Priekšsēdētājs. — Nākamais punkts ir Gacek kundzes, kura pārstāv Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju, ziņojuma (A6-0182/2009) par Eiropas Savienības pilsonības problēmām un nākotnes izredzēm īss izklāsts (2008/2234(INI)).
Urszula Gacek, referente. − Priekšsēdētāja kungs, man ir gods iesniegt šo ziņojumu par Eiropas Savienības pilsonības problēmām un nākotnes izredzēm, ko Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja (LIBE) vienbalsīgi pieņēma pagājušajā mēnesī.
Eiropas Savienības pilsonība neaizstāj savas valsts pilsonību. Tā to papildina, dodot ES pilsoņiem unikālas tiesības, sevišķi tiesības brīvi pārvietoties, tiesības uz konsulāro aizsardzību un tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam un Eiropas ombudam. Parlamenta ziņojumā ir minēts Komisijas piektais ziņojums par Eiropas Savienības pilsonību laika posmā no 2004. gada 1. maija līdz 2007. gada 30. jūnijam. Tas ir unikāls posms. Pirms pieciem gadiem, 2004. gada 1. maijā, Eiropas Savienībai pievienojās 10 jaunas dalībvalstis. Šīs paplašināšanās rezultātā notika neredzēti vērienīga migrācija Eiropas Savienībā, īpaši no Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm. Eiropas Savienības jaunie pilsoņi izmantoja viņiem piešķirtās tiesības, sevišķi tiesības brīvi pārvietoties. Viņi izmantoja iespēju iegūt izglītību ārzemēs un valstīs, kurās bija atvērts darba tirgus, atrada legālu darbu.
Taču migrācijas apmēri uzņēmējvalstīs rada vairākas problēmas. Šīs problēmas attiecas gan uz centrālām, gan vietējām iestādēm. Vietējās iestādes, sevišķi, ja tām ir jānodrošina tādi pakalpojumi kā izmitināšana, veselības aprūpe un pamatizglītība un vidējā izglītība, bieži saskaras ar ikdienišķa rakstura problēmām saistībā ar jaunajiem imigrantiem.
Daudz kas ir darīts, lai veicinātu integrāciju un ļautu jaunienācējiem izmantot tās pašas tiesības, kādas ir uzņēmējvalsts pilsoņiem. Taču joprojām pastāv diskriminācija. Dažreiz to izraisa nepilnības tiesību aktos, bet dažreiz neprasme tos piemērot.
Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja (LIBE) izmantoja ļoti konstruktīvu un praktisku pieeju. Tika noslēgta vairāku pušu vienošanās par to, ka mūsu prioritāte bija apzināt problēmas un rīkoties, lai tās novērstu, nodrošinot dalībvalstu centrālajām un vietējām iestādēm nepieciešamos līdzekļus un palīdzību. Mūsu galvenais mērķis bija nodrošināt, lai visiem pilsoņiem būtu iespējas izmantot savas tiesības.
Diemžēl otrā no tiesībām, ko minēju iepriekš, proti, tiesības uz konsulāro aizsardzību, joprojām netiek veiksmīgi piemērotas. Mēs to sapratām tad, kad mūsu kolēģi nokļuva dramatiskā situācijā teroristu uzbrukumu laikā Mumbajā. Ja pat Eiropas Parlamenta deputātiem bija grūti izmantot tiesības uz konsulāro aizsardzību, kādas izredzes tās izmantot normālos apstākļos ir vidusmēra pilsonim.
Ziņojuma galvenais mērķis bija informēt pilsoņus par viņu tiesībām, un šajā nolūkā ir plānoti vēl citi pasākumi. Tikai 31 % iedzīvotāju uzskata, ka viņi labi pārzina savas tiesības, un tas nozīmē, ka mums vēl ir daudz darāmā.
Esmu pārliecināta, ka Komisija ņems vērā Parlamenta ierosinājumus un savā sestajā ziņojumā informēs par konkrētiem panākumiem. Visbeidzot es vēlos pateikties saviem „ēnu” referentiem, politisko grupu pārstāvjiem un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas (LIBE) sekretāram par ieguldīto lielo darbu. Liels paldies arī visiem tiem, kuri piedalījās šī ziņojuma atklātajā izskatīšanā, un īpaši nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Jāpiebilst, ka ziņojumā par pilsonību nevalstiskās organizācijas pārstāvēja pilsoņus, un viņu viedoklis tika ņemts vērā galīgajā ziņojumā.
Günter Verheugen, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. — (DE) Priekšsēdētāja kungs un Gacek kundze! Izskatās, ka mēs Parlamentā esam palikuši vienīgie. Komisijas vārdā es vēlos jūs apsveikt un jums pateikties par šo ļoti svarīgo un iespaidīgo ziņojumu.
Eiropas Savienības pilsonība ir ļoti svarīgs jautājums . Daudziem šķiet, ka „Eiropas Savienības pilsonība” ir tikai tukša frāze, kas neko nenozīmē, taču jūsu ziņojums apliecina, ka tā nav. Eiropas Savienības pilsonības pamatā ir tiesības, kas ir precīzi definētas Līgumā, proti, pārvietošanās brīvība, uzturēšanās tiesības, balsstiesības un tiesības kandidēt vietējās un Eiropas vēlēšanās, tiesības uz konsulāro aizsardzību, tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam, tiesības iesniegt sūdzību Eiropas ombudam un tiesības vērsties Eiropas iestādēs.
Komisija uzskata, ka ir jāizstrādā īpaša politikas programma par Eiropas Savienības pilsonību. Šajā nolūkā Komisija vēlas uzsākt visaptverošu konsultāciju procesu, lai apkopotu specifisku informāciju par problēmām, kas saistītas ar Eiropas Savienības pilsonību. Rezultātā varētu tikt iesniegti jauni priekšlikumi, kas veidotu pamatu Komisijas sestajam ziņojumam par Eiropas Savienības pilsonību, ko paredzēts iesniegt 2010. gadā.
Taču paralēli Komisija strādā un arī turpmāk aktīvi strādās, lai pilsoņi patiešām varētu izmantot savas pilsoņu tiesības, un to varētu darīt katru dienu. Gacek kundze, Komisija jau rīkojas vairākās no tām jomām, kurās jūs savā ziņojumā aicināt Komisiju iejaukties, lai nodrošinātu, ka šīs tiesības tiek nostiprinātas un paplašinātas. Kā piemēru es vēlos minēt Komisijas rīcības plānu par konsulāro aizsardzību, un es jums pilnībā piekrītu, ka šajā jomā ir jāveic uzlabojumi. Galu galā tikai pirms dažām nedēļām Parlamentā notika ārkārtīgi pamācošas debates šajā jautājumā, kas apliecināja, ka ir liela atšķirība starp vēlamo un patieso situāciju konsulāro tiesību jomā.
Komisija organizē kampaņas, informējot pilsoņus par viņu tiesībām, un cenšas nodrošināt, lai šīs tiesības faktiski varētu izmantot, īpaši, pieņemot ziņojumu par Direktīvas par brīvu pārvietošanos piemērošanu dalībvalstīs.
Gaidāmās Eiropas vēlēšanas ir viena no starpiestāžu prioritātēm sabiedrisko attiecību jomā. Komisija atbalsta un piedalās Parlamenta kampaņā, lai sniegtu informāciju un palielinātu sabiedrības izpratni par šīm vēlēšanām un aicinātu pilsoņus izmantot savas balsstiesības.
Šāda darbība ir apsveicama, un es vēlos uzsvērt, ka Komisija nav vienīgā, kas ik dienas rūpējas par to, lai Eiropas Savienības pilsoņi izmantotu savas tiesības. Arī citi dalībnieki, proti, Parlaments, visas 27 dalībvalstis, reģionālajās iestādes, valstu parlamenti, vietējās iestādes un katra pašvaldība Eiropas Savienībā, sniedz ļoti lielu ieguldījumu Eiropas Savienības pilsonības attīstībā.
Man ir prieks, ka Gacek kundzes ziņojumā, kas publicēts diezgan ilgi pirms 2009. gada Eiropas vēlēšanām, minēti daži no šiem ļoti svarīgajiem dalībniekiem, kuriem visiem būtu jābūt Eiropas pilsoniskuma apziņai, lai Eiropa sevi attaisnotu tās vairāku miljonu pilsoņu acīs. Manuprāt, mēs visi apzināmies, ka mūsu visu pienākums ir nodrošināt to, lai Eiropas Savienības pilsonība netiktu uzskatīta tikai par simbolu, bet gan par konkrētām tiesībām, kuras var un ir jāizmanto ikdienā.
Priekšsēdētājs. — Mēs noslēdzam šo darba kārtības punktu.
Balsojums notiks rīt.
Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)
Slavi Binev (NI), rakstiski. — (BG) Pārredzamība un demokrātiskas attiecības starp pilsoņiem un iestādēm ir Eiropas pamatprincipi un Eiropas Savienības pilsoņu pamattiesības. Tie ir principi, kuriem ir jābūt parlamentāru vēlēšanu pamatā. Taču balsu pirkšanas gadījumi Bulgārija liecina par pretējo.
Pēdējās vietējās vēlēšanās atkal aktuāls bija GERB (Bulgārijas Eiropas Savienības pilsoņu attīstības partijas), DPS (Tiesību un brīvību kustības partijas) un BSP (Bulgārijas sociāldemokrātu partijas) balsu pirkšanas jautājums, un vienkāršajiem pilsoņiem bija sajūta, ka viņiem nav tiesību izvēlēties. Rezultātā, viņi nav pārāk ieinteresēti balsot vēlreiz.
Neskatoties uz kriminālkodeksu un vairākām pazīmēm par tiesību aktu pārkāpumiem, joprojām neviena no Komisijas ziņojumā minētajām personām par šiem pārkāpumiem nav notiesāta, jo attiecīgās tiesību aizsardzības iestādes acīmredzot nevēlas izbeigt balsu pirkšanu. Bulgārijā tiesu iestādēm joprojām trūkst uzņēmības, un labi zināmie vainīgie atkal gatavo pirmsvēlēšanas kampaņas, bet tie, kuri pārdeva savas balsis, meklē iespēju tās pārdot par pēc iespējas augstāku cenu.
Es vēlos uzsvērt, ka, kamēr vien Bulgārijā turpināsies šie likumpārkāpumi, un valdība attiecīgi nerīkosies, lai tos ierobežotu, godīgi vēlētāji nevarēs izmantot savas cilvēka pamattiesības, proti, tiesības izvēlēties. Eiropas Savienības pilsoņiem tas ir nepieņemami. Es aicinu Parlamentu rīkoties.
Magda Kósáné Kovács (PSE), rakstiski. — (HU) Līgums par Eiropas Savienību paredz, ka visi Eiropas Savienības pilsoņi ir vienlīdzīgi. Taču diemžēl dzīvē šis princips netiek vienmēr ievērots. Tam iemesls ir ārkārtēja nabadzība, sociālā izstumtība vai apzināta izstumtība, kā arī tas, ka atsevišķos reģionos ir dažādi trūkumi, un pilsoņiem netiek nodrošināta piekļuve informācijai, kā rezultātā viņi, protams, neapzinās Eiropas pilsoniskumu. Es atbalstu to, ka šajā ziņojumā īpaši minēts romu stāvoklis. Šī minoritāte, kuru pārstāv 10—12 miljoni cilvēku, dzīvo nošķirti un nesaņem atbilstošu izglītību, viņiem ir grūti atrast darbu, kas nozīmē, ka viņu pilsonība tiek noniecināta.
Ir pamats uzskatīt, ka šī sabiedrības sašķeltība ietekmēs arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Visneaizsargātāko pilsoņu vēlme piedalīties vēlēšanās mazinās, jo viņi nesaņem pietiekami daudz informācijas, un atstumto sabiedrības slāņu pārstāvji ir sliktāk informēti par to, ka Eiropas Parlaments ir vienīgā ES iestāde, kuras deputātu sastāvu viņi var tieši ietekmēt. Diemžēl šī nevienlīdzība ir visizteiktākā Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, un arī tam iemesls ir informācijas trūkums, kā arī tas, ka pēc vērienīgās paplašināšanās izaugsmes temps ir palēninājies, un šīs valstis nav paguvušas tik daudz, cik plānots, un ir likušas vilties.
Mēs ceram, ka pilsoņu, darba ņēmēju un pakalpojumu sniedzēju brīva pārvietošanās nojauks barjeras cilvēku uzskatos un domāšanā. Ja kļūst pats par sevi saprotams tas, ka pārvietošanās lielākas teritorijas robežās ir lielāka brīvība, daudzslāņainajā un daudzveidīgajā Eiropas Savienībā būs daudz daudzveidīgu, bet tajā pašā laikā vienotu un tolerantu Eiropas Savienības pilsoņu.