Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/2211(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0089/2009

Iesniegtie teksti :

A6-0089/2009

Debates :

PV 01/04/2009 - 23
CRE 01/04/2009 - 23

Balsojumi :

PV 02/04/2009 - 9.24
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0216

Debates
Trešdiena, 2009. gada 1. aprīlis - Brisele Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

23. — Veselības aizsardzības jautājumi saistībā ar elektromagnētiskajiem laukiem (īss izklāsts)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. — Nākamais punkts ir Ries kundzes, kura pārstāv Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju, ziņojuma (A6-0089/2009) par veselības aizsardzības jautājumiem saistībā ar elektromagnētiskajiem laukiem īss izklāsts (2008/2211(INI)).

 
  
MPphoto
 

  Frédérique Ries referente. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, iesākumā es vēlos norādīt uz ziņojuma veidu. Es neesmu pirmā un noteikti ne vienīgā, kas neatbalsta Reglamenta 45. pantu, kas liedz iespēju šovakar runāt par jautājumu, kas ir vissvarīgākais Eiropas Savienības pilsoņiem.

Nav ne debašu, ne grupu pārstāvju uzstāšanos, nekā. Tāpēc, neskatoties uz visu, lai gan diemžēl šo personu nav klāt, es vēlos pateikties I. Ayala, C. Lucas, A. Adamou, K. Sinnott, Ferreira kundzei un pat L. van Nistelrooij, kuri darbojas Parlamentā, kas plkst. 23 ir ļoti vāji pārstāvēts. Ievērības cienīgs ir arī laiks — plkst. 23 —, kas atvēlēts, lai skatītu ļoti svarīgu jautājumu, kas attiecas uz miljoniem Eiropas Savienības pilsoņu.

Un tagad runāsim par tēmu. Parlamentā šis jautājums nav skatīts jau desmit gadus. Ir pienācis pēdējais brīdis, jo, runājot par jaunajām tehnoloģijām, proti, bezvadu ierīcēm, mobilajiem tālruņiem, wifi un bluetooth, bāzes stacijām, augstsprieguma elektrolīnijām, 10 gadi ir ilgs vai samērā ilgs laiks. Šie viļņi ir mums visapkārt, un es nenoliedzu, ka tie mums sniedz labumu, taču, jāatzīst, ka tie arī rada nopietnas bažas par ietekmi uz mūsu veselību.

Tāpēc būsim atklāti, šī ziņojuma tēma ir samērā delikāta, jo domas arvien vairāk dalās par to, vai šie zemas frekvences viļņi apdraud veselību, un arī zinātniekiem šajā jautājumā nav vienotas nostājas.

Lūk, daži vērienīgi priekšlikumi, kuri, cerams, rīt tiks atbalstīti — to neaizsargātu cilvēku un iestāžu aizsardzība, kuras ir visvairāk apdraudētas, piemēram, skolas, mazbērnu novietnes, pansionāti, sanatorijas un, protams, veselības aprūpes iestādes.

Šajā jautājumā ir būtiski arī ētiski apsvērumi, un mums ir jānosaka procedūras, lai nodrošinātu zinātnisko pētījumu un zinātniskās kompetences neatkarību. Mums ir arī jāaicina mainīt attieksmi pret mobilajiem tālruņiem, iesakot lietot brīvroku ierīces, ierobežojot mobilo tālrunu lietošanu bērnu un jauniešu vidū, informējot viņus par drošākām tehnoloģijām, uzraugot atsevišķas mārketinga kampaņas un aicināt operatorus un elektrības kompānijas izmantot kopīgas bāzes stacijas un mastus.

Taču ir kāds neiepriecinošs fakts, un tas ir svarīgs, jo tas attiecas uz mana ziņojuma pirmo punktu, kurā es aicinu pārskatīt emisiju ierobežojumus. Diemžēl mani kolēģi Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā manu ierosinājumu neatbalstīja, taču, jāsaka, tieši to pašu tekstu gandrīz vienbalsīgi atbalstīja mūsu plenārsēdē, kas notika pagājušā gada 2. septembrī, saistībā ar citu ziņojumu par Eiropas Vides un veselības rīcības plānu 2004.—2010. gadam.

Komisijas pašreizējā stratēģija, proti, slēpt galvu smiltīs, komisāra kungs, atvainojiet par šādu izteicienu, noteikti nepalīdz Eiropas Savienības pilsoņiem viest skaidrību; eksperti joprojām nespēj vienoties, un tiek ierosinātas arvien jaunas tiesas prāvas, kurās dažreiz uzvar operatori un dažreiz vietējo iedzīvotāju apvienības.

Nobeigumā jāatzīmē, ka Pasaules Veselības organizācija un Komisija atbalsta status quo pieeju, kuras termiņš ir 2015. gads, proti, vēl desmit gadu, lai noskaidrotu, vai ilgstoša atrašanās zemas frekvences viļņu ietekmē var veicināt vēža audzēja veidošanos. Tā nav pareizā pieeja. Man tas šķiet vieglprātīgi, un es no sirds ceru, ka šie viļņi ar laiku neradīs veselības problēmas.

Piesardzības princips, kas ir mūsu priekšlikuma pamatā, nenozīmē bezdarbību, bet gan aicina rīkoties un censties atrisināt neskaidrības. Šajā delikātajā jautājumā par elektromagnētiskajiem viļņiem runa ir par dinamisko un progresīvo definīciju. Tāpēc es pilnībā atbalstu Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas iesniegto alternatīvo rezolūciju. Jāatzīst, tā sasaucas ar manu sākotnējo priekšlikumu samazināt emisiju robežas, kas jau tiek darīts deviņās dalībvalstīs un daudzos reģionos. Divi no šiem reģioniem — Valonija un Brisele — atrodas netālu no manas dzīvesvietas, un tur izmantotais spriegums ir trīs volti metrā, nevis 41 volts metrā, kā to paredz 1999. gada priekšlikums.

Tomēr es esmu Eiropas Parlamenta referente šajā jautājumā, un galvenokārt vēlos, lai komiteja atbalsta šo ziņojumu un lai darbs pie tā turpinās. Es jūs aicinu rīt balsot par šo ziņojumu.

Priekšsēdētāja kungs un komisāra kungs! Nobeigumā es vēlos teikt divas lietas. Jautājums par elektromagnētiskajiem viņiem un to ietekmi joprojām ir atklāts, un esmu pārliecināta, ka nākamais Eiropas Parlamenta sasaukums turpinās to izskatīt. Eiropai ir jānodrošina savi pilsoņi, un jāpārņem šī jautājuma izskatīšana savās rokās, jo līdz šim tas tiek risināts tikai tiesas zālē.

 
  
MPphoto
 

  Günter Verheugen, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. — (DE) Priekšsēdētāja kungs un godājamie deputāti! Es vēlos sirsnīgi pateikties Eiropas Parlamentam un īpaši šī pašiniciatīvas ziņojuma par elektromagnētiskajiem laukiem referentei Ries kundzei.

Eiropas Savienības pilsoņi jautājumu par elektromagnētiskajiem laukiem vērtē ļoti pretrunīgi, taču daudzi citi, mūs ieskaitot, to uzskata par ļoti nopietnu problēmu.

Šis jautājums ir sarežģīts un ļoti nopietns, tāpēc ir ļoti svarīgi apkopot ļoti precīzus faktus un tos rūpīgi, atbilstoši un objektīvi izvērtēt.

Tāpēc Komisija nepārtraukti un ļoti rūpīgi seko šī jautājuma attīstībai, kā to paredz Padomes ieteikums Nr. 1999/519.

Tādēļ Komisija regulāri apkopo neatkarīgu zinātnisko komiteju sniegto informāciju, lai būtu informēta par iespējamo elektromagnētisko lauku radīto apdraudējumu. Jaunākais kompetentās zinātniskās komitejas atzinums, proti, SCENIHR atzinums, par šo tēmu tika pieņemts tikai šī gada janvārī.

Šeit es vēlos norādīt, ka Komisija ir informēta un ļoti rūpīgi seko līdzi dalībvalstu rīcībai šajā jautājumā un pēdējiem tiesu lēmumiem, kuros iesaistīti Francijas mobilo tālruņu nozares uzņēmumi, kā arī ļoti precīzi analizē robežvērtību pazemināšanu bāzes stacijām Briseles galvaspilsētas reģionā.

Es varu apgalvot Parlamentam, ka Komisija ļoti rūpīgi izskatīs šajā rezolūcijā minētās prasības.

Es vēlos īsumā teikt dažas lietas.

Pirmkārt, ES līmenī jau pastāv tiesiskais regulējums, kurā noteiktas robežvērtības un ražošanas standarti, kā arī noteikts aizsardzības līmenis attiecībā uz elektromagnētisko lauku zināmo iedarbību.

Otrkārt, līdz šim veiktie neatkarīgie zinātniskie pētījumi nedod zinātnisku pamatojumu tam, lai mainītu esošās robežvērtības.

Komisija arī turpmāk sekos līdzi zinātnes attīstībai šajā jomā, lai noskaidrotu, vai ir nepieciešams piemērot šīs robežvērtības.

Treškārt, Komisija ir gatava sarunām ar ieinteresētajām pusēm par elektromagnētisko lauku iespējamo ietekmi uz veselību. Komisija arī vēlas sadarboties ar galvenajiem dalībniekiem, lai varētu pienācīgi atbildēt uz sabiedrībai svarīgiem jautājumiem.

Es vēlos atzīmēt, ka mēs atbalstām pētījumus šajā jomā, lai mazinātu esošās neskaidrības.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. — Mēs noslēdzam šo darba kārtības punktu.

Balsojums notiks rīt.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Véronique Mathieu (PPE-DE), rakstiski.(FR) Jāatzīst, ka šobrīd ir maz uzticamu un apstiprinātu zinātnisko datu par elektromagnētisko lauku ietekmi uz cilvēka ķermeni. Elektromagnētiskā lauka avoti ir mūsu ikdienas sastāvdaļa (mobilie tālruņi, bezvadu tehnoloģijas), un 80 % pilsoņu uzskata, ka viņi nav pietiekami labi informēti par šo lauku iespējamo ietekmi, un 50 % no viņiem apgalvo, ka viņus tas uztrauc.

Līdz šim zinātnieki ir publicējuši tikai atšķirīgus un reizēm pretrunīgus viedokļus, un valsts iestādes šai problēmai nav ievērsušas pietiekamu uzmanību. Tāpēc es pilnībā atbalstu šo ziņojumu, kas aicina dalībvalstis regulāri pārskatīt elektromagnētisko lauku robežlielumu un saskaņā ar piesardzības principu iesaka aizliegt uzstādīt antenas vismazāk aizsargātajās teritorijās (skolu un veselības aprūpes iestāžu tuvumā).

Es arī atbalstu Eiropas Komisijas zinātnisko pētījumu, kas ļautu labāk novērtēt elektromagnētisko lauku iedarbības sekas. Valsts iestādēm, ražotājiem un patērētājiem ir jānodrošina precīza informācija par šādu risku mērījumiem un, nepieciešamības gadījumā, jāveic atbilstoši aizsardzības pasākumi. Ir arī svarīgi uz labas prakses pamata sniegt ieteikumus, lai labāk aizsargātu pilsoņu veselību, neatkarīgi no tā vai viņi lieto attiecīgās ierīces vai dzīvo bāzes staciju vai augstsprieguma elektrolīniju tuvumā.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika