Debašu stenogramma

Trešdiena, 2009. gada 1. aprīlis - Brisele

21. — Migrantu bērnu izglītība (īss izklāsts)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir Takkula kunga, kurš pārstāv Kultūras un izglītības komiteju, ziņojuma (A6-0125/2009) par migrantu bērnu izglītību īss izklāsts (2008/2328(INI)).

  Hannu Takkula referents. − (FI) Priekšsēdētāja kungs, tas ētiskas dabas jautājums, Eiropas Savienībai visiem, to skaitā migrantu bērniem, nodrošināt tiesība iegūt labu izglītību. Visiem bērniem ir jābūt tiesīgiem iegūt bezmaksas obligāto izglītību, vismaz pamatskolas izglītību. Bērniem ir jāsaņem vispārējā izglītība, kas nodrošina vienādas iespējas attīstīt savas spējas, personiskās uztveres spējas, morāles principus un sociālo atbildību, lai viņi varētu kļūt par līdzsvarotiem un atbildīgiem sabiedrības locekļiem.

Tiem, kuri ir atbildīgi par bērnu izglītību un uzraudzību, būtu jāizvērtē, kas ir vislabākais bērniem. Protams, pirmkārt tā ir bērnu vecāku atbildība, taču skolām un sabiedrībai ir jāpalīdz bērnu audzināšanā, ļaujot bērniem pilnīgāk attīstīt savu personību.

Man rada bažas nesen publicētie pētījumi par migrantu bērniem. Tie liecina, ka dažās valstīs migrantu bērniem skolā klājas ļoti grūti un ka dažviet bijuši mēģinājumi veidot skolas, kas paredzētas tikai migrantu bērniem. Protams, rezultātā bērni pārtrauca mācības vietējā skolā, lai viņiem nebūt jāiet vienā skolā kopā ar migrantu bērniem. Šāda situācija ir nožēlojama, un tās rezultātā izglītības līmenis ir ļoti zems un arī migrantu bērnu atzīmes ir ļoti sliktas. Un skolās, kurās mācījās daudz migrantu bērnu, arī ļoti strauji mainījās skolotāji.

Mēs negaidījām šādu rezultātu, un mums ir jāizveido tādi nosacījumi, kas ļautu migrantu bērniem pēc iespējas labāk integrēties sabiedrībā. Mums ir arī skolām jāgarantē atbilstoši līdzekļi, un šeit es domāju tieši skolotājus un finansiālo nodrošinājumu, un mums ir jāpiedāvā skolotājiem apmācība un sevišķi skolotāju izglītošana darbavietā. Lai integrēti un efektīvi palīdzētu migrantu bērniem, ir jārod visaptveroša pieeja. Ir nepieciešamas arī īpašas investīcijas un papildu līdzekļi, kas jāiegulda skolotāju apmācībā un izglītības sistēmā kopumā.

Es zinu, ka šis jautājums ir katras dalībvalsts kompetencē, taču Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienībai būtu jāmudina dalībvalstis rīkoties, jo, manuprāt, mēs visi gribam, lai migrantu bērni iegūtu labu izglītību un spētu integrēties sabiedrībā. Tā mēs varētu novērst izslēgšanu no sabiedrības, ar ko diemžēl šobrīd saskaras daudzi migrantu bērni. Parasti tas veicina bezdarbu un noziedzību, kā arī daudzas citas nevēlamas sekas.

Tas attiecas arī uz darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā, jo ES dalībvalstu pilsoņi nevēlēsies pārcelties uz dzīvi vai strādāt citā valstī, jo tur nav iespējams viņu bērniem nodrošināt labus un atbilstošus apstākļus skolā un kvalitatīvu izglītību. Tāpēc šī problēma ir jārisina un jānodrošina iespēja katram bērnam un jaunietim katrā Eiropas Savienības dalībvalstī iegūt augsta līmeņa, kvalitatīvu izglītību.

Bērni un jaunieši ir mūsu nākotne — visvērtīgākais, kas mums ir. Viņi ir mūsu šodiena un nākotne, un tāpēc es ceru, ka Eiropas Savienība spēs vienoties un nodrošinās visiem bērniem tiesības uz integrāciju, drošu nākotni un labu izglītību.

  Günter Verheugen, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. — (DE) Priekšsēdētāja kungs un godājamie deputāti! Es atbalstu šo pašiniciatīvas ziņojumu un savā un mana kolēģa komisāra J. Figel vārdā vēlos pateikties referentam Takkula kungam un Kultūras un izglītības komitejai par paveikto darbu.

Eiropas Komisija piekrīt godājamiem deputātiem, ka arvien pieaugošais migrantu bērnu skaits rada nopietnas problēmas izglītības jomā lielākajā daļā dalībvalstu.

Izglītība ir integrācijas būtiskākā daļa. Kvalifikācijas ieguve ir nepieciešama, lai mūsu pilsoņiem nodrošinātu uz zināšanām balstītu, konkurētspējīgu sabiedrību. Taču ne mazāk svarīgi ir arī tas, lai skolas sociāla eksperimenta nolūkā nodrošinātu pamatu savstarpējām zināšanām un savstarpējai sapratnei, kas ir būtiska, lai uzlabotu mūsu līdzāspastāvēšanu.

Taču šobrīd migrantu bērni Eiropā saskaras ar nopietnām problēmām. Migrantu bērniem parasti ir divas problēmas, proti, nepietiekamas uzņemošās valsts valodas zināšanas un zems sociāli ekonomiskais statuss. Salīdzinot ar vietējiem skolēniem, daudziem migrantu bērniem skolā ir sliktas sekmes, viņi biežāk ir nesekmīgi un retāk iztur konkursu augstskolās.

Tāpēc pareizi, ka ziņojumā ir uzsvērta nepieciešamība vairāk palīdzēt migrantu bērniem apgūt uzņemošās valsts valodu, uzturot arī viņu dzimtās valodas prasmes un kultūru. Liela loma ir arī pirmsskolas izglītībai, lai bērniem būtu vieglāk integrēties izglītības sistēmā un mazinātu sociāli ekonomiskos un valodas šķēršļus. Visiem skolotājiem ir jābūt atbilstošai kvalifikācijai, kas ir vajadzīga, strādājot daudzkulturālā vidē. Lai garantētu skolotāju attīstību un profesionālo izaugsmi, ir svarīgi nodrošināt mobilitāti.

Man prieks, ka šajā jautājumā valda plaša vienprātība. Es domāju, ka mēs arī esam vienisprātis, ka mums ir jārīkojas un jāuzlabo izglītības iespējas migrantu bērniem. Tāpēc mums ir jāpalīdz dalībvalstīm nodrošināt visiem kvalitatīvu izglītību un tajā pašā laikā jāmazina bērnu sociāli ekonomiskā nošķirtība. Mums ir jāpalīdz dalībvalstīm, lai daudzkultūru sabiedrība un daudzvalodība, kas līdz šim tika uzskatīta par trūkumu, turpmāk būtu šo skolu priekšrocība.

Protams, izglītības sistēmas pamati un organizācija ir katras valsts kompetence, un Komisija nevēlas iejaukties. Taču, manuprāt, migrantu bērnu veiksmīga integrācija attiecas uz visu Eiropu kopumā. Ir ļoti daudz lietu, ko dalībvalstis var viena no otras mācīties. Mūsuprāt, jūsu ziņojums ir ļoti svarīgs, lai izšķirtu konkrētus pasākumus, kas varētu palīdzēt dalībvalstīm šajā jomā.

  Priekšsēdētājs. — Mēs noslēdzam šo darba kārtības punktu.

Balsojums notiks rīt.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Nicodim Bulzesc (PPE-DE), rakstiski. — Izglītības jautājums un migrācijas jautājums ir cieši saistīti, jo migrācija Eiropas Savienībā un imigrācija ES pēdējo gadu laikā ir būtiski palielinājusies, un ir vairākas lietas, kurām turpmāk būtu jāpievērš lielāka uzmanība.

Es arī piekrītu, ka Direktīva Nr. 77/486/EK ir novecojusi. Jāņem vērā, ka šī direktīva tika pieņemta 1977. gadā, un kopš tā laika Eiropas Savienība ir mainījusies. Piemēram, mana valsts (Rumānija) Eiropas Savienībā iestājās pirms vairāk nekā 20 gadiem, taču, manuprāt, šī direktīva nepiedāvā risinājumus problēmām šajā valstī. Pēdējo gadu laikā ir būtiski pieaudzis ar migrāciju saistītu problēmu skaits, un es piekrītu Takkula kungam, ka šī direktīva ir jāpārskata. Es pat teiktu, ka ir jāsagatavo jauna direktīva par migrantu bērnu izglītību.

  Corina Creţu (PSE), rakstiski. — (RO) Arvien pieaugošā migrācija Eiropas Savienībā un imigrācija ES būtiski ietekmē kultūras, ekonomikas un sociālo jomu. Tāpēc ir ļoti svarīgi nodrošināt migrantiem vienādas iespējas un mazināt viņu diskrimināciju. Šajā jomā ar ļoti lielām problēmām saskaras romi.

Es arī vēlos vērst uzmanību uz to, kā darba ņēmēju mobilitāti ietekmē grūtības saistībā ar integrāciju izglītības sistēmā to vecāku bērniem, kuri devušies strādāt uz ārzemēm.

Ir jāpalīdz bērniem pēc iespējas ātrāk integrēties, lai neveidotos migrantu geto, īpaši tāpēc, ka ir novērots, ka migrantu izglītības līmenis un sociāli ekonomiskais stāvoklis ir sliktāks, nekā citiem bērniem. Jo labāki apstākļi viņiem tiks nodrošināti, lai pēc iespējas ātrāk integrētos izglītības vidē, jo lielāka iespēja, ka viņiem veiksies mācībās un viņi atradīs labu darbu.

Taču, apgūstot uzņēmējvalsts valodu un asimilējoties attiecīgajā valstī, nevajadzētu pamest novārtā savas kultūras mantojumu.

  Gabriela Creţu (PSE), rakstiski.

— (RO) Viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem ir pārvietošanās brīvība, kas dod iespēju pilsoņiem iespēju strādāt un mācīties citā valstī un ceļot uz citu valsti. Visas sabiedrības atbildība ir nodrošināt iekšējo migrantu sociālo integrāciju. Migrantu bērnu izglītība ir solis pareizā virzienā.

Lai uzlabotu migrantu bērnu izglītību, ir jāizvērtē Eiropas sabiedrība kopumā, un migrācija ir jāuztver kā iespēja bagātināt Eiropas kultūru. Tādēļ, manuprāt, ir jābūt sadarbībai starp uzņēmējvalsti un izcelsmes valsti, un izcelsmes valstij ir jārūpējas par to, lai tiktu saglabāta tās valoda un kultūra.

Mēs atbalstām priekšlikumu tajās uzņēmējvalstīs, kurās ir lielas imigrantu kopienas, skolā imigrantu dzimto valodu mācīt kā otro svešvalodu. Pieņemt darbā attiecīgās kopienas skolotāju ir viens veids, kā šiem bērniem nodrošināt saikni ar viņu izcelsmes valsts kultūru un imigrantu pieredzes apmaiņu.

  Ioan Lucian Hămbăşan (PPE-DE), rakstiski. — (RO) Komisijas Zaļajā grāmatā ir minēti vairāki jautājumi par vienu no lielākajām problēmām, kas šobrīd novērojama dalībvalstīs — migrantu bērnu izglītību. Ir ļoti daudz rumāņu bērnu, kuri ar saviem vecākiem dzīvo citā dalībvalstī, un ir svarīgi, lai viņi saglabātu savu identitāti un lai viņiem būtu iespēja apgūt gan savas mītnes valsts valodu, gan savu dzimto valodu. Mums ir jābūt tolerantiem un saprotošiem un kopīgiem spēkiem ir jānodrošina migrantiem iespēja iegūt izglītību viņu dzimtajā valodā. Šiem bērniem ir jānodrošina tādas pašas tiesības, kā citiem bērniem. Kā zināms, viņu nestabilās ekonomiskās situācijas rezultātā viņi var tikt izolēti, var pasliktināties sekmes skolā vai var tikt veicināta vardarbība. Tieši tāpēc mums ir jāpalīdz dalībvalstīm rast risinājumu šai problēmai. Bērni ir mūsu vislielākā bagātība. Viņi ir mūsu sabiedrības nākotne neatkarīgi no viņu pagātnes.