Debates

Trešdiena, 2009. gada 1. aprīlis - Brisele

14. Vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošana neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas (debates)

  Priekšsēdētājs . – Nākamais jautājums ir Buitenweg kundzes ziņojums (A6-0149/2009), kas iesniegts Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā par priekšlikumu Padomes direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas (COM(2008)0426 – C6-0291/2008 – 2008/0140(CNS)).

  Kathalijne Buitenweg, referente. − (NL) Priekšsēdētāja kungs, pirmdien mana drauga meita no universitātes saņēma noraidījuma vēstuli. Viņu noraidīja nevis intelektuālo spēju dēļ, bet tādēļ, ka viņai ir invaliditāte. Vēstulē bija teikts, ka universitāte nespēj viņai sniegt to aprūpi, kas viņai ir vajadzīga. Viņa bez sarežģījumiem pabeidza vidusskolu, tādējādi, tur nebija problēmu, taču tagad viņa ir atstumta malā.

Ziņojumā, ko mēs šodien apspriežam, ir aplūkots mūsu sabiedrības pats pamats. Vai mēs gribam, lai cilvēkus uzskatītu par otrās šķiras pilsoņiem, pamatojoties uz viņu vecumu, dzimumorientāciju, reliģiju vai pārliecību, vai invaliditāti, vai arī mēs izvēlamies sabiedrību, kurā ikviens var ņemt pilnīgu līdzdalību? Kad cilvēkiem tiek atteikta mājokļa īre vai aizdevumi tādēļ, ka viņi ir tie, kas viņi ir, ne tikai šie cilvēki saņem negodīgu attieksmi, bet arī sabiedrība kopumā grauj savu autoritāti, norakstot cilvēkus.

Es ar nepacietību esmu gaidījusi šo dienu. No rītdienas balsojuma ļoti daudz ir atkarīgs. Eiropas Parlaments kopš 1995. gada pastāvīgi aicina pieņemt Eiropas direktīvas par vienlīdzīgu attieksmi pret personām, un Amsterdamas līgums jau sen mums ir devis tam juridisku pamatu. Tā rezultātā 2000. gadā ir pieņemtas dažas svarīgas direktīvas: direktīva par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas, kuras darbības jomā ir ietverts gan darba tirgus, gan arī preču un pakalpojumu piegāde, kā arī direktīva, kas paredzēta, lai apkarotu diskrimināciju uz pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas pamata, lai gan šīs direktīvas darbības joma ir ierobežota līdz darba tirgum.

Tas sāka radīt problēmas, jo pat dzimumu vienlīdzības jomā diskriminācija ir aizliegta ne tikai darba tirgū. Parlaments vienmēr ir iebildis pret šo diskriminācijas iemeslu hierarhiju. Galu galā, kādēļ lai būtu iespējams kādam atteikt aizdevumu homoseksualitātes dēļ, bet nevis ādas krāsas dēļ? Aizsardzībai ir jābūt vienādai. Mēs visi esam atbalstījuši šo horizontālo direktīvu, un starp mums ir atšķirības toņa ziņā un dažkārt arī precīzo argumentu ziņā. Tomēr līdz šim vairumam Parlamenta deputātu ir bijusi vēlēšanās izlabot pašreizējo nelīdzsvarotību, un šī ziņa mums rīt ir jānodod Padomei, tādēļ es ceru uz tik lielu vairākumu, cik vien iespējams.

Ir daudz cilvēku, kuriem es vēlētos pateikties par ieguldījumu šī ziņojuma sagatavošanā. Pirmkārt, projekta sagatavotājiem, jo īpaši Lynne kundzei no Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas. Tekstā ir iekļauti daudzi no viņas izteiktajiem ierosinājumiem. Es vēlos arī pateikties „ēnas” referentiem Gaubert kungam, Bozkurt kundzei, in 't Veld kundzei un Kaufmann kundzei. Holandē mums ir teiciens, kuru varētu burtiski tulkot kā „pārlēkt pāri savai ēnai”, kas nozīmē pārspēt pašam sevi – paskatīties plašāk ārpus tā, par ko cilvēks vienmēr ir runājis – „ēnu” referentiem tā ir laba īpašība. Manuprāt, mums tas ir izdevies. Es patiešām esmu lepna par to kompromisu, ko ar lielu balsu vairākumu pieņēma Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā. Tas ir uzlabojies. Es vēlos arī pateikties vēl daudziem cilvēkiem, kuri to veicināja, bet jo īpaši vienam cilvēkam: Cashman kungam. Es vēlos viņam pateikties par visiem tiem padomiem, ko viņš man ir devis, par visu viņa lobēšanas darbību, kā arī par viņa iedvesmu un draudzību pēdējos gados.

Pārejot pie satura, šajā ziņojumā ir aizliegta diskriminācija uz četru iemeslu pamata. Mēs to jau esam reglamentējuši attiecībā uz darba tirgu, bet tagad tas attiecas arī uz preču un pakalpojumu piegādi, sociālo aizsardzību – tostarp sociālo nodrošinājumu un veselības aprūpi – un izglītību. Tomēr ne visas atšķirības tiek uzskatītas par diskrimināciju. Piemēram, apdrošināšanas sabiedrības joprojām drīkst piemērot atšķirīgas likmes saskaņā ar vecumu vai invaliditāti, ja tās var objektīvi pamatot šīs atšķirīgās likmes. Ir nepieciešami noteikumi attiecībā uz daudziem cilvēkiem ar invaliditāti, bet ir noteikti ierobežojumi tam, kas tiek uzskatīts par saprātīgu. Tādēļ noteiktos apstākļos ir atļautas atkāpes, bet vienlīdzīga attieksme ir noteikums, un par to rīt notiks balsošana. Vai mēs uzskatām Eiropu tikai par tirgu, jeb mēs to uzskatām arī par civilizācijas avotu?

Man jāsaka, ka jebkurā gadījumā 81. grozījumā ir atspoguļota Weber kunga un 41 cita deputāta nostāja. Jūs negribat redzēt tiesību aktus vienlīdzīgas attieksmes jomā, punkts. Nav nekādas atšķirības, kādus kompromisus es mēģinu panākt, jo jūs vienkārši principā iebilstat pret diskriminācijas novēršanas tiesību aktiem. Tādējādi jūs neiesniedzat grozījumus, jūs noraidāt visu priekšlikumu kopumā. Šeit mūsu ceļi šķiras – vidusceļš nav iespējams. Pagaidīsim un rīt paskatīsimies, pa kuru ceļu vēlas iet Parlamenta vairākums.

  Vladimír Špidla, Komisijas loceklis. – (CS) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es novērtēju lielo interesi par šo priekšlikumu, par kuru liecina lielais iesniegto grozījumu skaits. Tas parāda, ka vairumam no mums cīņa pret diskrimināciju ikdienas dzīvē ir pastāvīga prioritāte, pat nopietnas ekonomiskas krīzes laikā. Es arī atzinīgi vērtēju lielisko ziņojumu, ko iesniegusi Buitenweg kundze un ko apstiprinājusi Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja, kā arī Lynne kundzes un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ievērojamo ieguldījumu.

Ziņojuma projektā ir atbalstīti Komisijas iesniegtā direktīvas projekta mērķi un centieni. Manuprāt, referentei ir izdevies apvienot dažādus viedokļus un panākt plašu vienprātību starp dažādajām politiskajām grupām. Es gribētu izteikt atzinību Parlamentam par atbalstu šī direktīvas projekta iesniegšanā.

Kas attiecas uz ierosinātajiem grozījumiem, es piekrītu daudziem uzlabojumu ierosinājumiem, kas ietverti ziņojuma projektā. Neraugoties uz to, es vēlos teikt, ka šim projektam nepieciešama vienbalsīga piekrišana Padomē, tādēļ mums jābūt reāliem.

Es zinu, ka jums būtiska ir daudzējādas diskriminācijas problēma. Es pilnībā apzinos, ka cilvēki, kuri ir daudzējādas diskriminācijas upuri, ir ļoti nopietni cietuši. Taču, vienlaikus, es domāju, ka šo problēmu viennozīmīgi nevar atrisināt juridiskā līmenī, jo šī direktīva attiecas tikai uz četriem iespējamiem diskriminācijas iemesliem.

Komisijas 2008. gada jūlija Paziņojumā par nediskrimināciju mēs apņēmāmies uzsākt diskusijas par šo jautājumu valdību ekspertu jaunizveidoto grupu vidū. Diskusijas ir sāktas. Līdz ar to daudzējādās diskriminācijas jautājums nav atstāts bez ievērības.

Es varētu piekrist atsaucei uz daudzējādo diskrimināciju tajās jomās, kas ietvertas šajā direktīvas projektā. Es piekrītu, ka mums skaidrāk jānosaka pilnvaru sadalījums starp ES un dalībvalstīm. Šī direktīva nemainīs šo sadalījumu kā tādu, bet mūsu mērķis ir panākt iespējami lielāku juridisko skaidrību.

Es arī piekrītu, ka, izskatot lietas par iespējamu pakļaušanu netaisnībai, ir jāņem vērā vārda brīvība. Tomēr mums būtu jāapzinās, ka pakļaušanas netaisnībai jēdzienam nepieciešami stingri pierādījumi. Jābūt apdraudētai cilvēka cieņai un jābūt naidīgai vai pazemojošai videi.

Es piekrītu „pakārtotas diskriminācijas” koncepta iekļaušanai tādā nozīmē, kā tas tika lietots nesenajā spriedumā Coleman lietā, bet šis koncepts būtu jāpiemēro tikai tiešas diskriminācijas un pakļaušanas netaisnībai gadījumā.

Attiecībā uz finanšu pakalpojumiem es piekrītu, ka ir nepieciešams, lai pakalpojumu sniedzēji ieviestu noteiktu pārredzamības līmeni, taču man ir zināmas bažas par jūsu projektā lietoto formulējumu. Es pilnīgi piekrītu, ka šai direktīvai nebūtu jāattiecas tikai uz privātiem darījumiem. Šajā jautājumā Komisijas un Parlamenta nostāja ir ļoti līdzīga. Attiecībā uz personām ar fizisko spēju traucējumiem es varu atbalstīt atsauci uz to fizisko spēju traucējumu atklāto definīciju, kas izmantota ANO Konvencijā par invalīdu tiesībām.

Tāpat es būtībā piekrītu dažiem fizisko spēju traucējumu koncepta komentāriem, kas iekļauti jūsu grozījumu priekšlikumos. Tomēr es domāju, ka ir nepieciešams norādīt, ka tiesisko normu formulējumam jābūt ļoti precīzam. Es piekrītu dažām citām izteiktajām idejām, bet, manuprāt, ir nepieciešams nodrošināt, lai 4. pants būtu lakonisks un saprotams.

Dāmas un kungi, es gribu dzirdēt jūsu viedokļus, uz kuriem es atbildēšu debatēs.

  Elizabeth Lynne, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas referente.− Priekšsēdētāja kungs, es vēlos sirsnīgi pateikties referentei par smago darbu, ko viņa ieguldījusi šajā ziņojumā, un par mūsu ciešo sadarbību šī ziņojuma sagatavošanā. Mēs esam strādājušas ļoti cieši kopā ne tikai ar šo ziņojumu, bet, kā viņa zina, kopā ar citiem cilvēkiem mēs abas esam strādājušas ar šo jautājumu jau daudzus gadus, tos 10 gadus kopš es ienācu Eiropas Parlamentā. Es atceros, ka pašā sākumā mēs kopā sēdējām 13. panta uzklausīšanās. Tagad beidzot mēs atrodamies situācijā, kad mēs apspriežam pretdiskriminācijas direktīvu, iespēju, ka mēs beidzot varētu ātri vienoties par pretdiskriminācijas tiesību aktiem attiecībā uz visiem iemesliem, kas nav ietverti, t.i., invaliditāti, vecumu, reliģiju vai pārliecību un dzimumorientāciju. Mēs to esam gaidījuši daudzus gadus. Vienkārši cerēsim, ka mēs iegūsim šo lielo vairākumu.

Es daudzus gadus esmu rīkojusi kampaņas par invaliditāti un vecumu, bet es jau sen biju pārliecināta, ka mēs nevaram nevienu atstāt novārtā. Mēs nevarējām virzīties uz priekšu tikai ar invaliditātes direktīvu un tad ar vecuma direktīvu, jo es domāju, ka dzimumorientācija un reliģija tiktu atstātas novārtā. Tādēļ pašiniciatīvas ziņojumā pagājušajā gadā es aicināju pieņemt vienu direktīvu, lai ietvertu visas jomas, kas vēl nebija ietvertas. Es priecājos, ka tas ir noticis. Es arī ļoti priecājos, ka mēs Parlamentā šim pašiniciatīvas ziņojumam saņēmām šādu lielu vairākumu. Es no Komisijas un Padomes zinu, ka tas bija viens no iemesliem, kādēļ viņi uzskatīja, ka ir droši izvirzīt šo priekšlikumu. Tādēļ rīt mums ir jāiegūst ļoti liels balsu vairākums par šo ziņojumu.

Es vēlos izteikt ļoti lielu pateicību komisāram Špidla kungam. Es viņam esmu pateikusies citreiz, bet es gribēju pateikties viņam plenārsēdē, jo es patiešām neticu, ka bez viņa atbalsta un palīdzības mūsu priekšā tagad atrastos šis priekšlikums. Tādēļ, komisāra kungs, sirsnīgs paldies jums daudzu deputātu vārdā par šī priekšlikuma izvirzīšanu. Es zinu, ka jūs personīgi esat tajā ieguldījis lielu darbu.

Tas saņēma atbalstu Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā. Tagad mums ir nepieciešams šis lielais vairākums. Eiropas Savienībā ikvienam ir jāsaņem vienlīdzīga attieksme. Personai ratiņkrēslos vai personai, ko pavada suns, ir jābūt brīvai piekļuvei jebkurai vietai Eiropas Savienībā. Atšķirīgas dzimumorientācijas personai jābūt tiesībām izmantot jebkuru viesnīcas istabu, ko tā grib izmantot, un, dodoties atvaļinājumā, apmesties jebkurā viesnīcā. Visiem gados vecākiem cilvēkiem neatkarīgi no vecuma jābūt tiesībām uz piekļuvi veselības aprūpei. Cilvēki ar atšķirīgu reliģisko pārliecību nedrīkst tikt diskriminēti.

Es lūdzu visus, kas domā balsot pret šo priekšlikumu, to nedarīt. Tas ir Eiropas Savienības pamats. Eiropas Savienību izveidoja uz cilvēktiesību un pretdiskriminācijas pamata. Lūdzu balsojiet par to.

  Amalia Sartori, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinuma projekta sagatavotāja. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā mēs pirmkārt skatījāmies uz nepieciešamību garantēt vienlīdzīgu attieksmi attiecībā uz veselību. Citas komitejas un, galvenokārt, referente un Komisija ir ļoti labi ietvērušas citas jomas, un tādēļ mēs nolēmām noskaidrot veselības jautājumu.

Mūsu pirmais solis bija to lielo atšķirību atzīmēšana, kas joprojām pastāv starp dalībvalstīm attiecībā uz piekļuvi veselības aprūpei. Piekļuve veselības aprūpei ir pamattiesības, kas apstiprinātas Pamattiesību hartas 35. pantā, un viens no galvenajiem dalībvalstu valsts iestāžu uzdevumiem ir nodrošināt visiem vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai veselības aprūpes sistēmai. Tādēļ, apzinoties Eiropas Savienības un dalībvalstu atšķirīgās pilnvaras, ir svarīgi, lai ES darītu visu, ko spēj, pamatnostādņu ziņā, bet arī direktīvu ziņā, ko mēs pakāpeniski risinām un izstrādājam kopā ar rezolūcijām un regulām. Kur vien iespējams, mums tās ar šo būtisko mērķi ir jānodod dalībvalstīm.

Mēs kā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja jo īpaši esam uzsvēruši tos grozījumus, kuri mudina veicināt programmas veselības izglītības jomā, turpina veicināt darbību, lai apkarotu vardarbību pret sievietēm, cīnās pret medicīniskās aprūpes atteikšu, pamatojoties uz lielu vecumu, bet, galvenokārt – un es atgriezīšos pie šī jautājuma – veicina vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem visās dalībvalstīs.

  Lissy Gröner, Kultūras un izglītības komitejas atzinuma projekta sagatavotāja.– (DE) - Priekšsēdētāja kungs, es kā Kultūras un izglītības komitejas referente jaunajai direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas silti apsveicu šo Komisijas priekšlikumu un vēlos jo īpaši pateikties Špidla kungam.

Eirobarometra aptauju rezultāti rāda, ka aptuveni trīs ceturtdaļas ES iedzīvotāju domā, ka šajā jomā ir jāveic darbība. Kultūras un izglītības komiteja aicināja pieņemt grozījumus un papildinājumus trīs jomās. Pirmkārt, dzimuma iekļaušana. Mēs piekrītam panāktajiem kompromisiem. Mēs vēlamies garantēt piekļuvi plašsaziņas līdzekļiem un izglītībai, un reglamentēt daudzējādu diskrimināciju; šajā jomā ir panākti daži veiksmīgi kompromisi.

Eiropas Parlamenta Sociālistu grupa ir atbalstījusi šo visaptverošo horizontālo direktīvu. Ja Vācijas konservatīvie un liberāļi tagad noraidīs šo direktīvu kopumā, tad viņi atklās savu patieso seju: viņi grib turpināt diskrimināciju pret gejiem, un pārraidīt propagandu. Saskaņā ar šo jauno direktīvu nav vajadzības biedēt ekstrēmistus, tādus kā scientoloģijas piekritēji: joprojām būs iespējams atteikties no reklāmām vai atteikties rezervēt aktu zāles. Kultūras un izglītības komiteja vienbalsīgi balso par šo horizontālo pamatdirektīvu.

  Donata Gottardi, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinuma projekta sagatavotāja. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, es vēlos izteikties, lai ziņotu par pozitīvo rezultātu Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejā, un tas nav nejauši, jo mūsu komiteja ir pieradusi veikt padziļinātu izpēti vienlīdzīgas attieksmes, vienādu iespēju un diskriminācijas aizliegšanas jomā.

Atzinums, ko mēs nodevām komitejā, raidīja vairākas stingras ziņas, kuras, es ceru, tiks īstenotas, kad pieņems šo tekstu. Šī direktīva nenoslēdz vai nepabeidz ciklu. Ja tā būtu, tad rezultātā tiktu vājināta dzimumu diskriminācijas joma. Šai direktīvai būtu jākļūst par iespēju atdzīvināt darbu ar pretdiskriminācijas direktīvām, sākot ar divu jaunu konceptu, par kuriem mēs visi esam vienojušies, papildinājumu: daudzējāda diskriminācija, kad pastāv divi vai vairāk riska faktori, un pakārtotā diskriminācija, kas attiecas uz tiem, kuri ir tuvi vai saistīti ar tieši skarto personu. Šie abi koncepti ir izšķiroši sievietēm, kā arī citām grupām. Šai direktīvai ir jādod stimuls uzlabot valstu tiesību aktus, galvenokārt tādās valstīs kā mana valsts, kurā ir jāmaina notikumu gaita.

  Manfred Weber, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, es tik tikko uzdrošinos šeit vēl izteikties; ņemot vērā kopējo šajā plenārsēdē valdošo atmosfēru, es tik tikko uzdrošinos vēl uzdot jautājumus. Protams, mēs visi esam pret diskriminaciju, bet aiz bailēm tikt iestumtam stūri neviens neuzdrošinās apšaubīt to ceļu, pa kuru mēs šeit ejam.

Dāmas un kungi, mēs visi piekrītam šī ceļa galamērķim, un es novērtētu, ja mēs visi varētu atturēties no cita galamērķa ierosināšanas. Mēs strīdamies par ceļu, un tam ir jābūt likumīgam diskusiju tematam, pat Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas demokrātu diskusijās.

Pirmkārt, man ir kaut kas jāpajautā komisāra kungam: ņemot vērā to, ka vecā direktīva, esošā pretdiskriminācijas direktīva joprojām nav transponēta desmit dalībvalstīs – ņemot vērā, ka tiek piemērota pārkāpumu procedūra pret desmit dalībvalstīm – mums ir nopietni sev jāuzdod jautājums, kādēļ mums vajag pārskatīt šo direktīvu, ja vecā direktīva joprojām nav pat transponēta. Vai šis ir nopietns jautājums, ko mēs drīkstam uzdot? Tādēļ nodošana atpakaļ komitejai reāli ir arguments, ko mums vajadzētu drīkstēt šeit izvirzīt.

Arī attiecībā uz otro jautājumu mēs drīkstam runāt par saturu. Piemēram, ir jautājums, kādēļ tad, kad runa ir par bēgļu aizsardzību, tās baznīcas, kuras bija ciešas kreisā spārna partneres, tagad nāk pie mums. Tās baznīcas, kuras bija jūsu partneres, tagad nāk pie mums un saka, ka tām ir problēmas ar zināmiem formulējumiem. Mums būtu nopietni jāapspriež šie jautājumi, kad pie mums nāk plašsaziņas līdzekļu cilvēki, laikrakstu izdevēji, un saka, ka viņiem ir jautājumi. Kad mēs apspriežam ģimeņu jomu, komisāra kungs apgalvo, ka viņš negrib dalībvalstīm neko piemērot, bet, tas, ko mēs darām ar šo direktīvu, protams, ir saskaņošana caur sētas durvīm. Saraksts turpinās. Ir dažādi argumenti, ko varētu izvirzīt, kas rada iemeslu mūsu grupas bažām, nopietnām bažām. Šos argumentus ir iespējams izvirzīt pat, nododoties diskriminācijas apkarošanai.

Šodien Parlamenta kreisais spārns ir ļoti apmierināts pats ar sevi, jo tas atkal rada jaunus tiesību aktus par vairākiem jautājumiem. Tādēļ mums vajadzētu drīkstēt pajautāt, vai beigās šī tiesiskā pieeja faktiski dos daudz jaunu labumu tiem cilvēkiem, kurus mēs cenšamies aizsargāt. Ir vērts ņemt vērā citas pamatvērtības: piemēram, ja mēs gatavojamies direktīvā iekļaut privātus līgumus, kā to vēlas Sociālistu grupa Eiropas Parlamentā – ne tikai tirdzniecības līgumus, bet arī privātos līgumus – mums ir jābūt tiesībām pajautāt, vai līgumu slēgšanas brīvība nav svarīga pamatvērtība, kas mums Parlamentā būtu jāaizsargā.

Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Demokrātu grupa iebilst pret diskrimināciju un vienmēr strādās, lai to apkarotu, bet mums ir jābūt tiesībām šajā Parlamentā iebilst pret veidu, kā to darīt.

  Emine Bozkurt, PSE grupas vārdā. – (NL) Rīt mums būs unikāla iespēja spert vēsturisku soli cīņā pret diskrimināciju, pasakot „nē” šai parādībai. Patiesi, mēs pašlaik atrodamies diezgan dīvainā situācijā, kurā pastāv atšķirības aizsardzībā pret diskrimināciju. Nav pamatota izskaidrojuma faktam, ka tiesību akti pret diskrimināciju melnādainam homoseksuālim sniedz aizsardzību ārpus darbavietas uz ādas krāsas, bet nevis uz dzimumorientācijas pamata.

Rīt mēs varēsim parādīt, ka Eiropas Parlaments vairs necietīs diskrimināciju uz vecuma, invaliditātes, dzimumorientācijas un reliģiskās pārliecības pamata. Galu galā, Eiropa ir viena visiem. Ir nepieņemami, ka kāda persona, kas vēlas īrēt automašīnu vai nekustamo īpašumu, tiek noraidīta uz tās reliģiskās pārliecības pamata. Turklāt personām ratiņkrēslos ir jābūt iespējai izmantot bankomātus vai piekļūt vilcieniem un stacijām tāpat kā ikvienai citai personai. Nav pienācīga izskaidrojuma tam, ka banka ļauj personām vecumā virs 65 gadiem būt parādā tūkstošiem eiro, bet atsakās izsniegt šīm personām pieticīgu aizdevumu. Mēs visi kļūstam mazliet vecāki, un, ja mēs par to padomājam, tad šīs ir lietas, kas drīzumā skars arī mūs.

Iespējams, ka viedokļu atšķirības nav veicinājušas sarunu vieglu norisi, bet mēs varam būt lepni par to rezultātu, ko panākusi Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja, un, vēl jo vairāk, kura sasniegšanu vienlaikus veicināja visas partijas. Šis priekšlikums ir saprātīgs un reālistisks. Var būt vajadzīgi pielāgojumi, lai sniegtu, piemēram, invalīdiem pieeju precēm un pakalpojumiem, taču tas nozīmē, ka viņi vēlreiz varēs aktīvi piedalīties sabiedrības dzīvē. Šie pielāgojumi pēc tam neradīs neproporcionālu slogu, tāpat pienācīgi ir ņemts vērā pietiekams īstenošanas termiņš. Pielāgojumi nav jāveic nekavējoties; mēs negaidām, lai dalībvalstis tūlīt pielāgotu dzelzceļa stacijas. Mēs prasām, lai dalībvalstis turpmākajā ēku būvniecības un transporta izstrādē jau tagad sāktu nodrošināt pieejamību invalīdiem.

Turklāt, es nevaru pietiekami uzsvērt to, cik šis ziņojums būs nozīmīgs Eiropas pilsoņiem – tiem cilvēkiem, par kuriem ir runa. Mums ir jāpatur prātā, ka atbilstīgi Eirobarometra datiem 87 % Eiropas iedzīvotāju gribētu, lai saskaņā ar šo direktīvu tiktu veikti pasākumi attiecībā uz diskriminācijas iemesliem. Šajos datos ir ietverti jūsu vēlētāji, Weber kungs. Mūsu grupa, Sociālistu grupa Eiropas Parlamentā, priecājas par tiem priekšlikumiem apkarot daudzējādas diskriminācijas problēmu, kas tagad ir šī ziņojuma daļa.

Vai jūs varat iztēloties, ka melnādaina sieviete ratiņkrēslā var justies diskriminēta? Ļoti nedaudzās valstīs pazīst daudzējādas diskriminācijas jēdzienu. Vairumā gadījumu, ziņojot par diskrimināciju, šai sievietei būtu jāizvēlas starp iespējamiem diskriminācijas iemesliem. Visdrīzāk, ka dažādie iemesli ir savstarpēji saistīti, un nav tikai viena iemesla viņas diskriminācijai. Šai sievietei ir jābūt iespējai iesniegt sūdzību un saņemt kompensāciju un taisnīgumu. Tādēļ mēs aicinām Parlamentu saglabāt šos svarīgos nosacījumus.

Dāmas un kungi, es vēlos jūs lūgt atbalstīt šo direktīvu. Tas ļaus Parlamentam skaidri un nepārprotami paziņot, ka diskrimināciju vairs nevar pieļaut un ka Parlaments visu savu pilsoņu tiesības uzskata par vienādi svarīgām. Spersim šo soli.

  Sophia in 't Veld, ALDE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos izteikt sirsnīgu uzslavu un pateicību referentei, kura ir paveikusi fantastisku darbu. Mana grupa priecājas par to, ka, gandrīz piecus gadus pēc Barroso kunga solījuma to darīt, priekšlikums direktīvai beidzot ir iesniegts. Diskriminācija ir pretrunā ar Eiropas līgumiem, Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Tomēr tiesā ir maz labuma no līgumiem, konvencijām un svinīgām deklarācijām. Eiropas pilsoņiem ir jādod instruments savu tiesību īstenošanai.

Tieši šis instruments, nevis piena kvotas vai publiskā iepirkuma noteikumi, vai struktūrfondi, ir Eiropas Savienības raison d'źtre (pamatojums), Weber kungs, vienota Eiropas telpa, kurā ikviens var brīvi organizēt savu dzīvi pats pēc saviem ieskatiem. Vienota Eiropas telpa, kurā visi ir vienlīdzīgi likuma priekšā, visi bauda vienādas iespējas sabiedrībā un pret visiem izturas ar cieņu. Direktīva viena pati to nenodrošinās, bet tā ir priekšnoteikums. Šajā direktīvā Eiropa ir uzlūkota kā vērtību kopiena, un vērtības nav lieta, ko 27 valdības var apspriest parastajā nacionālo interešu kompromisa meklēšanas procesā. Mēs kā pilsoņi kopīgi atklātās debatēs nosakām vērtības, un Eiropas Parlaments tam ir atbilstīga arēna.

Jā, Weber kungs, dažas jomas ir ļoti jutīgas, jo īpaši diskriminācijas iemesli saistībā ar dzimumorientāciju un reliģiju. Mēs esam atbildīgi visu mūsu Eiropas pilsoņu priekšā, tomēr mēs nevaram ļaut Eiropai pārvērsties par Dzīvnieku fermu (Animal Farm): „Visi eiropieši ir vienlīdzīgi, bet daži eiropieši ir vienlīdzīgāki par citiem”. Reliģiskās pārliecības brīvība ir pamattiesības, par kurām es cīnītos uz barikādēm. Brīvā Eiropā ikvienam ir jābūt brīvībai turēties pie saviem uzskatiem. Tas ir demokrātijas stūrakmens. Taču reliģiskās pārliecības brīvību nedrīkst ļaunprātīgi izmantot kā atļauju diskriminēt citus.

Vakar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra publicēja savu otro ziņojumu par homofobiju Eiropā. Tas ir kauns un negods, ka 2009. gadā Eiropā miljoniem cilvēku joprojām ir jābaidās no diskriminācijas, naida, vardarbības un pat slepkavības vienīgi savas dzimumorientācijas dēļ. Es varu vēlreiz pārliecināt Weber kungu, ka likumi par laulībām ir un paliek valsts kompetencē; šī direktīva to nemaina. Tomēr 21. gadsimta Eiropā laulību aizliegums, pamatojoties uz reliģisko pārliecību, rases piederību vai dzimumorientāciju ir anomālija. Daudzi cilvēki uzskata par pilnīgi pieņemamu to, ka valdība aizliedz laulības vai partnerattiecības starp diviem viena dzimuma pieaugušajiem. Taču vai mēs uzskatītu par pieņemamu, ja – kā tas pagātnē ir noticis – valdība aizliegtu laulības starp ebrejiem un citu tautību pārstāvjiem, katoļiem un protestantiem, melnādainajiem un baltajiem? Tas ir nepieņemami.

Dāmas un kungi, es mudinu jūs balsot par šo ziņojumu to pilsoņu interesēs, kurus mēs visi pārstāvam. Kompromisi nav ideāls nevienam, mūs ieskaitot; taču, kā saka Buitenweg kundze, pārspēsim paši sevi.

Visbeidzot, es vēlos mudināt arī Padomi ievērot Parlamenta ieteikumus. Taisnība, ka katrai dalībvalstij ir pašai savi risināmie jautājumi, bet Eiropas Parlaments ir parādījis, ka atšķirības var izlīdzināt un ka mēs varam vienoties par tiesībām visiem Eiropas pilsoņiem.

  Konrad Szymański, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Komisija apgalvo, ka šis priekšlikums nav vērsts uz to, lai grozītu laulību likumus un adopcijas likumus dalībvalstīs. Komisija apgalvo, ka tā nevēlas mainīt baznīcas un aprūpē un izglītībā iesaistīto reliģisko struktūru juridisko statusu.

Buitenweg kundzes ziņojumā šīs robežas visādā ziņā ir nevērīgi pārkāptas. Šī ziņojuma 50. grozījumā ir atceltas garantijas uz valsts ģimenes un adopcijas tiesību aktiem. Saskaņā ar 12., 29. un 51. grozījumu šis ziņojums nozīmē uzbrukumu reliģisko izglītības iestāžu brīvībai. Šī ziņojuma 52. grozījumā ir iedragāta pašu reliģisko kopienu brīvības garantija dalībvalstīs. Ir pilnīgi skaidrs, ka Eiropas kreisais spārns vēlas samazināt Eiropas integrāciju līdz vienam jautājumam. Šajā saistībā tas ir apsēsts ar to, lai jebkādiem iespējamiem līdzekļiem izpildītu jaunākās homoseksuāļu prasības. Tas ir visu laiku visnopietnākais uzbrukums šī Parlamenta uzticamībai.

SĒDI VADA: M. A. DOS SANTOS
Priekšsēdētāja vietnieks

  Raül Romeva i Rueda, Verts/ALE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, man ir jāuzstāj uz vienu būtisku faktu. Eiropas projektam tikai tad būs uzticamība, ja Eiropa tiks uztverta kā vieta, kur jebkāda veida diskriminācija ir nelikumīga. Tas ir šodienas debašu pamats.

Tādēļ ir pārsteidzoši, ka daži no maniem kolēģiem, kuri visās pārējās debatēs ir tik pro-eiropeiski, kļūst pilnīgi anti-eiropeiski attiecībā uz tiesībām un brīvībām.

Šāda attieksme nav pieļaujama. Ir nepieņemami, ka Eiropas Savienībā šodien kādam būtu jācieš no diskriminācijas, pamatojoties uz attiecībām ar sava dzimuma pārstāvi, invaliditāti, vecumu vai piederību no vairākuma atšķirīgai pārliecībai vai reliģijai, kā jau tika minēts. Tā nav Eiropa, kurā es gribu dzīvot, un tā noteikti nav Eiropa, kurai es katru dienu strādāju gan šajā Parlamentā, gan ārpus tā.

Tādēļ es uzskatu, ka priekšlikums direktīvai bija nepieciešams. Savā koncepcijā un ietvertajos principos tas ir labs. Varbūt šis priekšlikums nav tas, ko es vai daudzi no mums šeit būtu darījuši, bet tas ir labs sākuma punkts. Es ceru, ka rīt vairākums balsos par Buitenweg kundzes ziņojumu, kā es gatavojot darīt, jo es uzskatu, ka tā ir pareizā rīcība. Tāpat es ļoti vēlos, lai tiktu pieņemts otrais jautājums, kas attiecas uz 7. panta 2. punkta ieviešanu vai atkārtotu ieviešanu. Tas garantē būtisku lietu: visām asociācijām un organizācijām, kas darbojas pretdiskriminācijas jomā, ir jāļauj arī pārstāvēt un aizstāvēt diskriminācijas upurus. Mums ir jāatceras, ka šīs personas ietilpst vismazāk aizsargātajās grupās, un tādēļ mums ir jābūt garantijai, ka tās var tikt pārstāvētas un pienācīgi aizstāvētas.

  Sylvia-Yvonne Kaufmann, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, vispirms es gribētu pateikties referentei Buitenweg kundzei par darbu. Viņas rokās šī lieta bija jo īpaši droša.

Parlaments gadiem ir aicinājis pieņemt šo direktīvu, kas patiešām nozīmē, ka ir būtiski svarīgi, lai to pieņemtu pirms šī Parlamenta pilnvaru laika beigām. Vienlaikus ir būtiski svarīgi, lai Komisija cik ātri vien iespējams iesniegtu priekšlikumu diskriminācijas dzimuma dēļ apkarošanai, tādējādi beidzot pieliekot punktu pastāvošajai diskriminācijas veidu hierarhijai. Attiecībā uz citiem diskriminācijas iemesliem es nespēju nejusties pārsteigta, ka 96. grozījumā Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa cenšas izņemt diskrimināciju uz pārliecības pamata no šīs direktīvas darbības jomas. Un tā, PPE-DE grupas dāmas un kungi, vai mums patiešām ir jums jānorāda, ka juridiskais pamats, uz kura ir balstīts šis priekšlikums direktīvai, proti, EK Līguma 13. pants, ir bijis spēkā, kopš 1999. gadā, t.i., pirms 10 gadiem, spēkā stājās Amsterdamas līgums? Vai man jums jāatgādina, ka visi 13. pantā minētie diskriminācijas iemesli bez atšķirības tiek uzskatīti par vienlīdzīgiem? Turklāt, PPE-DE grupas dāmas un kungi, jūs nevarat nebūt pamanījuši, ka ES Pamattiesību hartas 10. pantā ir noteikta vienlīdzīga attieksme pret ikvienas personas ticību un pārliecību.

Zināt, CSU Weber kungs, es noteikti esmu dzirdējusi jūsu argumentus, bet man patiešām jāsaka, Dievs zina, tie ir aizvēsturiski. Jūsu 81. grozījumā, kas noraida šo direktīvu kopumā, ir pievienots diezgan atklāti cinisks pamatojums, proti, ka šīs direktīvas transpozīcija acīmredzami – un es citēju: „ietver pārmērīgu birokrātiju”. Zināt, Weber kungs, es vienkārši nespēju aptvert šos mēģinājumus liegt cilvēkiem viņu tiesības, jo īpaši ar šo pamatojumu, un es ceru, ka rītdienas balsojumā plenārsēdē jūsu 81. grozījums tiks skaidri noraidīts. ES beidzot ir jāsper vēl viens solis uz priekšu cīņā pret diskrimināciju mūsu sabiedrībā.

  Johannes Blokland, IND/DEM grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, šis Parlaments atbalsta pilsoņu brīvības, viena no kurām ir izglītības brīvība. Svarīga brīvība ir vecāku izvēle attiecībā uz skolu saviem bērniem. Manā valstī kristīgās skolas un iestādes apzināti izvēlas tādu uzņemšanas politiku, kas ir saskaņā ar šo skolu identitāti.

Nīderlande atstāj vietu tādai uzņemšanas politikai, kas atbilst skolas pamatprincipiem. Var noteikt prasības, kas ir nepieciešamas, lai realizētu attiecīgās skolas mērķi un pamatprincipus. Vecāki var izvēlēties skolu, kas šajā ziņā ir idejiska un nopietni izturas pret Bībeli. Tas ir ticības brīvības paplašinājums, un tas ievēro vecāku pārliecību attiecībā uz sava bērna izglītības interesēm.

Taču 29. un 51. grozījumā ir ierobežota skolu brīvība izdarīt šo izvēli uz principa pamata, un turklāt es piekrītu Weber kunga un citu viedoklim. Šis priekšlikums neatbilst subsidiaritātes principam. Bez administratīvajām problēmām tas vien man šķiet pietiekams pamats, lai noraidītu Komisijas priekšlikumu. Es balsošu pret Buitenweg kundzes ziņojumu. Es ceru, ka arī citas grupas var saredzēt, ka tas ir nopietns mūsu pilsoņu brīvību pārkāpums. Ikviens, kas ciena vecāku izvēles brīvību, neļaus samazināt šo brīvību.

  Frank Vanhecke (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, ziņojumi par pretdiskriminācijas direktīvām vienmēr izceļ vissliktāko šajā Parlamentā; tas jo īpaši izraisa nožēlu, jo bieži tajos ir ietverts daudz labu priekšlikumu un ideju, kā palīdzēt, piemēram, invalīdiem. Tomēr tas neko nemaina būtībā.

Weber kunga grozījumā, 81. grozījumā, patiešām ir pateikts pats galvenais; šis Komisijas priekšlikums nav labs priekšlikums. Tas ir jānoraida ne tikai tādēļ, ka tas ietver pārāk daudz birokrātijas, bet arī, jo īpaši, tādēļ, ka tas būtiski pārkāpj subsidiaritātes principu. Diemžēl mēs visi zinām, ka šis grozījums nav izdevība, jo šis Parlaments nekad nezaudē iespēju parādīt savu politiski pareizāko pusi un vienmēr izvēlas lielāku birokrātiju un garāku lēmumu pieņemšanas procesu, kas gulstas uz Eiropas pilsoņu pleciem.

Bez jau minētā, bez subsidiaritātes principa pārkāpšanas, šajā ziņojumā arī ir ietverta virkne priekšlikumu, kuri ir pilnīgā pretrunā ar demokrātijas principiem un tiesiskuma principiem. Viens piemērs ir 54. grozījums. Ja visā ziņojumā ir sacelta liela kņada attiecībā uz diskrimināciju pret cilvēkiem, tad šajā grozījumā ir aizstāvēta diskriminācija uz apolitiski pareizas pārliecības pamata, taču šajā gadījumā, galu galā, tas ir izvirzīts vairumā no šī ziņojuma pārējiem aspektiem.

Cienījamu principu un pseido labu nodomu sarakstā apslēpta uzglūn politiska korektuma tiesiskošana. Tādēļ runa nav par pretdiskriminācijas pasākumiem, bet ļoti bieži par likumu apklusināšanu, lai vēl vairāk iedragātu vārda brīvību, un vēl vairāk stiprinātu progresīva viedokļa terorisma veidu. Galvenais jautājums ir un paliek šāds: kāda gan tam ir saistība ar Eiropu? Dieva dēļ, atstājiet dalībvalstīm to, kas ir dalībvalstu ziņā.

  Hubert Pirker (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dažkārt, kad Eiropas Savienību uzskata par pārmērīgi dedzīgu noteikumu ieviešanā un diezgan pamatoti par to kritizē, to diezgan vienkārši var saistīt ar tādiem ziņojumiem, kā tas, ko mēs pašlaik apspriežam.

Kaut gan es atbalstu reālus pasākumus, lai apkarotu jebkādu diskriminācijas veidu, man arī jākritizē tie aspekti, kurus šeit apspriež, jo tie vienkārši nav pamatoti un tie nedos vēlamo rezultātu.

Kā jau tika minēts, ir nepieņemami, ka reliģiskās skolas var tikt iesūdzētas tiesā par to, ka tās nepieņem darbā citas ticības skolotājus vai neticīgus skolotājus, vai ka apdrošināšanas sabiedrības var iesūdzēt tiesā par riska novērtējuma veikšanu, ja tā rezultātā tiek piemērota atšķirīga likme uz vecuma vai dzimuma pamata, vai arī par to, ka pastāv risks, ka pilnīgi visas dzīvojamās ēkas būs jābūvē bez šķēršļiem brīvai piekļuvei invalīdiem. Jā, dāmas un kungi, tas ir virziens, kurā mēs dodamies; mēs vairs faktiski neatbalstīsim invalīdus, bet gan padarīsim visus mājokļus finansiāli nepieejamus. Mājoklis, ko neviens nevar atļauties, tā vietā, lai palīdzētu invalīdiem – tas pilnīgi noteikti nav mūsu mērķis. Tāpat tiek kritizēta pierādīšanas pienākuma atcelšana.

Turklāt daudzi no terminiem ir neskaidri. Visbeidzot, šis nopublicētais informatīvais materiāls ir priekšvēstnesis šai direktīvai, kurā sāk apspriest, vai mēs joprojām drīkstam lietot uzrunas formas „jaunkundze” un „kundze”, un, vai mums ir jāatbrīvojas no visiem vārdiem, kuri beidzas ar „vīrs”, tādiem kā „valstsvīrs”, jo tas viss varētu būt diskriminējoši.

Dāmas un kungi, daļa no tā, ko šeit aicina ieviest, gluži vienkārši ir absurds, un tādēļ es balsošu pret šo ziņojumu.

  Martine Roure (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos pateikties mūsu referentei, jo īpaši par to darbu, ko viņa ir paveikusi, un to rezultātu, kas beidzot ir sasniegts.

Līguma 13. pants ir mūsu stūrakmens, un man ir jāuzsver, ka dalībvalstis var garantēt augstāku aizsardzības līmeni. Jautājums ir tikai par obligātajiem standartiem un, teiksim to pilnīgi skaidri, uz šīs jaunās direktīvas pamata nav iespējams pazemināt pašreizējo aizsardzības līmeni atsevišķās dalībvalstīs. Vēl precīzāk, to nosaka fakts, ka dažās dalībvalstīs ir ļoti augsts aizsardzības līmenis; šādi gadījumi pastāv.

Ikvienam, kas dzīvo Eiropas Savienība, ir pamattiesības būt brīvam no diskriminācijas. Tomēr, vai nu tas būtu personas ārējā izskata vai vienkārši uzvārda dēļ, diskriminācija pārāk bieži pastāv.

Kas attiecas uz invalīdiem, mums ir jānodrošina, lai viņus vairs nediskriminētu tādēļ, ka viņi lieto ratiņkrēslu, jo piekļuve daudzām vietām pārāk bieži ir sarežģīta. Eiropas tiesību aktu uzlabošana ir priekšnoteikums, lai apkarotu diskrimināciju – es atkārtoju: tas ir priekšnoteikums. Mums ir vajadzīgi šie tiesību akti.

Jau no ļoti agra vecuma mūsu bērni cieš no diskriminācijas, kas viņus traumē, un šo diskriminācijas nastu viņi nes sev līdzi visu atlikušo dzīvi. Man jo īpaši jāvērš jūsu uzmanība uz daudzējādo diskrimināciju. Komisija to neiekļāva šajā priekšlikumā. Tādēļ mēs ierosinām precizēt šo diskriminācijas veidu definīciju.

Ir ļoti būtiski stiprināt tiesību aktus, lai īstenotu vienlīdzīgas attieksmes principu, neraugoties uz atšķirībām. Šajā saistībā mēs lūdzam dalībvalstis veikt pasākumus, lai veicinātu vienlīdzīgu attieksmi un vienādas iespējas neatkarīgi no reliģiskās pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas.

Nobeigumā man jāpiebilst, ka mēs ceram, ka 2010. gadā būs Komisijas priekšlikums par dzimumu diskriminācijas pielīdzināšanu šiem diskriminācijas iemesliem, jo tas novērstu jebkādu tiesību hierarhiju.

  Gérard Deprez (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, tāpat kā runātāji pirms manis es vispirms vēlos pateikties divām mūsu referentēm, Buitenweg kundzei un Lynne kundzei, par izcilo darbu, ko viņas ir paveikušas, kurš ietvēra, es vēlos norādīt, paplašinātu sadarbību.

Lai gan es personīgi ļoti atbalstu kopējo nostāju, ko aizstāv Lynne kundze, es gribu izteikt atzinību Buitenweg kundzei par intelektu, atklātību un samierinātājas garu, ko viņa izrādīja diskusijās mūsu komitejā, lai censtos panākt tādu ziņojumu, kas būtu līdzsvarots un ko atbalstītu liels Parlamenta vairākums. Es ceru, ka viņai veiksies un ka radikālāki elementi no vienas puses, un, es domāju, dažkārt no otras puses, neietekmēs balsojumu.

Šajā saistībā – un ļaujiet man norādīt to, ka es neesmu pazīstams kā kreisā spārna fanātiķis – man jāsaka, ka mani nepārsteidz un nemulsina grozījums, ko iesniedzis mūsu kolēģis Weber kungs, kuru es cienu, un vairāki citi deputāti. Weber kungs, es noklausījos jūsu runu, un man nešķita, ka kādam no jūsu izmantotajiem argumentiem būtu jebkāds intelektuāls pamats. Jūs esat formulējis fantāzijas, jūs neesat formulējis cēloņus.

Ja kāds lasa jūsu grozījuma pamatojumu, viņu var tikai samulsināt šī pamatojuma vājums: atteikties apkarot diskrimināciju, baidoties no pārmērīgas birokrātijas. Jūs kļūdāties, cenšoties pārvērst šo priekšlikumu par konfliktu starp kreisajiem un labējiem. Diskriminācijas apkarošana nav jautājums par piederību labējam vai kreisajam spārnam, tas ir jautājums par humānismu un pamattiesību ievērošanu.

(Aplausi)

Tādēļ rīt, es ceru un ticu, jūs tiksiet sakauts.

  Sebastiano (Nello) Musumeci (UEN). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, ir jāatbalsta ikviena iniciatīva, kuras mērķis ir jebkāda veida diskriminācijas apkarošana. Jaunākie statistikas dati liecina, ka Eiropā, kur sabiedrība ir tik attīstīta, sabiedrības mazākā daļa apgalvo, ka viņi ir piedzīvojuši diskrimināciju. Tādēļ neviens nevar palikt vienaldzīgs. Tomēr šis koncepts par sevi joprojām ir tik plašs un abstrakts, ka būtu vēlama lielāka skaidrība.

Neskarot cilvēku pamattiesības, kuras paliek neapšaubāmas, mēs nevaram neatzīt katras dalībvalsts suverenitāti pieņemt tiesību aktus saskaņā ar senām tradīcijām, civilizāciju un kultūru. Šāda veida iejaukšanās gandrīz vienmēr ir iedzīvotāju identitātes aizsardzība. Es minēšu piemēru saistībā ar dzimumorientāciju: tas ir mans personīgais viedoklis, bet es uzskatu, ka cilvēka cieņa ir jāgarantē neatkarīgi no dzimumorientācijas. Homoseksualitāte ir izvēle, kas ietilpst cilvēka privātajā dzīvē, un to nekādos apstākļos nedrīkst sodīt, bet no nedrīkst arī aizsargāt. Uzskatu brīvība: kur sākas aizsardzība pret tiešu un netiešu diskrimināciju, un kur tā beidzas? Reliģiskās pārliecības brīvība: manas radinieces skolā šogad pirmo reizi netika iestudēts Kristus dzimšanas uzvedums. Direktors to aizliedza, jo skolā bija bērni ar citu reliģisko pārliecību. Manuprāt, šajā gadījumā, lai novērstu vienu diskriminācijas veidu, tika radīts cits diskriminācijas veids, jo Kristus dzimšanas uzvedums ir vairāk kultūras nekā ticības izpausme. Citu cilvēku reliģiskās pārliecības cienīšana nenozīmē to, priekšsēdētāja kungs, ka mums būtu jākaunas pašiem no savas reliģiskās pārliecības!

Tādēļ – ar to es noslēgšu – mēs baidāmies, ka šis priekšlikums direktīvai veicina nevajadzīgu pretēju ekstrēmismu, un ārstniecības līdzeklis varētu izrādīties ļaunāks par sākotnējo problēmu.

  Elisabeth Schroedter (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, šī direktīva beidzot aizpilda robus pretdiskriminācijas tiesību aktos un ļauj Eiropas Savienībai izpildīt tās starptautiskās saistības aizsargāt cilvēktiesības, kā arī tās saistības saskaņā ar ANO Konvenciju par invalīdu tiesībām.

Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas dāmas un kungi, jūsu argumenti pret šo direktīvu ir populistiski un maldinoši. Kādas jums ir tiesības liegt invalīdiem neierobežotu piekļuvi izglītībai vai liegt gados vecākiem cilvēkiem vienlīdzīgu attieksmi attiecībā uz apdrošināšanu un finanšu pakalpojumiem? Kāda ir jūsu humānisma koncepcija?

Neierobežota līdzdalība sabiedrībā ir cilvēktiesības, un šī iemesla dēļ mēs cīnīsimies par šo direktīvu un par vienādām iespējām visiem. Manuprāt, ir absolūti nehumāni prasīt, lai diskriminācijas upuri sniegtu pierādījumus diskriminācijai. Ja jūs, PPE-DE grupas dāmas un kungi, svītrosiet izmaiņas pierādīšanas pienākumā, jūs pakļausiet riskam dažu grupu pamattiesības uz viņu cilvēka cieņas aizsardzību, un mēs uzskatām, ka tas ir nepieņemami. Aizsardzībā pret diskrimināciju mēs gribam vienlīdzību visiem, un mēs, Zaļie, par to cīnīsimies. Mēs neļausim cilvēktiesībām kļūt par rotaļlietu populistu piekoptajā iebiedēšanā. Es tieši tagad varu prognozēt, ka jūs rītdien zaudēsiet; šī Parlamenta vairākums balsos par cilvēktiesībām uz aizsardzību pret diskrimināciju. Par to es esmu pārliecināta.

  Jim Allister (NI). - Priekšsēdētāja kungs, trīs iemeslu dēļ es balsošu pret šo ziņojumu un pret ierosināto direktīvu. Pirmkārt, es nepiekrītu uzskatam, ka tiesību akti par šiem jautājumiem būtu jāpieņem ES nevis valstu valdībām, un es ticu, ka katra dalībvalsts vislabāk var izlemt, vai tai vajag stiprināt šādus tiesību aktus. Ja kādreiz ir bijis subsidiaritātes jautājums, tad šajā jomā tam ir jābūt.

Mans otrais iemesls ir tas, ka jaunā aizskaršanas pārkāpuma definīcija faktiski var satraucoši ierobežot tiesības attiecībā uz vārda brīvību un reliģiskās pārliecības brīvību, jo īpaši to personu brīvību, kuras sludina kristīgo vēsti.

Ir iespējams, ka šos tiesību aktus pārkāptu kristieši, kas sludina evaņģēliju, jo īpaši sabiedriskās vietās cilvēkiem ar citu ticību, kuri to ņem ļaunā un kuri apgalvo, ka tas ir uzbrukums viņu cieņai. Tāpat Bībeles pieejas heteroseksuālai laulībai aizstāvēšana un veicināšana varētu ļaut uz tiesāšanos kāriem geju tiesību aktīvistiem sūdzēties par aizskaršanu.

Trešais iemesls ir tāds, ka šajā direktīvā ietvertie pasākumi ir neproporcionāli un nepietiekami līdzsvaroti. Šī direktīva, piemēram, piespiež kristieti izdevēju pieņemt pasūtījumu tāda materiāla izdošanai, kas aizskar viņa reliģisko pārliecību, lai gan viņam ir jābūt tiesībām brīvi darboties saskaņā ar savu sirdsapziņu.

Bez būtiskiem līdzsvarošanas mehānismiem šī direktīva kļūs par instrumentu, kas faktiski radīs diskrimināciju. Tādējādi manā skatījumā tā ir nevajadzīga direktīva, kas pārkāpj pamattiesības, jo īpaši ticīgo cilvēku pamattiesības, un šī direktīva atspoguļo visu to, kas Eiropas Savienībā pārsniedz savu darbības jomu, iejaucas citās jomās un tiek nepareizi vadīts.

  Nicolae Popa (PPE-DE). – (RO) Šī Komisijas iniciatīva paplašināt vienlīdzīgas attieksmes principa piemērošanu arī līdz citām sociālās dzīves jomām, izmantojot globālu direktīvu, kas aizliedz diskrimināciju ārpus darbavietas uz invaliditātes, vecuma, reliģijas vai ticības un dzimumorientācijas pamata principā ir nepieciešama, lai varētu pabeigt pretdiskriminācijas tiesību aktu kopuma izstrādi. Solis uz priekšu ir daudzējādas diskriminācijas jēdziena ieviešana un īpašā uzmanība, kas pievērsta invalīdu tiesībām.

Tomēr šis priekšlikums direktīvai paliek delikāts un pretrunīgs temats. Šim likumdošanas tekstam ir jāsaglabā līdzsvars starp Eiropas Savienības pilnvarām un dalībvalstu pilnvarām, skaidri nosakot tā piemērošanas jomu. Šim likumdošanas tekstam ir neapšaubāmi skaidri jānosaka fakts, ka ģimenes tiesību aktu aspektus, tai skaitā civilstāvokli, reproduktīvās tiesības un adopcijas tiesības nedrīkst iekļaut kā daļu no šī priekšlikuma direktīvai piemērošanas jomas. Laulības institūcijas lietošanu nevar pieņemt nekādā citā veidā kā vien kristiešu izpratnē. Citiem partnerattiecību veidiem var atrast citus juridiski pieņemtus apzīmējumus.

Subsidiaritātes princips ir jāievēro arī tajos aspektos, kuri ir saistīti ar izglītības saturu un valsts izglītības sistēmu, tostarp konfesionālo skolu, organizēšanu. Eiropas Tautas partija vienmēr ir atbalstījusi dažādības veicināšanu kā Eiropas Savienības un cīņas pret diskrimināciju svarīgu mērķi. Diemžēl šajā tekstā ir ietverti nosacījumi, kas ir nepieņemami, raugoties no reliģiskās doktrīnas viedokļa.

Paradoksāli, ka kreisie šādā veidā plāno praktizēt diskrimināciju. Faktiski es tieku diskriminēta vienkārši tādēļ, ka es ticu Dievam.

  Michael Cashman (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, šīs bija interesantas debates, un tās būtu smieklīgas, ja nebūtu tik traģiskas. Vairums iebildumu, ko es dzirdēju šajā pēcpusdienā, manuprāt, sakņojas sajūtās un uzskatos, bet tie nav pamatoti uz faktiem un tie nav pamatoti uz to tekstu, kas atrodas mūsu priekšā. Šajā ziņojumā nekas neapdraud subsidiaritātes vai proporcionalitātes principu. Patiesi, ja kaut kas tos apdraudētu, tad Ministru Padome to būtu izlabojusi. Tādēļ pat tagad es mudinu jūs atbalstīt šo ziņojumu un ļaut Ministru Padomei rīkoties pareizi, lai pārliecinātos, ka tas ir absolūti samērīgs un subsidiaritātes princips ir ievērots.

Weber kungs, Eiropa tika radīta, pamatojoties uz Otrā Pasaules kara vērtībām – apņēmība, no kuras mums nekad nevajadzētu vēlreiz novērsties, ja kāda personu grupa vai citas grupas tiktu izraudzītas par mērķi vai padarītas par grēkāzi un aizvestas uz koncentrācijas nometnēm un darba nometnēm. Apņēmība, ka vairs nebūs apspiestības hierarhijas. Diemžēl jūs negribat Eiropu, kas ir pamatota uz šīm pienācīgajām vērtībām, Eiropu, kas uzskata, ka visi cilvēki ir dzimuši vienlīdzīgi, un ievēro to. Tiem, kas iebilst, ir jāatbild savai sirdsapziņai, savai reliģijai un saviem vēlētājiem, kādēļ jūs uzskatāt, ka pret dažiem cilvēkiem būtu jāizturas atšķirīgi nekā pret pārējiem, kuri tad nesaņemtu vienlīdzīgu attieksmi.

Man ir veicies, ka es stāvu šeit, jo es esmu gejs – un, ja es izvēlos būt gejs, vai nav interesanti, ka kāds tādēļ acīmredzami izvēlas būt heteroseksuālis? – cīnoties par vienlīdzību, ne tikai par geju un lesbiešu, un biseksuāļu un transseksuāļu vienlīdzību, bet par cilvēku vienlīdzību uz viņu vecuma, reliģijas, ticības, dzimuma pamata, visa tā pamata, ko uzskata par atšķirīgu, un ko varētu izmantot, lai liegtu viņiem vienlīdzīgu attieksmi. Es uzskatu, ka ikvienas civilizētas sabiedrības lakmusa pārbaude nav tas, kā tā izturas pret vairākumu, kurš interesantā kārtā sastāv no tik daudzām atšķirīgām minoritātēm. Ikvienas civilizētas sabiedrības lakmusa pārbaude, kā jums to pastāstīs tie cilvēki, kuri klausās apmeklētāju galerijā, nav tas, kā mēs izturamies pret vairākumu, bet gan tas, kā mēs izturamies pret šīm minoritātēm, un šajā gadījumā dažas dalībvalstis diemžēl iztrūkst.

Shakespeare ģeniāli pateica: „ļaunums, ko cilvēki nodara, dzīvo pēc viņu nāves, bet labais tiek aprakts kopā ar viņu kauliem”. Palūkojieties uz sevi, iztēlojieties, ja tie būtu jūs, kas esat atšķirīgi – kam ir atšķirīga reliģija, atšķirīga ticība, atšķirīgs vecums, atšķirīga dzimumorientācija – vai tas būtu pareizi, ja jums tiktu atņemtas jūsu cilvēktiesības? Atbildei ir jābūt „nē”. Tagad šim Parlamentam ir iespēja darīt to, kas ir pareizi un taisnīgi, un labi.

  Priekšsēdētājs . – Tagad debatēs runās Špidla kungs. Viņš labāk par mani izskaidros tos iemeslus, kādēļ viņam tas ir jādara. Es nekavējoties dodu vārdu Špidla kungam.

  Vladimír Špidla, Komisijas loceklis. – (CS) Pēc dažām minūtēm man būs jāpiedalās sarunās par Darba laika direktīvu, un jūs noteikti piekritīsiet, ka šis ir temats, no kura nedrīkst izvairīties.

Dāmas un kungi, es noklausījos debates par šo ziņojumu un man jāsaka, ka dzirdētais mani emocionāli iespaidoja, jo ziņojumā ir atklāti šīs problēmas būtiskie elementi, kā arī milzīgais dziļums. Galvenais jautājums ir šāds: ko šī direktīva aizsargā? Šī direktīva aizsargā cilvēka cieņu. Mēs nevaram uzskatīt par mazāku aizvainojumu cilvēka cieņai to, ja diskriminācija notiek, piemēram, uz invaliditātes pamata, nekā uz vecuma pamata. Mēs runājam par cilvēka cieņu, un tā ir vienāda visiem.

Man jāsaka, tā kā šī direktīva ir iesniegta Komisijai, tā ir viena no direktīvām, kas radusies organiski, no dziļām un pamatīgām debatēm Parlamentā un neskaitāmām apspriedēm Komisijas līmenī, un tādēļ šī direktīva ir rūpīgi pārdomāta un tā pauž stingru un skaidru pieeju vērtībām.

Tāpat debatēs izskanēja, ka nediskriminācija ir pamatota uz vērtībām, kuras mēs piemērojām un kuras mēs sākām apzināties pēc Otrā Pasaules kara. Šīm vērtībām ir ļoti dziļas vēsturiskas saknes neatkarīgi no tā, vai ir taisnība, ka mēs pēc Otrā Pasaules kara esam attīstījuši dziļāku izpratni par zināmu vērtību svarīgumu un būtisko nozīmi. Senajos laikos nebija cilvēku vienlīdzības pamatkoncepcijas – pirmoreiz šī koncepcija tika formulēta kristiešu reliģijā. Es labi atceros kādu 9. gadsimta encikliku vai, iespējams, pāvesta bullu ar nosaukumu Oriente ian sole, kurā bija skaidri pateikts: „vai nav taisnība, ka viena un tā pati saule vienādi spīd pār visiem?” No tā brīža šī koncepcija ir atbalsojusies cauri visai vēsturei.

Bez šaubām, šajās debatēs bija ietverti daudzi tehniskas dabas jautājumi vai ievērojami zemākas prioritātes jautājumi nekā tie jautājumi, par kuriem mēs runājam tieši šobrīd. Es vēlos pieskarties vienam no tiem. Pirmais jautājums bija par bezjēdzīgas papildu birokrātijas radīšanu. Es domāju, ka to var noraidīt viena vienkārša iemesla dēļ. Šī direktīva neprasa izveidot jaunas struktūras vai jaunas birokrātiskas iestādes. Šī direktīva tikai paplašina jau esošo struktūru piemērošanu, tādēļ tā nekādā veidā neietver birokrātijas palielināšanu.

Bija arī atklāts jautājums par subsidiaritāti. Šis jautājums tika izpētīts ārkārtīgi rūpīgi, jo tas ir pamatjautājums. EK Līguma 13. pants ir skaidrs. Tas nodrošina stingru juridisku pamatu, un direktīva, kura ir izstrādāta uz šī juridiskā pamata, nekonfliktē ar subsidiaritātes principu.

Vēl viens šīs direktīvas pamatprincips ir jautājums par, piemēram, pierādīšanas pienākuma pārcelšanu. Šis jautājums jau ir atrisināts iepriekšējās direktīvās, tādēļ arī šajā lietā nav jaunu atklājumu. Tomēr es gribētu kaut ko pateikt par pierādīšanas pienākumu. Šīs direktīvas mērķis ir stiprināt personu spēju aizstāvēt pašiem sevi – tas ir pamatmērķis. Tas nebūtu iespējams bez pierādīšanas pienākuma pārcelšanas. Neatkarīgi no fakta, ka daudzās tiesību sistēmās pierādīšanas pienākums jau ir pārcelts daudz mazāk svarīgu iemeslu dēļ vai līdzvērtīgu iemeslu dēļ. Klasisks piemērs pierādīšanas pienākuma pārcelšanai ir tā dēvētā paternitātes pieņemšana, un ir daudz vairāk piemēru.

Debatēs arī tika teikts, ka daži jēdzieni ir pārāk atvērti. Dāmas un kungi, vairums konstitucionālo jēdzienu ir atvērti, un konkrētajā apstākļu kopumā tiem ir nepieciešama interpretācija. Piemēram, es atceros, ka Vācijas Konstitūcijā ir formulējums „īpašums uzliek pienākumus”. Tas ir tipiski atvērts formulējums, kurš dažādu konkrētu lietu izskatīšanas gaitā tiek pārdefinēts.

Dāmas un kungi, izskanēja dažas pārspīlētas runas par iespējami lielām izmaksām, jo īpaši saistībā ar personām ar fizisko spēju traucējumiem. Es varu apgalvot, ka šajā direktīvā nav ierosināti jebkādi noteikti vai konkrēti pasākumi, bet tiek runāts par saprātīgu atbilstību, un es varu vēlreiz apgalvot, ka tad, ja saprātīga atbilstība tiek piemērota no paša sākuma, tad vairumā gadījumā neradīsies pārmērīgi augstas izmaksas. Man jāsaka, ja mēs kā pieņemamas uztveram iespējami augstākas izmaksas saistībā ar veselību un drošību darbavietā, kur mēs aizsargājam cilvēka dzīvību, tad, manuprāt, proporcionāli tām interesēm, kas tiek aizsargātas, pastāv arī jebkādas augstākas izmaksas, kas ir ietvertas cilvēka cieņas aizsardzībā – lai gan es nedomāju, ka šīs izmaksas būs ievērojami augstākas, jo vienlīdzība un cilvēka cieņa, dāmas un kungi, ir tās intereses, kuras ir iekļautas EK Līgumā, un šīs intereses mums ir jāaizstāv ar visu spēku.

Manuprāt, Eiropas Savienībai nekas nav tik svarīgs kā nediskriminācijas koncepcija. Lai gan es atbalstu iekšējo tirgu un lai gan es atbalstu daudzas citas Eiropas politikas jomas, es uzskatu, ka vienādu iespēju un nediskriminācijas koncepcija no visiem ir visdziļākais pamats.

  Sarah Ludford (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, ir pilnīgi pareizi, ka mēs noslēdzam šo sarežģīto likumu mistrojumu, kad dažādi cilvēki ir aizsargāti pret diskrimināciju dažādās situācijās, atbalstot vienotu vienlīdzības režīmu. Sieviete, kam atteikts bankas aizdevums, invalīds, kam atteikta piekļuve ēkai, gejs, kam atteikta apmešanās vieta, melnādainā persona, kam aizliegta ieeja klubā, un tā joprojām – viņi visi ir jāaizsargā uz vienādu principu pamata.

Es tikai gribu minēt divus jautājumus. Viens attiecas uz aizsardzību pret aizskaršanu. Šajā tekstā pilnīgi pareizi ir skaidri pateikts, ka ir aizliegta biedējošas vides radīšana atsevišķai personai, nesaskatot pārkāpumu pret personu grupu. Ir svarīgi būt ļoti stingriem attiecībā uz vārda brīvības saglabāšanu, kas lietderīgi ir uzsvērta īpašā Parlamenta piebildē.

Attiecībā uz reliģiskajām skolām es pilnībā atbalstu vecāku tiesības uz to, lai viņu bērni saņemtu izglītību atbilstoši konkrētas ticības principiem, ciktāl šī ticība pati nevairo diskriminējošu un aizspriedumainu attieksmi. Bet mēs nedrīkstam piedot tādu geto radīšanu, kuros izglītošanai tiek pieņemti tikai īpašas ticības bērni, bet pārējie tiek izslēgti. Komisijas tekstā tiek atļauta diskriminējoša pieeja, un es neesmu pārliecināta, ka 51. grozījums atrisinās šo problēmu. Visticamāk, es balsošu pret abiem.

  Rihards Pīks (PPE-DE). - (LV) Priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi! Es domāju, ka šajā zālē nav cilvēka, kas būtu par diskrimināciju. Un tāpat šajā Parlamentā, es domāju, ka cilvēki ir pret diskrimināciju. Un, izlasot šo dokumentu (šo priekšlikumu Padomes direktīvai), neapšaubāmi viņš satur ļoti daudz labu priekšlikumu, bet es gribētu teikt, ka daudzi no šiem priekšlikumiem, kas šeit ir ietverti, ir pamatā kristīgiem uzskatiem, kristīgai reliģijai. Un es gribu teikt, ka nevar ar vienu direktīvu dokumentu panākt to, kas ir jāpanāk ilgā audzināšanas procesā, jo tas ir morāles un attieksmes jautājums. Un, ejot tālāk, ja šis, kas ir minēts šajā direktīvā jeb priekšlikumā direktīvai, pie daudzām labām lietām tomēr ir virkne pārspīlējumu. Virkne pārspīlējumu, kas faktiski, radot iespējas vienai cilvēku grupai, ierobežo iespējas otrai grupai. Un es pat gribētu teikt, ka virkne punktu ir tādi, kas rada iespējas iejaukties privātās darbības sfērā, un tas ir pret mūsu pamatvērtībām. Un vēl viens aspekts – tagad tuvojas vēlēšanas, un mēs arvien biežāk dzirdam gan jautājumus no mūsu vēlētājiem, gan arī pārmetumus. Un es domāju, ka tas tāpat būs jūsu valstīs, ka visbiežākais pārmetums, ko mēs dzirdam, ir pārlieka regulācija no Briseles, pārlieki ierobežojumi un birokrātija. Un tādēļ mums vajadzētu izvairīties pārkāpt subsidiaritāti un radīt liekus ierobežojumus. Es uzskatu, ka šis dokuments ir pārskatāms.

  Inger Segelström (PSE). - (SV) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos pateikties Buitenweg kundzei, Bozkurt kundzei, Cashman kungam un citiem par ārkārtīgi labu ziņojumu. Līdzīgi daudziem citiem es jūtos pārsteigta un šokēta par Eiropas Tautas partijas (Kristīgo Demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas vadītāju un runātāju Manfred Weber kungu, kurš 81. grozījumā ierosināja, lai Parlaments noraidītu priekšlikumu direktīvai, jo tajā ir pārkāpts subsidiaritātes princips un, saskaņā ar tulkojumu zviedru valodā, tas ietvertu neproporcionālu birokrātiju. Komisārs Špidla kungs par to izteica komentārus.

Es esmu pārliecināta, ka arī visas sievietes invalīdes un tie visi pārējo grupu pārstāvji, kuri ir paļāvušies, ka Eiropas Parlaments viņu grupas vārdā aizsargās pilsoņu cilvēktiesības, jūtas dziļi vīlušies, ka PPE-DE grupas vadība salīdzina cilvēktiesības ar birokrātiju. Tādēļ es mudinu visu Parlamentu rītdien balsot pret PPE-DE grupas ierosināto 81. grozījumu. Tāpat es domāju, ka ir svarīgi, lai apdrošināšanas sabiedrības neturpinātu diskriminēt sievietes tikai tādēļ, ka viņas ir sievietes un gados vecākas, bet kā grupa viņas ir veselīgākas par vīriešiem un dzīvo ilgāk nekā vīrieši. Es arī ceru, ka Parlamentam būs drosme skaidri pateikt, ka ikvienam pienākas no nodokļiem finansētā izglītība. Reliģija noteikti ir svarīga daudziem eiropiešiem, un es to cienu, bet mēs dzīvojam sekulārā sabiedrībā.

Nē, Weber kungs, jūsu tirgus līguma slēgšanas brīvība nav tikpat svarīga kā pilsoņu cilvēku pamattiesības! Pajautājiet ES pilsoņiem – viņi ir gudrāki un mūsdienīgāki par jums, PPE-DE grupas locekļiem. Uz mums ir liktas lielas cerības, un es ceru, ka ikvienam ir drosme rīt balsot par šo priekšlikumu un nevis pret to, kā jūs esat ierosinājis.

  Jeanine Hennis-Plasschaert (ALDE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos pateikties referentei. To nevar pateikt pietiekami bieži, viņa ir paveikusi izcilu darbu. Tas nebija viegls uzdevums. Šķiet, ka daži kolēģi ir jo īpaši ātri apvainojušies.

Šīs direktīvas sākumpunkts ir kristāliski skaidrs: vienāda attieksme pilnīgi visiem – homoseksuāļiem vai heteroseksuāļiem, sievietēm vai vīriešiem, veciem vai jauniem, melnādainiem vai baltiem, invalīdiem vai personām bez spēju traucējumiem, reliģiski noskaņotiem vai humānistiem, un tā tālāk. Viņa tiesības ir viņas tiesības, Weber kungs, mūsu tiesības ir viņu tiesības, un jūsu tiesības ir mūsu tiesības. Šim, Vanhecke kungs – kurš atkal ir atstājis debates – nav nekā kopēja ar tā dēvēto politisko korektumu.

„Ēnas” referenti un referente pati ir pielikusi lielas pūles, lai panāktu šo kompromisu, kompromisu, kuru varētu atbalstīt arī Eiropas Tautas partijas (Kristīgie Demokrāti) un Eiropas Demokrātu grupa. Neviens neuzskata, ka šim tekstam nav trūkumu, un es varu tikai cerēt, ka būtisks vairākums PPE-DE grupā nāks pie prāta līdz rītdienas balsojumam.

Es visnotaļ atbalstu reliģijas brīvību, bet jums, Weber kungs, piemīt zināma nekaunība nostādīt sevi augstāk par citiem un izturēties pret vienādām iespējām kā bezjēdzīgu birokrātiju, vienlaikus turot roku uz Bībeles.

  Priekšsēdētājs . – Dāmas un kungi, šo debašu pēdējā daļā Špidla kungu aizstās Barrot kungs.

  Mario Mauro (PPE-DE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, nediskriminācijas stratēģijas būtībā ir koncentrēts šāds apgalvojums: pirmajā vietā vienmēr ir cilvēks. Mēs ņemam vērā cilvēku, pirms mēs ņemam vērā faktu, ka viņa vai viņš kaut kādā ziņā ir atšķirīgs – invalīds, piemēram, vai homoseksuālis – un tādēļ mēs mīlam, aizstāvam un aizsargājam šo cilvēku; tā ir nediskriminācijas stratēģijas būtība. Ja tas tā ir, tad tā ir; tādēļ ikviens, kuram ir reliģiska ticība, ir cilvēks, jo tas fakts, ka viņš vai viņa ir cilvēks, ir svarīgāks par faktu, ka viņam vai viņai ir reliģiska ticība.

Tādēļ mums ir jābūt uzmanīgiem, jo 3. pantā izteiktais apgalvojums saskaņā ar to formulējumu, kas ierosināts Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojuma 52. grozījumā, ievieš principu, kurš ir diametrāli pretējs Līguma par Eiropas Savienības darbību 17. panta 11. deklarācijai. Šis 52. grozījums noliedz statusa saglabāšanas koncepciju saskaņā ar valstu tiesību aktiem par baznīcām un organizācijām, pamatojoties uz reliģisko vai personīgo pārliecību, un vienlaikus, 3. pants un atbilstošais 18. apsvērums saskaņā ar aplūkotā ziņojuma 51. un 29. grozījumā ierosināto formulējumu, manuprāt, ierobežo dalībvalstu pilnvaru jomu attiecībā uz piekļuvi izglītības iestādēm uz reliģijas vai personīgās pārliecības pamata.

Īsumā, es esmu pārliecināts, ja mēs gribam aizstāvēt personu no paša sākuma un visā pilnībā, tad mums ir arī jāaizstāv tie aspekti, kas raksturo personu no reliģiskā viedokļa. Turklāt, es domāju, ka 92., 89. un 95. grozījums varētu būt saprātīgs saskares punkts tiem, kas grib, lai šī direktīva tiktu pieņemta, un tādēļ mēs varētu atrast efektīvu pamatu dialogam šajā līmenī.

  Claude Moraes (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, mūsu komitejas priekšsēdētājs Deprez kungs pauda tik daudzu šī Parlamenta deputātu viedokli, kad viņš pateica, ka šis nav ziņojums par kādas vienas grupas interesēm vai kreiso ziņojums, bet gan Buitenweg kundzes ziņojums, kuru raksturo liela smalkjūtība, delikātums un uzmanība pret cilvēkiem. Referente ir radījusi ziņojumu, kurā uzņēmējdarbība netiek ierobežota vai pārlieku regulēta, kā mēs to novērojām divu iepriekšējo direktīvu – Rasu vienlīdzības direktīvas un Nodarbinātības direktīvas – garajā ceļā, un šis ziņojums, es vēlos pateikt Weber kungam, nav ierobežojis vai pārlieku regulējis uzņēmējdarbību Vācijā vai manā valstī.

Viņa ir izstrādājusi direktīvu par pamattiesībām, kura nerada tādu birokrātiju, par kādu runāja Špidla kungs. Es esmu iesniedzis grozījumus par to vienlīdzības iestāžu stiprināšanu, kuras jau pastāv. Apvienotajā Karalistē mums ir Vienlīdzības un cilvēktiesību komisija, kura nesen atbalstīja Eiropas pilsoni – Sharon Coleman, bērna ar spēju traucējumiem māti, kura ierosināja lietu pret savu darba devēju par pakārtotu diskrimināciju uz spēju traucējuma pamata, kas ir ļoti svarīgs aspekts Buitenweg kundzes ziņojumā. Eiropas Kopienu Tiesa lēma par labu viņai, un šī sprieduma rezultātā mēs esam paplašinājuši tiesības Lielbritānijas aprūpētājiem – cilvēkiem, kuri rūpējas par personām ar spēju traucējumiem.

Es vēlos teikt visiem klātesošajiem šajā Parlamentā, ka jūs arī reiz kļūsiet veci, jūsu spējas var kļūt traucētas, vai arī jūs, iespējams, rūpēsieties par kādu ar spēju traucējumiem. Tā ir realitāte desmitiem miljonu Eiropas pilsoņu. Tieši par to ir šis ziņojums. Tas nav par grupu interesēm vai bažām, kura sabiedrības grupa dominēs pār citām grupām. Es teiktu, ka šis ziņojums nepārstāv ne kreisos, ne labējos uzskatus – tas ir par pamattiesībām. Kā Cashman kungs savā runā atzīmēja, cilvēki pirms Eiropas vēlēšanām gribēs redzēt, vai mēs aizstāvam pamattiesības, nenodarot kaitējumu mūsu uzņēmējdarbībai un mūsu ekonomikai. Tieši to apliecina šis ziņojums. Atbalstīsim to! Tas ir praktisks un tas ir pareizs.

  Marco Cappato (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlos izteikt savu atbalstu Buitenweg kundzes darbam. Kā es to saprotu, tas, kas sākotnēji bija domāts kā kompromiss, iespējams, nepavisam nebūs kompromiss, taču tas nav svarīgi. Svarīgi ir tas, ka mums izdevies nonākt pie lēmuma.

Dažos punktos manas bažas ir gluži pretējas Mauro kunga bažām. Reliģijas brīvība? Protams, par visiem 100 %. Brīvība reliģiskajām izlītības iestādēm? Protams, par visiem 100 %. Neviena reliģija, nekad un nekādos apstākļos nevar būt iemesls, attaisnojums vai aizsegs jebkādas diskriminācijas veikšanai. Nevar būt nekādas runas par izņēmumu pieļaušanu šajā saistībā, turpretī baznīca vai reliģiska iestāde var diskriminēt tos skolotājus vai studentus, kuru uzvedība neatbilst konkrētajai ticībai, aizbildinoties ar morāles normu uztiepšanas risku un tām daudzajām reliģijām, kuras var pretendēt uz tādu pašu likumību.

Tas nav veids, kā virzīties uz priekšu. Galu galā, mūsu nolīgumi un Eiropas Savienība diemžēl jau sniedz lielāku aizsardzību, nekā nepieciešams valstīm ar to garajiem pamattiesību un brīvību izņēmumu sarakstiem. Nepievienosim vēl papildu izņēmumus jau esošajiem izņēmumiem.

  Carlos Coelho (PPE-DE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, Barrot kungs, dāmas un kungi, es kopā ar saviem kolēģiem no Eiropas Tautas partijas (Kristīgie Demokrāti) un Eiropas Demokrātu grupas balsoju par šo ziņojumu Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā. Mēs to darījām, pamatojoties uz „ēnas” referenta Gauber kunga lieliski paveikto darbu, mēģinot atrast līdzsvarotu kompromisu. Es apsveicu arī referenti Buitenweg kundzi par viņas darbu un pievienojos viņai aicinājumā ikvienam izvairīties no radikālas nostājas ieņemšanas un censties panākt iespējami plašāku vienprātību.

Kā visos kompromisos, ir jautājumi, kuros mūsu viedoklis veiksmīgi dominē, un ir jautājumi, kurus mums ir grūtāk pieņemt. Mēs runājam par kompromisiem, kuros jāņem vērā tiesību akti, pieņemtā prakse un dažādās kultūras tradīcijas, kas pastāv 27 dalībvalstīs. Es uzskatu, ka 10 gadu periods ēku pielāgošanai, lai personas ar spēju traucējumiem varētu piekļūt precēm, pakalpojumiem un resursiem, ir pieņemams, tāpat, ja pastāv grūtības strukturālajā līmenī, kuras nav iespējams pārvarēt, vienmēr būs iespējams atrast alternatīvas.

Es arī pievienojos tiem, kuri pauž bažas attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrībām – tam, piemēram, ka tās tiek ņemtas vērā tāpat kā medicīniskais viedoklis. Tomēr es nevaru pieņemt domu par atsauces svītrošanu, ko apstiprināja komitejā, atsauces uz subsidiaritātes principu saistībā ar tiesību aktiem par ģimeni, laulību un reprodukciju. Šie tiesību akti ir tikai un vienīgi dalībvalstu kompetencē. Tas pats attiecas uz 8. pantu, kuru Eiropas Tautas partijas (Kristīgie Demokrāti) un Eiropas Demokrātu grupa ar savu 90. grozījumu cenšas svītrot, jo, ņemot vērā pastāvošās likumdošanas tradīcijas daudzās dalībvalstīs, nav iespējams pieņemt pierādīšanas pienākuma atcelšanu tādēļ, ka tas izraisītu nepārvaramas juridiskas problēmas.

Ja plenārsēdē tiks pieņemti šie galvenie punkti, es nevarēšu balsot par šo ziņojumu. Taču es nekad nespēšu ar tīru sirdsapziņu balsot pret direktīvu, kurā aizliegta cilvēku diskriminācija neatkarīgi no viņu reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas. Visbeidzot, priekšsēdētāja kungs, šis ir arī piemērots gadījums, lai noskaidrotu, kādu Eiropu mēs vēlamies palīdzēt uzcelt. Es pilnībā atbalstu Eiropu, kura nerimstoši apkaro visus diskriminācijas veidus.

  Iratxe García Pérez (PSE) . – (ES) Priekšsēdētāja kungs, priekšlikumā direktīvai, kuru mēs šodien apspriežam, vienlīdzības princips ir izvirzīts kā Eiropas projekta zīmols. Un kā tādam, mums tam ir jāpievērš maksimāla uzmanība, lai strādātu visu Kopienas pilsoņu integrācijas virzienā, un mums ir jāīsteno šis princips gan valsts politikā, gan arī administratīvajās darbībās, kā arī attiecībās starp atsevišķām personām.

Mums ir jāvirzās uz priekšu, lai ļautu visiem pilsoņiem pilnībā izmantot un izbaudīt savas tiesības, bez diskriminācijas uz reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas pamata, vai, protams, bez daudzējādas diskriminācijas.

Mums ir jāuzsver, ka vienlīdzības princips un diskriminācijas aizliegums ir jāievēro kā Kopienas, tā valstu politikas arēnās, lai mēs spētu šo vienlīdzības principu pārvērst par realitāti visā Eiropā. Mums ir arī jāpanāk atbilstīgs aizsardzības līmenis pret visiem tiem diskriminācijas iemesliem, kuri minēti EK Līguma 13. pantā.

Šai iniciatīvai vajadzētu mūs apbruņot ar labākiem instrumentiem, lai cīnītos pret iespējami diskriminējošu uzvedību, kura, mums par kaunu, šodien joprojām ir realitāte, kā uzsvērts Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras vakar publicētajā ziņojumā par homofobiju.

Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Demokrātu grupas kolēģi, neduļķojiet šīs debates ar tukšiem aizbildinājumiem, jo balsojums pret šo ziņojumu ir acīmredzams ideoloģiskas nostājas pierādījums. Cīņa pret diskrimināciju ir izšķiroši svarīga, un tā ir Eiropas Savienības vērtību pamatu pamats.

Šī iemesla dēļ mums ir gan atbildība, gan arī pienākums šodien šajā Parlamentā spert soli uz priekšu attiecībā uz atbalstu vienlīdzībai visā Eiropā un šīs vienlīdzības aizsardzību. Mēs nedrīkstam atteikties no savām vēlmēm un cerībām panākt progresu, un vienkārši atteikties no šāda būtiski svarīgi jautājuma, kurš pamatots uz mūsu vērtībām, atstājot to cerību un sapņu kategorijā. Eiropas pilsoņi un, pats galvenais, vismazāk aizsargātie pilsoņi, mums to nepiedos.

  Csaba Sógor (PPE-DE). Saskaņā ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un Konvenciju par cilvēktiesībām un pamatbrīvībām ikvienam pilsonim ir vienādas tiesības un brīvības, un pienākas vienāda ar likumu garantēta aizsardzība neatkarīgi no jebkāda veida atšķirībām, tādām kā rase, ādas krāsa, dzimums, valoda, reliģija, politiskā vai cita pārliecība, nacionālā vai sociālā izcelsme, īpašums, dzimšana vai cits stāvoklis.

Bet es vēlēs uzsvērt, ka ir nepieciešama apņēmīga un efektīva rīcība pret visiem diskriminācijas veidiem, jo diskriminācija Eiropā joprojām ir spēcīga un tā ietekmē daudzus dažādus sabiedrības slāņus. Daudzos gadījumos nepietiek ar visu diskriminācijas veidu aizliegšanu, būtiska ir arī dažādu pozitīvu pasākumu ieviešana, kā piemēram, gadījumā ar cilvēkiem, kuriem ir īpašas vajadzības. Daudzas valstis, piemēram, Itālija, Francija, Somija un Spānija, un šīs ir tikai dažas no tām, ir piešķīrušas autonomiju nacionālajām minoritātēm un pieņēmušas pozitīvus pasākumus to aizsardzības interesēs.

Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir arī pienākums institucionāli garantēt vienādas tiesības un vienādu attieksmi pret pilsoņiem. Mums ir vajadzīgas neatkarīgas, Eiropas līmenī strādājošas iestādes, kas var uzraudzīt un nodrošināt, lai dalībvalstis īstenotu vienādas attieksmes principu ne tikai teorētiski, bet arī pieņemtu konkrētus pasākumus, lai efektīvi īstenotu šo direktīvu.

  Evangelia Tzampazi (PSE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, es vēlējos jums jautāt, vai jūs uzskatāt to, ka es ar jums runāju, sēžot šeit aizmugurē, un neesmu piecēlusies kā visi mani kolēģi, par apvainojumu šim Parlamentam.

Eiropas Parlamentam bija un ir jāturpina būt šīs horizontālās direktīvas atbalstītājam, kura nodrošinās vienādu attieksmi un aizsargās visus Eiropas pilsoņus pret visiem diskriminācijas veidiem. Šai direktīvai ir jāpapildina esošais Eiropas tiesiskais regulējums, jo īpaši attiecībā uz invalīdiem, kā arī pienākums garantēt efektīvu un nediskriminējošu piekļuvi.

Mēs esam iekļāvuši nozīmīgus priekšlikumus. Mēs esam ieviesuši aizsardzību pret daudzējādu diskrimināciju, ziņojumā nosakot, ka ir jāgarantē efektīva un nediskriminējoša pieeja. Gadījumos, kad nav iespējams nodrošināt pieeju ar tādiem pašiem nosacījumiem kā cilvēkiem bez īpašām vajadzībām, mums ir jāsniedz pienācīgs alternatīvs risinājums. Ziņojumā ir izvirzīti stingrāki kritēriji, lai novērtētu to, vai pasākumi efektīvas un nediskriminējošas pieejas nodrošināšanai ietvers nesamērīgas izmaksas. Ziņojumā ir iekļauti daži punkti, kas neapmierina mūs visus, tāpēc mēs atbalstīsim noteiktus grozījumus, kuri ir iesniegti un kuri stiprinās kohēziju.

Jebkurā gadījumā es uzskatu, ka mums ir jāatbalsta ziņojums, tādējādi sūtot Padomei skaidru ziņu, ka mums beidzot ir jābūt efektīviem Eiropas tiesību aktiem, kas pārtrauc diskrimināciju, kura grauj uzticību Eiropas vienlīdzības pamatvērtībām un tiesiskumam.

  Martin Kastler (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, kā žurnālists es vēlos pievērst uzmanību izmaiņām šajā direktīvā, kuras man personīgi rada lielas bažas. Konkrēti, man šķiet neizprotami, ka šobrīd, kad šī direktīva vēl nav transponēta 10 no 27 dalībvalstīm, mēs ejam soli uz priekšu un cenšamies tai pievienot vēl papildu direktīvu. Par to viedokļi var dalīties, kas ir labi, bet tas, kas mani patiešām satrauc kā žurnālistu, ir fakts, ka tas kaitē preses brīvībai dalībvalstīs. Es minēšu tam divus piemērus. Weber kunga ierosinātais grozījums, kurš pelnījis mūsu atbalstu, nozīmē to, ka būs arī iespējams ierobežot preses brīvību, piemēram, ja izdevējam ir jāpieņem reklāmas materiāli no neonacistiem vai antisemītiem. Es uzskatu, ka tas ir absolūti neatbilstīgi un pilnīgi pretēji tiem principiem, kuri mums pastāv Eiropas Savienībā, un es pret to stingri iebilstu. Mēs nevaram ļaut tam notikt. Bez šaubām, tieši tas pats attiecas arī uz pretdiskrimināciju; tad tiem cilvēkiem, kuru darbību ES mēs negribam veicināt, un pret kuriem pašiem drīzāk būtu jāveic darbība, būs pat vēl vairāk iespēju, piemēram, nekustamā īpašuma tirgū. Manā dzimtenē mēs redzam, ka neonacisti gandrīz katru nedēļu cenšas nopirkt nekustamo īpašumu. Ja nekustamais īpašums tiek izīrēts vai pārdots, mēs nevaram aizkavēt kreisā spārna vai labējā spārna ekstrēmistus to īrēt vai iegādāties. Viņi izmantos šo jauno grozījumu, un es pret to stingri iebilstu un balsošu pret to. Tādēļ es atbalstu šī priekšlikuma nodošanu atpakaļ komitejai vai, ja tas nav iespējams, tad balsošanu pret to.

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, Eiropa un pārējā pasaule gadiem ir cīnījusies, lai apkarotu diskrimināciju visos līmeņos. Mūsu kā kārtīgu cilvēku progress prasa, lai mēs darītu tieši to, pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu.

Kā norāda Buitenweg kundze, Komisija jau pirms četriem gadiem ir apsoījusi iesniegt plašu un integrētu priekšlikumu par visu cilvēku cilvēktiesībām. Tagad beidzot tas ir izpildīts.

Es esmu stingri pārliecināts, ka nevienu personu nekad nedrīkst diskriminēt uz tās reliģijas vai ticības, invaliditātes vai vecuma pamata. Tieši pretēji, es kā kristietis aicinu Eiropas Parlamentu un ikvienu personu ne tikai pārtraukt diskrimināciju, bet arī palīdzēt tiem, kas tiek diskriminēti viņu invaliditātes dēļ.

Mēs varam sniegt šo palīdzību dažādos veidos un formās. Katra dalībvalsts pastāvīgi ir centusies uzlabot vienādu piekļuvi tiem, kuriem tā ir visvairāk vajadzīga. Tā kā Eiropa turpina integrēties, ir īpaši svarīgi, lai mēs atcerētos, ka mēs visi gan esam atšķirīgi, tomēr pilnīgi vienlīdzīgi visos aspektos.

  Marusya Lyubcheva (PSE). – (BG) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, mēs apspriežam ārkārtīgi svarīgu direktīvu, kas nodrošinās iespēju atrisināt tos jautājumus, kas pretdiskriminācijas jomā joprojām ir pretrunīgi. Manuprāt, ir jo īpaši svarīgi, lai tajā atkārtoti tiktu apstiprinātas tiesības uz reliģisku ticību un tās brīvība, un nediskriminācijas principa piemērošana šajā jomā.

Vienlaikus šajā direktīvā ir ietverta skaidra atsauce uz Deklarāciju Nr. 11 par baznīcu un nekonfesionālo organizāciju statusu, kurā Eiropas Savienība atzīst, ka tā ievēro un saskaņā ar valsts tiesību aktiem neliedz baznīcām un reliģiskām apvienībām vai kopienām šādu statusu dalībvalstīs.

Ir arī atzītas dalībvalstu tiesības izstrādāt un ieviest īpašus nosacījumus šajā jomā. Pats par sevi saprotams, ka Eiropas tiesībām jābūt saskaņotām ar dalībvalstu tiesībām reglamentēt atsevišķas jomas.

Šī ir komplicēta tēma. Attiecībām ir jābūt skaidri formulētām, lai nepārkāptu neviena tiesības, ieskaitot to apvienību vai kopienu tiesības, kuras ietilpst tajās baznīcās, ko sankcionē tiesību akti.

  Manfred Weber (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, referentes kundze, dāmas un kungi, tā kā es esmu tas, kurš šajās debatēs ir visvairāk citēts, tad es gribētu izmantot šo iespēju, lai vēlreiz atbildētu.

Es teicu, ka ikviens, kurš uzdod jautājumus, šajās debatēs ir sliktais puisis. Visi runātāji, kuri ir aizrautīgi runājuši pret diskrimināciju, ir runājuši par principu. Es atkārtoju vēlreiz, es to novērtētu, ja mēs varētu nestrīdēties par principu un tā vietā strādāt, lai apkarotu diskrimināciju. Pat tad, piemēram, kad mēs apspriežam vides jautājumus un mēs nevaram vienoties attiecībā uz CO2 emisiju aizliegšanu, tad mēs nevaram vienoties par līdzekļiem, kā to panākt, taču mēs visi varam vienoties par šo mērķi. Kādēļ gan mums nevarētu būt atšķirīgi viedokļi par līdzekļiem attiecībā uz diskrimināciju un to, kā mēs gribam to apkarot? Turklāt, ja laikrakstu izdevēji sēdētu mūsu birojos un izteiktu savas bažas, tad mums būtu jāienes arī šīs bažas šeit.

Cashman kungs, jūs neatbildat uz jautājumiem, un jūsu paustās bažas nesaņems nekādu atbalstu, ja jūs ignorējat visus, kas vienkārši uzdod jautājumus. Tas vienkārši ir tas, ko mēs šeit darām.

  Richard Howitt (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, vai es kā „ēnas” referents par Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju Sociālistu grupas vārdā varētu izteikt pateicību Buitenweg kundzei, kā arī savai kolēģei Bozkurt kundzei? Paldies jums par sadarbību.

Apvienotās grupas invaliditātes jautājumos vārdā es priecājos, ka tie 1,3 miljoni cilvēku, kuri parakstījuši lūgumrakstu, kas aicina invalīdiem piešķirt tiesības uz nediskrimināciju, ir tikuši uzklausīti. Tāpat es priecājos, ka partijas vienojās par to, ka jābūt horizontālai direktīvai un nedrīkst būt diskriminācijas iemeslu hierarhija – to mums apsolīja toreizējā Eiropas Savienības Portugāles prezidentūra, kad 2000. gadā pieņēma Direktīvu Nr. 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības. Taisnību sakot, šī solījuma izpilde ir prasījusi pārāk ilgu laiku.

Es nosodu konservatīvos, kuri grib vēl vairāk paildzināt šī solījuma izpildi. Šīs debates ir ne tikai par mūsu atbalsta izrādīšanu Parlamentam, bet arī par to, lai lūgtu Padomei tūlīt ķerties klāt un vienoties par šo jautājumu. Es vēlos lūgt mūsu Vācijas draugus to nebloķēt. Jūs esat nobažījušies par jautājumiem saistībā ar privātajiem līgumiem, bet jūs esat spēles noteicēji attiecībā uz valsts pienākumiem. Paplašināsim savu skatījumu un vienosim par šo priekšlikumu direktīvai. Es priecājos, ka nākamā Zviedrijas prezidentūra šodien ir apņēmusies pabeigt šo jautājumu EPSCO Padomē līdz Ziemassvētkiem. Es ļoti ceru, ka jūs varēsiet to izdarīt.

  Kathalijne Buitenweg, referente. – (NL) Referentam ir neiedomājami grūti paveikt labu darbu, ja lielākā grupa piekopj politiku, kurā notiek mētāšanās no vienas puses uz otru. Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā Eiropas Tautas partijas (Kristīgie Demokrāti) un Eiropas Demokrātu grupa atbalstīja šo ziņojumu, jo tas piedāvā saprātīgu kompromisu. Mēs strādājām kopā ar Gaubert kungu, kurš, kā izskatās, pašlaik nav klāt, vismaz es viņu neesmu redzējusi. Jebkurā gadījumā, mēs strādājām kopā pie viena un tā paša teksta, taču tagad viņš pret to iebilst. Izskatās, ka koordinators, Weber kungs, jau sākumā Tautas partijas (Kristīgie Demokrāti) un Eiropas Demokrātu grupai ir piemērojis Vācijas Tautas partijas nostādni.

Weber kungs, jūs pats personīgi man pagājušajā nedēļā stāstījāt, ka tas nav saistīts ar saturu, bet gan ar politiska signāla raidīšanu. Vai tā nav patiesība? Vai tas ir tas, ko jūs man teicāt? Tādā gadījumā, jūs nevarat tagad slēpties aiz detaļām – ja jūs vēlējāties, jūs varējāt vienkārši iesniegt grozījumus. Jūs to neizdarījāt. Jo patiesībā jūs vēlaties visa projekta noraidīšanu. Jūs vienkārši to nevēlaties, un nevajag izlikties, ka jums ir tas pats gala mērķis.

Es esmu dzirdējusi daudzas lietas, uz kurām būtu jāatbild tieši. Piemēram, daudzi cilvēki ir jautājuši, kāda Eiropai ir daļa gar to. Tomēr ir jau daudz direktīvu, kuras ir nodrošinājušas aizsardzību darba tirgū jau ilgu laiku, un arī aizsardzība pret diskrimināciju daudzu citu iemeslu dēļ ārpus darba tirgus ir nodrošināta, taču dažu personu grupu aizsardzība atpaliek, piemēram, diskriminācijas uz invaliditātes, vecuma, dzimumorientācijas un reliģijas pamata gadījumā. Mēs neieviešam pilnīgi jaunu izgudrojumu, bet drīzāk labojam esošos tiesību aktus. Mēs neieviešam jaunas pilnvaras, bet nodrošinām, lai pret cilvēkiem izturētos vienlīdzīgi un, lai dažas kategorijas netiktu uzskatītas par svarīgākām nekā citas.

Pirker kungs runāja par darba tirgu. Taču šobrīd runa nav par to; tā bija cita direktīva. Runa nav par skolotāju nodarbinātību. Lūdzu, turēsimies pie faktiem. Pierādīšanas pienākums ir āķīgs jautājums, komisāra kungs jau iepriekš atzīmēja. Tomēr arī tas nav nekas jauns; arī tas ir iekļauts citās direktīvās. Tā nepavisam nav taisnība, ka kādas personas varēs jūs vienkārši apvainot, un jums būs sevi jāaizstāv. Nedz arī mēs šeit runājam par krimināllikumu. Cilvēkiem vispirms ir jāsniedz reāli fakti citās jomās, lai pamatotu, kāpēc viņi uzskata, ka tiek diskriminēti, un tad jums jāizklāsta savi iemesli tam, kādēļ apstiprināt vai noraidīt kāda prasību.

Attiecībā uz plašsaziņas līdzekļiem, kā tekstā norādīts, pastāv nosacījums par reklāmas sludinājumu noraidīšanu, ja tie nesaskan ar publicēšanas identitāti: tas viss ir pateikts 54. pantā. Kas attiecas uz baznīcām, tām nemaz nav jābūt atbilstīgām visām šīm prasībām kopumā, lai gan tām ir jāatbilst šīm prasībām, veicot sociālos uzdevumus. Piemēram, Nīderlandē, tās sniedz sociālās aprūpes pakalpojumus. Un viņiem liekas nepieņemama atbrīvošana no nodokļiem, veicot sociālus uzdevumus vienīgi uz baznīcas piederības pamata. Šie ir ļoti specifiskie jautājumi, kuri ir minēti ziņojumā.

Mēs esam izdarījuši visu, ko varējām. Mēs esam jūs atbalstījuši visā ziņojuma sagatavošanas procesā. Patiešām, jūsu grozījumi ir iekļauti šajā tekstā, un tagad jūs gatavojaties balsot pret, pamatojoties uz visdažādākajiem partiju un politiskajiem apsvērumiem. Man jāsaka, ka tas man ir personisks apvainojums, jo es esmu jums pastiepusi roku. Liela daļa jūsu tekstu ir iekļauti šajā ziņojumā, un es uzskatu par apkaunojošu to, ka jūs šobrīd no tā norobežojaties!

  Priekšsēdētājs . - Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2009. gada 2. aprīlī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Carlo Casini (PPE-DE) , rakstiski. – (IT) Cilvēka cieņa un vienlīdzība ir tās divas galvenās vērtības, uz kuru pamata ir izveidota mūsdienu cilvēktiesību kultūra. Tomēr bieži vien tiek lietoti skaisti vārdi, lai aizslēptu šo jēdzienu pretstatus. Vienlīdzība, piemēram, nozīmē vienādu rīcību identiskās situācijās, taču tā nozīmē arī dažādu situāciju izskatīšanu atšķirīgos veidos. Manas bažas šajā sakarībā izriet tieši no iepriekšējā apsvēruma. Nav ne vismazāko šaubu, ka Eiropas Tautas partijas (Kristīgie Demokrāti) un Eiropas Demokrātu grupa pilnā mērā atzīst invalīdu, gados vecāko, slimo, nabadzīgo cilvēku, bēgļu un migrantu cieņu un vienlīdzību. Man radies iespaids, ka tiek mēģināts iegūt šo vispāratzīto kustību, lai radītu diskrimināciju pret ģimeni, kuras pamatā ir laulība starp sievieti un vīrieti, un pret reliģijas brīvību, jo īpaši attiecībā uz reliģiskajām skolām. Es nekad nenoguršu cīņā par vienlīdzību vismazākajiem, visnabadzīgākajiem un visneaizsargātākajiem. Tieši šī iemesla dēļ man ir sāpīgi redzēt, ka cilvēktiesības Eiropā, kā tiesību aktos, tā arī praksē, visnežēlīgākajā veidā diskriminē dzimušus un nedzimušus bērnus. Šodien mēs to neapspriežam, taču būtu atbilstīgi, lai šī ideja ienāktu Eiropas apziņā, domājot par cieņu un vienlīdzību.

  Gabriela Creţu (PSE), rakstiski. – (RO) Kalendārās sakritības dēļ mēs apspriežam šo direktīvu šodien, taču balsosim par to rītdien, Pasaules Autisma izpratnes dienā. Izskatās daudzsološi.

Ir skaidrs, ka patiesībā dalībvalstu valsts tiesību akti attiecībā uz to cilvēku tiesībām un interesēm, kuru dzīvi ietekmē autisms, ir ļoti atšķirīgi. Neatbilstība ir vēl lielāka, ja mēs salīdzinām ar autismu saistīto cilvēku ikdienas dzīves.

Vēl ir tāls ceļš ejams, lai sasniegtu Eiropas standartus, taču zināms progress ir jāpanāk. Autisms būtu jāatzīst kā atsevišķs spēju traucējums veids starp citiem garīgo spēju traucējumiem, un tam jāizstrādā īpašas stratēģijas.

Dažiem tas var likties ļoti dārgi, taču saņemt vienādu ārstēšanu ir absolūta nepieciešamība, tāpat kā citu garīgo spēju traucējumu gadījumos – lai mēs varētu cienīt paši sevi un Eiropas sabiedrības vērtības.

  Bairbre de Brún (GUE/NGL), rakstiski. – (GA) Šajā direktīvā priekšplānā ir izvirzīta atziņa, ka diskriminācija nav kaut kas tāds, kas notiek tikai darbavietā. Galvenais šī Komisijas ieteikuma mērķis ir vērsties pret diskrimināciju uz reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas pamata, un īstenot vienlīdzīgas attieksmes principu pret cilvēkiem arī ārpus darba vides.

No darba ar invalīdu cilvēktiesību grupām un personām ar spēju traucējumiem Īrijā pieredzes es zinu, ka šādi tiesību akti tiks ļoti atzinīgi vērtēti. Buitenweg kundze savā ziņojumā pilnīgi pareizi norāda, ka „lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret katru personu ar spēju traucējumiem, nepietiek tikai ar diskriminācijas novēršanu. Ir vajadzīga arī pozitīva rīcība attiecībā uz iepriekš īstenotajiem pasākumiem, kā arī jāpiedāvā atbilstīgi pielāgojumi.”

Es arī atbalstu referentes un Komisijas stingro nostāju, lai novērstu diskrimināciju uz dzimumorientācijas pamata. Šī veida diskriminācijai nav vietas mūsdienu sabiedrībā, un es noraidu dažu politisko grupu centienus vājināt tiesību aktus šajā saistībā.

  Proinsias De Rossa (PSE), rakstiski. – Es esmu sociāliste, un tas nozīmē, ka ticu tam, ka visi cilvēki ir vienlīdzīgi. Mums ir jāapkaro diskriminācija, lai kur arī tā nebūtu – ne tikai darbavietā. Patiesībā, nedrīkstēt pastāvēt diskriminācijas hierarhija. Ikviens ir atšķirīgs, ikviens ir vienlīdzīgs.

Šīs direktīvas mērķis ir īstenot vienlīdzīgas attieksmes principu pret cilvēkiem neatkarīgi no viņu reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas ārpus darba tirgus. Tā izvirza pamatnoteikumus šo diskriminācijas veidu aizliegumam un nosaka obligāto minimālās aizsardzības līmeni Eiropas Savienībā cilvēkiem, kuri cietuši no šādas diskriminācijas.

Šis priekšlikums papildina esošo Eiropas Kopienas tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru diskriminācijas uz reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas pamata aizliegums attiecas vienīgi uz nodarbinātību, profesiju un profesionālo apmācību.

  Lidia Geringer de Oedenberg (PSE), rakstiski. – (PL) Diskriminācija ir nopietna problēma gan Eiropā, gan arī ārpus tās. Saskaņā ar īpašas Eirobarometra aptaujas 2008. gadā rezultātiem, 15 % Eiropas iedzīvotāju apgalvo, ka iepriekšējā gadā ir tikuši diskriminēti.

Vairāk nekā četrus gadus Eiropas Parlaments ir gaidījis šo ierosināto direktīvu. Tā paredz īstenot vienlīdzīgas attieksmes principu pret cilvēkiem neatkarīgi no viņu reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas. Šis princips ir jāpiemēro ne tikai attiecībā uz piekļuvi nodarbinātībai, bet arī uz preču, iekārtu un pakalpojumu pieejamību, piemēram, banku pakalpojumu, mājokļu, transporta un veselības aprūpes pieejamību.

Turklāt šajā dokumentā ir noteikti obligātie noteikumu standarti, lai nodrošinātu aizsardzību pret diskrimināciju. Dalībvalstis ir tiesīgas palielināt piedāvāto aizsardzības līmeni, ja tās vēlas. Taču tās nedrīkst atsaukties uz jauno direktīvu, lai attaisnotu esošo standartu pazemināšanu. Direktīva piešķir kompensācijas tiesības cietušajām pusēm. Tāpat tā nosaka, ka dalībvalstīm būtu ne tikai jāpauž vēlme pārvarēt diskrimināciju, bet arī ir pienākums to darīt.

Daudzas Eiropas Savienības dalībvalstis jau ir ieviesušas nosacījumus, kuri garantē atšķirīgu aizsardzības līmeni ārpus darba tirgus pret diskrimināciju uz reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas pamata. Šis direktīvas projekts ļaus ieviest saskaņotus Eiropas nosacījumus šajā jomā. Tas būs spēcīgs apliecinājums tam, ka Eiropa kopumā neattaisno diskrimināciju. Būt brīvam no diskriminācijas ir pamattiesības, kuras pienākas ikvienam Eiropas Savienībā.

  Zita Gurmai (PSE), rakstiski. – (HU) Pēdējā laikā arī vienādu iespēju tēmai ir pieaugoša nozīme Eiropas Kopienas lēmumu pieņemšanā. Ierosinātās direktīvas vienlīdzīgas attieksmes mērķis ir īstenot vienlīdzīgas attieksmes principu pret cilvēkiem neatkarīgi no viņu reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas.

Būt brīvam no diskriminācijas ir pamattiesības, un tās ir jāpiemēro ikvienam Eiropas Savienības pilsonim. Es stingri uzstāju, ka mums ir jāapkaro ikviens diskriminācijas veids. Ceļš, kurš mums vēl jānoiet šajā jomā, ir garš, un tāpat arī ir skaidrs, ka mēs varam virzīties uz priekšu tikai soli pa solim. Tas ietver, pirmkārt, tiesību aktu papildināšanu un konsolidēšanu, otrkārt, to tiesību aktu, kuros ietverti jauni, saskaņoti un vienoti principi, transponēšanu valstu likumdošanā, un, visbeidzot, to īstenošanu praksē. Lai arī katrs par sevi šie soļi prasa nozīmīgu darbu un laiku, mūsu mērķis ir saprātīgā laika posmā parādīt konkrētu soļu speršanu nospraustajā virzienā, lai mēs varētu dzīvot Eiropā, kura patiešām ir brīva no diskriminācijas.

  Lívia Járóka (PPE-DE), rakstiski. – (HU) Es vēlētos apsveikt savu kolēģi Buitenweg kundzi ar viņas ziņojumu, kurā ir piedāvāts veids, kā papildināt juridisko struktūru, lai novērstu visu veidu diskrimināciju. Līguma par Eiropas Savienības dibināšanu 13. pantā ir izvirzīts mērķis apkarot diskrimināciju ne tikai uz dzimuma un etniskās izcelsmes pamata, bet arī uz reliģijas, ticības, invaliditātes, vecuma un dzimumorientācijas pamata.

Neraugoties uz Direktīvu Nr. 2000/43, Nr. 2000/78 un Nr. 2004/113 pieņemšanu un transponēšanu valstu tiesību aktos, līdz pat šai dienai nav kopīgas aizsardzības pret diskrimināciju uz četru iepriekš minēto iemeslu pamata ārpus nodarbinātības jomas. Ierosinātā direktīva ir paredzēta, lai novērstu šo nepilnību, un mēs ceram, ka papildus diskriminācijas aizliegumam tā nodrošinās arī likumīgu kompensāciju tiem, kuri cieš netaisnību visās 27 dalībvalstīs.

Apsveramās direktīvas efektīva ieviešana un to nepilnību novēršana, kas pamanītas iepriekšējo direktīvu transponēšanas un piemērošanas gaitā, papildinās Eiropas Savienības pilsoņiem pieejamo aizsardzību pret diskrimināciju. Turklāt ierosinātās direktīvas ieviešana neprasa nekādas izmaiņas attiecīgajos tiesību aktos. Tādēļ es patiešām ceru, ka Padome spēs garantēt vienbalsīgu atbalstu, kas nepieciešams saskaņā ar līgumiem, un ka katra dalībvalsts dos savu ieguldījumu, lai Eiropas Savienība varētu spert šo lielo soli pretī mūsu pamatvērtību un mērķu īstenošanai.

  Silvana Koch-Mehrin un Alexander Graf Lambsdorff (ALDE), rakstiski. – (DE) Izmantotais juridiskais pamats, t.i., EK Līguma 13. panta 1. punkts, nav atbilstīgs, ņemot vērā to, ka, pēc Vācijas Brīvās Demokrātiskās partijas domām, nav ievērots subsidiaritātes princips. ES likumdevēja kompetencē neietilpst minēto noteikumu izvirzīšana, kas ir nopietna iejaukšanās dalībvalstu pašnoteikšanās tiesībās.

Visu veidu diskriminācijas apkarošana un palīdzība invalīdiem sabiedriskajā dzīvē ir svarīgi uzdevumi. Tomēr ierosinājums paplašināt pretdiskriminācijas noteikumus līdz praktiski visām dzīves jomām ir nereāls. Pierādīšanas pienākuma atcelšana, kas paredzēta šajā direktīvā, nozīmēs to, ka būs iespējams uzsākt tiesvedību uz tādas apsūdzības pamata, ko neapstiprina pietiekami pierādījumi. Šādā gadījumā apsūdzētajiem būtu jāizmaksā kompensācija arī tad, ja viņi faktiski nav veikuši nekādu diskriminējošu darbību, bet nespēj pierādīt savu nevainīgumu. Tādēļ šī pierādīšanas pienākuma atcelšana, tik radikāli formulēta, ir apšaubāma no tāda viedokļa, vai tā atbilst tiesiskas valsts rīcībai. Tā radīs nenoteiktību un sekmēs ļaunprātīgu izmantošanu. Tas nevar būt progresīvas pretdiskriminācijas politikas raison d’źtre.

Tāpat jāņem vērā, ka Komisija pašlaik īsteno pārkāpuma procedūras pret vairākām dalībvalstīm saistībā ar pašreizējo Eiropas direktīvu par pretdiskriminācijas politiku neatbilstīgu transponēšanu. Taču līdz šim nav sagatavots pārskats par tiem noteikumiem, kuri ir transponēti, lai ļautu noteikt jaunu noteikumu nepieciešamību. Vācija jo īpaši jau ir stipri pārsniegusi iepriekšējos Briseles nosacījumus. Tāpēc mēs balsojām pret šo ziņojumu.

  Sirpa Pietikäinen (PPE-DE), rakstiski. – (FI) Kad to ieviesīs, direktīva par vienlīdzību būs viens no visnozīmīgākajiem soļiem uz priekšu šajā sasaukuma laikā pretī sociālai Eiropai un Eiropu, kurā vissvarīgākais ir cilvēks. Piemērojot tos visām cilvēku grupām un diskriminācijas kritērijiem, tiesību aktiem gan par aktīvu, gan pasīvu diskrimināciju ir milzīga ietekme uz daudzu ES pilsoņu dzīvi. Šajā saistībā es vēlos pateikties referentei par izcilo darbu.

Gan Somijā, gan citur Eiropā milzīgam skaitam iedzīvotāju ikdienas dzīvi sarežģī diskriminācija vienā vai otrā veidā. Tam nevajadzētu būt iespējamam mūsdienu sabiedrībā, kurā pastāv cieņa pret cilvēktiesībām un vienlīdzību: ikvienam vajadzētu būt vienlīdzīgām iespējām līdzdarboties sabiedrībā. Nediskriminācija ir civilizētas sabiedrības iezīme.

Ir jo īpaši svarīgi, lai šī direktīva ietvertu visus diskriminācijas kritērijus. Lai gan pastāv milzīgas atšķirības starp grupām un indivīdiem, kas saskaras ar diskrimināciju, mums ir nepieciešams konsekventi risināt diskriminācijas problēmu, neizdalot atsevišķi kādu konkrētu grupu vai grupas. Sadrumstalota pieeja neizbēgami padarītu dažādus diskriminācijas kritērijus nevienlīdzīgus to svarīgumā, kā arī izraisītu plaisas, kurās cilvēki, kas dažādu iemeslu dēļ saskaras ar diskrimināciju, varētu iekrist.

  Siiri Oviir (ALDE), rakstiski. – (ET) Eiropas Savienība ir pamatota uz kopīgiem brīvības, demokrātijas un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas principiem. Eiropas Pamattiesību hartas 21.pants nosaka, ka jebkādai diskriminācijai, kas balstās uz dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskāss vai sociālas izcelsmes, iedzimtām pazīmēm, valodas, reliģijas vai uzskatu, politisku vai citu uzskatu, piederību kādai nacionālai minoritātei, īpašuma, dzimšanas, nespējas, vecuma vai seksuālās orientācijas, ir jābūt aizliegtai. [šis ir tiešs citāts no minētajiem tiesību aktiem]

Katra indivīda unikalitātes un tā vienlīdzīgo tiesību uz iespējām, ko piedāvā dzīve, atzīšana ir viens no Eiropas vienotās dažādības simboliem, kas ir centrālais elements Eiropas Savienības kulturālajā, politiskajā un sociālajā integrācijā.

Lai gan attīstība daudzās jomās ES līdz šim ir bijusi ļoti veiksmīga, ir pārsteidzoši, ka mums vēl joprojām trūkst kopēju noteikumu, lai cīnītos ar vardarbību pret invalīdiem vai viņu ļaunprātīgu izmantošanu, vai arī attiecībā uz seksuālu izmantošanu, un ne visas dalībvalstis pietiekami atzīst šo pilsoņu pamattiesības. Mums ir jāatzīst, ka Eiropas tiesiskais regulējums cīņai pret diskrimināciju vēl joprojām nav perfekts.

Es no visas sirds atbalstu šo jauno direktīvu, kas ES rada kopīgu struktūru darbībai diskriminācijas apkarošanā. Iepriekš minētā struktūra, iespējams, panāks īstenot vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu dalībvalstīs ne tikai darba tirgū.

Diskriminācijas apkarošana nozīmē ieguldīšanu sabiedrības apziņā, kuras attīstība noris integrācijas ceļā. Tomēr, lai panāktu integrāciju, sabiedrībai ir jāiegulda mācībās, izpratnē un labas prakses veicināšanā, lai atrastu godīgu kompromisu starp visu tās pilsoņu labumu un interesēm. Tādējādi joprojām ir nepieciešamas lielas pūles no mūsu puses, lai likvidētu diskrimināciju Eiropā.

  Daciana Sârbu (PSE), rakstiski. – (RO) Tiesības netikt diskriminētam ir pamattiesības, kas nekad nav tikušas apšaubītas attiecībā uz to piemērojamību ES pilsoņiem. Vienlīdzīga attieksme neatkarīgi no reliģiskās piederības vai uzskatiem, nespējas, vecuma vai dzimumorientācijas ir viens no Eiropas integrācijas pamatprincipiem.

Šī ilgi gaidītā direktīva, kuras vēsture ir tik komplicēta saistībā ar konsultācijām Parlamentā, ir pamatota uz EK Līguma 13. pantu un nosaka aizsardzību pret diskrimināciju, uzsverot attieksmes vienlīdzību neatkarīgi no diskriminācijas iemesliem. Nevar būt nekādu šaubu par šīs direktīvas nepieciešamību, ņemot vērā lielo skaitu iedzīvotāju, aptuveni 15 %, kuri apgalvo, ka ir tikuši diskriminēti ES līmenī.

Es vēlos arī uzsvērt to, ka ir svarīgi salīdzināt šo jauno direktīvu ar tām, kas šobrīd jau ir spēkā attiecībā uz diskriminācijas apkarošanu. Šis ir uzdevums, kas tiks veikts, Komisijai sadarbojoties ar dalībvalstīm. Es priecājos, ka šajā saistībā varu uzsvērt to progresu, kas šajā jomā Rumānijā panākts pēdējos gados, kā norādījusi Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra.

Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, es ticu, ka šai direktīvai būs nozīmīga loma, ņemot vērā tos sociālās aizsardzības pasākumus, sociālos ieguvumus un vieglāku pieeju precēm un pakalpojumiem, ko tā garantēs.

SĒDI VADA: M. SIWIEC
Priekšsēdētāja vietnieks