Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2009. gada 2. aprīlis - Brisele

6. Kopienas ekomarķējuma sistēma - Organizāciju brīvprātīga līdzdalība Kopienas vides pārvaldības un audita sistēmā (EMAS) (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir šādu ziņojumu kopīga apspriešana:

– ziņojums, ko Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā iesniedza Salvatore Tatarella, par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopienas ekomarķējuma sistēmu (COM(2008)0401 - C6-0279/2008 - 2008/0152(COD)) un

– ziņojums, ko Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā iesniedza Linda McAvan, par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par organizāciju brīvprātīgu līdzdalību Kopienas vides pārvaldības un audita sistēmā (EMAS) (COM(2008)0402 - C6-0278/2008 - 2008/0154(COD)).

  Salvatore Tatarella , referents. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlos sākt ar pateicību visiem, kas efektīvi sadarbojās šā ziņojuma sagatavošanā: līdzreferentiem no Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Čehijas prezidentūrai, Eiropas Komisijas amatpersonām un — pēdējiem, bet ne mazāk svarīgajiem — brīnišķīgajiem visu politisko grupu pārstāvjiem. Esmu pateicīgs viņiem visiem par izcilo darbu. Viņu vērtīgais ieguldījums veicināja vienošanās panākšanu pirmajā lasījumā.

Kad es Eiropas Parlamenta vārdā uzņēmos pienākumu izskatīt dokumentus par ekoloģiskās kvalitātes marķējuma sistēmu, ekomarķējumu, es rīkojos, lai paātrinātu sistēmas darbību. Nepārtraukta vides prasību atjaunināšana attiecībā uz produktiem, kas neatbilst standartiem, liek uzņēmumiem nepārtraukti censties, lai kopumā uzlabotu produktu ekoloģiskās kvalitātes standartus tirgū. Palielinot tādu produktu ražošanu un apgrozību, kas apzīmēti ar ekomarķējumu, mēs radīsim videi ievērojamus ilgstošus un arvien pieaugošus ieguvumus enerģijas taupības, atmosfēras piesārņojuma mazināšanas un vides taupības ziņā. Ekomarķējums ir brīvprātīgs ekoloģiskās kvalitātes marķējums, kura mērķis ir veicināt tādu produktu un pakalpojumu izplatīšanu, kuru ietekme uz vidi to aprites ciklā ir maza, sniedzot patērētājiem precīzu, nemaldinošu un zinātniski pareizu informāciju.

Mūsu veiktā šīs regulas pārskatīšana ir daļa no plašāka Eiropas rīcības plāna ilgtspējīgai ražošanai un patēriņam, un tā ir cieši saistīta ar EMAS un Ekodizaina direktīvas pārskatīšanu. Kopienas tiesību akti jau paredz šīs regulas pārskatīšanu, nosakot, ka sistēma ir jāpārskata, ņemot vērā iegūto un mainīto pieredzi, lai palielinātu tās efektivitāti, uzlabotu tās plānošanu un vienkāršotu tās darbību. Marķējuma mērķis ir informēt patērētājus par produktiem, kas var samazināt ietekmi uz vidi. Līdz šim mūsu pieredze saistībā ar ekomarķējumu ir bijusi dažāda. No pozitīvās puses raugoties, arvien vairāk uzņēmumu dažādās nozarēs piesakās kvalitātes sertifikātam. Uzņēmēji atzīst tā selektīvo un virzošo vērtību — šo sertifikātu augstu novērtē patērētāji, kas pievērš lielāku uzmanību uzņēmumu sociālajai atbildībai. No negatīvās puses raugoties, varu minēt dažas problēmas: plašāka sabiedrība ir slikti informēta par marķējumu; kritēriji ātri noveco, jo tirgi tik ātri mainās, un birokrātija attur uzņēmumus no līdzdalības. Jaunais ekomarķējums atšķirsies gan izskata, gan satura ziņā. Tas kļūs pievilcīgāks un tiks piemērots vairākiem jauniem produktiem: līdz 2015. gadam mēs plānojam palielināt pašreizējās 25 produktu grupas divas reizes, tas ir, līdz 40–50 grupām. Tiek plānotas reklāmas kampaņas. Mēs esam asignējuši EUR 9,5 miljonus tirdzniecības budžetam, bet EUR 15 000 ir piešķirti jaunas tīmekļa vietnes izveidei.

Princips, kas visvairāk interesēja līdzreferentus un par ko bija vienisprātis citas iestādes, bija tas, ka ekomarķējumam ir nevis vienkārši jāapliecina sasniegtais rezultāts, bet tam ir jābūt dinamiskam rīkam, kas nepārtraukti ir jāattīsta, virzošam spēkam, kas nepārtraukti liktu uzņēmumiem un produktiem piemērot augstākus vides kvalitātes standartus, vērtējot tirgus etalonus un uz to pamata nosakot jaunus kritērijus. Mūsu mērķis ir nodrošināt kontroli visā produkta aprites ciklā, kas ļaus mums ņemt vērā ietekmi uz vidi visos ražošanas posmos un arī visām NVO aktīvi iesaistīties kompromisa kritēriju pārskatīšanā.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Priekšsēdētājs. − Tatarella kungs, vai jūs varētu paklausīties? Jums ir piecas minūtes tagad un divas debašu beigās; ja jūs tagad izmantosiet septiņas minūtes, jums nebūs laika debašu beigās. Tomēr jūs pats varat izvēlēties, vai izmantosiet septiņas minūtes tagad, vai arī vēlaties izmantot piecas vai sešas minūtes, ko jau esat izmantojis, un atstāt minūti, lai atbildētu uz deputātu komentāriem.

  Salvatore Tatarella , referents. − (IT) Es pieņemu jūsu aicinājumu.

  Linda McAvan, referente. − Priekšsēdētāja kungs, tāpat kā Tatarella kungs arī es vēlos sāk ar pateicību cilvēkiem, kas iesaistījās, lai palīdzētu mums šodien panākt vienošanos par EMAS ziņojumu pirmajā lasījumā. Es vēlos pateikties līdzreferentiem, kuri šodien ir šeit, Komisijai, kas ļoti palīdzēja panākt vienošanos, un Čehijas prezidentūrai, kas nav šeit, lai dzirdētu manu pateicību. Paldies arī Parlamenta darbiniekiem un grupām, kā arī manai asistentei Elizabeth, kam bija ļoti liela nozīme tajā, lai mēs šodien būtu šeit. Viss notika ļoti ātri no brīža, kad mēs sākām diskusijas, līdz šodienai, tāpēc mēs esam panākuši vienošanos pirms vēlēšanām.

EMAS ir brīvprātīga sistēma, kas palīdz uzņēmumiem un organizācijām uzlabot to ietekmi uz vidi. Tā tika izveidota pirms 14 gadiem, un tās panākumi bija pieticīgi, iesaistot apmēram 4 000 dalībniekus — kas, ja tā padomā, nav nemaz tik liels skaits visā Eiropas Savienībā. Komisija noteica mērķi palielināt to līdz 35 000 dalībnieku. Tas ir ļoti ambiciozs mērķis. Tas ir gandrīz desmitkārtīgs palielinājums.

Es domāju, ka ir pareizi mēģināt palielināt līdzdalību EMAS, jo pretējā gadījumā tās ietekme paliks ierobežota. Taču, ja mēs vēlamies palielināt ietekmi, mums ir arī jāsaglabā programmas vides integritāte. Es domāju, ka vienošanās, ko mēs šodien panācām, cerams, nodrošina līdzsvaru, padarot to pievilcīgāku cilvēkiem, tajā pašā laikā saglabājot vides integritāti.

Mēs esam veikuši dažas izmaiņas, par ko mēs vienojāmies ar Komisiju, un es domājuma, ka tās ir svarīgas. Pirmkārt, korporatīvā reģistrācija, lai uzņēmums vai organizācija ar vairāk nekā vienu darbības vietu varētu reģistrēties vienu reizi vienā valstī, kas ir ļoti svarīgi. Šim Parlamentam bija jāreģistrējas trīs reizes — Luksemburgā, Francijā un Beļģijā —, lai piedalītos EMAS. Tas, ko esmu dzirdējusi no darbiniekiem, liecina, ka tas nebija viegli. Tāpēc šāda izmaiņa ir svarīga. Arī grupveida reģistrācija organizācijām, kas darbojas vienā jomā; samazinātas maksas un atvieglotas ziņošanas prasības MVU — es domāju, ka EMAS ir pārāk apgrūtinoša mazām organizācijām, tāpēc tas ir jāmaina — un labāka atbilstība ISO 14001. Man sevišķi svarīgi šķiet ieviest nozares atsauces dokumentus. Es domāju, ka Komisija ļoti smagi strādās pie tā, un tas palīdzēs organizācijām salīdzināt sevi ar līdzīgām organizācijām. Tiks ieviesti arī pamatrādītāji. Tie ir ļoti svarīgi, lai uzlabotu programmu un palīdzētu cilvēkiem no malas aplūkot organizācijas un redzēt, kā tām iet.

Es ceru, ka šīs izmaiņas mudinās cilvēkus piedalīties EMAS, nevis tāpēc, ka es vēlos manipulēt ar cipariem un redzēt, kā EMAS konkurē ar ISO, bet gan tāpēc, ka es domāju, ka šī sistēma ir laba un varētu palīdzēt mums sasniegt mūsu ilgtspējas kritērijus.

Pašlaik pasaules uzmanība ir lielā mērā pievērsta Londonai, kur ir satikušies pasaules līderi, lai runātu par finansiālo lejupslīdi un globālo banku krīzi. Protams, būs tādi, kas brīnīsies, kāpēc mēs sēžam šeit un runājam par vides auditu laikā, kad organizācijas un uzņēmumi jūt finansiālu spriedzi. Viņiem liksies, ka šāda Komisijas iniciatīva ir ārprāts. Taču man šķiet, kas tas nav pareizi. Es un mani kolēģi sociālisti uzskatām, ka darba kārtība par vides jautājumiem ir daļa no risinājuma finanšu krīzei, kurā mēs pašlaik atrodamies. Mums ir jāiegulda enerģijā un atjaunojamos enerģijas avotos, un mums ir jāmazina mūsu ietekme uz ekoloģiju. Lai arī EMAS ir ļoti pieticīga programma lielajā klimata pārmaiņu sistēmā, pie kuras komisārs ir ļoti smagi strādājis, es tomēr domāju, ka tai ir liela nozīme, palīdzot Eiropas Savienībai un pārējai pasaulei samazināt mūsu ietekmi uz vidi.

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos sākt ar pateicību un apsveikumu referentiem McAvan kundzei un Tatarella kungam par viņu izcilajiem ziņojumiem par priekšlikumu pārskatīt Kopienas ekomarķējuma un vides pārvaldības un audita sistēmu.

Šie ir divi svarīgi vides politikas pasākumi, kas ir daļa no ilgtspējīga patēriņa un ražošanas rīcības plāna. Tas ir pozitīvi, ka vienošanos var panākt pirmajā lasījumā. Eiropas Parlamenta deputāti ir veikuši vērā ņemamu ieguldījumu, un mēs esam spējuši paturēt neskartu Komisijas priekšlikuma vides mērķi, vienlaikus nosakot ambiciozākus mērķus vairākos svarīgos punktus.

Tas, ka vienošanās ir panākta pirmajā lasījumā, apstiprina iestāžu vēlēšanos tieši risināt neilgtspējīga patēriņa un ražošanas radītās problēmas. Vides pārvaldības un audita sistēmas (ΕΜΑS) pārskatīšana ļauj organizācijām un uzņēmumiem visā pasaulē efektīvāk pārvaldīt to darbību radīto ietekmi uz vidi. ΕΜΑS nepārtraukti uzlabo organizāciju un uzņēmumu ietekmi uz vidi, tajā skaitā, protams, atbilstību attiecīgajiem vides tiesību aktiem. Tā arī rada organizācijām un uzņēmumiem papildu ieguvumus ne tikai, tieši ietaupot naudu, bet arī, ierobežojot birokrātiskās ziņojumu gatavošanas procedūras un ļaujot atbildīgajām iestādēm dalībvalstīs dot stimulus.

Ar pārskatīto sistēmu mums būtu jāvar palielināt patērētāju pieprasījums pēc objektīvas, taisnīgas un uzticas informācijas par viņu iegādāto produktu ietekmi uz vidi. Pārskatītā sistēma ļaus mums palielināt ekomarķētu produktu daudzveidību tirgū un mudināt uzņēmumus uzlabot savu ietekmi uz vidi. Turklāt ekomarķējums sniegs tiem neskaitāmas priekšrocības attiecībā pret konkurentiem, tādas kā mazākas nodevas, stingrākus vides standartus, bīstamo vielu neizmantošanu un vienkāršākus kritērijus saistībā ar publiskajiem iepirkumiem un citiem Eiropas Savienības politikas virzieniem.

Ir paplašināta arī pārskatītās ekomarķējuma regulas darbības joma. Regula ir elastīgāka un atbilst jauniem vides izaicinājumiem un prioritātēm. Ņemot vērā to, ka šis ir pamata tiesību akts, ekomarķējuma regulā nav noteikti konkrēti kritēriji produktiem. Taču tajā ir noteikti vides kritēriji, kas piemērojami atlasītām produktu grupām, lai logotips tiktu piešķirts labākajiem produktiem katrā kategorijā.

Mūsdienās tirgū ir ļoti daudz vides marķējumu, attēlu un tekstu, kas var apmulsināt patērētājus, no meža attēliem uz skārda traukiem, kas satur bīstamas vielas, līdz pieprasījumam pēc oglekli nesaturošiem ēdieniem un pat ekoloģiskām automašīnām. Tāpēc patērētājiem nav ne jausmas, kam uzticēties. Kompromisa priekšlikums regulai par ekomarķējumiem palīdzēs mazināt šīs šaubas.

Pirms noteikt kritērijus un dzērienu un ēdienu produktu kategorijas tiks veikts pētījums par pievienoto vērtību, ko varētu radīt ekomarķējums. Pēc tam, kad pētījums būs veikts un Komisija būs pieņēmusi lēmumu koplēmuma procedūrā, ekomarķējuma logotipu varēs piešķirt produktiem ar pozitīvāko ietekmi uz vidi.

Es ticu, ka Parlaments pilnībā atbalstīs šo pozitīvo priekšlikumu kopumu. Ekomarķējums ir viens no kanāliem reālai un tiešai komunikācijai starp iedzīvotājiem un Eiropas Savienību par vides jautājumiem. Pateicoties ekomarķējumam, iedzīvotāji varēs izvēlēties labākos produktus, un, paplašinot to izmantošanu, viņi tieši piedalīsies aktīvā neilgtspējīga patēriņa apkarošanā.

Eiropas Komisija ir gatava pilnībā atbalstīt kompromisa priekšlikumu kopumu, lai panāktu vienošanos pirmajā lasījumā par abām regulām.

Vēlreiz pateicos referentiem par viņu izcilo darbu.

  Nikolaos Vakalis, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinuma sagatavotājs. − (EL) Priekšsēdētāja kungs, sākumā es vēlos apsveikt referentu un visus, kas piedalījās sarunās ar Padomi. Es uzskatu, ka teksts, par kuru ir vienojies Parlaments un Padome, ir ļoti līdzsvarots teksts, kas pastiprina mūsu arsenālu cīņā pret klimata pārmaiņām.

Es neslēpšu, ka biju nedaudz vīlies sākotnējā Komisijas priekšlikuma tekstā, ne tikai tāpēc, ka tas nebija pietiekami ambiciozs, bet gan tāpēc, ka ar to nebija iespējams novērst pat tās nepilnības, kas bija radušās saistībā ar ekomarķējuma sistēmas ieviešanu līdz šim.

Tomēr teksts, par kuru mūs aicina balsot, mazina manas sākotnējās bailes. Precīzāk, es esmu apmierināts, ka jutīgā produktu nozare, pārtika un lopbarība, netiks iekļauta bez sākotnēji veikta pētījuma par uzticamu kritēriju noteikšanas tehnisko un saimniecisko pamatojumu, kritēriju, kas ietvers vides ietekmi visā produkta aprites ciklā.

Man bija sevišķs prieks par to, ka Komisijai tagad ir pienākums veikt pasākumus, lai definētu konkrētus kritērijus ekomarķējuma piešķiršanai katrā produktu grupā deviņu mēnešu laikā pēc tam, kad ir sākušās konsultācijas par ekomarķējumu ar Padomi.

Izpildes termiņš ir ārkārtīgi svarīgs, jo līdz šim mēs esam redzējuši lielus termiņu kavējumus. Es piekrītu tam, ka no ekomarķējuma sistēmas ir jāsvītro kancerogēni, toksiski un videi kaitīgi produkti, kā arī atsauce uz samazinātu dzīvnieku izmantošanu pārbaudēs.

Arī tas, ka atbilstības procedūra ir kļuvusi elastīgāka, nevis aizmirsta, ir pozitīvs sasniegums. Mani arī iepriecina biežās atsauces uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri, kā mēs labi zinām, ir Eiropas ekonomikas mugurkauls, sevišķi tagad, kad mēs saskaramies ir lielāko ekonomisko krīzi pēdējo gadu laikā.

Nobeigumā es neslēpšu no jums to, ka attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem es cerēju uz bezbailīgāku, drosmīgāku nostāju. Baidos, ka panāktais kompromiss nav pietiekams attiecībā uz nosacījumiem. Tomēr es vēlos uzsvērt, ka mēs esam panākuši apmierinošu rezultātu.

  Anders Wijkman, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, mēs esam diez gan ilgi gaidījuši Komisijas plānu ilgtspējīgai ražošanai un patēriņam. Mēs saņēmām priekšlikumu pirms dažiem mēnešiem. Lai arī tas ir visaptverošs, diemžēl man ir jāsaka, ka tā saturs ir diez gan ierobežots un vājš. Pēc dažu iepriekšējo Komisijas priekšlikumu projektu izlasīšanas es zinu, ka, sevišķi Vides ģenerāldirektorātā, bija daudz ambiciozāki plāni, ar ko sākt. Tāpēc ir acīmredzami, ka darbs pie šiem jautājumiem ir jāturpina, un nākotnē tam ir jābūt padziļinātākam.

Šodien mēs diskutējam par ekomarķējuma sistēmu. Pārskatīšana ir laba iespēja attālināt šo marķējumu no tirgus ierobežojumiem, lai aptvertu lielāku tirgus daļu un palīdzētu palielināt pieprasījumu pēc videi nekaitīgiem produktiem. Jaunie noteikumi ir būtisks uzlabojums. Tie ir dinamiskāki, tajos izmantota aprites cikla pieeja, un tiem būtu jāvar piesaistīt lielāku uzņēmumu un patērētāju uzmanību un interesi. Kā sacīja Dimas kungs, tie palīdzēs konsolidēt ekomarķēšanu un pielikt punktu neskaitāmajām brīvprātīgajām sistēmā, kas bieži mulsina patērētājus.

Tomēr mums vēl aizvien ir problēma, proti, kā informēt patērētājus un tirgus par marķējumu. Tirdzniecības atbalsts šim marķējumam līdz šim ir bijis ļoti ierobežots. Piešķirtie līdzekļi ir bijuši niecīgi salīdzinājumā ar resursiem, kas piešķirti daudzu zīmolu pozicionēšanai tirgū kopumā. Es ceru, ka tas mainīsies, uzņēmumiem vispirms uztverot ekomarķējumu kā svarīgu instrumentu nākotnē. Es arī ceru, kā sacīja Vakalis kungs, ka publiskie iepirkumi nākotnē vairāk aptver videi nekaitīgās jomas un par pamatu izmantos ekomarķējumu.

Es arī ceru, ka Komisija proaktīvāk atbalstīs sistēmu. Es pateicos visiem, kas bija iesaistīti darbā. Es domāju, ka dažu nedēļu laikā mēs esam paveikuši labu darbu. Pēdējās stundās mēs spējām kliedēt apjukumu saistībā par pārtikas produktiem, sevišķi zivju produktiem.

Visbeidzot es vēlos atgriezties pie McAvan kundzes teiktā par finanšu krīzi un tikšanos Londonā šodien. Es domāju, ka šī atsauce ir ļoti būtiska. Pašlaik mēs saskaramies ar vismaz trijām paralēlām krīzēm — finanšu krīzi, klimata krīzi un to, ko es saucu par ekosistēmas krīzi vai pārmērīgu dabas resursu izmantošanu. Tikai kopīgi apkarojot cēloni — proti, neilgtspējīgu resursu izmantošanu —, ieguldot zemu oglekļa emisiju un videi nekaitīgā ražošanā un produktos, mēs varēsim izveidot labāku nākotni. Es domāju, ka šī ekomarķējumu sistēma ir viens no daudziem instrumentiem, kas var mums palīdzēt to izdarīt.

  Gyula Hegyi, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, ir dažādi rīki videi nekaitīgas sabiedrības uzvedības veicināšanai. Ir regulas, direktīvas, rezolūcijas. Mēs varam aizliegt konkrētus materiālus un darbības. Mēs varam uzlikt aizliegumu bīstamām vielām un subsidēt ekoloģiskās tehnoloģijas.

Bet tirgus ekonomikā ir arī citi rīki. Mēs varam uzrunāt patērētājus caur produktiem, kurus viņi iegādājas, iesakot produktus, kas ir videi nekaitīgi un atbilst ilgtspējīgas attīstības prasībām.

Šī direktīva ir svarīgs solis pareizajā virzienā, vienkāršojot ceļu ekomarķējuma saņemšanai. Sociālistu grupa atbalsta ziņojumu. Mani biedri un es esam iesnieguši daudzus šī ziņojuma grozījumus, un tos ir vai nu atbalstījusi Vides komiteja, vai arī to būtība ir ietverta kompromisu kopumā. Tāpēc mūsu grupa balsos par šo ziņojumu galīgajā balsojumā šodien.

Mēs domājam, ka produktu ietekmei uz vidi ir jābūt ļoti svarīgam jautājumam ES, un ekomarķējuma ideja kopumā ir ļoti lietderīgs orientieris patērētājiem.

Protams, ekomarķējums ir jāpiešķir videi nekaitīgākajiem produktiem, un informācijai ir jābūt skaidrai un pareizai. Šajā grūtajā ekonomiskās krīzes laikā mums ir jāņem vērā arī mūsu ražotāju intereses, un es esmu pārliecināts, ka šajā ziņojumā ir līdzsvarotas patērētāju un ražošanas intereses.

Ir ļoti svarīgi iesaistīt mazos un vidējos uzņēmumus ekomarķēšanas procesā, un tāpēc atļauju saņemšanas izmaksas nedrīkst būt pārāk augstas. Es kā Sociālistu grupas līdzreferents virzīju ziņojumu pat vēl zemāku izmaksu virzienā, un es pateicos referentam par mūsu argumentu pieņemšanu.

Attiecībā uz MVU es minēju, ka ir acīmredzami, ka mums ir jālikvidē birokrātiskās grūtības saistībā ar atļauju saņemšanu. Mums ir jāvienkāršo ekomarķējuma saņemšanas procedūra, jo lēmumu pieņemšanas procedūra, kāda tā ir tagad, ir ļoti lēna un birokrātiska.

Lielākoties mazajiem uzņēmumiem nav pietiekami daudz naudas, laika un enerģijas lēnajam ekomarķējuma saņemšanas procesam. Ir ļoti svarīgi analizēt produkta aprites ciklu kopumā, no ražošanas līdz sairšanai. Nepietiek tikai novērtēt gatavā produkta ietekmi uz vidi; pirms ekomarķējuma piešķiršanas ir jāizpēta arī produkta sastāvdaļas, ražošanas process, preču transportēšana un sairšanas vai sadalīšanās metode.

Ir skaidrs, vismaz mums sociālistiem, ka produkti, kam piešķirts ekomarķējums, nedrīkst saturēt bīstamas vielas. Tas bija ļoti grūts jautājums mūsu debatēs, taču beigās mēs spējām panāk ļoti labu kompromisu par kaitīgajām vielām.

Galvenais noteikums ir tāds, ka ar ekomarķējumu apzīmētie produkti nedrīkst saturēt bīstamas vielas, taču var būt daži izņēmumi. Specifiski produkti, kam nav alternatīvu un kuru kopējā ietekme uz vidi ir labāka par citiem tās pašas kategorijas produktiem, var būt izņēmumi. Labākais un plašāk zināmais piemērs ir energotaupīgās spuldzītes, kam ir daudz videi nekaitīgu aspektu, taču tās satur dzīvsudrabu.

Arī par pārtikas produktu jautājumu ir plaši diskutēts. Šajā gadījumā ir jāturpina kritēriju izstrāde. Ekomarķējumam ir reāla pievienotā vērtība. Tajā ir ņemts vērā viss produkta aprites cikls, un ekomarķējuma izmantošana nedrīkst izraisīt patērētāju neizpratni, salīdzinot to ar citiem produktu marķējumiem. Komisijai ir jāveic pasākumi konkrētu ekomarķējuma kritēriju noteikšanai katrai produktu grupai, tajā skaitā arī pārtikas produktiem. Ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc galīgā ziņojuma un kritēriju projekta Komisijai ir jākonsultējas ar Eiropas Savienības Ekomarķējuma padomi par priekšlikuma projektu šajā jautājumā.

Kā jau teicu, ekomarķējuma pamatā ir jābūt atbilstībai vides raksturlielumiem iekšējā tirgū labāko produktu aprites ciklā. Tāpēc ziņojums ļauj katrā atsevišķā gadījumā noteikt ekomarķējuma kritēriju līmeni no 10 % līdz 20 % no labākajiem produktiem tirgū, nodrošinot, ka sistēma apbalvo tikai videi nekaitīgākos produktus, taču sniedz arī pietiekamu izvēli patērētājiem.

  Johannes Lebech, ALDE grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos pateikties referentei un līdzreferentam par viņu konstruktīvo sadarbību. Es domāju, ka mēs esam panākuši ļoti labu rezultātu. Pagājušajā rudenī Pasaules Dabas fonds publicēja ziņojumu, kurā tika atklāts, ka, ja mēs turpināsim izmantot Zemes resursus tā, kā mēs to darām tagad, līdz 2030-to gadu vidum mums vajadzēs divas planētas. Situācija ir tāda, ka mēs izmantojam mūsu planētu pārāk daudz. Mēs izmantojam resursus ātrāk, nekā tie spēj atjaunoties. Tas ir jāmaina, ja mēs vēlamies novērst vides krīzi. Ir jāmainās veidam, kādā mēs izmantojam resursus, un par to atbildība ir jāuzņemas ne tikai politiķiem; tas ir jādara arī ražotājiem un patērētājiem.

Ekomarķējums, kas pašlaik tiek pārskatīts, ir rīks, kas paredzēts ilgtspējīgi ražotu produktu ražošanas un pārdošanas stimulēšanai. Viena no marķējuma nepilnībām ir tā, ka patērētāji ne pārāk daudz zina par to — un šajā ziņā es piekrītu Wijkman kungam —, un tāpēc tas nav sevišķi pievilcīgs arī ražotājiem. Ja ražotāji nevar izmantot marķējumu, lai tirgotu labu preci, kāpēc lai tie censtos ražot ilgtspējīgāko produktu noteiktajā produktu grupā? Tā ir arī viena no problēmām, ko mēs mēģinājām atrisināt ar mūsu jaunajām idejām. Tagad ir skaidra prasība dalībvalstīm un Komisijai izstrādāt rīcības plānu, lai uzlabotu informētību pat ekomarķējumu ar dažādu kampaņu palīdzību.

Mēs esam ilgi diskutējuši par pārtikas produktiem, un es domāju, ka mēs esam panākuši saprātīgu risinājumu. Ar Komisijas priekšlikumu aplūkot tikai pārtikas pārstrādes produktus un tikai transportu, iepakojumu un apstrādi šis jautājums nebeidzas. Tā vietā mēs esam pieprasījuši detalizētu izpēti par to, kā mēs vislabāk varētu iekļaut pārtikas produktus ekomarķējuma sistēmā, lai nodrošinātu, ka mēs jau no paša sākuma esam darījuši visu pareizi un neradām apjukumu ar cita veida ekoloģiskajiem marķējumiem.

Visbeidzot es vēlos uzsvērt, ka marķējumu tagad piešķir arī ilglietojamām un otrreizēji izmantojamām precēm. Citiem vārdiem sakot, mums ir jāmaina veids, kādā mēs ražojam un patērējam produktus, ja mēs vēlamies, lai mūsu ekonomikas būtu ilgtspējīgas. Tāpēc mums ir jāņem vērā viss produkta aprites cikls, lai mēs varētu uzlabot izejmateriālu apstrādi produkta ražošanas procesā, it sevišķi to, kā mēs utilizējam produktus pēc to lietošanas. Es ceru, ka rīks, ko mēs šeit esam uzlabojuši, būs piemērots, lai veicinātu lielāku planētas ilgtspēju.

  Liam Aylward, UEN grupas vārdā. – Klimata pārmaiņas ir viena no augstākajām prioritātēm Eiropā un arī pārējā pasaulē. Dažkārt mēs kā indivīdi jūtamies bezpalīdzīgi šā masīvā globālā izaicinājuma priekšā, taču dienas beigās cilvēkiem ir jābūt iedrošinātiem pildīt savus pienākumus, lai mazie ieguldījumi, tādi kā „Power of One”, sasummētos. Un iespējams, ka tieši „Power of One” mēs neesam pietiekami sekmējuši.

Šodien mēs balsojam par brīvprātīgu sistēmu, saskaņā ar kuru uzņēmumiem tiek piešķirtas atļaujas marķēt to produktus kā videi nekaitīgus. Tas ļauj cilvēkiem tieši palīdzēt videi un samazināt emisijas ikdienas dzīvē un iepirkumos. Marķēšana ir skaidrs un vienkāršs veids, kādā veicināt energoefektivitāti, ētisku ražošanu un ekoloģisku tehnoloģiju attīstību. Arī no veselības viedokļa šī sistēma varētu aizsargāt cilvēkus no potenciāli kancerogēniem, mutagēniem, reprodukcijai toksiskiem vai biokumulatīviem produktiem, ko dažkārt var atklāt tekstilizstrādājumos.

Sistēma iedala produktus un pakalpojumus kategorijās no zīdpapīra apaviem līdz nometnes vietām. Tā arī sniedz iespējas samazināt dzīvnieku izmantošanu pārbaudēs un bērnu darba izmantošanu. Es uzsveru bērnu darbu, jo nesen es biju iesaistīts ziņojumā par šo jomu, un es to ļoti labi apzinos.

Īrija un Eiropa var iegūt, turpinot veicināt šīs sistēmas izmantošanu. Īrijā pašlaik ir 13 uzņēmumi, galvenokārt izmitināšanas sektorā, kam ir piešķirtas atļaujas izmantot ekomarķējumu, taču mums ir jāveicina lielāka uzņēmumu līdzdalība. Un mums ir arī nepieciešama ļoti nopietna Eiropas Savienības sponsorēta informācijas kampaņa.

  Satu Hassi, Verts/ALE grupas vārdā. – (FI) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlos pateikties abiem referentiem par viņu izcilo darbu. Man ir liels prieks, ka mēs pieņemsim galīgo lēmumu par tiesību aktiem attiecībā uz abiem šiem jautājumiem pirms vēlēšanām.

Attiecībā uz ekomarķējumu man šķiet ārkārtīgi svarīgi divi principi. Pirmkārt, marķējumam ir jābūt dinamiskam, citiem vārdiem sakot, kritērijiem ir jābūt stingrākiem attiecībā uz zināšanu, prasmju un tehnoloģiju attīstību, un, kā mēs redzam, arvien vairāk videi nekaitīgu produktu ienāk tirgū. Otrs būtiskais faktors ir tas, ka marķējums būtu jāpiešķir tikai produktiem ar nekaitīgāko ietekmi uz vidi. Sevišķi ķīmijas rūpniecība ir veicinājusi politiku, ka ekomarķējums ir jāpiešķir produktiem, kas tik tikko atbilst pašreizējiem tiesību aktiem. Piemēram, pirms kāda laika tā mēģināja veicināt ekomarķējumu piešķiršanu tekstilizstrādājumiem, kuros bija ugunsdrošas ķimikālijas, kas jau bija aizliegtas elektriskās ierīcēs. Par laimi šis mēģinājums uzreiz tika izjaukts, un tagad mums būs tiesību akti, kuros šis būs skaidri noteikts.

Mums būs tiesību akti, kas ļaus patērētājiem būt pārliecinātiem, ka produkts nesatur kancerogēnas ķimikālijas vai ķimikālijas, kas var negatīvi ietekmēt bērnus. Piemērojot stingrus kritērijus, izņēmumi varētu būt tikai tādi produkti, kam nav alternatīvas attiecīgajā produktu grupā, un ja veselībai kaitīgā viela ir nepieciešama produktā, kura negatīvā ietekme uz vidi kopumā ir daudz mazāka nekā citiem tās pašas grupas produktiem. Tas ir svarīgi, lai ekomarķējums būtu uzticams. Ir svarīgi arī, lai marķējuma izmantošanas kritēriji būtu dinamiski, lai tie kļūtu stingrāki, ja un kad mēs varam ražot videi nekaitīgākus produktus.

Vēl viens svarīgs debašu jautājums bija, vai ekomarķējumu varētu izmantot arī pārtikas produktiem. Man ir prieks, ka ir pieņemts lēmums pirms ekomarķējuma piešķiršanas pārtikas produktiem veikt lietojamības pētījumu un noteikt tehniski saimniecisko pamatojumu, lai izvairītos no jebkādas iespējas, ka patērētāji jauc ekomarķējumu un bioloģiski ražotu produktu bioloģiskos marķējumus. Ja un kad ekomarķējums kaut kad nākotnē tiks piešķirts arī pārtikai, piemēram, zivīm, būs svarīgi, lai kritēriji attiektos ne tikai uz to, kā pārtika ir ražota, bet arī uz citiem saistītajiem procesiem, kas ietekmē vidi, tādiem kā transportēšana.

Dāmas un kungi, vairāk vai mazāk līdzīgas debates par kritēriju dinamiku, kādas bija attiecībā uz ekomarķējumu, notika arī enerģijas marķējuma jomā. Manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai ekomarķējums un enerģijas marķējums atbilstu vienādiem principiem, t.i., kritērijiem ir jākļūst stingrākiem, uzlabojoties mūsu zināšanām, prasmēm un tehnoloģijām.

  Roberto Musacchio, GUE/NGL grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, arī es vēlos pateikties referentiem. Marķējums, kas ir ekoloģisks, taču arī ilgtspējīgs: tas ir jaunās ekomarķējuma regulas izaicinājums. Regula ir pirmais solis. Eiropas Parlamentam un Padomei ir bijušas produktīvas un konstruktīvas sarunas, vismaz attiecībā uz ķīmiskajām vielām. Tagad ir Komisijas kārta attīstīt izstrādātos kritērijus, ieviest darba plānu un definēt no darbības viedokļa sākotnējo produktu sarakstu vienam gadam. Dalībvalstīm ir jāveido kompetentas valsts iestādes, jāsadarbojas ar Eiropas iestādēm un jāpieņem ilgtspējas kritēriji kā saistoši.

Tomēr, ko nozīmē vides ilgtspēja saistībā ar ekomarķējumu? Tas nozīmē novatorisku kritēriju piemērošanu visā ražošanas ciklā: no ražošanas metožu radīto emisiju samazināšanas līdz tādu primāro aktīvu kā ūdens enerģijas patēriņa samazināšanai un ražošanas centru izvietošanai patērētāju tuvumā. Tas viss nav nekas vairāk kā revolūcija. Tās ir prasības, kas jāizpilda, lai mēģinājums apkarot klimata pārmaiņas un arī īsta revolūcija ražošanas metodēs būtu ticama. Lai attīstītu šos kritērijus, Komisija un jaunā Kopienas iestāde ir aicinātas nodrošināt aktīvu vadošo uzņēmumu un labāko uzņēmējdarbības prakšu iesaistīšanos, lai tās varētu izmantot šo uzņēmumu ražošanas ciklos izmēģinātus un pārbaudītus jauninājumus, tādā veidā padarot šos jauninājumus pieejamus un pārredzamus.

Sociālo darba standartu ievērošana ir neatņemama šo kritēriju daļa, lai arī regulā vēl aizvien ir no likumdošanas viedokļa nepieņemams termins neizprotamā Padomes spiediena dēļ galīgajās sarunās. Izmantotais termins ir „ja tas ir lietderīgi”: ilgtspējīgā attīstībā sociālie nosacījumi un regulārs darbs nevar būt izvēles iespējas, kas piemērojamas tikai, „ja tas ir lietderīgi”. Tomēr ekoloģiskās kvalitātes marķējuma piešķiršana izņēmuma gadījumā produktiem, kas satur toksiskas ķīmiskas vielas, kas ir kaitīgas videi, kas ir kancerogēnas vai bīstamas reprodukcijai, ir skaidra un efektīva. Taču attiecībā uz piesardzību: Eiropas Parlamenta kontrole pār šo būs sevišķi stingra.

  Luca Romagnoli (NI). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Tatarella kunga ziņojums par Kopienas ekomarķējuma sistēmu ir svarīga lasāmviela. Es apsveicu referentu un komiteju un uzskatu, ka produkta ražošanas metodes un izcelsme ir jānorāda skaidri un nepārprotami. Tas, protams, attiecas uz patēriņa precēm, taču tas arī ir nepieciešams, lai attieksme pret uzņēmumiem būtu godīga un lai novērstu to, ka mākslīga vai negodīga konkurences, ko bieži izraisa tie, kas neievēro sociālos un ekoloģiskos produktu ražošanas parametrus, turpina radīt kaitējumu tirgum un to kropļot, kā tas notiek tagad.

Citiem vārdiem sakot, jautājums ir par vides aizsardzības noteikumu un, protams, strādnieku sociālo tiesību ievērošanu: mūsu iestādēm ir jāuzņemas atbildība par to, lai nodrošinātu, ka tas tiek atbalstīts. Vēlreiz apsveicu referentu ar viņa izcilo ziņojumu.

  Martin Bursík, Padomes priekšsēdētājs. – (CS) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, un viesi, vispirms es vēlos atvainoties par neierašanos laikā un pateikties par man sniegto iespēju runāt uzreiz pēc partiju runu pirmās kārtas.

Es ļoti augstu vērtēju šo diskusiju, jo līdz šim dzirdētajās runās tika skaidri pausts tas, cik vērtīgs ir referenta, Komisijas un Padomes darbs. Šķiet, ka valda vienprātība attiecībā uz diviem priekšlikumiem, kurus mēs sagaidām uz pirmo lasījumu, un man ir prieks par to. Šie priekšlikumi ir daļa no Kopienas sestās rīcības programmas un pievienotā tiesību aktu kopuma, ko Komisija publicēja 2008. gada jūlijā. No šī ierosinātā rīcības plāna top pilnīgi skaidrs, ka ir jāmaina uzvedības modeļi, patēriņa modeļi un ražošanas modeļi un ka mūsu ražošanas un patēriņa metodes ir neilgtspējīgas. Mēs postām klimatu, mēs postām cilvēku veselību un mēs izmantojam dabas resursus neilgtspējīgi.

Šis jautājums ir viena no Čehijas prezidentūras prioritātēm, un es esmu stingri pārliecināts, ka, apstiprinot un pārskatot pašreizējās regulas pa ekomarķējumu un EMAS, mēs lielā mērā būsim spējuši tikt galā ar šo prioritāti. Es vēlos pateikties Eiropas Komisijai un dalībvalstīm par viņu darbu pie šīm regulām, un es vēlos pateikt paldies par lielo darbu, ko ir paveicis Eiropas Parlaments, referente Linda McAvan par EMAS un referents Salvatore Tatarella par ekomarķējumu, un visiem pārējiem, kas piedalījās šajā darbā.

Attiecībā uz ekomarķējumu kompromisa teksts ir sagatavots, pateicoties Padomes, Parlamenta un Komisijas kopīgajam darbam, un šis teksts uzlabo produktu ekomarķējuma brīvprātīgo sistēmu, konkrēti, vienkāršojot ekomarķējumu piešķiršanas sistēmu. Ir ļoti svarīgi, ka ekomarķējums tagad būs pievilcīgāks patērētājiem. Mēs esam radījuši iespēju paplašināt sistēmas piemērošanu citiem produktiem, un mēs arī esam veiksmīgi atrisinājuši problēmu saistībā ar iespējamo pārtikas produktu marķēšanu, pateicoties kurai, patērētājiem, izdarot izvēli par pirkumu, būs iespēja apsvērt un ņemt vērā produktu vai pakalpojumu ietekmi uz vidi, un tas ir ļoti svarīgi.

Tiktāl, cik kompromisa teksts attiecas uz EMAS, tas sniegs pat lielāku skaidrību uzņēmumiem, kas pievienosies sistēmai brīvprātīgi, tādā veidā palielinot tās pievilcību. Manuprāt, ir ļoti svarīgi samazināt administratīvo slogu lieliem, maziem un vidējiem uzņēmumiem. Bija vērā ņemamas debates par šīs sistēmas izmaksām, un es domāju, ka mēs esam atraduši saprātīgu kompromisu par minimālām izmaksām, kas tomēr ietvers darījuma izmaksas par šo marķējumu ieviešanu.

Manuprāt, ir svarīgi uzsvērt, ka pārskatītā EMAS sistēma ir atvērta arī organizācijām ārpus Eiropas Savienības. Tam būtu jānodrošina sistēmai lielāka ietekme, veicinot pieteikšanos plašākā, globālākā mērogā.

Es esmu stingri pārliecināts, ka šo regulu apstiprināšana būs skaidrs Eiropas valstu ieguvums un ka tas radīs jaunas iespējas pašreizējā krīzē un attiecībā uz lielākās globālās vides krīzes problēmas, kas ir globālās klimata pārmaiņas, risināšanu.

Es vēlos vēlreiz pateikties Eiropas Parlamentam, referentiem un Eiropas Parlamenta deputātiem par produktīvo sadarbību saistībā ar kompromisu, un es ceru, ka šīs debates turpināsies.

  Amalia Sartori, (PPE-DE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es uzskatu, ka šā rīta diskusijā līdz šim tika uzsvērts tas, ka ir paveikts liels darbs un ka šajā jautājumā ir liela vienprātība. Tas, ka pat pēc konsultācijām ar Padomi EMAS varētu tikt apstiprināta pirmajā lasījumā, un tikai viens trialogs tieši to arī nozīmē. Tāpēc, ko mēs varat teikt un piebilst tam, kas jau ir pateikts? EMAS un ekomarķējums noteikti ir instrumenti, kas var mudināt uzņēmumus, asociācijas un iestādes, no vienas puses, un patērētājus, no otras puses, izdarīt uz informāciju pamatotu izvēli. Tomēr mums ir jāuzlabo komunikācija. Daudzi deputāti, kas runāja pirms manis, minēja šo, un arī es gribētu to atkārtot, jo es domāju, ka šis ir ļoti svarīgs solis.

Mums ir starptautiskā ISO sistēma, par ko ir informēti visi. To apstiprina lielais reģistrāciju skaits. Kā Eiropas Savienībai mums ir jāpanāk, ka uzņēmumi saprot, kāpēc tiem būtu jāizvēlas Eiropas, nevis starptautiskā sistēma. Izpratnes palielināšana par ietekmi uz vidi, iesaistot tikai 4 000-5 000 uzņēmumus Eiropas Savienībā, kā mēs esam izdarījuši līdz šim, nav pietiekams iznākums. Mums tas ir jāuzlabo, un uzlabošana visupirms nozīmē informāciju, informāciju un vēl vairāk informācijas.

Piemēram, pilsētu padomes nezina, ka tās var saņemt EMAS atļaujas un rādīt lielisku piemēru. Iespējams, ka biroji ir saņēmuši paziņojumus, taču tie vēl nav nokļuvuši līdz administratoru prātiem un apziņai. Tāpēc ir nepieciešama lielāka iesaistīšanās EMAS. EMAS atļaujas saņēmušo organizāciju darbiniekiem ir liela nozīme ietekmes uz vidi uzlabošanā: patērējot mazāk ūdeni, izmantojot mazāk enerģijas, šķirojot atkritumus. Tam ir jākļūst par mērķi, uz ko tiekties, pirmkārt un galvenokārt, tiem, kas var rādīt piemēru citiem, un, otrkārt, tiem, kas tic, ka viņi var gūt labumu sev, uzņēmumiem, kopienai un mūsu patērētājiem, kam šķiet, ka ar šīs metodes izmantošanu viņiem ir dota lielāka garantija.

  Richard Howitt (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, vai es varu atbalstīt savu kolēģi Linda McAvan un apsveikt Vides komitejas locekļus ar šā ziņojuma virzīšanu? Kā Parlamenta referents par korporatīvo sociālo atbildību es vēlējos dot savu ieguldījumu šajās debatēs, paplašinot debates par ekomarķējumu un EMAS saistībā ar uzņēmumu ziņojumiem līdz tam, ko mēs gatavojamies darīt korporatīvo pienākumu un atbildības ziņā, un, it sevišķi, lai risinātu jautājumu par to, vai brīvprātīgās sistēmas salīdzinājumā ar obligātajām sistēmām ir pareizais ceļš uz priekšu un vai mums būtu jāievieš uz Eiropu vērstas sistēmas vai globāla pieeja.

Problēma no korporatīvās atbildības viedokļa ir tāda, ka brīvprātīgo sistēmu izplatīšana varētu būt dārgāka un ne tik skaidra, un patiesībā tas varētu izraisīt konkurenci, kas ir neracionāla uzņēmumiem, patērētājiem un, patiesībā, visām iesaistītajām pusē. Protams, dažus uzņēmumus vilina iespēja izmantot neapgrūtinošāko un lētāko — taču arī neefektīvāko — rīku.

Brīvprātīguma problēma varētu būt arī tā, ka ar to varētu vienkārši nepietikt mūsdienu klimata pārmaiņu ziņā. Es biju pārsteigts, kad parlaments manā valstī Apvienotajā Karalistē apstiprināja Klimata pārmaiņu programmu, zinot, ka Lielbritānijas Darba devēju federācija, CBI, patiesībā sacīja, ka tā vēlējās, lai uzņēmumiem būtu saistoši obligātie ziņojumi par klimata pārmaiņām. Ņemot vērā to, ko mēs runājam Eiropas Savienībā par to, kam ir jānotiek saistībā ar klimata pārmaiņām, jautājums ir, vai ar brīvprātīgumu pietiks, pat ar izmaiņām šajā ziņojumā, kurām mēs piekrītam.

Visbeidzot, jautājums par globālo pret Eiropas? EMAS ir iesaistīti 4 000 uzņēmumi, bet ISO 14001 ir 35 000 uzņēmumi. Vai tas ir tāpēc, ka ISO sistēma ir mazāk godīga, vai arī tāpēc, ka mūsu uzņēmumi strādā globālā —nevis tikai Eiropas — tirgū un vēlas izmantot globālu pieeju?

Es aicinu Komisiju nevis vienkārši veicināt un piemērot EMAS, kuru es vēlētos redzēt kā veiksmīgu, bet arī mēģināt izstrādāt un stiprināt globālas iniciatīvas saistībā ar uzņēmumu ziņojumiem par oglekļa emisijām un citiem korporatīvās atbildības aspektiem, lai mēs iegūtu spēcīgus mehānismus un lai mēs tos varētu piemērot un izplatīt mūsu kontinentā. Pamēģināsim abus ceļus.

  Mojca Drčar Murko (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, Eiropas tiesību akti tika noteikti, lai mudinātu uzņēmumus uzlabot to produktus un nodrošinātu lielāku atbilstību energoefektivitātes un vides standartiem.

Ekomarķējums kā daļa no ES ilgtspējīgas ražošanas, patēriņa un rūpniecības politikas rīcības plāna ir šāds rīks. Un tāds ir arī EMAS, vides pārvaldības un audita sistēma. Tās mērķis ir panākt līdzsvaru starp regulējošiem un tirgus instrumentiem ar mērķi izstrādāt brīvprātīgus standartus dažādiem produktiem un pakalpojumiem vai palīdzēt optimizēt ražošanas procesus un izmantot resursus efektīvāk.

Tagad problēma ir, kā izmantot modernās tehnoloģijas vides aizsardzībai un kā palīdzēt ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem veicināt videi draudzīgu ražošanu. Ekoloģisko sertifikātu mērķis ir apvienot sinerģijas ar citiem tiesību aktiem par produktu vides aspektiem. EMAS taupa resursus: tostarp ūdeni.

No pieredzes mēs zinām, ka dažādu līmeņu sertifikāti nebija pietiekami saskaņoti. Pastāvošie brīvprātīgiem un obligātie instrumenti nebija saistīti savā starpā, lai veidotu sinerģijas. Pirmais EMAS pārstrādātais variants nebija pamudinošs. Sākotnēji tika gaidīts, ka EMAS sistēmā reģistrēto uzņēmumu darbības rādītāji būs labāki, jo EMAS vides prasības ir stingrākas salīdzinājumā ar vecākiem un labi zināmiem sertifikātiem, tādiem kā ISO 14001. Taču EMAS sistēmā reģistrēto uzņēmumu darbības rādītāji nebija labāki, un vides izcilības sistēma bija vājāka par ISO 14001.

Komisija noskaidroja neveiksmes iemeslus — sistēma ir pārāk stingra un sarežģīta — un ir ierosinājusi pieņemamus vienkāršojumus.

Referente McAvan kundze pievienoja vērtīgas papildu modifikācijas. Viena no tām ir nostāja EMAS definīcijā, kas man šķita sevišķi svarīga. Tā varētu palīdzēt organizācijām vieglāk pāriet no ISO uz EMAS standartiem.

Es esmu pārliecināta, ka mūsu grozījumi ir uzlabojuši Komisijas priekšlikumu un ka mēs esam to pietuvinājuši lietotājiem. Mēs domājam, ka taisnīgu sertifikācijas sistēmu novērtēs arī patērētāji.

Es ceru, ka tas palīdzēs organizācijām izvēlēties racionālāko sistēmisko pieeju, lai savienotu dažādas vides aizsardzības jomas.

  Roberta Angelilli (UEN). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, vispirms es vēlos apsveikt referentu ar izcilo darbu, ko viņš ir paveicis. Es esmu pārliecināta par vienu: tas būs papildu stimuls izplatīt produktus ar ekomarķējumu Eiropā. Laikā, kad vide ir aktuāls jautājums un pieprasījums pēc ekoloģiskiem produktiem palielinās pat valstīs ārpus Eiropas, tādās kā Amerikas Savienotās Valstis un Ķīna, ekomarķējums būs viens no rīkiem, ka padarīs Eiropas produktus arvien konkurētspējīgākus starptautiskajā tirgū. Patiesībā ekomarķējums ir vairāk nekā tikai vides kvalitātes zīme: arvien uzlabojot produktu ekoloģiskās izcilības prasības, ekomarķējums kļūs par stimulu turpmākiem uzlabojumiem un jauninājumiem.

Šis ziņojums ļaus vairāk izplatīt ar ekomarķējumu apzīmētus produktus, veicināt izpratni par tiem, nekādā veidā nemazinot patērētāju veselības aizsardzības garantijas. Nobeigumā, mana valsts Itālija ir viena no vadošajām valstīm Eiropā piešķirto licenču skaita ziņā, un liela daļa šo licenču ir piešķirtas tūrisma nozarei, kas var gūt labumu no šā Eiropas ekoloģisko kvalitāti apstiprinošā marķējuma, ko gan novērtē, gan nodrošina Eiropas sabiedrība.

  Eva-Britt Svensson (GUE/NGL). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, EMAS, brīvprātīgi izmantojama vides pārvaldības un audita sistēma, būtībā nozīmē to, ka uzņēmums vai organizācija veic vides pārskatu, novērtē tās ietekmi uz vidi, izstrādā vides politiku, izvirza mērķus un nāk klajā ar rīcības plānu. Diemžēl līdz šim EMAS nav bijusi diez cik veiksmīga, tajā ir reģistrējušās tikai 4 200 organizācijas, kas ir vājš rezultāts salīdzinājumā ar 35 000 organizācijām ES, kas ir saņēmušas ISO 14001 sertifikātu. Tāpēc EMAS pārskatīšana ir pamatota, lai to vienkārši padarītu pievilcīgāku un samazinātu birokrātiju uzņēmumiem un organizācijām.

Sarunās starp Padomi un Parlamentu daudzi EMAS aspekti tika ierobežoti. Piemēram, Komisija tagad pieprasa izstrādāt visaptverošu atsauces dokumentu par pēc iespējas vairākām nozarēm, pamatojoties uz prioritāšu programmu. Tekstā ir arī skaidri pateikts, ka EMAS logotipu nekādā gadījumā nedrīkst jaukt ar kādu citu ekoloģisku produktu marķējumu. Tas ir reāls uzlabojums.

Pirms kāda laika mans kolēģis Jens Holm jautāja Komisijai, vai visi Komisijas ģenerāldirektorāti ir reģistrējušies EMAS, kā to izdarīja Parlaments. Varētu domāt, ka ES iestādēm ir pienākums rādīt labu piemēru, taču atbilde bija tāda, ka Komisija nedarbojas, lai sasniegtu kādus iekšējos emisiju mērķus, un ka EMAS ir reģistrējušies tikai pieci ģenerāldirektorāti. Manuprāt, tas ir nicināmi, un es vēlos izmantot šo iespēju, lai atkal uzdotu šo jautājumu Komisijai: kad Komisija nodrošinās, ka visi tās ģenerāldirektorāti pievienosies EMAS?

  Roberto Fiore (NI). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es ļoti labi saprotu referentes labos nodomus, taču es uzskatu, ka šis ekomarķējums ir pretrunā ar milzīgajām problēmām, ar ko pašlaik saskaras lauksaimniecība un ražošana, sevišķi šajā krīzes laikā. Pirmkārt, es uzskatu, ka ir svarīgi aizsargāt nacionālo ražošanu pret negodīgu konkurenci. Es domāju par tādām valstīm kā Ķīna, kur dažas preces patiesībā tiek ražotas, izmantojot vergu darbaspēku; es domāju par laogai, koncentrācijas nometnēm, kur notiek lauksaimnieciskā un rūpnieciskā ražošana, un es arī domāju par dažiem labi zināmiem dzērieniem, kas tiek plaši patērēti visā pasaulē par spīti tam, ka mēs nezinām, ko tie satur. Citiem vārdiem sakot, aizsargājiet ražošanu pret negodīgu konkurenci un pēc tam rīkojieties, lai nodrošinātu, ka ražošana atbilst valstu vajadzībām. Mēs zinām, ka pašlaik Eiropā labības un citu lauksaimniecības produktu ražošana ir zemā līmenī, it sevišķi šajā krīzes laikā. Esmu noraizējies, ka tas varētu izraisīt izmaksu pieaugumu mūsu ražotājiem, tomēr nekādi neietekmēt lielo problēmu, kas ir krīzes un patiesībā arī Eiropas valstu ekonomikas pamatā: negodīgo konkurenci.

  Avril Doyle (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos apsveikt abus referentus, McAvan kundzi un Tatarella kungu, attiecīgi ar ziņojumiem par EMAS un ekomarķējumu. Tie ir par ļoti svarīgām vides pārvaldības un ekomarķējuma jomām, visu atkritumu daudzuma samazināšanas jomu, izmantotā ūdens daudzuma samazināšanu un, cerams, pārtikas atkritumu samazināšanu.

Ja varētu, es gribētu sevišķi pieminēt kaut ko, kas mani ārkārtīgi kaitina: ES 30 % pārtikas patiesībā tiek izmesti. Tā dēvētie „ieteicams līdz” datumi bieži ir pārāk konservatīvi, kas rada bezjēdzīgus atkritumus, izmetot pavisam ēdamu produktus. Tā ir daļa no marķēšanas; tiksim ar to galā un paskatīsimies, kurp mēs virzāmies šajā jautājumā.

Ir palielinājušās arī manas bažas par to, ka steigā cenšoties panākt labāk informētu patērētāju izvēli, mēs patiesībā varam panākt pretēju efektu tam, ko paredz Veselīguma norāžu direktīva, ĢM marķējums, informācija par pārtiku patērētājiem — šis jautājums vēl ir jāatrisina. Un tad ir vesels stāsts par un ap ekomarķējumu. Visiem tiecoties pēc informācijas izvietošanas iepakojuma priekšpusē — un arī aizmugurē —, kā visu informāciju, kas būtībā ir vērtīga, varēs uzlikt uz produkta etiķetes salasāmā izmērā, un kā tā galu galā palīdzēs parastajiem iedzīvotājiem Joe un Mary pieņemt informētu lēmumu? Es esmu noraizējusies.

Es kā pašreizējā Zivsaimniecības komitejas priekšsēdētāja vietniece vēlētos pieminēt divus paralēlus procesus saistībā ar ekomarķējumu piešķiršanu zivju produktiem. Komisija 2005. gadā pieņēma paziņojumu sākt debates par Kopienas pieeju ekomarķējuma programmām zivju produktiem. Pēc tam 2006. gadā Eiropas Parlaments apstiprināja manas kolēģes Carmen Fraga Estévez ziņojumu, kurā Komisija tika aicināta sniegt priekšlikumu par Kopienas ekomarķējuma sistēmu zivju produktiem. Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāts 2008. gadā publiskoja priekšlikumu par regulu par Kopienas ekomarķējumu zivju produktiem, kuru bija paredzēts pieņemt 2009. gada martā. Šis priekšlikums vēl aizvien tiek apstrādāts, tomēr tagad es ticu tam, ka mums ir apsolīts apstiprināt to līdz gada beigām.

Pa to laiku Vides ģenerāldirektorāts nosūtīja Eiropas Parlamentam horizontālo priekšlikumus par Kopienas Ekomarķējuma sistēmu, kas ietver visus produktus, tajā skaitā zivju un akvakultūras produktus, kā arī apstrādātos lauksaimniecības produktus. Par spīti Zivsaimniecības komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas priekšsēdētāju rakstiskajiem iebildumiem šīs komitejas netika iesaistītas.

Taču šodien man ir prieks atzīt, ka nesen Padome, Parlaments un Komisija vienojās par deklarāciju virzībai uz priekšu, kurā ir teikts, ka neatkarīgi no ekomarķējuma regulas pieņemšanas Komisija apstiprina, ka tā paredz līdz gada beigām ierosināt regulu par ekomarķējumu piešķiršanu zivju produktiem. Tā arī piebilst, ka Ekomarķējuma regulas 6. pantā 5. punkta a) apakšpunktā paredzētais pētījums par tādiem papildu aspektiem kā apstrāde, fasēšana, iepakošana un transportēšana, kas noteiks tehniski saimniecisko pamatojumu Ekomarķējuma regulas darbības jomas paplašināšanai, piemērojot to pārtikai, tajā skaitā zivju un akvakultūras produktiem, neietekmēs un neliks izdarīt pāragrus spriedumus par šīs regulas pieņemšanu. Šajā paziņojuma arī ir paskaidrots, ka ekomarķējums papildinās Speciālo zivju produktu regulu.

  Daciana Octavia Sârbu (PSE). – (RO) Enerģijas patēriņa samazināšana un prasmīga resursu pārvaldība ir mūsdienu pamatprincipi daudziem sociāli ekonomisko procesu dalībniekiem. Faktiski kopš Kopienas vides pārvaldības un audita sistēmas ieviešanas 1993. gadā šajā programmā ir reģistrējušās apmēram 4 200 organizācijas. Man šķiet, ka ir nepieciešams konsolidēt šo sistēmu, palielinot to organizāciju skaitu, kas piesakās šai programmai, un atzīt, ka tas ir vides pārvaldības sistēmas piemērs.

Rumānijas parlamenta pilī tiek patērēts tikpat daudz jaudas, cik pilsētā ar 20 000 iedzīvotāju. Es jau esmu ieteikusi iestādes vadībai pievienoties šai sistēmai pēc iespējas ātrāk. Sevišķa uzmanības pievēršana mazām organizācijām, tādām kā MVU un pašvaldības, manuprāt, ir svarīgs solis uz priekšu, paplašinot jautājumu par ietekmi uz vidi līdz maksimāli iespējamam apmēram.

Es vēlos mudināt Komisiju un dalībvalstis pielikt pūles EMAS veicināšanai, sevišķi, stimulējot dalību sistēmā. Attiecībā uz EMAS progresa uzraudzību, tas nodrošinās sistēmas pieņemšanu un pozitīvu apstākļu radīšanu attīstībai šajā jomā.

Es domāju, ka referenta ieteikums ieviest rokasgrāmatu ir vērtējams atzinīgi, jo ar šo dokumentu valoda un noteiktās prasības kļūs saprotamākas. Pašlaik tiek izmantots gada ziņojumu cikls, kas man šķiet pieņemams, un es neredzu, kāpēc būtu jāievieš jauns trīs gadu cikls, kas beigās liktos neskaidrs. Lai arī EMAS vēl ir jāpierāda tās dzīvotspēja un produktivitāte, es atbalstu tās izmantošanu tik ilgi, cik nepieciešams, ar galveno mērķi uzturēt vides integritāti. Paldies!

SĒDI VADA: DIANA WALLIS
Priekšsēdētāja vietniece

  Holger Krahmer (ALDE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es būtībā atbalstu Eiropas ekomarķējumu. Tas ir tiesa, ka mums ir jāmēģina vēlreiz izplatīt Kopienas ekomarķējumu. Es arī domāju, ka ir pareizi, ka mēs turpmāk mēģināsim saglabāt sistēmas brīvprātīgo raksturu.

Turpmāk marķējuma sistēma tiks ieviesta tikai tad, ja būs piemēroti skaidri kritēriji un mēri, lai varētu izmantot ekomarķējumu. Attiecībā uz šo es aicinu Komisiju izstrādāt saprātīgus, skaidrus un saprotamus kritērijus. Tam pamatā ir jābūt idejai piesaistīt cilvēkus šai sistēmai. Tā būtu laba sistēma, ja ekomarķējuma piešķiršana nebūtu neveiksmīga birokrātisku traucēkļu dēļ.

Tas būs patērētājs, kas dienas beigās pieņems lēmumu par to, vai ekomarķējums ir veiksmīgs vai neveiksmīgs, jo tieši patērētājiem ir jāpieņem šī sistēma. Dienas beigās nedrīkst būt aktuāls jautājums par personīgu pieķeršanos kādam ekomarķējumam, kā es esmu pieķēries marķējumam „Zilais eņģelis”, kas mums ir Vācijā, drīzāk runa ir par to, ka vienā reizē ir jāpaziņo patērētājiem, kādas konkrētas īpašības piemīt produktam. Patērētāji gūs pievienoto vērtību tikai tad, ja dalībvalstis neizmantos savus simbolus, un Eiropas līmenī galu galā ir jābūt vienotam simbolam. Simbolu juceklis atsvešina patērētājus, nevis informē viņus. Viens simbols, viens secinājums — pie tā mums visiem kopā būtu jāstrādā.

  Antonio De Blasio (PPE-DE) . – (HU) Brīvprātīgā ekomarķējuma sistēma ir ārkārtīgi svarīga, jo tās mērķis ir veicināt gan ražošanas, gan patēriņa ziņā videi nekaitīgu produktu izplatību Eiropā. Es vēlos pievērst uzmanību tam, cik svarīgi ir reformēt ekomarķējuma sistēmu un vienkāršot to, samazinot administratīvo slogu saistībā ar ekomarķējuma izmantošanu un paplašinot šīs sistēmas produktu kategorijas. Tomēr, manuprāt, tas viss pats par sevi nenodrošinās veiksmīgu reformu.

Ja šo vienošanos dēļ produkti ar puķītes marķējumu tiks iekļauti augstākā cenu kategorijā, kā tas ir bioloģisko produktu gadījumā, centieni veicināt šo produktu patēriņu cietīs neveiksmi.

Es uzskatu, ka mēs nedrīkstam pieļaut, ka ekomarķējuma izmantošana Eiropas līmenī dod pievienoto vērtību, izraisot šo produktu cenu paaugstināšanos. Šo produktu izplatīšana nodrošināšana un veicināšana ilgtermiņā būs iespējama tikai kopā ar cenas ierobežojošiem pasākumiem un nodokļiem vai citām priekšrocībām.

Bez stabilu cenu uzturēšanas mēs nedrīkstam aizmirst nepieciešamību sniegt plašāku informāciju patērētājiem un ražotājiem, un tāpēc ES iestādēm un dalībvalstu valdībām ir jānodrošina informācija par marķējuma sniegtajām priekšrocībām un sistēmā iesaistītajiem produktiem. Lai patērētāji mainītu savus iepirkšanās paradumus, ir svarīgas plašas reklāmas un informācijas kampaņas.

Es arī vēlos uzsvērt to, cik svarīgi ir izstrādāt detalizētu darba programmu jaunu mērķu sasniegšanai, kas nodrošinātu, ka visām iesaistītajām pusēm ir iespēja piedalīties tā izstrādē. Tā kā pakalpojumu sniegšanas vide nepārtraukti mainās, šie mērķi ir jāpārskata katru gadu.

Mums ir jāsaprot, ka neatkarīgi no mūsu tautības vai valsts saistībām mūsu visu uzdevums ir aizsargāt vidi, radot iespējas dalīties mērķos un vērtībās, ko Eiropas Savienība uzskata par savām, un kas, es esmu pārliecināts, ir priekšnoteikumi pilnvērtīgai cilvēka dzīvei. Šis mūsu pienākums nozīmē arī to, ka mums ir jābūt iespējai izvēlēties no dažādiem produktiem vienā cenu kategorijā tādus, ka ir ražoti videi nekaitīgā procesā.

Es pateicos referentam par sadarbību saistībā ar manis ierosinātajiem grozījumiem. Es pateicos viņam par ziņojuma sagatavošanu, un es pateicos par to, ka mani uzklausījāt.

  Justas Vincas Paleckis (PSE). – (LT) Es vēlos pateikties referentiem par viņu izcilo darbu. Es domāju, ka deputāti Linda McAvan un Salvatore Tatarella ir sagatavojuši ziņojums, kas palīdzēs Eiropas Savienībai palikt par vienu no videi nekaitīgākajiem reģioniem pasaulē. Cilvēki dažkārt joko, kā arī saka ar visu nopietnību, ka stingri un skaidri standarti ir ES svarīgākā eksportprece. Piemērojoties augstākiem Eiropas standartiem, uzņēmumi dažādos kontinentos bieži tos ievēro arī citos pasaules tirgos.

Pašlaik valstu ekomarķējumi ir izplatītāki un labāk zināmi par ES ekomarķējumiem. Tāpēc es piekrītu referentam, ka ir jāpieliek lielākas pūles, lai padarītu šo ekomarķējumu atpazīstamāku visiem patērētājiem Eiropā un ārpus tās. Šajā jautājumā Eiropas Savienības iestādēm, valstu valdībām un atsevišķiem uzņēmumiem būtu jārāda lielāka iniciatīva. Arvien vairāk integrējoties ES valstu tirgiem, Eiropas marķējuma izveide un prasību saskaņošana ir neizbēgams process, kas dos labumu viesiem tirgus dalībniekiem.

Vides pārvaldības un audita sistēmas (EMAS) atjaunošana ir vērtējama atzinīgi. Līdz šim tā nav bijusi tik populārā kā ISO 14001 standarts. Es piekrītu viedoklim, ka saskaņojot EMAS un ISO prasības, būtu iespējams piesaistīt vairāk organizācijas un tie kļūtu par standartiem, kas papildinātu viens otru, nevis konkurētu savā starpā.

Es esmu pārliecināts, ka nākotnē vairāk uzmanības tiks pievērsts vides aizsardzībai un neierobežota patēriņa ierobežošanai. Manuprāt, abi ziņojumi ir ieguldījums kustībā šajā virzienā.

  Dorette Corbey (PSE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, es esmu pateicību parādās McAvan kundzei un Tatarella kungam par viņu izcilo darbu ekomarķējumu un vides pārvaldības un audita sistēmas (EMAS) jomā. Par vidi domājošs patērētājs var izvēlēties dažādus ekomarķējumus, daudzi no kuriem ir piešķirti bioloģiskajiem produktiem. Eiropas ekomarķējums attiecas uz visiem produktiem un ir ļoti vērtīgs papildinājums.

Tomēr Eiropas ekomarķējums ir ilgus gadus nīkuļojis. No tualetes papīra es atpazīstu tikai mazo puķīti ar tai apkārt aplī novietotām zvaigznēm. Tāpēc es atzinīgi vērtēju jaunos noteikumus, kuru mērķis ir uzlabot ekomarķējumu un palielināt tā atpazīstamību. Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka lielā daļā sabiedrības ekomarķējums tiek atpazīts.

Eiropas ekomarķējumam ir nepieciešami skaidri kritēriji, un ir jāpieliek punkts dažādu labuma apzīmējumu izplatīšanai. Plaši atbalstītam un acumirklī atpazīstamam ekomarķējumam būtu jākļūst par stimulu ražotājiem uzlabot to produktus, samazināt materiālu un enerģijas izmantošanu un daudz vairāk pārstrādāt otrreiz. Tam, protams, ir nepieciešami ambiciozi kritēriji. Ražotājiem būs jāatbilst jauniem un stingrākiem kritērijiem, kas ir taisnīgi, lai varētu pretendēt uz ekomarķējumu. Šo kritēriju pamatā būs visas produktu aprites cikla zinātniska analīze, kas ir lieliski. Galu galā tikai 10 % līdz 20 % labāko produktu vienā kategorijā var piešķirt ekomarķējumu.

Arī referente un līdzreferenti ierosina izpētīt, vai arī pārtikas produktiem un dzērieniem varētu piešķirt ekomarķējumu. Tas man liek domāt, ka laiks ir svarīgs ne tikai zivsaimniecībā, bet arī vairākās citās nozarēs. Galu galā pārtika un pārtikas ražošana ir ievērojams slogs videi, un ekomarķējums jebkurā gadījumā varētu būt risinājums šajā jautājumā.

Es arī piekrītu tam, ko McAvan kundze un Wijkman kungs sacīja šo debašu sākumā: ir svarīgi, sevišķi tagad, radīt stimulus energoefektīvai resursu izmantošanai videi nekaitīgā ražošanā, un šie tiesību akti to ietekmēs.

  Martí Grau i Segú (PSE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, ilgtspējīgas ražošanas atbalstīšana ir izdevīga ar to, ka tā labvēlīgi ietekmē uzņēmumu konkurētspēju un patērētāju interesi par kvalitatīvu dzīvi un katra individuālo ietekmi uz vidi.

Šajā ziņā ekomarķējums ir labs rīks, un tāpēc mums būtu jābūt apmierinātiem ar pasākumu stiprināšanu, par ko mēs šodien šeit debatējam. Ekomarķējums vēl aizvien tiek piešķirts ļoti ierobežotam produktu daudzumam; to vēl aizvien maz pazīst patērētāji, un tomēr par spīti tam to bieži kopē bez jebkādas īstas atļaujas. Tāpēc es uzskatu, ka pārskatīšana, ko mēs veicam Eiropas iestādēs, palīdzēs kontrolēt šīs problēmas.

Mums būtu jāapzinās vēl viena būtiska lieta: ekomarķējums nedrīkst atspoguļot ilgtspējīgas ražošanas standarta praksi; ekomarķējumam ir jāatspoguļo izcila prakse ilgtspējīgā ražošanā, un tai ir jākļūst arvien izplatītākai. Problēma, ar kuru mēs saskaramies, ir kā padarīt mūsu ekonomiku par ekoloģisku ekonomiku; šajā ziņā ekomarķējums būtu augstākais atzinums par labas prakses izplatīšanu saistībā ar vides aizsardzību.

Šajā nedēļā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā mēs apmainījāmies ar sākotnējiem viedokļiem par ziņojumu par tekstilizstrādājumiem un attiecīgu marķējumu, kura referents esmu es. Manuprāt, tekstilizstrādājumu nozare ir labs piemērs tam, ka mums ir ne tikai jāpadara jaunu produktu — šajā gadījumā jaunu šķiedru — apstiprināšanas procedūra elastīgāka, bet arī jācenšas stiprināt ekomarķējums kopā ar plašiem pasākumiem, lai nozare kopumā kļūtu ilgtspējīga. Tikai šādā veidā mēs varēsim mazāk diskriminējoši sacensties ar citiem ražošanas tirgiem, un tikai šādā veidā mēs varēsim apmierināt patērētāju pieprasījumu, kas, par laimi, stingri aug.

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, pašlaik ir nepieciešams vienkāršot ES tiesību aktus, lai tie būtu skaidri un saprotami katram iedzīvotājam. Ekomarķējums nozīmē informāciju patērētājiem par vides jautājumiem, tajā skaitā informāciju par produktu, kas palīdz pieņemt lēmumu, pirkt produktu vai ne. Sistēmas ieviešana būs ieguldījums vides uzlabošanā un klimata pārmaiņu apkarošanā. Tas arī veicinās ūdens patēriņa samazināšanu.

Ekoloģiska produkta marķējumos ir jābūt informācijai daudzumiem un citiem jautājumiem tai ir jābūt skaidrai un salasāmai. Lielāks bioloģiskās un dabīgās pārtikas, kā arī vietējo produktu patēriņš būs ieguldījums mūsu sabiedrības veselības stāvokļa uzlabošanā.

  Reinhard Rack (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, tā kā man šodien ir apmeklētāju grupa no Štīrijas, kas atrodas apmeklētāju galerijā, es mēģināšu sākt austriešu vācu valodā.

Ir jāsauc lietas īstajos vārdos, un pateiktajam ir jābūt pareizam. Tas ir svarīgi mums visiem, un ne tikai šajās debatēs. Mums ir jāparāda Eiropai, ka tā pieliek pūles konkrētu jautājumu risināšanai, un dara to ļoti labi. Mums ir arī jāpanāk, ka uz katra produkta nav neskaitāms daudzums marķējumu, un ir laiks — un ne tikai tagad, tieši pirms Eiropas vēlēšanām — parādīt cilvēkiem Eiropas Savienībā un ārpus tās, ka Eiropas Savienība strādā pie vērtīgiem jautājumiem, kas ietekmē pašus iedzīvotājus, un ka daudzas bezjēdzīgās lietas, par kurām jūs varat dzirdēt un lasīt ikdienā, nav taisnība.

  Priekšsēdētājs. − Paldies, Rack kungs. Jūsu apmeklētāji zinās, ka viņi ir labi pārstāvēti.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). – (RO) Informācijai par produktu ekomarķējumu ir jābūt viegli saprotamai, savukārt pašam ekomarķējumam ir jābūt pozicionētam tā, lai tas būtu skaidri pamanāms un aprakstītu konkrēto produktu. Ekomarķējumā ir jābūt informācijai par enerģijas patēriņu produkta ražošanā, tai ir jābūt viegli saprotamai un zinātniski pamatotai.

Komisijai un dalībvalstīm ir jānodrošina, lai ekomarķējuma informēšanas un veicināšanas kampaņām tiktu piešķirti nepieciešamie līdzekļi. Es aicinu Eiropas Komisiju izveidot oficiālu Eiropas Savienības mājas lapu, kurā būtu informācija un praktiski aspekti saistībā ar ekomarķējumu Eiropas Savienībā.

Tomēr šajā dažādu produktu ekomarķējuma kritēriju pārskatīšanas procesā 18 mēnešu laikā ir ļoti liela birokrātija. Ja mēs vēlamies, lai šī sistēma būtu efektīva, mēs nedrīkstam palielināt birokrātiju. Tomēr es uzskatu, ka ir nepieciešams Kopienas darba plāns vismaz trim gadiem, lai noteiktu kopīgus mērķus un sastādītu plašu prioritāro produktu grupu sarakstu.

Nosakot ekomarķējuma kritērijus, mums ir jāizvairās no tādu pasākumu īstenošanas, kas varētu radīt nesamērīgus administratīvos un ekonomiskos nosacījumus MVU. Paldies!

  Martin Bursík, Padomes priekšsēdētājs. – (CS) Es vēlos pateikties jums par ārkārtīgi pozitīvajām un interesantajām debatēm par šo tematu. Manuprāt, patēriņš ir būtiska patērētāju sabiedrības pazīme. Man bija iespēja iepazīt sabiedrību, kas 40 gadus dzīvoja totalitārisma režīmā un kurai trūka preču, bet bija milzīgs patērētāju potenciāls. Mēs esam izgājuši cauri attīstības procesam, un es domāju, ka šī pieredze ir interesanta, domājot par turpmāku Eiropas paplašināšanu un jaunattīstības valstu attīstību. Mēs esam piedzīvojuši milzīgas patērēšanas vēlēšanās periodu. Par spīti tam šķiet, ka, pēkšķi parādoties lielam daudzumam preču un produktu, ir daļa sabiedrības, kam rūp pārtikas kvalitāte, produktu kvalitāte, ūdens kvalitāte un gaisa kvalitāte. Eiropai ir ļoti svarīgi spēt nodrošināt šos patērētājus ar informāciju par konkrētā produkta patēriņa ietekmi uz vidi, veselību, klimatu un citu reģionu, tajā skaitā reģionu ārpus ES, ilgtspējīgu attīstību.

Tāpēc es esmu stingri pārliecināts, ja Eiropas Parlaments pieņems šīs divas regulas, ES iedzīvotāji no tā gūs lielu labumu, jo viņiem būs lielākas iespējas izvēlēties. Es arī uzskatu, ka cilvēki ātri spēs sadalīt kategorijās produktus un pārtiku, kam šajās debatēs tika pievērsta tik liela uzmanība, un, manuprāt, tas ļaus ES iedzīvotājiem aktīvi iesaistīties vides aizsardzībā, izdarot savu patērētāja izvēli. Tādā veidā mēs dodam iedzīvotājiem iespēju justies labāk un radīt lielāku pārliecību, ka viņi, katrs no viņiem, aktīvi iesaistās vides aizsardzībā. Vēlreiz ar prieku apsveicu visus — referentus, Padomi, Parlamentu un Komisiju — ar šo priekšlikumu, ar teicamo sadarbību ar Čehijas prezidentūru un ar to, ka, es ceru, mēs esam spējuši veiksmīgi apstiprināt šo dokumentu pirmajā lasījumā.

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētājas kundze, vēlos sākt ar pateicību visiem šīs dienas debašu runātājiem par viņu ļoti konstruktīvajām un pozitīvajām runām.

Pamatojoties uz saskaņoto tekstu par ΕΜΑS, organizācijas un uzņēmumi, sevišķi mazie un vidējie uzņēmumi, visā pasaulē piekļūs vienkāršai un efektīvai vides pārvaldības sistēmai.

No šīs pārskatītās EMAS iesaistītie uzņēmumi gūs labumu, jo tie varēs izmantot savus vides ziņojumus, lai informētu par saviem vides raksturlielumiem patērētājus, sabiedrību, kā arī citus uzņēmumus un inspektorus un revidentus.

Pateicoties Parlamenta ierosinātajiem grozījumiem, Ekomarķējuma regulas teksts ir uzlabots no vides viedokļa un ir kļuvis pieejamāks uzņēmumiem. Parlamenta ierosinātajiem grozījumiem bija liela nozīme marķējuma uzticamības nodrošināšanā patērētāju un vides organizāciju vidū.

Pārskatītais ekomarķējums būs elastīgāks un ļaus vēlāk noteikt kritērijus vēl vairāk produktu un pakalpojumu iekļaušanai, sevišķi preču kategorijās ar būtisku ekoloģisko ietekmi, un tādējādi dodot iespēju veikt milzīgus uzlabojumus.

Šā teksta apstiprināšana pirmajā lasījumā palielinās ar ekomarķējumu apzīmētu produktu skaitu, dodot patērētājiem stipri lielāku iespēju izvēlēties. Mūsu mērķis, protams, ir panākt, lai ekomarķējums kļūtu plaši pazīstams, kā arī nodrošinātu Eiropas marķējuma sistēmas likumīgumu un uzticamību starptautiskā līmenī.

Tomēr ekomarķējumam vispirms ir jākļūst atpazīstamam Eiropas Savienības iedzīvotāju un uzņēmumu vidū.

Tāpēc es gribu uzsvērt, ka Wijkman kungam bija taisnība, kad viņš piebilda, ka mums ir jāturpina stiprināt komerciālais atbalsts, ekomarķējuma tirdzniecība. Tieši tāpēc Komisija ir piešķīrusi resursus un līdzekļus, vairāk kā citās reizēs, lai stiprinātu ekomarķējuma tirdzniecību.

Mēs arī pilnībā atbalstām Howitt kunga pausto viedokli par EMAS perspektīvām starptautiskā līmenī. Runājot precīzi, starptautiskie ISO standarti jau ir iekļauti un pievienoti EMAS. Tagad EMAS varēs piemērot starptautiski uzņēmumi Eiropas Savienībā.

Mēs vēlamies ierobežot birokrātiju un nodrošināt, lai dažādie teksti par attiecīgajiem kritērijiem būtu vienkārši un ērti un lai ekomarķējums būs pēc iespējas saskaņots ar starptautiskiem un valstu marķējumiem.

Mūsu priekšlikuma teksts dod tādu iespēju, tajā ir atsauce uz speciālu paskaidrojošu dokumentu sagatavošanu un speciālu noteikumu pieņemšanu, lai veicinātu saskaņošanu ar valstu marķējumiem.

Es apkopošu trīs Komisijas paziņojumus, lai Parlamenta sekretariāts tos varētu iekļaut šīs dienas sēdes protokolā:

- pirmais ir par to, kā rīkoties ar maldinošiem apgalvojumiem par zivju produktiem. Komisija grasās ierosināt regulu, kas aizliegs marķējumos iekļaut maldinošus apgalvojumus, kuri ir nesavienojami ar ilgtspējīgu zivsaimniecību;

- otrais paziņojums ir saistīts ar Komisijas ieceri nodrošināt, ka pārskatītā ekomarķējuma regula nepārkāps ķīmisko produktu regulējumu, piemēram, REACH regulu;

- trešais paziņojums ir saistīts ar Komisijas plānu pārskatīt nodevas par produktiem, kas apzīmēti ar ekomarķējumu.

Nobeigumā es vēlos teikt, ka gan EMAS, gan ekomarķējuma iniciatīva ir īpaša. Līdz šim ne vienas, ne otras potenciāls nav izmantots pilnībā, un es piekrītu Svensson kundzei, ka sistēma ir jāpiemēro, kā tā tiek piemērota tagad, ne tikai pieciem ģenerāldirektorātiem un komitejām, ber arī pārējiem ģenerāldirektorātiem, un tieši to mēs darām ar lēmumu, ko mēs gatavojam. Eiropas Parlaments ir nolēmis piemērot EMAS, un mēs sagaidām to pašu no Padomes.

Šodien ierosinātā pārskatīšana ļaus EMAS un ekomarķējumam kļūt par atsauces punktiem saprātīgai vides pārvaldībai un labākajai produktu ietekmei uz vidi.

Tāpēc es vēlreiz vēlos uzsvērt to, cik svarīgi ir panākt vienošanos pirmajā lasījumā. Tekstā ir veiktas vairākas lietderīgas izmaiņas, un rezultāti ir ļoti līdzsvaroti. Tāpēc aicinu jūs atbalstīt šo tekstu, kāds tas ir, neieviešot citas izmaiņas.

Pirms beigt es vēlos vēlreiz pateikties referentiem par viņu izcili lietderīgo ieguldījumu. Es patiesi uzskatu, ka, pateicoties viņu smagajam darbam un sadarbībai ar Čehijas prezidentūru, mēs varam vienoties pirmajā lasījumā, kas ir ļoti svarīgi.

1) Attiecībā uz Ekomarķējuma regulas saistību ar gaidāmajiem zivsaimniecības tiesību aktiem

Neatkarīgi no Ekomarķējuma regulas Komisija apliecina, ka tā plāno ierosināt uz ilgtspējīgas zivsaimniecības kritērijiem pamatotu Regulu par ekomarķējumu zivju produktiem līdz gada beigām.

Ekomarķējuma regulas 6. pantā 5. punkta a)  apakšpunktā paredzētais pētījums par tādiem papildu aspektiem kā apstrāde, fasēšana, iepakošana un transportēšana, kas noteiks tehniski saimniecisko pamatojumu Ekomarķējuma regulas darbības jomas paplašināšanai, piemērojot to pārtikai, tajā skaitā zivju un akvakultūras produktiem, neietekmēs un neliks izdarīt pāragrus spriedumus par šīs regulas pieņemšanu.

2) Attiecībā uz saskaņotību ar ķimikāliju tiesību aktiem

Komisija nodrošinās, ka Ekomarķējuma regulas ieviešana notiks saskaņā ar citiem attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem par vielām, preparātiem un maisījumiem.

3) Attiecībā uz maksājumu pārskatīšanu

Komisija apstiprina, ka tā plāno pārskatīt ekomarķējuma maksājumus 18 mēnešu laikā pēc regulas stāšanās spēkā, ņemot vērā dalībvalstu izmaksas par sistēmas administrēšanu, un ierosina noteikt atbilstīgus maksājumus.

  Salvatore Tatarella , referents. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, ministr, komisār, dāmas un kungi, arī es atzinīgi vērtēju iespēju pateikties visiem debašu dalībniekiem, kas pauda plašu atbalstu Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas darbam. Debates arī sniedza lielāku ieskatu, papildu stimulu un ieteikumus, kas, es ceru, būs lietderīgi Komisijai un dalībvalstīm, pildot to pienākumus.

Ar šīm debatēm un šīsdienas balsojumu Parlaments praktiski ir izpildījis savas saistības divos svarīgos jautājumos. Tagad ir Komisijas laiks rīkoties: man bija liels prieks dzirdēt trīs komisāra paziņojumus reģistrēšanai. Mēs sevišķi ceram, ka Komisija veiks savu pētījumu par pārtiku, lai varētu novērst jebkādus pārpratumus saistībā ar šo marķējumu un bioloģiskajiem produktiem. Mēs ceram sagaidīt Regulu par zivju produktiem — un Zivsaimniecības komiteja to gaida ar sevišķu nepacietību. Es pateicos Zivsaimniecības komitejai par palīdzību šajā ļoti grūtajā laikā.

Es aicinu Komisiju pievērst uzmanību toksisko produktu izsvītrošanai: rīkojieties ļoti prātīgi un uzmanīgi. Attiecībā uz reklāmas kampaņām mēs ceram, ka Komisijas kampaņas ir efektīvas un vērstas uz plašu sabiedrību, sevišķi jauniešiem. Mēs ceram, ka stingrie termiņi, kurus mēs mēģinājām noteikt, tiks ievēroti, un ka tiks ievērots arī noteikums par samazinātu dzīvnieku izmantošanu pārbaudēs. Mani satrauc, un es nožēloju vēl tikai vienu mazu lietu: iespējams mēs varējām izdarīt vairāk saistībā ar līgumiem. Tas ir darbs nākamai reizei.

  Linda McAvan, referente. − Priekšsēdētājas kundze, ir tikai vēlos pakavēties pie Avril Doyle sacītā par to, ka mums ārkārtīgi daudz iniciatīvu un marķējumu, kas ir ētikas un ilgtspējas marķējumi, lai pateiktu, ka es domāju, ka Komisijai ir jāpievērš tam uzmanība, lai nodrošinātu, ka cilvēki netiek maldināti. Komisārs nupat runāja par zivju produktu marķēšanu un pārliecināšanos par to, ka cilvēki zina, ko viņi pērk. Citā amatā es biju iesaistīta godīgā tirdzniecībā un godīgas tirdzniecības marķējuma aizstāvībā, bet pēdējo gadu laikā mēs esam redzējuši, ka attīstās alternatīvi marķējumi. Daži no tiem ir labi, bet daži mēģina panākt, ka tie izskatās pēc ētiskiem marķējumiem, pēc godīgas tirdzniecības marķējumiem, taču tie mēģina izskatīties pēc godīgas tirdzniecības marķējumiem lētā veidā, bez neatkarīgām pārbaudēm, kas ir nepieciešamas attiecīgai marķēšanas sistēmai. Tāpēc es ceru, ka Komisija nodrošinās, ka visas šīs marķēšanas sistēmas un ētiskie marķējumi arī turpmāk būs godīgi un nekļūs par vienkāršiem tirdzniecības rīkiem organizācijām, kas vēlas, lai sabiedrība domātu, ka tie ir ekoloģiski, kaut patiesībā tie nav nekas vairāk kā vīģes lapas.

Tāpēc es ceru, ka Komisija varētu tam pievērsties, un to nav nepieciešams izskatīt Komisijas resoru līmenī. Katru reizi, kad es par to runāju, man saka: „Nē, tas nav mūsu jautājums, tas ir cita resora jautājums”, un šķiet, ka katrs mēģina pārlikt nastu no saviem pleciem uz cietiem.

Visbeidzot, vēlos tikai pateikties visiem par ieguldījumu. Es gaidu balsojumu un ceru, ka tas būs ļoti vienkāršs, tiešs balsojums.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks plkst. 11.00 šodien.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Alin Lucian Antochi (PSE), rakstiski. – (RO) Es pilnībā atbalstu Vălean kundzes ziņojumu par Direktīvas 2004/38/EK piemērošanu, vēl jo vairāk tāpēc, ka nesenie notikumi dažās dalībvalstīs ir norādījuši uz vienas no četrām pamata brīvībām, proti, pilsoņu tiesību brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, uzkrītošu neievērošanu.

Turklāt šīs direktīvas neefektīvā transponēšana vai pat netransponēšana dalībvalstu tiesību aktos ir izraisījusi vairākus pārkāpumus, tostarp attiecībā uz administratīvām formalitātēm un tiesību aktu ierobežojošu interpretāciju par to, ko nozīmē „uzturēšanās bez atļaujas”, kā rezultātā Eiropas valstu pilsoņi tiek negodīgi aizturēti un izraidīti. Tomēr robežu slēgšana nav risinājums, tā vietā ir jāmeklē noteikti pasākumi pilsoņu integrācijas veicināšanai Eiropas valstu dažādajā sabiedrībā.

Es uzskatu, ka šeit apspriestais ziņojums ievērojami atvieglos šajā direktīvā paredzēto regulu transponēšanas kontroli, ja dalībvalstis un Komisija spēs veiksmīgi sadarboties šajā jomā.

Šobrīd katra Eiropas pilsoņa vēlme ir dzīvot Eiropas Savienībā, kurā tiek ievērotas pamata tiesības, piemēram, pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties. Taču mēs nedrīkstam aizmirst, ka, lai sasniegtu šo mērķi, mums visiem ir jāiegulda darbs.

  Rovana Plumb (PSE), rakstiski. – (RO) Ekomarķējums ir brīvprātīgs marķējums, ar kuru Eiropas līmenī tiek veicināta produktu ar augstu efektivitāti un mazāku ekoloģisko ietekmi „visā aprites cikla laikā” izplatība.

Gandrīz desmit gadu laikā uzkrātā pieredze šo sertifikātu piešķiršanā, kas attiecas uz 26 produktu kategorijām, 622 licencēm un vairāk nekā 3000 produktiem un pakalpojumiem (veļas pulveri, papīru, apģērbu, kurpēm, tekstilprecēm, tūrisma un kempingu produktiem), norāda, ka jāievieš konkrētāki pasākumi, lai novērstu dažus galvenos sistēmas trūkumus.

Ņemot vērā, ka daudzi darboņi ekonomikas jomā ir neapmierināti ar kritēriju apstiprināšanas procedūras ilgumu un to, cik ātri tie zaudē spēku pēc apstiprināšanas, ir ierosināti grozījumi to apstiprināšanas kārtībai (maksimālais laiks 180 dienas no pētījumu izdarīšanas līdz to apstiprināšanai, kā arī vienkāršota un saīsināta pārbaudes procedūra mazāk būtiskajiem kritērijiem) un jauna marķējumu piešķiršanas sistēma.

Ekomarķējumu sertifikātu sistēmas ticamības nodrošināšanai ir nepieciešama:

- vispārīgo principu patērētāju veselības un vides aizsardzības jomā piemērošana pat attiecībā uz produktiem ar ekomarķējumu;

- veicināšanas pasākumi: patērētāju informēšanas veida uzlabošana, izglītojošo kampaņu uzsākšana, lai panāktu patērētāju uzticību ekomarķējumam, šiem pasākumiem izmantojot Eiropas finansējumu;

- īpaša uzmanība ir jāvelta MVU.

Es atbalstu ziņojumu un apsveicu referentu.

  Esko Seppänen (GUE/NGL), rakstiski. – (FI) Es vēlos uzsvērt, ka Kopienas ekomarķējums izveidos kopēju bāzi tā izmantošanai, tomēr nevajadzētu aizliegt cita veida marķējumus. Es uzskatu, ka ir svarīgi, lai mēs varētu piestiprināt produktam marķējumu, kas norāda, ka šis produkts ir ražots valstī, kurā tas tiek pārdots un es neatbalstu Komisijas nostāju, ka šādus marķējumus nedrīkst izmantot Kopienas finansētajās kampaņās. Izcelsmes valsts norāde, piemēram, uz vietēji ražotiem produktiem, ir vislabākais ekomarķējums.

(Sēde tika pārtraukta plkst. 10.35 un atsākta plkst. 11.00.)

SĒDI VADA: H.-G. PÖTTERING
Priekšsēdētājs