Debašu stenogramma

Trešdiena, 2009. gada 1. aprīlis - Brisele

17. Imigrantu kuģu bojāeja netālu no Lībijas krastiem (debates)

  Priekšsēdētāja . – Nākamais jautājums darba kārtībā ir Komisijas paziņojums par imigrantu kuģu bojāeju netālu no Lībijas krastiem.

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Komisija ar nožēlu uzzināja par zaudējumu – imigrantu kuģa bojāeju svētdienas vakarā Vidusjūrā netālu no Lībijas krastiem. Saskaņā ar dažiem informācijas avotiem, uz kuģa atradās 257 cilvēki, no kuriem lielākā daļa nav atrasti.

Komisija vēlas izteikt savu līdzjūtību šīs nelaimes upuriem un paust dusmas par šo traģēdiju. To neapšaubāmi izraisīja vairāki faktori, bet galvenā atbildība gulstas uz tām noziedzīgajām organizācijām, kuras pārvalda nelegālos pārvadājumus no Lībijas krastiem un kuras iedzīvojas uz cilvēciskās nelaimes rēķina. Komisija uzskata par nepieļaujamu to, ka šī parādība gadu gaitā turpina pieaugt. Komisija aicina visas iesaistītās puses mobilizēt savus centienus, lai tam darītu galu.

Lībijai šajā saistībā ir īpaša loma. Tai ir jāuzņemas izlēmīgākas un efektīvākas saistības cīnīties pret nelegālajiem pārvadātājiem, kuri darbojas tās teritorijā, lai novērstu nelegālās izceļošanas no tās krastiem, lai meklētu un glābtu briesmās esošus kuģus tās teritoriālajos ūdeņos, un lai sniegtu starptautisku aizsardzību tiem migrantiem, kuri to pieprasa, saskaņā ar 1969. gada ĀSO (Āfrikas Savienības organizācijas) konvenciju par bēgļu aizsardzību, kuru Lībija ir parakstījusi.

Pēdējos gados Eiropas Komisija ir vairākas reizes lūgusi Lībijas iestādes uzņemties atbildību un ieviest efektīvus pasākumus sadarbībā ar Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm. Man jāsaka, ka mēs esam snieguši lielāku finansiālo palīdzību Lībijai, un ir skaidrs, ka Lībijas iestādēm ir jāizmanto šī palīdzība, lai uzlabotu cīņu pret migrantu pārvadājumiem un cita veida nelegāliem pārvadājumiemm tās teritorijā un pastiprinātu tās dienvidu robežas kontroli. Tāpat Lībijas iestādēm ir jāizstrādā starptautiskajiem tiesību aktiem atbilstīga sistēma migrantu uzņemšanai.

Eiropas Savienība patiešām ir gatava sadarboties un dot savu ieguldījumu pārtveršanā un, ja nepieciešams, kuģu glābšanā Vidusjūrā. Tuvākajos mēnešos tiks uzsāktas divas jūras operācijas, Nautilus un Hermes, kuras organizējusi un finansējusi aģentūra Frontex un kuras izmaksā aptuveni 24 miljonus eiro. Komisija aicina visas Eiropas Savienības dalībvalstis sadarboties, lai īstenotu šos divus pasākumus. Dalībvalstīm ir jāizrāda praktiska solidaritāte Itālijai un Maltai, kuras visvairāk skar migrantu plūsma no Lībijas. Turklāt Lībijai ir jāuzņemas atbildība saistībā ar nelegālo imigrantu, kuri šķērsojuši tās teritoriju, atpakaļuzņemšanu.

Tika jau atzīmēts, ka Itālijas ietādes uzskata, ka sākot ar 15. maiju būs iespējams sākt kopēju patrulēšanu ar Lībijas floti Lībijas teritoriālajos ūdeņos, lai pārtvertu bēgļus vai palīdzētu nelegālajiem kuģiem. Mēs atzinīgi vērtējam Itālijas iestāžu atbalstu Lībijas flotes iespēju paplašināšanai šajā saistībā.

Tomēr Komisija uzskata, ka, papildus šiem ārkārtas pasākumiem, prioritātei ir jābūt šo problēmu cilvēciskajai dimensijai. Imigranti, kuri uztic savu dzīvību negodīgiem pārvadātājiem, lielākajā daļā gadījumu ir cilvēki, kuri bēg no kara vai vajāšanas. Mēs ceram, ka pēdējo dienu notikumi sniegs izpratni visām dalībvalstīm par to, cik nopietna ir šī problēma, un, ka dalībvalstu kopīgiem spēkiem un ar Eiropas Parlamenta atbalstu mēs varam sagatavot Stokholmas programmu, kura veltīs lielu daļu tās prioritāšu šai globālajai pieejai attiecībā uz migrāciju. Globālā pieeja ir nepieciešama, lai izveidotu ilgtermiņa stratēģiju migrantu plūsmu pārvaldībai, kura vairāk ņemtu vērā migrantu izcelsmes valstu apstākļus un prasības.

Turklāt šai stratēģijai ir jāļauj mums attīstīt dialogu ar Āfrikas partneriem, īpaši saistībā ar Rabata procesu un attiecībām starp Eiropas Savienību un Āfrikas Savienību. Mums kopīgi ir jāatrod vienoti risinājumi šai problēmai, un arī jāizmanto legālās migrācijas sniegtās iespējas, kas varētu būt pieņemams risinājums kā Eiropai, tā arī izcelsmes valstīm. Šai stratēģijai ir jāmobilizē arī papildu resursi, palielinot sadarbību ar izcelsmes un tranzīta valstīm, lai stiprinātu to spēju likvidēt cilvēku pārvadājumu organizācijas un spēju risināt migrantu jautājumus ar cieņu, ievērojot viņu tiesības.

Visbeidzot, šai stratēģijai jāļauj efektīvāk administrēt un organizēt legālu patvēruma meklētāju iebraukšanu dalībvalstu teritorijā, pamatojoties uz turpmāku bēgļu tiesību aizsardzības izstrādāšanu sadarbībā ar trešām valstīm.

Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, pirms divām nedēļām es devos uz Lampedūzu un Maltu. Es pats personiski redzēju un dzirdēju par to cilvēku traģēdijām, kurus negodīgi pārvadātāji ir iedrošinājuši šādā veidā riskēt ar savām dzīvībām, šķērsojot jūru. Es uzskatu, ka, ņemot vērā šo pēdējo negadījumu, mums šīs problēmas ir jāuztver ļoti nopietni un jāatmodina katrā dalībvalstī apziņa par šo parādību nopietnību un arī pieaugumu, kas pakļauj riskam cilvēku dzīvības drausmīgos apstākļos.

Un tādēļ es vēlos pateikties Eiropas Parlamentam, kas lūdza Komisijai sagatavot šo ziņojumu. Es esmu to sagatavojis, pamatojoties uz visu, kas man zināms, un apliecinu Parlamenta priekšā savu personisko apņemšanos turpmākajos mēnešos nepieļaut līdzīgu traģēdiju atkārtošanos.

  Agustín Díaz de Mera García Consuegra, PPE-DE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētājas kundze, šodien mēs visi jūtam bēdas un nožēlu par tik daudzu imigrantu nāvi, kuri bija cerību pilni, izmisuši, un, visticamāk, arī tika apkrāpti. Viņi ir nevainīgi upuri situācijā, kuru viņi neizvēlējās, apstākļos, kuri viņiem tika uzspiesti. Es labi zinu šo problēmu. Vidusjūras un Kanāriju jūras robeža Atlantijas okeānā ir kļuvusi par ceļu uz neeksistējošu “Eldorado” daudziem cilvēkiem, kuriem nav nekā; šis ceļš ir pilns riska, bet ierašanās galamērķī – pilna ar vilšanos un sodu.

Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir jākļūst daudz jutīgākām, lai izvairītos no šādām traģēdijām. Mēs darām daudz, taču neko nepanākam. Rezultāti ir ļoti skarbi, kā bija redzams Lībijas krastos, un tiem jāliek mums apsvērt mūsu politikas ierobežoto efektivitāti.

Nav tādas burvju receptes, lai atrastu visiedarbīgāko risinājumu šādām traģēdijām, taču ir konsekventa un mērķtiecīgas politika. Mums jāveicina stabila sadarbības politika ar izcelsmes un tranzīta valstīm; sadarbībai un līdzdarbībai ir jābūt kā vienas monētas divām pusēm. Mums ir labāk jāorganizē un saskaņoti jāinformē par legālas imigrācijas priekšrocībām, arī krīzes laikā. Mums ir cieši jāsadarbojas ar izcelsmes un tranzīta valstīm attiecībā uz to robežu kontroli, pamatojoties uz detalizētiem nolīgumiem. Mums ir arī jāatklāj pārvadātāji to izveidotajās sistēmās ar izlūkdienestu vai speciālo spēku palīdzību, un vienlaicīgi jāstiprina krimināltiesības galamērķu valstīs. Mums ir labāk jāaprīko Eiropas Ārējo robežu fonds; 182 miljoni eiro septiņiem gadiem acīmredzot ir pārlieku maza summa jebkurā gadījumā.

Mums ir arī jāstiprina Frontex, un jāpanāk, lai aprīkojuma katalogs, Centralizētā pieejamā tehniskā aprīkojuma datubāze (CPTAD) nebūtu vienīgi nodomu apliecinājums, bet gan efektīvs instruments nelegālo darbību kritisko spiediena punktu koordinētai kontrolei un uzraudzībai.

Komisāra kungs, Nautilus, Hermes projekti un 24 miljoni eiro nozīmē lielāku apņemšanos un vairāk aprīkojuma. Mums jāpārtrauc teikt „mums jādara”, un jāuzņemas šī smagā atbildība neatkarīgi no globāla līguma esības vai neesības.

  Pasqualina Napoletano, PSE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, mēs runājam par vairākāk nekā 500 dzīvību zaudēšanu: tā ir lielākā traģēdija jūrā kopš Otrā Pasaules kara. Šis skaitlis ir šokējošs, un tomēr Eiropa un tās valdības šķiet apmulsušas. Dažas valstis, tostarp Itālija, domāja, ka tās ir sevi aizsargājušas, parakstot divpusējus nolīgumus, tādus kā nesenais nolīgums ar Lībiju; tas tā nav. Minētajā nolīgumā ir ietverti ļoti dažādi jautājumi, tādi kā koloniālās ēras laikā izdarīto noziegumu atzīšana ar solījumiem veikt ieguldījumus apmaiņā prźt apņemšanos kontrolēt migrāciju. Šodien šķiet, ka tieši šī Itālijas ieguldījumu Lībijā mirāža pievilina tūkstošiem jaunu cilvēku no Rietumāfrikas. Ir viegli prognozēt, ka tad, ja apsolītie 5 miljoni USD netiks saņemti, ieradīsies cilvēki.

Ko mēs šajā gadījumā varam teikt par Francijas interesēm Nigērā saistībā ar urāna reursiem, kuras provocē karu tuaregu vidū un tādējādi atbalsta cilvēku tirgotājus? Vēl jo vairāk, tas viss notiek pilnīgi atklāti, par to raksta žurnālisti.

Tas nozīmē, ka dažas Eiropas valdības spēlējas ar uguni. Ja tas viss nemainīsies, un nemainīsies ātri, ja Eiropa nenolems pozitīvi rīkoties saskaņā ar mūsu vērtībām, tad nebūs pietiekami neklausīties ziņu raidījumus, kā mēs šobrīd to darām. Vidusjūra kļūst par masu kapiem ne tikai šī apzīmējuma pārnestajā nozīmē. Tomēr atcerēsimies, ka šī jūra ir saistīta ar Eiropas pašas likteni.

SĒDI VADA: A. VIDAL-QUADRAS
Priekšsēdētāja vietnieks

  Gérard Deprez, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, arī es savas grupas vārdā vēlos apliecināt cieņu šiem pēdējiem nabadzības, noziedzīgas izmantošanas un valsts cinisma upuriem. Tomēr ar līdzjūtību vien nepietiek. Mums ir jāredz lietas tādas, kādas tās ir patiesībā.

Realitāte, priekšsēdētāja kungs, ir tāda, ka Eiropas Savienības īstās dienvidu robežas vairs nav gluži Eiropā, tagad tās ir Āfrikas kontinentā. Kad kuģis ir atstājis Āfrikas krastus, šiem nelaimīgajiem pasažieriem vairs nav izvēles, es uzdrošinos apgalvot, starp nāvi, ja apstākļi ir nelabvēlīgi, vai nelegāla imigranta statusa iegūšanu un nabadzību, kas nāk tam līdzi, tajā gadījumā, ja viņiem izdodas sasniegt Eiropas krastus pirms tam, kad viņi tiek izraidīti, kā tas notiek vairumā gadījumu.

Šīs atkārtotās traģēdijas nebeigsies, kamēr Eiropas Savienībai nebūs pilnvaru un gribas ar izcelsmes un tranzīta valstīm apspriest reālus partnerības nolīgumus, kuros ietverti vismaz trīs elementi: uzticama robežkontrole, bet arī, un galvenokārt, ievērojams legālās imigrācijas nodrošinājums un būtisku attīstības sadarbību. Bez šiem nolīgumiem, priekšsēdētāja kungs, šīs jūras kapsētas vēl ilgi paplašināsies, neraugoties uz mūsu nepārliecinošajiem un nevarīgajiem līdzjūtības uzplūdiem.

  Hélène Flautre, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, kas viņi bija? Cik daudz viņu bija? No kurienes viņi bija? Vai tur bija bērni, sievietes, bēgļi? Vai krasta apsardze aizkavēja šī kuģa braucienu? Vai zvejnieki šķērsoja tā ceļu? Tik daudz neatbildētu jautājumu. Šajā traģēdijā zaudēto dzīvību skaits nav zināms, bet bojā ir gājuši simtiem cilvēku, pievienojoties tiem imigrantu tūkstošiem, kuri ir noslīkuši Vidusjūrā.

Izrādīsim šovakar pieklājību, nevainojot laika apstākļus. Simtiem imigrantu ir izvēlējušies šo ceļu necilvēcīgos un ārkārtīgi bīstamos apstākļos. Kādēļ? Tādēļ, ka viņi bēg no izpostītiem reģioniem, tādēļ, ka mazāk bīstami ceļi viņiem ir slēgti, un tādēļ, ka viņi nav atteikušiem no cerībām dzīvot.

Jā, cēlonis patiešām ir pretimigrācijas mehānismi, kas mudina imigrantus doties aizvien bīstamākā ceļā, lai bēgtu no posta savā valstī. Vai tas nebija kopīgo patruļu Itālijā un Lībijā gaidāmais paziņojums, kas pēdējās nedēļās pasteidzināja kuģu došanos uz Eiropu?

Jā, Eiropas apsēstība ar savu robežu nostiprināšanu un tās apņēmība koncentrēt savu pārvaldību uz trešām valstīm, kuras sagrauj brīvību, ir letāla. Pārmērīgais uzsvars uz likumu un kārtību, patruļas un dzeloņstiepļu žogi nepārvarēs viņu vēlēšanos izrauties.

Tādēļ jautājums ir šāds: vai Eiropa ir gatava uzņemties atbildību par šādas izvēles sekām? Nē, tā nav gatava, un tādēļ es lūdzu Komisiju un dalībvalstis:

– pirmkārt, darīt visu, kas ir to spēkos, lai atrastu un, ja iespējams, izglābtu tos cilvēkus, kuri ir pazuduši jūrā, kā arī izmeklēt šīs katastrofas apstākļus;

– otrkārt, no jauna apstiprināt starptautiskās juras tiesības, saskaņā ar kurām obligāti ir jāsniedz palīdzība ikvienam, kurš atrodas briesmās, kamēr joprojām notiek izmeklēšana saistībā ar šiem septiņiem Tunisijas zvejniekiem;

– treškārt, pārtraukt visas sarunas migrācijas jautājumos ar tām valstīm, kuras nesniedz nekādas garantijas attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu;

– ceturtkārt, ievērot ikviena cilvēka tiesības atstāt savu zemi un lūgt starptautisku aizsardzību jebkurā valstī. Jums taisnība, šie jūrā pazudušie cilvēki nav nelegāli imigranti;

– piektkārt, pārtraukt šo ierobežojošo vīzu politiku, kura bieži ir patvaļīga un negodīga;

– un, beidzot, rūpīgi izpētīt, raugoties no attīstības trešās valstīs viedokļa, visus Eiropas Savienības politikas virzienus, tostarp kalnrūpniecības resursu alkatīgo sagrābšanu, lauksaimniecības dempingu, brīvās tirdzniecības nolīgumus, ieroču tirdzniecību un iecietīgo sadarbību ar patvaldniekiem.

  Giusto Catania, GUE/NGL grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, tajā dienā notikušais ir tikai jaunākā traģēdija to apkaunojošo traģēdiju garajā virknē, kuras ir sasniegušas milzīgu apjomu. To imigrantu bojāeja jūrā, kuri cenšas sasniegt mūsu krastus, bez mazākās šaubu ēnas ir vislielākais pārkāpums pret dzīvību civilizētā Eiropā. Šīs traģēdijas parāda mūsu cietokšņa šausmīgo seju. Visticamāk, mums vajadzētu sākt domāt par mūsu atbildību par to vīriešu un sieviešu nāvi, kuru vienīgā vēlēšanās bija atrast labāku dzīvi un izglābties no bada un kara.

Tādēļ mums būtu jāsaprot fakts, ka šie Vidusjūrā noslīkušie imigranti nav tāda mehānisma anomālija, ko rada nelegālā imigrācija; drīzāk viņi ir Eiropas Savienības un tās dalībvalstu piekoptās imigrācijas iepriekš paredzamas sekas. Šos masu kapus Vidusjūrā ir radījusi represiju filozofija, politika, saskaņā ar kuru cilvēki tiek iegrūsti atpakaļ jūrā, virtuālie dzeloņstiepļu žogi gar mūsu krastiem, prohibicionistu prakse, kas tiek īstenota Eiropas Savienības un tās dalībvalstu, tostarp Itālijas un Maltas, imigrācijas politikā. Nav cita veida, kā iekļūt Eiropā; nav likumīgu kanālu, kā piekļūt Eiropas darba tirgum vai panākt neaizskaramo tiesību uz patvērumu atzīšanu. Cerības tiek atstātas Vidusjūras vētrainajos viļņos; tiesības tiek nodotas negodīgu pārvadātāju rokās, kuri ir kļuvuši par vienīgo līdzekli, vai vismaz par vispieejamāko līdzekli, lai iekļūtu Eiropas Savienībā. Šis ir īstais iemesls nāvei netālu no Lībijas krastiem pirms dažām dienām. Šis ir iemesls, kādēļ pēdējos 20 gados desmitiem tūkstošu imigrantu ir gājuši bojā, mēģinot sasniegt Eiropu; nezināmi vīrieši un sievietes, kas kļuvuši par barību zivīm.

Es lūdzu priekšsēdētāju Pöttering kungu atklāt šodienas sēdi ar klusuma minūti kā sēru zīmi, pieminot šos upurus. Es pateicos viņam par mana lūguma izpildīšanu. Es domāju, ka mums bija pienākums to darīt, taču ar to neapšaubāmi ir par maz. Tas parāda mūsu sašutumu, bet mums šai Parlamentā ir jācenšas izstrādāt politiku, konkrētu politiku, kurā pateikt, ka nekad, nekad vairs nedrīkst būt cilvēku bojāejas Vidusjūrā.

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. - (FR) Priekšsēdētāja kungs, es runāšu īsi. Ir svarīgi rīkoties, un es piekrītu tam, ko teica Deprez kungs. Mums ir jāvirzās uz šo globālo pieeju, uz partnerības nolīgumiem, jo vienpusēji mums neizdosies atrisināt šīs problēmas. Kā jūs norādījāt, es priecājos atzīmēt, ka mums kā eiropiešiem ir pienākumi. Tāpat mums ir jāparāda mūsu atvērtība attiecībā uz legālās imigrācijas jautājumu. Mums ir arī jāizpilda savs pienākums uzņemt tos cilvēkus, kuri bēg no vajāšanas un kara.

Tomēr vienlaikus es vēlos pateikt un diezgan patiesi atgādināt Parlamentam, ka šī atbildība gulstas arī uz virkni trešo valstu, ar kurām sarunas ir ļoti sarežģītas. Vai tas nozīmē, ka mums būtu jāatsakās no sarunām? Nē! Piemēram, mums ir jānodrošina, lai Lībijai beidzot būtu patvēruma sistēma. Mums ir jānodrošina, lai Lībija varētu mums palīdzēt apturēt virkni kontrabandistu, kuri piespiež šos nabadzīgos cilvēkus uzņemties nevajadzīgu risku. Es pats personīgi dzirdēju, kā Maltas iestādes apgalvoja, ka Lībija ir ļāvusi daudziem kuģiem doties ceļā drausmīgos laika apstākļos, un ka Maltas flotei pēc tam bija jādodas jūrā, lai meklētu un izglābtu šos nabaga cilvēkus, kurus bija ļaunprātīgi izmantojuši kontrabandisti. Tādēļ mums ir jāuzņemas atbildība, taču vienlaikus mums ir jāizrāda zināma stingrība sarunās ar virkni valstu, kuras nepilda savas starptautiskās saistības.

Es domāju, ka ar šo ir pietiekami, lai liktu mums visiem kopīgi strādāt nolūkā nepieļaut šādu traģisku negadījumu atkārtošanos.

  Priekšsēdētājs . − Debates ir slēgtas.