Debašu stenogramma

Trešdiena, 2009. gada 25. marts - Strasbūra

14. Baltā grāmata par zaudējumu atlīdzināšanas prasībām saistībā ar EK konkurences noteikumu pārkāpšanu (debates)

  Priekšsēdētājs. − Darba kārtības nākamais punkts ir ziņojums par Balto grāmatu par zaudējumu atlīdzināšanas prasībām saistībā ar EK konkurences noteikumu pārkāpšanu, ko Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā sagatavojis Klaus-Heiner Lehne (2008/2154(INI)) – (A6-0123/2009).

  Klaus-Heiner Lehne, referents. − (DE) Priekšsēdētāja kungs! Sākumā es gribētu pateiktie ēnu referentiem, it īpaši Sánchez Presedo kungam no sociāldemokrātu grupas un Bowles kundzei no liberāļu grupas, kuri ļoti sekmīgi strādāja kopā ar mani pie šodien iesniegtā kompromisa teksta par Komisijas Balto grāmatu. Šoreiz mums ir izdevies panākt ļoti lielu visu grupu vienotību un tiešām dzīvotspējīgu kompromisu, kuru kā pamatnostādni turpmākajam darbam var izmantot Eiropas Komisija un vēlāk arī Parlaments un Padome likumdošanas procesā.

Šajā ziņojumā mēs nepārprotami – un arī skaidri – pateicām, ka konkurences noteikumu pārkāpuma gadījumos Parlaments uzskata, ka saskaņā ar Eiropas tradīciju iestāžu – gan dalībvalstu, gan Eiropas konkurences uzraudzības iestāžu – galvenais uzdevums ir rīkoties un ka tas nerada, tā teikt, ,,otro roku”, kas vienādos apstākļos piedalās oficiālajā cīņā pret karteļiem. Eiropā mēs apzināti izvēlējāmies citu ceļu nekā ASV, ar ko šī situācija bieži tiek salīdzināta.

Parlamentā valda politiska vienprātība par to, ka mums ir vajadzīgs risinājums tā dēvētajām apvienotajām prasībām. Ja atsevišķu personu nelikumīga rīcība kaitē ļoti lielam cilvēku skaitam, kuri cieš salīdzinoši nelielus zaudējumus, tad ir vajadzīgs atsevišķs risinājums šādiem procesiem, kuros parasties procesuālie noteikumi vienkārši nav pietiekami efektīvi. Šāda instrumenta izveide ir arī daļa no piekļuves nodrošināšanas tiesiskumam un iekšējā tirgus turpmākās izveides. Tam mēs visi piekrītam.

Vienprātība valda arī tajā ziņā, ka mēs nevēlamies izveidot Eiropā tiesāšanās nozari, kā tas ir Amerikā, kur šīs nozares apgrozījums ir USD 240 miljardi, turklāt patērētājiem no tā nav nekāda labuma, un, kā mēs visi zinām no lasītajām grāmatām, galvenās ieguvējas ir amerikāņu advokātu firmas. Tam ir visai attāls sakars ar tiesiskumu, un mēs arī negribam tā rīkoties. Mēs vienojāmies, ka šie amerikāņu sistēmas procesuālie spīdzināšanas instrumenti Eiropā nav jāpieņem. It īpaši tas attiecas uz pierādījumu iegūšanu un izmaksām. Tas ir ļoti svarīgs punkts.

Mēs vienojāmies arī par to, ka principā uzskatām, ka tiesību akti Eiropas līmenī var būt tikai pievienošanās risinājums un ka atdalīšanās risinājums ir pieļaujams tikai tad, ja dalībvalstīs jau ir līdzīgs risinājums un to pieļauj valsts konstitucionālie tiesību akti. Ne visās valstīs konstitucionālie tiesību akti pieļauj pievienošanos, un tā ir arī pretrunā ar pieauguša patērētāja principu.

Baltajā grāmatā Eiropas Komisija ir pilnībā aizmirsusi pievērsties ārpustiesas strīdu izšķiršanas jautājumam, un par to mēs pavisam noteikti sūdzamies. Konkurences ģenerāldirektorāts un Komisija ir devušies taisnā ceļā uz tiesas zāli. Taču, kā mēs jau gadiem ilgi zinām pēc šajā Parlamentā notikušajām debatēm par tiesību politiku, tas ne vienmēr ir labākais ceļš, un, kā likums, ārpustiesas sistēmas nereti ir daudz piemērotākas problēmu risināšanai. Turklāt darbs, ko šajā jautājumā paralēli dara Patērētāju tiesību aizsardzības ģenerāldirektorāts, ir ticis jau daudz tālāk. Zaļajā grāmatā, tātad vienu konsultācijas pakāpi pirms pašreizējās, šis ģenerāldirektorāts piemēroja plašākas robežas alternatīvajiem strīdu izšķiršanas instrumentiem. Mēs esam pārliecināti, ka Eiropas Komisijai nekavējoties jāpārstrādā šis jautājums.

Pēdējais un arī ļoti svarīgais punkts: mēs negribam sadrumstalot likumu. Tagad darbojas konkurences likums un rada šādu instrumentu. Patērētāju aizsardzība arī pieder pie šī jautājuma. Mēs zinām, ka kaut kad kaut kas līdzīgs tiks izskatīts saistībā ar kapitāla tirgus likumu, vides likumu un sociālo likumu. Mēs uzskatām, ka obligāti jāapsver arī horizontāla pieeja un ka mums vismaz ar horizontāliem instrumentiem ir jāatbalsta procedūru instrumenti, kuri ir vairāk vai mazāk vienādi visās jomās. Arī tas ir ārkārtīgi svarīgi.

  Ján Figel’, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs! Komisijas vārdā es izsaku atbalstu Lehne kunga ziņojumam, ko pieņēma Ekonomikas un monetārā komiteja (ECON), kā politisko grupu spēcīgas vienprātības zīmei. Mūs visus iepriecina arī tas, ka šajā ziņojumā pausts stingrs atbalsts Baltajai grāmatai.

Komisija ņem vērā, ka šis ziņojums piekrīt Baltās grāmatas atzinumam, ka Eiropas Kopienas konkurences likuma pārkāpumu upuri pašlaik sastopas ar ievērojamām grūtībām, pieprasot kompensāciju par nodarīto kaitējumu. Arī mēs uzskatām, ka ir jārīkojas, lai nodrošinātu šiem upuriem kompensāciju pilnā mērā.

Tāpat mēs piekrītam uzskatam, ka kolektīva kompensācija ir ārkārtīgi svarīga patērētājiem un mazajiem uzņēmumiem, lai sniegtu viņiem reālu un efektīvu iespēju saņemt kompensāciju par nodarītajiem kaitējumiem. Komisija pilnībā piekrīt arī ECON komitejas ziņojumam, ka ir jānovērš nevajadzīga vai ļaunprātīga tiesāšanās. Tādēļ šim nolūkam kolektīvo kompensāciju mehānismā ir jāiekļauj nodrošinājumi.

Visbeidzot, mēs pilnīgi piekrītam tam, ka attieksmei pret kolektīvo kompensāciju ir jābūt konsekventai un kā tādēļ ir jānodrošina savienojamība starp iniciatīvām dažādās jomās, piemēram, konkurences likuma vai patērētāju aizsardzību jomās. Tajā pašā laikā Komisija atzinīgi vērtē viedokli, ka konsekventa attieksme pret kolektīvo kompensāciju ne vienmēr nozīmē, ka visās jomās tiks piemērots viens horizontāls instruments. Prasība būt konsekventiem nedrīkst nevajadzīgi kavēt citu instrumentu attīstību, kas nepieciešami Eiropas Kopienas konkurences likuma pilnīgai īstenošanai.

  Gabriela Creţu, iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinuma referente. – (RO) Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja formulēja nostāju, pamatojoties uz visiem zināmu realitāti: ļoti bieži konkurences noteikumu pārkāpumu nelabvēlīgās sekas var ekonomiski izjust tikai komerciālās ķēdes galā, tās skar patērētājus un mazos uzņēmumus.

Šajā gadījumā zaudējumu atlīdzība ir svarīga, taču tajā pašā laikā to ir grūti saņemt, jo ir skarti daudzi, un runa ir par mazām summām. Tādēļ mēs esam pieprasījuši tiesisku un netiesisku pasākumu paketi, lai nodrošinātu instrumentu, ko visi Eiropas iedzīvotāji, kas saskārušies ar šādu situāciju, var izmantot, aizstāvot tiesības uz pilnas, atbilstīgas kompensācijas saņemšanu.

Mēs atbalstām visus pasākumus, kas paredzēti sarežģījumu novēršanai šī mērķa sasniegšanā: atvieglota piekļuve dokumentiem, tiesisko procedūru izmaksu samazināšana un pierādījumu sniegšanas pienākums pretējā virzienā.

Mēs atzinīgi vērtējam Komisijas priekšlikumu apvienot prasību iesniegšanu, ko veic kvalificētas organizācijas, ar kolektīvu rīcību, skaidri paužot mūsu atbalstu. Tomēr mēs uzskatām, ka joprojām ir jāapspriež kolektīvā ,,atdalīšanās” rīcība, ņemot vērā tās priekšrocības: risinājumu ,,vienreiz uz visiem laikiem” un mazāku nenoteiktību.

  Ioan Lucian Hămbăşan, PPE-DE grupas vārdā. – (RO) Kaut gan ES līgumā ir aizliegta karteļu veidošana un citi konkurences likuma pārkāpumi, Eiropas Kopienā cietušajiem patērētājiem joprojām ir grūti īstenot tiesības uz kompensāciju.

Piemēram, nesen Rumānijā kādu cementa rūpniecībā izveidotu karteli sodīja ar vairāku miljonu eiro lielu naudassodu. Taču spēkā esošajos tiesību aktos nav noteikts, ka varas iestādēm ir tiesības uzraudzīt konkurenci, lai iesaistītos zaudējumu atlīdzināšanā cietušajiem.

Es gribētu uzsvērt to, ka šīm iestādēm ir jāņem vērā samaksātā vai izmaksājamā kompensācija, aprēķinot ļaunprātīgā izmantošanā vainīgajiem uzņēmumiem piemēroto naudassodu, lai novērstu neatbilstības starp nodarīto kaitējumu un piemēroto sodu, un it īpaši, lai nodrošinātu zaudējumu atlīdzību tiem, kuri cietuši šādas prakses rezultātā.

Tādēļ es atzinīgi vērtēju Komisijas nodomu uzlabot metodes, ar kādām visā Eiropā garantē to patērētāju tiesības, kuri cietuši likuma pārkāpuma rezultātā.

Parlaments ļoti skaidri paziņoja, ka Eiropā nedrīkst pastāvēt ,,atdalīšanās” sistēma. Tādēļ pretenzijas sagatavošanas laikā pēc iespējas ātri ir jānosaka cietušie.

,,Pievienošanās” sistēma garantē, ka konkurences likuma pārkāpuma rezultātā cietušie tiešām saņems kompensāciju. Parlaments nevēlas, lai privātas rīcības rezultātā labumu gūtu kāds cits – vai tie būtu advokāti, tirdzniecības apvienības vai patērētāju aizsardzības biroji.

Es domāju, ka Parlaments ir pievienojis jaunu, svarīgu elementu, kas ir izlaists Komisijas priekšlikumā. Daudzos gadījumos alternatīvi strīdu izšķiršanas mehānismi cietušajiem, kuriem ir tiesības saņemt kompensāciju, ir daudz efektīvāki nekā juridiskas procedūras. Ar to es domāju, ka laikā, kad tiek pieprasīta kompensācija, vispirms ir jāmeklē ārpustiesas risinājumi. Tie ir daudz lētāki nekā individuāls prasījums, jo patērētāji daudz ātrāk saņems atlīdzību par ciestajiem zaudējumiem.

  Antolín Sánchez Presedo, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Ekonomikas un monetārā komiteja vienbalsīgi pieņēma šo ziņojumu. Tas ir ne tikai lielisks, bet, ņemot vērā minēto problēmu sarežģītību un pretrunīgumu, tas ir pat izcils rezultāts, kam ir jādod ierosme un cieši jāsaliedē jaunais individuālās rīcības pīlārs; tas ir ļoti svarīgi, lai Kopienas kompetences jomas politika kļūtu efektīva. Tas ir jauns solis virzībā uz efektīvāku atbildības politiku, kas vairāk ievēros cietušo tiesības un efektīvāk pieprasīs atbildību no pārkāpējiem.

Tādēļ es vispirms gribētu apsveikt referentu Lehne kungu, uz kuru gulstas galvenā atbildība par šī uzdevuma sekmīgu paveikšanu. Viņa ideju kvalitāte, viņa atvērtais prāts un gatavība iesaistīties dialogā, viņa intelekts, izkristalizējot vislabāko kompromisu, bija ārkārtīgi svarīga šiem sasniegumiem. Es gribētu apsveikt arī atzinumu sagatavotājus, ēnu referentus un tos, kuri iesniedza grozījumus – visus, kuru ieguldījums bagātināja šo ziņojumu.

Komisijas Baltā grāmata par zaudējumu atlīdzināšanas prasībām saistībā ar EK konkurences noteikumu pārkāpšanu ir atbilde uz Eiropas Parlamenta pieprasījumu rezolūcijā par Zaļo grāmatu, kuras saturu Parlaments pa lielākai daļai pieņēma. Šis ir gadījums, kas saistīts arī ar sabiedrisko un individuālo tiesisko darbību papildinošo raksturu, un tas sliecas atzīt grupu rīcības pārākumu, tajā pašā laikā izvairoties no pārmērīgas rīcības ASV stilā, un tādējādi atvieglojot zaudējumu atlīdzības pieprasīšanu, ierosinot dot piekļuvi attiecīgai juridiski kontrolētai informācijai – tomēr izvairoties no kompromitējošu materiālu vākšanas – un ņemot vērā aicinājumu izvirzīt neatkarīgus prasījumus vai vēlākus prasījumus un brīvprātīgu kompensācijas sistēmu.

Ziņojumā ir aizstāvēts Eiropas Parlamenta koplēmums, veidojot tiesisko sistēmu zaudējumu atlīdzināšanas prasību izvirzīšanai saistībā ar EK konkurences noteikumu pārkāpšanu. Šī nostāja ir jāuztver nevis kā Kopienas kompetences kā tiesību aktu pamata noliegums, bet gan kā šajā jomā parastās procedūras prasību atjaunošana, lai panāktu atbilstību Līgumā atzītajām augstākajām vērtībām.

Eiropas Parlamenta likumdevēja līdzdalība ir vajadzīga gadījumos, kad kāds noteikums ievērojami ietekmē pamattiesības, piemēram, iedzīvotāju tiesības uz efektīvu juridisko aizsardzību (kas ir Eiropas un dalībvalstu sistēmas daļa), demokrātijas principus un valsts juridisko tradīciju respektēšanu – tas prasa, lai šādus jautājumus reglamentētu tikai ar noteikumiem tiesiskā līmenī, vai, citiem vārdiem sakot, lai tos reglamentētu sabiedrības tiešie pārstāvji.

Tas nosaka arī horizontālu, integrētu pieeju, risinot ar citām jomām kopīgas problēmas, kas var rasties, īstenojot juridiskas darbības saistībā ar konkurences likumu; tas dod iespēju novērst sadrumstalotu, nekonsekventu pieeju.

Individuālas juridiskas darbības var īstenot gan sabiedriskas organizācijas, gan atsevišķas personas un personu grupas. Otro iespēju var izmantot tieši paši cietušie vai netieši, ja šo prasījumu izvirza kvalificētas organizācijas, kuras ieceļ jau iepriekš vai norīko ad hoc, piemēram, patērētāju vai uzņēmēju apvienības. Ja juridiskas darbības īsteno kvalificētas organizācijas, tad iesniegumā ir jāmin cietušo grupa, bet katru individuālo cietušo var norādīt vēlāk; tomēr individuālie cietušie ir jānoskaidro pēc iespējas ātrāk, lai novērstu lieku kavēšanos un panāktu atbilstību spēkā esošajiem tiesību aktiem. Šāds risinājums ir ļoti svarīgs lietās, kas saistītas ar mazāka apmēra un sadrumstalotākiem kaitējumiem.

Ziņojumā ļoti līdzsvarotā veidā ir izvirzīts jautājums par piekļuvi informācijai, kas nepieciešama prasījumu izvirzīšanai vēlākā laikā. Ir jānodrošina uzņēmuma noslēpumu aizsardzība un iecietības programmu efektivitāte; šīm programmām ir vajadzīgas pamatnostādnes.

Ir izveidoti noteikumi, kas nodrošina kādas iestādes – Kopienas kompetento iestāžu tīkla dalībnieces – pieņemto lēmumu saistošu izpildi citā dalībvalstī, lai, stingri ievērojot atbildības principu, pienākums sniegt pierādījumus tiktu pagriezts pretējā virzienā, un tiek pieņemts, ka trūkums vai kļūda pastāv, ja ir konstatēts pārkāpums.

Ir vērts uzsvērt, ka ir pieņemta cietušo aizstāvības ,,nodošana tālāk” un sistēma, kas atvieglo un samazina tiesāšanās izdevumus. Es gribētu norādīt uz sabiedriskās un individuālās rīcības labvēlīgo mijiedarbību, gan stimulējot kompensāciju samaksu cietušajiem, gan nosakot piecu gadu termiņu sūdzības iesniegšanai.

Nobeigumā es gribu izteikt pateicību Komisijai par dialogu visā šīs procedūras laikā un lūgt komisāru nekavējoties iesniegt šīs procedūras attīstībai vajadzīgos ierosinājumus.

  Diana Wallis, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu sākt par pateicību Lehne kungam par šo ziņojumu un apstiprināt, ka mūsu grupa to atbalstīs.

Es gribētu pateikt arī to, ka, manuprāt, ir mazliet neparasti rīkot šīs debates vēlu naktī, ja mums uz rītdienas rītu ir iesniegts jautājums par šo pašu tematu. Būtu bijis saprātīgāk tos apvienot.

Taču, slavējot ziņojumu, atļaujiet man pateikt, ka mūsu grupas atskaites punkts bija ,,panākt taisnīgumu” – panākt taisnīgumu visiem Eiropas MVU un patērētājiem, ja viņi ir sastapušies ar nepiedienīgu, pret konkurenci vērstu rīcību. Pirms dažām nedēļām mūsu grupa rīkoja semināru Parlamentā Briselē, un mani ļoti satrieca daži no mūsu viesiem, kuri atrodas šādas pret konkurenci vērstas rīcības priekšējās līnijās; ironiski, bet cementa rūpniecībā. Ko viņi teica? Lūdzu, lūdzu, turpiniet to: mums vajag kaut ko, kas dos mums iespēju iesūdzēt šos negodprātīgos Eiropas tirgus dalībniekus.

Mēs gribam Eiropas risinājumu, un mēs to gribam pēc iespējas ātrāk, jo, ja mums tā nebūs, tad es pareģoju un brīdinu: dažas dalībvalstis izveidos sistēmas, kas novedīs pie ,,labvēlīgākā iznākuma” tiesas meklējumiem spriedumu brīvas pārvietošanas rezultātā. Tātad, lūdzu – Eiropas sistēmu, cik drīz vien iespējams!

  Priekšsēdētājs. − Es gādāšu, lai jūsu viedoklis par darba kārtību tiktu paziņots priekšsēdētāju konferencei, kas nosaka darba kārtību – reizēm tā kļūdās.

  Nils Lundgren, IND/DEM grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Iekšējais tirgus ir ES vislielākais ieguldījums Eiropas brīvībai un labklājībai. Tam ir vajadzīgi arī efektīvi tiesību akti konkurences noteikumu pārkāpumu jomā. Pašlaik mēs izskatām jautājumu par zaudējumu atlīdzināšanas prasībām saistībā ar konkurences noteikumu pārkāpumus.

Iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir labi, pamatoti iemesli, lai tie varētu pieprasīt zaudējumu atlīdzību. Lehne kunga ziņojumā zināmā mērā nejauši ir norādītas ar to saistītās problēmas un apdraudējumi. Baltajā grāmatā ir runa par Eiropas juridisko kultūru, taču tādas nav. Mums nevajadzētu radīt noteikumus, pamatojoties uz vēlamā pieņemšanu par esošo. Referents cenšas panākt, lai mēs izvairītos no ,,amerikanizētās” kompensēšanas kultūras. Arī tā ir vēlamā pieņemšana par esošo. Tieši otrādi, pastāv liels risks, ka šāda kultūra izveidosies.

Atbildības deleģēšana starp ES iestādēm un dalībvalstīm tiek ignorēta. Nav objektīvas analīzes, kas ir vajadzīgs saskaņā ar subsidiaritātes principu. Šis princips gluži vienkārši nav uztverts nopietni.

Ir arī daudz citu neskaidru punktu un punkti, kas jau atrodas uz pilnīgas patvaļas robežas. 7. un 11. punkts, kopā ņemti, rada ļaunas priekšnojautas. Acīmredzamam atskaites punktam ir jābūt zaudējumu atlīdzināšanai, pamatojoties uz konkurences noteikumu pārkāpumiem. Ir vajadzīga nozieguma atzīšana tiesā, un pēc tam, iespējams, ir jāpiemēro res judicata pat saistībā ar individuālu prasījumu, lai nebūtu iespējams vēlreiz pārskatīt spriedumus kādā atsevišķā lietā.

15. un 18. punkts ļauj prasītājam izvēlēties visvēlamāko juridisko sistēmu. Tas rada tiesisku nenoteiktību, un rezultāts būs ,,vislabākā rezultāta” tiesas meklējumi, un tas būs reāls apdraudējums.

Informācijas asimetrija ir samazināta, piespiežot uzņēmumus sniegt ziņas prasītājam. Rezultāts būs subjektīva attieksme pret svarīgu lietišķu informāciju, ko var izmantot ļaunprātīgi.

Ir pārāk daudz apdraudējumu un punktu, kas šajā posmā ir neskaidri. Tādēļ Parlamentam vajadzētu noraidīt šo ziņojumu un pieprasīt sīkāku analīzi pirms lēmuma pieņemšanas.

  Andreas Schwab (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Sākumā liels, liels paldies referentam Lehne kungam, kurš ir paveicis lielisku darbu un, vienojoties ar deputātiem no citām grupām, atradis atbilstīgus risinājumus ļoti sarežģītā jautājumā.

Debates liecina, ka mēs visi esam vienisprātis, ka ir vajadzīga horizontāla pieeja kolektīviem prasījumiem, un tādēļ es lūdzu Komisiju, lai atsevišķi ģenerāldirektorāti iesniedz nevis atsevišķus priekšlikumus, bet vislabāk dod mums tiešām kolektīvu tiesiskās aizsardzības mehānismu, kas attiecas uz visām iekšējā tirgus jomām, Eiropas iedzīvotājiem un, protams, – kā teica Wallis kundze – uz MVU. Mūs vieno doma, ka ir efektīvi jāatbalsta tie, kuriem kaitējumus nodarījuši karteļi, un ka mums ir jāpakļauj Eiropas ekonomika karteļu kontrolei saskaņā ar sociālās tirgus ekonomikas principu. Mēs negribam pieļaut arī dažādu valstu noteikumu ļaunprātīgu izmantošanu, meklējot ,,vislabākā rezultāta” tiesu.

Tomēr šāvakara debates nav devušas man sevišķi daudz informācijas par visefektīvāko veidu, kā to panākt, jo es uzskatu, ka kolektīvu prasījumu iespējas bieži tiek pārvērtētas. Tādēļ ir svarīgi vēlreiz noteikt kritērijus, kuriem pielīdzināt visas kolektīvā prasījuma procedūras. Mums ir jāatbild uz jautājumu, vai tiešām ir vajadzīga patērētāju vai cietušo papildu tiesiskā aizsardzība, ja prasījumu iesniedz liels skaits cilvēku, pārrobežu tiesvedībā un tiesvedībā, kas skar vairāk nekā vienu dalībvalsti. Eiropas procedūrā mums ir jāievēro dalībvalstu procesuālie ierobežojumi – pievienošanās, atdalīšanās un daudzi citi punkti. Ja tas vienkārši nav iespējams, kā Komisija pat jau daļēji ir atzinusi, mums jāpieņem dalībvalstu tiesiskie instrumenti un kopēja procedūra ar dalībvalstu parlamentiem, lai kalpotu Eiropas patērētāju interesēm.

Mēs noteikti negribam pieļaut, lai Eiropā kolektīvie prasījumi līdzinātos ASV modelim. Mēs gribam nodrošināt kompensācijas piešķiršanu, taču tikai tiem, kuri tiešām ir cietuši zaudējumus. Mēs gribam iespējami asi vērsties pret nepamatotiem prasījumiem un atbalstīt alternatīvas strīdu risināšanas procedūras.

  Olle Schmidt (ALDE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Arī es vēlos pateikties Lehne kungam par konstruktīvo un pārdomāto ziņojumu, kurā risināti svarīgi jautājumi saistībā ar konkurences likumu un patērētāju aizsardzības uzlabošanu.

Eiropas Kopienu Tiesa dod personām un uzņēmumiem tiesības uz atlīdzību par zaudējumiem, kas radušies konkurences noteikumu pārkāpumu rezultātā, tomēr realitātē cilvēki, kuri ir cietuši zaudējumus EK konkurences noteikumu pārkāpumu rezultātā, reti saņem kompensāciju. Tādēļ mums ir jāizveido mehānismi, kas palielina uzticību un atvieglo cilvēkiem iespēju aizstāvēt savas tiesības aiz robežām.

Mēs zinām, ka patērētāji un mazie uzņēmumi baidās sākt tiesas procesus, jo viņus satrauc ieilgušie procesi un it sevišķi lielās izmaksas. Pārmaiņas šajā jomā veicinātu pārrobežu tirdzniecību.

Ja mums ir vajadzīgs visā ES funkcionējošs iekšējais tirgus, kur cilvēki var būt droši, ka viņu lietas izskatīs tiesiski noteiktā veidā un ka viņi saņems pilnu kompensāciju par nodarītajiem kaitējumiem, citiem vārdiem sakot, par zaudējumiem, mums ir jāatrod arī mehānismi grupu prasījumu atvieglošanai.

Runājot par grupu prasījumiem, vienmēr parādās jautājums par ASV un tās pieredzi un galējībām. Mums, protams, no tā ir jāmācās, taču mēs nedrīkstam justies iebiedēti. Eiropā ir jābūt Eiropas un nevis Amerikas sistēmai. Ja mēs ar šo stāvokli neko nedarīsim, tas kļūs tikai sliktāks.

  Ján Figel’, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs! Paldies visiem par ļoti interesantajām runām, it īpaši par Klaus-Heiner Lehne ievada izklāstu. Tas bija ļoti interesants, un tagad es saprotu, kāpēc jūs esat tik saliedēti un strādājat pie šī jautājuma kopā ne tikai komitejā, bet arī plenārsēdē.

Man nav nekā daudz, ko piebilst, varbūt tikai par tiesisko pamatu. Protams, tas ir atkarīgs no ierosinātā pasākuma mērķiem un satura, un es kā komisārs – iespējams, ar citu portfeli, taču es runāju Komisijas vārdā – gribu jums apliecināt, ka mēs principā cenšamies panākt ļoti ciešu sadarbību ar Parlamentu. Kā to izveidot saistībā ar praktisku, konkrētu jautājumu, tas vēl ir jāredz, bet mēs tieksimies pēc ciešas vai vismaz iespējami ciešas sadarbības ar Parlamentu saskaņā ar spēkā esošo tiesisko pamatu.

Attiecībā uz to, ko jūs teicāt par sadrumstalošanu un horizontālu pieeju, es domāju, ka Komisijas atbilde – un tā ir ļoti skaidri redzama Baltajā grāmatā – ir konsekventa, saskaņota pieeja, un, manuprāt, Eiropas juridiskās tradīcijas un mūsu tiesiskās kultūras saknes atšķiras no bieži citētajām amerikāņu tradīcijām un saknēm. Tomēr es domāju, ka mēs varam mācīties no citiem un turpināt mūsu sistēmas izveidi.

Attiecībā uz valsts izpildorgāniem un tiesu, es, protams, domāju, ka ir ļoti svarīgi, lai mēs nevirzītos uz šīs izpildvaras pavājināšanu, un, bez šaubām, 81. un 82. pants ir ļoti svarīgi ES vienotā tirgus un politikas pīlāri. Tajos ir runa par tiesiskumu, un zaudējumu atlīdzināšana ir iekļauta šajā likuma izpildē.

Visbeidzot, tomēr varbūt ne gluži pašās beigās, par to, kas tika runāts par strīdu izšķiršanu ārpustiesas ceļā. Komisija to atbalsta, taču šādas pieejas – kas būtu ļoti vēlama – priekšnoteikums vai pamats ir dalībvalstīs pastāvoša un funkcionējoša tiesāšanās sistēma zaudējumu atlīdzināšanas jomā. Tādēļ es domāju, ka mums ne tikai jāaicina, bet arī jāpalīdz dalībvalstīm, lai šādas sistēmas darbotos visās 27 ES valstīs. Tad, es domāju, mēs varam nonākt arī pie šiem jautājumiem.

Bet principā es jums ļoti pateicos par arī man ļoti interesantajām debatēm un vēlu visu labu.

  Klaus-Heiner Lehne, referents. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Vispirms atļaujiet pateikties maniem godājamajiem draugiem par ļoti vērtīgajām runām. Manuprāt, mēs visi darbojāmies kopā un panācām labu rezultātu.

Taču es vēlos arī pilnīgi skaidri pateikt Komisijai, lai novērstu jebkādus pārpratumus: no Parlamenta viedokļa nevar būt tā, ka jūs iesniedzat jau iepriekš nekam nederīgu likumprojektu. Par to nevar būt ne runas. Mēs gaidām, lai Komisija ņemtu vērā mūsu šodienas lēmumus, un lai tie tiktu iekļauti ierosinātajos tiesību aktos.

Horizontāla pieeja ir svarīgs aspekts ne tikai manu iepriekš minēto argumentu dēļ; arī pats komisārs pieskārās jautājumam par tiesisko pamatu. Tādā svarīgā projektā kā šis ir jāizvēlas pieeja, kas garantē Parlamenta ka likumdevēja līdztiesīgu iesaistīšanos. Ja tiek izvēlēta pieeja, kuras pamatā ir tikai konkurences likums, tad šis gadījums neatbildīs pašlaik spēkā esošajam Nicas līgumam. Tas ir arī ļoti fundamentāls politisks arguments par labu tam, lai mēs uzskatītu par pareizu tieši horizontālu pieeju. Manuprāt, Komisijai tas ir ļoti nopietni jāapsver.

Vēl viens svarīgs punkts, manuprāt, ir tas, ka mums joprojām ir vajadzīgs kaut kas attiecībā uz jautājumu par strīdu izšķiršanu ārpustiesas ceļā. Jūs iepriekš runājāt par konverģenci ar Konkurences ģenerāldirektorāta darbu. Bet ja salīdzina Zaļo grāmatu par patērētāju aizsardzību ar Balto grāmatu par konkurenci, nebūt nerodas iespaids, ka šeit būtu kaut kāda konverģence. Visspilgtākais piemērs ir Baltās grāmatas atšķirīgā attieksme – vai, precīzāk, attieksmes trūkums – pret ārpustiesas mehānismiem.

Joprojām pastāv virkne problēmu, kuru atrisinājumu mēs gaidām. Es tikai īsi vēlos pieskarties jautājumiem par piekļuvi Eiropas Komisijas dokumentiem. Visos kriminālprocesos, kur tiek pieprasīta kompensācija, ir iespējams pārbaudīt valsts prokuratūras dokumentus. Kāpēc tas neattiecas uz Eiropas Komisiju? Es to nespēju saprast.

Tas pats atteicas uz jautājumu par soda noteikšanu: arī tas ir jāņem vērā no tāda viedokļa, ka nākotnē ir jābūt iespējai pieprasīt kompensāciju. Arī šajā ziņā Komisijai nekavējoties jāpārstrādā šis teksts un jāiesniedz teksts un priekšlikumi, kas ir precīzāki par pašlaik Baltajā grāmatā iekļautajiem tekstiem un priekšlikumiem. Atļaujiet man pateikt Parlamenta viedokli, lai novērstu jebkādus pārpratumus: mēs gaidām vairāk, nekā ir iekļauts Baltajā grāmatā, un mēs gaidām, lai arī Konkurences ģenerāldirektorāts ievērotu mūsu ieteikumus; pretējā gadījumā Parlamentā būs pretestība.

  Priekšsēdētājs. − Es gribētu pateikties visiem par runām šajā svarīgajā jautājumā un pateikt paldies arī Komisāram un tulkiem.

Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2009. gada 26. martā.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Katrin Saks (PSE), rakstiski. – (ET) Parlamenta ziņojumā ir uzsvērta iecietības programmu lietderība saistībā ar karteļu vienošanos atklāšanu, un es priecājos, ka varu paziņot, ka Igaunijas parlaments pašlaik apspriež iecietības programmas projektu. Tam ir jākļūst par nozīmīgu posmu cīņā pret karteļiem, kas ir svarīga gan kopējā tirgus darbības uzlabošanai, gan patērētāju tiesību aizsardzībai, jo karteļu vienošanās dēļ patēriņa cenas var pieaugt pat par 25 %.

Taču es domāju, ka konkurences likuma īstenošanā un patērētāju aizsardzības uzlabošanā liela nozīme var būt arī kolektīvajiem prasījumiem, un tādēļ mums ir jāpievērš uzmanība arī tam gan Igaunijas, gan Eiropas Savienības līmenī. Pētījumi liecina, ka kolektīvie prasījumi ievērojamu palielinātu patērētāju gatavību aizstāvēt savas tiesības, un tādi pasākumi kā kolektīvo prasījumu iesniegšana ir ārkārtīgi nozīmīgi valstīs, kurās patērētāju aktivitāte ir zema, jo cilvēki baidās no šādu pasākumu sarežģītības un izmaksām.