Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2009. gada 26. marts - Strasbūra

8. Kultūras loma Eiropas reģionu attīstībā (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais jautājums ir debates par jautājumu Komisijai (O-0064/2009), uz kuru jāatbild mutiski un ko Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas vārdā uzdeva D. Pack, par kultūras lomu Eiropas reģionu attīstībā (B6-0226/2009).

  Doris Pack, autore. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, mēs tiekamies neierastā laikā, bet jautājums, uz kuru jāatbild mutiski un kuru uzdodu šodien, radās starpgrupā „Dvēsele Eiropai”. Mēs uzskatām, ka saskatām šo dvēseli mūsu vecākajās vienībās – reģionos – kur cilvēki savā starpā sazinās savā īpašajā izloksnē, dialektā vai pat reģionālajā valodā, kur vietējai virtuvei ir sava īpašā garša, kur tirgos pārdod patiesi vietējos augļus un dārzeņus, kur mīt īpašas tautasdziesmas un rodas sevišķas pasakas un mīti, Īsi sakot, tur, kur cilvēki jūtas piederīgi, kur viņi jūtas kā mājās.

Globalizācijas uzvaras gājiens draud ar pārāk lielu standartizāciju un daudzas unikālas lietas izzudīs. Tikai Eiropas brīnišķīgie reģioni var pasargāt šo savdabīgumu un tiem jāvar paļauties uz Eiropas Savienības aizsardzību. Eiropas reģionu bagātīgums un dažādība – tie bieži ir bijuši ienaidnieki, okupēti, sadalīti, kara izpostīti un atkal apvienoti – ir jāsaglabā. Reģioni līdzinās mūsu cilmes šūnām. Eiropas Savienība ir saglabājusi mazo kultūru un tai ir cilvēktiesību saistības arī šajā jomā.

Mūsu īsajām debatēm šodien un rezolūcijai jāmudina Komisija atrast ceļus, kā padarīt reģionu kultūras bagātību redzamāku un dot ES ieguldījumu tās saglabāšanā un pastāvīgā attīstībā. Eiropas kultūras potenciāls jāizmanto stratēģiski. 2009. gadā, kas ir radošuma un inovāciju gads, jēgpilni jāizmanto iespējas integrēt sabiedriskā un valsts sektora idejas un iniciatīvas vietējā un reģiona līmenī.

Vēlos teikt Reģionālās attīstības komitejai, ka mūsu nolūks nav apdraudēt esošo reģionu politiku, mēs tikai vēlamies papildināt tās kultūras dimensiju. Mēs lūdzam arī Komisiju dot savu ieguldījumu.

  Joe Borg, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, vispirms atļaujiet pateikties par iespēju komisāra J. Figeľ vārdā runāt par kultūras vietu mūsu politikās un tās īpašo ieguldījumu Eiropas reģionu un pilsētu attīstībā. Kultūras nozīme Kopienas līmenī tiek ņemta vērā dažādi.

ES kohēzijas politikas kontekstā reģionu un vietējās stratēģijas ir sekmīgi integrējušas kultūru, lai atbalstītu radošumu un veicinātu jauninājumus. Kohēzijas politika, piemēram, atbalsta mūsu kultūras mantojuma aizsardzību, kultūras infrastruktūras un pakalpojumu attīstību, reģiona pievilcības attīstīšanu un tās saikni ar ilgtspējīgu tūrismu, kā arī vietējo ekonomiku atjaunošanos un pārrobežu stratēģiju attīstību.

2007. gadā Komisija uzsāka Eiropas kultūras plānu, kura pirmā pakāpe pašlaik tiek realizēta. Jaunā stratēģiskā pieeja kultūrai izvirza kopējus mērķus, lai stimulētu kultūras ekonomisko, sociālo un politisko vērtību, stiprinot tās nozīmi visdažādākajās lomās. Šajā ietvarā Komisija un dalībvalstis izmanto jaunu, atvērtu sadarbības metodi, lai stiprinātu kopīgos pūliņus jomās, kuras tieši ietekmē vietējās un reģiona attīstības stratēģijas. Tā, piemēram, palīdzēs palielināt radošās un kultūras industrijas potenciālu, jo īpaši MVU, piekļuvi kultūrai un veicinās kultūras profesionāļu mobilitāti.

Izmantojot šīs debates, Komisija drīzumā uzsāks neatkarīgu pētījumu par kultūras devumu vietējā un reģiona ekonomiskajā attīstībā Eiropas reģionu politikas ietvaros. Šī pētījuma rezultāti palīdzēs akcentēt ieguldījumu nozīmi kultūras un radošajās nozarēs un ilustrēs saikni starp šādiem ieguldījumiem, specifiskajiem reģiona attīstības mērķiem un Lisabonas stratēģiju izaugsmei un darbavietām. Pētījums dos ieguldījumu arī Zaļās grāmatas sagatavošanā par kultūras un radošo nozaru potenciālu, kura pašreiz ir tapšanas procesā un kuru Komisija plāno publicēt 2010. gadā.

Komisija regulāri organizē konferences ar vietējo un reģionu pašvaldību pārstāvjiem. Ļaujiet man minēt atvērto durvju dienas, kas katru gadu Briselē pulcina lielu skaitu ieinteresēto pušu pārstāvju, lai diskutētu par plašu jautājumu loku, kas saistīti ar reģionu un kohēzijas politiku. Šajās radošajās darbnīcās vienmēr tiek aplūkoti ar kultūru saistīti aspekti.

Bez tam, arī citu Eiropas politiku kontekstā, piemēram, ES integrētā jūrniecības politika, Komisija cenšas iesaistīt pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus Eiropas bagātā jūrniecības mantojuma izgaismošanā. Nākamā gada maijā Eiropas jūrniecības dienas svinībās Romā ieinteresētās puses cita starpā pētīs saikni starp jūrniecības mantojumu un ilgtspējīgu reģiona tūrismu.

Nobeigumā vēlos minēt Eiropas kultūras forumu, kuru pirmo reizi organizēs Komisija Eiropas Kultūras plāna ietvaros Briselē 29. un 30. septembrī, un kas pulcinās kultūras nozaru un valstu valdību, tostarp vietējo un reģionu pašvaldību, pārstāvjus.

  Manolis Mavrommatis, PPE-DE grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, es vēlos sākt ar atzinīgu vērtējumu iniciatīvai par tik interesantu jautājumu kā kultūras loma Eiropas Savienības reģionu attīstībā. Kultūras mantojums ir svarīgs elements Eiropas tautu identitātē un attīstības vēsturē. Tādēļ tā aizsargāšana un saglabāšana ir sevišķi svarīga jaunās paaudzes izglītošanā un vienlaikus Eiropas identitātes respektēšana. Neatkarīgi no Eiropas, valsts vai vietējās dimensijas, kultūras mantojums ir pamatvērtība Eiropas pilsoņiem. Mēs visi zinām, ka uzmanības centrā ir lielās pilsētas, kurās atrodas visslavenākie muzeji un pieminekļi.

Tomēr Eiropas lauki, kas veido 90 % Eiropas teritorijas, cieš no pamestības un ekonomiskās stagnācijas. Tādēļ Eiropas programmas ar kultūras saturu ievērojami palīdz ekonomiskās aktivitātes veidošanā reģionos. Tā nav tikai darba un nodarbinātības nodrošināšana, tā ir piesaistes punktu radīšana kultūras un vēstures tūrismam, kas dos ieguldījumu šo reģionu ilgtspējīgai attīstībai.

Tādēļ mēs uzskatām, ka kultūra dod tiešu ieguldījumu eiropiešu kultūras izglītības attīstībā un netieši arī ekonomiskajā uzplaukumā, jo īpaši reģionos, kuriem visvairāk nepieciešama uzmanība un attīstība.

  Mary Honeyball, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, esmu pateicīga par iespēju runāt šajās debatēs. Diemžēl mēs to darām ceturtdienas pēcpusdienā, kas nav tik labi apmeklēta, kā varētu vēlēties.

Uzskatu, ka šīs ir ļoti svarīgas debates pašreizējā ekonomikas klimata apstākļos. Mēs jau noklausījāmies diskusiju par kultūru un darbavietām un to, kā kultūras nozares un cilvēki, kas darbojas kultūrā, var stimulēt ekonomiku un patiešām palīdzēt. Nestabilajā laikā, kādā mēs atrodamies šodien, un to mēs jau esam dzirdējuši šajā Parlamentā, ir svarīgi, lai mēs apspriestu šo jautājumu, cik pilnīgi iespējams.

Es atrodos šeit arī tādēļ, ka patiesībā pārstāvu vienu no tām lielajām pilsētām, kuru minēja iepriekšējais runātājs. Kā jūs zināt, Londona ir viens no ES kultūras centriem ar iespaidīgu vēsturi un ļoti plašu piedāvājumu. Tā noteikti ir arī britu kultūras industrijas centrs. Tādēļ uzskatu, ka mans uzdevums šeit ir runāt to cilvēku vārdā, kurus es pārstāvu un cīnīties par darbavietām, kuras situācijai pasliktinoties nereti likvidē pirmās. Tādēļ es augstu vērtēju Komisijas teikto par kultūras nozaru lomu, par to kā mēs gribam saglabāt un veidot tās un par kultūras lomu ekonomikā. Es bieži jūtu, ka ekonomiskā loma tiek ignorēta un mēs par to nerunājam, mēs pat nedomājam par to un piešķiram kultūrai otršķirīgu statusu. Tas ir nepieņemami, jo īpaši tad, kad kultūra var būt ļoti svarīga mūsu valstu un reģionu attīstībā. Ceru, ka viens no šo debašu rezultātiem, ko mēs aizvedīsim uz savām dalībvalstīm un ko iegūs Komisija un Padome, būs mūsu patiesās bažas par to, kā notiek reģionu attīstība, kā mēs to risinām un kultūras lomu tajā.

Kā Pack kundze jau minēja, svarīgs jautājums ir par kultūru dažādību. Uzskatu, ka viena no ES un Eiropas Parlamenta stiprākajām pusēm ir tas, ka mēs visi nākam kopā, tagad jau 27 dalībvalstis un patiesībā esam ļoti dažādi: dažāda iepriekšējā pieredze un kultūras un acīmredzami atšķirīgas valodas. Tas ir tikai sākums. Lai gan pasaule kļūst aizvien mazāka un cilvēki biežāk satiekas, joprojām pastāv šīs ievērojamās atšķirības. Mums šīs atšķirības īpaši jāatzīmē, jo tās ir pamats lietām, par kurām mēs runājam. Mēs visi vēlamies saglabāt savu identitāti un pašizjūtu, un mums tas ir jādara.

Šajā kontekstā mums jāpieņem arī tas, ka uz mūsu kontinentu pārceļas citi cilvēki. Mums ir cilvēki no citām pasaules daļām, no kuriem daudzi jau otrajā vai trešajā paaudzē dzīvo mūsu dalībvalstīs un kuriem ir atšķirīga izcelsme. Uzskatu, ka mums jāpieņem ir arī tas, ka viņi nāk ar savu kultūru, tradīcijām un valodu. Lai gan mēs integrējam viņus un viņi mācās mūsu valodas, viņi tomēr ir ar atšķirīgu identitāti. Šis svarīgais jautājums nav minēts šajās debatēs un es ceru, ka mēs varam to iekļaut, jo īpaši runājot par tādiem jautājumiem kā daudzvalodība, par kuru mēs jau esam daudz runājuši. Šis ir ārkārtīgi svarīgs jautājums un es uzskatu, ka tam vajadzētu piešķirt lielāku uzmanību nekā līdz šim, bet mainīgās Eiropas kontekstā. Tādēļ mums jāsaglabā mūsu esošās kultūras un dažādība un patiesībā jāabsorbē jaunā dažādība, kas ienāk un turpinās ienākt mūsu kontinentā. Visu šo iemeslu dēļ es augstu vērtēju atbalstu, kuru mēs sniedzam kultūrai un kultūras nozarēm, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri pēc manām domām pašreizējā ekonomiskajā klimatā, iespējams, būs mūsu nākotnes mugurkauls. Ja lielas korporācijas un lieli uzņēmumi zaudē cilvēkus, samazina štatus un atlaiž tos no darba, MVU var būt iespēja ieņemt to vietu un radīt darba iespējas tiem, kas var strādāt šajā nozarē.

Tādēļ es ceru, ka mēs visi novērtēsim kultūras lomas nozīmi mūsu sabiedrībā un tie, kas piedalās šajās debatēs, aiznesīs šo vēsti uz savām dalībvalstīm, reģioniem un cilvēkiem, kurus tie pārstāv. Es zinu, ka mums ir labs vēstījums, tādēļ dosimies un izplatīsim to.

  Grażyna Staniszewska, ALDE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, reģioni ir ļoti svarīga vieta kultūras attīstībai. Tur rodas visilglaicīgākās apmaiņas programmas un kopīgi projekti dažādu tradīciju, paražu un sasniegumu jomās. Reģioni stimulē kultūras attīstību un kultūra – svarīgi, pievilcīgi projekti un pasākumi – kļūst par magnētu, kas piesaista ekonomikas investīcijas. Tas ir klasiskā ķēdes reakcija, kuru vislabāk raksturo spožais Eiropas kultūras galvaspilsētu programmas efekts. Ekonomikas atdzīvošanās vienmēr seko pēc kultūras gada notikumiem. To ir sapratušas daudzas Eiropas pilsētas, kuras vēlas piedalīties projektā.

Kultūra ir liela iespēja, jo īpaši teritorijām, kuras ir mazāk attīstītas, bet bagātas ar dabas resursiem vai tūrisma un atpūtas iespējām to ģeogrāfiskā novietojuma dēļ. Tādēļ ir jo sevišķi svarīgi apzināties reģionālo pašvaldību svarīgo lomu un stimulēt to aktivitāti ar īpašām Eiropas Savienības programmām. Es ceru, ka Komisija drīz iesniegs Zaļo grāmatu ar plašu pasākumu koncepciju kultūras jomā, iekļaujot galveno jautājumu par reģionu līmeni.

Dāmas un kungi, ļaujiet man nobeigumā vērst jūsu uzmanību ierosinājumam 2013. gadu pasludināt par Eiropas kaimiņu valodu apguves gadu. Dinamisko reģionu sadarbības attīstību Eiropā bieži traucē problēmas, kas saistītas ar kaimiņvalstu un reģionu valodu un kultūras nezināšanu un nespēju pilnīgi sazināties. Tiešo kaimiņu valodas apguve var būt liels solis uz priekšu abpusējā sapratnē un komunikācijā un tādējādi arī kultūras un ekonomiskās sadarbības stiprināšanā un visas Eiropas Kopienas konsolidēšanā.

  Ryszard Czarnecki, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, uzskatu, ka šajās debatēs ir vērts atcerēties bijušā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Jacques Delors zīmīgos vārdus. Kad viņam pēc Komisijas priekšsēdētāja amata termiņa beigām jautāja, vai viņš kaut ko nožēlo, vai viņam kauktā ir pietrūcis, viņš atzina, ka Eiropas Savienība un Komisija pārāk maz laika ir veltījusi kultūras jautājumiem. Un es domāju, ka šai raksturīgajai paškritikai jākalpo mums par ceļa rādītāju.

Es piekrītu runātājam, kurš runāja par mūsu Parlamenta dīvainajām prioritātēm. Mēs sakām, ka kultūra ir svarīga, ne tikai tādas prioritātes kā iestādes, administrācija un noteikumi. Tas mēs runājam par šīm lietām pirmdien, otrdien, trešdien un ceturtdien no rīta. Tikai debates ceturtdienas pēcpusdienā ir veltītas pamatlietām – kultūrai, kas ir īstais Eiropas vienotības pamats. Ne tikai reģionu kultūra, bet arī valstu kultūra, jo Eiropas mantojums būtībā ir Eiropas nāciju mantojums un tas visvairāk attiecas uz mūsu kultūras mantojumu.

Es priecājos, ka par šo tematu tiek runāts. Es priecājos, jo uzskatu, ka šis jautājums kļūs aizvien nozīmīgāks Parlamenta un arī ES izpildiestāžu, jo īpaši Komisijas un Padomes darbā.

  Věra Flasarová, GUE/NGL grupas vārdā. – (CS) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es pievienojos manas kolēģes Doris Pack jautājuma formulējumam. Uzskatu, ka daudzpusīgs atbalsts Eiropas reģioniem ir ļoti svarīgs. Eiropa gadsimtiem ilgi pastāvēja robežas, kas atdalīja valstis un tautas, veidojot zināmu psiholoģiski nevienam nepiederošu teritoriju. Par laimi, mums ir izdevies ar Šengenas līgumu nojaukt robežas, bet reģioni un pilsētas paliek sadalīti un saglabājas sevišķi psiholoģiskas problēmas, jo katra teritorijas daļa pieder citai pusei. Aizvien vairāk integrētajā Eiropā šīs senās rētas uz kartes un cilvēku prātos dzīst droši, bet lēni. Visātrākais veids, kā sadziedēt tās daudz efektīvāk un praktiskāk nekā visi lejupejošie pasākumi ir atbalstīt pilsoniskās iniciatīvas, kultūras organizāciju un reģionu iestāžu aktivitātes. Reģionu iestādes un vienkāršie cilvēki, kas dzīvo vienā vai otrā teritorijā, vislabāk zina, kas jādara, lai atdzīvinātu reģionu.

Ir daudzi projekti, kuru realizēšana būtu gan solis uz priekšu, gan impulss tālākai darbībai. Es nāku no Ziemeļmorāvijas reģiona, no Silēzijas, kur satiekas Čehijas, Polijas un Slovākijas teritorijas. Un tieši tur, vēsturiskajā Cešinas reģionā, kuru šodien veido Čehijas pilsēta Česki Tešina, un Polijas Cešina ir radīts projekts „Dārzs abos upes krastos”, jo starp abām pilsētām, kuras kādreiz veidoja vienu apdzīvotu vietu, tek upe. Projekts starp abiem upes krastiem veido saikni, kam nav tikai urbāns raksturs, bet arī arhitektūras un pats galvenais kultūras saikni. Abas agrāk homogēnā veseluma daļas jāvieno ar iedzīvotāju kultūras aktivitātēm. Upei starp abām pilsētām un to apkārtnei jākļūst par kultūras apmaiņas un pārklāšanās vietu. Tomēr šādu projektu svarīgs aspekts ir jaunās nodarbinātības iespējas, kas rodas ne tikai to realizēšanas laikā, bet arī pēc tam. Noteikti paplašināsies pakalpojumu sektors, palielinot teritorijas pievilcīgumu, atbalstot tūrisma potenciālu un citus saistītos uzņēmumus. Projekta „Dārzs abos upes krastos” autorus iedvesmoja Francijas pilsētas Strasbūras un Vācijas pilsētas Ķelnes piemērs, kas arī bija tuvi kaimiņi un veidoja dabisku urbānu struktūru. Arī tur Reinas upe plūst caur abām pilsētām. Tas, kas notiek Francijā un Vācijā, var notikt arī Čehijas Republikā un Polijā vai jebkurā citā vietā Eiropā. Centrāleiropā ir daudz šādu piemēru. Kad mēs runājam par kultūras apmaiņu Eiropas attīstības reģionos, prātā nāk tieši šādi projekti.

ES, Komisijai un Eiropas Parlamentam jāatbalsta šāda veida kultūras projekti vairāk kā līdz šim. Pilsonisko iniciatīvu autori bieži sūdzas, ka šos projektus nevajadzīgi kavē sarežģītā birokrātija vai pārāk sarežģītās struktūras attiecīgajās ministrijās un birojos.

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, es vēlos uzdot komisāram divus jautājumus. Pirmais: kas ir kultūra? Un otrais: kāda ir tās saistība ar Eiropas Savienību?

Manā reģionā atrodas vēsturiskā Northamptonšīras grāfiste. Daļa tās kultūras identitātes, vēstures un būtības radusies no vēsturiskās saiknes ar apavu ražošanas industriju. Apavu ražošana šajā novadā sākās 1202. gadā, kad kurpniekmeistars Pēteris bija slavens gandrīz visā valstī. 1452. gadā tiesa noteica cenas un svarus dažādiem tirgotājiem, tai skaitā arī kurpniekiem un Northamptona kļuva par apavu industrijas mītni tajā laikā.

Saskaņā ar 1841. gada tautas skaitīšanas datiem, novadā bija vismaz 1 821 kurpniekmeistari. Novada futbola komandu, Northamptonas futbola klubu joprojām sauc par „kurpniekiem” un Northamptonšīrā joprojām darbojas 34 apavu fabrikas, kas vecākas par 100 gadiem. Man kājās šodien ir Barker firmas kurpes, kas ražotas Earls Barton ciematā brīnišķīgajā Vestminsteras vēlēšanu apgabalā Daventrijā. Mums ir muzejs un kultūras pasākumi, kas saistīti ar apavu ražošanas industriju, un tas viss radās pirms Eiropas Savienības.

Es pilnībā saprotu kultūras lomu valstu reģionos, bet mani interesē, vai un kā Eiropas Savienība var palīdzēt mums šajās lietās. Un kas ir Eiropas reģioni? Es uzskatu, ka kultūrai jāļauj attīstīties Eiropas reģionos, kā tas ir bijis vienmēr – lokāli, organiski un nevis centralizēti valdības vadībā.

  Vittorio Prodi (ALDE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi, paldies par iespēju uzstāties. Es vēlos nedaudz paplašināt mūsu skatījumu un ielūkoties nākotnē, ne tikai pagātnē. Mēs esam situācijā, kur redzam, ka izaugsme vienmēr nevar būt nepārtraukta, to drīzāk nosaka dabas resursu ierobežotais raksturs un zemes ierobežotās iespējas absorbēt un metabolizēt mūsu atkritumus. Mēs vairs nevaram balstīt savus uzskatus tikai uz materiālo izaugsmi, kas ir mūsu attīstības jēdziens – tā vietā mums jāaplūko attīstība, vairāk pievēršoties dzīves kvalitātei: mums būtībā jādematerializē mūsu sabiedrība.

No šī skatupunkta reģioni ir vienlīdz svarīgi ar savu kultūras bagātību, kas nozīme to dzīves kvalitātes bagātību, kas ir ļoti svarīga tādos laikos kā šobrīd, kad mums pilnībā jāmaina savs dzīvesveids. Šajā dematerializācijas kontekstā ļoti svarīga ir reģiona bagātība tā dzīves kvalitātes ziņā, es pat teiktu, ka tā ir absolūti neatņemama.

Tādēļ gribu virzīt gan Komisiju, gan Parlamentu uz izpratni par izmaiņām dzīvesveidā, kas mums jāveic, uz mūsu sabiedrību dematerializāciju un tādējādi uz kultūras darbu, kas kļūs neaizstājams, jo mums ar nemateriālu bagātību jāaizstāj materiālie līdzekļi. Tādēļ mums ir jāmēģina saprast un saglabāt reģiona pieredzi, pirms to iznīcina pārraudzības ķēde.

Šī iemesla dēļ es aicinu turpināt šīs debates, jo tās ir tik svarīgas un tādēļ, ka mums vienkārši ir jāmaina mūsu dzīves veids.

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, kultūras skaistums rodas tās reģionālajā un vietējā dažādībā, kas mainās, attīstoties sabiedrībai. Reģionu kultūras, kas dziļi sakņojas tradīcijās, veido stipru pamatu valstu kultūrām un to daudzajām variācijām. To formas daudzkrāsainība un izteiksmīgums piesaista un sniedz māksliniecisko stimulu, pieredzi, emocijas un stiprina vietējās sabiedrības saiknes.

Reģionu kultūras atstumj sānis profesionālie mākslinieki, kas tajās rod iedvesmu. Bieži tiek uzskatīts, ka reģionu kultūrai jābūt amatieru kustībai, kamēr profesionāļu kustībai jāsniedz liels finanšu atbalsts. Tas ir pamatā tendencei, kas novērojama arī ES, finansēt lielus un dārgus projektus, tostarp arī starptautiskus projektus, kas iesaista profesionālus māksliniekus no dažādām valstīm. Reģionu un vietējās kultūras pakāpeniski mirst, un daudzas to izpausmes formas, nozares un radošās prasmes izzūd.

Šodien mēs varam runāt par tradicionālo un tautas kultūru vēsturiski neattīstītos reģionos, bet nav daudz liecību par to pastāvēšanu attīstības reģionos. Tādēļ ir nepieciešams steidzami radīt pētniecības programmu, lai dokumentētu reģionu kultūras aizsardzību un attīstību visās tās garīgajās un mākslinieciskajās izpausmēs. Šīs izpausmes detalizētāk minētas manā grozījumā rezolūcijai, kuru mēs apspriežam. Ceru, ka tas saņems arī deputātu atbalstu.

  Pál Schmitt (PPE-DE). – (HU) Kultūra rada gan intelektuālas, gan materiālas vērtības. Kultūras un radošās nozares nodarbina miljoniem cilvēku visā Eiropā filmu veidošanā, grāmatu izdošanā, mūzikas komponēšanā un publicēšanā, ko bieži sauc par mūzikas industriju un ko uzskata par visdinamiskāk augošo nozari.

Nav nejaušība, ka vissekmīgākās un populārākās ES iniciatīvas ir cieši saistītas ar kultūru. Eiropas mākslas kolekciju apmaiņas programmā publika Budapeštā pašlaik var aplūkot nepārspējamu Gistava Moro un Alfona Muha izstādi ievērojamā muzejā.

Cita iniciatīva ir Eiropas kultūras galvaspilsētu programma, kura izceļ un popularizē ne tikai pilsētas, bet veselus reģionus. Pēc nepilna gada, 2010. gadā šo titulu nesīs maz zināma pilsētiņa Pēča Ungārijas dienvidu daļā, kur simtiem tūkstošu tūristu, kas ieradīsies šajā reģionā, stimulēs visa reģiona izaugsmi.

Esmu pārliecināts, ka ar kultūras starpniecību ES var tuvināties tās iedzīvotājiem un satuvināt tos savā starpā. Runājot par Eiropas Savienības reģionu identitāti, pats par sevi saprotams, ka mēs domājam kultūru. Es ceru, ka periodā, kas sekos Lisabonas stratēģijai, būs vēl vairāk iniciatīvu un kultūrai un izglītībai pieejamu resursu nekā pašlaik. Modernas, uz zināšanām balstītas sabiedrības ekonomikas dzinējspēks ir radošs un oriģināls gars, citiem vārdiem sakot, jauninājumi un radošums.

  Bernd Posselt (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, pirms trīsdesmit gadiem es biju šeit, Strasbūrā, kad tieši ievēlētais Eiropas Parlaments sanāca pirmo reizi. Vecākā deputāte bija Louise Weiss, kuras vārdā tika nosaukta šī ēka, kas pati ir izcils Eiropas kultūras paraugs. Viņas runa bija Eiropas Parlamenta intelektuālais pamatdokuments. Toreiz viņa runāja par to, ka mums vajag eiropiešus, kurus vieno kopējs kultūras pamats.

Šī Eiropas kultūra nav nekas jauns, kā daudzi uzskata, bet tā ir no jauna atklāta kultūra, kas ir daudz vecāka kā nāciju valstis, Heaton-Harris kungs. Robežas, vismaz uz kontinenta lielākoties ir diezgan mākslīgas. Kultūra dziļi sakņojas reģionos, kurus bieži sadala mākslīgas robežas un reģionu kultūrai ir milzīga nozīme kā saiknei starp tautām. Viena no ievērojamākajām personībām kultūrā bija Bohēmijas meža dzejnieks Adalberts Štifters, kurš darbojās Bavārijā, Augšaustrijā un Bohēmijā un vienoja Čehijas un Vācijas tautas. Šī tradīcija jāsaglabā – kultūra, kuru iznīcina nacionālisms un pārcelšanās, minoritāšu kultūra, reģionu kultūra, Eiropas reģionu kultūra, kas šķērso robežas un jo īpaši dažādība, kuru mēs spēsim saglabāt tikai kopā.

Dižais Bavārijas eiropietis Francis Jozefs Štrauss reiz teica, ka mēs tikai tad paliksim bavārieši, baski, vācieši vai briti, ja vienlaikus kļūsim par eiropiešiem, Eiropai esot nevis centralizējošam faktoram, bet kopējam patvērumam no globalizācijas un standartizācijas lietus.

  Iosif Matula (PPE-DE) . – (RO) Eiropas Savienības projekts, kuru drīzāk uzskata par ekonomiskas integrācijas mehānismu, ir daudz parādā par „cementu” ko veido Eiropas kultūra. Tajā pašā laikā viens no šajā sasaukumā izveidotā Eiropas kultūras plāna mērķiem ir dažādības veicināšana kopā ar kultūras veicināšanu kā ekonomiskās izaugsmes līdzekli un ietverot to attiecībās ar trešajām valstīm.

Kultūra jāaplūko no nedaudz atšķirīga skatupunkta, ja mēs uzskatām, ka šī nozare rada lielāku bagātību kā, piemēram, ķīmiskā rūpniecība, kas dod iztiku miljoniem strādājošo.

Šī nozare var dot ieguldījumu nelabvēlīgo reģionu attīstībā ar grantiem kultūras sadarbības projektiem mākslas un kultūras jomā. Piemēram, Rumānija ir apliecinājusi, ka tā var realizēt liela mēroga projektus sadarbībā ar reģioniem programmā „Sibiu, 2007. gada Eiropas kultūras galvaspilsēta”, kam bija liela ekonomiskā ietekme uz teritoriju.

Tajā pašā laikā mums jāstimulē programmas, kas veicina pārrobežu kultūras nozarē strādājošo mobilitāti un starpvalstu kultūras un mākslas pasākumu veidošanu.

Es runāju par šiem jautājumiem kā Parlamenta Kultūras un izglītības komitejas un Reģionālās attīstības komitejas loceklis, kā arī bijušais Eiropas robežas reģiona priekšsēdētājs.

  Zbigniew Zaleski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Cilvēkiem jāēd, jāpārvietojas un ir vajadzīgs patvērums no aukstuma vai lietus. Tie ir ražošanas un tirdzniecības elementi, kas kalpo cilvēka pamatvajadzībām. Tomēr dakšiņas, ar kuru mēs ēdam, mūsu velosipēda vai mājas jumta izskatam nav nekāda sakara ar ekonomiku, tā ir kultūras izpausme. Cilvēkiem ir garīga nepieciešamība radīt radīšanas pēc. Viņi lepojas ar savu darbu, kad tie, kas aplūko vai pieskaras šim darbam, pauž savu atzinību un tādēļ jūtas labāk. Svarīgi ir tas, ka kultūras dažādību bieži saista ar reģioniem. Mums nekas nevajadzētu unificēt reģionus un to kultūru, mums patiešām būtu jāatbalsta šī dažādība. Kultūra ir reģionu dvēseles izpausme. ES būtu visneinteresantākā vieta pasaulē bez kultūras bagātībām, kas tai pieder šodien. Kultūras saglabāšana ir dārga, un mūsu loma ir atbalstīt kultūru. Bez tās Eiropas Savienībā nebūs ne ekonomikas, ne laimīgu cilvēku.

  Ewa Tomaszewska (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas kultūras bagātība nāk no tās reģionu lielās dažādības. Šī dažādība ir jāaizsargā. Konjakovas mežģīnes ir pavisam atšķirīgas no Briges mežģīnēm. Sajaukums, kuru rada pavirša kultūras ideju reproducēšana, noved pie noplicināšanas. Mums jāsaglabā visu kultūras formu un izpausmju dažādība, tostarp daudzvalodība un materiālā kultūra, jo dažādība ir mūsu identitāte, tā kalpo par radošas attīstības un bagātinošas sadarbības avotu. Tā rada arī mērķi kultūras tūrismam. Reģionu kultūrai ir nepieciešams atbalsts un aizsardzība. Es vēlos lūgt Eiropas Komisiju veidot programmu šim nolūkam.

  Janusz Onyszkiewicz (ALDE). - (PL) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas Savienības moto ir „Vienotība dažādībā”. Šī dažādība padara visu ES ārkārtīgi pievilcīgu un tas nozīmē, ka mēs esam ļoti atšķirīgi no tādām valstīm kā Amerikas Savienotās Valstis. Kultūras dažādība cita starpā balstās uz mūsu reģionu kultūru milzīgo dažādību, kas padara šos reģionus un visas valstis ļoti pievilcīgas tūristiem. Tās ir pievilcīgas mums, eiropiešiem un arī ļoti pievilcīgas citiem, kas var braukt uz Eiropu apskatīt, piedzīvot un novērtēt šo neparasto dažādību.

Tādējādi reģionu kultūra jāatbalsta kaut vai šī iemesla dēļ. Bet mums arī jāatceras, ka reģionu kultūra ir tilts, kas reģionos dzīvojošajiem cilvēkiem dod iespēju piedalīties augstajā kultūrā. Bez tās ir grūti runāt par konkrētu kultūras modeļu un to uztveres harmonizēšanu un popularizēšanu.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas vienotības panākšana, saglabājot tās dažādību, identitāti un kultūras mantojumu ir mūsu Kopienas lielā vērtība. Atsevišķas nācijas, reģioni un dažādas vietējās kopienas kultivē un attīsta savu kultūru un tradīcijas un ienes šo mantojumu vienotā Eiropā. Tās dalās savā kultūrā ar citiem reģioniem un apmaiņā uzzina par citu panākumiem un sasniegumiem. Tas kaut ko dod citiem un kaut ko gūst no citiem.

Lai saglabātu kultūras mantojumu reģionos un mazākās teritorijās, ir svarīgi, lai būtu pieejams finansējums no ES budžeta. Tie, kas baidījās, ka pēc integrācijas zaudē savu kultūru un identitāti, saprot, ka pareizs ir pretējais – ka ES atbalsta reģionu, tautas un vietējo kultūru.

  Christopher Beazley (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, vēlos atbalstīt savu kolēģi Zaleski kungu.

Kāds reiz teicis: „Kad dzirdu vārdu „kultūra”, es sniedzos pēc revolvera.” Domāju, ka Eiropas Parlaments, tāpat kā mūsu valstu valdības un parlamenti, šodien nepietiekami novērtē izglītības un kultūras nozīmi. Mēs vienmēr esam kaudzes apakšā.

Saka, ka „rokas, kas šūpo šūpuli, ir rokas, kas valda pār pasauli.” Es domāju, un tas ir tikai mans personīgais viedoklis, ka Grieķija bija Eiropas civilizācijas šūpulis. Viens vai divi angļi – Lords Bairons un citi – izdarīja noteiktas lietas. Varbūt komisārs J. Borg no Maltas, Georga krusta valsts, varētu atbildēt uz jautājumu: kāpēc mēs nevaram tērēt nedaudz vairāk naudas mūsu civilizācijas kultūras nākotnes atbalstam? Mēs tērējam nezinu cik miljardu miljardus eiro par šo, to un vēl kaut ko, bet lūdzu – mūzikai, dzejai, vēsturei, harmonijai. Dodiet mums iespēju!

  Joe Borg, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, vēlos pateikties godājamajiem deputātiem par daudzajiem jautājumiem, kurus viņi uzdeva. Es noteikti nodošu jūsu jautājumu un paustās bažas komisāram J. Figeľ. Tomēr es vēlos pateikt dažas vispārējas lietas un reakcijas.

Pack kundze runāja par likumu harmonizēšanu Eiropas līmenī un tās ietekmi uz reģionu dažādību. Vēlos norādīt, ka harmonizācija Eiropas līmenī ir nepieciešama, lai nodrošinātu vienādu spēles laukumu visā Eiropas Savienībā, lai tās pilsoņi var pilnībā gūt labumu no vienota iekšējā tirgus. Tomēr tas nenozīmē, ka harmonizācija novedīs pie kultūras dažādības mazināšanās. Tas bija arī Eiropas Starpkultūru dialoga gada rezultāts..

Bez tam, Komisija ar reģionālās politikas palīdzību veicina kultūras dažādību un gan tieši, gan netieši investē kultūrā, iesaistot reģionu pašvaldības un ieinteresētās puses. Vairākās politikas jomās Komisija cenšas veicināt dažādību un ņem vērā reģionu specifiku Eiropas Savienībā.

Jautājumā par kultūru, ekonomisko krīzi un kopējo devumu izaugsmē un darbavietu daudzumā, ļaujiet man atgādināt, ka Komisija šogad veic pētījumu, lai analizētu kultūras dimensijas integrēšanu reģionu attīstības stratēģijās 2007. – 2013.gadam. Pētījuma rezultāti akcentēs investīciju nozīmi kultūras sektorā, tostarp kultūras un radošajās nozarēs un uzvērs saikni starp šādām investīcijām, specifiskajiem reģiona attīstības mērķiem un Lisabonas stratēģiju.

Par Zaļo grāmatu vēlos jūs informēt, kā jau sākumā minēju, ka šis politikas dokuments tiks publicēts 2010. gada pirmajā ceturksnī un tā mērķis ir uzsākt atklātu konsultāciju procedūru. Tai ir trīs galvenie mērķi. Pirmkārt, virzīt stratēģiskāku pieeju. Otrkārt, atvērt Eiropas kultūras un radošo nozaru potenciālu un treškārt, veicināt stratēģiju izstrādāšanu, kas vērstas uz labākas saiknes veidošanu starp kultūras un radošajām nozarēm un citām ekonomikas nozarēm, tādējādi saistot kultūru un radošumu ar jauninājumiem un plašāku ekonomiku. Šajā kontekstā, protams, pilnībā tiks ņemta vērā reģiona dimensija.

Nobeigumā atgādināšu Posselt kunga teikto, ka kultūru bieži iznīcina nacionālisms. Eiropas Savienība to noteikti nedara: tā stingri tic un atbalsta vienotību un dažādību.

  Priekšsēdētāja. Es esmu saņēmusi trīs rezolūciju priekšlikumus, kas iesniegti saskaņā ar Reglamenta 108. panta 5. punktu.

Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks nākamajā sesijas sanāksmē.