Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B6-0163/2009

Debates :

PV 01/04/2009 - 13
CRE 01/04/2009 - 13

Balsojumi :

PV 02/04/2009 - 9.23
CRE 02/04/2009 - 9.23

Pieņemtie teksti :


Debates
Trešdiena, 2009. gada 1. aprīlis - Brisele Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

13. Starptautisku sarunu sākšana, lai pieņemtu starptautisku līgumu par Arktikas reģiona aizsardzību (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. – Nākamais punkts ir Padomes un Komisijas paziņojumi par starptautisku sarunu sākšanu, lai pieņemtu starptautisku līgumu par Arktikas reģiona aizsardzību.

 
  
MPphoto
 

  Alexandr Vondra, Padomes priekšsēdētājs. Priekšsēdētājas kundze, kā mēs visi zinām un ik dienas varam lasīt, Arktikas nozīmīgums pieaug, un tā pelnījusi lielāku uzmanību arī no Eiropas Savienības puses.

Tas tika uzsvērts oktobrī pieņemtajā Parlamenta rezolūcijā. Es atzinīgi vērtēju izdevību šovakar izskatīt šo jautājumu, kas, kā es zinu, jums ir sevišķi svarīgs.

Tikai trijām ES dalībvalstīm pieder teritorijas Arktikas reģionā. Tomēr sekas, ko izraisa klimata pārmaiņas un cilvēka darbība Arktikas reģionā plešas tālu aiz pašas Arktikas robežām. Tam, kas notiek Arktikā, ir ievērojama ietekme uz ES kopumā. Līdz šim Eiropas Savienībā bija tendence jautājumus, kas skar Arktiku, risināt nozaru politikas virzienu kontekstā, piemēram, jūras politikas vai cīņas pret klimata pārmaiņām kontekstā. Lai arī sadarbība jaunās Ziemeļu dimensijas ietvaros aptver Eiropas arktiskos reģionus, Eiropas Savienība nav izstrādājusi plašu Arktikas politiku, kas apkopotu visas atbilstīgās atsevišķās politikas jomas.

Tas tagad mainās. Pērn martā Augstais pārstāvis X. Solana un komisāre B. Ferrero-Waldner Eiropadomei iesniedza kopēju ziņojumu par klimata pārmaiņām un starptautisko drošību. Šajā ziņojumā uzsvērtas jaunās stratēģiskās intereses arktiskajā reģionā. Tajā pievērsta uzmanība vides pārmaiņu tālejošajām sekām Arktikā un atzīts, ka tās var ietekmēt starptautisko stabilitāti un Eiropas Savienības drošības intereses.

Ziņojumā aicināts izstrādāt konkrētu ES Arktikas politiku, kas pamatotos uz reģiona augošo ģeostratēģisko nozīmīgumu, ņemot vērā tādus jautājumus kā piekļuvi dabas resursiem un iespējamo jaunu tirdzniecības maršrutu atklāšanu.

Komisija pēc tam pērnā gada novembrī sniedza paziņojumu par ES un Arktikas reģionu. Tajā izskatītas reģiona dažādās stratēģiskās problēmas un ierosināti konkrēti pasākumi trīs galvenajās jomās: Arktikas aizsardzība un saglabāšana, sadarbojoties ar tās iedzīvotājiem; resursu ilgtspējīga izmantošana un Arktikas daudzpusējās pārvaldības nostiprināšana. Šis pēdējais punkts bija ietverts pērnā gada oktobra rezolūcijā.

Savā paziņojumā Komisija īpaši ierosināja kā vienu no savas politikas mērķiem, ka ES būtu jārīkojas, lai, pamatojoties uz ANO Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS), atbalstītu sadarbības sistēmas turpmāku attīstību Arktikas pārvaldības jomā, un atbalstīja jau esošo pienākumu pilnīgu izpildi, nevis jaunu juridisku instrumentu ieviešanu. Tas ir viens no šā paziņojuma galvenajiem elementiem.

Savā secinājumā pērnā gada decembrī Padome paziņojumam deva skaidru atzinīgu vērtējumu un uzskatīja, ka tas ir nākotnes ES Arktikas politikas pirmais slānis.

Padome bija vienisprātis ar Komisiju, ka ES jācenšas saglabāt Arktiku sadarbībā ar tās iedzīvotājiem un ka tai jārisina Arktikas problēmas sistemātiski un saskaņoti. Tā uzskatīja, ka ES mērķus var sasniegt tikai ciešā sadarbībā ar visām Arktikas partnervalstīm, teritorijām un kopienām, un atzīmēja arī reģiona starpvaldību sadarbību.

Tā arī atzinīgi vērtēja Komisijas nodomu lūgt pastāvīgā novērotāja statusu, lai pārstāvētu Eiropas Kopienu Arktikas Padomē. Padome sevišķi uzsvēra daudzpusējās sadarbības nozīmi saskaņā ar atbilstīgajām starptautiskajām konvencijām un jo īpaši uzsvēra UNCLOS.

Saskaņā ar Komisijas paziņojumu tā nepauda atbalstu konkrētajai domai par starptautisku līgumu.

Uz šīs nostājas pamata Padome tagad turpina darbu pie Komisijas paziņojumā izklāstītā rīcības priekšlikuma detaļām. Es ceru, ka no tā, ko es šodien teicu, ir skaidrs, ka Padome pret šo jautājumu izturas ļoti nopietni.

Mēs pilnībā atzīstam Arktikas reģiona augošo stratēģisko nozīmi. Mēs piekrītam, ka Eiropas Savienībai jābūt vispusīgai un saskaņotai politikai. Padome noteikti pilnībā informēs šo Parlamentu par turpmāko attīstību un ir pateicīga par jūsu neatslābstošo interesi par šo tematu.

 
  
MPphoto
 

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze, es gribētu pateikties Parlamentam par tā interesi par Arktiku un arī pateikt, cik augsti mēs vērtējam jūsu pērnā gada oktobra rezolūciju par Arktikas pārvaldību. Tā deva politisku stimulu Komisijas pašas darbam pie jau minētā paziņojuma „ES un Arktikas reģions”, kas tika pieņemts pērnā gada novembrī.

Tagad, kādēļ tas ir tik svarīgi? Mēs pievienojamies jūsu bažām, ka Arktikas reģions pelnījis starptautisku uzmanību kā nekad agrāk. Zinātniskie dati rāda, ka klimata pārmaiņas Arktikā notiek daudz straujāk nekā pārējā pasaulē. Tikai pēdējos sešos gados vien ledus sega Ziemeļpola tuvumā zaudējusi līdz pusei no sava biezuma un varbūt ir jau pāri tam punktam, pēc kura pārmaiņas kļūst neatgriezeniskas. Tas ir skaidrs brīdinājuma signāls, kuru neievērot būtu muļķīgi. Arktikas radikālās pārvērtības atstāj ietekmi uz tās cilvēkiem, tās ainavu un tās dzīvo dabu — uz sauszemes un jūrā.

Tāpēc ir pienācis laiks rīkoties. Tāpēc mēs pieņēmām paziņojumu, kas ir pirmais solis pretim ES Arktikas politikai, ieliekot pamatus vispusīgākai pieejai. Paziņojumā uzmanība koncentrēta uz trim plašiem mērķiem: Arktikas aizsargāšana un saglabāšana, pilnībā sadarbojoties ar tās iedzīvotājiem; resursu ilgtspējīgas izmantošanas veicināšana un daudzpusējās pārvaldības pastiprināšana.

Ierosinājumi paziņojumā ir Komisijas veiktās ļoti pamatīgās analīzes rezultāts. Tajā bija iekļautas apspriešanās ar visām galvenajām Arktikas reģiona ieinteresētajām pusēm, tostarp gan tām Arktikas reģiona valstīm, kas ir ES dalībvalstis, gan tām, kas nav ES. Tas vēl nepieciešamāk bija tāpēc, ka daudzām ES darbībām un galvenajiem globāla mēroga attīstības aspektiem, piemēram, integrētajai jūrniecības politikai vai klimata pārmaiņām, ir ietekme uz Arktiku.

Tā, pamatojoties uz šīm diskusijām un ņemot vērā šodienas diskusijai iesniegto rezolūcijas priekšlikumu, ļaujiet man uzsvērt, ka Arktikas reģions atšķiras no Antarktikas virknē galveno aspektu. Atšķirībā no Antarktikas, kas ir plašs, neapdzīvots kontinents, kuru apskalo okeāns, Arktika ir jūras teritorija, kuru aptver apdzīvota sauszeme, kas pieder suverēnām valstīm.

Diemžēl doma izveidot saistošu tiesisko režīmu, kas būtu īpaši izplānots Arktikai, ir sarežģīta, jo neviena no piecām Ziemeļu ledus okeāna piekrastes valstīm — ne Dānija, ne Norvēģija, ne Kanāda, ne Krievija, ne Amerikas Savienotās Valstis — nav par šādu režīmu. Tāpēc es baidos, ka šāds priekšlikums šajā fāzē būtu ne vien neefektīvs, bet varētu izrādīties, ka tas nāk par sliktu ES nozīmīgumam un uzticamībai vispārējā Arktikas sadarbībā. Nevis pūliņu paplašināšana šajā jautājumā, bet gan lielākas daudzpusējās sadarbības veidošana un esošo juridisko instrumentu labāka izmantošana labāk kalpos ES interesēm un mērķiem.

ANO Jūras tiesību konvencija (UNCLOS) un citas vispārējās konvencijas jau veido plašu starptautisko tiesisko sistēmu. UNCLOS ir arī pamats strīdu, tostarp jūras robežu noteikšanas, nokārtošanai. Mēs gribam redzēt, ka šīs konvencijas tiek pilnībā īstenotas un, kas ir ļoti svarīgi, pielāgotas Arktikas īpatnībām. Piemēram, mēs ierosinām normatīvo regulējumu ilgtspējīgai zivsaimniecības pārvaldībai, kur platības un sugas vēl nav ietvertas citos instrumentos.

Otrkārt, mēs strādāsim cieši kopā ar Starptautisko jūrniecības organizāciju, izstrādājot un pastiprinot stingrus starptautiskos standartus drošākai kuģošanai Arktikā, ievērojot cilvēku drošību un vides ilgtspējību. Tas nozīmē vai nu esošo tiesību aktu paplašināšanu, vai jaunu tiesību aktu pieņemšanu.

Treškārt, mēs gribam arī aizstāvēt starptautiski atzīto kuģošanas brīvības principu un miermīlīgas caurbraukšanas tiesības. Piekrastes valstīm jāizvairās no diskriminējošas rīcības attiecībā uz kuģošanas noteikumiem. Jebkuri pasākumi jāpiemēro pilnā saskaņā ar starptautiskajām jūras tiesībām.

Ceturtkārt, nav reālistiski ierosināt starptautisku moratoriju uz Arktikas resursu ieguvi. Lielākā daļa novērtēto minerālu, naftas un gāzes krājumu ir vai nu Arktikas reģiona valstu suverēnajā teritorijā, vai to ekskluzīvajā ekonomikas zonā, un dažām no tām ir tālejoši plāni turpmākajai izpētes darbībai. Tomēr mēs uzstājam, ka Arktikas resursu ieguvē un izmantošanā vienmēr stingri jāievēro augstākie iespējamie vides un ilgtspējības standarti.

Mēs pievienojamies Parlamenta bažām par rīcības steidzamību šajā reģionā, un mūsu paziņojumā izvirzīta saprātīgu un konkrētu priekšlikumu pakete. Pamatojoties uz to, mēs ceram uz sadarbības turpināšanos ar jums, jo mēs izstrādājam ES Arktikas politiku.

Vienmēr paturēsim acīs mūsu kopējo mērķi un strādāsim kopā ar Arktikas reģiona valstīm un starptautisko sabiedrību, lai atrastu labāko un efektīvāko veidu, kā nākotnes paaudzēm saglabāt un aizsargāt Arktiku.

 
  
MPphoto
 

  Anders Wijkman, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, es esmu piedalījies virknē sanāksmju Arktikas reģionā, kas ļoti koncentrējas uz klimata pārmaiņām.

Parasti pirmā diena šādās sanāksmēs veltīta globālās sasilšanas nopietnajai ietekmei uz reģionu, tā dzīvo dabu, tā cilvēku iztikas līdzekļiem un tā tālāk. Otrā diena ļoti bieži veltīta izdevībām ģeoloģiskās ekspluatācijas ziņā. Pretruna kaut kādā mērā. Es izteiktu domu, ka strauja ģeoloģisko resursu ekspluatācija, protams, būtu saistīta ar ļoti nopietniem riskiem.

Es piekrītu, ka nevar vilkt tiešu paralēli starp Arktiku un Antarktiku — es tur esmu vienisprātis ar komisāri. Tajā pašā laikā, tā kā mums nav piesardzīga, ilgtspējīga vides režīma tāda veida darbībām, kādas tagad valstis šajā reģionā pēta, es domāju, ka šī rezolūcija sūta ļoti svarīgu signālu: esiet uzmanīgi. Tas, ka visas politiskās grupas to atbalsta, es domāju, ir nozīmīgs.

Mēs uzskaitām trīs alternatīvus turpmākos ceļus: viens, starptautisks līgums ar, protams, īpašiem noteikumiem šim reģionam salīdzinājumā ar Antarktiku; divi, moratorijs, gaidot gan jaunos zinātniskos pētījumus un labāku izpratni par reģionu un tā ievainojamību vai jutīgumu, gan arī to daudzo enerģētikas alternatīvu rezultātus, kuras tagad tiek attīstītas aizvien intensīvāk. Varbūt nākotnē mums vispār nevajadzēs šos fosilos krājumus.

Tā es domāju, ka, pat ja kolēģi šajā Parlamentā varētu nebūt vienisprātis par visatbildīgāko turpmāko ceļu, manuprāt, ir ļoti nozīmīgi, ka mēs visi atbalstām šo rezolūciju. Es gribu uzsvērt, ka mēs gribam ne tikai pastiprināt daudzpusējo sadarbību un dialogu; mēs gribam nodrošināt, ka tiek aizsargāta vides drošība un cilvēku iztikas līdzekļi.

 
  
  

SĒDI VADA: L. COCILOVO
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 

  Véronique De Keyser, PSE grupas vārdā.(FR) Priekšsēdētāja kungs, es gribētu jums ātri atgādināt to, kas notiek Arktikā, lai ikviens saprastu, kas šajās debatēs ir likts uz spēles. Ziemeļpola tuvumā globālā sasilšana saasina vēlēšanos kontrolēt reģiona dabas bagātības. Ledus kušana atvieglinās, kā jūs teicāt, milzīgo naftas un gāzes krājumu izmantošanu un kuģojama ūdensceļa atklāšanu starp Austrumiem un Rietumiem, kas kravas kuģiem ietaupīs tūkstošiem kilometru, bet diemžēl izrādīsies postošs videi.

Piecu robežvalstu — Kanādas, Dānijas, Krievijas, Amerikas Savienoto Valstu un Norvēģijas — pretenzijas uz suverenitāti pār reģionu noved pie acīmredzama saspīlējuma. Kanādas ārlietu ministrs šonedēļ paziņoja, ka Kanādas suverenitāte pār Arktikas zemēm un ūdeņiem ir sena, labi iesakņojusies un pamatojas uz vēsturiskām tiesībām. Viņš teica, ka Kanādas valdība apņemtos arī palielināt politisko uzraudzību un militāro klātbūtni Kanādas arktiskajos ūdeņos.

Šie vārdi ir kā atbalss Kremļa paziņojumam par tā nodomu izvietot militāros spēkus Arktikā, lai aizsargātu savas intereses. Līdz šim regulējumu šim stratēģiskajam reģionam deva 1982. gada 10. decembrī 150 valstu parakstītā Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencija. Tā nosaka, ka piekrastes valstis veic kontroli pār rajonu līdz 200 jūdzēm no saviem krastiem un tām ir ekonomiskas tiesības uz jūras gultnes resursiem, bet šis rajons var tikt paplašināts, ja valsts var pierādīt, ka kontinentālais šelfs sniedzas aiz 200 jūdzēm. Tām līdz 2009. gada maijam — un tas ir pavisam drīz — ANO jāiesniedz šāda veida lūgums.

Krievija pirmā spēra šo soli 2001. gadā, tāpēc pašreizējais satraukums. Ciktāl tas svarīgi manai politiskajai grupai un M. Rocard, kas ierosināja šīs debates Sociāldemokrātu grupā Eiropas Parlamentā un ko nesen iecēla par Arktikas vēstnieku, ņemot vērā saistību ar enerģētiku, vidi un militāro drošību, Jūras tiesību konvencija Arktikai nav piemērota. Ziemeļpols ir globāla vērtība, ko jāaizsargā ar saistošu hartu, kurā Eiropas Savienībai jāuzņemas vadošā loma. Mēs gribam Ziemeļpolu, kas ir tīrs un pirmām kārtām bez karaspēka.

 
  
MPphoto
 

  Diana Wallis, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, šajās debates skaidri tiek turpināta mūsu pērnā gada oktobra rezolūcija par Arktikas pārvaldību. Mūsu politiskajai grupai nav problēmu atbalstīt vēlēšanos pēc Arktikas līguma, bet vairāk tāpēc, ka tas ir jauna pārvaldības veida meklējums. Līgums varbūt ir vairāk simbolisks, bet tas, uz ko mēs uzstājam, ir darbs ar Arktikas valstīm un, detalizētāk, tautām un to respektēšana. Cilvēki ir tie, kā jūs jau teicāt, kas atšķir Arktiku no Antarktikas.

Ir jau starptautiskas struktūras — Starptautiskās jūrniecības organizācijas (SJO) noteikumi, starptautiskās jūras tiesības — taču ir vajadzība pēc kaut kā īpaši pielāgotāka un specifiskāka. Mums jāpaplašina Arktikas padomes darbs. Komisāre, jums jāpievienojas tai cik drīz vien iespējams, un jums jāpalīdz veidot tās politiskā kapacitāte. Par katru cenu mums jāizvairās no atkāpšanās uz vecā stila suverenitāti, teritoriālajām pretenzijām un starpvaldību nolīgumiem. Šim mūsu zemeslodes trauslajam apvidum, par kuru ikviens pasaules pilsonis uzskata, ka viņam tur ir intereses vai ieguldījums, vajadzīgs jauns pārvaldības stils.

Mums arī jāpierāda mūsu pilnvaru pamatotība līdzdalībai Arktikā, un mūsu kā eiropiešu raksturojums nav labs. Mūsu jūrnieki un tirgotāji 17. un 18. gadsimtā izpostīja Arktikas vidi ar tā dēvēto „Špicbergenas izvarošanu”. Mūsu rūpnieciskās noplūdes ir tās, kas reģionā tieši izraisījušas akūtas klimata pārmaiņas, un tagad, šajā ļoti jutīgajā brīdī, mēs apdraudam Arktikas tautas, uzspiežot tām savas vērtības un savas tradīcijas. Mums jāieklausās tajās un jāstrādā ar tām tāpēc, ka, pavisam atklāti runājot, to līdzšinējā darbība savas vides aizsardzībā ir labāka nekā mūsējā. Tāpēc mūsu politiskā grupa neatbalstīs 50 gadu moratoriju.

 
  
MPphoto
 

  Godfrey Bloom, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es dzīvoju uz pievilcīgas salas — skaistas salas — kuru Eiropas Savienība pēdējo 15 gadu laikā ir sistemātiski postījusi. Es esmu redzējis Eiropas Savienības Direktīvu par atkritumu izgāztuvēm, kas zemei virsū sametusi rūpnieciskos atkritumus — izsmejoši dēvētus par „‘kompostu”. Es esmu redzējis simtiem tūkstošu zivju, kas izgāztas Ziemeļjūrā. Manis paša ciema tuvumā es esmu redzējis, ka no brīnišķīgiem kviešu un miežu laukiem un piena lopiem tiek pāriets uz tādām lietām kā miskantes un visa veida citām biodegvielām, sagraujot mūsu vidi un veicinot pārtikas cenu kāpumu.

Eiropas Savienība grib, lai mēs izpildām savus atjaunojamās enerģijas mērķus. Trīsdesmit pieci tūkstoši vēja turbīnu milzu aerobusa lielumā, manas skaistās salas lielākā apgānīšana kopš industriālās revolūcijas. Un tagad jūs cerat, ka jūsu kompetencē būs viens no pēdējiem mežonīgajiem apgabaliem pasaulē, Arktika. Labi, priekšsēdētāja kungs, kolēģi, ļaujiet man pateikt jums, ka es esmu vienisprātis ar D. Wallis. Jūsu līdzšinējā darbība ir atbaidoša, un atbildei jābūt, dieva dēļ, turieties tālāk no Arktikas.

 
  
MPphoto
 

  Avril Doyle (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, jā, komisārei ir taisnība. Arktika daudzējādā ziņā ir pilnīgi atšķirīga no Antarktikas, un tikai pirms dažiem mēnešiem, 2008. gada 8. oktobrī, es šajā parlamentā runāju par šo pašu tematu.

Arktikai, kā es toreiz teicu, ir aizvien svarīgāka ģeostratēģiskā nozīme mūsu pasaulē, un pēdējā desmitgadē šajā reģionā parādījušies vairāki kritiski jautājumi. Tagad mēs saskaramies ar līdz šim slēgtu jūras ceļu atklāšanu, tiešu klimata pārmaiņu rezultātu. Tas mūs nepārsteidz, tā kā Arktikas sasilšana notiek daudz straujāk, pēdējo simts gadu laikā temperatūrai tajā pieaugot par 2°C, salīdzinājumam vidējais rādītājs pārējā pasaulē ir 0,6°C.

Šī lielā mērā viegli ievainojamā ekosistēma tiek pakļauta aizvien lielākam spiedienam no pēc resursiem izsalkušu valstu puses, kuras vēlas izmantot tās potenciālu, nepievēršot pienācīgu uzmanību tās fundamentālajai nozīmei kā stabilizējošam spēkam pasaules klimatā.

Es esmu vienisprātis ar Wallis kundzes viedokli, ka aicinājums pēc 50 gadu moratorija uz jebkuru ekspluatāciju nav ne praktisks, ne saprātīgs, bet, manuprāt, ierobežots moratorijs uz jaunu ekspluatāciju — gaidot uz jauniem zinātniskiem pētījumiem — ir kaut kas tāds, kam visas civilizētas valstis laikam varētu piekrist.

Nemaz jau nerunāsim par to, ka ES dalībvalstu vidū ir ne mazāk kā trīs Arktikas reģiona valstis, kas kopā ar divām citām EEZ kaimiņvalstīm veido vairāk nekā pusi no Arktikas padomes dalībvalstu skaita.

Ar to pietiek, lai mēs šajā jautājumā uz pasaules skatuves spētu aizstāvēt savas tiesības šī vārda labākajā nozīmē .

Arktika ir ārkārtīgi svarīga globālajam klimatam, un šī iemesla dēļ vien mums jābūt līdzdalīgiem jauna veida pārvaldībā šim skaistajam un — kā teica iepriekšējais runātājs — vienam no pēdējiem mūsu pasaules mežonīgajiem apgabaliem.

 
  
MPphoto
 

  Martí Grau i Segú (PSE)..(ES) Arktikas reģions ir viens no vistrauslākajiem uz mūsu planētas. Tās dabas resursu neierobežotas ekspluatācijas sekas būtu katastrofiskas, ne tikai apkārtējam apgabalam un pamatiedzīvotājiem, bet pasaulei kopumā.

Lielu platību atkušana šos riskus padarījusi par īstenību, radot vajadzību pēc jauna globāla regulējuma, lai aizsargātu Arktiku, līdzīga tam, kas attiecas uz Antarktiku, tajā pašā laikā paturot prātā atšķirības, kas debatēs jau tika uzsvērtas.

Mums vajadzīgs visu iesaistīto pušu, tostarp, bez šaubām, Eiropas Savienības, parakstīts starptautisks līgums, lai aizsargātu unikālo Arktikas vidi, lai nodrošinātu visa veida cilvēku darbības pilnu ilgtspējību un īstenotu kuģošanas daudzpusēju regulējumu jaunajos jūras ceļos, kas kļuvuši pieejami.

Gados pēc tās radīšanas Arktikas padome ir bijis paraugs sadarbībai kopīgu problēmu risināšanā. Šajos grūtību vai nenoteiktības laikos mums šis gars un sapratne jāpaceļ augstākā līmenī, lai novērstu to, ka kaimiņvalstis vai citi starptautiskie partneri tiktu iejaukti ģeostratēģiskos strīdos un aizmirstu, kādam jābūt mūsu kopējam mērķim: lielā kopējā mantojuma saglabāšanai.

 
  
MPphoto
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, šodien mēs diskutējam par Arktikas aizsardzību, kas ir ļoti aktuāls temats — ne tikai Eiropas Savienībā.

Pirmkārt, tāpēc, ka tiek uzskatīts, ka Arktikas reģionā ir milzīgi enerģētikas resursi — 20 % no pasaules neatklātajiem tehniski iegūstamajiem krājumiem — kārdinājums ekspluatēt šos resursus ir nepārvarams. Otrkārt, Arktikas vide ir ārkārtīgi trausla. Visu starptautisko sabiedrību, iespējams, ietekmēs daudzas no pārmaiņām, kas jau notiek. Treškārt, Arktikai draud teritoriālie strīdi. Mēs riskējam izraisīt nopietnus konfliktus starp valstīm, kas grib aizsargāt — tostarp ar militāriem līdzekļiem — to, ko reģiona valstis uzskata par savām nacionālajām interesēm.

Pienācis laiks Eiropas Parlamentam noskaidrot savu nostāju, tā kā līdz šim tas gandrīz nemaz nav piedalījies šajās debatēs, izņemot mūsu rezolūciju, kas pieņemta pērnā gada oktobrī un kas aicina noslēgt starptautisku līgumu Arktikas aizsardzībai. Svarīgi atzīmēt, ka ES dalībvalstis un EEZ asociētās valstis veido vairāk nekā 50 % no Arktikas padomes dalībvalstīm. Tāpat kā Amerikas Savienoto Valstu gadījumā Arktikai jābūt Eiropas Savienības stratēģiskai prioritātei.

Es pilnībā atbalstu mūsu priekšlikuma projektu, ka Komisijai un Padomei jāstrādā, lai izveidotu moratoriju uz ģeoloģisko resursu ekspluatāciju Arktikā uz 50 gadu laika posmu, gaidot jaunus zinātniskos pētījumus. Mums, Eiropas Parlamentam, jāaicina Komisija uzsākt sarunas ar Krievijas iestādēm par virkni svarīgu jautājumu, kas uzskaitīti mūsu rezolūcijas projektā. Pienācis laiks iekļaut Arktiku gaidāmā ES un Krievijas samita darba kārtībā.

 
  
MPphoto
 

  Christian Rovsing (PPE-DE).(DA) Priekšsēdētāja kungs, Grenlande ir Dānijas Karalistes daļa ar nozīmīgu autonomās teritorijas atbildību. Arktika nav neapdzīvota. Tā nav neregulēts sauszemes masīvs kā Antarktika. Gluži pretēji, sauszemes masīvi ir daļa no Arktikas reģiona valstīm, un tur jau dzīvo četri miljoni cilvēku, trešdaļa no tiem ir pamatiedzīvotāji. Šiem cilvēkiem un to valstīm ir likumīgas prasības izmantot reģionā atrastos resursus un izdevības. Tikai jūrai vidū ir starptautisks statuss un šajā ziņā Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencija (UNCLOS) veido attiecīgo juridisko pamatu. Šo pieeju Arktikas piekrastes valstis apstiprināja arī 2008. gada Ilulisatas deklarācijā. Papildus UNCLOS ir liels skaits citu atbilstošu starptautisku un reģionālu instrumentu. Diez vai ir vajadzība pēc lielākas pārvaldības. Visvairāk vajadzīgs pielāgot esošos instrumentus. Dānija ir iesniegusi priekšlikumu Arktikas Padomei pārskatīt esošos nolīgumus ar nolūku tos precizēt. Tas notiks un tam jānotiek sadarbībā ar Arktikas reģiona valstīm un Arktikas reģiona tautām.

 
  
MPphoto
 

  Charles Tannock (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, Antarktikas līgums kalpo kā spīdošs globāls piemērs, ka piekrastes valstu teritoriālās pretenzijas var nolikt malā mierīgas sadarbības un zinātniskās izpētes interesēs. Tā kā pasaule saskaras ar globālās sasilšanas jautājumu, kura ietekmē abu divu polāro cepuru kušanu un izraisa jūras līmeņa celšanos, un tā kā sasalušie Arktikas jūras ceļi tiek atkal atvērti navigācijai, ir svarīgi, ka analoga kārtība tiek atrasta sasalušajiem — vai man būtu jāsaka kūstošajiem — Arktikas ziemeļiem. Steigšanās pēc suverēnām pretenzijām un Arktikas minerālajiem resursiem, kā to liecināja melodramatiskā Krievijas karoga novietošana uz jūras gultnes, jānoraida.

ES jāmēģina pārliecināt piecas Arktikas piekrastes valstis — Amerikas Savienotās Valstis, Kanāda, Krievija, Norvēģija un Dānija — par šādas pieejas saprātīgumu.

 
  
MPphoto
 

  Johannes Lebech (ALDE). (DA) Priekšsēdētāja kungs, kā dānis, kas bijis iesaistīts šī rezolūcijas priekšlikuma iesniegšanā kopā ar Wallis kundzi Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupā, es nevajadzīgi esmu ļoti populārs. Tomēr es uzskatu, ka rezolūcijā ietvertā galvenā pieeja ir laba. Labi, ka ES koncentrējas uz Arktikas reģionu. Labi arī mazajām valstīm, Dānijai un Norvēģijai, ka ES iesaistās šajā lietā tā, ka mums vieniem pašiem nav jāsadarbojas ar reģiona lielajām valstīm, ASV un Krieviju.

Tomēr es gribētu sacīt, ka es nespēju balsot par moratoriju, kas tagad iekļauts rezolūcijā. Pirmkārt, tas ir pavisam nereāls. Krievija un ASV tam nepiekritīs ne pie kādiem apstākļiem. Tomēr es turklāt arī domāju, ka mums vajag, kā C. Rovsing teica, ņemt vērā cilvēkus, kas reģionā dzīvo, un Grenlandes cilvēki, protams, cer, un viņiem, protams, ir tiesības izmantot dabas resursus savā teritorijā, tieši tāpat kā jebkura cita nācija var to darīt savā teritorijā.

 
  
MPphoto
 

  Marie Anne Isler Béguin (Verts/ALE).(FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, es vienkārši gribētu jums atgādināt, ka tieši polārlāči uz peldošā ledus parādīja mums, cik ļoti ķīmiskais piesārņojums ietekmē visu pasauli. Viņu taukos tika atrasts DDT, un mēs visi ļoti labi zinām, ka tā nav tāda viela, kādu lieto uz peldoša ledus.

Katrā ziņā es gribētu pateikties Komisijai par priekšlikumu, kuru tā izvirzīja pēc diskusijas, kas mums bija šeit, Parlamentā, tāpēc, ka tas klimata pārmaiņu dēļ tiešām ir steidzams, lai aizsargātu vienīgo reģionu, kas ir patvēries no cilvēku plēsonības. Mums tas jāatceras.

Protams, ir politiska steidzamība — un šeit es atgriežos pie tā, ko teica De Keyser kundze — tāpēc, ka galu galā mēs esam spiesti darīt kaut ko Arktikas labā. Patiešām, dažiem no šī kontinenta daļas īpašniekiem ir plāni par to. Mēs ļoti labi zinām, ka Krievija, par kuru mēs nesen runājām, grib iedibināt savas robežas vēl aiz tās jūras teritorijas un izplest tās pāri kontinentālajam šelfam. Tāpēc tas mums ir steidzams jautājums, jo Krievija grib arī tur novietot savus karogus un izvietot militāras vienības, tieši tāpat kā to dara Kanāda.

Tas, kā pietrūkst jūsu priekšlikumā, laikam ir tas, ko mēs prasījām pēdējoreiz, tas ir, starptautisks līgums Arktikas aizsardzībai, kas ļaus mums nodrošināt tās aizsardzību reiz par visām reizēm.

 
  
MPphoto
 

  Alojz Peterle (PPE-DE).(SL) Mēs esam liecinieki gan dabas, gan humanitārajai krīzei, kuras skārušas Arktiku. Mūsu centieniem jātiecas nodrošināt, ka tām neseko politiska krīze vai jebkāda cita veida krīze. Aicinājums pēc atbildīgas pieejas Arktikai ir SOS sauciens un globālas pārvaldības jautājums. Īpaši atzinīgi es vērtēju jebkurus centienus, kas respektē šī reģiona pamatiedzīvotājus.

 
  
MPphoto
 

  Paul Rübig (PPE-DE). (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi, vispirms es gribētu pateikties Ferrero-Waldner kundzei, kas tiešām ļoti cieši sadarbojās ar Eiropas Parlamentu un noteikti ir vissmagāk strādājošā komisāre šajā jomā: es to tiešām augsti novērtēju. Viņa bija klāt arī mūsu sanāksmē ar Eiropas Ekonomikas zonu pagājušonedēļ: galu galā Ziemeļu dimensija šeit ir sevišķi svarīga, un Diana Wallis arī atkārtoti uzsvēra, ka Eiropas Savienībai saistībā ar to ir ļoti īpaša atbildība.

Manuprāt, sevišķi finanšu un enerģētikas krīzē mūsu pienākums ir vēl vairāk interesēties par šo jomu un arī reaģēt uz iedzīvotāju vēlmēm un vajadzībām šajā sakarā, jo galu galā cilvēks un daba nav viens otra pretstati, bet tiem jāpapildina vienam otru. Raugoties no šī skatpunkta, es uzskatu, ka mēs varam norādīt uz dažiem iepriecinošiem panākumiem, jo īpaši enerģētikas politikā, un laikam mēs spēsim intensificēt sadarbību šajā jomā.

 
  
MPphoto
 

  Alexandr Vondra, Padomes priekšsēdētājs. Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju šīs savlaicīgās debates. Resursu meklējumu un klimata pārmaiņu rezultātā Arktikas reģions ir pamatīgu pārmaiņu priekšā. Iespējams, tiks ietekmēts ne tikai pats reģions, bet, kā daudzi šeit šodien atzina, arī ES kopumā. Uz šīs attīstības fona ir svarīgi, ka ES pievēršas Arktikai vispusīgi un stratēģiski, aptverot veselu loku jautājumu, piemēram, vidi, transportu, bioloģisko daudzveidību, klimata pārmaiņas, jūrlietas, enerģētiku un izpēti, kā arī pamatiedzīvotāju iztikas līdzekļu aizsardzību.

Es uzskatu, ka Padome tagad ļoti nopietni pievērsusies šim jautājumam. Tā visumā atbalsta Komisijas paziņojumā izklāstītos priekšlikumus. Tam jāveido Arktikas politikas pamats, kuru vajag izstrādāt vispusīgi. Tiem, kas runā par jauno līgumu, šobrīd Padomei nav savas nostājas, jo Padome tikai tagad pārskata Komisijas piekšlikumus. Vēlos tikai atgādināt Padomes decembra secinājumus. Secinājumā mēs sakām, ka ES mērķus varētu sasniegt tikai ciešā sadarbībā ar Arktikas reģiona valstīm, un ES jāpadara iedarbīga sava līdzdalība atbilstoši pašreizējām starptautiskajām konvencijām.

Kā es minēju iepriekš, Komisijas piekšlikumus tagad pēta daudz detalizētāk. Tie, es uzskatu, sekmēs vienošanos par dominējošo reakciju uz daudzajiem dažādajiem izaicinājumiem, ar kuriem mēs saskaramies Arktikas reģionā. Es atzinīgi vērtēju šī Parlamenta interesi un esmu gatavs atgriezties pie jums, lai ziņotu, tiklīdz Padome būs vienojusies par nostāju.

 
  
MPphoto
 

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, kā es uzsvēru šo svarīgo debašu sākumā, Eiropas Savienības nozīmei Arktikas vides aizsardzībā, dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas veicināšanā un Arktikas daudzpusējās pārvaldības uzlabošanā aizvien jāpieaug. Mēs esam apņēmušies saglabāt Arktiku, un tajā pašā laikā mūsu mērķis ir sekmēt sadarbības sistēmu, kas garantēs ilgtspējību, kā arī brīvu un taisnīgu piekļuvi. Lai gūtu sekmes šajos svarīgajos centienos, mums cieši jāsadarbojas ar visām Arktikas reģiona valstīm un Arktikas ieinteresētajām pusēm, kā es jau teicu.

Saistībā ar to Komisija ierosina veicināt esošo saistību pilnu īstenošanu un papildināšanu, nevis jaunu juridisku instrumentu ierosināšanu, lai palielinātu drošību un stabilitāti. Stingru vides vadību un resursu ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī atvērtu un taisnīgu piekļuvi. Tajā pašā laikā ES jau ir uzsvērusi, ka apgabaliem ārpus valstu jurisdikcijas noteikumi par vides aizsardzību saskaņā ar šo Konvenciju paliek visai vispārēji, un mēs turpināsim darbu Apvienoto Nāciju Organizācijā, lai turpinātu attīstīt dažas no sistēmām, pielāgojot tās jaunajiem apstākļiem vai Arktikas specifikai. Piemēram, jauns UNCLOS īstenošanas nolīgums par jūras bioloģisko daudzveidību ārpus valstu jurisdikcijas zonām varētu ņemt vērā Arktiku, un mēs arī iesniedzām savu iesniegumu Arktikas Padomes Norvēģijas vadībai. Komisijas iesnieguma pieņemšana prasa visu Arktikas Padomes dalībvalstu vienprātīgu lēmumu. Šo lēmumu, kas paredzēts 29. aprīlī — t. i., ļoti drīz — negatīvi ietekmēt varētu ierosme, kas laikam ierosina Arktikas līgumu, tāpēc mums jābūt uzmanīgiem ar to.

Noslēgumā ļaujiet man sacīt, ka Arktikas piekrastes valstis skaidri priekšroku dod UNCLOS kā pamatam. Eiropas Savienībai tas jāņem vērā, kad mēs gribam attīstīt vēl stiprāku sadarbību Arktikas, tās iedzīvotāju un tās dzīvās dabas labā. Saistībā ar to mēs nedrīkstam vājināt esošās sadarbības sistēmas, tā kā tas īstenībā nekalpotu mūsu mērķiem un interesēm. Tas arī neatbilstu jūsu pašu rezolūcijas projekta garam.

Noslēgumā, es uzskatu, ka apstākļi starptautiskam līgumam par Arktiku vēl nav nobrieduši un ka mums drīzāk jākoncentrē mūsu pūles, lai nodrošinātu esošo juridisko sistēmu efektīvu piemērošanu, tādējādi aizpildot plaisas, kas varētu būt, un lai pielāgotu noteikumus Arktikas specifikai. Tas šķiet daudz izpildāmāk.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Es esmu saņēmis sešus rezolūciju priekšlikumus(1), kas iesniegti saskaņā ar Reglamenta 103. panta 2. punktu.

Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2009. gada 2. aprīlī.

 
  

(1)Sk. protokolu.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika