Debates

Trešdiena, 2009. gada 25. marts - Strasbūra

3.20. Automobiļu rūpniecības nākotne (balsošana)

- Pirms galīgās balsošanas:

  Martin Schulz (PSE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, es atsaucos uz mūsu Reglamenta 146. pantu un pateicos par to, ka devāt man vārdu. Es jo īpaši lūdzu savus kolēģus no Vācijas Federatīvās Republikas būt iecietīgiem pret to, ka es lūdzu tagad atļauju runāt.

Šīs balsošanas sākumā runāja Jean-Marie Le Pen kungs. Le Pen kungs savas runas laikā atkārtoja, ka tas, ka Aušvicā bija gāzes kameras, ir pasaules vēstures detaļa. Atsaucoties uz Reglamenta 146. pantu, kurā aprakstīts, kā šī Parlamenta deputātiem šeit jāuzvedas, es lūdzu Parlamenta Prezidijam pārbaudīt, vai šādi izteikumi ir pieļaujami deputātu palātā, kurā jāievēro samierināšanās gars un izpratne un cieņa pret upuriem, jo īpaši Hitlera fašisma upuriem. Es būtu pateicīgs, ja Parlamenta Prezidijs varētu ieteikt, kā rīkoties.

(Aplausi)

  Joseph Daul (PPE-DE). – (FR) Lūdzu, izrādiet nedaudz cieņas tiem, kas mira Aušvicā un citās vietās. Mums vēl ir divas minūtes. Izrādiet nedaudz cieņas.

Es tikai gribu teikt, ka es pilnībā piekrītu Schulz kungam un ka tas, ko mēs šodien šeit dzirdējām, ir nevietā.

(Aplausi)

- Pēc galīgās balsošanas:

  Bruno Gollnisch (NI). – (FR) Wallis kundze, uzskatu, ka ir ārkārtīgi nožēlojami, ka jūs dodat vārdu Daul kungam un Schulz kungam, bet ne man. Tā tiešām ir, ka jūs apliecinājāt kādā ziņojumā, ka esat eksperte šī Reglamenta interpretācijā, kas vieniem paredz vienus noteikumus, bet citiem citus.

Tādēļ, tikai turpinot Schulz kunga teikto, es vēlos ierosināt pārdēvēt Vinstona Čērčila ēku, jo savos 12 sējumu memuāros, kas veltīti Otrā pasaules kara vēsturei, Vinstons Čērčils neuzrakstīja nevienu rindiņu par gāzes kameru vēsturi.