Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Debašu stenogramma
Ceturtdiena, 2009. gada 26. marts - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

3. – Kolektīvās atlīdzības prasības (debates)
Visu runu video
Protokols
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais jautājums ir Komisijas paziņojums par kolektīvās atlīdzības prasībām.

 
  
MPphoto
 

  Meglena Kuneva, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs! Kā jūs zināt, kopš pilnvaru saņemšanas atlīdzība ir bijusi mana prioritāšu saraksta pašā sākumā. Es uzskatu, ka pamattiesību spēks ir redzams tikai tad, ja tās papildina ar ievērošanu un efektīvu atlīdzību patērētājiem. Arvien biežāk un biežāk tirgotāju piekoptu vienādu vai līdzīgu nelikumīgu darbību rezultātā liels skaits patērētāju cieš zaudējumus un nesaņem atlīdzību.

Komisija ir izskatījusi problēmu, ar ko patērētāji saskaras, kad mēģina saņemt atlīdzību par kolektīviem prasījumiem. Esam pasūtījuši pētījumus, apsprieduši šo jautājumu ar ieinteresētajām personām, veikuši aptaujas un organizējuši apspriešanu internetā, un nesen mēs publicējām Zaļo grāmatu, uz kuru saņēmām vairāk nekā 170 atbildes.

Lai gan apspriešana oficiāli beidzās 2009. gada 1. martā, joprojām tiek sūtīti komentāri, un es jau tagad varu jums teikt — jo vairāk pierādījumu mēs savācam, jo vairāk apstiprinās mūsu uzskats, ka problēma pastāv. Tādēļ, lai nodrošinātu taisnīgumu un veselīgu Eiropas Savienības ekonomiku, mums ir jāatrod risinājums.

Zaļajā grāmatā par patērētāju kolektīvo tiesisko aizsardzību ir ierosināti vairāki veidi, kā cīnīties ar šo problēmu. Saņemto atbilžu provizoriskā analīze liecina, ka ieinteresētās personas atzīst, ka pašreizējā situācija dalībvalstīs kolektīvās atlīdzības jomā ir neapmierinoša. Pastāv vienprātība par to, ka ir vajadzīga turpmāka rīcība, lai panāktu efektīvu atlīdzību patērētājiem un tādējādi atjaunotu to uzticību tirgum.

Patērētāju organizācijas dod priekšroku saistošiem pasākumiem attiecībā uz kolektīvo atlīdzību tiesisko sistēmu visās dalībvalstīs, kas papildināta ar citām iespējām, piemēram, spēkā esošo alternatīvas strīdu izšķiršanas (ADR) mehānismu paplašināšanu līdz kolektīvām prasībām. ADR mehānismi patiktu uzņēmumiem.

Pāris nedēļu laikā, kad būsim veikuši pienācīgu visu atbilžu analīzi, mēs publicēsim atbildes kopā ar paziņojumu par saņemtajām atsauksmēm, un pavasara beigās mēs norādīsim dažādus veidus, kā risināt ar masu prasījumiem saistīto problēmu. Tas nebūs tikai četru Zaļajā grāmatā norādīto iespēju atkārtojums. Ņemot vērā Zaļās grāmatas apspriešanā saņemtās atbildes, mūsu domāšana virzās tālāk. Pamatojoties uz visu apspriešanu rezultātu, Komisija rūpīgi pārbaudīs ekonomisko un sociālo ietekmi uz ieinteresētajām personām, ieskaitot iespējamo risinājumu radītās izmaksas un guvumus. 29. maijā mēs organizēsim uzklausīšanas sēdi, lai dalītos savos provizoriskajos secinājumos ar ieinteresētajām personām.

Ļaujiet man uzsvērt — neatkarīgi no tā, kādu ceļu izvēlēsimies, mēs nemīsim ASV gūtās pieredzes taku. Tā vietā mēs ievērosim mūsu ES juridisko kultūru un ņemsim vērā dalībvalstu pašreizējo pieredzi. Kad kļūs skaidrs, kādas ir iespējas, Eiropas Parlaments, dalībvalstis un ieinteresētās personas būs pārliecinātas, tāpat kā es, ka pastāv ne tikai problēma, bet arī nepieciešamība un iespēja rast efektīvu risinājumu Eiropas Savienības līmenī.

Kādēļ godājamiem uzņēmumiem jācieš no negodīgiem konkurentiem, kuri gūst peļņu, kad patērētāji nesaņem kompensāciju? Un es uzsveru — „kompensāciju”. Tā ir īstā būtība tādai atlīdzībai, uz kuru tiecamies. Kādēļ gan patērētājiem ir jāatsakās no savām likumīgajām cerībām uz kompensāciju un kādēļ gan sabiedrībai jāsamierinās ar plaisu starp labklājību un taisnīgumu?

Esmu pārliecināta, ka mēs atradīsim risinājumu, kas noteiks pareizo līdzsvaru starp atlīdzības pieejamības patērētājam uzlabošanu un izvairīšanos no nepamatotiem prasījumiem. Efektīva tiesiskā aizsardzība palielinās patērētāju uzticību iekšējam tirgum un tam, ko Eiropas Savienība var darīt viņu labā. Tas ir īpaši svarīgi skarbajā pašreizējās ekonomiskās un finanšu krīzes situācijā. Kā jūs zināt, turpmākajos mēnešos notiks daudzas institucionālas pārmaiņas, un tas var ietekmēt mūsu darba pie kolektīvās atlīdzības grafiku un pabeigšanu.

Attiecībā uz Komisijas ierosināto iniciatīvu par zaudējumu atlīdzināšanas prasībām saistībā ar EK konkurences noteikumu pārkāpšanu varu jums garantēt, ka Komisija piekrīt Parlamenta uzskatam, ka šīm abām ar kolektīvo atlīdzību saistītajām iniciatīvām jābūt saskaņotām. Saskaņotība patiešām nenozīmē to, ka dažādās politiskajās iniciatīvās vienādu mērķu sasniegšanai ir jāizmanto vienādi instrumenti. Varu vienlīdz stingri apgalvot, ka šo jautājumu esmu izvirzījusi par savu personīgo prioritāti un līdz savu pilnvaru termiņa beigām turpināšu pie tā strādāt ar tādu pašu enerģiju un degsmi, kā līdz šim, un, protams, ar Parlamenta laipnu atbalstu un palīdzību.

 
  
MPphoto
 

  Malcolm Harbour, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Man ir priekš vēlreiz sveikt Parlamentā komisāri Kuneva kundzi. Komisāres kundze! Varu tikai izmantot jūsu teiktos vārdus par jūsu enerģiju un degsmi patērētāju interešu aizstāvēšanā, ko, manuprāt, mūsu Parlaments un, patiesi, visi mūsu komitejas locekļi ir apbrīnojuši, un mēs ļoti mudinām jūs šo darbu turpināt.

Attiecībā uz priekšlikumu par kolektīvo atlīdzību es domāju, ka jūs virzāties pilnīgi pareizā virzienā. Mēs pastāvīgi esam teikuši, ka šis ir ārkārtīgi sarežģīts jautājums. Tas ietver ne tikai Eiropas Savienības līmeņa pasākumus, bet arī ļoti sarežģītus jautājumus par valstu tiesību aktu un reģionālo tiesību aktu iesaistīšanu, un, pats galvenais, kā jūs norādījāt, visa centrā ir jābūt patērētājam.

Jūs bijāt patiesi konsekventa, sakot, ka patērētāju uzticība iekšējam tirgum un pārrobežu tirdzniecībai ir viens no pamatjautājumiem, kas mums jāizceļ, jo pretējā gadījumā netiek ievērotas patērētāju tiesības uz pieeju, un ārpus savas valsts robežām tie nevar izmantot un īstenot savas tiesības uz izvēli. Manuprāt, tā ir jūsu šodien apspriestā temata būtība.

Pats galvenais, es domāju, ka būtisks ir risinājumu īstenošanas grafiks un sarežģītība, jo jūs esat ierosinājuši plašu risinājumu klāstu, taču ir diezgan skaidrs, ka risinājumiem, kuri var ietvert vairākus jaunus Eiropas Savienības mēroga tiesiskos mehānismus, nenoliedzami vajadzēs daudz vairāk laika un tie, iespējams, būs daudz pretrunīgāki, nekā dažu alternatīvas strīdu izšķiršanas pasākumu izvēlēšanās vai arī pastāvošo patērētāju sadarbības pasākumu izmantošana. Es domāju, ka mēs visi no šīs komitejas atminamies, ka patiesībā ciešāka sadarbība patērētāju aizsardzības jomā bija aspekts, ko iepriekšējā Parlamentā virzīja mūsu komiteja, un mēs gribētu pieredzēt, ka tā kļūst efektīvāka. Es domāju, ka pastāv līdzeklis, ko var izmantot, lai daudz efektīvāk nodrošinātu patērētājiem tāda veida atlīdzību, kādu vēlamies — ne tikai attiecībā uz kolektīvajiem prasījumiem, bet arī uz pārrobežu prasījumiem. Ja varam padarīt šo jomu par prioritāru, kā arī panākt tādu norises grafiku un ātrumu, lai ātri ierosinātu labākos risinājumus, es domāju, ka tas ir veids, kādā iesaku apsvērt virzību uz priekšu.

 
  
MPphoto
 

  Evelyne Gebhardt, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze! Paldies, ka iekļāvāt Sociāldemokrātu grupu Eiropas Parlamenta iniciatīvā un izskatāt šo jautājumu, jo pilsoņiem tas ir svarīgs.

Šeit ir mans mobilais tālrunis. No daudziem jauniešiem esmu dzirdējusi, ka viņiem ir daudz problēmu saistībā ar vienu vai citu nevilšus noslēgtu līgumu — piemēram, par zvanu toņiem, — piecu, sešu, septiņu, astoņu mēnešu garumā ik mēnesi tiek atskaitīta noteikta naudas summa. Neviens nedodas uz tiesu EUR 5 dēļ, taču, ja to pašu piedzīvo viens miljons pilsoņu un uzņēmums nepiedienīgā veidā iegūst EUR 5 miljonus, rodas negodīga konkurence attiecībā pret tiem konkurentiem Eiropas Savienībā, kas rīkojas pareizi. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai mēs šo jautājumu risinātu.

Taču būtiski ir arī nodrošināt cilvēkiem, jauniešiem, vecākiem, kuri ar to saskaras, tādus juridiskus instrumentus, kas patiesi nostiprinātu to pozīcijas. Laikā, kad Eiropas Savienība kopā attīstās, kad cilvēki iepērkas internetā, ir svarīgi, lai mēs tos veidotu kā pārrobežu instrumentus, lai veicinātu patiesi pareizu to izmantošanu. Tādēļ mana grupa uzskata, ka, lai pārliecinātos, vai tos var izmantot Eiropas Savienībā, noteikti ir jāaplūko tieši grupas prasība, ko paredz šādi instrumenti. Taču, kā arī jūs, komisāres kundze, teicāt — mums šie instrumenti ir jāizstrādā tādā veidā, lai novērstu ASV pieredzētās galējības, piemēram, pašplūsmu, un tā vietā jāpielāgo tie mūsu pašu tiesību sistēmai. Mums pie tā ir jāstrādā, un mēs vēlamies turpināt šī jautājuma izskatīšanu nākamajos mēnešos.

Komisāres kundze! Jūs zināt, ka šajā jautājumā mēs esam jūsu pusē. Kad runa ir par pilsoņu tiesību ievērošanu, mēs — sociāldemokrāti — vienmēr iesaistāmies.

 
  
MPphoto
 

  Andreas Schwab (PPE-DE). (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze! Liels paldies par iespēju piedalīties šajās debatēs. Kuneva kundze! Mani priecē, ka pēc Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu lūguma jūs esat palīdzējusi saņemt no Konkurences ĢD priekšlikumu par kolektīvās atlīdzības prasībām, kurā, pirmkārt, plānots reglamentēt šo jomu atbilstīgi ASV izmantotai praksei, kas jāizstrādā, izmantojot horizontālu pieeju, un nodrošināt ikvienam —  maza un vidēja lieluma uzņēmumiem, patērētājiem, darba ņēmējiem un uzņēmējiem — patiesi vienlīdzīgu attieksmi Eiropas Savienībā. Tas ir svarīgs solis uz priekšu, ko ļoti konstruktīvā un labvēlīgā veidā vēlamies atbalstīt.

Mēs zinām, ka daudzos individuālos gadījumos Kopienas prasība ievērot kolektīvās tiesības, protams, šķiet daudz veiksmīgāka nekā individuālu tiesību ievērošana. Taču mēs joprojām esam pārliecināti, ka labākais kopsavilkuma prasījumu veids, kas patērētājus aizsargā visvairāk, ir nevis kolektīvās atlīdzības prasība, bet gan šādu prasījumu īstenošana valsts līmenī, piemēram, izmantojot prasījumu par atņemšanu, kā paredzēts Vācijas likumā par negodīgas konkurences ierobežošanu, jo viens patērētājs ļoti rūpīgi apsvērs, vai iesniegt kolektīvu prasību par EUR 4,99 lielu summu ar jurista palīdzību vai arī to, ka patiesībā būtu noderīgāk, ja, piemēram, šos prasījumus valsts līmenī pastāvīgi uzraudzītu ombuds un tos īstenotu, izmantojot atbilstošus līdzekļus. Tādējādi, runājot par jautājumu, kā šos abus elementus sasaistīt, es uzskatu, ka mums rūpīgi jāapdomā, kā mēs visefektīvāk varam patērētājiem palīdzēt, jo viņiem bieži vien nav laika doties pie jurista, un tā vietā viņi vēlas atrast palīdzību ātri un vienkārši.

Otrs aspekts, ko uzskatu par svarīgu — un arī šajā jomā jūsu ģenerāldirektorāts ir padarījis ļoti labu darbu —, ir tāds, ka visinteresantākais elements bija diskusija Bavārijas pārstāvniecībā Briselē, kur, atbildot uz jautājumu, vai, izmantojot Eiropas Savienības tiesiskos līdzekļus, mēs vispār varam izslēgt tāda veida kolektīvās atlīdzības prasības, kā ASV, jūsu direktorāta pārstāvis skaidri teica: „Nē, mēs nevaram.” Mūsuprāt, tas nozīmē, ka mēs nedrīkstam pilnībā ignorēt šo modeli. Mums ir jāturpina to apspriest, taču tas jādara ļoti uzmanīgi, un diskusijā ir jāiesaista dalībvalstis un to tiesiskās iespējas, lai galu galā mēs sasniegtu to, ko visi vēlamies, un tas ir reāls Eiropas Savienības modelis, kas ir īpaši pievilcīgs patērētājiem un kas vienlaikus aizsargā maza un vidēja lieluma uzņēmumus.

 
  
MPphoto
 

  Arlene McCarthy (PSE). – Priekšsēdētāja kungs! Es zinu, ka komisāre ir informēta, ka rīt 4 000 patērētāju dosies uz Apvienotās Karalistes Augstāko tiesu, lai pieprasītu kompensāciju par nopietnām alerģiskām reakcijām, hospitalizēšanu un nāvi, ko izraisīja dīvānos un mājsaimniecības precēs izmantota ķimikālija, kas tagad ES ir aizliegta. Par līdzīgiem gadījumiem un traumām ir informējusi Francija, Zviedrija un Polija. Eiropas Savienībā, iespējams, ir vairāki tūkstoši patērētāju, kas šīs toksiskās ķimikālijas dēļ ir guvuši nopietnas traumas.

Es ticu, ka pilsoņi atbalsta Eiropas Savienības iejaukšanos, ja ir redzams, ka tā sniedz patērētājiem reālu palīdzību problēmu risināšanā. Šādos gadījumos īsta palīdzība nozīmē piešķirt tiem tiesības uz kolektīvu darbību ikreiz, kad tiek pirktas preces vai pakalpojumi. Tā mūsu komiteja uzsāka apspriešanu tiešsaistē par Komisijas priekšlikumu par patērētāju tiesībām. Mēs saņēmām daudz atbilžu, daudzās no tām — no uzņēmumiem un patērētājiem — tika uzsvērts, ka ir vajadzīga efektīva pieeja pārrobežu tiesiskās aizsardzības līdzekļiem un atlīdzībai.

Es uzskatu, ka ir pietiekami daudz gadījumu, kas līdzinās piemēram par toksisko dīvānu, kur ir pietiekami daudz pārliecinošu pierādījumu, lai pierādītu, ka ir vajadzīgas dažādas kolektīvās atlīdzības iespējas, ne tikai, lai uzlabotu tiesas pieejamību, bet tikpat daudz, lai atturētu no nelikumīgas vai negodīgas uzņēmējdarbības prakses. Protams, mūsu komiteja vēlas, lai patērētājiem būtu pieeja lētiem, cenas ziņā pieejamiem līdzekļiem, piemēram, ADR, taču es uzskatu, ka šodien notiekošajās debatēs pirmais un svarīgākais ir noteikt praktiskus veidus, kā sniegt reālu palīdzību mūsu patērētājiem un pilsoņiem, lai nodrošinātu, ka viņi noslēdz godīgus darījumus un saņem reālu atlīdzību un reālus tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

 
  
MPphoto
 

  Klaus-Heiner Lehne (PPE-DE). (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vēlos sākt, sakot, ka arī mēs principā atbalstām Eiropas Komisijas priekšlikumu un šo Zaļo grāmatu.

Kā teica iepriekšējie runātāji, nav šaubu, ka pastāv „masu” parādība, kurā lielu cilvēku skaitu piemeklē salīdzinoši nelieli zaudējumi. Individuālie zaudējumi ir mazi, taču, aplūkojot tos kopā, kopējā summa ir liela. Mums ir vajadzīgs instruments šīs problēmas risināšanai. Manuprāt, ir pareizi apsvērt ko šādu.

Turpinot runāt par pozitīvo, es ļoti atzinīgi vērtēju faktu, ka Zaļajā grāmatā Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāts ir licis skaidru uzsvaru uz jautājumu par alternatīvas strīdu izšķiršanas mehānismiem. Tas ļoti atšķiras no Konkurences ģenerāldirektorāta Baltās grāmatas, kura arī tika apspriesta šajā Parlamentā vakar un kurā līdz šim ir pilnībā ignorēta iespēja izmantot mehānismus strīdu izšķiršanai ārpus tiesas. Es domāju, ka Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāts savā Zaļajā grāmatā ir pavirzījies tālāk nekā Konkurences ģenerāldirektorāta locekļi.

Taču vēlos ieviest skaidrību par diviem jautājumiem, kas, manuprāt, noteikti jāuztver kā kritiski komentāri. Pēc dažām minūtēm pusdienlaikā Parlaments pieņems manu ziņojumu par Konkurences ģenerāldirektorāta Balto grāmatu. Ar lielu šī Parlamenta vairākumu mēs pieprasīsim, lai Eiropas Komisija izvēlas horizontālu pieeju šī jautājuma risināšanā.

Mēs nedrīkstam beigās nonākt pie nozaru instrumentiem — viena instrumenta patērētāju aizsardzības jomai, viena instrumenta konkurences tiesību aktiem, vēl viena instrumenta kapitāla tirgum, varbūt vēl kāda instrumenta vides jomai, iespējams kāda instrumenta sociālajām lietām, kuri ir pretrunā viens ar otru, kuri iejaucas dalībvalstu tiesību sistēmās un beigu beigās izraisa juridisku sajukumu, ko neviens praktizējošs speciālists nevar atrisināt. Mēs bieži esam redzējuši šādus piemērus pagātnē. Es tikai domāju par debatēm par profesionālo kvalifikāciju direktīvu, kuru mēs vēlāk arī apvienojām vienotā instrumentā, jo šo sadrumstalotību vairs nebija iespējams kontrolēt. Komisijai šajā jautājumā nevajadzētu vēlreiz pieļaut tādu pašu kļūdu. Tai jau no paša sākuma vajadzētu atbalstīt horizontālu pieeju. Kā pēc pāris minūtēm būs redzams, tā ir skaidra Parlamenta nostāja.

Pēdējā piebilde — es ļoti atzinīgi vērtēju to, ka esam vienojušies, ka nevēlamies izveidot prasību nozari, kuras pamatā ir amerikāņu modelis ar USD 240 miljardus lielu apgrozījumu gadā, no kura beigās peļņu gūst tikai juristi, bet patērētāji nesaņem pilnīgi neko. Mēs vēlamies, lai Eiropas Savienībā būtu patiesa likuma vara, un mēs vēlamies saglabāt mūsu tradicionālo sistēmu un mūsu izpratni par tiesību aktiem.

 
  
MPphoto
 

  Martí Grau i Segú (PSE). (ES) Priekšsēdētāja kungs! Tirgū bez robežām, tādā tirgū, kāda ir Eiropa, ir būtiski, lai papildus veselīgas konkurences nodrošināšanai mēs tikpat aizrautīgi nodrošinātu patērētāju aizsardzību.

Pēdējā pusgadsimta laikā ir kritušas produktu tirdzniecības barjeras, taču šīs barjeras lielākoties joprojām attiecas uz patērētājiem.

Patērētāji bieži vien neziņo par ļaunprātīgu komercdarbību, un to neizskata patērētāju organizācijas, jo pastāv vispārējs viedoklis, ka ir grūti saņemt kompensāciju.

Kolektīvās atlīdzības prasība aiztaupa pūles, ja ir iesaistīts liels cilvēku skaits, un tā sniedz daudz lielāku iespēju panākt vienošanos par kompensāciju. Tā kā Eiropas Savienībā liela daļa ekonomisko darījumu ir pārrobežu darījumi, šīm tiesībām uz kolektīvu darbību nedrīkst noteikt valstiskus ierobežojumus.

Mums ir vajadzīga reāla iniciatīva, kas aptver visu Eiropas Savienību un kurai noteiktā līmenī būtu jāpanāk spēkā esošo valstu sistēmu saskaņošana vai pielāgošana, lai tā būtu efektīva. Izvēles modeļa mērķim jābūt šādam — nodrošināt patērētājiem vienkāršu pieeju sistēmai un izvairīties no pārmērīgām izmaksām un birokrātijas.

Tādēļ es uzskatu, ka mums par prioritāti ir jāpadara alternatīvas strīdu izšķiršanas procedūras, jo tās nodrošina lielāku elastību, kā arī vienkāršotu un lētāku tiesvedību.

 
  
MPphoto
 

  Reinhard Rack (PPE-DE). (DE) Priekšsēdētāja kungs! Šajā Parlamentā pastāv liela vienprātība par to, ka mums jānodrošina patērētājiem labāka aizsardzība īpaši tad, kad nelielu atsevišķiem cilvēkiem radītu zaudējumu gadījumā problēmu rada liels šādu zaudējumu kopējais skaits, jo cilvēki neredz nekādu iespēju iesniegt pamatotu individuālu prasījumu. Jautājums ir, kā organizēt patērētāju aizsardzību un tās uzlabošanu? Šajā sakarā es domāju, ka ir ļoti svarīgi — un es par to ļoti pateicos Komisijai —, lai mēs ļoti apzināti paziņotu, ka vēlamies izskatīt visas alternatīvas un visus šī sarežģītā jautājuma aspektus un tikai pēc rūpīgiem apsvērumiem pieņemtu lēmumu par risinājumiem.

Šajā kontekstā es vēlos pievērsties aspektam, kas vēl nav pieminēts. Mēs jau esam noskaidrojuši — un turpmāk tā var notikt arvien biežāk —, ka daudzām nevalstiskām organizācijām un daudzām patērētāju aizsardzības biedrībām iespēja nokārtot masu prasījumus kļūst par reklāmas materiālu. Šis risks mūsu apsvērumos ir jāiekļauj diezgan apzināti, lai beigās mēs nepalīdzētu tiem, kam mūsu palīdzība nav vajadzīga, un nepamestu nelaimē tos, kuriem mūsu palīdzība ir nepieciešama.

 
  
MPphoto
 

  Meglena Kuneva, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos jums visiem pateikties par vērtīgajiem viedokļiem. Savā ziņā es par tiem visiem esmu informēta, jo mēs punktu pa punktam esam apsprieduši svarīgākās daļas jūsu paustajām bažām un cerībām par kolektīvo atlīdzību prasībām Eiropas Savienībā.

Vēlos vēlreiz atkārtot, ka es pilnīgi atbalstu jūsu nevēlēšanos Eiropas Savienības kultūrā ieviest ASV tipa „kolektīvos tiesas procesus”. Es zinu, ka tās ir vienas no jūsu būtiskākajām raizēm. Kā minēja arī McCarthy kundze, runa ir arī par zaudējumu atlīdzību. Tas jau notiek Apvienotajā Karalistē, taču tam nav nekāda sakara ar to, ko mēs apspriežam, un manis piedāvātajiem turpmākajiem soļiem šajā virzienā.

Šajā saistībā es vēlētos uzsvērt turpmāko. Pārbaude, lai noskaidrotu, vai kolektīvās atlīdzības prasības ir patiešām vajadzīgas — jā, mēs to veicam un mēs turpināsim to darīt pēc Zaļās grāmatas. Konstitucionālo ierobežojumu ievērošana — jā. Izvairīšanās no ASV tipa kolektīvajiem tiesas procesiem — jā. Zaudējumu kompensēšanas nodrošināšana, ietverot visas patērētājam radušās izmaksas, taču vienlaikus izslēdzot jebkādu soda naudu par nodarītiem zaudējumiem — jā, tieši tas mums ir padomā. Atturēšana no neattaisnotām prasībām, kā minēja Rack kungs — jā. Alternatīvas strīdu izšķiršanas shēmu veicināšana — protams, jo tās prasa mazāk laika, ir cenas ziņā pieejamas un vienkāršākas gan patērētājiem, gan uzņēmumiem, kā arī ievēro subsidiaritātes principu.

Ar šiem pāris vārdiem vēlos teikt, ka mēs pilnībā apzināmies grūtības un mēs esam gatavi sastapties ar šiem izaicinājumiem un ierosināt labu priekšlikumu, soli pa solim veidojot vienprātību un ar jums kopīgu izpratni.

Šodien es patiesi novērtēju to, ka mēs visi atzīstam, ka mums ir problēma un ka mēs esam gatavi šo problēmu risināt. Tādēļ šis ir ļoti labs sākumpunkts nākamajam debašu posmam. Tā kā mēs sastopamies ar izaicinājumu, vēlos īpaši uzsvērt Lehne kunga pieminēto — kopēju pieeju, horizontālu pieeju ar komisāri N. Kroes. Starp komisāri N. Kroes un mani, kā arī mūsu atbildīgajiem dienestiem notiek ļoti cieša sadarbība, lai nodrošinātu mūsu iniciatīvu saskaņotību un panāktu sinerģiju.

Saskaņotības princips uzreiz neizslēdz to, ka konkrētām situācijām ir vajadzīgi konkrēti risinājumi. Katrai no abām iniciatīvām ir atšķirīgs centrālais jautājums. Patērētāju Zaļā grāmata attiecas uz atlīdzību par patērētāju aizsardzības tiesību aktu pārkāpšanu, bet konkurences Baltā grāmata attiecas tikai uz konkurences tiesību aktu pārkāpumiem. Vēl viena svarīga abu iniciatīvu atšķirība — lai gan patērētāju Zaļā grāmata attiecas tikai uz atlīdzību patērētājiem, konkurences Baltajā grāmatā ieteiktais atlīdzības mehānisms ir domāts, lai sniegtu labumu gan patērētājiem, gan uzņēmumiem.

Tādējādi mans izaicinājums ir nodrošināt mūsu patērētājiem efektīvu atlīdzību un tādējādi atjaunot viņu uzticību tirgum. No iepriekšējām apspriedēm es zinu, ka Eiropas Parlaments atbalsta mūsu centienus, lai šo mērķi sasniegtu. Ļaujiet man vēlreiz uzsvērt, ka Parlaments kopā ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām būs pārliecināts, ne tikai par to, ka pastāv problēma, bet arī par to, ka pastāv vajadzība un iespēja atrast efektīvu un līdzsvarotu risinājumu Eiropas Savienības mērogā.

Es vēlos jums pateikties par šīm auglīgajām debatēm un jūsu vērtīgajiem viedokļiem, un es ceru uz kopīgu darbu pie šī jautājuma turpmākajos mēnešos.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Debates ir slēgtas.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Ioan Lucian Hămbăşan (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es vēlos atzinīgi novērtēt Eiropas Komisijas centienus uzlabot veidu, kādā patērētāji var izmantot savas tiesības visā Eiropas Savienībā. Zaļajā grāmatā ierosinātās iespējas ir detalizēti jāapspriež. Taču viena lieta, kas jau tagad ir skaidra  — ceturtais risinājums, ar ko ieviestu prasības, kurās patērētājs tiek iekļauts automātiski (opt-out), piedāvājot patērētāju aizsardzības organizācijām daļu no kompensāciju maksājumiem, nav ilgtspējīga (dzīvotspējīga).

Ja mēs vēlamies palielināt patērētāju uzticību iekšējam tirgum, mums ir jāapsver otrā un trešā risinājuma apvienošana. Citiem vārdiem sakot, mums Eiropas Savienībā ir jāizveido valsts izpildvaras iestāžu tīkls, kam būs lielākas pilnvaras efektīvi iejaukties starptautisku (ārvalstu) prasību gadījumos. Turklāt mums ir jāpārskata alternatīvi mehānismi tādu pašreizējo un, ja nepieciešams, jaunu mehānismu ieviešanai, ar ko veicinātu patērētāju tiesību efektīvāku piemērošanu (ievērošanu) arī ārpus tiesām.

Es vēlos beigt, uzsverot, ka mums jānodrošina, lai varam pieņemt horizontālu pieeju attiecībā uz kolektīvās atlīdzības prasību mehānismiem, tādējādi izvairoties no valstu tiesību aktu sadrumstalošanas, un jāizveido viens, visām dalībvalstīm kopējs instruments.

 
  
  

(Sēdi pārtrauca plkst. 11.35 un atsāka plkst. 12.05.)

 
  
  

SĒDI VADA: G. ONESTA
priekšsēdētāja vietnieks

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika