Priekšsēdētāja. - Nākamais punkts ir ziņojums (A6-0091/2009), ko sniedz Siekierski kungs Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vārdā, par pārtikas izdalīšanu Kopienas vistrūcīgākajām personām (COM(2008)0563 – C6-0353/2008 – 2008/0183(CNS)).
Czesław Adam Siekierski, referents. - (PL) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, šodien mēs apspriežam ārkārtīgi svarīgu tematu — pārtikas izdalīšanas programma Kopienas vistrūcīgākajām personām. Tas ir svarīgs, jo attiecas uz miljoniem cilvēku, kas dzīvo nabadzībā un kuriem sevišķi vajadzīga palīdzība. Mēs atbalstām Eiropas Komisijas priekšlikumu palielināt budžetu par divām trešdaļām, tas ir, no EUR 305 miljoniem līdz gandrīz EUR 500 miljoniem gadā un paplašināt produktu klāstu, kas pieejams saskaņā ar programmu.
Protams, programma neatrisinās nepietiekama uztura un nabadzības problēmas Kopienas pilsoņiem, bet tā noteikti palīdzēs atvieglot šīs problēmas. Mēs esam pret priekšlikumu par tūlītēju — es atkārtoju, tūlītēju — līdzfinansējuma ieviešanu no valstu budžetiem, jo tas varētu ierobežot vai pat izslēgt dažas valstis no piedalīšanās programmā. Tas sevišķi attiektos uz valstīm, kurās vidējais ienākums uz vienu iedzīvotāju ir zems un ir arī budžeta problēmas. Tas ir vēl jo svarīgāk pašreizējās ekonomiskās krīzes dēļ. Es uzskatu, ka Padomei izdosies panākt kompromisu šajā lietā.
Mēs arī atbalstām priekšlikumu, ka pārtikas produkti, kas ir paredzēti izdalīšanai saskaņā ar programmu, nāk no Eiropas Savienības. Cik vien iespējams, tai ir jābūt svaigai vietējai pārtikai, un tas nozīmēs, ka mēs atbalstīsim vietējos pārtikas ražotājus, palielinot pieprasījumu. Mēs būsim arī droši, ka tiek izdalīta pareizas kvalitātes pārtika.
Daudz strīdu ir bijis par programmas tiesisko pamatu. Kā mums zināms, Padomes juridiskie dienesti kritizēja Komisijas viedokli. Komisāre var rēķināties ar Parlamenta atbalstu šajā lietā. Es esmu vienisprātis ar Komisijas viedokli par skaidru prioritāšu noteikšanu un ilgtermiņa plānošanu. Programmas pagarināšana par trim gadiem palīdzēs efektīvāk izlietot pieejamos resursus.
Pieņemot ziņojumu, Parlaments dos pozitīvu signālu mūsu pilsoņiem. Tā kā ES sniedz palīdzību Āfrikas nabadzīgākajām valstīm un mēs to, protams, atbalstām, tai jāatceras arī par saviem pilsoņiem. ES pārtikas programma visnabadzīgākajiem Eiropas Savienībā, piemēram, programmas „Augļi skolā” un „Piens skolā” maina attieksmi pret ES un kopējo lauksaimniecības politiku, ko daudzi cilvēki ir tik asi kritizējuši. Mūsu pilsoņiem ir jāzina, ka pārtika, kuru viņi saņem, nāk no ES programmām un no ES fondiem.
Programma apliecina to, ka ES jūtas atbildīga par saviem vistrūcīgākajiem pilsoņiem. Šajā grupā sevišķi ietilpst bezpajumtnieki, grūtībās nonākušas ģimenes, bezdarbnieki, vientuļi vecāki, migranti, patvēruma meklētāji un veci cilvēki vai cilvēki ar ierobežotiem resursiem. Tie bieži ir cilvēki ar invaliditāti vai pat bērni.
Ir jāatceras, ka pārmaiņas, kas ir notikušas valstīs, kuras nesen pievienojās ES, ir radījušas ievērojamu ienākumu noslāņošanos sabiedrībā. Turklāt dažās no šīm valstīm atšķirības ienākumos un dzīves standartos visu laiku pieaug. Ģimenes, kas dzīvo mazpilsētās, un ciematu iedzīvotājus nabadzība ietekmē sevišķi stipri. Palielinās to cilvēku skaits, kuri nevar atļauties dzīves pamatvajadzības.
Padomē ir izveidojies sava veida strupceļš, kad visi gaida Parlamenta viedokli, un es esmu pārliecināts, ka mana ziņojuma pieņemšana pārliecinās Čehijas Republiku, kas pašlaik ir prezidējošā valsts, atsākt diskusiju un rast saprātīgu kompromisu Padomē. Cerēsim, ka likumdošanas darbs beigsies šāgada maijā vai jūnijā. Es vēlos rosināt tās dalībvalstis, kuras nepiedalās programmā, pievienoties tai. Visbeidzot miljoniem iedzīvotāju vārdā, kuri ir programmas labuma guvēji, labdarības organizāciju vārdā, kuras izdala pārtiku, un pats savā vārdā es vēlos pateikties visiem EP deputātiem un ne tikai tiem, kuri atbalstīja manu ziņojumu.
Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze, pirms pievēršos šī priekšlikuma saturam, es vēlos pateikties referentam Siekierski kungam un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas locekļiem par darbu pie šī ziņojuma.
Es vēlos sākt, skatot šodienas debates plašākā sakarā, jo šis priekšlikums nav par punktiem, politisko varu vai solījumiem: tas ir par cilvēkiem. Miljoniem eiropiešu cieš grūto ekonomisko laiku dēļ un pārtikas cenu straujā pieauguma dēļ, ko esam pieredzējuši kopš 2007. gada. Ir vēl vairāk cilvēku, nekā mēs domājam, kuriem pienācīgas pārtikas trūkums ir ikdienas parādība. 43 miljoni eiropiešu katru otro dienu nevar atļauties ēdienā gaļu, vistu vai zivi. Manuprāt, tas ir iespaidīgs skaitlis.
Programma vistrūcīgākajiem ir domāta tiem mūsu sabiedrībā, kuriem ir jāpalīdz ar pārtiku: cilvēkiem, kuri raizējas, vai viņi varēs pabarot savus bērnus rīt; cilvēkiem, kuri nedomā par to, ko viņi šovakar ēdīs pusdienās, bet par to, vai viņiem būs kaut kas, ko ēst; cilvēkiem, kuri neiet uz restorāniem, bet kurus sauc par Resto du Cœur.
Vairāk nekā 13 miljoniem nabadzīgu cilvēku gūstot labumu no programmas, 19 dalībvalstīm piedaloties un intervences produktiem veidojot stabilu izmantošanas shēmu, šī programma ir neapšaubāmi parādījusi savu vērtību. Parlaments to atzina jau 2006. gadā, kad aicināja Padomi un Komisiju izveidot to turpmāk par pastāvīgu programmu un paplašināt pārtikas produktu izdalīšanu, neaprobežojoties ar produktiem, uz kuriem attiecas intervence.
Man ir prieks atzīmēt, ka Siekierski kunga ziņojums atbalsta Komisijas pieeju un piekrīt, ka programmai jāpaliek kopējā lauksaimniecības politikā. Tas ir sevišķi svarīgi laikā, kad daži apgalvo, ka cilvēku paēdināšanai nav nekā kopīga ar mūsu lauksaimniecības politiku.
Līdz šim programma ir tikusi finansēta pilnībā no Kopienas budžeta. Mūsu priekšlikums tagad ietver līdzfinansējumu. Tā ir nozīmīga pārmaiņa, bet es uzskatu, ka tas ir šīs shēmas būtisks uzlabojums. Līdzfinansēšana dos iespēju visiem šim pasākumam pieejamiem līdzekļiem būt līdzsvarā ar reālajām vajadzībām, tas mudinās dalībvalstis uzņemties lielāku atbildību par programmas vadību, un tas ir arī veids, kā stiprināt kohēzijas aspektu, jo kohēzijas valstīm būs mazāks līdzfinansējums.
Vienlaikus es piekrītu viedoklim, ka mums nav jāriskē ar dalībvalstu izstāšanos no shēmas. Tāpēc mēs ierosinājām līdzfinansējuma likmju pakāpenību, lai saglabātu starpību starp dalībvalstīm, kuras piedalās un kuras nepiedalās kohēzijā.
Es piekrītu, ka mums ir vairāk jāstrādā, lai garantētu izdalītās pārtikas uzturvielu kvalitāti. Kā referents minēja, tas varētu nozīmēt svaigu produktu iekļaušanu, kas vairumā gadījumu ir vietējie ražojumi. Bet nav pareizi izstumt ārvalstu produktus vai produktus, kas ražoti ārpus Eiropas Savienības, kā tas ierosināts jūsu ziņojumā. Tas nozīmētu papildu un apgrūtinošas kontroles. To varētu uztvert kā signālu par ES protekcionismu, un to varētu apšaubīt pat mūsu PTP partneri. Tas nozīmē, ka liels daudzums izdalītās pārtikas īstenībā būs ražots Eiropas Savienībā, tā nāks galvenokārt no intervences krājumiem un visiespējamāk no pašreiz veiktajiem cenu piedāvājumu konkursiem, sevišķi piensaimniecības nozarē.
Tā kā shēmā stingri ir iesaistītas labdarības organizācijas, mūsu priekšlikums dod iespēju atgūt NVO transporta un administratīvās izmaksas. Jūs ierosināt, lai tiktu segtas arī uzglabāšanas izmaksas. Es principā atbalstu šo ideju, bet es nevaru piekrist jūsu ierosinājumam atstāt kompensāciju normu noteikšanu dalībvalstu ziņā. Mums ir jānosaka vienāda maksimālā likme visām valstīm, kuras piedalās, arī tādēļ, lai būtu pārliecība, ka programma joprojām ir efektīva un koncentrējas uz pārtikas piegādi.
Visbeidzot ļaujiet man uzsvērt, ka Padome gaida šodienas debašu un balsojuma iznākumu, pirms tā turpinās diskusijas. Es ceru, ka ministri šo gaidīšanas laiku būs izmantojuši konstruktīvi. Un tāpēc šodienas debatēm būtu jāraida skaidrs vēstījums: neaizmirstiet tos, kas gaida rindā pie zupas virtuves vai gaida uz nākamo pārtikas paciņu. Tāpēc nekavējieties pārāk ilgi! Mums šī pārtikas palīdzība turpmāk jāpadara par pastāvīgu shēmu.
Florencio Luque Aguilar, Reģionālās attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs. - (ES) Priekšsēdētājas kundze, pašreizējā ekonomikas krīze visā Eiropā dažos nākamajos gados arvien palielinās to cilvēku skaitu, kuri dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Šis skaits ir jau sasniedzis 80 miljonus jeb, citiem vārdiem sakot, 16 % pasaules iedzīvotāju.
Šīs krīzes situācijā primāra nozīme ir tam, lai mēs nodrošinātu pārtikas apgādes nepārtrauktību vistrūcīgākajiem cilvēkiem. Intervences krājumi līdz šim ir bijuši lietderīgs instruments gan kopienas visnabadzīgāko cilvēku apgādei ar pārtiku, gan vienlaikus stabilitātes nodrošināšanai cenām, ko saņem Eiropas ražotāji. Tomēr šie krājumi arvien vairāk tiek likvidēti.
Nebūtu slikti, ka jaunā palīdzības programma visnabadzīgākajiem kļūtu arī par noietu Eiropas Kopienas ražojumiem. Tādējādi mēs palīdzētu noturēties lauksaimniekiem lauku teritorijās.
Eiropas Komisijas priekšlikums nepieprasa, lai programmā iesaistītā pārtika būtu ražota tikai Kopienā, jo uzskata, ka tas būtu pretrunā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem. Es tomēr vēlos atgādināt Komisijai, ka Amerikas Savienotās Valstis velta ne vairāk un ne mazāk kā 67 % tās lauksaimniecības budžeta pārtikas programmām vistrūcīgākajiem, kas dod papildu labumu, galvenokārt palīdzot fermeriem un lopkopjiem.
Šie procenti ir krasā pretstatā ar izdevumiem, kas ierosināti jaunajā Kopienas programmā, kuri līdzināsies tikai 1 % no kopējās lauksaimniecības politikas.
Agnes Schierhuber , PPE-DE grupas vārdā. - (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, dāmas un kungi, arī es vēlos izteikt sirsnīgu pateicību Siekierski kungam par viņa ziņojumu. Es uzdrošinātos teikt, ka viņš ir izdarījis ārkārtīgi labu darbu.
Vairāk nekā divdesmit gadus Eiropas Savienībai ir bijusi programma pārtikas izdalīšanai vistrūcīgākajiem cilvēkiem. Tā, piemēram, 2006. gadā bija iespējams sniegt atbalstu aptuveni 13 miljoniem cilvēku no 15 dalībvalstīm, izmantojot dažādus palīdzības pasākumus. Es uzskatu, ka šai programmai — un to jau ir pateikusi gan komisāre, gan referents — būs svarīga nozīme solidaritātes uzturēšanā un veicināšanā mūsu Eiropas sabiedrībā, jo, manuprāt, ES ir un paliek ne tikai ekonomikas kopējais tirgus, bet arī, vispirms un galvenokārt, vērtību un solidaritātes kopība. Arī mūsdienu sociālas, uz vidi orientētas tirgus ekonomikas kontekstā ar trim pīlāriem — ekonomiku, vidi un sociālo jomu, kur visi trīs ir vienlīdz svarīgi, tādējādi visas dalībvalstis var piedalīties šajā programmā —, es atbalstu referenta viedokli, ka tāpat kā iepriekš programma ir 100 % jāfinansē Eiropas Savienībai.
Es vēlos uzsvērt, ka, lai gan mums ir svarīgi vispirmām kārtām izmantot produktus, kas ražoti Kopienā, tomēr, ja nepieciešams, nav jāaprobežojas vienīgi ar šiem produktiem.
Visbeidzot, es vēlos teikt, ka man personīgi liekas pats par sevi saprotams, ka mums jāpalīdz visnabadzīgākajiem no nabadzīgajiem tik lielā apjomā, cik vien ir mūsu spēkos. Es ļoti ceru, ka šodien, kā komisāre teica, liels vairākums balsos par šo ziņojumu, lai mēs varētu raidīt Padomei skaidru signālu.
María Isabel Salinas García, PSE grupas vārdā. - (ES) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, dāmas un kungi, es, pirmkārt, gribu apsveikt referentu, ar kuru mums ir ļoti līdzīgs viedoklis attiecībā uz šo programmu, un, otrkārt, apsveikt katru iesaistīto, jo šādas ekonomiskās krīzes apstākļos ir būtiski saglabāt šādu programmu, kurai ir acīmredzams pozitīvs sociāls efekts.
Lai gan mēs esam iesaistīti tikai konsultācijas procedūrā, mums jādod skaidrs politisks vēstījums no Eiropas Parlamenta šajā ekonomiskās nenoteiktības laikā. Mums jāsūta vēstījums no Briseles un Strasbūras, ka mums ir ne tikai vai vienīgi bažas par finanšu sistēmas atlabšanu, bet ka mēs arī pilnībā apzināmies nepieciešamību attīstīt mūsu sociālo politiku, sevišķi to, kura atbalsta vistrūcīgākos, visnabadzīgākos cilvēkus Eiropas Savienībā.
Mēs piekrītam Komisijai, ka šī pārtikas izdalīšanas programma joprojām jāuzskata par daļu no kopējās lauksaimniecības politikas vairāku iemeslu dēļ: jo Eiropas lauksaimniecībai ir izteikta sociāla dimensija, jo šī programma ir rīks, kas darbojas, jo tagad mums tas ir vajadzīgs vairāk nekā jebkad, un tāpēc, ka tai ir jāturpina darboties.
Mēs Eiropas Parlamenta Sociālistu grupa tāpat kā referents esam pret to, ka šo programmu līdzfinansē Eiropas Savienība un dalībvalstis, jo tas nozīmētu diskrimināciju valstu starpā pēc to bagātības, kas tad varētu novest pie situācijas, ka programmu nevarētu īstenot vistrūcīgākajās valstīs.
Ir grūti izprast, kāpēc tieši tad, kad pēc tās ir vislielākā vajadzība, Komisija grib taupīt Kopienas naudu no KLP sociāli visnozīmīgākā aspekta, sevišķi ņemot vērā, ka lauksaimniecības budžetā katru gadu ir pārpalikums.
Mums būtiski svarīgs ir Kopienas finansējums. Mums jānodrošina, lai šī programma nonāk līdz visām valstīm, sevišķi tām, kuras ir vistrūcīgākās. Šīs programmas potenciālie 43 miljoni labuma guvēji prasa no mums pielikt milzīgas pūles un nevairīties ne no kādiem budžeta izdevumiem nekādos apstākļos. Taupība, jā, bet ne attiecībā uz visnabadzīgākajiem cilvēkiem..
Šai programmai ir jānosedz visa izdalītās pārtikas joma, lai nodrošinātu, ka tā aizsniedz pilsoņus visās dalībvalstīs. Lai panāktu šo mērķi, mēs Sociālistu grupā, kurā es esmu ēnu referente, esam iesnieguši grozījumu ar priekšlikumu, lai visi izdevumi, kas rodas sakarā ar izdalīšanu, uzglabāšanu un administrēšanu, tiek segti Kopienas finanšu līdzekļiem.
Mēs arī piekrītam referentam, ka pārtikai ir jābūt ar augstu kvalitāti un visieteicamāk Kopienas izcelsmes. Šī pieeja saskan ar Parlamenta nostāju attiecībā uz citām līdzīgām programmām, par kurām mēs nesen diskutējām Parlamentā, piemēram, plānu par augļu izsniegšanu skolās.
Liels paldies, tas ir viss. Mēs ceram, ka Komisija ņems vērā Parlamenta nostāju balsojumā, un par visu vairāk mēs ceram, ka tā uzsāks šī plāna darbību Savienībā, cik vien iespējams drīz.
Willem Schuth , ALDE grupas vārdā. - (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, dāmas un kungi, ļaujiet man sākumā skaidri konstatēt, ka pārtikas izdalīšana trūcīgiem cilvēkiem, manuprāt, netiek apšaubīta nākamajā balsojumā par Siekierski kunga ziņojumu, sevišķi šajos ekonomiski grūtajos laikos. Tāpēc es gribētu arī darīt zināmu jau sākumā, ka nebija viegli atrast kopēju nostāju mūsu grupā. Tāpēc es cienu katra grupas locekļa personīgo lēmumu tai nepiekrist un neatbalstīt mūsu gatavību ziņojumu noraidīt.
Kāpēc es nespēju atbalstīt komitejas balsojuma iznākumu? Tam ir vairāki iemesli, kuriem nav pilnīgi nekāda sakara ar palīdzību Eiropas Savienības trūcīgiem cilvēkiem šajos ekonomiski grūtajos laikos. Tieši otrādi, grozījumi, kurus iesniedza mans kolēģis Busk kungs Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas vārdā, kaut arī netika atzīti par pieļaujamiem, bija iecerēti, lai piešķirtu pašreizējai sistēmai uz nākotni vērstu pamatu. Tā sistēma, kas ir bijusi līdz šim, ir anahronisms no tiem laikiem, kad bija lauksaimniecības pārprodukcija, kas par laimi tagad ir jau pagātne. Pateicoties veiksmīgai tiešo maksājumu noņemšanai, intervences krājumi iepriekšējos gados ir pastāvīgi samazinājušies, tādēļ šodien līdz 85 % pārtikas ir jāiepērk brīvajā tirgū.
Tas tomēr ir izmainījis programmas būtisko īpatnību, līdz ar ko programma ir zaudējusi lauksaimniecības dimensiju. Tā kā tagad mums ir darīšana ar sociālu programmu, mums tai ir jārada atbilstīgs tiesisks pamats. Šajā sakarā mēs esam vienisprātis ar Padomes juridisko dienestu viedokli, ka EK līguma 37. panta par kopējo lauksaimniecības politiku vietā vienīgais iespējamais tiesiskais pamats ir 308. pants, jo pretējā gadījumā notiktu skaidra iejaukšanās dalībvalstu iekšējā kompetencē. Ņemot vērā mūsu grozījumu nepieļaujamo raksturu, vienīgais risinājums var būt Eiropas Komisijas jauns projekts. Komisijai būtu arī cieši jāievēro līdzfinansēšanas princips, jo tas, vai ikviens savā prātā šādas programmas uzskata vai neuzskata par nozīmīgām, ir novērtējams vienīgi vietējā līmenī.
Andrzej Tomasz Zapałowski, UEN grupas vārdā. - (PL) Priekšsēdētājas kundze, mēs pašlaik Eiropas Savienībā saskaramies ar arvien pieaugošu noslāņošanos. Mums ir miljoniem cilvēku, kas dzīvo nabadzībā, un viņu skaits visu laiku pieaug. Tas notiek, neskatoties uz to, ka sociālisti ir bijuši pie varas Kopienā un daudzās dalībvalstīs gadiem ilgi un saka, ka viņi esot jutīgi pret nabadzību un nevienlīdzību. Pati ES tika uzskatīta par vispārēja uzplaukuma reģionu. Daudzi cilvēki bija naivi un tam ticēja, bet tagad ir pienācis laiks pārdomām.
Mums jāpalīdz Eiropas cilvēkiem, kuri vieni paši nevar tikt galā ar nabadzību un atstumtību. Tādu cilvēku ir daudz vecajās ES valstīs un vēl daudz vairāk jaunajās. Papildus ekonomiskās krīzes graujošajai darbībai mēs varam redzēt arī veco ES valstu koloniālās pagātnes pieejas ietekmi attiecībās ar uzņēmumiem un bankām jaunajās dalībvalstīs. Darbavietas tiek iznīcinātas, kā, piemēram, kuģubūves nozare Polijā ir tikusi sagrauta.
Siekierski kunga teicamais ziņojums iztirzā to, kā lai izdala pārtiku vistrūcīgākajiem. Es pilnīgi piekrītu viņam, ka Kopienai kā vienam veselam ir jāfinansē palīdzība vistrūcīgākajiem un ka pārtikai jānāk vienīgi no ES valstīm. Palīdzībai ir jānonāk līdz bāreņu patversmēm, bezpajumtnieku centriem un izsalkušiem bērniem skolās, un galvenokārt vietējām iestādēm ir tā jāizdala, jo tām ir pieejama vislabākā informācija par to, kas un cik daudz ir vajadzīgs.
Witold Tomczak, IND/DEM grupas vārdā. - (PL) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, pārtikas palīdzības programma ir svarīga šodien. Kā referents ir uzrakstījis, 2006. gadā tikai ES-25 vien 43 miljoni cilvēku saņēma nepietiekamu uzturu un 79 miljoniem draudēja nabadzība, kas ir vairāk nekā 20 % no visiem ES iedzīvotājiem. Programma ir palīdzējusi katram sestajam trūcīgajam cilvēkam. Tātad problēma ir nopietna, un nabadzība ir turpinājusi pasliktināties pēc nesenās ES paplašināšanās.
Statistikas dati rāda, ka programma tikai atvieglo uztura nepietiekamību, bet nenovērš to. Tā ir programma, kas ārstē sekas, bet nenovērš cēloņus. Vai nav savādi, ka tieši lauku reģionu iedzīvotāji ir tie, kurus apdraud nabadzība un nepietiekams uzturs? Tiem, kam būtu jāražo pārtika, ir vajadzīga pārtikas palīdzība, bet tā ir nevis viņu vaina, bet drīzāk politikas ietekme. Nesaprātīgas lauksaimniecības politikas ietekme izraisa ģimenes mazo saimniecību izputēšanu un palielina to cilvēku skaitu, kuriem ir vajadzīga pārtikas palīdzība.
Eiropas 1997. gada ilgtspējīgās lauksaimniecības modelis ir propagandas mīts. Mazajām ģimeņu saimniecībām bija jābūt galvenajam modeļa elementam, bet patiesībā ir otrādi. Tieši šīs saimniecības tiek izslēgtas, lai gan tās veido vismaz 95 % no visām Eiropas Savienības zemnieku saimniecībām. Vai nav savādi, ka mēs dodam lauksaimniecības naudas vislielāko daļu tiem, kuru ražošana ir dārga? Lielām lopu fermām, kas kaitē videi, bet saimniecības, kas ražo lēti, saņem simbolisku atbalstu. ES tirdzniecības politika pakļauj mūs pēkšņiem cenu kāpumiem, un konkurences politika ir novedusi pie tirgošanās monopola un dārdzības. Sen ir laiks mainīt šādu politiku. Tieši šī ir tā politika, kuras dēļ pārtika ir kļuvusi dārga, un kuras dēļ nabadzīgo un nepaēdušo ES pilsoņu skaits aug.
Jean-Claude Martinez (NI). - (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, Lisabonas stratēģija ir liels panākums vismaz vienā jomā: Eiropas Savienība ir kļuvusi par vienu no visspējīgākajiem reģioniem pasaulē attiecībā uz nabadzības radīšanu. Tādējādi mēs esam spējuši radīt 80 miljonus nabadzīgu cilvēku un 43 miljonus badacietēju eiropiešu, lielumu, kurā ietilpst gados vecie, kuri var nomirt ātrāk un samazināt sabiedriskos izdevumus, kas galu galā nozīmē, ka Māstrihtas kritēriji var tikt sasniegti efektīvāk.
Tikai Francijā vien labdarības organizācija Restos du Cœur katru gadu izsniedz 80 miljonus ēdiena porciju. Lai pabarotu nabadzīgos, kopš 1987. gada mums ir bijusi pārtikas izdalīšanas programma ar ikgadēju budžetu EUR 300 miljoni apjomā. EUR 300 miljonus dalot ar 80, dalot ar 12, dabūjam 25 centus par pārtiku mēnesī katram no 80 miljoniem nabadzīgo. Šī pārtika tika ņemta no intervences krājumiem, bet kopš 1992. gada reformas, kad sviesta kalni, piena upes un pārpildītas saldētavas nonāca kritikas uzmanības lokā, šie krājumi ir izsīkuši.
2010-2012. gadā mēs pirksim pārtikas produktus tirgū, kur būs arī preces, kas nav ražotas Eiropā, lai cīnītos pret protekcionismu un ievērotu PTO prasības. Tas nozīmē, ka kopš 1962. gada mēs esam barojuši savus ganāmpulka lopus ar importētām eļļu sēklām, un, sākot ar 2010. gadu, mēs ēdināsim arī savus trūcīgos ar importu. Un to visu līdzfinansē vispārības vārdā.
Problēma tomēr, priekšsēdētājas kundze, komisāre, dāmas un kungi, — patiesā problēma — ir tā, ka vēl arvien ir 80 miljoni trūcīgu cilvēku pēc 22 pārtikas programmas darbības gadiem.
Albert Deß (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, Siekierski kungs ir paveicis lielu darbu, lai izveidotu šo ziņojumu un par to es gribu izteikt viņam sirsnīgu paldies. Es arī esmu vienisprātis, ka daudzi cilvēki, sevišķi tagad ekonomiskajā krīzē saskaras ar nabadzības draudiem. Tas būtu apvainojums Eiropai, ja šeit Eiropā cilvēkiem būtu jācieš bads.
Tomēr es nevaru piekrist radītajam iespaidam, ka pārtika ir kļuvusi dārgāka. Tā var būt taisnība noteiktās valstīs, bet Vācijā tā noteikti nav. Daļēji kļūdainu lēmumu dēļ Eiropas līmenī, piemēram, piena un sviesta cena ir zemāka nekā pirms ilga laika un tā ir sasniegusi līmeni, kas apdraud daudzu saimniecību eksistenci.
Manā rīcībā ir daži statistikas dati par pārtikas cenām. 1970. gadā strādniekam rūpniecībā bija jāstrādā 243 minūtes, lai varētu nopirkt kilogramu cūkas gaļas karbonādi, kilogramu liellopa gaļas, kilogramu tumšās kviešu un rudzu maizes, desmit olas, 250 gramus sviesta, kilogramu kartupeļu un litru piena; 2008. gadā viņam bija jāstrādā tikai 82 minūtes. Tas nozīmē, ka viņam bija vajadzīga tikai trešā daļa laika, lai varētu atļauties šo pārtiku.
Paskaidrojumā ir apgalvots, ka tikai Vācijā vien 9 miljoniem cilvēku draud nabadzība. Arī šeit ir vajadzīgs labojums. Vācijā katram pilsonim, katrai personai ir tiesības saņemt obligāto minimālo pabalstu no valsts, un tāpēc nevienam no šiem 9 miljoniem cilvēku nav jācieš bads.
Tāpēc ir svarīgi, lai nauda, kas ir pieejama pārtikas palīdzībai, tiktu izlietota tādās Eiropas vietās, kur cilvēkiem patiešām draud bads. Būtu negods Eiropai, ja mēs to neizlabotu.
Luis Manuel Capoulas Santos (PSE). - (PT) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, dāmas un kungi, debates, kurās es gribētu piedalīties, būtu par palīdzības pasākumu izbeigšanu vistrūcīgākajiem, jo tie būtu kļuvuši nevajadzīgi.
Diemžēl tas tā nenotiek šajā brīdī ne Eiropā, ne pasaulē. Eiropas Savienībā daudzas ģimenes, kuras ietekmē bezdarbs vai atstumtība, ir piedzīvojušas to, ka viņu ienākumi kļūst nepietiekami, lai apmierinātu savas visminimālākās vajadzības, un tādēļ viņiem pienākas mūsu solidaritāte.
Komisijas priekšlikums, par kuru mēs debatējam, ir pelnījis atbalstu, vēl jo vairāk tādēļ, ka mums tagad tāpat kā pagātnē jāatrod vēl viens veids, kā atbrīvoties no saviem pārpalikumiem. Tā nav lietas būtība šodien. Tiek attaisnoti pat finanšu piešķīrumu palielināšana šai programmai.
Es arī apsveicu Komisiju par priekšlikumu, ka šai palīdzībai ir jānāk no lauksaimniecības budžeta. Neviena grupa neizrāda lielāku solidaritāti kā lauksaimnieki un neviena iedzīvotāju kopiena neiesaistās vairāk savstarpējā palīdzībā kā lauku kopienas. Es esmu pārliecināts, ka Eiropas lauksaimnieki būs ļoti lepni par to, ka daļu no lauksaimniecības budžeta viņi dala ar vistrūcīgākajiem.
Tāpēc mana politiskā grupa noraida Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas priekšlikumus, kas apšauba šīs regulas juridisko pamatu. Komisijas priekšlikumu tomēr var un to vajag uzlabot.
Siekierski ziņojums un arī grozījums, ko Eiropas Parlamenta Sociālistu grupa iesniegs plenārsēdē, ir labs ieguldījums priekšlikuma uzlabošanai, sevišķi attiecībā uz glabāšanas izmaksu izmantošanu un visaptverošu Kopienas finansējumu programmai.
Tāpēc es aicinu plenārsēdi pieņemt šo ziņojumu un Komisiju pieņemt Parlamenta pienesumus.
Danutė Budreikaitė (ALDE). - (LT) Ziņojumu par grozījumu Padomes regulā par pārtikas izdalīšanu Kopienas vistrūcīgākajām personām sniedz Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja.
Es tomēr vēlos uzsvērt, ka pašreizējās finanšu un ekonomikas krīzes apstākļos atbalsts Kopienas vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem iegūst jaunu — sociālas politikas — dimensiju.
ES pārtikas palīdzība ir ļoti svarīga krīzes laikā, jo bezdarbnieku skaits aug un iztikas līmenis pazeminās.
Bezdarbnieku skaits Lietuvā šāgada februārī bija 16 reizes lielāks nekā pieejamās darbavietas. Pašlaik Lietuvā uzskata, ka aptuveni 20 % iedzīvotāju dzīvo nabadzībā.
2006. gadā Eiropas Savienībā 13 miljoni iedzīvotāju saņēma pārtikas palīdzību. Prognozē, ka tuvākajā nākotnē 16 % jeb 80 miljoni ES iedzīvotāju dzīvos zem nabadzības līmeņa.
Siekierski kunga ziņojums ierosina atstāt pašreiz spēkā esošās pārtikas palīdzības programmas finansēšanas procedūras, vienīgi piešķirot līdzekļus no ES budžeta, un nepieņemt Eiropas Komisijas priekšlikumu finansēt programmu no ES un dalībvalstu budžetiem.
Komisijas priekšlikums patiešām neatbilst reālajai ekonomiskajai situācijai.
Daudzām ES nabadzīgākajām valstīm, kas cīnās ar krīzes sekām, pašreizējā laikposmā būtu grūti ieguldīt līdzekļus pārtikas palīdzības programmā. Bet finansējums no ES budžeta, kā tas ir bijis kopš 1987. gada, trūcīgākiem līdzpilsoņiem būtu efektīvs atbalsts, kas rādītu patiesu solidaritāti.
Giovanni Robusti (UEN). - (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, beidzot cilvēki saprot, ka ar jauno lauksaimniecības politiku noliktavas ir tukšas un turklāt visi līdzekļi ir pārcelti uz tiešo palīdzību, un tagad mēs ķeramies pie budžeta, lai paēdinātu izsalkušos.
Varbūt, ja mēs būtu izmantojuši modulāciju, lai paņemtu mazliet vairāk no tām labi noslēptajām personām, kuras saņem vairāk nekā EUR 300 000 gadā, tiešajai palīdzībai, mums šodien būtu vairāk resursu mūsu vistrūcīgākajiem pilsoņiem. Varbūt, ja mums būtu jāizlemj, ko atlikt trūcīgajiem, pirms sākas ražošana, mēs izdotu daudz mazāk, nekā tad, ja mēs to iepirktu tirgū, un mums būtu politika, lai atbalstītu noteiktus tirgus, piemēram, piena tirgu, krīzē. Varbūt, ja mēs spētu izmantot tos produktus, kuri tiek izmesti sapūšanai, jo tuvojas to lietošanas termiņš vai tie ir palikuši nepārdoti vispārējā tirgū, mēs ar vienu šāvienu būtu trāpījuši diviem zaķiem.
Es pat negribu iedomāties, ka aiz cēla mērķa veidojas liels palīdzības tirgus, bāžot rokas Eiropas nodokļu maksātāju kabatās, neslēptā nevērībā pret tiem nabaga radījumiem, kas mirst badā.
Kathy Sinnott (IND/DEM). - Priekšsēdētājas kundze, izsalkušo paēdināšana ir pamatnoteikums. Mēs pamatoti runājam par to saistībā ar trešām valstīm, bet reti atzīstam īstu badu Eiropā. Tomēr mokošs bads un nopietna uzturvielu nepietiekamība pat bez īsta bada, ir realitāte pat visturīgākajās dalībvalstīs.
Bads bagātības vidū ir un vienmēr ir bijis nepieņemams, un šajā ziņojumā mēs mēģinām uzlabot shēmas, lai tam pievērstos iedarbīgāk. Būdama trūcīga māte, man bija pamats būt pateicīgai par brīvo pienu, ko deva ģimenēm ar maziem bērniem iepriekšējā gadsimta 70. gados Īrijā, un par palētināto pienu, ko mani bērni saņēma skolā 80. gados.
Es tomēr gribētu dot vēl vienu ieteikumu, tikai ne saistībā ar KLP. Dažu politisku lēmumu dēļ kopējā zivsaimniecības politikā tūkstošiem tonnu ēdamu zivju tiek izgāztas beigtas pār zvejas kuģu malām pie mūsu krastiem. Ir laiks izbeigt šo izšķērdību. Mums ir jānogādā krastā šie tā sauktie „izmetumi” un jādod zivis tiem, kam tās ir vajadzīgas, bet kas nevar atļauties augstas kvalitātes proteīnu. Būtu ļoti grūti atrast labāku un barojošāku pārtiku. Komisāre, vai jūs varat runāt ar zivsaimniecības komisāru par šīs shēmas paplašināšanu, lai iekļautu zivis?
Luca Romagnoli (NI). - (IT) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, dāmas un kungi, es no visas sirds atbalstu Siekierski ziņojumu par kopējo lauksaimniecības tirgu organizāciju un par konkrētiem nosacījumiem attiecībā uz pārtikas izdalīšanu Kopienas vistrūcīgākajām personām. Šis jautājums ir vēl jo svarīgāks, ņemot vērā finanšu krīzi, kuras ietekmi izjūt Eiropas ekonomikā.
Eiropas Parlaments, atzīstot aktuālo nepieciešamību apmierināt vistrūcīgāko pārtikas vajadzības, ir mudinājis Komisiju un Padomi padarīt pārtikas palīdzību par pastāvīgu programmu. Attiecībā uz pārējo, dāmas un kungi, pagājušajā martā, pieņemot rezolūciju par cenu celšanos ES un jaunattīstības valstīs, mēs šajā Parlamentā paziņojām, ka tiesības uz pietiekamu un daudzveidīgu uzturu, kas ir piemērots veselīgam un aktīvam dzīvesveidam, ir pamattiesības, kas pastāvīgi jāgarantē visiem.
Es uzskatu, ka pārtikas izdalīšanas programmai vistrūcīgākajiem arī turpmāk ir jābūt kopējās lauksaimniecības politikas nozīmīgam elementam tieši tāpēc, ka KLP strādā ar stabilizējošām cenām un tādējādi aizsargā tos, kuru ienākumi ir zemāki par cenu svārstībām.
Tomēr es nepiekrītu piedāvātajiem līdzfinansēšanas procentiem attiecīgos grozījumos, jo tie varētu beigties ar to, ka dažas dalībvalstis ierobežos savu dalību programmā. Tāpēc es noraidu tos grozījumus, kuru mērķis ir mainīt tiesisko pamatu. Es gribu uzsvērt, ka pilnīgs Eiropas Savienības finansējums pārtikas palīdzības programmai ir tieši tas, kas ir vajadzīgs, tāpēc es atbalstu normatīvās rezolūcijas projekta pieņemšanu.
Struan Stevenson (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, jūs šorīt šeit Parlamentā esat dzirdējusi vairākus atšķirīgus viedokļus par šo jautājumu. Es, protams, apsveicu Siekierski kungu.
Laikā, kad ekonomiskā lejupslīde arvien padziļinās un desmitiem miljonu cilvēku dzīvo nabadzībā un badā, protams, mums kā Parlamentam ir jāatrod veidi, kā viņiem palīdzēt un sniegt viņiem pārtikas palīdzību. Bet, kā norādīja komisāre, šajā projektā piedalās 19 dalībvalstis. Tas nozīmē, ka ir 8 dalībvalstis, kas nepiedalās. Apvienotā Karaliste ir viena no tām, un iemesls ir tāds, ka viņi izmanto paši savu sociālo politiku, lai sniegtu palīdzību trūcīgajiem. Viņi izstājās no šīs shēmas pirms daudziem gadiem.
Jautājums, ko uzdod daudzas dalībvalstis un Komisija, ir šāds: kāpēc mēs izmantojam KLP, lai finansētu sociālo politiku? Viss bija pilnīgā kārtībā, kad mums bija milzīgi pārpalikumi — piena ezeri, sviesta kalni un liellopu gaļas kalni — un mums tika prasīts šo pārtiku izdalīt nabadzīgajiem, izmantojot KLP budžetu, lai finansētu šo izdalīšanu. Bet tagad, kad intervencē ir ļoti maz — un mēs dzirdam tagad, ka mums ir jāiepērk pārtika pat ārpus Eiropas Savienības un jāizmanto KLP budžets, lai uzglabātu un izdalītu šo pārtiku — tas noteikti kļūst par kaut ko tādu, ar ko drīzāk būtu jānodarbojas dalībvalstu sociālai politikai.
Kad jūs domājat par to, ka ir cilvēki, kas dzīvo pilnīgā trūkumā dažās no jaunajām dalībvalstīm, piemēram, Rumānijā, un daudzi no šiem cilvēkiem ir arī pašnodrošinājuma zemnieki, viņi ir tie, kuri ir visnabadzīgākie. Tomēr mēs potenciāli ņemam naudu no viņiem — naudu no KLP budžeta, kas varētu palīdzēt viņiem — lai izdalītu šo pārtikas palīdzību, kuras galvenie labuma guvēji faktiski ir vecās dalībvalstis, tādas kā Francija, Itālija un Spānija. Tādējādi šai palīdzības izdalīšanai nav nodrošināti vienlīdzīgi nosacījumi, un turpmāk es domāju, mums ir jābūt ļoti piesardzīgiem par to, kā mēs to virzām uz priekšu.
Jean-Paul Denanot (PSE). - (FR) Priekšsēdētājas kundze, es uzskatu, ka jautājums par pārtikas izdalīšanu vistrūcīgākajām personām ir ārkārtīgi īstajā laikā, bet man patiešām ir tāda vispārēja sajūta, ka Komisijas priekšlikums pienācīgi neatbilst problēmai.
Jautājums par līdzfinansējumu rada man bažas, un man liekas, ka drīzāk tas ir liberālisma jautājums, kas valdījis KLP vērtējumos vairākus iepriekšējos gadus, kurš ir jāpārskata. Pārtikas nemieri un pēkšņas pārtikas produktu cenu maiņas ir pastāvīgi rādītāji par lauksaimniecības tirgus liberalizācijas robežām. Tāda liberalizācija vienmēr ir nākusi par ļaunu neaizsargātiem iedzīvotājiem, neaizsargātiem ražotājiem un neaizsargātām teritorijām.
Tāpēc es aicinu lauksaimniecības politikai atgūt tās tiesības, atsākt kontroli gan Eiropas, gan starptautiskā līmenī un gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā skatījumā, lai stratēģiskā lauksaimniecības un pārtikas joma netiek pakļauta bargiem tirgus spēkiem.
Protams, šis ir steidzams jautājums, un Siekierski ziņojums atbild uz šo steidzamību, par ko es priecājos. Es tomēr ceru, ka saistībā ar diskusijām, kas sākas par KLP turpmāko nākotni, tiks norādīts, ka galvenais mērķis ir izvēlēties strukturālu pieeju bada un nabadzības apkarošanai, ko redzam visā ES un pasaulē. Lauku teritorijas ir gatavas apmierināt mūsu pārtikas vajadzības ar pietiekamiem augstas kvalitātes produkcijas apjomiem; viņiem ir jādod finanšu un cilvēku resursi, lai uzņemtos šo lielo atbildību.
Leopold Józef Rutowicz (UEN). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, pārtika un mājoklis veido vairāk nekā 90 % izdevumu daudzu cilvēku personīgajā budžetā. Pārtikas cenu turēšanai tik zemu, cik vien iespējams, ir liela sociāla un humāna nozīme. Septiņdesmit deviņi miljonus Eiropas Savienības cilvēku ietekmēja nabadzība un nepietiekams uzturs 2006. gadā. Tagad krīzes un iedzīvotāju skaita palielināšanās dēļ problēma ir ievērojami pieaugusi un cilvēku skaits, kuriem vajadzīgs tiešs atbalsts, 2009. gadā noteikti pārsniegs 25 miljonus.
Palīdzība ir svarīga sastāvdaļa kopējā lauksaimniecības politikā, jo tā atbrīvo intervences krājumus, vienlaikus uzturot pieprasījumu uz pārtiku. Es atbalstu pārtikas palīdzību, sevišķi no ES līdzekļiem, bet lai konkrētas valstis atkarībā no to spējas papildina tos, nosakot skaidrus palīdzības sniegšanas principus, palielinot palīdzības fondu vismaz par EUR 200 miljoniem 2009. gadā, paplašinot pārtikas produktu sarakstu un nosakot pārtikas iepirkšanas principus. Palīdzībai ir liela politiska nozīme, jo tā apliecina ES darbības kohēziju savu pilsoņu vārdā. Es izsaku atzinību Siekierski kungam par lielisko ziņojumu.
Christa Klaß (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāre Fischer Boel, dāmas un kungi, 22 gadus pārtikas izdalīšanas programma Kopienas vistrūcīgākajām personām ir devusi ieguldījumu ārkārtīgi svarīgu kopējās lauksaimniecības politikas mērķu īstenošanā. No vienas puses tas ir par tirgu stabilizēšanu, samazinot intervences krājumus, vienlaikus no otras puses atbalstot Kopienas nabadzīgākos iedzīvotāju slāņus ar pārtiku. Tikai 2009. gadā vien 13 miljoni cilvēku no 15 dalībvalstīm saņēma labumu no programmas palīdzības pasākumiem — vērtīga palīdzība, kas būtu jāsaglabā.
Tomēr tagad ir pamatotas bažas par Komisijas priekšlikumu, kas novirzās no vecajiem principiem un negrib izmantot programmai pārtiku tikai no intervences krājumiem vien, bet arī brīvā tirgū pirktu pārtiku. Komisāre, tā noteikti ir sociālās politikas, nevis lauksaimniecības politikas lieta. Arguments, ka vienīgi ar pārtikas papildu iepirkumu piedāvātās pārtikas klāsts spēs nodrošināt līdzsvarotu uzturu, manuprāt, iet pāri pār mēru.
Referents Siekierski kungs tagad piedāvā svītrot līdzfinansējumu. Tomēr tas tikai vēlreiz uzsver sociālās un politiskās atbildības aspektu, kas arī ir iemesls, kāpēc es aizstāvētu līdzfinansēšanu. Eiropas Savienības uzmanības centrā skaidri ir jābūt cilvēku labklājībai. Nedrīkst būt ne bads, ne trūkums: tieši to šorīt visi runātāji ir vēlreiz skaidri uzsvēruši. Tomēr mums ir jānodrošina skaidri noteiktas atbildības jomas. Nav tā, ka lauksaimniecības politika grib likt šķēršļus palīdzībai un atbalstam trūcīgajiem. Tomēr ar taisnīgu un pareizu uzdevumu un palīdzības sadali, ir labas izredzes koordinācijai un optimizācijai.
Eiropas lauksaimniecības politika pašreiz saskaras un turpmāk saskarsies ar lielām problēmām. Pārmaiņas saturā vienmēr ir jāskata kopējā sakarā. Tāpēc es lūgtu Komisijai un Padomei pareizus lēmumus un koordināciju saistībā ar sociālo un lauksaimniecības politiku.
Rosa Miguélez Ramos (PSE). - (ES) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos vispirms apsveikt Siekierski kungu par, manuprāt, izcilu ziņojumu, kas ir guvis lielu atbalstu Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā.
Kā mēs visi zinām, Kopienas intervences krājumi ir tikuši izmantoti, lai sniegtu pārtikas palīdzību vistrūcīgākajiem vairāk nekā 20 gadus. Problēma, Stevenson kungs, ir tā, ka secīgas kopējās lauksaimniecības politikas reformas ir pamatīgi samazinājušas krājumus.
Es vēlos arī norādīt, ka, apslāpējot vai mēģinot apslāpēt šo programmu, mēs dotu ļoti sliktu signālu šajā ļoti delikātajā laika brīdī, kad daudziem eiropiešiem nepietiek ēšanai. Šajā sakarā ir skaidrs, ka tad, kad krājumi izsīks, un, kā es jau teicu, tie pakāpeniski kļūst arvien trūcīgāki, mums būs jāvēršas pie brīvā tirgus.
Es vēlos izcelt to, ko es uzskatu par ļoti pozitīvu aspektu ziņojumā, proti, kad mēs pievēršamies tirgum, ir jābūt obligātai prasībai, lai tie būtu ES ražoti, vietējas izcelsmes un svaigi produkti. Manuprāt, būtu arī pareizi, ja shēma paliktu 100 % ES finansējumā, jo man ir sajūta, ka tādās reizēs kā tagad palīdzība nevar būt un tai nav jābūt atkarīgai no katras dalībvalsts iespējām, ja mēs nevēlamies sīkāk iedziļināties šajās iespējās. Tāpat arī liekas laba doma pagarināt programmas ilgumu līdz trim gadiem.
Visbeidzot es vēlos uzsvērt, ka Eiropas Komisijai vēl ir laiks izmantot intervences , kur vien tās varētu būt nepieciešamas vai iespējamas, un ka to novērtētu ne tikai lauksaimniecības nozare vien. Es konkrēti domāju par piena produktu ražotājiem manā reģionā Galīcijā, kuriem šāda intervence palīdzētu atrisināt grūto situāciju, kādā viņi atrodas, un vienlaikus palīdzētu sagādāt pārtiku vistrūcīgākajiem.
Ewa Tomaszewska (UEN). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, aptuveni 80 miljoni cilvēku Eiropas Savienībā dzīvo nabadzībā, kas ir 16 % no ES iedzīvotājiem. Ekonomiskā krīze draud palielināt šīs grupas apjomu. Varšavā es redzu cilvēkus stāvam rindā ik dienas pēc šķīvja zupas. Tāpēc ir tik svarīgi saglabāt Kopienas programmas nepārtrauktību pārtikas izdalīšanā vistrūcīgākajām personām. Tieša produktu piegāde nodrošinās daudzveidīgu uzturu.
Tomēr Komisijas priekšlikums ietver nosacījumu par līdzfinansējumu, kas visnabadzīgāko dalībvalstu gadījumā var likt tām atkāpties no programmas. Tas būs pretrunā ar nolūku, kāpēc programma tiek ieviesta, un it sevišķi ar ekonomiskās un sociālās nevienlīdzības samazināšanu starp reģioniem un sagrautu solidaritātes principu. Es ceru, ka 17., 18. un 18. grozījums labos šo trūkumu. Es vēršos pie Komisijas ar lūgumu sagatavot programmu, kas novērsīs nabadzības strukturālos cēloņus, nevis tikai sekas, kā arī pārraudzībai, kuras mērķis ir noteikt, cik daudz no sniegtās palīdzības sasniedz trūcīgos un cik paliek pie starpniekiem. Es sveicu referentu.
Filip Kaczmarek (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, pārtikas izdalīšana vistrūcīgākajām personām ir ļoti svarīga ES darbības joma. Tāpēc es pateicos Komisijai par priekšlikumu šajā jautājumā, un es pateicos Siekierski kungam par ziņojumu, ko mēs šodien apspriežam.
Dalībvalstis ir panākušas milzīgu progresu savu iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā. Tomēr nabadzība arvien vēl ir viena no visnopietnākajām problēmām mūsdienu Eiropā. Tiek lēsts, ka 43 miljonus ES pilsoņu apdraud nepietiekams uzturs — tas ir satriecošs skaitlis. Izdalīšanas programma palīdz daudziem no šiem eiropiešiem. Es zinu, ka ne visiem patīk šī programma. Es saprotu, ka var rasties tiesiska, ekonomiska un politiska rakstura šaubas, bet es vēlētos zināt, kāda būtu alternatīva programmai, sevišķi tāpēc, ka pārtikas izdalīšanas programmai ir arī labvēlīga ietekme uz lauksaimniecības tirgu, kas ir stabilāks, pateicoties programmai.
ES ir pasaulē vadoša palīdzības sniedzēja pasaules visnabadzīgākajiem cilvēkiem. Ir grūti iedomāties, ka vienlaikus Kopiena varētu pārtraukt palīdzību tiem saviem pilsoņiem, kuriem ir nopietnas problēmas, un tāpēc es ceru, ka Padome nonāks pie šī jautājuma izpratnes.
Csaba Sándor Tabajdi (PSE). - (HU) Es vēlos apsveikt Eiropas Komisiju un referentu Siekierski kungu par izcilo iniciatīvu, Eiropas Savienības un Komisijas sociālā jutīguma apliecinājumu.
Ir divas lietas, ko es gribu lūgt Eiropas Komisijai. Pirmā attiecas uz līdzfinansējumu. Es piekrītu ziņojumam, bet es gribētu, ka Fischer Boel kundze ņemtu vērā to, ka viņa prasa līdzfinansējumu no nabadzīgākām dalībvalstīm, kurām ir mazāki budžeti, tieši tām, kur vajadzība pēc pārtikas ir vislielākā.
Mans otrs lūgums: transporta izmaksām nav jānosaka 4,5 %, bet, pamatojoties uz subsidiaritātes principu, tās ir jāatstāj dalībvalstīm, jo arī zemākas likmes var būt pietiekamas transporta segšanai.
Visbeidzot ES logotips arī turpmāk ir jāiespiež uz produktu marķējuma, jo tos izsniedz ES. Nobeigumā, tā kā es nedomāju, ka es vēlreiz runāšu debatēs, es vēlos pateikties Fischer Boel kundzei par visiem pieciem centīga darba gadiem. Viņa ir ietekmējusi Eiropas lauksaimniecības vēsturi.
Maria Petre (PPE-DE). - (RO) Es kā EP deputāte no Rumānijas ar saviem kolēģiem atbalstu priekšlikumus, ko devis referents, un mēs gatavojamies balsot par tiem.
Ģimenes no mazpilsētām un lauku apvidiem visvairāk skar nabadzība. Pašreizējā krīzē pārtikas programmas pagarināšana un tās finansēšana no Kopienas budžeta ir pilnīgi pamatota.
Mēs visi zinām, ka 2008. gadā pieņemtie pasākumi un piešķirtais budžets nav bijuši pietiekami. Lauksaimnieciskā un sociālā komponente var attaisnot programmas kā kopējās lauksaimniecības politikas daļas saglabāšanu.
Tādās jaunajās dalībvalstīs kā Rumānija acīmredzot ir jāuzlabo programmas administrēšana. Produktu glabāšanas un administratīvās izmaksas ir jāpārvalda efektīvi, lai tās nepārsniedz 20-25 % no tirgus cenas.
Visbeidzot, es vēlos pateikties Siekierski kungam un izteikt atzinību viņam par iesniegtajiem priekšlikumiem.
Francesco Ferrari (ALDE). - (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, pirmkārt un galvenokārt, šis priekšlikums — gan referenta, gan Komisijas — ir svarīgs lēmums sniegt finanšu līdzekļus, lai vājinātu pa spirāli uz augšu kāpjošos cenu ietekmi Kopienā, kas nostāda arvien vairāk cilvēku grūtā stāvoklī un padara pārtikas apgādi dārgāku.
Šī jaunā kārtība, ko es atbalstu, padarīs programmu efektīvāku un mūsdienīgāku gan attiecībā uz lauksaimniecības politiku, gan raugoties no sociālā viedokļa. Turklāt es piekrītu, ka šai iniciatīvai ir jāpaliek KLP ietvaros, kā to ir ierosinājusi Komisija.
Kā mēs zinām, KLP pašreiz sniedz pārtikas palīdzību tām iedzīvotāju grupām, kuras dzīvo izmisīgos apstākļos. Patiešām, pasākums, kuru mēs taisāmies īstenot, ir vienmēr iedvesmojis uz plašu vienprātību, tā ka 2006. gadā 13 miljoni cilvēku un 15 valstis 2008. gadā, patiesībā 19 valstis, es domāju, ka no šī viedokļa ... (Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju).
SĒDI VADA A. MARTÍNEZ MARTÍNEZ priekšsēdētāja vietnieks
Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pievērst uzmanību trim jautājumiem šajās debatēs. Pirmkārt, es vēlos atgādināt jums, ka viens no kopējās lauksaimniecības politikas galvenajiem mērķiem ir nodrošināt Eiropas Savienības iedzīvotājiem piekļuvi pārtikai par pienācīgām cenām, un tādējādi tiem, kuriem ir zemi ienākumi vai nav ienākumu vispār, tas nozīmē pārtiku par brīvu.
Otrkārt, ES un it sevišķi jauno dalībvalstu iedzīvotāju ienākums liek daudz par ko vēlēties. Visās jaunajās valstīs iedzīvotāju skaits, kam ienākumi ir zemāki par 40 % no vidējā ES, sasniedz 50 %, un tātad gandrīz pusei cilvēku šajās valstīs ir tik zemi ienākumi. Šie dati ir par laiku pirms krīzes. Krīzes dēļ dažos nākamajos gados stāvoklis tikai pasliktināsies.
Tāpēc es atbalstu turpinājumu programmai par pārtikas izdalīšanu par brīvu vistrūcīgākajiem cilvēkiem, šīm vajadzībām ES rezervējot gandrīz EUR 500 miljonus 2009. gadā, no kuriem aptuveni EUR 100 miljoni būs paredzēti manai valstij Polijai. Es ceru, ka Čehijas prezidentūra panāks vienprātību attiecībā uz šo programmas galīgo versiju Padomē … (Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)
Ljudmila Novak (PPE-DE). - (SL) Mums cītīgi cenšoties izskaust badu Āfrikā un citās nabadzīgās valstīs, bads un nabadzība ir mūs mocījusi mājās, mūsu pašu sētā.
Tā tas ir noticis arī manā valstī Slovēnijā, kur vajadzība pēc solidaritātes atbalsta diemžēl palielinās par spīti augstajam dzīves standartam. Saskaņā ar plašsaziņas līdzekļu ziņojumiem humāno organizāciju pārtikas krājumi ir gandrīz izsmelti.
Ņemot vērā, ka lielākajai daļai ES dalībvalstu vēl ir bagātīgi pārtikas daudzumi, būtu patiešām nehumāni, ja mūsu pilsoņiem būtu jācieš vai pat jāmirst bada dēļ. Izdzīvošanai neapšaubāmi ir jābūt prioritātei salīdzinājumā ar jebkuriem citiem ieguldījumiem, kas var pagaidīt līdz labākiem laikiem.
Ja dalībvalstis nespēj nodrošināt jaunus līdzekļus pārtikas krājumiem, vispareizākā rīcība, iespējams, būtu tām atvērt savas neaizskaramās rezerves. Es atbalstu šo programmu, bet vienlaikus es vēlos vērsties pie mums visiem un mūsu pilsoņiem ar lūgumu būt vērīgiem pret apkārtējo cilvēku bēdām.
Donato Tommaso Veraldi (ALDE). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlos pateikties Siekierski kungam par viņa ziņojumu par pārtikas izdalīšanas programmu Kopienas vistrūcīgākajiem, kas ir vērtīgs rīks tirgus regulēšanai un tāpēc tam jāpaliek KLP sastāvā.
Lai gan caurmērā dzīves kvalitāte Eiropas Savienībā ir starp visaugstākajām pasaulē, daži pilsoņi nav spējīgi iegādāties pietiekami daudz pārtikas ēšanai. Ir aplēsts, ka 43 miljoni cilvēku Eiropas Savienībā ir pakļauti pārtikas trūkuma riskam, un šis skaitlis ir pastāvīgi pieaudzis pēdējos gados.
Augošās cenas, kas ir vērojamas plašam preču klāstam, padara pārtikas palīdzības sniegšanu vēl dārgāku, tāpēc Eiropas programmas sniegtais atbalsts kļūst vēl jo neatliekamāks.
Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, es gribētu visiem pateikties par izteikumiem. Kopumā es saklausu ļoti pozitīvu pieeju priekšlikumam par vistrūcīgākajiem.
Priekšsēdētāja kungs, vai es drīkstētu pievērsties tikai dažām šodien šeit izteiktajām piezīmēm? Pirmkārt, es domāju, ka mums jāpatur prātā, ka nabadzība neaprobežojas ar noteiktiem apvidiem vai reģioniem dalībvalstīs. Diemžēl tas ir jautājums, ar kuru jāsaskaras visām dalībvalstīm. Ir tiesa, ka problēmas apjoms un tās risināšanai pieejamie līdzekļi nav vienādi visā Eiropas Kopienā. Budžeta piešķīrums dalībvalstīm, kā arī diferencētās līdzfinansējuma likmes kohēzijā iekļautajām un kohēzijā neiekļautajām valstīm, protams, jau ņem vērā katras valsts finansiālo spēju. Tas nozīmē, ka pamatnostāja būs tāda, ka vairāk naudas būs pieejama tā sauktajām „jaunajām” dalībvalstīm nekā tas ir šodien.
Attiecībā uz budžetu es tikai atgādināšu jums, ka mēs patiesībā esam palielinājuši budžetu, kas ir pieejams programmai vistrūcīgākajiem, pat divām trešdaļām — līdz EUR 0,5 miljardiem — un es domāju, ka šis kopā ar tikko ieviesto līdzfinansējumu palīdzēs atvieglot dažas no problēmām. Es domāju, ka mums ir arī jāatceras, ka šī ir brīvprātīga shēma. Dalībvalstis, kurām pašām darbojas sociāla sistēma, noteikti nav jāizmanto šī shēma. Mēs nemēģinām aizvietot sociālo politiku, kas jau ir īstenota dalībvalstīs un ko zināmā mērā pārvalda NVO. Mūsu nolūks ir tās atbalstīt, piegādājot pārtiku, ko es joprojām uzskatu par lauksaimniecības politikas centrālo mērķi.
Es uzskatu, ka mūsu ierosinātās pārmaiņas iet pareizā virzienā. Es domāju, ka noteikumi ir saprātīgi un līdzsvaroti. Programma, kad par to, cerams, nobalsos arī šis Parlaments, varēs risināt nākotnes problēmas. Būs grūti nostāties pret vai oponēt šai programmai situācijā, kad bezdarbs pašlaik dramatiski palielinās visā Eiropā, līdz ar to ievērojami palielinot cilvēku skaitu, kas ir pakļauti trūkuma riskam. Tāpēc es gaidu šī ārkārtīgi atbildīgā Parlamenta balsojumu.
Czesław Adam Siekierski, referents. - (PL) Es vēlos atsaukties uz dažām problēmām, kas tika minētas. Pirmkārt, es teicu, ka esmu pret līdzfinansēšanu, bet es arī uzsvēru, mēs tagad atrodamies ekonomiskas krīzes apstākļos, kad trūcīgo personu un bezdarbnieku skaits aug. Mēs vērtēsim programmu 2011. vai 2012. gadā, un tad mēs domāsim par to, vai turpināt līdzfinansēšanu. Dosim sev laiku un nedarīsim to krīzes laikā.
Otrkārt, es esmu vienisprātis ar komisāres viedokli, ka ir grūti aprobežoties tikai ar ES ražotas pārtikas izdalīšanu, jo tas paaugstinās izmaksas un palielinās programmas administratīvo pusi. Treškārt, sekosim ASV piemēram, kur saskaņā ar Lauku saimniecību aktu ir atvēlētas lielas summas lauksaimniecības atbalstam, finansējot brīva elektroniskā pabalsta pārveduma EBT kartes. Ceturtkārt, es mudinu valstis, kuras nepiedalās programmā, pievienoties. Programma ir atvērta. Piektkārt, šai programmai piešķirtie finanšu līdzekļi neierobežo lauksaimnieku piekļuvi kopējai lauksaimniecības politikai, jo mums ir KLP iekrājumi.
Visbeidzot, es vēlos atgriezties pie avotiem. Kā mēs zinām, KLP mērķi tika formulēti Romas līgumos. Tie runā par nepieciešamību nodrošināt sabiedrībai piekļuvi pārtikai par pieejamām cenām un garantēt lauksaimniekiem pienācīgu ienākumu līmeni. Mēs varam teikt, ka tie, pirmkārt, ir ražošanas uzdevumi, kas nosaka ražošanas apjomu, kurš ir būtisks. Otrkārt, tie ir sociāli uzdevumi, jo mēs runājam par pienācīgām cenām — lai patērētāji būtu spējīgi atļauties pārtikas produktus, un tātad Romas līgums definē noteiktus sociālus mērķus. Un, treškārt, ir arī ekonomiski mērķi, kas saistīti ar pienācīgu ienākumu nodrošināšanu lauksaimniekiem.
Kad mēs runājam par cenām, kuras var atļauties trūcīgais patērētājs, bieži bezdarbnieks, pārtikai ir jābūt pieejamai par ievērojami zemākām cenām vai vienkārši piegādātai par brīvu, protams, saskaņā ar konkrētu programmu un ar konkrētiem nosacījumiem. Kopumā ir jāsaka, ka KLP ietver arī noteiktus sociālās politikas elementus.
Priekšsēdētājs. – Debates ir slēgtas.
Balsojums notiks pulksten 12.00 dienā.
Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)
Mieczysław Edmund Janowski (UEN), rakstiski. – (PL) Siekierski kunga ziņojumā par pārtikas izdalīšanu vistrūcīgākajām personām ir aplūkoti jautājumi, kas ietverti Padomes noteikumos, kas attiecas uz kopējas lauksaimniecības politikas finansēšanu un specifiskiem šī dokumenta nosacījumiem. Mēs atrodamies situācijā, kas pierāda, ka Eiropas Savienībā ir arī lielas teritorijas, kurās valda nabadzība un trūkums. Tas visbiežāk skar cilvēkus, kuri dzīvo ciemos un mazās pilsētās, un tas attiecas uz daudziem bērniem. Saskaņā ar oficiālo statistiku aptuveni 80 miljoni eiropiešu dzīvo zem nabadzības robežas. Jābaidās, ka pašreizējā krīze un augošais bezdarba līmenis šo satraucošo skaitli palielinās.
Fakts, ka pārtikas palīdzības programmai, kas paredzēta nabadzīgākajiem ES iedzīvotājiem, piešķirtā summa no EUR 305 miljoniem tiks palielināta līdz EUR 500 miljoniem, pats par sevi ir labvēlīga zīme. Tomēr es domāju, ka ir jāveic izmaiņas dalībvalstu sistēmās, lai novērstu vai vismaz būtiski ierobežotu šo apkaunojošo situāciju. Šī trūkuma galvenais cēlonis ir bezdarbs un pārmērīgi augstās pārtikas cenas (salīdzināsim kaut vai tikai atlīdzību, ko par savām precēm saņem lauksaimnieki, un mazumtirdzniecības cenas veikalos). Arī mūsu sociālās aprūpes sistēma ne tuvu nav ideāla.
Visbeidzot, es vēlos ļoti skaidri uzsvērt, ka atbalsta programmas mērķiem izmantotajai pārtikai ir jābūt ļoti kvalitatīvai un ideālā variantā tai ir jābūt svaigai un ražotai vietējās saimniecībās.