arī administratīvo procedūru vienkāršošana.

Nobeigumā es gribu pateikt, ka, vispārīgi runājot, mērķis ir uzturēt nozares konkurētspēju un nodrošināt, lai līdztekus pašreizējās krīzes novēršanai visas Eiropas iniciatīvas varētu ieiet pozitīvā restrukturizācijas un automobiļu rūpniecības transformācijas fāzē.

  Ivo Belet (PPE-DE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, Lielbritānijas Premjerministrs Gordon Brown šorīt ļoti precīzi pateica, ka mēs nedrīkstam streipuļot apkārt, mums jārīkojas. Tiešām ir laiks ilgtspējīgi un stingri rīkoties. Mums, Eiropai, tagad jāpārņem kontrole un jāpārslēdzās uz ilgtspējīgu automobiļu ražošanas nozari, un tas būs iespējams tikai tad, ja mēs vadīsim šo nozari cauri bargajai un dzīvi apdraudošajai recesijai.

Tāpēc mans aicinājums jums, komisār Verheugen, un Komisijai. Mēs tiešām vēlamies, lai Eiropa, mēs visi kopā, daudz vairāk darītu mūsu automobiļu uzņēmumu nākotnes labā. Mums kā Eiropas Savienībai ir vienreizēja iespēja šeit parādīt, ka mēs esam strādājošo pusē, lai minam kaut vai dažus no tiem 200 000 uzņēmumā „Opel” strādājošajiem Vācijā, Polijā, Austrijā, Spānijā un Beļģijā.

Šā iemesla dēļ tīri specifiski Eiropas Investīciju bankai jāizsniedz kredīts un maksimāli jāizmanto tās sviras funkcijas. Pirms divām nedēļām mēs šeit Parlamentā apspriedāmies ar nozares augšējiem ešeloniem un kļuva skaidrs, ka ir viena liela problēma: nozare cieš no akūta kapitāla trūkuma. Tāpēc tagad absolūti nepieciešami ir lēti aizdevumi un valsts garantijas, ne tikai izdzīvošanai, bet galvenokārt, lai panāktu stingru pāreju uz nākotnes automobiļiem, tādiem, kas ir elektriski, hibrīdi un, vissvarīgākais, videi draudzīgi, un kas ir gatavi ražošanai.

Šajā Eiropas atveseļošanas plānā cieši jāiesaista sociālie partneri un noteikti darbinieku pārstāvji, jo šis jautājums ir arī drošs pārbaudes veids sociālajam dialogam Eiropas līmenī.

Komisār Verheugen, vēl nav par vēlu darboties. Lūdzu, nepieļaujiet, lai situācija nenoved mūs līdz kraham.

  Matthias Groote (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, vispirms es vēlētos pateikties komisāram par viņa runu, bet arī par viņa konkrēto rīcību pēdējo dažu nedēļu un mēnešu laikā attiecībā uz automobiļu rūpniecību, un viņa skaidro paziņojumu, ka jāatrod risinājums „General Motors” lietā, jo šis uzņēmums ir vajadzīgs, jo īpaši attiecībā uz stratēģiju par jaunajām dzinēju sistēmām. Es gribētu izteikt sirsnīgu pateicību.

Es vēlētos arī paturpināt, ko Langen kungs teica par Eiropas Tautas Partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas atbalstu mūsu grupas grozījumam, jo es uzskatu, ka tas ir svarīgi un pareizi. Es esmu pateicīgs, ka mēs kā Parlaments varam sniegt paziņojumu par „General Motors”. Ilgu laiku izskatījās, ka tas nekad nenotiks, bet labāk vēlu nekā nekad. Liels paldies.

Mēs savā rezolūcijā esam apsprieduši īstermiņa pasākumus. Tomēr mums vajadzētu runāt arī par termiņa vidusposma pasākumiem, kā to darījuši grupas „CARS 21” eksperti, un par nodokļu likmju saskaņošanu automobiļu nozarē. Es zinu, ka tas ir grūts uzdevums, bet tas pārstāvētu Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu automobiļu rūpniecībā. Mēs pārdzīvojam krīzi un mums jāuzsāk šie pasākumi tūlīt. 27 finanšu ministriem jāpieliek kopīgas pūles.

  Mia De Vits (PSE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, komisār, jūs pats jau teicāt, ka mēs nevaram debatēt par automobiļu industriju, nepieminot „General Motors”.

Mēs atzinīgi vērtējam to, ka jūs sasaucāt Eiropas ekonomikas ministrus kopā, lai rastu Eiropas pieeju. Arī jūs pats to vēlētos redzēt — drīzāk Eiropas pieeju nekā nacionālu pieeju — tomēr šāda Eiropas pieeja arī ir iespējama vienīgi tad, ja jūs iesaistīsiet Eiropas Darba padomi debatēs un ja Eiropas Darba padomei tiks sniegta visa informācija, kas tai jāsaņem saskaņā ar tiesvedību. Tāpēc es vēlos jums uzdot pilnīgi skaidru jautājumu: vai jūs esat gatavs uzsākt šāda veida iniciatīvu un nodot informāciju, kādu katrai atsevišķai dalībvalstij ir sniedzis „General Motors”, Eiropas Darba padomei.

Otrkārt, jūs atsaucāties uz Eiropas fondiem, kas kalpo, lai atvieglotu sociālo ietekmi uz strādājošajiem. Es uzskatu, ka šie fondi arī jāizmanto profilaktiski. Mums drīzāk jācenšas nepieļaut darbavietu zaudēšanu nekā vienkārši jāizmanto šie Eiropas fondi tad, ja darbavietas ir zaudētas.

  Richard Howitt (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, 350 „Ford” strādājošo, kuri tika atlaisti Vārlejā un Dantonā Eseksas grāfistē, vārdā un 1 400 „General Motors” darbinieku, kas strādāja IBC preču pārvadāšanā Lutonā, vārdā — šis skaitlis ir dubultīgs, ja pieskaita piegādātājus — es gribu apsveikt šīvakara paziņojumus, ka šiem automobiļu ražotājiem neļaus nogrimt.

Tomēr, kad komisārs G.Verheugen saka, ka „General Motors” nedrīkst sekot politikai „lūgt no kaimiņa”, vai viņš man piekritīs, ja es uzdošu četrus jauātjumus: pirmkārt, pilnībā atklāt savus restrukturizācijas plānus ne tikai Vācijas valdībai, bet Lielbritānijas un arī citu dalībvalstu valdībām; izpildīt pilnu vides ietekmes ziņojumu par oglekļa iedarbību, kā tiek ierosināts 3.3 miljardu eiro paketē; jo īpaši ieviest skaidrību attiecībā uz viņu kopuzņēmuma ar franču uzņēmumu Renault, kas ražo furgonus Lutonā, nākotni un ieskicēt mums, kādas ir garantijas, ka subsīdijas, kas īstermiņā nodrošinās ražošanu un nodarbinātību, tiešām ir ilgtspējīgas?

Pagājušajā nedēļā es tikos ar Lutonas strādniekiem, no kuriem viens man pastāstīja, ka IBC izredzes izdzīvot ir tikai 50/50, pilsētā, kur automobiļu ražotne darbojas vairāk nekā 80 gadu un kur 50% darbavietu joprojām ir rūpniecībā. Es cīnīšos par viņu darba vietu nākotni.

SĒDI VADA: Diana WALLIS
Priekšsēdētāja vietniece

  Antolín Sánchez Presedo (PSE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, Eiropai stingri jāatbalsta automobiļu rūpniecība, tā kā tā ir atslēga uz tehnoloģiski attīstītu ekonomiku, kas var vadīt cīņu pret klimata pārmaiņām un nodrošināt augstus personiskā un kravas transporta efektivitātes, drošības un kvalitātes standartus.

ES ir pasaules līderis automobiļu ražošanā un otrs lielākais kravas transportlīdzekļu ražotājs ar 19 miljonu vienībām, no kurām 20 % tiek eksportēti. Nozare veido 3 % no IKP, 6 % nodarbinātības, 8 % no nacionālā ienākuma un vienu sestdaļu no mājsaimniecību izdevumiem.

Līdz ar pašreizējo krīzi ir pieauguši strukturālie un stratēģiskie uzdevumi automobiļu rūpniecībā. Mums jārisina šie uzdevumi ar Eiropas, nozaru un tālejošu pieeju, kā arī, izmantojot sociālu apspriešanos. Vienīgi šādi mēs varam panākt, ka nodarbinātība un apmācība ir prioritātes, nepieļaut diskrimināciju un negodīgu konkurenci un aizstāvēt Eiropas intereses pasaules līmenī. Īstermiņā mums jānodrošina pagaidu iniciatīvas un finansiāls atbalsts, izmantojot Eiropas Investīciju banku un citus līdzekļus, lai nodrošinātu nozares izdzīvošanu un atveseļošanu.

  Nicodim Bulzesc (PPE-DE). – (RO) Rumānijā automobiļu pārdošana 2008. gada beigās samazinājās uz pusi. Rumānijas automobiļu rūpniecības apgrozījums piedzīvoja 7 % kritumu 2008. gadā salīdzinājumā ar paredzēto līmeni pirms krīzes sākuma.

Ņemot vērā šo ekonomisko lejupslīdi, kas skārusi visu Eiropu, es uzskatu, ka dalībvalstu valdībām un Eiropas Komisijai kopīgiem spēkiem jāatbalsta automobiļu rūpniecība. Mums jāņem vērā, ka automobiļu ražošanas samazināšana vertikāli ietekmēs nozari, citiem vārdiem, ietekmēs ražotājus, kas ir atkarīgi no automobiļu ražošanas: kabeļu, dzinēju, elektrisko ierīču, u.c. ražotājus. Konkrēti runājot, tā radīs bezdarbu tūkstošiem strādnieku.

Lai atbalstītu vietējo automobiļu rūpniecību, Rumānijas valdība, piemēram, ir pieņēmusi programmu „Rabla”. Saskaņā ar šo programmu patērētājiem tiek atlīdzināts par vairāk nekā 10 gadus vecu automašīnu nodošanu metāllūžņos ar prēmiju, kas tiek izmantota kā pirmā iemaksa jaunas automašīnas iegādei.

Tāpēc es aicinu lēmumu pieņēmējus padomāt par šo piemēru un ierosināt dzīvotspējīgu stratēģiju, lai atbalstītu Eiropas automobiļu rūpniecību pašreizējās globālās ekonomiskās krīzes laikā.

  Inés Ayala Sender (PSE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, man jāpateicas komisāram par viņa vēlmi un efektivitāti, aicinot visas ieinteresētās puses nepieļaut un atrisināt Eiropas uzņēmuma „Opel” un arī visas automobiļu nozares problēmas. Šī noteikti ir konkurētspējīga nozare, ko skārusi ASV uzņēmuma „General Motors” globālās problēmas.

Turklāt es stingri mudinu viņu veikt šo glābšanu, kas dos svaigu impulsu „Opel Europa” atveseļošanai, izmantojot piemēru, kā Eiropas Savienība var pārvarēt globalizācijas radīto postu, attiecīgi reaģējot ar Eiropas pieeju, ko mēs arī esam mācījušies no globalizācijas.

Rezultātā es vēlētos, lai mēs, pirmkārt, spētu atgūt īpašumtiesības uz Eiropas izgudrojumiem. Mums ir vajadzīga arī pienācīgu garantiju sistēma, lai „Opel Europa” dotu neatkarību, kas tai nepieciešama, lai turpinātu mums piedāvāt drošākus, inovatīvākus, enerģiju taupošākus un ilgtspējīgākus automobiļus.

Mums jāpaplašina arī sociālais dialogs, pilnvarojot „Opel” arodbiedrības un Eiropas Darba padomi, kas ievērojami demonstrē kopīgu atbildību.

Visbeidzot, komisār, es uzskatu, ka, lai aizstāvētu Eiropas pieeju, mums tur jānokļūst pirmajiem. Citiem vārdiem, lai nodrošinātu uzticamību un panākumus Eiropā, mēs nevaram gaidīt uz valdībām, kā manā valstī, kur Aragónā tā ir jau piedāvājusi garantēt 200 miljonu eiro. Šķiet, ka Eiropai joprojām būtu par to jāpadomā.

7 000 un vairāk Opel Figuerellas rūpnīcas strādnieku vārdā es lūdzu jums darīt vairāk.

  Reinhard Rack (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, ja Eiropa piešķir naudu un, jo īpaši, ja dalībvalstis piešķir daudz naudas, lai palīdzētu automobiļu rūpniecībai iziet no krīzes, tas nevar būt jautājums vienīgi par iepriekšējā statusa uzturēšanu un izvairīšanos no bankrota, jo ir iesaistīti vairāki citi koncerni. Visnozīmīgākie no tiem jau tika nosaukti.

Tas ir jautājums par to, lai cilvēki, kas meklē darbu un kuriem ir nepieciešams darbs, to varētu ilgtermiņā atrast. Tāpēc mums jāsniedz lielāks atbalsts nekā agrāk tehnoloģijām, inovācijām un, pats svarīgākais, ilgtspējīgām transporta sistēmām.

Šajā nolūkā mums vajadzētu apvienot visus mūsu pasākumus šiem mērķiem, lai mēs pēc dažiem gadiem nevarētu sev pārmest, ka, ja mēs par to būtu padomājuši pirms dažiem gadiem, mēs nebūtu nokļuvuši nākamajā jaunā krīzē.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Dāmas un kungi, krīze ir pārbaudījums ES kohēzijai. Diemžēl valdības individuāli pieņem īstermiņa pasākumus, piemēram, metāllūžņu savākšanas shēmas, kas nav saskaņotas, lai gan tās ir devušas pozitīvus rezultātus krīzes apkarošanā. Ja mums jākritizē ASV pasākumi pret godīgu konkurenci un protekcionismu, mums būtu vēl ciešāk jākoncentrējas uz kopīgo stratēģiju ES. Metāllūžņu savākšanas shēmas palīdz samazināt izmešus, paaugstina drošību uz ceļiem un nepieļauj bezdarbu automobiļu rūpniecībā, kas nodrošina izdzīvošanu 12 miljoniem darbinieku un tūkstošiem uzņēmumu citās nozarēs. Ņemot vērā, ka mēs ieviesām stingras vides un drošības prasības automobiļu rūpniecībā līdz ar programmu „CARS 21”, metāllūžņu savākšanas shēmas piedāvā labu izdevību Eiropas valdību kopējai pieejai, jo īpaši krīzes laikā, un tās ir jāfinansē no kopīgiem resursiem. Es aicinu Čehijas prezidentūru uzsākt sarunas šajā jautājumā.

  Alojz Peterle (PPE-DE). - (SL) Komisār, es pilnībā piekrītu jūsu teiktajam, ka automobiļu rūpniecība ir strukturāli pārkarsusi un mums ir vajadzīgi zaļāki un energoefektīvāki automobiļi.

Mēs izdarītu kļūdu, ja mēģinātu ar atbalsta pasākumiem uzturēt virzienu, kādā esam gājuši līdz šim, proti, kvantitatīvu attīstību. Mēs būsim sociāli domājošāki un parādīsim vislielāko solidaritāti, ja atbalstīsim ekoloģiju un uz enerģiju orientētu restrukturizāciju.

Pašreizējā krīze ir arī parādījusi, ka Eiropas automobiļu rūpniecība ir stingri savstarpēji saistīta. Šāda veida rūpniecība vienkārši necietīs protekcionismu nacionālā līmenī. Es ceru, ka Kopienas politikā tas tiks ņemts vērā.

  Günter Verheugen, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es vispirms vēlētos jums pateikties par šī Parlamenta vienotību un jūsu plašo atbalstu Komisijas politikai. Es uzskatu, ka tas ir ļoti svarīgs un arī ļoti nozīmīgs signāls strādājošiem automobiļu rūpniecībā, kas ir šo debašu centrā. Tas ir tikai taisnīgi un pareizi.

Daži deputāti, tostarp Harms kundze, Hökmark kungs un citi skatīja šo jautājumu saistībā ar saiti starp inovācijām un konkurētspēju. Es vēlreiz vēlētos ļoti skaidri uzsvērt, ka bez šīs saistības ar inovācijām Eiropas automobiļu rūpniecība ilgtermiņā nebūs konkurētspējīga. Mūsu politikas mērķis ir nodrošināt, lai Eiropas automobilis nākotnē ir vismodernākais, citiem vārdiem, vistīrākais, energoefektīvākais un drošākais pasaulē. Es esmu pārliecināts, ka mūsu ražotāji, mūsu tehniskie speciālisti un inženieri var to panākt. Mums ir potenciāls, lai to sasniegtu.

Es vēlētos pāriet uz nākamo tematu, citiem vārdiem, finansējumu krīzes laikā. Bankas nenodrošina fondus. Uzņēmumi nevar saņemt aizdevumus, kas tiem ir vajadzīgi. Eiropas Investīciju banka tagad ir instruments visām mūsu vajadzībām. Man pilnīgi skaidri jāpasaka, ka Eiropas Investīciju banka ir jau sasniegusi robežas, ko tā spēj darīt. Automobiļu rūpniecība nav vienīgā nozare, kam mēs prasam palīdzību no EIB. Kā ar finansējumu maziem un vidējiem uzņēmumiem? Kā ar finansējumu mūsu ļoti ambiciozajiem klimata aizstāvības mērķiem? To visu nodrošina EIB. Es tagad zinu, ka mēs saņemsim pieprasījumus no nozares, kurus EIB vienkārši nespēs apmierināt, jo mēs vēlamies, lai tā veiktu uzņēmējdarbību uz drošiem pamatiem un nevis pūstu burbuļus, kā to ir darījuši citi. Tāpēc, šķiet, ka problēmas pieaugs gada otrajā pusē un mums jābūt gataviem, ka tā notiks.

Es arī atbalstu visus, kas teica, ka mums ir nepieciešamas gudras iniciatīvas, lai nodrošinātu, ka visas automašīnas, kuras mēs vēlamies izlaist tirgū, patiešām tiktu nopirktas. Es lielā mērā piekrītu Groote kunga viedoklim par transportlīdzekļa nodokli, kas tiek pamatots ar oglekļa dioksīda izmešu līmeni. Komisija to ierosināja jau sen, un man ļoti žēl, ka dažas dalībvalstis toreiz neņēma vērā šo priekšlikumu.

De Vits kundze runāja par arodbiedrību un darba padomju lomu. Es esmu ļoti gandarīts informēt jūs, ka pēdējā detalizētā diskusija, pirms es nācu uz šo sesiju, man bija ar Eiropas „General Motors” „Darba padomes priekšsēdētāju. Mums ir pastāvīgs, regulārs kontakts un mēs apmaināmies ar visu pieejamo informāciju. Man jāsaka, ka līdz šim es esmu ieguvis vairāk no šīs informācijas apmaiņas nekā Darba padomes priekšsēdētājs. Es no viņa uzzināju vairāk, nekā viņš no manis. Tomēr es ceru, ka nākotnē spēšu atdarīt ar labu. Pēc dažām dienām mēs tiksimies ar Eiropas metālapstrādes apvienībām un automobiļu nozares apvienībām un apvienības, protams, ir galvenie dalībnieki apaļo galdu sanāksmēs, par kurām jau es runāju. Tāpēc es uzskatu, ka mēs esam izpildījuši visas prasības.

„Brīvajā mokrofonā” vairākkārt tika minētas metāllūžņu savākšanas iniciatīvas. Mums noteikti sev jājautā, vai tas tiešām palīdzēs ilgtermiņā. Tas varētu arī būt tas gadījums, kad mēs mākslīgi radām pieprasījumu, kas novedīs pie jauna sabrukuma. Neskatoties uz to, visiem ražotājiem šī ideja iepatikās, jo tā palīdzēs viņiem ļoti grūtajā posmā, kādā viņi pašlaik atrodas. Tas ir kā skābekļa pieplūdums, un tas ievērojami palīdzēja, lai nodrošinātu, ka galvenajās Eiropas ražotnēs līdz šim nav bijušas masveida atlaišanas no darba un viņi varēja saglabāt savu darbaspēku. Šajā sakarībā es uzskatu, ka tas ir savu mērķi attaisnojis.

Metāllūžņu savākšanas iniciatīva ir Eiropas standarta iniciatīva tādā nozīmē, ka pastāv skaidri noteikumi, ko visi ievēro. Tas ir pats par sevi saprotams, ka mēs nevaram finansēt iniciatīvu no Kopienas budžeta. Budžets nav domāts šādam mērķim un tas nebūtu arī iespējams politiskā un tiesiskā kontekstā. Iniciatīvām ir bijusi arī pozitīva pārrobežu ietekme. Roithová kundze, jūsu valsts it īpaši ir ļoti daudz ieguvusi no dāsnajām iniciatīvas shēmām, kas ir citās Eiropas dalībvalstīs. Šeit pietiekami darbojas Eiropas solidaritāte, ko nevar novērtēt par augstu.

Es šīs debates uzskatu par aicinājumu turpināt darboties šajā jautājumā un būt veikliem. Es varu jums apsolīt, ka mēs tā arī darīsim. Kas attiecas uz automobiļu rūpniecību, mēs esam izveidojuši teicamu sadarbību starp dažādām pusēm. Es ceru, ka nebūs nepieciešams vēlreiz apspriest Eiropas automobiļu rūpniecību šī Parlamenta darbības termiņā, bet, ja tas būtu nepieciešams, Komisija ir gatava to darīt jebkurā laikā. Liels paldies.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks rīt (trešdien, 2009. gada 25. martā).

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. punkts)

  Zita Gurmai (PSE), rakstiski. – (HU) Ražošanas un tirgzinības atšķirīgās īpašības nozīmē, ka jebkurai lejupslīdei Eiropas automobiļu rūpniecībā ir ietekme uz pārējām nozarēm katrā dalībvalstī.

Līdztekus pieprasījuma kritumam ekonomiskās krīzes un likviditātes problēmu dēļ, ko radīja finanšu krīze, automobiļu rūpniecība cīnās arī ar ilgtermiņa strukturālajām problēmām: augsti fiksētie izdevumi, apgādes pārpalikums un cenu konkurence nozīmēja, ka daudzi automobiļu ražotāji jau ir sākuši koncentrēties uz izdevumu samazināšanu un iekšējās efektivitātes paaugstināšanu.

Nav cerību, ka situācija tuvākajā nākotnē uzlabosies, tomēr ilgtermiņā automobiļu rūpniecībai ir daudzsološas globālās izredzes, un šā iemesla dēļ ES ir īpaši svarīgi spēt pārdzīvot šos šķēršļus un būt gatavai izmantot iespējas, kad pieprasījums atkal pieaugs.

Šajā nolūkā ir nepieciešams, lai tiktu apmierinātas patērētāju vajadzības un vairāk projektēti videi draudzīgāki, drošāki un gudrāki transportlīdzekļi.

Primārā atbildība, kā pārvarēt krīzi, gulstas uz pašu nozari. ES un dalībvalstis var dot ieguldījumu, palīdzot radīt pienācīgus apstākļus un atbilstīgus priekšnoteikumus konkurencei. Mērķtiecīgs pagaidu valsts atbalsts ES un dalībvalstu līmenī var palīdzēt nozarei pārvarēt krīzi un mazināt nodarbinātības restrukturizācijas paredzamo negatīvo iedarbību. Tam jāpievērš īpaša uzmanība gan dalībvalstu, gan ES līmenī.

  Krzysztof Hołowczyc (PPE-DE), rakstiski. – (PL) Tas ir labi, ka otrajās debatēs par krīzi automobiļu rūpniecībā tiek atzīti Eiropas Parlamenta priekšlikumi, kas tika iesniegti februāra debašu laikā.

Vissvarīgākais mums ir nodrošināt kopējā tirgus konkurētspēju. Mēs ar satraukumu vērojam dažu dalībvalstu mēģinājumus, kas var novest pie konkurences principu pārkāpumiem. Tāpēc mēs atzinīgi vērtējam lēmumus, kuru mērķis ir nodibināt Eiropas rīcības shēmas. Šajā sakarībā mums arī jāturpina novērtēt situācijas ASV un Āzijas rūpniecībā iedarbība uz Eiropas tirgu un iespējamā Kopienas rīcība.

Mēs ar gandarījumu gribam atzīmēt to, ka ir uzsvērts, cik svarīgi ir stimulēt tirgu. Tādu pasākumu kā zemu procentu aizdevumu pieejamības radīšana un administratīvo procedūru vienkāršošana finanšu līdzekļu iegūšanas sabalansēšanai un no otras puses iniciatīvas radīšana patērētājiem pirkt automobiļus var palīdzēt stimulēt tirgu.

Joprojām nemainīts paliek priekšlikums izmantot krīzi, lai veiktu „tīrīšanu” automobiļu rūpniecībā. Mēs redzam iespēju radīt produktus ar jaunu kvalitātes līmeni, kas pamatojas uz jaunām, videi draudzīgām un drošām tehnoloģijām, kas ir atbilde jauno, 21. gadsimta Eiropas tendenču izaicinājumiem.

  Daciana Octavia Sârbu (PSE), rakstiski. – (RO) Automobiļu rūpniecība ir nozare, kurā ir nodarbināti apmēram 2,3 miljoni strādājošo un no kuras netieši ir atkarīgas vēl 10 miljonu darbavietas. Finanšu krīze ir ietekmējusi lielu skaitu MVU, apakšuzņēmēju un piegādātāju.

Sociālajai Eiropai ir vienlīdz svarīga gan ekonomiskā attīstība, gan sociālā attīstība. Lai varētu saglabāt darbavietas un pienācīgu dzīves līmeni automobiļu rūpniecībā nodarbinātajiem, uzņēmumiem ir svarīga piekļuve finansēm.

Es mudinu Komisiju pārliecināties, ka Eiropas fondus, piemēram, Eiropas Sociālo fondu un Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu izmantos tikai tā, ka automobiļu rūpniecībā strādājošie var saņemt apmācību un atbalstu, ja viņus ietekmē uzņēmumi, kam šajā nozarē ir samazinājusies darbība.

ES pieņemtie tiesību akti zaļo transportlīdzekļu veicināšanai ģenerē ieguldījumus automobiļu ar zemāku oglekļa dioksīda izmešu procentu projektēšanā un ražošanā. Tomēr ir vajadzīgs laiks, inovācijas un, pats galvenais, nozīmīgi ieguldījumi cilvēkresursos, kā arī jaunas ražošanas jaudas. Jāvienkāršo procedūras, kas ekonomikas pārstāvjiem ļauj piekļūt pētniecības finansējumam un jāvienkāršo inovācijas dalībvalstu un Eiropas līmenī, tajā pašā laikā pētniecības programmām jābūt vērstām uz konkrētām jomām, iesaistot lietišķos pētījumus automobiļu ražošanas rūpniecībā.