Debašu stenogramma

Trešdiena, 2009. gada 25. marts - Strasbūra

11. Drošības un pamatbrīvību nodrošināšana internetā (debates)

  Priekšsēdētājs. − Darba kārtības nākamais punkts ir ziņojums, ko Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā sagatavojis Stavros Lambrinidis, un Eiropas Parlamenta ieteikums Padomei ar Eiropas Parlamenta ieteikuma priekšlikumu Padomei par drošības un pamatbrīvību stiprināšanu internetā (2008/2160(INI)) (A6-0103/2009).

  Stavros Lambrinidis, referents. − (EL) Priekšsēdētāja kungs! Mēs dzīvojam laikmetā, kad ikviens – valdības, privāti uzņēmumi un pat noziedznieki – meklē vislielāko iespējamo piekļuvi mūsu elektroniskajiem datiem, mūsu privātajai dzīvei.

Tieši internets sniedz sīkākas ziņas par mūsu privāto dzīvi; pirms dažiem gadiem kaut ko tādu nebija iespējams pat iztēloties. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka tas atvieglo mums iespēju īstenot tādas pamatbrīvības kā vārda brīvība, politisko uzskatu brīvība, zināšanu un izglītības brīvība un biedrošanās brīvība.

Mazāk saprotams ir tas, ka šīs pašas brīvības var būt apdraudētas interneta lietošanas rezultātā, ja valdības, privāti uzņēmumi un pat noziedznieki slepeni novēro, ko mēs darām vai skatāmies internetā. Tādēļ vēl jo mazāk skaidrs ir tas, kā mēs varam panākt līdzsvaru šajā jomā, kā varam regulēt internetu tā, lai mums būtu iespēja izmantot tā priekšrocības, vienlaikus ierobežojot acīmredzamus apdraudējumus.

Ziņojums ir mēģinājums atbildēt uz šiem jautājumiem. Citstarp:

- pirmkārt, tas aicina Eiropu ierosināt interneta vides tiesību hartas izstrādi;

- otrkārt, tas norāda uz nepieciešamību pēc efektīvas un vienlaikus samērīgas cīņas pret vecu un jaunu veidu kibernoziegumiem, piemēram, pret identitātes zādzību un intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpšanu, tajā pašā laikā norādot, ka tiesību aktu rezultātā nedrīkst izveidoties sistemātiska iedzīvotāju novērošana, aizdomās turamie un aizdomās neturamie, pareizais un nepareizais, jo tā, bez šaubām, būtu acīmredzama iejaukšanās privātajā dzīvē;

- treškārt, attiecībā uz iedzīvotāju piekļuves tiesībām internetam ziņojumā izteikts aicinājums valdībām nodrošināt šādu piekļuvi visnabadzīgākajiem iedzīvotājiem attālākajos reģionos;

- ceturtkārt, ziņojumā uzsvērts, ka e-analfabētisms būs 21. gadsimta jaunais analfabētisms tieši tāpat, kā neprasme lasīt un rakstīt bija 20. gadsimta analfabētisms, un ka tādēļ piekļuve internetam ir pamattiesības, kas pielīdzināmas tiesībām uz izglītību;

- piektkārt, ziņojumā izteikts aicinājums ierobežot lietotāju ,,piekrišanu” – galvenais jautājums, par ko es tagad runāšu.

Jautājums par piekrišanu ir ārkārtīgi sarežģīts, un ja mēs to tūlīt pat neatrisināsim, tas atgriezīsies atkal un atkal. Atļaujiet minēt kādu piemēru: pirms dažiem gadu desmitiem neviens, izņemot manu ģimeni un, iespējams, dažus draugus, nezināja, kādu laikrakstu es lasu. Tādēļ – un tas īpaši attiecas uz diktatūrām – slepenie dienesti centās to noskaidrot, lai varētu ņemt mani uzskaitē. Lai pēc tam varētu teikt – tā kā Lambrinidis kungs lasa tādu un tādu laikrakstu, tad viņš noteikti ir komunists vai amerikāņu atbalstītājs. Tagad katru reizi, kad lasu laikrakstu, es atstāju aiz sevis pēdas. Tas nozīmē, ka privāti uzņēmumi var izveidot līdzīgas ,,lietas”, izveidot manu politisko profilu, uzzināt manu politisko pārliecību, manus ēšana paradumus un pat manu veselības stāvokli. Vai tas, ka es apmeklēju šīs vietnes, nozīmē, ka es jau 40 gadus piederu savai sabiedrībai?

Mums nekavējoties ir jāiesniedz delikāti likumi, kas nosaka līdzsvaru starp noziedzības apkarošanu un tiesību aizsardzību elektronikas laikmetā. Šis līdzsvars šķiet sarežģīts, bet tā nav. To var paveikt. Mums ir jāizbeidz attiekties pret kibertelpu tā, it kā tā atrastos ārpus mūsu ikdienas dzīves, kā pret kaut ko atdalītu. Tā ir mūsu dzīve. Tas nozīmē, ka visas tiesības vai šķēršļi, kas atteicas uz policiju un privātiem uzņēmumiem internetā, ir jāpiemēro arī ārpus tā, jo pretējā gadījumā mēs drošības vārdā riskējam iznīcināt brīvības, un beigās mums nebūs ne brīvību, ne īstas drošības.

Nobeigumā es gribētu sirsnīgi pateikties par ievērojamo atbalstu visu politisko grupu ēnu referentiem, kurus es šeit redzu. Paldies visiem deputātiem no Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas par vienprātīgo atbalstu, ko šim ziņojumam sniedza visas puses. Ar prieku gaidu tā apstiprināšanu plenārsēdē.

  Ján Figel’, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu pateikties ne tikai Parlamentam kopā, bet tieši Stavros Lambrinidis kungam par šo svarīgo ziņojumu, kas tieši īstajā laikā sniedz ieguldījumu pamatbrīvību un drošības veicināšanai internetā.

Internets iegūst arvien lielāku un lielāku nozīmi mūsdienu sabiedrībā un ekonomikā, ietekmējot daudzas mūsu dzīves jomas, tehnoloģiju attīstība kļūst arvien straujāka; tajā pašā laikā rodas ievērojamas problēmas, kas ir pienācīgi jārisina, ja mēs gribam pilnībā izmantot visas interneta un informācijas sabiedrības iespējas.

Mēs noteikti pievienojamies Lambrinidis kunga paustajām bažām par personas datu aizsardzību – šis jautājums ir ārkārtīgi svarīgs interneta lietotājiem. Atļaujiet man apliecināt, ka Komisija joprojām turpina darbu pie pilsoņu pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzības, lai nodrošinātu tieši privātuma un personas datu augsta līmeņa aizsardzību gan internetā, gan citur.

Esmu cieši pārliecināts, ka centieni pēc atbilstīgas privātuma aizsardzības nav pretrunā ar nepieciešamību garantēt lielāku drošību. Tiešām, šos mērķus var un vajag sasniegt ciešā sadarbībā.

Stabilitāte un drošība internetā bija mūsu prioritātes 2005. gada Pasaules informācijas sabiedrības samitā, un tas joprojām ir mūsu mērķis. Šie jautājumi drīzumā tiks atainoti kritiskās informācijas infrastruktūras aizsardzības jaunajā stratēģijā, lai uzlabotu Eiropas sagatavotību plaša mēroga kiberuzbrukumu un kaitējumu atvairīšanai. Šajā stratēģijā ir iekļauts rīcības plāns, kurā norādīts ceļvedis interneta stabilitātes un atjaunošanās spējas principu un pamatnostādņu atbalstam.

Saistībā ar šo stratēģiju tiks attīstīta sadarbība ar trešām valstīm, it īpaši informācijas sabiedrības dialogos; tas būs līdzeklis, lai šajā jomā panāktu vienprātību visā pasaulē. Tajā pašā laikā Komisija ir pārliecināta, ka ir jānodrošina pamatbrīvību, piemēram, vārda brīvības, ievērošana internetā.

Atkārtoju, šie mērķi viens otru neizslēdz. Jūsu ziņojumā risināts jautājums par iespēju strādāt pie starptautiskiem standartiem, datu aizsardzības un vārda brīvības. Komisija piedalās datu aizsardzības komisāru ikgadējās konferencēs un seko līdzi darbam pie nākotnē iespējamajiem starptautiskajiem standartiem privātuma un personas datu aizsardzības jomā. Mēs noteikti atbalstām tādu augstu aizsardzības standartu popularizēšanu, kādus pašlaik bauda ES iedzīvotāji.

Attiecībā uz vārda brīvību Komisija joprojām propagandēs šīs pamattiesības starptautiskās sanāksmēs. Pašlaik nevar uzskatīt, ka jauni tiesību akti ir virzība uz priekšu šajā jomā. Mums jau ir daudz saistošu starptautisku instrumentu par šo tematu. Pašlaik es uzskatu, ka būtu lietderīgi darboties, lai efektīvi atrastu īstās metodes spēkā esošo tiesību aktu īstenošanai. Tātad runa ir par īstenošanu. Ir jāpalīdz arī pasaules komercijas pārstāvjiem precīzāk noskaidrot viņu uzdevumus un atbildību vārda brīvības veicināšanai un nostiprināšanai interneta globālās tiešsaistes vidē.

Nobeigumā atļaujiet man pateikt kādu vispārēju komentāru. Es uzskatu, ka mums ir jārisina šajā ziņojumā norādītās nopietnās problēmas, lai nodrošinātu to, ka internetā netiek nevajadzīgi ierobežotas tiesību un brīvību konkrētas izpausmes.

Piemēram, kopš 2006. gada Komisijas drošas informācijas sabiedrības stratēģijas svarīgs elements ir vienota pieeja, ne tikai nodrošinot ieinteresēto pušu koordināciju, bet arī atzīstot, ka katrai no tām ir īpaši uzdevumi un pienākumi. Mūsu visu pienākums ir nodrošināt, lai mūsu pasākumi attiecībā uz internetu lieki neierobežo – un, ja iespējams, pat veicina – citu personu drošību šajā plašsaziņas līdzeklī.

Tādēļ Komisija sadarbības garā atzinīgi vērtē un atbalsta šo ziņojumu.

  Manolis Mavrommatis, Kultūras un izglītības komitejas atzinuma sagatavotājs. − (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Sākumā es gribu pateikties referentam Stavros Lambrinidis par izstrādāto svarīgo ziņojumu un par viņa mērķi veicināt personas datu aizsardzību; lielākā daļa no mums, to skaitā arī es, atbalsta šo principu.

Kā Kultūras un izglītības komitejas atzinuma sagatavotājs es uzskatu, ka internets ir lieliska platforma kultūras un zināšanu izplatīšanai; es to īpaši uzsveru, lai apsveiktu visus manus godājamos draugus Kultūras komitejā, kuri balsoja par manu atzinumu, un pateiktos viņiem.

Piemēram, cilvēkiem visās pasaules malās ir iespēja piekļūt digitālajiem muzeju arhīviem, elektroniskajām grāmatām, mūzikas un audiovizuālajiem materiāliem. Taču diemžēl kibertelpas plašajā pasaulē kultūras materiāli nav pietiekami aizsargāti. Pirātisms ir drīzāk likums nekā izņēmums, un autoriem sagādā zaudējumus viņu intelektuālā īpašuma nelegāla izplatīšana. Citiem vārdiem sakot, tie ir dzejnieki, dziesmu autori, komponisti, producenti un ikviens radošā darbā iesaistītais.

Ir trīs lietas, kas veicina pirātisma izplatību: tehnoloģisko iekārtu un kopēšanas nelielās izmaksas; nelabvēlīgi ekonomiskie apstākļi un interneta izplatība.

4. grozījumā ir atjaunots Kultūras komitejas ieteikums par taisnīgu līdzsvaru starp visu iesaistīto pušu tiesībām un brīvībām un visu Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteikto pamattiesību saglabāšanu un aizsardzību saistībā ar interneta plašu lietošanu.

Tādēļ mēs atbalstām šo grozījumu, kurā vēlreiz uzsvērts, ka visas pamattiesības ir vienādi vērtīgas un tās ir jāaizsargā vienādi.

  Nicolae Vlad Popa, PPE-DE grupas vārdā. – (RO) Šis ziņojums ir Parlamenta deputātu sadarbības rezultāts. Tādēļ es gribētu pateikties kolēģiem, it īpaši Lambrinidis kungam, Gacek kundzei, Alvaro kungam, Segelström kundzei un Mavrommatis kungam, ar kuriem man kā ēnu referentam bija prieks strādāt kopā.

Manuprāt, ziņojumā ir skarti vissvarīgākie jautājumi saistībā ar drošības un pamattiesību stiprināšanu internetā, runājot par spēkā esošajos īpašajos noteikumos minēto tiesību aizsardzību, tostarp šo tiesību digitālajiem aspektiem, un par jaunu interneta kontroles principu atzīšanu un izstrādi.

Tekstā ir saglabāts labs līdzsvars starp vārda brīvības un privātuma aizsardzību un nepieciešamību turpināt cīņu pret kibernoziedzību, aplūkojot arī lielāko problēmu – interneta aktivitāšu pārmērīgu uzraudzību, kas var deģenerēties līdz jauna veida cenzūrai.

Ziņojumā aplūkots arī interneta izglītības aspekts, e-mācības, digitālās identitātes definīcija, atzītas lietotāja tiesības uz internetā ievietoto materiālu un personīgo datu aizsardzību, piedāvājot lietotājiem iespēju neatgriezeniski dzēst pašu ievietoto saturu.

Tie ir delikāti jautājumi pašreizējos apstākļos, kad sociālos tīklus ,,apdzīvo” arvien vairāk jauniešu, taču ne tikai viņi. Tādēļ es aicinu kolēģus ar pilnu pārliecību balsot par šo ziņojumus.

  Inger Segelström, PSE grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu sākt ar pateicību Lambrinidis kungam un visiem pārējiem Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas dalībniekiem, kuri ir sagatavojuši tik konstruktīvu un pārdomātu ziņojumu. Es gribētu pateikties arī par atbalstu manis iesniegtajiem grozījumiem. Tas ir atbalsts tieši lietotāju un patērētāju tiesību nostiprināšanai.

Nodaļa par tehnoloģiju pielietojumu – piemēram, par interneta datu plūsmas uzraudzību – ir ļoti svarīga. Labi, ka Eiropas Parlaments tagad noteikti pasaka, ka prioritāte ir iedzīvotāju privātums un cilvēktiesību aizsardzība.

Ziņojumā skaidri pateikts, ka interneta datu plūsmu drīkst uzraudzīt tikai tad, ja pastāv aizdomas par noziegumu, un uzraudzība ir tiesvedības procesa daļa saskaņā ar tiesas lēmumu. Tas būs svarīgs pamats pilsoņtiesību uzraudzībai. Nepieciešamie pasākumi ziņojumā noteikti tieši īstajā laikā.

Esmu pārsteigta par grozījumiem, ko iesniedza Eiropas Tautas partija (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Demokrāti, un Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa. Viņu priekšlikumi vājina iedzīvotāju pilsoņtiesības un privātumu. Viņi nav kritiski paskatījušies uz tehniskā progresa iespējamajām sekām, ja mēs nepievērsīsim tam uzmanību.

Bez šaubām, ir jāapkaro noziegumi internetā un noziegumi, kas saistīti ar bērnu un jauniešu izmantošanu. Taču ar to saistītie galvenie jautājumi ir, piemēram, Zviedrijas konservatīvo valdības pieņemtais tā dēvētais FRA likums, kas saistīts ar tādu iedzīvotāju kontroli, kuri nav noziedznieki un nav izdarījuši noziegumu, kaut gan tieši iedzīvotājiem vajadzētu kontrolēt mūs. Šis ziņojums ir stingrs nosodījums Zviedrijas konservatīvo valdībai, kura noraidīja jebkādu kritiku un īstenoja FRA likumu Zviedrijā. Zviedrijas varas iestādēm tagad ir tiesības uzraudzīt interneta datu plūsmu arī tad, ja nav aizdomu par noziegumu vai personu vai sabiedrības drošības apdraudējumu.

Pieņemu, ka pēc rītdienas lēmuma Zviedrijas valdība pārdomās un nodrošinās šā likuma grozīšanu. Pretējā gadījumā tā būs opozīcijā Eiropas Parlamentam un ES 27 dalībvalstu ievēlētajiem pārstāvjiem.

  Alexander Alvaro, ALDE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es gribu apsveikt Lambrinidis kungu ar labo darbu, ko viņš paveicis. Viņš pilnīgi iesaistīja ziņojuma sagatavošanā visus ēnu referentus un darīja visu iespējamo, lai panāktu kompromisus.

Šis ziņojums, kurā skarti informācijas sabiedrībai svarīgi jautājumi, ir nozīmīgs solis virzībā uz tādu internetu, kas garantē mūsu iedzīvotājiem gan drošību, gan pamatbrīvības. Robeža starp brīvību un drošību nebeidzas pie virtuālās pasaules robežas. Ziņojumā referents ir aplūkojis cīņu pret kibernoziedzību, bērnu pornogrāfiju, identitātes zādzību, krāpšanu un autortiesību pārkāpumus. Viņš ir mēģinājis iesaistīt Eiropolu un skaidri pasaka, ka fiziskās pasaules likumi ir jāpiemēro arī virtuālajai pasaulei.

Tajā pašā laikā viņam ir izdevies panākt līdzsvaru starp pilsoņtiesību aizsardzību, vārda brīvību, datu aizsardzību un tiesībām dzēst datus internetā. Līdz šim internets neko neaizmirsa. Daži no mums var priecāties, ka interneta nebija tad, kad mums bija 13, 14, 15 vai 16 gadu, kad mēs darījām tādus jaunības grēkus, ko tagad negribētu atkal ieraudzīt YouTube vai Facebook.

Referents ir norādījis uz nepieciešamību pēc piekļuves informācijai un, vēl svarīgāk, pēc piekļuves internetam un intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanas. Es labi zinu, ka daudziem deputātiem šis ziņojums nešķitīs pietiekami tālejošs attiecībā uz intelektuālā īpašuma un autortiesību aizsardzību. Strādāsim pie tā Intelektuālā īpašuma tiesību izpildes direktīvā un uzsvērsim šos punktus šajā direktīvā.

Šajā ziņojumā ir skaidri pateikts, ka cenzūra internetā vai pieejas bloķēšana tīmeklim, ko Eiropā iecerējušas vai jau īstenojušas dažas dalībvalstis, ir mūsu apgaismotās sabiedrības necienīgas metodes, un ir skaidrs, ka Eiropas Savienība neseko totalitāro valstu piemēram, nenorobežo savus iedzīvotājus no informācijas un nenosaka, kas viņiem ir jāzina.

Es priecājos, ka mums ir līdzsvarots ziņojums, kurā ņemtas vērā informācijas sabiedrības prasības, un es priecātos, ja rīt tam visplašāko atbalstu sniegtu ne tikai mūsu, bet arī citas grupas, lai mēs varētu attīstīt internetu sabiedrības interesēs.

  Roberta Angelilli, UEN grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Citi deputāti to jau ir teikuši, taču es vēlos vēlreiz pateikt, ka internetu nedrīkst pakļaut kriminālvajāšanai vai cenzēt, jo tas sniedz saskarsmes, socializācijas, informācijas un zināšanu ieguves iespējas, taču, neraugoties uz to, ir jāizstrādā globāla stratēģija kibernoziedzības apkarošanai.

Īpaši jāaizsargā bērni un jāmāca un vecāki un skolotāji ir jāizglīto par jaunām iespējamām briesmām tīmeklī. Šo mērķu sasniegšanai Eiropai ir jāspēj efektīvi rīkoties, un es gribētu apsveikt referentu ar šo labi padarīto darbu.

Tomēr, neraugoties uz sodiem un diezgan augsto aizsardzības līmeni, ko cīņai pret bērnu ļaunprātīgu izmantošanu tiešsaistē, seksuālu izmantošanu un bērnu pornogrāfiju nodrošina dalībvalstu tiesību akti, bērnu aizsardzības standarti joprojām ir jāpaaugstina it sevišķi jauno tehnoloģiju – arī interneta – nepārtrauktās attīstības dēļ, un arī tādēļ, ka pedofīli izmanto jaunas metodes, lai iepazītos ar bērniem seksuālos nolūkos.

Tieši tādēļ es nolēmu iesniegt grozījumu šim ziņojumam, nepārprotami aicinot dalībvalstis modernizēt tiesību aktus nepilngadīgo izmantošanas jomā, nosakot tajos jauna veida noziegumu – iepazīšanos ar bērniem seksuālos nolūkos saskaņā ar Eiropas Padomes 2007. gada 25. oktobra Konvenciju par bērnu aizsardzību pret seksuālo izmantošanu un seksuālo vardarbību.

  Eva-Britt Svensson, GUE/NGL grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos sirsnīgi pateikties Lambrinidis kungam par to, ka viņam ir izdevies apvienot drošības ievērošanu internetā ar nenovērtējamu pamattiesību aizsardzību un ievērošanu. Es pieņemu, ka mūsu pamattiesību aizsardzība līdzīgi kā šajā ziņojumā saņems atbalstu arī tad, kad mēs pieņemsim lēmumu par telekomunikāciju tiesību aktu paketi. Saistība starp šo ziņojumu un telekomunikāciju paketi ir acīmredzama. Es ceru, ka tad mēs esam arī vienisprātis par to, ka ir svarīgi aizsargāt pilsoniskās brīvības.

Kā iepriekš teica vairāki deputāti, internets ir devis ārkārtīgi daudz vārda brīvības iespēju. Pilsoņi, kuriem parasti nav iespējas piekļūt lielo plašsaziņas līdzekļu diskusiju forumiem, var formulēt viedokli un risināt problēmas. Tā ir jauna arēna viedokļu apmaiņai, kas ir ārkārtīgi vajadzīga politiskai mobilizācijai. Tā dod iedzīvotājiem vairāk iespēju kontrolēt tos, kuri pieņem lēmumus. Ir svarīgi, lai iedzīvotājiem pašiem būtu iespēja uzraudzīt likumdevējus un citus varas pārstāvjus. Internets devis lielākas zināšanas. Sevišķi svarīgi ir tas, ka mums ir arī iespēja apmainīties zināšanām un sazināties ar dažādu kultūru cilvēkiem dažādās pasaules daļās.

Apspriežot šo jautājumu, ir svarīgi nodrošināt, lai mums būtu patiesa vārda brīvība un nodrošinājums pret cenzūru un, piemēram, pret viedokļu, informācijas un uzskatu veidošanas kontroli. Cilvēka pamattiesības – vārda brīvība un privātums – ir nozīmīgi demokrātijas elementi, un tos vajag vienmēr gan aizsargāt, gan ievērot. Tādēļ internets ir svarīgs faktors mūsdienu demokrātiskajā sabiedrībā, un tādam tam ir jāpaliek.

Tādēļ es gribētu, lai mēs balsojam pret 5. grozījumu, kas ir mēģinājums svītrot tekstu ,,nodrošināt, ka kriminālvajāšanai netiek pakļauta strīdīgu politisko uzskatu paušana ar interneta starpniecību”. Ja šis grozījums tiks pieņemts, tas nozīmēs demokrātijas regresu. Kurš izlemj, kas ir strīdīgi politiskie uzskati? Iespēja paust dažādus politiskos uzskatus ir demokrātiskas tiesības.

Svarīgas ir arī interneta lietotāju tiesības neatgriezeniski izdzēst no interneta vietnēm personas datus. Bez šaubām, mums ir jāapkaro noziedzība internetā tāpat kā visa pārējā noziedzība, taču tas ir arī jādara tiesiski drošā veidā saskaņā ar krimināllikumu – tāpat kā attiecībā uz cita vieda noziegumiem.

Interneta noziegumi pret bērniem ir sevišķi smagi. Attiecībā uz to mēs ievērojam Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu aizsardzību pret seksuālo izmantošanu un seksuālo vardarbību. Ir skartas arī citas grupas. Es domāju tieši par sievietēm, kuras ir kritušas par upuri seksa verdzeņu tirgotājiem. Seksa industrija mūsdienās lieto internetu un seksuālo vardarbību, ko cieš daudzas sievietes un bērni. Saistībā ar to es gribētu atgādināt kolēģiem, ka viņi var atbalstīt rakstisku deklarāciju par šīs vardarbības izbeigšanu, un tā ir Rakstiskā deklarācija Nr. 94.

Visbeidzot, es gribētu atgādināt par briesmām, ko esam redzējuši saistībā ar tā dēvēto karu pret terorismu. Reizēm tas ir novedis pie valdības noteiktiem nesaprātīgiem vārda brīvības un personu privātuma ierobežojumiem. Šie ierobežojumi ir izraisījuši iedzīvotāju drošības apdraudējumu. Dažādu valstu drošības dienesti ir tirgojušies ar interneta uzraudzības rezultātā iegūtiem personas datiem. Tas ir pakļāvis briesmām cilvēku dzīvības gadījumos, kad, piemēram, kāds ir bijis spiest bēgt no dzimtenes politiskās vajāšanas rezultātā. Es aicinu jūs rīt visiem spēkiem atbalstīt šo ziņojumu.

  Hélène Goudin, IND/DEM grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Es ikdienu sajūsminos par to, cik fantastisks instruments ir internets, taču, kaut gan liela daļa ES to varētu apstrīdēt, datoru globālais tīmeklis nepieder Eiropai. Uzskats, ka Briseles vai Strasbūras dekrēts varētu kaut ko mainīt, ir pilnīgi neticams un atrodas ļoti tālu no realitātes. Var taisnīgi iebilst, ka ES nav īstais forums, kur risināt tāda veida problēmas, kādas norādītas šajā ziņojumā. Atļaujiet man minēt dažus piemērus. Tiesības uz internetu ziņojumā ir salīdzinātas ar tiesībām apmeklēt skolu. Tas ir mazliet pārspīlēts, ja mēs zinām, ka daudzās ES valstīs tiesības vai iespējas apmeklēt skolu nav iepriekš nolemts jautājums.

Personu tiesību aizsardzība un atbalstīšana internetā un meklējamais līdzsvars starp privātumu un drošību ir ārkārtīgi svarīgi, bet tie tāpat nav jautājumi, kas jārisina ES mērogā. Tā ir starptautiska problēma, kas pirmkārt jārisina starptautiskā līmenī.

Vēl viens manai sirdij tuvs jautājums ir datņu apmaiņa. Šeit mūs aicina piemērot vispārējus kriminālus pasākumus autortiesību aizsardzībai. Esmu cieši pārliecināta, ka tieši dalībvalstīm ir jānosaka, kas ir noziegums un, ja tāds ir, kādas tam var būt sekas. Nekādā ziņā nav pieļaujams, ka ES stingri ievēro mūzikas un filmu nozares uzņemto kursu, it īpaši, ja ņem vērā to, ka mēs cenšamies pakļaut kriminālvajāšanai veselu paaudzi.

Visbeidzot, es gribētu teikt, ka jebkurš mēģinājums izdot likumus šajā jomā būs grūts, jo tehnoloģijas mainās straujāk nekā politika.

  Urszula Gacek (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu pateikties referentam par to, ka viņš ir pieņēmis manu ieteikumu par aicinājumu datoru ražotājiem īstenot papildu pasākumus, lai bloķētu piekļuvi pornogrāfijas un vardarbības vietnēm.

Šis jautājums sevišķi satrauc vecākus. Dzīves patiesība ir tāda, ka mūsu bērni datoru lietās nereti ir daudz izglītotāki nekā mēs. Vecākiem var būt vāja nojausma par to, ka viņi var aktivizēt interneta pārlūkprogrammu filtrus, taču tam ir vajadzīgas nelielas zināšanas par pārlūkprogrammu un apzināts lēmums aktivizēt šo sistēmu.

Ja filtrs jau iepriekš būtu uzstādīts pozīcijā ,,ieslēgts”, tad pastāv iespēja, ka daudz vairāk bērnu – arī visjaunākie, kuri arvien vairāk lieto internetu bez uzraudzības – būtu aizsargāti pret nejaušu nokļūšanu kādā no vietnēm, kas var viņus kaitīgi ietekmēt. Es aicinu ražotājus pieņemt mūsu ieteikumu. Viņiem vajadzētu uzskatīt to nevis par nepatīkamu uzdevumu vai ierobežojumu, bet gan par mārketinga iespēju. Ja man pērkot būtu jāievēlas starp diviem līdzīgiem datoriem un uz viena es redzētu etiķeti ,,bērniem draudzīgs”, kas apstiprina, ka filtri ir iepriekš uzstādīti, es kā māte izvēlētos šo datoru. Pēc kāda laika vecāki, kuri izdara šādu izvēli, varētu nodrošināt, ka tāds filtrs kļūst par nozares normu. Es tiešām ceru, ka mēs to varam panākt sadarbībā ar šo nozari.

  Alin Lucian Antochi (PSE) . – (RO) Internets tagad ir sasniedzis jaunu stadiju, to uzskata ne tikai par neaizstājamu instrumentu darījumu jomā, bet arī par pasaules forumu dažādu viedokļu paušanai.

Tašu šāda attīstība izraisa neviennozīmīgu attieksmi. No vienas puses, internets joprojām sniedz fantastiskas iespējas kā izglītības, kultūras, ekonomiskās un sociālās attīstības katalizators; no otras puses, to uztver kā platformu, ko var izmantot vardarbīgas uzvedības popularizēšanai, kas ietekmē cilvēku brīvību un drošību.

Tā kā internets ir globāls, tas kļuvis arī par apdraudējumu privātumam, jo iedzīvotāju darbības internetā nereti uzrauga valdība, policija, uzņēmumi un pat noziedznieki un teroristi, un dažreiz tas beidzas pat ar identitātes zādzību.

Šādā situācijā ir jānosaka tiesiskā līnija, kas atšķir iedzīvotāju drošības un pamatbrīvību aizsardzību internetā no viņu darbību neierobežotas uzraudzības, ko veic dažādas iestādes, tā, lai šie tiesību akti būtu efektīvi un nebūtu pārmērīgu pasākumu noziedzības apkarošanai. Tādēļ, pastāvīgi sadarbojoties interneta operatoriem un interneta lietotājiem, ir jānosaka pasaules standarti datu, drošības un vārda brīvības aizsardzībai.

Ir svarīgi arī – un šajā ziņā es noteikti atbalstu referentu – pārbaudīt un noteikt robežas piekrišanai privātuma daļējai atklāšanai, kādu lietotājiem pieprasa vai nu valdība, vai privāti uzņēmumi, apmaiņai sniedzot noteiktus interneta pakalpojumus vai privilēģijas.

Visbeidzot, es, priekšsēdētāja kungs, uzskatu, ka dalībvalstīm ir jācenšas saskaņot tiesību aktus pamattiesību aizsardzības jomā internetā, jo tas var palīdzēt arī izstrādāt vienotu stratēģiju kibernoziedzības vai terorisma apkarošanai.

Es vēlos apsveikt Lambrinidis kungu un visu komandu, kura deva ieguldījumi šī ziņojuma sagatavošanā.

  Sophia in 't Veld (ALDE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu pievienot iepriekš izteiktajiem komplimentiem arī savējos, sveicot referentu, kurš ir sagatavojis fantastisku ziņojumu. Es gribu īsi parunāt par dažiem punktiem.

Pirmkārt, iepriekšējos gados mēs vērojām, kā uzņēmumi un valdības arvien ātrāk un vienkāršāk uzkrāja personu datus. Valdības izmanto uzņēmu datu bāzes, taču mēs joprojām redzam, ka pirmajam un trešajām pīlāram piemēro atšķirīgus aizsardzības līmeņus – es uzskatu, ka tas rada ļoti lielas bažas.

Otrais punkts – un es priecājos, ka ir pieņemts mans grozījums šajā jautājumā – ir tas, ka arī noziedznieki, bez šaubām, lieto internetu savām vajadzībām visos iespējamos veidos. Satrauc identitātes zādzību pieaugums, un tādēļ mēs esam spiesti lūgt Eiropas Komisiju izveidot kontaktpunktu šāda veida zādzībām – ne tikai informācijas apmaiņai, ber arī cietušo labā.

Treškārt, pasaules standarti tiešām ir vajadzīgi. Pie tiem strādā, taču šādi standarti jāveido atklātā un demokrātiskā procesā nevis Eiropas Komisijas ierēdņu sarunās ar Amerikas Savienoto Valstu ierēdņiem.

Visbeidzot, kaut gan Eiropas Komisija bieži saka smalkus vārdus par brīvību un pilsoņtiesībām, es ievēroju, ka iepriekšējos gados komisāra F. Frattini vadībā un arī ar Padomes atbalstu ir īstenoti neskaitāmi pasākumi, kas dod iespēju izspiegot iedzīvotājus divdesmit četras stundas diennaktī un ierobežot viņu brīvības. Ir pēdējais laiks novērtēt, kas ir noticis un kādas tam bijušas sekas. Tādēļ es vēlos beigt ar ieteikumu Komisijai: es gribētu ierosināt uz nākamo parlamentāro pilnvaru laiku iecelt atsevišķu komisāru pilsoņtiesību un brīvību lietās.

  Priekšsēdētājs. − Es devu in’t Veld kundzei mazliet vairāk laika, jo Twitter viņai ir 400 sekotāji. Man ir tikai deviņi. Tagad četri simti piecdesmit.

  Jean-Paul Gauzès (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es runāju kolēģa – deputāta Toubon kunga vārdā.

Vispirms es gribētu pateikties Popa kungam, kurš ir labi pastrādājis, mēģinot panākt mums visiem pieņemamu kompromisu par spīti galējai nostājai, ko ieņēma daži deputāti no Sociāldemokrātu grupas Eiropas Parlamentā un Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas.

Šajā ziņojumā ir izvirzīts svarīgs jautājums par līdzsvara noteikšanu starp drošību un pamatbrīvībām internetā. Tiešām, kaut gan daudziem šī jaunā tehnoloģija ir sinonīms vārdiem ,,progress” un ,,iespējas”, tā nav gluži neapdraudēta. Piemēram, ir svarīgi garantēt vārda un informācijas brīvību šajā jaunajā plašsaziņas līdzeklī, vienlaikus nodrošinot citu pamatbrīvību, piemēram, privātās dzīves, personas datu un intelektuālā īpašuma aizsardzības ievērošanu.

Tādējādi referents Lambrinidis kungs, kurš ir paveicis lielisku darbu, ir ņēmis vērā jauna veida noziegumus internetā un apdraudējumus, kādus tie rada jo īpaši bērniem. Diemžēl ziņojums joprojām ir vairāk apšaubāms un dažos jautājumos pat bīstams.

Hieronymi kundzes, Mavrommatis kunga un Toubon kunga iesniegto grozījumu mērķis ir skaidri pateikt, ka vārda un informācijas brīvības vārdā nedrīkst atbalstīt uzbrukumus pamatbrīvībām.

Dalībvalstīm un interneta operatoriem ir jāsaglabā zināma rīcība brīvība, lai viņi varētu atrast vislabākos risinājumus, nodrošinot, lai dažu cilvēku tiesības nekādi netraucētu īstenot citu cilvēku tiesības. Internetā likumi ir jāpiemēro tāpat kā visur citur. Internets nevar būt virtuāla telpa, kurā tikai tehnoloģijas un šīs tehnoloģijas lietošanas paņēmienu dēļ tiek uzskatīta un par atļautu un pat aizsargāta rīcība, kas ir noziegums reālajā pasaulē. Uz spēles ir likts tiesiskums mūsu demokrātiskajā sabiedrībā.

  Manuel Medina Ortega (PSE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu apsveikt kolēģi un draugu Lambrinidis kungu ar sagatavoto ziņojumu un arī ar tiešām nosvērto mutisko paskaidrojumu par to, ko viņš mēģina panākt ar šo ziņojumu.

Man līdzi ir grāmata, un tā ir ,,Līgums par Konstitūciju Eiropai”. Šo grāmatu atbalstīja 90 % Spānijas vēlētāju un lielākā daļa to valstu parlamentu, no kurām nākam mēs, Eiropas Parlamenta deputāti.

Tas nav stājies spēkā dažādu politisku sarežģījumu dēļ, taču šis teksts ir ļoti svarīgs, jo tajā ir iekļauta – un es uzskatu, ka tas ir mandāts maniem vēlētājiem – Eiropas Savienības Pamattiesību harta. Manuprāt, šajā hartā ir apkopoti Lambrinidis kunga ziņojumā izklāstītie principi

Pirmkārt, internets ir brīvības, mūsdienīguma un vienlīdzīgu iespēju telpa, kur ļaudis sarunājas cits ar citu, stāsta jaunumus, informē viens otru, mainās idejām un dalās zināšanām. Šīs tiesības ir atzītas Līguma par Konstitūciju Eiropai II-71 pantā.

Otrkārt, internetam vajadzētu aizsargāt brīvību un informācijas sabiedrības attīstību tā, lai tas būtu savienojams ar cieņu pret intelektuālo īpašumu un lietotāja privātuma aizsardzību. Eiropas konstitūcijas projektā tiesības uz intelektuālo īpašumu un arī lietotāja tiesības uz privātumu ir konkrēti atzītas II-77 pantā.

Treškārt, mums ir jācenšas panākt pienācīgu līdzsvaru starp tiesību aizsardzību, satura palielināšanu pēc piedāvājuma, digitālā satura legālu tirgu internetā un attīstību, kas ir atvērta jauniem korporatīviem modeļiem, kas parādās tīmeklī. Mums ir jānodarbojas arī ar personas datu aizsardzību, kas ir atzīta konstitūcijas projekta II-68 pantā.

Tādēļ es uzskatu, ka Lambrinidis kunga ziņojumā ir skartas šīs problēmas. Protams, ziņojumā nav sīki izklāstītas detaļas attiecībā uz noteikumiem, prasībām, sekām un sankcijām interneta ļaunprātīgas izmantošanas gadījumos, tomēr es domāju, ka tas varētu būt piemēroti likumdošanas dokumentam, un pašlaik mēs par to nerunājam.

  Claire Gibault (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Mani kā mākslinieci apbēdina un ļoti satriec par kultūras nozares vienaldzība pret Lambrinidis kunga ziņojumu.

Es gribētu uzsvērt, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu mums nepārtraukti ir jāapsargā un jāaizsargā visas cilvēka tiesības un jānodrošina visu iesaistīto pušu tiesības un brīvības. Informācijas sabiedrības nozares ekonomiskā nozīme palielinās, taču tā ir arī inovācijas un radošuma avots, kas stiprina mūsdienu ekonomiku.

Citstarp tas nozīmē arī to, ka saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem visiem iedzīvotājiem ir jānodrošina piekļuve kultūrai un izglītībai un ka autoru un izpildītāju radošā darba vērtība ir pienācīgi jāatzīst arī digitālajā ekonomikā. Taču šāda atzīšana nozīmē mākslinieku atalgošanu par viņu radošā darba izmantošanu visos veidos, lai viņi var pelnīt iztiku ar savu profesiju un pilnīgi brīvi tai nodoties.

Tādēļ intelektuālā īpašuma tiesības ir jāuzlūko nevis kā šķērslis, bet gan kā radošās darbības virzītājspēks, jo sevišķi veidojot jaunus tiešsaistes pakalpojumus.

No otras puses, es uzskatu, ka rasistiskas, naidu kurinošas vai revizionistiskas runas ir jāsoda pat internetā. Vārda brīvība ir jāizmanto atbildīgi. Ir jāatrod pareizs līdzsvars starp piekļuves brīvību internetam, privātuma ievērošanu un intelektuālā īpašuma aizsardzību. Tādēļ es aicinu jūs, dāmas un kungi, atbalstīt manus grozījumus no 2. līdz 6. grozījumam.

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Mums jau kļuvis gandrīz vai par paradumu katrā plenārsēdē izskatīt kādu ziņojumu par internetu. Tas ir labi, jo tā ir iespēja dalībvalstīm un Eiropas Savienībai beidzot efektīvi risināt ar interneta lietošanu saistītos svarīgos jautājumus. Apsveicu manu godājamo draugu Lambrinidis kungu, ka viņš ir piekritis iekļaut šajā ļoti plašajā ziņojumā deputātu iesniegtos grozījumus, tādējādi pievienojot debašu tematam dažus jaunus aspektus.

Iepriekšējo reizi Parlaments izskatīja jautājumus, kas saistīti ar videospēlēm internetā, apdraudējumu nepilngadīgajiem un Eiropas Savienības finansējumu drošam internetam nepilngadīgajiem. Analizējot šodienas debates, es arvien vairāk pārliecinos, ka viss apvienojas jautājumā par tiesisku pieeju.

Tādēļ es domāju, ka vienīgais, kas mums jāpieprasa, ir interneta lietošanas radīto daudzveidīgo problēmu izpēte no tiesiskuma viedokļa. Tādēļ šis ziņojums noderēs kā katalogs, kas padziļināti jāizpēta tieslietu speciālistiem, kuri pēc tam īstenos dzīvē šo pētniecības darbu, dodot ziņojumā minētajām dažādajām ieinteresētajām pusēm instrumentus tiesību aktu izveidei; šie tiesību akti aizsargās tiesiskuma principu interneta demokrātiskā lietošanā. Protams, mēs nevaram runāt par demokrātiju, ja ne visiem iedzīvotājiem – neatkarīgi no viņu materiālā stāvokļa – ir tiesības lietot internetu. Pašlaik tā nav, bet mēs ceram, ka kādu dienu tā būs.

  Katrin Saks (PSE). – (ET) Dāmas un kungi! Vai jūs varat iedomāties dzīvi bez interneta? Es, piemēram, vairs to nevaru. Esmu no Igaunijas – valsts, kura ir pasaules līdere interneta pieejamības ziņā. Iespējams, ka tādēļ mums ir lielākas zināšanas par interneta radītajiem apdraudējumiem; šo pieredzi mums ir devis pirms dieviem gadiem pret mūsu valsti vērstais kiberkarš un tas, ka saskaņā ar starptautiskās izmeklēšanas datiem mūsu bērni ir krituši par upuri kibervajāšanai vairāk nekā bērni daudzās citās valstīs.

Vairākos iepriekšējo gadu ziņojumos Eiropas Parlaments patiesībā ir mēģinājis atbildēt uz jautājumu: ,,Kas ir internets?”. Vēl piemērotāks šodien būtu jautājums, vai interneta pasaule ir atsevišķa telpa, it kā tas nebūtu daļa no mūsu dzīves, virtuāla pasaule, vai arī internets ir sabiedriska joma. Arī tas ir apspriests Lambrinidis kunga ziņojumā, kurā viņš norāda, ka mūsu galvenais uzdevums ir atrast atbilstīgu līdzsvaru starp privātumu un drošību.

Tiklīdz tiek pieminēta interneta brīvība, tiek piesaukta vārda brīvība; vārda brīvība ir tiesības izplatīt idejas, uzskatus, pārliecību un citu informāciju, taču tā ir saistīta arī ar atbildību. Es vēlos pateikties referentam un ceru, ka mums visiem pietiks spēka, lai rastu atbildi uz šādu jautājumu: kas ir internets; vai to var regulēt, un ja var, tad kā tas jādara? Tā kā internets ir viena no nepārprotamākajām globalizācijas pazīmēm, arī mūsu attieksmei ir jābūt starptautiskai.

  Filiz Hakaeva Hyusmenova (ALDE). – (BG) Dāmas un kungi! Šā ziņojuma saturs pilnībā atbilst tā nosaukumam. Tajā ir aplūkotas tiesības, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un ANO Konvencijā par bērnu tiesībām, un tā mērķis ir aizsargāt bērnus pret noziedzību. Apsveicu referentu!

Internets ir pasaule, kurā rodas apstākļi, ko viennozīmīgi nevar nosaukt par tiesību un brīvību pārkāpšanu vai noziegumiem pret tām. Iespējas izteikties, atrast informāciju un sabiedriskus sakarus nereti aizstāj gluži pretējas lietas. Internets ir auglīga zeme noteikumu neievērošanai un jebkādu ierobežojumu trūkumam izteiksmes ziņā.

Anonimitātes un jebkādas kontroles trūkuma apstākļos tā rezultāts ir bezatbildība vārdu izvēlē un lietošanā. Vārdos bieži iezogas slengs, cinisms un pat vulgaritāte. Tie pārvēršas par neuzticēšanās un naida valodu, pāriet ikdienas lietošanā, kļūst par paraugu atdarināšanai un veido zināmu attieksmi.

Šāda valoda neveicina bērna sociālo, garīgo un morālo labklājību un neaizved pie kultūras un vērtībām. Tādēļ es vēršu uzmanību uz nepieciešamību atsevišķi izpētīt internetā lietoto valodu un tās ietekmi uz bērna personības attīstību.

  Csaba Sógor (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! Es esmu viens no tiem cilvēkiem, kuri gribētu nodrošināt interneta brīvību arī turpmāk. Interneta veidotāji nesatricināmi ticēja cilvēces vispārējai labestībai, un arī man gribas tai ticēt. Diemžēl tāpat kā jebkurā cilvēku sabiedrībā arī internetā mums ļoti bieži nākas saskarties ar skumjo patiesību, ka ir vajadzīgi likumi, lai būtu aizsargāti arī tie, kuri nespēj aizstāvēties paši. Cilvēka drošība ir pamattiesības tāpat kā tiesības uz vārda brīvību un pašizpausmi.

Tik atbaidošas lietas kā bērnu pornogrāfija, pedofīlija un krāpšana internetā ir jāaptur. Mēs nevaram būt iecietīgi pret jebkāda veida interneta plēsoņām, un tā kā mēs apspriežam šo ļoti interesanto tēmu, es gribētu vērst jūsu uzmanību uz kādu retāk apspriestu jautājumu: internetā ir papilnam vietņu, kas aicina uz naidu, vardarbību un neiecietību pret visa veida minoritātēm, tajā skaitā arī nacionālajām minoritātēm. Mums ir jāpievērš uzmanība šim interneta aspektam. Mūsu uzdevums ir nodrošināt, lai arī minoritātes justos aizsargātas. Nav pieļaujams, ka daudzi ekstrēmistu grupējumi izmanto internetu naida un ksenofobijas kurināšanai.

  Ewa Tomaszewska (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu pievērst uzmanību vairākām ar internetu saistītām problēmām.

Pirmkārt, es vēlos minēt personas datu un konfidencialitātes aizsardzību saistībā ar e-balsošanu, kas dod iespēju cilvēkiem ar īpašām vajadzībām īstenot viņu pilsoņtiesības. Otrkārt, jāpiemin intelektuālā īpašuma aizsardzība saistībā ar mākslas materiāliem, ko vienkārši var nodot tālāk ar interneta palīdzību. Vēl viens jautājums attiecas uz bērnu aizsardzību pret kaitīgu saturu, piemēram, vardarbības ainām un pornogrāfiju, lietojot attiecīgus filtrus un izglītojot vecākus. Nākamā ir problēma, kas saistīta ar bērnu aizsardzību pret pedofīliem un cilvēku nolaupītājiem, un iespēja izsekot noziedzniekus pēc viņu atstātajām pēdām internetā; tās ir pedofīlu adreses vai ieraksti, ja noziedznieks lietojis mobilo tālruni un tad nosūtījis ierakstu internetā. Ja kāds būtu pievērsis uzmanību vācu jaunieša paziņojumiem internetā, viņa upuri, proti, skolēni un skolotāji, kurus viņš nošāva, joprojām būtu dzīvi. Nākamais jautājums, kas patiesībā ir vissvarīgākais, ir saistīts ar vārda brīvības ievērošanu, un šeit likums ir jāievēro tieši tāpat kā jebkurā citā jomā. Dažām no minētajām problēmām ir vajadzīgs tehnisks risinājums. Apsveicu referentu!

  Ján Figel’, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu pateikties visiem runātājiem par idejām bagātajām un interesantajām runām. Vēlos tikai piebilst divas lietas pie tā, ko teicu sākumā. Mēs visi esam noraizējušies, piemēram, par intelektuālā īpašuma tiesībām un šajā jomā vajadzīgo līdzsvaroto pieeju. Tas ir svarīgi informācijas sabiedrības vispārējai evolūcijai vai attīstībai. Īpašuma tiesību īstenošanai ir jāatrodas pienācīgā līdzsvarā ar ziņojumā minētajām pamatbrīvībām un tiesībām, tajā skaitā tiesībām uz privātumu, personas datu aizsardzību un tiesībām iekļauties informācijas sabiedrībā.

Daudzi no jums minēja bērnus – nepilngadīgos – un viņu aizsardzību, jo bērni, iespējams, visvairāk saskaras ar šīm problēmām, turklāt daudzi sēž pie datoriem ik dienas. Šeit es gribētu ne tikai ieteikt, bet jau noteikti aicināt partnerus, dalībvalstis un iestādes sadarboties ar drošāka interneta programmu 2009. – 2013. gadam. Šai programmai ir piešķirts diezgan ievērojams budžets. Pašlaik jau notiek pasākumi, vēršoties ne tikai pret nepiemērotu vai nelikumīgu saturu, bet arī pret uzvedību vai rīcību, piemēram, šeit minēto iepazīšanos ar bērniem seksuālos nolūkos vai iebiedēšanu.

Jautājumu ir daudz, tomēr es vēlētos atbalstīt nopietnas politikas īstenošanu attiecībā uz saistībām vai nu starptautiskā, vai valsts līmenī. Mums ir direktīva par privātumu un elektronisko komunikāciju, daudz konkrētas rīcības vai rīcības plānu un Eiropas programma kritisko infrastruktūru aizsardzībai. Tādēļ es teicu, ka mums ir vajadzīgi nevis jauni tiesību akti, bet gan pareiza un atbilstīga īstenošana, un pēc tam, protams, turpmākā attīstība un uzlabojumi. Kāds te pareizi minēja telekomunikāciju tiesību aktu paketi. Vakar notikušās trīspusējās sarunas dod lielas cerības uz galīgo vienošanos.

Nobeigumā es gribu pateikt, ka šis gads ir pasludināts par Eiropas radošuma un inovācijas gadu, un tā devīze ir: iztēloties, radīt, mainīt. Tātad mēs, iespējams, nevaram iedomāties pasauli bez interneta, taču ir svarīgi iztēloties, radīt un mainīt, lai tā kļūtu drošāka, cilvēcei un cilvēces atbildībai tuvāka.

  Stavros Lambrinidis, referents. − Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos pateikties Komisijai. Lai atvieglotu tulku dzīvi – tā ir atkāpe no teksta, – izņēmuma kārtā es to darīšu angļu valodā.

Es cienu to cilvēku jūtas, kurus satrauc intelektuālā īpašuma aizsardzība. Bet man ir radies iespaids, ka viņi izcīna kauju pie nepareizā ziņojuma. Mans ziņojums nav ziņojums par vienu jautājumu; tas ir ziņojums, kurā vispārēji runāts par pamattiesību aizsardzību un drošību internetā, un tiešām, tieši tādēļ tas saņēma vienprātīgu atbalstu.

Taču tā kā tā ir minētas intelektuālā īpašuma tiesības, tad, klausoties dažās runās, varētu domāt, ka ziņojums tās ignorē. Atļaujiet man tieši nolasīt, cik ļoti mēs esam centušies ieturēt līdzsvaru šajā ziņojumā. Punktā (l) mēs aicinām Padomi ,,pieņemt direktīvu par kriminālsankcijām, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu, pirms tam izvērtējot (ņemot vērā mūsdienu jauninājumu izpēti), cik lielā mērā tās ir nepieciešamas un samērīgas”. Tā teikts šajā ziņojumā.

Taču grozījumus nekādā gadījumā nevar dēvēt par līdzsvarotiem. Nekādā gadījumā līdzsvaroti nav grozījumi, kas svītro ziņojumā pieprasīto – aizliegt visu lietotāju sistemātisku uzraudzību neatkarīgi no tā, vai viņi ir vai nav aizdomās turētie vai vainīgie, lai aizsargātu tiesības uz drošību. Šie grozījumi aicina mūs pilnīgi atmest pamattiesības, lai aizsargātu kaut ko citu.

Otrkārt, grozījumi, kas svītro vai vājina ļoti precīzas norādes šajā ziņojumā – ka strīdīgas politiskas runas nevar padarīt par noziegumu, – ir grozījumi, pret kuriem es iebilstu, un es priecājos dzirdēt, ka daudzi klātesošie domā tāpat.

Politiskās runas ir jāaizsargā, jo sevišķi tad, ja tās ir strīdīgas. Ja ikviens klātesošais piekristu citiem, mums nevajadzētu tiesību aktus par vārda brīvību. Tā kā mēs tā nedarām – un īpaši, lai aizsargātu tādas runas, kas var sevišķi saniknot cilvēkus, kā, piemēram, manas un dažu citu runas, – tad mums ir šādi likumi. Šajā ziņojuma vietā nav runa par ,,krimināliem” izteicieniem. Ziņojumā minētas tieši ,,strīdīgas politiskas” runas. Tādēļ es aicinu visus atbalstīt tieši šo ziņojuma punktu un visu ziņojumu.

Esmu ļoti pateicīgs visiem – pat tiem, kuri man nepiekrīt, – kuri šovakar bija šeit. Es zinu, ka tas nav viegli. Paldies par atbalstu, ko sniedzāt visus šos mēnešus, kas pagāja ziņojuma sagatavošanā. Es ar prieku gaidu sadarbību ar jums pie jūsu ziņojumiem, lai varētu izrādīt jums tādu pašu izpratni un atbalstu.

  Priekšsēdētājs. − Paldies, kolēģi! Paldies, Mavrommatis kungs, par jūsu atzinumu, un īpašs paldies referentam Lambrinidis kungam par panākumiem un par svarīgu un interesantu ziņojumu.

Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2009. gada 26. martā.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Neena Gill (PSE), rakstiski. – Apsveicu referentu ar šo ziņojumu. Es domāju, ka internets ir uzlabojis eiropiešu dzīvi neskaitāmos veidos. Tas ir palielinājis mūsu iespējas piekļūt zināšanām, vairojis mūsu izpratni par apkārtējo pasauli un nostiprinājis mūsu sociālos sakarus ar citiem cilvēkiem.

Taču vēlētāji man stāsta, ka interneta briesmas liek bažīties arī viņiem. Pie mūsu pirkstu galiem atrodas ievērojama tehnoloģija, bet tā pati brīvība, ko šī tehnoloģija sniedz mums, ļauj izmantot to ļaunprātīgi arī noziedzniekiem. Šim ziņojumam, kas vērsts uz pamattiesībām, būs liela nozīme drošības palielināšanai internetā. Iepriekšējā plenārsēdē mēs runājām par nepieciešamību cīnīties pret bērnu pornogrāfiju. Pateicoties līdzsvaram starp brīvību un drošību, priekšlikumi, par kuriem mēs šodien balsojam, būs vēl viens svarīgs instruments cīņā pret šo apdraudējumu.

Ziņojumā paustas arī bažas par e-zināšanām. Mēs nevaram kopā virzīties uz priekšu kā sabiedrība, ja, atbalstot dažu personu brīvības, mēs vienlaikus ierobežojam to cilvēku tiesības, kuri sliktāk pārzina internetu. Mēs esam labprāt pieņēmuši lielās pārmaiņas, ko izraisījis internets. Lai turpinātu virzību, tagad mūsu uzmanība tikpat labprātīgi ir jāpievērš šīs revolūcijas negācijām.

  Daciana Octavia Sârbu (PSE), in writing. – (RO) Ir labi zināms, ka interneta kontrole kļūst arvien sarežģītāka, taču viena no dalībvalstu valdību obligātajām nākotnes prioritātēm ir aizsargāt pamattiesības uz privātumu internetā un palielināt interneta drošību.

Interneta lietošanai ir neskaitāmas priekšrocības, taču mēs nedrīkstam aizmirst par ļaunprātīgu izmantošanu, kas apdraud atsevišķus interneta lietotājus.

Lai ierobežotu šo ļaunprātīgo izmantošanu, mūsu pienākums ir noteikt datu aizsardzības, drošības un vārda brīvības standartus gan Eiropas, gan dalībvalstu līmenī.

No otras puses, nekavējoties ir jāķeras pie kibernoziedzības apkarošanas, un šajā jautājumā es gribētu uzsvērt, cik svarīga ir globālās stratēģijas deleģēšana.

Es noteikti apgalvoju, ka cīņā pret kibernoziedzību aktīvi jāsadarbojas policijas iestādēm, interneta pakalpojumu sniedzējiem, lietotājiem un citām iesaistītajām pusēm.

Visbeidzot gribu pateikt, ka ir jāgarantē tiesības uz izglītību, piekļuvi internetam un interneta pakalpojumu lietotāju tiesību aizsardzība.