Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/0232(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A6-0116/2009

Debates :

PV 01/04/2009 - 15
CRE 01/04/2009 - 15

Balsojumi :

PV 02/04/2009 - 9.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0200

Debates
Trešdiena, 2009. gada 1. aprīlis - Brisele Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

15. Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda finanšu pārvaldības noteikumi – Jaunie izmaksu veidi, kuri ir atbilstīgi atbalstam no ESF – Ieguldījumi energoefektivitātes palielināšanai un atjaunojamās enerģijas izmantošanai mājokļu sektorā (grozījumu izdarīšana Regulā (EK) Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu) (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs . − Nākamais jautājums ir kopīgas debates par:

- Garcķa Pérez kundzes ieteikumu (A6-0127/2009) Reģionālās attīstības komitejas vārdā par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1083/2006 par Eiropas Reģionālo Attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu attiecībā uz konkrētiem finanšu pārvaldības noteikumiem (17575/2008 – C6-0027/2009 – 2008/0233 (AVC))

- Jöns kundzes ziņojumu (A6-0116/2009) Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1081/2006 par Eiropas Sociālo fondu, lai paplašinātu to izmaksu veidus, kuras ir atbilstīgas atbalstam no ESF (COM(2008)0813 – C6-0454/2008 – 2008/0232 (COD)), un

- Angelakas kunga ziņojumu (A6-0134/2009) Reģionālās attīstības komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu attiecībā uz mājokļu energoefektivitātes un atjaunojamas enerģijas ieguldījumu atbilstību (COM(2008)0838 – C6-0473/2008 – 2008/0245 (COD)).

 
  
MPphoto
 

  Iratxe García Pérez, referente. − Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos pateikties visiem saviem kolēģiem no Reģionālās attīstības komitejas, kuri ir smagi strādājuši, lai šodien mūsu priekšā būtu šī svarīgā vienošanās. Šī vienošanās attiecas uz konkrētu noteikumu grozīšanu, lai ļautu nekavējoties ieviest virkni izmaiņu.

Eiropas Savienība piedzīvo bezprecedenta ekonomisko krīzi, kas ir novedusi pie lejupslīdes lielākajā daļā dalībvalstu. Saskaņā ar Eiropas ekonomiskās atjaunošanas plānu Eiropas Komisija ir pieņēmusi virkni pasākumu, lai ieviestu izmaiņas struktūrfondu un Kohēzijas fonda noteikumos ar mērķi veicināt ieguldījumus. Šajās izmaiņās ir divas skaidras prioritātes: izmaksu palielinājums, lai uzlabotu likviditāti, un noteikumu vienkāršošana, lai projektu apstiprināšana varētu notikt ātrāk.

Šis grozījumu kopums ir paredzēts kā pagaidu reakcija uz kritisku situāciju, lai gan faktiski tie atbilst arī Eiropas Parlamenta daudzos dažādos gadījumos atkārtoti izteiktajai prasībai pēc lielākas vienkāršības un elastības.

Es vēlos izteikt īsu paziņojumu saistībā ar ierosinātajiem grozījumiem, lai mēs visi saprastu to svarīgumu attiecībā uz to mērķu sasniegšanu, ko mēs esam izvirzījuši:

– lielāka palīdzība no Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Investīciju fonda, kā arī lielāks atbalsts tehniskajām darbībām saistībā ar projektu izstrādi un ieviešanu;

– izdevumu atbilstības kritēriju vienkāršošana;

– priekšfinansējuma pieaugums Eiropas Reģionālās Attīstības fondam (ERAF) un Eiropas Sociālajam fondam (ESF); ar šī pasākuma palīdzību papildu avansa maksājumu kopējais apjoms pieaugs līdz 6,25 miljardiem eiro;

– izdevumu paātrināšana lielākajiem projektiem, grozot pašreizējo maksimālo likmi avansa maksājumiem 35 % apjomā un atļaujot piešķirt avansa maksājumus sabiedrības labuma valsts atbalsta saņēmējiem līdz pat 100 % apjomā.

Mēs Parlamentā apzināmies, ka šie pasākumi ir jāpieņem pēc iespējas ātrāk, lai apmierinātu steidzamo vajadzību pēc likviditātes dalībvalstīs, un mēs zinām, ka šiem pasākumiem noteikti būs arī pozitīva ietekme visos Eiropas reģionos un visās pašvaldībās.

Pagājušajā nedēļā mēs apspriedām kohēzijas politikas nākotni un vienbalsīgi piekritām, ka tā ir panākusi milzīgu ekonomiskās un sociālās attīstības progresu daudzos mūsu reģionos.

Šobrīd, kad valda liela neskaidrība, svarīgāk nekā jebkad iepriekš ir aizstāvēt šos solidaritātes un sadarbības starp teritorijām principus, jo cilvēkiem ir jāredz, ka mēs Eiropā spējam palīdzēt atrast izeju no šīs krīzes, kuras dēļ miljoniem cilvēku ir nonākuši patiesi sarežģītā stāvoklī. Šodien vairāk kā jebkad mums ir nepieciešami spēcīgi instrumenti, ar kuriem atrisināt šīs problēmas.

Ieviešot šīs izmaiņas, mēs veicināsim to projektu paātrināšanu, kā arī ieguldījumus tajos projektus, kuri būs arī svarīgi darbavietu radīšanā.

Turklāt, pateicoties Eiropas Sociālajam fondam, mēs varam izstrādāt apmācības un pārkvalifikācijas iniciatīvas, lai darba tirgū iekļautu vismazāk aizsargātās sabiedrības grupas, tāpat arī tās grupas, kas atrodas vislielākajās grūtībās. Tās varētu būt sievietes, invalīdi vai ilgtermiņa bezdarbnieki. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka šīs grupas krīzes laikā ir vismazāk aizsargātas.

Es arī vēlos šeit atkārtot, kā mēs to norādījām šī ziņojuma paskaidrojumā, ka, arī apzinoties nepieciešamību steidzami risināt šo jautājumu, Parlaments tomēr būtu vēlējies lielāku iesaistīšanos šo priekšlikumu izstrādē dialoga kvalitātes un kvantitātes ziņā.

Tādēļ, ņemot vērā pašlaik Eiropā pastāvošās problēmas, mēs pilnībā atbalstām šo priekšlikumu par pasākumiem struktūrfondu grozīšanai, lai censtos rast izeju no pašreizējās situācijas.

 
  
MPphoto
 

  Karin Jöns, referente.(DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, šis ir rets gadījums – faktiski tik ļoti rets, ka tas izceļ šo diskusiju, pašreizējās pārskatīšanas un steidzamās nepieciešamības pēc rīcības svarīgumu – jo šī ir pirmā reize, kad mēs būsim pieņēmuši priekšlikumu Eiropas Komisijas regulai par struktūrfondiem, kuram nav iesniegts gandrīz neviens grozījums.

Es jūtos tik atvieglota, redzot, ka mēs esam tik vienprātīgi diskusijā par šo priekšlikumu Eiropas Komisijas regulai par Eiropas Sociālo fondu, un es gribu jums visiem pateikties par to, ka jūs esat ievērojuši manu ieteikumu neiesniegt grozījumus saistībā ar Eiropas Sociālo fondu. Ir pilnīgi skaidrs, ka šī finanšu un ekonomiskā krīze prasa, lai mēs visi uzņemtos atbildību, atkārtoju, par mūsu darba ņēmēju efektivitāti un, galvenais, strauju kvalifikācijas iegūšanu, jo īpaši pašlaik. Aizvien vairāk cilvēku cieš no tām sekām, ko šī starptautiskā finanšu krīze izraisa darba tirgū. Viņi no mums gaida atbildes, viņi gaida aizsardzību un, pats galvenais, viņiem šīs atbildes ir vajadzīgas tagad, nevis pēc dažiem mēnešiem.

Tādēļ Eiropas Sociālā fonda regulas pārskats, ko mēs rīt pieņemsim, stāsies spēkā nekavējoties. Tas dos nozīmīgu ieguldījumu tās birokrātijas samazināšanā, kas saistīta ar Eiropas Sociālo fondu. Līdzekļu piešķiršana ir vienkāršota, un arī tas paātrinās līdzekļu izmaksu. Par pagātni kļūs pieteikumu procedūras, kas velkas mēnešiem, un sarežģītās aprēķinu metodes, kas līdz šim bija vajadzīgas, lai pierādītu shēmas dalībnieku atbilstību visnenozīmīgākajām prasībām.

Tomēr dažkārt es pati sev jautāju, kādēļ mums bija vajadzīga šī dramatiskā krīze, lai spertu šo soli. Protams, nekad nav par vēlu, un ar šo pārskatu mēs nodrošinām vismaz to, ka šos fondus var izmantot pilnā apmērā, un, cerams, ka tie vislabākajā iespējamā veidā ļoti ātri nonāks pie tiem, kuri ir visvairāk cietuši. Mums ir jādod iespēja šie cilvēkiem integrēties atpakaļ darba tirgū cik ātri vien iespējams. Viņiem nekādā gadījumā nedrīkst ļaut kļūt par ilgstošiem bezdarbniekiem, jo šobrīd ir viegli nonākt bīstamā stāvoklī vai ieslīgt nabadzībā.

Kas ir mainījies? Jeb man būtu jāsaka – kas mainīsies, kad mēs rīt pieņemsim šo priekšlikumu? Turpmāk projektu pieteikumu iesniedzēji savos aprēķinos varēs izmantot vienotās likmes, kā arī varēs pieteikties vienreizēju maksājumu saņemšanai līdz pat 50 000 eiro katram pasākumam. Kas attiecas uz jums, skeptiķi, es vēlos atkārtot, ka līdzekļu pareizas piešķiršanas pārbaudes paliks spēkā, jo, pirmkārt, dalībvalstis pašas noteiks gan vienotās likmes, gan arī vienreizējos maksājumus un, otrkārt, Komisija vispirms pārbaudīs, vai tie – un es citēju – ir taisnīgi, objektīvi un pārbaudāmi. Faktiski šķiet, ka ar šo procedūru viss ir kārtībā, jo diezgan pārsteidzošā kārtā mūsu budžeta kontrolieriem nebija iebildumu pret šo regulu.

Tādējādi, mēs vienkāršojam šo procedūru. Taču mēs nemainām Eiropas Sociālā fonda galvenās prioritātes. Pašlaik mums nav iemesla to darīt, jo projektu pieteikumu iesniedzējiem ir dota pietiekami plaša brīvība, lai viņi paši spētu atbilstīgi reaģēt uz darba tirgus īpašajām vajadzībām.

Visbeidzot, es vēlos pateikt, ka mēs arī palielināsim dalībvalstīm šogad pieejamos avansa maksājumu līdzekļus par papildu 1,8 miljardiem eiro apmācības un papildu apmācības pasākumiem, un es domāju, ka tas ir Parlamenta skaidrs signāls, ka mēs šīs krīzes apstākļos rīkojamies ātri un parādam solidaritāti.

Es vēlos atvainoties, ka nevaru palikt šajās debatēs līdz beigām, jo tūlīt man jāpiedalās Darba laika direktīvas apspriešanā Samierināšanas komitejā.

 
  
MPphoto
 

  Emmanouil Angelas, referents. (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, arī es vēlos izmantot iespēju, lai pateiktos kolēģiem no Reģionālās attīstības komitejas par to sadarbības gaisotni, kādā noritēja mūsu kopīgais darbs.

Mēs visi zinām, ka pēc kredītu krīzes, ko mēs piedzīvojām pirms vairākiem mēnešiem, 2008. gada 26. novembrī Komisija nāca klajā ar paziņojumu par Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu dalībvalstīm un to reģioniem, kura pamatā ir Eiropas ekonomikas stiprināšana un Lisabonas stratēģijas izaugsmei un nodarbinātībai pamatvērtību veicināšana.

Cita starpā šī programma mudina dalībvalstis pārplānot savas struktūrfondu un enerģētikas nozares darbības programmas, īpašu uzmanību pievēršot ēku energoefektivitātes uzlabošanai, ņemot vērā, ka būvniecības nozare ir viena no tām rūpniecības nozare, kas rada lielu skaitu darbavietu.

Tādējādi kļuva nepieciešams pārstrādāt vispārējo Regulu (EK) Nr. 1083/2006 par struktūrfondiem. Saskaņā ar šīm prasībām un, konkrētāk, attiecībā uz ēku energoefektivitāti, es uzņēmos pārstrādāt minēto regulu kā Eiropas Parlamenta referents.

Tādēļ kā referents es vēlos norādīt sekojošo. Līdz šim Eiropas Reģionālās attīstības fonds par atbilstīgiem izdevumiem mājokļiem, jo īpaši energoefektivitātei un atjaunojamiem energoresursiem mājokļos, ir uzskatījis izdevumus tikai tajās dalībvalstīs, kuras pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā vai vēlāk.

Pirmkārt, es uzskatīju par lietderīgu savā ziņojumā koncentrēties uz regulas par energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu veicināšanu mājokļu nozarē pārskata sistēmu par visām 27 dalībvalstīm. Es uzskatu, ka šis priekšlikums ir ļoti svarīgs, ņemot vērā, ka tas ir pamatots uz valsts vai reģiona ekonomisko situāciju nevis uz pievienošanās datumu. Šajā saistībā es vēlos norādīt, ka daudzās pilsētās un reģionos Eiropā ir lielas problēmas saistībā ar piekļuvi mājokļiem, un tās nebūt nav tikai jaunas dalībvalsts teritorijā.

Tādēļ es uzskatīju par lietderīgu atbalstīt izdevumu robežu attiecīgajiem ieguldījumiem 4 % apjomā no kopējā ERAF budžeta un svītrot atsauci saistībā ar zemu ienākumu mājsaimniecībām, ieteikumu, kas bija ietverts Komisijas sākotnējā priekšlikumā, atstājot dalībvalstu ziņā noteikt tās mājsaimniecību kategorijas, kuras būs atbilstīgas. Uz šāda pamata es uzskatīju, ka ir izšķiroši svarīgi atstāt atbilstīgo mājsaimniecību kategorijas noteikšanu dalībvalstu ziņā, dodot dalībvalstīm iespēju noteikt īpašus kritērijus, tādus kā īpašnieku finansiālais stāvoklis un ģeogrāfiskās teritorijas (salas, kalni, apvidus bez kalniem un tā tālāk. Visbeidzot, svarīgs ir vienreizējo maksājumu pieaugums līdz 50 000 eiro, jo tas atspoguļo pašreizējās izmaksas.

Es gribēju šajā ziņojumā paust Eiropas Parlamenta nostāju šajā jautājumā, tādējādi arī ietverot to kompromisu, kas saskaņā ar koplēmuma procedūru panākts ar Padomi par tām izmaiņām, ko mēs izdarījām sākotnējam priekšlikumam.

Šīs regulas pārskats neietekmē atbilstīgos izdevumus mājokļu sektorā un stiprina svarīgu ekonomikas nozaru darbību, tādu kā būvniecības rūpniecība un tās nozares, kuras būvē enerģijas sistēmas un atjaunojamo energoresursu sistēmas.

Vispārīgāk sakot, šis pārskats atbilst subsidiaritātes principam, līdz ar to tas nodrošina atbalstu dalībvalstīm; tas atbilst proporcionalitātes principam, jo tas attiecas uz visām dalībvalstīm; tas veicina kohēzijas politikas mērķus, kas izklāstīti EK Līguma 158. pantā, un tas nepalielina Kopienas budžetu 2007.-2013. gadam, bet paātrina avansa maksājumus un starpposma maksājumus.

Šajā saistībā es vēlos paskaidrot, cik svarīgi ir tas, ka mēs esam pievienojuši trīs papildu atbilstīgo izdevumu veidus: netiešās izmaksas, vienotas likmes maksājumus un vienreizējos maksājumus.

Nobeigumā es gribu pateikt, ka šodien šeit ar mums ir komisārs Barrot kungs, kurš pārstāv Reģionālās politikas komisāri Hübner kundzi, un viņš saskaņā ar vienošanos sniegs saistošu Komisijas paziņojumu par jauno pasākumu 2010. gadam novērtējumu saistībā ar visām trim regulām.

 
  
MPphoto
 
 

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties Garcķa Pérez kundzei, Jöns kundzei un Angelakas kungam. Jūs esat sagatavojuši trīs augstas kvalitātes ziņojumus par tiem priekšlikumiem struktūrfondu un Kohēzijas fonda regulu pārskatīšanai, ko Komisija iesniegusi Padomei un Eiropas Parlamentam saskaņā ar novembrī pieņemto Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu.

Šie trīs ziņojumi – saistībā ar vispārējo regulu, regulu par Eiropas Sociālo fondu un regulu par Eiropas Reģionālās attīstības fondu – apliecina Parlamenta vēlmi, lai Eiropas Savienība sevi nodrošinātu ar resursiem, kas tai ļautu bez sarežģījumiem un efektīvi apkarot šīs krīzes sekas attiecībā uz izaugsmi un nodarbinātību.

Kohēzijas politika ir jaudīga svira reālās ekonomikas veicināšanai. 347 miljardi eiro apropriācijās 2007.-2013. gadam: tie paredzēti, lai radītu drošu pamatu budžeta stabilitātei un valsts ieguldījumiem Eiropas Savienības dalībvalstīs un reģionos.

Tieši šī iemesla dēļ kohēzijas politikai ir tik liela loma Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā. Patiesi, šajā atjaunošanas plānā Komisija ir ieteikusi darbības, kas ietilpst Lisabonas stratēģijas četrās prioritārajās jomās: indivīdi, uzņēmumi, infrastruktūra un enerģētika, un pētniecība un jauninājumi.

Tāpat Komisija ir ierosinājusi, lai saprātīgs apvienojums, sasaistot stratēģiju un cilvēkresursus, kalpotu kā katalizators svarīgākajiem ieguldījumiem, kas ļaus Eiropas Savienībai atjaunot ilgstošu labklājību. Attiecībā uz kohēzijas politiku, šīs stratēģijas galvenais mērķis ir paātrināt to programmu īstenošanu un ieguldījumus tajos projektos, kas dod labumu ES pilsoņiem un ekonomiskajai aktivitātei.

Referenti ir tikko iedziļinājušies jums iesniegto regulatīvo grozījumu niansēs. Es pievērsīšos vienam vai diviem no šiem grozījumiem.

Pirmkārt, dalībvalstīm ir piedāvātas iespējas, lai uzlabotu līdzekļu pārvaldību, ne tikai papildu 2 % vai 2,5 % avansa maksājumi, kas 2009. gadā kopumā ir 6,25 miljardi eiro. Ir būtiski, lai šī nauda tiktu ātri novirzīta pie saņēmējiem, nodrošinot to, ka prioritāriem projektiem būs pieejams lielāks finansējums.

Attiecībā uz energoefektivitāti un atjaunojamiem energoresursiem, ERAF regulai izdarītais grozījums nozīmēs to, ka mājokļos var ieguldīt līdz pat 4 % no kopējā ERAF piešķīruma apjoma. Tas nozīmē, ka kopējais visām dalībvalstīm pieejamais finansējuma apjoms ir 8 miljardi eiro. Tas palielinās kohēzijas politikas ieguldījumu klimata pārmaiņu apkarošanā.

Attiecībā uz lielākajiem projektiem, grozījuma vispārīgajai regulai mērķis ir atvieglot finanšu pārvaldības noteikumus, ļaujot pārvaldības iestādei iekļaut Komisijai iesniegtajos izdevumu pārskatos tos izdevumus, kas saistīti ar lielākajiem projektiem, kuriem vēl nav piemērots Komisijas lēmums.

Finanšu un ekonomiskajai krīzei ir arī īpaša ietekme uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Tādēļ atjaunošanas plāna kontekstā bija kritiski svarīgi veicināt, lai šie uzņēmumi izmantotu finansēšanas vadības instrumentus, kas ļautu tiem īstenot savus projektus, jo īpaši, pateicoties JEREMIE (Kopīgie Eiropas resursi mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem). Arī pārējie priekšlikumi vispārīgās regulas pārskatam atbilst šiem mērķiem: tieši līgumi ar Eiropas Investīciju Banku, lielāki resursi tehniskam atbalstam lielākajiem projektiem, un ieguldījumu natūrā atbilstība finansēšanas vadības gadījumā.

Savos priekšlikumos Komisija ir arī paredzējusi vienkāršot kritērijus palīdzības piešķiršanai no ERAF un Eiropas Sociālā fonda. Pateicoties Parlamenta un Padomes iesniegtajiem saskaņotajiem grozījumiem, noteikumi attiecībā uz ERAF un ESF tiks mainīti identiski, līdz ar to Kopienas līdzfinansējumam tiks pievienoti jauni atbilstīgo izmaksu veidi, kurus aprēķinās uz vienoto likmju pamata.

Šīs izmaiņas vienkāršos izdevumu pamatošanas procedūru. Tās samazinās darba slodzi, kā arī iesniedzamo apliecinošo dokumentu skaitu, nekaitējot pareizas finanšu pārvaldības principiem. Šāda racionalizācija paātrinās ERAF un ESF piešķīrumu apgūšanu, nepārkāpjot šo divu fondu principus, kuri šajā krīzes laikā saglabājas atbilstīgi. Tādēļ šī ir vairāk nekā tikai savlaicīga reakcija uz krīzi; šī ir reakcija uz atkārtotām Eiropas Parlamenta un Revīzijas palātas prasībām pēc struktūrfondu vienkāršošanas.

Priekšsēdētāja kungs, es esmu pateicīgs šiem trim referentiem par viņu atbalstu šai pasākumu virknei, kas ļaus mums paātrināt projektu īstenošanu uz vietas. Šos likumdošanas pasākumus papildinās ieteikumi dalībvalstīm. Šie ieteikumi bija ietverti Komisijas paziņojumā, ko pieņēma 16. decembrī. Komisija ir uzsvērusi, ka darbības programmas var pārorientēt, lai koncentrētu atbalstu prioritātēm, kas radušās šīs krīzes rezultātā.

Eiropas Parlaments ir izteicis arī vēlmi reaģēt uz šo ārkārtas situāciju, nodrošinot, lai šīs trīs regulas tiktu pieņemtas cik ātri vien iespējams un lai šie pasākumi nekavējoties tiktu piemēroti dalībvalstīs. Es esmu pateicīgs Parlamentam par šī mērķa atbalstīšanu, jo tas jo īpaši nozīmēs to, ka dalībvalstīm tiks izmaksāti avansa maksājumi par maiju.

Komisija ir ņēmusi vērā Parlamenta aicinājumu. Tā ir pārliecinājusies, ka saskaņā ar atjaunošanas plānu pieņemtie pasākumi tiks rūpīgi uzraudzīti un ka Eiropas Parlamentam tiks iesniegts ziņojums par šo pasākumu īstenošanu un to faktiskajiem rezultātiem.

Tādējādi, 2010. gada otrajā pusē Komisija sagatavos ziņojumu par to pasākumu īstenošanu, kuri saskaņā ar atjaunošanas plānu Eiropas Savienībā ir pieņemti kohēzijas politikas jomā. Šis ziņojums, kurš tiks sagatavots – es atkārtoju – 2010. gada otrajā pusē, tiks pamatots uz ikgadējiem īstenošanas ziņojumiem, ko dalībvalstis sagatavos 2010. gada jūnijā. Tādēļ dalībvalstis tiks aicinātas šajos ziņojumos sniegt pārskatu par to pasākumu īstenošanu, kas pieņemti saskaņā ar atjaunošanas plānu, uzrādot rezultātus, kas iegūti kohēzijas politikas kontekstā.

Un tā, priekšsēdētāja kungs, Komisija ir pieņēmusi deklarāciju šajā saistībā, un es to nodošu Eiropas Parlamentam. Es pateicos visiem deputātiem, un jo īpaši mūsu trim referentiem, par uzmanību. Es gaidu auglīgas debates un es esmu jūsu rīcībā, lai uzklausītu jūsu komentārus par tiem priekšlikumiem minēto regulu pārskatīšanai, kuri ir jums iesniegti.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – (FR)

Komisijas paziņojums

Angelakas ziņojums

Komisija atzinīgi vērtē pūles, kas ļoti īsā laika posmā pieliktas, lai pieņemtu tos grozījumus Regulām par struktūrfondiem un Kohēzijas fondu, kuri iesniegti saskaņā ar Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu.

Šis rezultāts ir auglīgas un efektīvas sadarbības starp Padomi, Eiropas Parlamentu un Komisiju produkts, un to atbalstīja Reģionālās attīstības komitejas un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja Eiropas Savienības valstu un reģionālo ekonomiku interesēs.

Šis tiesību aktu kopums palīdzēs veicināt darbības programmu īstenošanu un paātrināt ieguldījumus Eiropas ekonomikas labā, jo īpaši, veicot vairākus vienkāršošanas pasākumus.

2010. gada otrajā pusē Komisija sagatavos ziņojumu par to pasākumu īstenošanu, kuri kohēzijas politikas jomā Eiropas Savienībā pieņemti saskaņā ar atjaunošanas plānu. Šis ziņojums īpaši tiks pamatots uz ikgadējiem īstenošanas ziņojumiem, ko dalībvalstis sagatavos 2010. gada jūnijā. Tādēļ dalībvalstis tiek aicinātas sniegt šajos ziņojumos pārskatu par to pasākumu īstenošanu, kas pieņemti saskaņā ar atjaunošanas plānu, uzrādot rezultātus, kas iegūti kohēzijas politikas kontekstā.

 
  
MPphoto
 

  Nathalie Griesbeck, Budžeta komitejas atzinuma projekta sagatavotāja. − Priekšsēdētāja kungs, kā Budžeta komitejas pastāvīgajai referentei par struktūrfondiem man ir divi iemesli, lai šovakar apsveiktu šos ziņojumus.

Pirmais iemesls ir tas, ka struktūrfondi ir galvenā Eiropas Savienības budžeta pozīcija, un otrais iemesls, ko es kopā ar saviem kolēģiem šovakar gribētu uzsvērt, ir ātrums, ar kādu mēs esam strādājuši, lai nodrošinātu praktiskus un tūlītējus risinājumus ekonomiskajai krīzei, neraugoties uz ierobežoto budžetu, kurš mums, protams, būs no jauna jāapspriež ar dalībvalstīm, kad pienāks laiks.

Turklāt šajā saistībā es arī vēlos atkārtot, ka mums ir patiesi jāvēlas saņemt Eiropas aizdevumu, lai atbalstītu šos pasākumus. Iespējas uzlabot naudas plūsmu, paātrināt fondu izmantošanu un ārkārtas pasākumi, kuras mēs esam gaidījuši ilgu laiku, ir tas, kas nepieciešams, lai atdzīvinātu Eiropas ekonomiku šajā lielās nenoteiktības laikā.

Lūk, ko nozīmē Eiropas rīcība, lūk, to nozīmē mūsu Eiropa: nozaru ar augstu pievienoto vērtību veicināšana un prognozēšana, pašlaik vairāk nekā jebkad agrāk, krīzes beigas, veicot ieguldījumus tradicionālajās jomās, bet galvenokārt tajās nozarēs, kuras var palīdzēt likvidēt bezdarba risku mūsu līdzpilsoņiem.

Taču, un tā ir mana vēsts šovakar, lai arī Parlaments ir bijis spējīgs ātri un labi reaģēt, šobrīd dalībvalstīm ir svarīgi organizēt sevi tā, lai tās spētu atsaukties izaicinājumiem, jo kavēšanās, kas ir miljardi eiro palīdzības izteiksmē, ir saskatāma pašu dalībvalstu administratīvajā kūtrumā, to grūtībās noteikt savus stratēģiskos mērķus un to atteikumā līdzfinansēt projektus.

Eiropā viss ir iekārtots šādi un, kā mēs sakām manā valstī, „gudrajam pietiek ar vienu vārdu” – tas ir adresēts dalībvalstīm.

 
  
MPphoto
 

  Gabriela Creţu, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinuma referente. (RO) Finanšu krīze ir izraisījusi daudz piesardzīgākas kredītu politikas piemērošanu, kas ir nepieciešama bankām, bet skarba ekonomikai. Nelabvēlīgā ietekme ir jūtama reālajā ekonomikā, sevišķi to izjūt mazie un vidējie uzņēmumi un valsts iestādes. Tām ir projekti, kas paredzēti, lai uzlabotu sociālo un reģionālo kohēziju, radītu darba vietas, izmantotu vietējos resursus un palīdzību cilvēkiem iestāties vai atgriezties darba tirgū.

Kopīgs budžets, kas parasti ir svarīgs, mūsdienās ir izšķirošs finansēšanas avots, lai apturētu nelabvēlīgo seku uzkrāšanos. Šī iemesla dēļ Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja atbalsta noteikumu vienkāršošanu un ātrāku piekļuvi struktūrfondu un Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem. Tas nodrošina divkāršu labumu valstīm ar mazāku pieredzi šo līdzekļu pieejamībā.

Mēs uzskatām, ka ir nepieciešami un atbalstāmi, lai Eiropas finanšu iestādes būtu iesaistītas finansēšanas darījumos, grozot attaisnoto izdevumu struktūru, atceļot griestus avansa maksājumiem vai maksājumiem ar iepriekšēju paziņojumu. Taču piekļuve šiem fondiem vēl nav beigas. Finansiālā ietekme pārsniedz 6,3 miljardus eiro. Tā ir patiešām ievērojama summa.

Kā mūsu pilsoņu pārstāvji mēs esam ieinteresēti, lai šie fondi tiktu izlietoti to mērķu sasniegšanai, kuru dēļ tie tika radīti. Šodien mēs izsniedzam neaizpildītu čeku un mēs prasām nepieciešamo pārredzamību tam, kā šī nauda tiek izmantota. Mēs arī ceram radīt pozitīvu precedentu. Pagātnē daudzas iniciatīvas, jo sevišķi sociālās, tika noraidītas tādēļ, ka nebija juridiska pamata. Šīs regulas grozīšana pierāda, ja vispār nepieciešams pierādīt, ka tur, kur ir politiska griba, ir arī juridisks pamats. Neaizmirsīsim šo faktu!

 
  
MPphoto
 

  Jamila Madeira, Reģionālās attīstības komitejas atzinuma projekta sagatavotāja. (PT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, atbildē uz globālo ekonomisko krīzi Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns nosaka, ka kohēzijas politika ievērojami veicinās dalībvalstu un reģionu valsts ieguldījumos, un tai būtu jākalpo kā līdzeklim, lai izkļūtu no pašreizējās krīzes. Konkrēti, tajā ir ierosināta rīcības pieņemšana tajās jomās, kuras ir izvirzītas par prioritāti Lisabonas stratēģijā, lai panāktu izaugsmi un nodarbinātību. Visu ieviesto instrumentu mērķis ir izpildīt šo uzdevumu un panākt ātrākus rezultātus.

Šajā saistībā galvenais Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda darbības jomas paplašināšanas un Eiropas Sociālā fonda vienkāršošanas mērķis ir reaģēt uz tām daudzajām sociālajām un ekonomiskajām ārkārtas situācijām, kurās nepieciešams atbalsts. Esmu pārliecināta tagad, tāpat kā agrāk, ka, jo vairāk papildinošas ir šo organizāciju darbības un jomas, jo tās būs efektīvākas. Tomēr, tā kā līdz šim nebija nosacījumu, kā padarīt pieejamus jaunus līdzekļus vai, kā noteikt jaunu rīcības virzienu uz vietas, ir ārkārtīgi svarīgi, lai tiktu izmantots viss Eiropas Sociālā fonda potenciāls cīņā pret bezdarbu un strauji augošo konkurences spiedienu uz Eiropas ekonomiku, kas radies pašreizējās finanšu krīzes un ekonomikas lejupslīdes rezultātā.

Es gribētu uzsvērt, ka Reģionālās attīstības komiteja ir atkārtoti norādījusi uz vienkāršošanu, ko Eiropas Komisija uzskata par būtisku apstākli, lai uzlabotu struktūrfondu pārvaldību un ieviešanu. Mēs tikām aicināti risināt šo jautājumu steidzamības kārtā, tomēr, un mēs ņēmām to vērā, pieņemot šo regulu kopumu, šis Parlaments nekad nav izvairījies no savas politiskās atbildības. Šī iemesla dēļ, kaut arī šī brīža īpatnība ir izraisījusi dažādus viedokļus, mēs šobrīd atturēsimies no papildu grozījumu iesniegšanas tādēļ, lai nodrošinātu ātru procedūru un patiesu labumu sabiedrībai, ko paredz šis priekšlikums. Tomēr mēs uzsveram nepieciešamību nekavējoties uzsākt šī fonda novērtēšanu, lai iespējami ātri veiktu papildu pārskatu.

 
  
MPphoto
 

  Iosif Matula, PPE-DE grupas vārdā. Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, vispirms es vēlos izteikt atzinību Garcķa Pérez kundzes ziņojumam.

Kā daļa no kohēzijas politikas, šī reformas ir ļoti svarīgas un to mērķis ir mazināt finanšu krīzes radīto nelabvēlīgo ietekmi. Elastīgums, kāds tiek atļauts Kopienas līdzekļu sadalē, nodrošinās Eiropas Savienības valstu tautsaimniecībām tūlītēju naudas plūsmu, kas ļaus tām ieguldīt reālajā ekonomikā. Tas būs tūlītēja ietekme, un mēs noteikti nākamajos mēnešos redzēsim sākotnējos rezultātus.

Eiropas Komisija atbalsta dalībvalstu ekonomiku, pamatojoties uz četrām galvenajām prioritātēm, vissvarīgākās no kurām ir pirmsfinansējuma palielinājums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Sociālā fonda, kā arī atbalsta pieaugums no Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Investīciju fonda. Faktiski, priekšfinansējums, ko 2009. gadā īpaši saņem jaunās dalībvalstis, var palīdzēt pārvarēt krīzi, kā arī izveidot sociālu un teritoriālu kohēziju.

Liela nozīme jāpievērš arī ziņojumam par ieguldījumu atbilstību energoefektivitātē un atjaunojamos energoresursos mājokļiem. Dzīvojamo ēku apkures sistēmu atjaunošanai jābūt Eiropas Savienības prioritāšu darba kārtībā, paturot prātā pievienoto vērtību, ko rada šis pasākums.

Laikā, kad apkures izmaksas nepārtraukti pieaug, dalībvalstīm cīņā ar finanšu krīzi arī jāiekļauj savās programmās projekti, kas ņem vērā energoefektivitāti. Tie piedāvā sekojošus svarīgus ieguvumus ekonomikai un sabiedrībai: naudas plūsmas iepludināšanu ekonomikā kopīgi ar darbavietu radīšanu, apkures izdevumu samazināšanu, vides aizsardzību, novēršot siltumnīcefekta gāzu emisijas, sociālās kohēzijas nodrošināšanu un atbalstu ģimenēm ar zemiem ienākumiem.

Rumānijā 1,4 miljoniem dzīvokļu steidzami nepieciešami ieguldījumi renovācijā.

 
  
MPphoto
 

  Constanze Krehl, PSE grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, mēs diskutējam par šiem trim ziņojumiem, piedzīvojot vislielāko un visnopietnāko ekonomisko un finanšu krīzi, kāda līdz šim pieredzēta Eiropas Savienības vēsturē. Protams, tas ir pareizi, ka kohēzijas politikai jāspēlē sava loma šīs ekonomiskās krīzes seku mazināšanā. Tomēr es gribētu izmantot šo izdevību, lai vēlreiz uzsvērtu, ka, lai gan ir taisnība, ka kohēzijas politikas budžets ir vislielākais individuālais budžets Eiropas Savienībā, diemžēl taisnība ir arī tas, ka dalībvalstis iegulda Eiropas Savienības budžetā tikai mazliet vairāk kā 1 % no sava IKP. Tas nozīmē, ka, pat tad, ja mēs tērējam vairāk nekā 6,25 miljardus eiro starpposma maksājumu un avansa maksājumu finansēšanai, tas ir tikai piliens jūrā, un ar to vienkārši nepietiek. Tas mazinās sekas, tas ļaus iedarbināt sviras, bet joprojām būs nepieciešami arī valstu centieni. Visticamāk, mums vajadzētu to paturēt prātā saistībā ar nākamajām debatēm par finanšu plānu.

Mūsu grupa ir ļoti intensīvi apspriedusi šos trīs ziņojumus, un debatēs varētu ierosināt arī daudzas citas labas idejas. Daudzos gadījumos, kā Jons kundze jau ir teica, mēs bijām pārsteigti, ka ekonomiskā krīze faktiski ir samazinājusi Komisijā iespējamo birokrātiju. Mēs neiesniegsim nekādus grozījumus, jo mēs zinām, ka reģionos pašlaik ir nepieciešama ātra rīcība, un mēs arī zinām, ka mums būs jārunā par izmaiņām struktūrpolitikā kaut kur citur.

Tādēļ mēs atbalstām visu Komisijas ierosināto pasākumu kopumu un ceram, ka šī palīdzība vistuvākajā laikā sasniegs reģionus un, ka šī nauda patiešām var palīdzēt cīnīties ar finanšu krīzi.

 
  
MPphoto
 

  Jean Beaupuy, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, mani kolēģi no Liberāļu un demokrātu alianses grupas Eiropai un es pats, protams, balsošu par šiem trim ziņojumiem. Mēs par tiem balsosim ne tādēļ, ka tie ir pilnīgi apmierinoši – kā teica mani kolēģi, mēs būtu gribējuši, lai tiktu iesniegti vairāki grozījumi, bet tādēļ, ka ir nepieciešama ātra rīcība. Krehl kundze tikko to norādīja.

Tomēr, atvainojiet manu izbrīnu, priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, bet mums vienkārši nav ne jausmas, kas notiek. Mēs šeit atrodamies mājīgi apsildītās un labi apgaismotās telpās. Vai jūs zināt, ka pašlaik Eiropā ir 30 miljoni ēku ar cauriem jumtiem un mitruma bojātām sienām?

Protams, ar 4 % no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) mēs spēsim glābt šajā situācijā apmēram 1 miljonu ēku. Šis darbs, ja mēs to pārraudzīsim, komisāra kungs, jo es tūlīt izteikšu Jums lūgumu, radīs 250 000 darba vietu un uzlabos situāciju 1 miljonam ēku. Tas ietaupīs 40 miljonus tonnu CO2 un katrai ģimenei samazinās apkures rēķinu par 450 eiro gadā. Šie ir skaitļi, kurus es nododu Jūsu rīcībā un kurus ir aprēķinājusi kāda svarīga Eiropas organizācija, kas ir pazīstama jo īpaši savas nopietnās pieejas dēļ.

Tādēļ tas nozīmē, ka tā lēmuma nozīme, ko mēs gatavojamies pieņemt, ne tikai, lai garantētu ekonomikas atjaunošanu, bet arī, lai nodrošinātu mūsu līdzpilsoņu labklājību, ir atkarīga no viena galvenā apstākļa: lai tie lēmumi, kurus Parlaments saskaņoti ar Komisiju šodien pieņem, tiktu praktiski īstenoti nākamajās nedēļās un mēnešos.

Komisāra kungs, mēs tikko uzmanīgi noklausījāmies jūsu teiktajā. Jūs teicāt – un mēs jums ticam – ka līdz 2010. gada 30. jūnijam jūs būsiet pieprasījis katrai dalībvalstij iesniegt ziņojumu Komisijai. Es un mani kolēģi ar dažādu politisko pārliecību no Reģionālās attīstības komitejas esam gatavi derēt, ka tur nekas nesanāks. Visās dalībvalstīs tikko ir pieņemta darbības programma, un mēs zinām, ka lielākā daļa vadības iestāžu šajās valstīs negribēs, lai to mainītu.

Pēc 15 mēnešiem, 30. jūnijā, komisāra kungs, nealgojiet pārāk daudz darbinieku šo ziņojumu sagatavošanai vai plānoto darbu analīzei, jo jūs daudz nepanāksiet, ja gaidīsiet, lai dalībvalstis, vadības iestādes un partneri ķeras pie darba.

Tādējādi mums ir pieejami 8 miljardi eiro, no vienas puses, un 30 miljoni izteikti defektīvu ēku, no otras puses. Kas tad ir jādara?

Komisāra kungs, es kopā ar saviem kolēģiem grasos izteikt jums priekšlikumu šajā saistībā. Eiropas Komisijai ir jāpārkāpj savas pilnvaras un jārīkojas stingri – es gandrīz gribēju teikt vardarbīgi – pret valdībām un vadības iestādēm, lai uzdotu tām piemērot šos nosacījumus pēc iespējas ātrāk. Eiropas Parlamenta deputātiem patīk balsot par tekstiem. Tas ir mūsu darbs. Tomēr mums jo īpaši patīk balsot, ja šie teksti tiek īstenoti dzīvē. Mums ir nepieciešama Komisija, mēs ceram, ka Komisija mūs uzklausīs.

 
  
MPphoto
 

  Mieczysław Janowski, UEN grupas vārdā.(PL) Priekšsēdētāja kungs, mēs šodien izskatām ziņojumus par reģionālo politiku, kuri ievieš labvēlīgas izmaiņas un vienkāršojumus. Mēs varam vienīgi nožēlot, ka tā ir krīze, kas piespiedusi mūs reaģēt uz pašreizējo lietu stāvokli ātri un, cerams, efektīvi. Es atzinīgi vērtēju iespēju ieviest lielāku elastību, jo nevar būt ne runas par Eiropas Savienības budžeta palielināšanu. Tas nu ir pavisam skaidrs. Mēs šodien esam dzirdējuši atsaukšanos uz kvotām. Tas ir tikai piliens jūrā, jo Eiropas Savienības budžets sasniedz 1 % no dalībvalstu IKP. Mēs varam vienīgi cerēt, ka šis mazais piliens būs ļoti spēcinošs. Mums vajag, lai tā būtu!

Es arī atzinīgi vērtēju elastības palielināšanu, kas bija iespējama, pateicoties Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Investīciju fonda atbalstam. Es priecājos, ka izdevumu atbilstības kritēriju vienkāršošana tiks ieviesta ar atpakaļejošu spēku. Ir labi, ka mēs palielinām maksājumus iemaksu veidā, un ka būs iespējams veikt maksājumus pirms apstiprināšanas. Es varu tikai atkārtoti izteikt cerību, ka tas viss būs atdzīvinoši.

 
  
MPphoto
 

  Elisabeth Schroedter, Verts/ALE grupas vārdā. Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, mēs, Zaļo/Eiropas Brīvās apvienības grupa, saskatām finansiālās krīzes saistību ar klimatisko krīzi, jo arī klimata pārmaiņu nelabvēlīgā ietekme uz reģioniem ir ilgstoša un rada milzīgas izmaksas. Tie rada spiedzi ekonomiskajā, sociālajā un teritoriālajā kohēzijā. Tādēļ mums ir jāveic darbība tieši tagad.

Būvizolācija un atjaunojamo energoresursu izmantošana mājokļos ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) palīdzību ir pirmais solis šajā saistībā. Tomēr, kāda nozīme ir šīm sekmēm, ja vienlaikus dalībvalstīm ir atļauts ieguldīt ERAF līdzekļus ceļu plānošanā un milzīgās atkritumu dedzināšanas rūpnīcās, kuru izmantošana no jauna pasliktina klimata pārmaiņas un kaitē videi? Tas ir nenopietni un nekonsekventi.

Tāpat, komisāra kungs, jūsu dinamiskā runa neatbild uz jautājumu, kādēļ Komisija noraida mūsu priekšlikumu stingrāk vērst reģionālo politiku kopumā uz vides un klimata aizsardzību. Vai Komisijai trūkst drosmes aizstāvēt pret dalībvalstīm ERAF regulas pārskatīšanu, kas ir vērsts uz klimata mērķu īstenošanu? Kāpēc nav Komisijas rīcības plāna attiecībā uz reģionālo politiku? Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta iebildumi pret klimata aizsardzību nav ļāvuši mūsu grozījumiem saņemt vairākuma atbalstu komitejā. Tomēr mēs tos iesniegsim atkārtoti un prasīsim balsojumu pēc saraksta. Tad mēs redzēsim, vai vēlētāji var ticēt, ka jūs atbalstīsiet klimata aizsardzību.

 
  
MPphoto
 

  Bairbre de Brún, GUE/NGL grupas vārdā. (GA) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos apsveikt Angelakas kunga ziņojumu šodien. Savā ziņojumā Angelakas kungs atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumus nodrošināt Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu energoefektivitātei un atjaunojamajiem energoresursiem saistībā ar mājokļiem.

Mēs cīnāmies ar kritisku stāvokli ekonomikā. Cilvēki, kuri strādā būvniecības nozarē – manā valstī, Īrijā, piemēram – ir nokļuvuši īpaši grūtā situācijā. Es ceru, mēs spēsim nodrošināt daļēju finansējumu energoefektivitātes atjaunošanas programmai šī ES lēmuma rezultātā. Šāda programma uzlabos būvniecības nozari Īrijā – ziemeļos un dienvidos, kas palīdzēs gan saglabāt darbavietas, gan arī pildīt mūsu pienākumus saistībā ar klimata pārmaiņām, un, kā jau iepriekš tika teikts šajās debatēs, risināt degvielas trūkuma jautājumu. Tas nozīmē, palīdzēt tiem cilvēkiem, kuri lielu daļu savu ienākumu tērē degvielai.

Manuprāt, ir atbilstīgi, ka Komisija ir koncentrējusies uz mājokļiem cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, kā uz šo izmaiņu kritēriju ziņā mērķi. Jo mūsu ekonomikai pasliktinoties, galvenokārt cietīs cilvēki ar zemiem ienākumiem. Vienlaikus, šie cilvēki nespēs atjaunot savus mājokļus, lai uzlabotu enerģijas efektivitāti, bez finansiāla atbalsta. Tādēļ šī shēma būtu veiksmīga, risinot enerģijas trūkuma vissliktākās sekas, kam ir ārkārtīgi negatīva ietekme uz daudziem cilvēkiem – ja šī shēma tiktu pienācīgi izmantota.

Es ceru, ka vietējās, reģionālās un valsts iestādes izmantos šo iespēju un nenoraidīs to atbilstīgo resursu nodrošinājumu, kas tām jau ir, lai nodrošinātu šī priekšlikuma īstenošanu.

 
  
MPphoto
 

  Fernun Le Rachinel (NI). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, 2007.-2013. gadā reģionālā politika kļūs par galveno pozīciju Eiropas Savienības budžetā ar 347 miljardiem eiro, kas piešķirti struktūrfondiem.

Vai tas palīdzēs aizsargāt mūsu ekonomikas no globālās ekonomikas krīzes sekām, kā apgalvo Komisija? Piedodiet man, ka es šaubos par to.

Pirmkārt, dažas dalībvalstis ir cietušas no reģionālo izdevumu pieauguma, un Francija jo īpaši. Šis pieaugums radies uz kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) rēķina, tādējādi arī uz Francijas lauksaimniecības rēķina, kura līdz pat pēdējiem gadiem bija galvenais KLP labumu saņēmējs.

Turklāt, Francijas reģioniem izmaksātā struktūrfondu daļa turpina sarukt, kamēr lielākā daļa tiek atdota Austrumeiropai, kuru vairāk nekā 40 gadus postījis komunisms.

Tādējādi, Francija, kuras ieguldījums ir 16 % no Eiropas budžeta ieņēmumiem, dod aizvien vairāk un vairāk naudu Briselei, taču saņem atpakaļ aizvien mazāk. Pats galvenais, ka Eiropas reģionālā politika tā vietā, lai aizsargātu tās saņēmējvalstis no ekonomiskās krīzes, padara visu vēl sliktāku, jo tā ir daļa no Lisabonas stratēģijas pārlieku brīvās tirgus loģikas.

Tādēļ Komisijas ierosinātās izmaiņas struktūrfondu pārvaldībai nepalīdzēs mūsu valstīm tikt galā ar šo krīzi, kura ir sekas neapdomātai robežu atvēršanai un finanšu tirgu regulācijas samazināšanai.

Šobrīd vairāk nekā jebkad mums nepieciešams uzbūvēt jaunu Eiropu, suverēnu valstu Eiropu, kas dibināta uz šādiem trim principiem:ekonomiskais un sociālais patriotisms, Eiropas protekcionisms un Kopienas priekšrocības.

 
  
MPphoto
 

  Richard Howitt (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, pasaules ekonomikas lejupslīde ietekmē katru mūsu valsti un katru mūsu reģionu. Ir pareizi, ka mēs šovakar vienojamies par rīcību ārkārtas situācijā, lai paātrinātu Eiropas fondu līdzekļu pieejamību tiem cilvēkiem, kuriem tie nepieciešami, tad, kad tie nepieciešami. Īpaši atzinīgi es novērtēju dokumentācijas samazināšanu, atļaujot vienotās likmes maksājumus un vienreizējos maksājumus, atļaujot izdevumus energoefektivitātei mājokļos, novirzot kādus 6 miljardus GBP izdevumiem jau šogad, un atvieglojot Eiropas Investīciju bankas aizdevumu izmantošanu. Jau tagad, kad būvniecības sabiedrības izsaukumu centrs Hertfordšīrā, manā vēlēšanu apgabalā likvidēja darbavietas, mēs 24 stundu varējām saņemt Eiropas finansētu atlaišanas palīdzību, parādot to, ka Eiropa spēj sniegt reālu palīdzību mūsu vietējām pašvaldībām.

Attiecībā uz visām tām izmaiņām, par kurām mēs šovakar vienojāmies, Austrumanglijas attīstības aģentūra atzinīgi vērtē faktu, ka tiks atļauta vairāk uzņēmējdarbības vadītas, aptveramas un īpaši izveidotas apmācības nodrošināšana, un apgalvo, ka tas palīdzēs mums daudz ātrāk īstenot mūsu reģiona apņemšanos palīdzēt 124 000 cilvēkiem vienīgi ar Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem.

Visbeidzot, es biju ļoti lepns, ka komisārs Hübner kungs personiski apmeklēja Loustoftu, manā vēlēšanu apgabalā, lai uzsāktu mūsu 100 miljonu GBP Eiropas reģionālo attīstības programmu ar mērķi palīdzēt mūsu kopienu uzņēmumiem pielāgoties zema oglekļa dioksīda satura ekonomikas attīstībai. Ekonomiskā krīze nedrīkst nevienu no mums novirzīt no ilgtermiņa uzdevuma īstenošanas saistībā ar klimata pārmaiņām. Patiešām, ieguldījumam vides tehnoloģijās pārvaldībā vajadzētu veicināt atveseļošanas centienus. Anglijas austrumdaļa ir nolēmusi stingri atbalstīt šo mērķi.

 
  
MPphoto
 

  Marian Harkin (ALDE). Priekšsēdētāja kungs, arī es atzinīgi vērtēju šo priekšlikumu, jo tā ir tieša un konkrēta ES reakcija uz pašreizējo ekonomisko krīzi. Mēs reaģējam, izmantojot tos instrumentus, kuri ir mūsu rīcībā, bet es pilnīgi piekrītu kolēģim Beaupuy kungam, kurš saka, ka mums ir jāapvieno savas pūles un ātri kaut kas jādara ģimeņu un kopienu labā.

Otrkārt, es atzinīgi vērtēju vienkāršošanu un elastību, kas iesviesta šajā priekšlikumā. Jebkurā gadījumā, tas ir ļoti nepieciešams. Laiku pa laikam es saņemu ziņas no grupām, kuras piekļūst finansējumam, kuras sūdzas par birokrātiju. Ja arī ieviestie pasākumi neatrisinās visas šo grupu problēmas, tie tomēr palīdzēs.

Treškārt, es jo īpaši priecājos, ka tagad ieguldījumi natūrā ir atzīti par atbilstīgiem izdevumiem. Savā ziņojumā par brīvprātīgā darba ieguldījumu ekonomikā un sociālajā kohēzijā, kuru apstiprināja šis Parlaments, es aicināju ieviest šo pasākumu. Tas nozīmē, ka tagad brīvprātīgo un citu ieguldījums tiks iekļauts kā ieguldījums dažādos projektos, un, neraugoties uz to, ka šajā virzienā doties mums ir likusi pašreizējā ekonomiskā krīze, tas ir ļoti apsveicami.

Šis pasākums praktiski atzīs brīvprātīgo ieguldījumu un brīvprātīgo veltīto laiku, un to, kā arī tas var būt daļa no mūsu atbildes uz pašreizējo krīzi. Šādā veidā mēs strādājam kopā ar saviem pilsoņiem kā partneriem. No tiem satelīta pārskatiem, ko publicējušas dažādas dalībvalstis, mēs zinām, ka bezpeļņas sektors rada 5-7 % no IKP. Mēs tagad to atzīstam un novērtējam, un sakām saviem pilsoņiem: jūsu pūles, jūsu laiks, laiks apņemšanās ir svarīga, un mēs strādājam kopā ar jums.

 
  
MPphoto
 

  Guntars Krasts (UEN). - (LV) Paldies priekšsēdētājam! Es atbalstu atbildīgās komitejas piedāvātās izmaiņas Komisijas priekšlikumā par enerģijas efektivitāti un investīcijām atjaunojamā enerģijā dzīvojamās mājās. Komitejas piedāvājums veicinās pieprasījuma pieaugumu un ātrāku naudas ieplūšanu enerģijas efektivitātes kāpināšanas pasākumos. Tagad dalībvalstīm ir dotas iespējas virzīt šos līdzekļus tā, lai sasniegtu maksimālo efektu energoefektivitātes kāpināšanai. Visaptverošāko rezultātu dotu šo līdzekļu izlietošana mērķiem, kas atbrīvotu patērētāju iniciatīvu enerģijas efektivitātes kāpināšanas pasākumiem, un visveicinošākie būtu pasākumi, kas mazinātu riskus tiem, kas paši domā par investīcijām enerģijas efektivitātē. Es pieļauju, ka komitejai tomēr vajadzētu dot kādas vadlīnijas šajā ziņā dalībvalstu tālākajā darbībā. Šāda pieeja dotu ne tikai multiplicējošu efektu tautsaimniecības stimulēšanai, bet arī veicinātu enerģijas taupīšanas izpratnes straujāku izplatīšanos dalībvalstīs, taču pieejamo līdzekļu apjoms prasīs dalībvalstīm ierobežot atbalsta saņēmēju skaitu, un šajā ziņā būtu racionāli vadīties arī pēc Komisijas ierosinājuma, virzot šos līdzekļus, pirmkārt, zemu ienākumu mājsaimniecībām. Paldies!

 
  
MPphoto
 

  Jan Olbrycht (PPE-DE).(PL) Priekšsēdētāja kungs, mēs šodien apspriežam īpaši svarīgas izmaiņas. Tās ir svarīgas ne tikai kā reakcija uz tām grūtībām, kas saistītas ar šo finanšu krīzi, bet arī tādēļ, ka tās var ietekmēt politikās kohēzijas raksturu pēc 2013. gada. Skaidrs, ka šādu nozīmīgu izmaiņu ieviešanu nevar uztvert tikai kā pagaidu pasākumu.

Pirmo reizi mēs esam bijuši liecinieki tam, kā Eiropas Komisija, darbojoties saskaņoti ar Parlamentu un Padomi, ir veikusi darbību, kura ilgi ir bijusi debašu temats un kura ir izrādījusies ļoti sarežģīta. Mēs esam pieredzējuši patiesu vienkāršošanu, patiesu paātrināšanu un, protams, stratēģijas izmaiņas, iekļaujot ieguldījumu darbību enerģijas taupīšanas pasākumu jomā. Tas raida ļoti pozitīvu signālu, ka mēs spējam reaģēt uz situāciju plānošanas posmā un dogmatiski neievērot iepriekš noteiktos principus.

Šķiet, ka Eiropas Parlaments tiek uztverts kā Padomes un Komisijas samērā jauns partneris. Neraugoties uz to, šis Parlaments ir nolēmis, ka tā darbības parādīs mūsu gatavību sadarboties, ātri reaģējot uz tiem jaunajiem izaicinājumiem, kuri mūs sagaida.

 
  
MPphoto
 

  Gábor Harangozó (PSE). - (HU) Es domāju, ka mums faktiski būtu jāatzīmē šī diena. Parlaments daudzus gadus ir atbalstījis to, ka mums būtu nevis jānodrošina finansējums viltus pasākumiem mājokļu jomā, bet jāapņemas veikt patiesus pasākumus.

Ievērojama daļa ES iedzīvotāju dzīvo daudzdzīvokļu blokmājās. Attīstot šos mājokļu projektus, mēs varam jūtami uzlabot šo blokmāju iedzīvotāju materiālos apstākļus un samazināt šo ēku enerģijas patēriņu, kā arī radīt un saglabāt darbavietas. Pašreizējās izmaiņas ļauj manā valstī atjaunot 90 % blokmāju, un tas jebkurā gadījumā ir milzīgs solis.

Tomēr, tā kā šie fondi turpinās finansēt šādu atjaunošanu tikai pilsētu teritorijās, mēs nevaram priecāties bez iebildumiem. Lauku reģionu nabadzībā novestie iedzīvotāji, kuriem finansējums ir ārkārtīgi nepieciešams, atkal ir pamesti likteņa varā. Tā kā mēs nevēlamies nekādā veidā apdraudēt blokmāju atjaunošanas programmu, kura ir svarīga mums visiem, tad mēs esam vienojušies galu galā šoreiz neiesniegt grozījumus. Taču mēs savukārt gaidām, lai Komisija mūsu ieteikumu iekļautu savā priekšlikumu kopumā pirms vasaras brīvdienām.

Pirmais un vissvarīgākais solis uz efektīvu un iltspējīgu visnelabvēlīgāko reģionu sociālo integrāciju ir reizi par visām reizēm likvidēt atstumtību un geto veidošanu. To apmešanās vietu atjaunošana, kuras ir nošķirtas, ir vienkārši bezjēdzīga. Atjaunošanas vietā pareizais risinājums ir kompleksu programmu atbalstīta būvniecība, kas rada sociālu nodarbinātību.

Dārgie kolēģi, mums patiešām būs iemesls svinēt tad, kad izskausto lauku reģionu geto vietā cilvēki strādās jaunizveidotos sociālos kooperatīvos, un, pēc darba atgriežoties savās jaunajās mājās, liks saviem bērniem mācīties un censties, jo viņi varēs kļūt par visu, ko vēlēsies.

 
  
MPphoto
 

  Samuli Pohjamo (ALDE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, vispirms es vēlos pateikties referentiem par izcilo sagatavošanas darbu. Ierosinātie grozījumi struktūrfondu regulām paātrinās fondu izmantošanu un vienkāršos noteikumus, un tādēļ tos patiešām ir vērts atbalstīt. Tādā veidā mēs varam nodrošināt, ka struktūrfondu naudu var izlietot atjaunošanai, un tas var novērst lejupslīdes negatīvo ietekmi uz ekonomiku un nodarbinātību. Tas ir arī labs sākums ES strukturālās un reģionālās politikas reformai, kuras mērķim jābūt procedūru paātrināšanai un vienkāršošanai, kā arī elastības un mērķu sasniegšanas stimulēšanai.

Samazinot birokrātiju attiecībā uz Eiropas Savienības regulām un koncentrējoties uz labāku rezultātu iegūšanu, mums ir jāpārliecinās, ka arī dalībvalstis dodas tajā pašā virzienā. Reģioniem un vietējiem dalībniekiem ir jādod lielākas pilnvaras, bet centrālajai valdībai ir jāatslābina kontrole.

 
  
  

SĒDI VADA: M. ROURE
Priekšsēdētāja vietniece

 
  
MPphoto
 

  Ewa Tomaszewska (UEN).(PL) Priekšsēdētājas kundze, pašreizējā krīze prasa veicināt mūsu ekonomisko aktivitāti, atbalstīt darbavietu aizsardzību un to cilvēku, kuri kļūst par bezdarbniekiem, aizsardzību. Komisijas priekšlikums paplašināt to izmaksu jomu, kuras sedz Eiropas Sociālais fonds, ir solis pareizajā virzienā.

Vienreizējo maksājumu, un arī tiešo izmaksu un jaukto izmaksu finansēšanas iekļaušana, kā arī maksājumu griestu nenoteikšana – šie visi ir īpaši lietderīgi pasākumi, lai labāk izmantotu Eiropas Sociālā fonda resursus. Vienreizējo maksājumu ieviešana tiešajam izmaksām un netiešajām izmaksām līdz 50 000 eiro vienkāršos administratīvās procedūras. Tas novērsīs kavēšanos šīs fonda mērķu īstenošanā. Ņemot vērā šo pasākumu ieviešanas steidzamību, es atbalstu šī priekšlikuma pieņemšanu bez grozījumiem. Es vēlos pateikties Harkin kundzei par to, ka viņa vērsa uzmanību uz brīvprātīgā darba vērtības atzīšanu.

 
  
MPphoto
 

  Maria Petre (PPE-DE).(RO) Vispirms es vēlos izteikt atzinību idejai par šiem saskaņotajiem pasākumiem. Tāpat es vēlos īpaši pateikties referentiem par to darbu, ko viņi ir paveikuši.

Mēs visi apzināmies, kādas ir šīs krīzes sekas katrā no mūsu valstīm, sākot ar ekonomiskās izaugsmes un darbavietu samazināšanos un beidzot ar budžeta deficīta pieaugumu un lejupslīdi. Arī šajā kontekstā ES kohēzijas politika var būt vienlīdz uzticams un efektīvs instruments. Kā mēs visi labi apzināmies, šī krīze Eiropu ir ļoti spēcīgi ietekmējusi, un tas, ka ES ir izdevies tik ātri reaģēt, lai atrastu risinājumus, ir iepriecinoši.

Visatbilstīgākais ir lēmums mainīt noteikumus attiecībā uz esošajiem līdzekļiem, kuri jau ir parādījuši savu efektivitāti. Procedūra īpaša krīzes fonda izveidei prasītu pārāk ilgu laiku. Izdevumu atbilstības kritēriju vienkāršošana, priekšfinansējuma no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Sociālā fonda palielināšana, un izdevumu lielākajiem projektiem paātrināšana ir pasākumi, kuri, es ceru, palīdzēs dalībvalstīm izkļūt no šīs ekonomiskās un finanšu krīzes.

Mēs apzināmies, ka līdz ar pašreizējo ekonomisko krīzi Eiropa piedzīvo arī enerģijas krīzi. Manuprāt, tiem pasākumiem, kuri ļauj izmantot ERAF līdzekļus, lai ieguldītu energoefektivitātē un atjaunojamo energoresursu izmantošanā mājokļos, ir jārada būtiska ietekme. Rumānijā, tāpat kā citās Centrālās un Austrumeiropas valstīs, ir daudz problēmu saistībā ar daudzstāvu dzīvojamām blokmājām. Siltumizolācija vecajās ēkās ir ārkārtīgi slikta, un liels skaits iedzīvotāju nespēj no savas kabatas samaksāt par siltumizolācijas uzlabošanu.

Mēs ceram, ka šis pasākums palīdzēs Eiropas pilsoņiem iegūt enerģijas ietaupījumus, kas ļaus viņiem samazināt izdevumus par apkuri, kā arī uzlabos situāciju attiecībā uz globālo sasilšanu. Pašreizējā Rumānijas valdība ir noteikusi, kas šis ir nulles prioritātes pasākumus, un tās iespējas, kas ir apstiprinātas, nozīmē, ka šī prioritāte jau ir garantēta.

 
  
MPphoto
 

  Stavros Arnaoutakis (PSE). - (EL) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, šodienas grozījumu kopums struktūrfondu regulu nosacījumiem ir svarīgs solis vienkāršošanas un tiešas resursu aktivēšanas virzienā kā Eiropas, tā arī valstu un vietējā līmenī.

Tas ir nozīmīgs solis Eiropas ekonomikas stiprināšanā bezprecedenta krīzes laikā, kura ar katru dienu aizvien vairāk kaitē reālajai ekonomikai visos līmeņos. Tas ir solis, kurš atbilst Eiropas Parlamenta ilgstošajai prasībai pēc vēl vienkāršākām procedūrām un lielākas elastības struktūrfondu noteikumu piemērošanā.

Kāda ir šodienas vadītāju atbilde milzīgajai krīzei, kuru mēs patlaban pārdzīvojam? Kur ir Eiropas politikas virzieni? Lai nodrošinātu, ka nepieciešamā likviditāte sasniedz saņēmējus un ka projektu īstenošana tiek sākta nekavējoties, dalībvalstīm ir jāreaģē uz apstākļiem. Tūlīt un nekavējoties ir jānodrošina, lai kohēzijas politikas resursi būtu pieejami reālajiem saņēmējiem reģionālā un vietējā līmenī. Darbības programmu aktivizēšanas mērķis ir aizsargāt darbavietas, uzņēmējdarbību un konkurētspēju, un izmantot katra reģiona dabas, kultūras un cilvēkresursus.

Tikai tūlītēja programmu aktivizēšana palīdzēs aizsargāt kohēziju un novērst jaunu atšķirību radīšanu.

Lai šodienas krīze būtu mūsu iespēja apvienot savas balsis vienotā Eiropas balsī visu to problēmu risināšanā, kuras mēs piedzīvojam.

 
  
MPphoto
 

  Toomas Savi (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze, pievienošanās ES nodrošināja piekļuvi Eiropas Savienības struktūrfondiem un kohēzijas fondiem, no kuriem Igaunijas Republika ir saņēmusi aptuveni 800 miljonus eiro 2004.-2006. gadā, un vēl 3,4 miljardi eiro ir piešķirti finanšu plānā 2007.-2013. gadam.

Neraugoties uz ekonomiskās krīzes nopietnību, Eiropas Savienības fondu mērķis nolīdzināt attīstības atšķirības Eiropas Savienībā ir tuvāk tā īstenošanai.

Es ļoti atzinīgi vērtēju Komisijas priekšlikumu Padomei piešķirt papildu 6,3 miljardus eiro, lai neitralizētu šīs ekonomiskās krīzes negatīvās sekas, kas nozīmē paātrināt šo fondu īstenošanu reālās ekonomikas interesēs.

Tomēr es piekrītu referentei Garcķa Pérez kundzei, ka visās dalībvalstīs ir nepieciešama vienota pieeja, lai izvairītos no atšķirību palielināšanās Eiropas Savienībā un Eiropas nodokļu maksātāju naudas ļaunprātīgas izmantošanas.

 
  
MPphoto
 

  Rolf Berend (PPE-DE). (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, ir daudz veidu, kā cīnīties ar šīs neparedzētās finanšu un ekonomiskās krīzes ilgstošajām sekām. Šis grozījumu kopums, šis likumdošanas pasākums saskaņā ar Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plānu tika uztverts kā laba – taču ne gluži pietiekama – reakcija uz šo pārejošo, tomēr ārkārtīgi kritisko situāciju.

Cita starpā, tas atbilst tai prasībai pēc procedūru lielākas vienkāršošanas un lielākas elastības esošo noteikumu piemērošanas saskaņā ar struktūrfondu regulām, Eiropas Parlaments pēdējos gados atkārtoti ir izvirzījis. Es vēlos uzsvērt, ka atzinīgi jāvērtē arī tas, ka grozījumi 7. pantam – “Izdevumu atbilstība” – dod iespēju ES dalībvalstīm un reģioniem ieguldīt energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu pasākumos mājokļiem ar ES struktūrfondu atbalstu, un ka šis pasākums nav paredzēts vienīgi zemu ienākumu mājsaimniecībām. Atbilstīgajā grozījumā pamatoti ir svītrota atsauce uz “zemu ienākumu mājsaimniecībām”, tādēļ un tā vietā piemērojot 4 % griestus no kopējā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) piešķīruma katrai dalībvalstij šādiem izdevumiem. Tas ir tikai viens no daudzajiem ierosinātajiem uzlabojumiem.

Īsumā, šo grozījumu kopuma īstenošana paātrinās izdevumus un tādējādi spēs nodrošināt ERAF, Eiropas Sociālā fonda, Kohēzijas fonda un struktūrfondu turpmāko likviditāti nepieciešamo mērķu sasniegšanai, kā arī vienkāršos noteikumus, nodrošinot programmu ātru īstenošanu.

Manuprāt, tas ir efektīvs, lai gan vēl nepietiekams ieguldījums patreizējās krīzes risināšanā.

 
  
MPphoto
 

  Lidia Geringer de Oedenberg (PSE).(PL) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Savienība piedzīvo plašu krīzi, kuras sekas pašlaik nav iespējams paredzēt. Ir vērojama izaugsmes tempa samazināšanās, budžeta deficītu palielināšanās un dramatisks bezdarba līmeņa pieaugums. Eiropas kohēzijas politika ar 347 miljardu budžetu 2007.-2013. gadam, šķiet, ir viens no visefektīvākajiem instrumentiem, lai stimulētu ieguldījumu atjaunošanos un nodrošinātu papildu finansējumu valstu ekonomikām.

Komisija jau ir pieņēmusi virkni pasākumu, lai ieviestu izmaiņas spēkā esošajās regulās attiecībā uz struktūrfondiem. Izmaiņas paredz izdevumu paātrināšanu un likviditātes palielināšanu saistībā ar projektu īstenošanu un procedūru vienkāršošanu, lai sekmētu projektu ātru īstenošanu reģionos. Galvenā darbības joma ir saistīta ar atbalsta palielināšanu no Eiropas Investīciju bankas (EIB), Eiropas Investīciju fonda (EIF), kā arī izdevumu atbilstības kritēriju vienkāršošanu. Tiek atbalstīti arī vienreizējie maksājumi un izdevumu paātrināšana lielākajiem projektiem.

Es atzinīgi vērtēju Eiropas Komisijas ātro rīcību un ierosinātās izmaiņas tiesību aktos. Nākamās svarīgās izmaiņas līdz šim vēl nav atbilstīgi novērtētas, tomēr tās ir nepieciešamas. Tā būtu tādas pārvaldības un kontroles sistēmas izveide, kura garantētu patiesu likviditāti visā Eiropas Savienības ekonomikas sistēmā.

 
  
MPphoto
 

  Oldřich Vlasák (PPE-DE). – (CS) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, Eiropas Komisijas priekšlikums ir pavēris iespēju visām dalībvalstīm ieguldīt struktūrfondu resursus daudzstāvu blokmāju un citu ēku pārveidošanā un remontā. Tas ir jo īpaši svarīgi Čehijas Republikai, jo 26 % Čehijas pilsoņu dzīvo novecojošās daudzstāvu blokmājās. Ja priekšlikums rīt tiks pieņemts, un arī Ministru Padome aprīlī to formāli apstiprinās, tas pavērs iespēju ieguldīt vēl 16 miljardus CZK apkures sistēmās dzīvokļiem un mājām, un ne tikai Čehijas Republikā. Es personīgi arī atzinīgi vērtēju tās prasības svītrošanu, kura paredz fonda līdzekļu izmantošanu vienīgi zemu ienākumu mājsaimniecībām, jo, manuprāt, tas ir problemātiski saistībā ar atšķirīgu šī jēdziena definēšanu valstu iekšējos noteikumos.

Manuprāt, būtu jādod iespēja dalībvalstīm izlemt, kuru kategoriju celtnes ir atbilstīgas finansēšanai saskaņā ar šo valstu noteikumiem, un noteikt pašām savus kritērijus, pamatojoties uz savām vajadzībām. Mums ir jānodrošina labākas kvalitātes un lētāki mājokļi ikvienam, ne tikai tiem, kuri dzīvo sociālajos mājokļos. Žēl, ka bija nepieciešama finanšu krīze, lai piespiestu mūs atbalstīt lielākus ieguldījumus mājokļu sektorā un šo pasākumu ieviešanai visā ES. Tomēr es no visas sirds apsveicu šo lēmumu, jo šobrīd cilvēki ir spiesti tērēt savu naudu ļoti piesardzīgi, un šādā viedā mēs palīdzēsim viņiem ietaupīt, samazinot viņu izdevumus par apkuri un karsto ūdeni, tādējādi samazinot viņu mājokļu izmaksas. Saskaņā ar organizācijas CECODHAS aprēķiniem, Eiropas mājsaimniecības par šiem izdevumiem vidēji var ietaupīt 450 eiro gadā, un tā ir jūtama palīdzība.

 
  
MPphoto
 

  James Nicholson (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlos apsveikt referentus ar labo darbu, ko viņi paveikuši saistībā ar šiem ziņojumiem, par kuriem es izsaku atzinību Parlamentam. Es domāju, ka šis atbalsts būtu jāvērtē ļoti atzinīgi.

Ja dalībvalstis izmantos iespēju izlietot šos 4 % Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļu, lai veicinātu ieguldījumus energoefektivitātes palielināšanā mājokļu sektorā, tas dos pozitīvu ieguldījumu gan mūsu ekonomikā, gan arī vides jomā. Ir patīkami redzēt, ka šādu priekšlikumu, kurā vienlaikus risinātas kā ekonomiskās krīzes, tā arī vides problēmas, ir iesniegusi Komisija.

Šis ziņojums nes labas ziņas daudzām no vecajām dalībvalstīm, un es esmu gandarīts, ka vecās ES dalībvalstis tagad drīkstēs izlietot daļu ERAF līdzekļu intervencēm, kuras veicina energoefektivitāti mājokļu sektorā. Es priecājos, ka atbilstības kritēriji ir paplašināti un netiks ierobežoti līdz zemu ienākumu mājsaimniecībām.

Tomēr mums ir arī jāapzinās, ka šādā veidā finansējums netiek palielināts. Tagad valstu un reģionālo iestāžu ziņā ir izmantot šo iespēju, lai novirzītu savu ERAF līdzekļu daļu tieši šo projektu finansēšanai. Tas var prasīt valstu darbības programmu daļu prioritāšu pārskatīšanu. Es ticu, ka ilgtermiņā tas atmaksāsies.

 
  
MPphoto
 

  Luca Romagnoli (NI).(IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, šie Komisijas ierosinātie pasākumi šķiet pamatoti, lielākā vai mazākā mērā. Tieša līgumu piešķiršana Eiropas Investīciju bankai un Eiropas Investīciju fondam ir apsveicama doma, tāpat kā procedūru vienkāršošana un maksājumu paātrināšana.

Tomēr pats galvenais ir viens būtisks ieteikums: valstu un reģionu līdzekļu izlietojuma pārredzamība, kuras, manuprāt, dažos gadījumos pietrūkst. Arī pārbaudes, tāpat kā maksājumi ir jāveic nekavējoties. Itālijā dažos reģionos, kā, piemēram, Lacio, lauksaimniecības līdzekļi tiek izmaksāti vairākus mēnešus, bet atsevišķos gadījumos vairākus gadus pēc to saņemšanas no Eiropas Savienības, un man šobrīd nav laika sniegt vēl citus piemērus. Tādēļ es aicinu atvieglot šo krīzi, ne tikai apsverot dažādus intervences veidus, bet arī efektīvi, savlaicīgi un racionāli izmantojot šos līdzekļus.

 
  
MPphoto
 

  Zita Pleštinská (PPE-DE). – (SK) Struktūrfondi mums palīdz arī samierināties ar jauno ekonomisko realitāti. Tie palīdz dalībvalstīm optimizēt ES ieguldījumus kā efektīvu līdzekli pret pašreizējo ekonomisko krīzi.

Eiropas Parlaments ar tā Reģionālās attīstības komiteju pastāvīgi ir prasījis administratīvo noteikumu lielāku vienkāršošanu. Es priecājos, ka Komisija beidzot to ņēmusi vērā un ka tai izdevies vienoties ar Padomi.

Augstas administratīvās izmaksas, novilcināti maksājumi un komplicēta maksājumu atbilstības pārbaude rada finansiālus sarežģījumus šo maksājumu gala saņēmējiem. Manā valstī, Slovākijā, daudzas amatpersonas bieži pārmet Briselei milzīga uzsvara likšanu uz birokrātiju un norēķinu pārskatu pārbaudīšanu līdz n-tajai pakāpei. Viņi aizmirst, ka svarīgi ir izvēlēties pareizo darbību, projekta saturu un kvalitāti, efektīvu īstenošanu un projekta labumus.

Cilvēkiem projektu komandās ir jākoncentrējas uz augstas kvalitātes projektiem, kuri dod labumu konkurētspējīgas vides radīšanas ziņā, nevis stundām jāsēž norēķinu pārskatu birojos, izšķiežot vērtīgo laiku un enerģiju, nemaz nerunājot par dokumentu kalniem, kas nepieciešami paziņojumiem. Nenozīmīgu vienību pārbaude bieži vien izmaksā vairāk nekā šīs vienības ir vērtas.

Tādēļ es atbalstu vienreizējo maksājumu un vienotās likmes maksājumu izmantošanas paplašināšanu Eiropas Reģionālās attīstības fonda noteikumos un trīs jaunu atbilstīgo maksājumu veidu ieviešanu: netiešās izmaksas līdz 20 % no tiešo izmaksu apjoma; vienreizējie maksājumi līdz 50 000 eiro apjomā un vienības izmaksu vienotas likmes standarta shēmas.

Tādēļ es uzskatu, ka šis lēmumu kopums, ko Eiropas Komisija pieņēmusi, lai palielinātu elastību dalībvalstu piekļuvē struktūrfondiem, ir pozitīva reakcija uz pašreizējo ekonomisko krīzi.

Es uzskatu, ka noteikumu vienkāršošana un elastīgs finansējums palīdzēs dalībvalstīm sagatavot labus projektus, kas vērsti uz tām nozarēm, kuras dos augstu peļņu. Mums ir jāvirza ieguldījumi energoefektivitātes kāpināšanā un atjaunojamo energoresursu izmantošanā mājokļu sektorā, lai radītu jaunas darbavietas un taupītu enerģiju. Atbalstot tīras tehnoloģijas, mēs varam veicināt gan automobiļu ražošanas nozares, gan būvniecības nozares atjaunošanu.

 
  
MPphoto
 

  Avril Doyle (PPE-DE). Priekšsēdētājas kundze, es atzinīgi vērtēju priekšlikumu Regulas par Eiropas Reģionālās attīstības fondu grozīšanai, lai pieprasītu ERAF finansējumu mājokļu energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu ieguldījumiem. Es vēlos arī apsveikt to grozījumu Komisijas sākotnējam priekšlikumam, kurš paredz atcelt atbilstības ierobežojumu attiecībā uz zemu ienākumu mājsaimniecībām, tā vietā ierobežojot atbilstību attiecībā uz intervencēm, kuras atbalsta sociālo kohēziju, atstājot dalībvalstu ziņā noteikt precīzas atbilstīgo mājokļu kategorijas.

Tomēr, ja drīkst, es vēlos uzdot konkrētu jautājumu Komisijai. Ko mēs domājam ar energoefektivitāti (un mēs runājam par to saskaņā ar ERAF finansējumu)? Vai būs saskaņota energoefektivitātes aprēķināšanas metode visās ES 27 dalībvalstīs, vai arī dažādās dalībvalstīs būs atšķirīgi aprēķini un atšķirīgi apsvērumi? Kad mēs runājam par energoefektivitāti un ieguldījumiem energoefektivitātes kāpināšanā mājokļos, piemēram, vai tas nozīmēs to pašu, ko tas nozīmē saskaņā ar Ēku energoefektivitātes direktīvu, kura pašlaik tiek apspriesta un saistībā ar kuru notiek debates par nepieciešamību pēc saskaņotas aprēķina metodes vai vienota pamata, veicinot aprēķinus, faktiski, par energoefektivitāti, lai pārliecinātos, ka ieguldījumi ir izmantoti reālai energoefektivitātei vai energoefektivitātes palielināšanai, vai CO2 emisiju samazināšanai?

Šī ir daļa no jautājumiem, ko mēs šorīt apspriedām Mazo un vidējo uzņēmēju savienības brokastīs, ko rīkoja mans kolēģis Rübig kungs, kad mums tika skaidri pateikts, ka finansējuma energoefektivitātei ēkās iegūšanā pastāv grūtības: finanšu trūkums saistībā ar pašreizējo kredītu krīzi aizdevumiem. Mums ir jādomā par subsīdijām un dažādiem nodokļu stimuliem. Mums vajadzīga vienkārša administrācija, tādēļ mēs mudinām parastās mājsaimniecības izmantot šos līdzekļus, neatkarīgi, vai tie ir ERAF vai dalībvalsts līdzekļi. Faktiski, kamēr mēs runājam, es vēlos, lai protokolē, ka mūsu valdība nesen ir uzsākusi piešķīrumu shēmu ēku pārbūvei enerģijas taupīšanas nolūkā.

Bet mums ir vajadzīga vienkārša administrācija. Mums jāveicina, lai ieguldījumi ne tikai samazinātu fosilās degvielas importu un samazinātu oglekļa dioksīda emisijas, bet arī, lai pašas mājsaimniecības izjustu enerģijas izmaksu samazināšanos.

 
  
MPphoto
 

  Ljudmila Novak (PPE-DE). - (SL) Es pilnīgi atbalstu šos ierosinātos grozījumus regulai, kuri paplašinās vienotās likmes maksājumu finansēšanu un nodrošinās vienotās likmes maksājumu sistēmas izmantošanu. Šis ir atbilstīgs pasākums, kurš varētu mazināt tās grūtības, ar kurām sastopas bezdarbnieki, ņemot vērā pašreizējos ekonomiskos apstākļus.

Tomēr, pirms mēs pieņemam šos grozījumus, es gribētu norādīt, ka no četriem Eiropas Savienības pilsoņiem trīs uzskata, ka Parlamentam ir svarīga loma Eiropas politikas virzienu kopīgajā izstrādē. Šī pati aptauja arī atklāja, ka Parlaments respondentos vieš vislielāko uzticību. Piecdesmit viens procents respondentu apgalvoja, ka viņi uzticas Eiropas Parlamentam, savukārt tikai 47 % pauda uzticību Komisijai un 42 % pauda uzticību Padomei. Turklāt šis Parlaments viesa lielāku uzticību nekā Eiropas Centrālā banka.

Kādēļ es uzskaitu šos statistikas datus? Eiropas Parlaments jau 2005. gadā apgalvoja, ka vajadzība pēc lielākas vienkāršības ir izšķiroša Eiropas struktūrfondiem kopumā un Eiropas Sociālajam fondam jo īpaši. Taču Komisija tikai tagad ir sākusi īstenot mūsu ieteikumus to apstākļu uzlabošanai, kādos mūsu pilsoņi un uzņēmumi veic uzņēmējdarbību, tagad, kad mēs piedzīvojam krīzi.

Lai gan es priecāšos, ja mūsu secinājumi un ieteikumi tiks vismaz daļēji īstenoti, man diemžēl jāatzīmē, ka šo grūtību risināšanai ir izmantota ugunsgrēka dzēšanas pieeja. Tomēr es ceru, ka šī pieredze mudinās Komisiju nākotnē veikt ātrāku darbību un ka Parlamenta daudzie būtiskie un pamatotie komentāri un priekšlikumi tiks savlaicīgāk ieviesti praksē.

 
  
MPphoto
 

  Colm Burke (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es atzinīgi vērtēju šos jaunos priekšlikumus. Pašlaik mēs dzīvojam krīzes apstākļos. Visā Eiropas Savienībā vērojams milzīgs darbavietu zudums.

Šodien Īrijā tika paziņoti jaunākie bezdarba rādītāji. Bezdarba līmenis šobrīd ir 11 % – šis ir kāpums no 5,4 % tikai pirms gada, t.i., vairāk nekā rādītāja divkāršošanās reālā izteiksmē. Šie skaitļi ir šokējoši un biedējoši. Tomēr, sastopoties ar šīm drūmajām perspektīvām, mums ir jācenšas meklēt radošus risinājumus, lai dotu šiem bezdarbniekiem prasmes, perspektīvas un cerību uz labāku nākotni.

Šajā saistībā izšķiroša loma var būt Eiropas Sociālajam fondam (ESF), Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF) un Kohēzijas fondam. Mērķtiecīgi virzot šo finansējumu, mēs varam dot savām dalībvalstīm jaunus instrumentus, lai izkļūtu no lejupslīdes. Mums visiem – kā EP deputātiem un kā pilsoņiem – ir nepieciešams pievērst tam sabiedrības, kura šobrīd ir tik nobijusies, uzmanību. Mums visiem ir nepieciešams nest šo ziņu mājās, lai nodotu to savas valsts valdībai: šis finansējums ir jāsaskaņo un jāizlieto, cik ātri un efektīvi vien iespējams. Es arī atbalstu dokumentu apjoma samazināšanu. Tas ir solis pareizajā virzienā.

 
  
MPphoto
 

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE).(RO) 2010. gadā mēs veiksim vidusposma pārskatu par to, kā mēs izmantojam struktūrfondus, un es domāju, ka prioritāte ir jāpiešķir energoefektivitātei. Man žēl, ka netika apstiprināti grozījumi šiem ziņojumiem.

Kā referente direktīvai par ēku energoefektivitāti es ierosināju par 15 % palielināt līdzekļus no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), kurus var izmantot ēku energoefektivitātes uzlabošanai. Faktiski tas attiecas uz lielāka elastīguma nodrošināšanu, un katras dalībvalsts ziņā ir izlemt, vai un cik daudz līdzekļu tā grib piešķirt šai jomai.

Es saprotu šo steidzamību. ES-15 ir jāvar izmantot struktūrfondus energoefektivitātes uzlabošanai. Es domāju, ka tas ļaus veikt labas prakses apmaiņu un sekmēs atbalstu jaunajām dalībvalstīm. Es mudinu Komisiju līdz 2010. gada 30. jūnijam nākt klajā ar jaunu likumdošanas priekšlikumu, lai maksimālo robežu varētu palielināt līdz 15 % vai noteikt 10 % slieksni no ERAF likmes ēku energoefektivitātes palielināšanai.

 
  
MPphoto
 

  Fiona Hall (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze, atkal un atkal diskusija par energoefektivitāti ir vērsta uz to, ka daudz vairāk varētu panākt – un ātri – ja vien būtu pieejams sākotnējais finansējums. Tieši tāpēc ir tik svarīgi ļaut Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu izmanto energoefektivitātes palielināšanai ne tikai ES-12, bet arī ES-15.

Neraugoties uz ievērojamo progresu, Apvienotās Karalistes Mājokļu lietu ministrs ir atzinis, ka vien 1 % no pašreizējā mājokļu fonda ir pietiekami energoefektīvs, lai novērstu kurināmā trūkumu. Manā reģionā, ziemeļaustrumu Anglijā, katra desmitā māja ir atzīta par veselībai bīstamu, jo tā ir auksta un tajā ir caurvējš.

Tādēļ es atzinīgi vērtēju šīs izmaiņas un mudinu visas dalībvalstis un reģionus pilnībā izmantot šo jauno elastīgumu. Lai risinātu jautājumus saistībā ar klimata pārmaiņām, degvielas trūkumu, bezdarbu un energoapgādes drošību, tāpat kā Ţicău kundze es mudinu Komisiju noteiktajā laikā ievērojami paaugstināt pašreizējās procentu robežas, kā otrdien savā balsojumā par pārstrādāšanu aicināja Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komisija.

 
  
MPphoto
 

  Catherine Stihler (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, es vēlos pateikties referentiem. To veidu meklēšana, kā mēs varam efektīvāk izmantot struktūrfondus, lai palīdzētu tiem, kurus ir skārusi šī globālā ekonomiskā krīze, ir viena no daudzajām darbībām, kas jāveic dalībvalstīm, lai palīdzētu tiem, kuri zaudējuši darbu, pēc iespējas ātrāk atgriezties darba tirgū.

Ir interesanti, ka mēs debatējam par šo tēmu G20 sanāksmes priekšvakarā. G20 ir potenciāls, lai uzsāktu globālu noteikumu par finansēm izstrādi, kuri mums ir nepieciešami, lai novērstu šādas ekonomiskas katastrofas atkārtošanos.

Mums ir jārada jaunas darbavietas un jāizstrādā sociālās darba kārtības galvenie jautājumi Eiropas vēlēšanām. Tiem 25 miljoniem cilvēku visā Eiropas Savienībā, kuri būs bez darba šī gada beigās, ir jābūt mūsu darba centrā šajā Parlamenta, lai iekustinātu ekonomiku un palīdzētu cilvēkiem atgriezties darbā.

 
  
MPphoto
 

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. (FR) Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlos pateikties García Pérez kundzei, Jöns kundzei un Angelakas kungam, kuri ir iesnieguši izcilus ziņojumus, kā arī visiem tiem deputātiem, kuri izteicās.

Vairākumā deputātu runu tika izteikts atbalsts Komisijas ierosinātajiem pasākumiem, uzsverot to atbilstību efektīvai cīņai pret šīs krīzes ietekmi uz Eiropas ekonomiku. Komisijas vārdā es vēlos jums par to pateikties.

Jūsu runas ir uzsvērušas Eiropas Parlamenta vēlēšanos nodrošināt Eiropas Savienību ar resursiem, lai novērstu šīs krīzes sekas uz vietas. Jūs esat uzstājuši uz vajadzību rīkoties ātri, un tas ir mūsu mērķis. Arī Čehijas prezidentūra, kurai es šeit vēlos pateikties par tās atbalstu, ir apņēmusies atļaut šo regulu galīgo pieņemšanu pēc iespējas ātrāk.

Ja mēs izdarām saprātīgi optimistiskus pieņēmumus, tad jaunās regulas varētu stāties spēkā tuvākajās nedēļās, un tādējādi tās radītu ātru iespaidu uz darbības programmām. Jo īpaši avansa maksājumi pilnībā varētu tikt izmaksāti maija sākumā.

Vēl jo vairāk, citās runās tiek uzstāts uz šo pasākumu piemērošanas rūpīgas uzraudzības ieviešanu un uz ziņojuma iesniegšanu 2010. gadā, kurā būtu parādīti sasniegtie rezultāti. Komisija ir apņēmusies to izdarīt, un tas ir iekļauts tajā paziņojumā, kuru es esmu iesniedzis prezidentūrai.

Tādējādi šī tiesību aktu kopuma sagatavošana un apstiprināšana Eiropas iestādēm būs prasījusi tikai četrus mēnešus. Es vēlos pieminēt energoefektivitātes jautājumu, kas tika izvirzīts daudzās runās.

Es gribētu norādīt Parlamentam, ka darbseminārs par šo tēmu notiks jūnijā semināra ar dalībvalstu pārvaldības iestādēm laikā. Mēs lūdzam dalībvalstis savos stratēģiskajos ziņojumos, kuri tām jāsagatavo līdz 2009. gada beigām, aprakstīt savus nodomus attiecībā uz situācijas uzlabošanas laiku.

Neapšaubāmi, ņemot vērā pašreizējos apstākļus, energoefektivitātes kritēriju un atbilstīgo pasākumu noteikšana ir dalībvalstu ziņā. Tāda ir subsidiaritātes būtība. Tomēr ir taisnība, ka tiek apspriesta direktīva par energoefektivitāti, un, tiklīdz tā būs pieņemta, tā, protams, būs jāpiemēro. Turklāt es ar prieku pievienošu savu balsi tiem deputātiem, kuri ir uzsvēruši, ka pētniecībai ēku energoefektivitātes palielināšanas jomā ir divas priekšrocības, proti, tā rada darbavietas un pēc tam mums ļauj sagatavoties nākotnei, palīdzot atrisināt globālās sasilšanas problēmas.

Es arī vēlētos teikt, ka, neskatoties uz šo krīzi, kas savā veidā ir radījusi ļoti ciešu sadarbību starp iestādēm, acīmredzami ir aizvien svarīgāk izveidot tādu partnerību starp Komisiju un Parlamentu, kuras pamatā būtu augsta līmeņa uzticība. Komisija ir centusies efektīvi reaģēt uz tiem izaicinājumiem, ko radījusi ekonomiskā un finanšu krīze, un vienlaikus tā gribēja izmantot šo mijiedarbīgo diskusiju ar dalībvalstīm un Eiropas Parlamentu, lai atbildētu uz aicinājumiem pēc šo procedūru un šo politiku vienkāršošanas.

Protams, varēja tikt iesniegti papildu priekšlikumi saskaņā ar atveseļošanas plānu. Ne visi šie priekšlikumi ir iekļauti, taču tie būs noderīgi diskusijā, ko Komisija uzsāks, lai stiprinātu atjaunošanas plāna rezultātus un piedāvātu papildu iespējas tām valstu iestādēm, kuras pārvalda šos projektus. Tādēļ Komisija novembrī izveidoja darba grupu par vienkāršošanu. Tās darba rezultāts jau izpaužas Komisijas ieviešanas regulas pārskata projektā. Varētu sekot citi priekšlikumi grozīt vispārējo regulu un regulas par katru konkrēto fondu.

Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, neapšaubāmi, visi novērojumi, kas radušies šo debašu laikā, būs ļoti noderīgi, un arī citi novērojumi tiks atzinīgi novērtēti. Es jo īpaši vēlos pateikties Eiropas Parlamentam par tā apņemšanos ātrāk atrisināt šīs krīzes izraisītās nopietnās problēmas.

Kas attiecas uz tiem grozījumiem Regulai par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, ko iesniedza Schroedter kundze, tad trīs grozījumi attiecas uz apsvērumiem, bet viens uz būtību. Attiecībā uz apsvērumiem – 8.-10. grozījums – to iekļaušana nebūtu mainījusi Komisijas iesniegto priekšlikumu vispārējo saturu, taču būtu pagarinājusi šīs regulas pieņemšanas procedūru.

Attiecībā uz grozījumu būtībai, Komisija neiebilst pret šo principu. Tomēr tā mērķis ir pieņemt mehānismu, kas nebija iekļauts Padomes kompromisa tekstā, jo šis teksts radīja sarežģījumus attiecībā uz ieviešanu dalībvalstīs.

Man bija jāsniedz šie paskaidrojumi, un es to esmu izdarījis savas runas noslēgumā. Es vēlreiz vēlos pateikties Parlamentam, kurš radīja mums iespēju rīkoties ātrāk, lai ierobežotu šīs krīzes sāpīgās sekas, kuras daži no jums tik labi ir norādījuši un aprakstījuši.

 
  
MPphoto
 

  Iratxe García Pérez, referente. − Komisāra kungs, es vēlos jums pateikties par paskaidrojumiem attiecībā uz šodienas debatēm. Es domāju, jums ir jāapzinās, ka gandrīz pilnīgā vienprātība šajā Parlamentā šodien attiecībā uz tikko apspriesto priekšlikumu nav tikai sagadīšanās.

Faktiski, kā atzīmēja mūsu kolēģe Crežu kundze, tas ir demonstrējis politisku gribu, parādot, ka mēs varam dot savu artavu, lai meklētu risinājumus pašreizējai krīzei. Šī krīze reāli rada patiesi sarežģītu situāciju Eiropas pilsoņiem un izraisa nabadzību.

Tomēr tā bija arī atbildības izpausme, kā jūs pats to norādījāt; un es atkārtoju, atbildības izpausme, jo mēs apzinājāmies, ka šis priekšlikums, iespējams, varēja būt labāks. Mēs būtu varējuši iekļaut citus elementus šajā priekšlikumā, lai paātrinātu vai vienkāršotu procedūras, bet mēs apzinājāmies, ka ir nepieciešams ziņojumus atstāt tādus, kādi tie ir pašlaik, lai šos pasākumus īstenotu pēc iespējas ātrāk.

Tādēļ es vēlos vienkārši izteikt lūgumu Komisijai: tagad, kad mums ir pārskatīts plāns formalitāšu vienkāršošanai, kā tika paziņots, es ceru, ka Parlamentam būs lielāka loma debatēs un šo jauno iniciatīvu plānošanā. Es to prasu gan šī Parlamenta, gan arī to pašvaldību vārdā, kuras ir iesaistītas šajos projektos vietējā līmenī un kuras saprot savas konkrētās vajadzības attiecībā uz dažādu iniciatīvu īstenošanu.

 
  
MPphoto
 

  Emmanouil Angelakas, referents. (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, paldies! Man jāpasaka daži komentāri par to, ko mēs tikko dzirdējām.

Mani iepriecināja, komisāra kungs, jūsu paziņojums, ka avansa maksājumus, visticamāk, sāks izmaksāt maija beigās, un tādēļ es pieņemu, ka šos grozījumus Oficiālajā Vēstnesī publicēs divu, trīs vai četru nedēļu laikā, skaitot no rītdienas, lai tos var piemērot, kā jūs teicāt. Tas ir mans pirmais komentārs.

Kā otro komentāru es vēlos pateikt, ka jums ir strauji jāturpina citu regulu grozīšana un vienkāršošana jaunajā sasaukumā, kā jau teica citi deputāti, un ka Eiropas Parlaments vēlas dot aktīvu ieguldījumu izpētē, novērtēšanā un šo regulu izstrādē.

Man jāsaka, ka mums bija daudz priekšlikumu un ideju, taču, paturot prātā šī jautājuma steidzamību, vairums deputātu komitejā un Parlamentā uzskatīja, ka nebūtu labi turpināt darbu ar šādiem grozījumiem.

Tā kā mēs dzirdējām, ka spēja īstenot ieguldījumu projektus atjaunojamiem energoresursiem mājokļu sektorā pieaugs, man jāsaka, ka atbilstīgi tiem skaitļiem, kuri ir mūsu rīcībā, jaunās dalībvalstis pašlaik izmanto tikai 1-1,5 %, kas nozīmē to, ka, pastāv daudz grūtību. Es uzskatu, ka 4 %, t.i., maksimālais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) piešķirtais apjoms, ir apmierinošs, un es ceru, ka situācija uzlabosies.

Es arī atzinīgi vērtēju jūsu paziņojumu, ka jūs 2010. gada otrajā pusē iesniegsiet ziņojumu par atveseļošanas plāniem, pamatojoties uz tām programmām, ko jums iesniegs dalībvalstis.

Visbeidzot, noslēgumā es vēlos uzsvērt, komisāra kungs, ka procedūru sarežģītība ir pirmā problēma, ar ko saskaras dalībvalstis un reģioni, piemērojot šīs procedūras. Tās ir steidzami jāvienkāršo. Es ceru, ka arī jūs palīdzēsiet to izdarīt, un Eiropas Parlaments jūs atbalstīs.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja . - Kopīgās debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rītdien.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Šarūnas Birutis (ALDE), rakstiski.(LT) Pašreizējā finanšu krīze un ekonomiskā lejupslīde negatīvi ietekmē valstu budžetus. Vairumā dalībvalstu ekonomiskā izaugsme ir ievērojami samazinājusies, un dažas dalībvalstis pat piedzīvo ekonomisku stagnāciju. Bezdarba rādītāji ir pasliktinājušies. Ekonomiskās lejupslīdes laikā ir ļoti svarīgi, lai Eiropas Sociālais fonds tiktu pilnībā izmantots bezdarbnieku problēmu risināšanai, jo īpaši to, kuri ir vissmagāk skarti.

Ir ļoti svarīgi, lai četras galvenās Eiropas Sociālā fonda darbības jomas saglabātos nemainīgas:

- darba ņēmēju un uzņēmumu pielāgošanās spēju uzlabošana;

- labāku nodarbinātības nosacījumu radīšana, bezdarba novēršana, darba aktivitāšu pagarināšana un aktīvākas līdzdalības darba tirgū veicināšana;

- sociālās integrācijas uzlabošana, veicinot to cilvēku integrāciju darbā, kuri saņem sociālo atbalstu, un cīņa pret diskrimināciju;

- partnerības veicināšana reformu īstenošanā nodarbinātības un integrācijas jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Bodu (PPE-DE), rakstiski.(RO) Paplašinātais Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns, vai, precīzāk, Regula par Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) ES dalībvalstīm piedāvā virkni iespēju, vēl jo vairāk tādēļ, ka globālā ekonomiskā krīze izraisa valstu ekonomikas palēnināšanos. Jaunais pasākums, kas ierosināts ziņojumā par ERAF regulas pārskatu, saistībā ar ieguldījumiem energoefektivitātē un atjaunojamo energoresursu izmantošanā mājokļu sektorā sekmē gan jaunu darbavietu radīšanu, gan arī mājokļu energoefektivitātes uzlabošanu. Kopienas enerģētikas un klimata stratēģijas mērķu īstenošana ir ļoti svarīgs uzdevums, kura izpildē nebūt jāņem vērā ekonomiskā krīze vai citi apsvērumi. Šajā saistībā priekšlikumos, kas izvirzīti uz ERAF pārskata pamata, pasākumi šīs ekonomiskās krīzes seku apkarošanai (radot jaunas darbavietas, palielinot ieguldījumus, un tā tālāk) ir efektīvi apvienoti ar pasākumiem vides aizsardzībai (veicot dzīvojamo ēku siltumizolāciju un ieguldot atjaunojamos energoresursos). Šo iemeslu dēļ es uzskatu, ka ziņojums par ieguldījumiem energoefektivitātes palielināšanā un atjaunojamo energoresursu izmantošanā mājokļu sektorā ir svarīgs ES solis, un es esmu pārliecināts, ka dalībvalstis spēs izmantot šo iespēju vislabākajā veidā.

 
  
MPphoto
 
 

  Corina Creţu (PSE), rakstiski.(RO) Visās dalībvalstīs aizvien vairāk tiek izjustas šīs krīzes sāpīgās sociālās sekas. Jo īpaši saistībā ar darbavietām situācija strauji pasliktinās ikvienā dalībvalstī. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ģenerālsekretārs uzsver faktu, ka šogad bezdarba līmenis ES un ASV varētu sasniegt 10 %. Tas ir satraucošs bezdarba pieaugums, jo janvārī vidējais bezdarba līmenis ES bija 8 %.

Rumānijā, lai gan oficiālais bezdarba līmenis ir zemāks par Eiropas vidējo līmeni, pagājušajā gadā tika reģistrēts bezdarba līmeņa pieaugums par 1 %, sasniedzot 5,3 %. Tomēr mēs paredzam, ka šis rādītājs palielināsies ātrāk, jo aizvien vairāk uzņēmumu būs spiesti sākt darbinieku atlaišanu un mūsu ārzemēs strādājošie tautieši pēc darba zaudēšanas atgriezīsies mājās.

Tādēļ, tā kā šī situācija draudīgi palielinās sociālo nevienlīdzību un pastāv risks, ka mēs vairs nespēsim to kontrolēt, es gribu uzsvērt nepieciešamību pievērst lielāku uzmanību bezdarbnieku problēmām, jo viņi ir tie no mums, kuri šajā krīzē ir visvairāk cietuši un vismazāk aizsargāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Dragoş David (PPE-DE), rakstiski.(RO) Es atzinīgi vērtēju Komisijas priekšlikumu grozīt Regulu par Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), lai visas dalībvalstis un reģioni Eiropas Savienībā varētu ieguldīt pasākumos saistībā ar energoefektivitātes palielināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu mājokļu sektorā, izmantojot struktūrfondu palīdzību.

Pamatojoties uz pašreizējo regulu, ERAF jau atbalsta ieguldījumus mājokļu sektorā, kas ietver arī energoefektivitāti, taču tas attiecas tikai uz jaunajām dalībvalstīm (ES-12) un uz zināmies nosacījumiem.

Svarīgi, lai dalībvalstīm tiktu atļauts grozīt savas prioritātes un pārplānot savas darbības programmas nolūkā finansēt pasākumus šajā jomā, ja tās vēlas to darīt.

Paturot prātā, ka katrai dalībvalstij piešķirto līdzekļu saistībā ar energoefektivitātes uzlabošanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu esošajos mājokļos maksimālā robeža ir noteikta 4 % apjomā no kopējā ERAF, šī robeža ir jāpalielina līdz 15 %, lai ieguldījumiem šajā jomā būtu lielākā iespējamā ietekme uz Eiropas Savienības pilsoņiem.

Nobeigumā es vēlos apsveikt referentu Angelakas kungu par viņa ieguldījumu šajā ziņojumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Rumiana Jeleva (PPE-DE), rakstiski.(BG) Visi kopā mēs nonācām šajā krīzē, un visiem kopā mums tā ir jāpārvar. Tas nozīmē, ka mums ir kopīgi jāstrādā gan Eiropā, gan arī pārējā pasaulē. Tomēr vispirms mums ir jāizdara savs darbs šeit, Eiropas Savienībā, precīzāk, Eiropas Parlamentā, kur ir pārstāvētas visu Eiropas pilsoņu intereses.

To Eiropas Komisijas priekšlikumu, kurus mēs šodien izskatām, mērķis ir dot jaunu stimulu Eiropas ekonomikai, kā arī palīdz tai izkļūt no šīs lejupslīdes. Grozījumi struktūrfondu regulai, lai ņemtu vērā kohēzijas politiku, ļaus mums nodrošināt jaunu stimulu ieguldījumiem un palīdzēt atjaunot uzticību ekonomikai.

Šie grozījumi ir jo īpaši atbilstīgi valstīm, kurās Eiropas resursu izmantošanas apjoms ir zems. Tomēr to būs iespējams panākt tikai tad, ja arī attiecīgās valstu pārvaldes piemēros labas pārvaldības un partnerības vispārējos standartus. Mums ir jāpārtrauc neefektīvās darba metodes un korupcijas prakse, kas, diemžēl, joprojām tiek piekopta.

Mums ir jāreaģē tūlīt un visiem kopā. Kā PPE-DE referente es aicinu jūs atbalstīt Eiropas Komisijas priekšlikumu grozīt Regulu par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu attiecībā uz finanšu pārvaldības nosacījumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Zbigniew Kuźmiuk (UEN), rakstiski.(PL) Saistībā ar debatēm par Eiropas fondiem es vēlos vērst uzmanību uz četriem Komisijas priekšlikumiem, kuru mērķis ir paātrināt to, lai saņēmēji izmantotu finanšu resursus un struktūrfondus.

1. Eiropas Investīciju bankas (EIB) un Eiropas Investīciju fonda (EIF) atbalsta palielināšana projektiem, kurus līdzfinansē no struktūrfondiem.

2. Procedūru attiecībā uz izdevumu atbilstību vienkāršošana ar atpakaļejošu spēku no 2006. gada 1. augusta, atbilstīgajos izdevumos iekļaujot, piemēram, labumu saņēmēja ieguldījumu natūrā.

3. Maksājumu iemaksu veidā no struktūrfondiem palielināšana par 2 %, tādējādi 2009. gadā nodrošinot papildu iemaksu maksājumu 6,25 miljardu eiro apjomā.

4. Citu pasākumu starpā izdevumu lielākajiem projektiem paātrināšana, ļaujot labumu saņēmējiem iesniegt maksājumu pieprasījumus, pirms Eiropas Komisija ir apstiprinājusi šos projektus.

Visas iepriekš minētās izmaiņas ietver labumu saņēmēju likviditātes palielināšanu. Tās pelna pilnīgu atbalstu un ir jāīsteno cik ātri vien iespējams. Tas pats attiecas uz vienkāršošanas noteikumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Adrian Manole (PPE-DE), rakstiski.(RO) Saskaņā ar pētījumu statistiku Rumānijā ir viens no lielākajiem elektroenerģijas patēriņiem Centrāleiropā un Austrumeiropā. Enerģijas patēriņa pārvaldības uzlabošana varētu būt tiešs faktors, kas ietekmē ekonomisko izaugsmi, samazina piesārņojumu un taupa resursus tā, lai tie tiktu produktīvāk izmantoti.

Lai Rumānijā panāktu šādu situāciju, iedzīvotāji ir jāinformē par ekonomiskajiem labumiem, ko var iegūt, īstenojot energoefektivitātes pārvaldības praksi, šajā nolūkā sniedzot konsultācijas visiem tiem, kuri ir ieinteresēti piekļūt ERAF līdzekļiem saistībā ar jaunākajām enerģijas taupīšanas metodēm.

Tas palīdzēs atvieglot dzīvi vietējiem patērētājiem, vienlaikus samazinot elektroenerģijas rēķinus, veicinot efektīvu enerģijas izmantošanu visā enerģijas ķēdē, kā arī pārbaudot atbilstību pašreizējiem tiesību aktiem energoefektivitātes jomā. Tas viss būs izšķiroši, lai pārorientētu enerģijas politiku, kas pamatota uz enerģijas ražošanu, par aktīvu enerģijas politiku, kas pamatota uz enerģijas taupīšanu, kuras mērķis ir taupīt resursus ar enerģijas saglabāšanas palīdzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexandru Nazare (PPE-DE), rakstiski.(RO) Es priecājos, ka mēs beidzot speram konkrētus soļus, lai samazinātu birokrātiju, ko ietver piekļuve Eiropas fondiem. Taču ir žēl, ka tikai krīzes laikā tiek iesniegti priekšlikumi par vienkāršākiem un elastīgākiem Eiropas fondu pārvaldības noteikumiem.

Es vēlos uzsvērt vienu svarīgu šo noteikumu aspektu: sliekšņa paaugstināšanu ieguldījumiem ēku energoefektivitātes palielināšanā. Valstīs, kuras ir piedzīvojušas sistemātisku urbanizāciju un piespiedu industrializāciju, ēku energoefektivitātes problēma ietekmē miljoniem pilsoņu. Līdz šim šie fondi ir ļoti maz izmantoti, bet es uzskatu, ka tikai divi gadi pašreizējā finanšu plānošanas periodā ir pārāk īss laiks, lai mums būtu precīzs priekšstats par šo fondu apguves koeficientu. Tādēļ, ņemot vērā labumu saņēmēju lielo skaitu un iespēju radīt darbavietas, sliekšņa paaugstināšana bija nepieciešama. Tomēr Rumānijai tā joprojām būs problēma tik ilgi, kamēr saskaņā ar Komisijas izvirzīto prasību šīs darbības būs atbilstīgas tikai tajās pilsētās, kuras ir izraudzītas kā izaugsmes centri. Es ceru, ka Komisija arī turēs savu solījumu no jauna apspriest konkrētu darbības programmas samazināšanu, kura ir jau apstiprināta, lai šos līdzekļus varētu pārdalīt tiem pasākumiem, kuri piedāvā lielāku ekonomiskās izaugsmes potenciālu.

 
  
MPphoto
 
 

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE-DE), rakstiski.(RO) Šajā ziņojumā ietvertais priekšlikums regulai ir piemērs tam veidam, kādā Eiropas naudai var „likt strādāt”, lai tā nestu lielāku labumu Eiropas pilsoņiem.

Šādā veidā var panākt nozīmīgus rezultātus, nepalielinot piešķirtos līdzekļus vai neveicot pasākumus, kuri skar Kopienas budžetu, jeb citiem vārdiem, vienkārši uzlabojot spēles noteikumus.

Es vēlos uzsvērt, ka valstij, kuru es pārstāvu, Rumānijai, šie grozījumi palīdzēs dubultot tos Kopienas līdzekļus, kurus var ieguldīt apkures sistēmu atjaunošanai dzīvojamās daudzstāvu mājās.

Šie fondi papildinās ļoti vērienīgo programmu, ko Rumānijas valdība uzsākusi apkures sistēmu atjaunošanai dzīvojamās daudzstāvu mājās.

Ko tas viss nozīmē? Pirmkārt, izšķērdētās enerģijas samazinājumu. Otrkārt, netiešā veidā – enerģijas importa samazinājumu. Visbeidzot, atkal netieši, tās apkures maksas samazinājumu, ko pilsoņi maksā par saviem mājokļiem.

Es ceru, ka tas ir tikai sākums, un ka Eiropas Savienība veicinās vēl lielākus ieguldījumus energoefektivitātes palielināšanā.

Es šo ideju esmu atbalstījis no sava EP deputātu pilnvaru laika paša sākuma. Tādēļ rīt es balsošu par Angelakas kunga ziņojumu un par Komisijas ierosināto priekšlikumu regulai.

 
  
MPphoto
 
 

  Nicolae Popa (PPE-DE), rakstiski.(RO) Angelakas kunga ziņojumā ir piedāvāta apsveicama atbilstības noteikumu ieguldījumiem energoefektivitātes palielināšanā un atjaunojamo energoresursu izmantošanā mājokļu sektorā vienkāršošana. Fiksēto likmju un vienoto likmju maksājumu izmatošanas paplašināšanai būs pozitīva ietekme uz struktūrfondu ikdienas pārvaldību.

Grozījums ERAF regulas 7. pantam, kurš ļauj visām dalībvalstīm ar struktūrfondu palīdzību ieguldīt pasākumos saistībā ar energoefektivitātes palielināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu mājokļos, ir apsveicams solis ne tikai pašreizējās ekonomiskās krīzes kontekstā. ES-27 piekļuves ERAF veicināšana iezīmē otru svarīgu soli, lai sasniegtu mērķi līdz 2020. gadam Eiropā 20 % enerģijas iegūt no atjaunojamās enerģijas avotiem.

Kopš pievienošanās ES arī Rumānijā atjaunojamie energoresursi un energoefektivitāti ir kļuvuši par obligātiem mērķiem. Līdz ar to tiks grozīti tiesību akti par dzīvojamo ēku apkures sistēmām, lai 50 % vajadzīgo līdzekļu segtu valsts, īpašnieki maksātu tikai 20 % izdevumu, bet vietējās pašvaldības – 30 %. Ilustrācijai minēšu dažus skaitļus: līdz 2008. gada beigām ir atjaunotas apkures sistēmas 1900 dzīvokļos. 2009. gadā Rumānijas Reģionālās attīstības ministrija piešķirs 130 miljonus eiro apkures sistēmu atjaunošanai, un labumu saņēmēju vidū būs mazbērnu novietnes, skolas un pansionāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Theodor Stolojan (PPE-DE), rakstiski.(RO) Es atzinīgi vērtēju Eiropas Komisijas iniciatīvu grozīt dažus struktūrfondu un Kohēzijas fonda finanšu noteikumus, lai dalībvalstis ātrāk var saņemt vairāk naudas. Es uzskatu, ka šiem Eiropas Komisijas centieniem ir jāturpinās, palielinot arī tos finanšu resursus, kas tiek piešķirti tiem JASPER, JEREMIE, JESSICA un JASMINE fondiem, kuri spēj efektīvi paātrināt jauno dalībvalstu piekļuvi Eiropas fondiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Margie Sudre (PPE-DE), rakstiski.(FR) To trīs regulu, kuras reglamentē struktūrfondu izmantošanu, pārskats sniegs Eiropas Savienības reģioniem lielāku elastību to līdzekļu pārvaldībā un plānošanā, kuri tiem tiek nodrošināti saskaņā ar Eiropas ekonomiskās un sociālās kohēzijas politiku.

Šie nosacījumi, nepalielinot reģioniem sniegtā finansējuma apjomu, ļaus tiem pārkārtot savas prioritātes, lai koncentrētu Eiropas ieguldījumus tiem projektiem, kuri nodrošina vislielāko izaugsmes un nodarbinātības potenciālu.

Reģioni turpmāk var izmantot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu ieguldījumiem energoefektivitātes palielināšanā visās mājokļu kategorijās, lai izstrādātu programmas ēku siltumizolācijas nodrošināšanai vai saules bateriju uzstādīšanai.

Laikā, kad mēs piedzīvojam Eiropas ekonomikas palēnināšanos, es atzinīgi vērtēju jauno iespēju paātrināt reģionālās palīdzības līdzekļu izmaksu, kā arī to izmantošanas noteikumu vienkāršošanu, lai atbrīvotu likviditāti, kas nodrošinās jaunu projektu ātru īstenošanu reālā ekonomikā.

Ir nepieciešams, lai États généraux de l’Outre-mer, kas ir atbildīga par jaunu vietējās attīstības iespēju izpēti Francijas aizjūras departamentos (DOM), mudinātu mūsu attālāko reģionu vietējās iestādes novērtēt šīs iespējas, lai bez kavēšanās maksimāli izmantotu Kopienas politikas ietekmi to teritorijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Csaba Tabajdi (PSE), rakstiski. – (HU) Ekonomiskās krīzes rezultātā savas darbavietas ir zaudējuši vairāki simti tūkstošu cilvēku Eiropas Savienībā un vairāk nekā divdesmit tūkstoši cilvēku Ungārijā. Bezdarba līmenis ļoti strauji ir pieaudzis visās Eiropas valstīs. Ekonomiskā krīze aizvien vairāk izvēršas par nodarbinātības krīzi un, saskaņā ar pētījumiem, pašlaik Eiropas pilsoņus visvairāk satrauc bailes zaudēt savu darbu. Visefektīvākais Eiropas Savienības instruments bezdarba apkarošanai ir Eiropas Sociālais fonds, kura noteikumus mēs šobrīd ievērojami vienkāršojam, lai paātrinātu maksājumus.

Eiropas Komisijas ierosinātie grozījumi samazina birokrātiju saistībā ar piekļuvi šim finansējuma avotam un veicina maksājumu paātrināšanu. Maksimālais apjoms 50 000 eiro apmērā, iepriekš noteiktie vienotās likmes maksājumi un stingrā ex-post pārbaude līdz minimumam samazina ļaunprātīgas izmantošanas iespējas. Ar šo pasākumu Eiropas Komisija vēlreiz ir uzskatāmi parādījusi to, ka, lai gan tai ir ierobežoti finanšu resursi, tā ir radoša.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika