Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/0198(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A6-0115/2009

Debates :

PV 21/04/2009 - 21
CRE 21/04/2009 - 21

Balsojumi :

PV 22/04/2009 - 6.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0225

Debates
Otrdiena, 2009. gada 21. aprīlis - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

21. Atmežošanas un meža degradācijas radīto problēmu risinājumi cīņai ar klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības zudumu — Pienākumi tirgus dalībniekiem, kuri laiž tirgū koksni un koksnes izstrādājumus (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir kopējās debates par:

- Komisijas paziņojumu – Atmežošanas un meža degradācijas radīto problēmu risinājumi cīņai ar klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības zudumu;

- ziņojums (A6-0115/2009) Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā, ko iesniedza Lucas kundze, par priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomes regulai par pienākumiem tirgus dalībniekiem, kuri laiž tirgū koksni un koksnes izstrādājumus (COM(2008)0644 – C6-0373/2008 – 2008/0198(COD)).

 
  
MPphoto
 

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. (EL) Priekšsēdētāja kungs, atmežošanas rezultātā globālā mērogā rodas aptuveni 20 % no siltumnīcefekta gāzu emisijām. Attiecīgi, no klimata pārmaiņu skatupunkta atmežošanas radīto problēmu risināšana ir svarīga prioritāte. Tanī pašā laikā, risinot atmežošanas radītās problēmas, varam sasniegt citus būtiskus mērķus, kā mazināt nabadzību un novērst bioloģiskās daudzveidības izzušanu.

Atmežošana ir kļuvusi par svarīgu tematu starptautiskās sarunās līdzās tādiem tematiem kā klimata pārmaiņas un bioloģiskā daudzveidība. Lai panāktu, ka politikā tiek aplūkots šis jautājumus, Eiropas Komisija 2008. gada oktobrī publicēja paziņojumu, ko Padome pilnībā pieņēma pērnā gada decembrī. Šis paziņojums attiecas uz atmežošanu un kaitējuma nodarīšanu mežiem jaunattīstības valstīs un cita starpā ierosina attīstīt finansēšanas veidus ar mērķi veicināt iniciatīvas atlikušo mežu saglabāšanai.

Šo priekšlikumu jau apspriež un izskata patlaban notiekošajās starptautiskajās sarunās par klimata pārmaiņām. Komisija savā paziņojumā arīdzan atzīst, ka vairāk Eiropas politikas iekšējā un starptautiskā līmenī var netieši ietekmēt pasaules mežu resursus. Komisija ir veikusi konkrētas darbības ar mērķi stiprināt Eiropas politikas.

Ieteiktie pasākumi ir šādi:

- ietekmes novērtējums uz Eiropas Savienībā importēto preču patēriņu, kas var palīdzēt mazināt mežu izciršanu;

- procedūras turpināšana, lai pārskatītu mūsu attīstības politikas kohēziju, kas ir nepieciešama, lai atbalstītu jaunattīstības valstu centienus Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā.

Šie pasākumi arī tiks īstenoti Eiropas Komisijas Ilgtspējīga patēriņa un ražošanas politikas ietvaros. Šīs politikas mērķis ir veicināt izaugsmi un pieprasījumu pēc ilgtspējīgām precēm un pakalpojumiem, tostarp pēc koksnes un koksnes izstrādājumiem, kas nāk no mežiem un kam piemēro ilgtspējīgas apsaimniekošanas metodes.

Ļaujiet man minēt vienu no galvenajiem atmežošanas faktoriem. nelikumīga izciršana. Tā bieži vien ir pirmais solis ceļā uz dabisko mežu vispārēju izmantošanu. Rezultātā nelikumīgas izciršanas radīto problēmu risināšanai un vispārējai mežu apsaimniekošanas uzlabošanai ir būtiska nozīme, ja vēlamies, lai ieguldītie pūliņi ierobežot atmežošanu un kaitējuma nodarīšanu mežiem vainagotos panākumiem. Saskaņā ar Eiropas Savienības 2003. gada Rīcības plānu saistībā ar tiesību aktu izpildi, pārvaldību un tirdzniecību meža nozarē Komisija ierosināja veikt virkni pasākumu, lai risinātu nelikumīgas mežizstrādes un ar to saistītās tirdzniecības problēmu.

Minētā rīcības plāna galvenais elements bija brīvprātīgu nolīgumu noslēgšana ar koksnes ražotājiem no trešajām valstīm. Uzskatām, ka minētie nolīgumi varētu palīdzēt risināt nelikumīgās izciršanas pamatiemeslus. Tajā pašā laikā Komisija atzina, ka ar šiem nolīgumiem vien nepietiek, lai problēmu risinātu, un līdz ar to ir jāizpēta citas iespējas.

Pamatojoties uz ietekmes novērtējuma rezultātiem, Komisija pagājušogad iesniedza politikas priekšlikumu, kas balstījās uz „likumības pārbaudes principu”. Saskaņā ar ierosināto regulu tirgus dalībniekiem ir jāsamazina risks attiecībā uz nelegāli izstrādātas koksnes un saistīto izstrādājumu nokļūšanu tirgū, ievērojot likumības pārbaudes principu, kad šādi izstrādājumi tiek laisti Eiropas Savienības tirgū, tiek iegūta informācija par minēto izstrādājumu izcelsmi un likumību.

Vēlos īpaši pateikties referentei Lucas kundzei, opozīcijas referentiem un atzinuma sagatavotājam Ford kungam par ārkārtīgi rūpīgo darbu. Komisija pārbaudīja grozījumus Eiropas Parlamenta ierosinātajā noteikumu projektā, un es vēlētos īsumā tos komentēt.

Grozījums, kas aizliedz nelikumīgi iegūtas koksnes un saistīto izstrādājumu tirdzniecību, ir ļoti svarīgs. Šis aizliegums bija viena no iespējām, ko Komisija izskatīja priekšlikuma izstrādes gaitā. Lai gan šī pieeja no pirmā acu uzmetiena šķiet diezgan atbilstoša, tomēr tā ietver būtiskus sarežģījumus praktiskajā un politiskajā plāksnē. Tieši tāpēc mēs pieņēmām priekšlikumu, kas balstās uz likumības pārbaudes principa. Šis priekšlikums sasniegs labāko iespējamo līdzsvaru starp efektīvu pieeju un nelikumībām darbībām, spēju piemērot šos pasākumus, neapgrūtinot tirgus dalībniekus un, visbeidzot, to atbilstību Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem.

Grozījumos, kas paredz visa veida tirgus dalībniekiem īstenot likumības pārbaudi jebkurā piegādes ķēdes posmā, nav paredzēts ievērot proporcionalitātes principu. Ja koksnes likumība ir pārbaudīta, pirms tā pirmoreiz nonāk tirgū, nav nepieciešams veikt pārbaudes katrā nākamajā piegādes ķēdes posmā.

Vēlos arīdzan komentēt Parlamenta grozījumu, kurā ierosina ieviest plašāku definīciju „likumīgi iegūtai koksnei”. Šī definīcija ir priekšlikuma centrā un neapšaubāmi būs apspriežams jautājums ar Padomi. Komisija rūpīgi pārbaudīs jebkāda plašāka definējuma pieņemšanas iespējamās sekas.

Attiecībā uz grozījumiem uzraudzības un kontroles iestāžu atzīšanā mēs uzskatām, ka, dalībvalstīm uzņemoties atbildību šo iestāžu atzīšanā, mūsu sākotnējā priekšlikumā vairāk tiek ievērots subsidiaritātes princips.

Iemesli, kāpēc tika ierosināts izveidot padomdevēju grupu, ir pilnībā saprotami. Komisija vienmēr ir bijusi gatava konsultēt ieinteresētās personas, kā to norādīja savā paziņojumā par iemesliem. Lai gan Komisijai ir iniciatīvas tiesības šādas padomdevēju grupas izveidē, tomēr šādu noteikumu regulā iekļaut nav nepieciešams.

Visbeidzot, mēs arīdzan saprotam, kāpēc tika ierosināts standartizēt tiesību aktu piemērošanu dalībvalstīs. Mūsuprāt, minētajiem grozījumiem principa pēc būtu jāatbilst subsidiaritātes principam.

Ar to es arī savu uzrunu beigšu, un ar interesi turpināšu sekot līdzi debatēm.

 
  
MPphoto
 

  Caroline Lucas, referente. − Priekšsēdētāja kungs, vēlos sākt savu uzrunu, pasakot, cik atvieglota jūtos, ka mūsu priekšā beidzot ir priekšlikums tiesību aktam par nelikumīgās izciršanas apkarošanu. Parlaments to tik ilgi gaidīja, un es vēlos pateikties saviem kolēģiem par neatlaidīgajām pūlēm, lai šis priekšlikums tiktu iesniegts. Tāpat arī vēlos pateikties saviem kolēģiem par izcilo sadarbību, kas mums ir palīdzējusi nonākt līdz rītdienas balsojumam; „ēnām” un personālam, kas ieguldījis visas iespējamās pūles, lai priekšlikuma izskatīšanu Parlamentā pirmajā lasījumā varētu pabeigt pēc iespējas ātrāk, tādējādi atbalstot vienošanās panākšanu pirmajā piegājienā un izvairoties no turpmākas kavēšanās.

Diemžēl iesāktā darba pabeigšanu liedz ārkārtīgi gausā virzība Padomes pusē. Izskatās, ka mums būs jāsamierinās ar šī darba pabeigšanu rudenī pēc Padomes politiskās vienošanās jūnijā, un tas rada lielu vilšanos gan man, gan maniem kolēģiem, kas ir tik smagi strādājuši. Ja Padome šodien šeit tiktu pārstāvēta, vēlētos palūgt viņiem garantiju, ka viņi darīs visu iespējamo, lai panāktu kopēju nostāju vēl pirms vasaras, jo šī situācija ir ārkārtīgi steidzama.

Nelikumīga izciršana ir ļoti nopietna problēma, ar ko ES cīnās jau vairākus gadus, neskatoties uz to, ka visu šo laiku tā ir viena no lielākajiem pasaules tirgiem nelikumīgi iegūtas koksnes un koksnes izstrādājumu noietam. Tiek lēsts, ka aptuveni 20 % līdz 40 % pasaules koksnes nāk no nelikumīgiem avotiem, un līdz pat 20 % nelikumīgas koksnes nonāk ES tirgū. Tas samazina koksnes cenas, dabisko resursu daudzumu un nodokļu ieņēmumus, vienlaicīgi palielinot nabadzību tautām, kas atkarīgas no mežu resursiem. Ietekme ilgtermiņā ir daudz nopietnāka, kā norādīja komisārs Dimas, jo atmežošana, kur galvenais virzītājs ir nelikumīga mežu izciršana, rada aptuveni vienu piektdaļu no pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijām.

Tā kā līdz Kopenhāgenas klimata konferencei vairs nav tālu, vēl svarīgāka ir uzticama ES rīcība nelikumīgas mežu izciršanas jautājumā. Uzticama rīcība nozīmē efektīvus, saistošus tiesību aktus. Lai gan brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumiem 2003. gada FLEGT Rīcību plāna ietvaros ir pozitīvu pārmaiņu veicināšanas potenciāls, tomēr līdz šodienai ir parakstīts tikai viens nolīgums, un, lai gan to darbības joma nav universāla, pastāv pārāk liels nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizācijas un nolīgumu apiešanas risks.

Labās ziņas ir tādas, ka mums beidzot ir ES tiesību akts, savukārt sliktās ziņas ir tādas, ka Komisijas priekšlikums ir nožēlojami vājš, un būs nepieciešami visaptveroši uzlabojumi, lai tas būtu jēgpilns un efektīvs.

Neskatoties uz komisāra Dimas labajiem vārdiem par to, cik svarīgi ir apkarot nelikumīgu mežu izciršanu, Komisijas priekšlikums tā pašreizējā redakcijā vienkārši neatbilst prasībām. Priekšlikuma preambulā ir teikts, ka nelikumīgas mežistrādes pamatā ir „vājie noteikumi, lai novērstu nelikumīgi iegūtās koksnes tirdzniecību”, taču Komisijas piedāvātais priekšlikums diemžēl to nemainīs. Gluži vienkārši Komisijas priekšlikums tā pašreizējā redakcijā nesasniegs mūsu mērķi — nodrošināt, ka ES vairāk nepastāv nelikumīgi iegūtas koksnes tirgus.

Pats uzkrītošākais, pamanāmākais caurums priekšlikumā ir tāds, ka faktiski tas neparedz nelikumīgi iegūtas koksnes importu un tirdzniecības aizliegumu — lai cik aplami tas neizklausītos. Tajā ir tikai paredzēts, ka tirgus dalībnieki vienā konkrētā piegādes ķēdes punktā izmanto likumības pārbaužu sistēmu, kamēr visiem pārējiem rodas sajūta, ka uz viņiem neattiecas jebkādi pienākumi attiecībā uz koksnes vai koksnes izstrādājumu, ko tie tirgo, likumību.

Tas ir pilnīgi pretēji 2008. gada maijā pieņemtajiem labojumiem ASV Leisija likuma (US Lacey Act) noteikumos, kas neievieš precīzi formulētu aizliegumu nelegāli iegūtas koksnes importam un tirdzniecībai, un nav pilnīgi nekāda pamata domāt, ka ES to nevarētu pārspēt. Kamēr mans ziņojums uztur Komisijas ierosinājumu, ka tikai tiem tirgus dalībniekiem, kuri koksni un koksnes izstrādājumus ES tirgū laiž pirmo reizi, ir jāpiemēro likumības pārbaudes sistēma — jo tie acīmredzami ir dalībnieki ar vislielāko ietekmi —, kļūst skaidrs, ka visiem tirgus dalībniekiem ir jāuzņemas kopīga atbildība par tirdzniecību ar tikai un vienīgi likumīgi iegūtu koksni, pretējā gadījumā tas ir kvalificējams kā pārkāpums.

Vēlos teikt komisāram Dimas, ka es patiešām ticu, ka mūsu priekšlikumi papildina likumības pārbaudi: tie padara to efektīvāku, darboties spējīgu un nerada problēmas saistībā ar PTO noteikumu ievērošanu. Ja ASV to var izdarīt, arī mums tas ir jādara, un tieši tāpēc Parlaments vēlas šo priekšlikumu grozīt.

 
  
MPphoto
 

  Péter Olajos, PPE-DE grupas vārdā.(HU) Kā Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas demokrātu grupas runātājs, šos divus jautājumus es uzskatu par vienlīdz svarīgiem: Komisijas paziņojumu un Lucas kundzes ziņojumu. Mūsuprāt, ir vajadzīgi abi risinājumi, lai apturētu atmežošanu, mežu degradāciju un bioloģiskās daudzveidības izzušanu. Ik gadu mežu platība samazinās par aptuveni 13 miljoniem hektāru, kas ir Grieķijas teritorijai līdzvērtīga platība. Turklāt atmežošanas rezultātā rodas gandrīz 20 % no visa oglekļa dioksīda emisiju apjoma pasaulē, kas ir vairāk nekā ES kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Atmežošana ir arī viens no lielākajiem bioloģiskās daudzveidības un konkrētu sugu izzušanu veicinošiem faktoriem, nemaz nerunājot par Zemes ekosistēmas pasliktināšanos. Nav šaubu, ka mums jārīkojas tagad. Tas nozīmē, ka Eiropas Savienībai jāuzņemas vadošā loma, formulējot globālo politisko rīcību.

Nemaz nerunājot par tropu mežiem, uzskatu, ka ir ļoti svarīgi apturēt Centrāleiropā un Austrumeiropā notiekošo atmežošanu, kā arī jāizveido stingru ilgtspējības noteikumu kopums attiecībā uz koksni un koksnes izstrādājumiem. Koksnes un citiem biomasas veidiem atjaunojamās enerģijas ražošanai ir nepieciešams stimulēt „zaļos” sabiedriskos iepirkumus un izstrādāt ilgtspējīgas darbības kritērijus. Daļu no ienākumiem, kas rodas oglekļa dioksīda emisiju daudzuma samazinājuma rezultātā, jāpiešķir atmežošanas apturēšanai. Atbalstu Lucas kundzes ziņojumā paustos centienus, kas vērsti uz pārbaudes pastiprināšanu un efektīvas sankciju sistēmas izveidi. Visbeidzot, uzskatu, ka īpaši svarīgi ir izveidot uzraudzības iestādes un piemērot finansiālu sodu, kas pienācīgi kompensētu par videi nodarīto kaitējumu.

 
  
MPphoto
 

  Riitta Myller, PSE grupas vārdā.(FI) Priekšsēdētāja kungs, ziņojums par nelikumīgas mežu izciršanas aizliegšanu, kas ar vairākuma atbalstu tika pieņemts Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā, ir saskaņots. Lai gan šis ziņojums ir pietiekami ambiciozs attiecībā uz nelikumīgas mežu izciršanas un tā rezultātā iegūto nelikumīgu koksnes izstrādājumu importa un tirdzniecības aizliegšanu, tomēr tas nerada papildu birokrātisko slogu tirgus dalībniekiem, kuru darbība patlaban izskatās nevainojama.

Īpaši svarīgi ir nodrošināt kontroli pār mežu nelikumīgu izciršanu, kas ir galvenais globālās atmežošanas iemesls, veidojot, kā teica viens no iepriekšējiem runātājiem, 20 % no visa siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzuma pasaulē un ir galvenais bioloģiskās daudzveidības izzušanas iemesls. Papildus vides problēmām mežu nelikumīga izciršana ietekmē legālo tirgus dalībnieku konkurētspēju mežsaimniecības nozarē un valstīm rada milzīgus peļņas zaudējumus.

Es vēlētos sirsnīgi pateikties referentei Lucas kundzei par ieguldīto darbu, pateicoties kuram mēs rītdien varēsim balsot par labu pamatpriekšlikumu.

 
  
MPphoto
 

  Magor Imre Csibi, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, spriežot pēc šīm debatēm piešķirtā laika, varētu teikt, ka Parlaments mežu saglabāšanai piešķir ļoti mazu nozīmi. Vilšanās sajūtai punkts tiek pielikts, atklājot, cik kautrīga ir Komisijas pieeja mežu nelikumīgas izciršanas jautājumu risināšanā, taču vislielāko sarūgtinājumu manī radīja argumenta atkārtošana, ka mums nevajadzētu sodīt godprātīgos ES tirgus dalībniekus, lai varētu risināt ārējās problēmas.

Daļa no problēmas risināšanas ir arīdzan informētības palielināšana par pašu problēmu, un ir pienācis laiks atzīt, ka dažos Eiropas reģionos, kā manējā, saskaras ar nekontrolētu atmežošanu. Pret nelikumīgu izciršanu vērstās regulas mērķis nav kādu sodīt vai kavēt tirdzniecību, bet drīzāk gan nodrošināt labāku kontroli pār tirdzniecību. Tiesa, Komisijas priekšlikumos nebija skaidri izklāstīts, kā sistēma darbotos praksē.

Esmu gandarīts, ka EP spēja spēcināt un precizēt priekšlikumu, aptverot visus koksnes izstrādājumus un pieprasot visiem tirgus dalībniekiem veikt sava veida likumības pārbaudes, nosakot jaunu pamatlīmeni finansiāliem sodiem un nodrošinot skaidrus kritērijus uzticamas un neatkarīgas uzraudzības sistēmas darbībai. Tagad mūsu uzdevums ir šo sistēmu pieņemt un ieviest agrāk nekā vēlāk. Mums patērētājiem jādod garantija, ka viņi neveicina vides degradāciju, nejauši iepērkot nelikumīgi iegūtus koksnes izstrādājumus.

 
  
MPphoto
 

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, vēlos pateikties visiem runātājiem par konstruktīvo devumu šīsdienas debatēs. Ir būtiski uzsvērt, ka globālās atmežošanas un mežu degradācijas novēršana ir sarežģīts jautājums. Lai to atrisinātu, jābūt patiesam politiskam gribasspēkam un rīcībai no pieprasījuma puses.

Jāpatur prātā, ka tropisko meža platību samazināšanas modelis ir vairāku faktoru, kuru nozīme dažādās vietās atšķiras, mijiedarbības rezultāts. Meža platības ietekmē ne tikai mežu politika, bet arī citas politiskās nostādnes, kā nodokļu politika, zemes izmantošana un tiesības.

Eiropas Savienībā mēs saprotam, ka darbam pie politikas saskaņotības jānotiek roku rokā ar atbalstītājvalstu centieniem stiprināt nacionālās un vietējās institūcijas un panākt progresu efektīvas pārvaldības nodrošināšanā un mežu resursu izmantošanā. Vēlreiz vēlos pateikties Lucas kundzei, Ford kungam un „ēnu” referentiem par izcilo darbu. Uzskatu, ka Parlaments, atbalstot Komisijas pieeju, vēlas to stiprināt un šī mērķa sasniegšanai ir veicis grozījumus.

Ļaujiet apliecināt manu nedalīto atbalstu Parlamenta mērķim īstenot ambiciozo regulu, kas vērsta pret nelikumīgu izciršanu un ar to saistītu tirdzniecību. Vēlos arīdzan apgalvot, ka Komisija rūpīgi apsvērs grozījumus ierosinātajā regulā.

Nobeigumā vēlos komentēt divus šovakar aplūkotos jautājumus. Pirmkārt, vēlos atsaukties uz likumības pārbaudes pieeju, kas ir visaptverošāka par likumības sertifikātu. Likumības pārbaudes princips atspoguļo likumā noteiktu aktīvu rīcību attiecībā uz konkrētu legalitāti, un tas ir jāīsteno ar visaptverošu pasākumu palīdzību, kas ļaus saprātīgi nodrošināt likumību.

Dažos gadījumos likumības sertifikāts būs tikai sākumpunkts, pirmais likumības pārbaudes procedūrā ietvertais pasākums. Tā kā riska novērtējums liecina, ka lielāks administratīvās korupcijas risks pastāv izcelsmes valstī vai valstīs, kur vietējās likumdošanas īstenošana ir vāja, ir nepieciešamas papildu garantijas, lai apstiprinātu sertificētu likumību.

Otrs jautājums, ko vēlējos komentēt, ir ierosinātā darbības jomas paplašināšana, lai ietvertu tirgus dalībniekus tirdzniecības ķēdes noslēguma posmā. Saskaņā ar labāka regulējuma un administratīvā sloga samazināšanas principiem likumības pārbaudes apliecinājuma pieprasīšana izplatītājiem un mazumtirgotājiem ir pārmērīga prasība. Ja koksne ir pakļauta likumības pārbaudes izmeklēšanai, pirmoreiz nonākot tirgū, kāpēc pārmērīgi pārslogot tirgus dalībniekus tirdzniecības ķēdes noslēguma posmā?

Īsāk sakot, no 75 ierosinātajiem grozījumiem Komisija pilnībā, daļēji vai principā var atbalstīt tikai 37. Parlamenta sekretariātā iesniegšu sarakstu ar Komisijas atzinumu par ierosinātajiem grozījumiem.

 
  
MPphoto
 

  Caroline Lucas, referente. − Priekšsēdētāja kungs, vēlos pateikties saviem kolēģiem un komisāram Dimas par sniegtajiem komentāriem.

Vēlos atzīmēt vienu svarīgu lietu, proti, šajos grozījumos liela uzmanība tika pievērsta tam, lai nenotiktu jauna „velosipēda izgudrošana”. Tikšanās reizēs ar vairāku nozaru pārstāvjiem un citām ieinteresētajām personām esmu uzzinājusi, ka daudzas valstis un arīdzan daudzi uzņēmumi jau ir aprīkoti ar izcilām sistēmām, kas spētu izpildīt vairumu, ja ne visas no prasībām, ko nosaka likumības pārbaudes sistēma.

Tad tam ir nozīme, ka viss šo sistēmu izveidē ieguldītais darbs neiet zudumā, un mēs neveidojam nevajadzīgus papildu administratīvos slogus, kas nudien nav mūsu nodoms.

Ņemot vērā iepriekš minēto, mēs esam bijuši ļoti uzmanīgi un esam lietderīgi izmantojuši padomu, iekļaujot redakciju, kas ļautu labām pašreizējām sistēmām atbilst regulas prasībām bez īpašas vajadzības izveidot jaunas struktūras.

Mēs nopietni esam uztvēruši ziņu par to, ka mums nevajag būt nesamērīgiem, radīt pārāk lielu slogu citiem tirdzniecības sistēmas dalībniekiem, un tieši tāds ir mūsu ziņojuma mērķis: pārliecināties, ka visi tirdzniecības sistēmas dalībnieki ir atbildīgi, ka mēs neuzveļam visu atbildību uz to pleciem, kas pirmie tirgū piedāvā savus produktus. Tieši šis aspekts šķiet nesamērīgs. Manuprāt, daudz saprātīgāk būs tad, ja katram dalībniekam būs savi pienākumi.

Es gan vēl piebilstu, ka daudzus mūsu priekšlikumu elementus nozare patiesībā atbalsta. Diezgan ironiski, bet daudzējādā ziņā pati nozare šķiet ambiciozāk noskaņota, nekā Komisija.

Esmu dzirdējusi konkrēti no nozares pārstāvjiem, cik lielā mērā viņi novērtē ne tikai to, ka Vides ziņojumu komiteja sniedz viņiem lielāku skaidrību par to, ko no viņiem sagaida, bet arī to, ka tieši atbildības dalīšana notiks godīgāk un efektīvāk dažādos piegādes ķēdes posmos, ko es tikko jau pieminēju.

Ciktāl tas attiecas uz Eiropas tirgus dalībniekiem, teikšu ļoti skaidri, ka regula ar labojumiem nedos neko citu, kā vien labumu atbildīgajiem Eiropas tirgus dalībniekiem, jo vairums viņu jau pilda visas saistības, un regulas pieņemšana pasargās viņus no tā, ka citi mazāk apzinīgi tirgus dalībnieki varētu viņus izstumt, pārdodot preces par zemāku cenu.

Tāpēc varam skaidri teikt, ka šajā ziņojumā nav nekā tāda, kas Eiropas tirgus dalībniekiem varētu apgrūtināt dzīvi. Esam izstrādājuši arī pāris īpašus pasākumus mazākiem tirgus dalībniekiem, tādējādi nesamērības risku mēs esam uztvēruši diezgan nopietni; manuprāt, šis jautājums jūsu priekšā esošajā ziņojumā ir aplūkots ļoti saprātīgā veidā.

Noklausoties Jūsu komentārus, komisār, par Vides komitejas ziņojumu diemžēl jāteic, ka es nemainīgi palieku pie sava uzskata, ka Komisijas priekšlikums tā pašreizējā redakcijā sagādā vilšanos un ir vājš, un beigu beigās tas nepildīs tās funkcijas, uz ko šāds priekšlikums pretendē. Nesaprotu, kā var būt tiesību akts, kura mērķis ir novērst nelegāli iegūtas koksnes tirdzniecību, ja priekšlikumā šāda darbība vispār netiek uzskatīta par pārkāpumu. Komisijas priekšlikums ir uzrakstīts juceklīgā valodā un tajā trūkst pārliecības.

Domāju, ka vairums Eiropas patērētāju būtu patiešām šokēti, uzzinot, ka ES nemaz nav izstrādāta tiesību akta pret nelikumīgu kokapstrādi, un es nojaušu, ka visi tie, kas, atbildot uz Komisijas konsultāciju dokumentu, secināja, ka tiesību akts bija vienīgais veids, kā risināt problēmu, neredzētu Komisijas sevišķos priekšlikumus, likumīgas pārbaudes sistēmu kā tādu, ar ko pietiktu, lai spētu risināt problēmas, ar ko mēs saskaramies.

Beigšu sniegt komentārus, meklējot veidu, kā — varbūt ar Jūsu labo biroju starpniecību, komisār, — paskubināt Padomi paātrināt savu darbu, jo mēs gribat būt droši, ka līdz vasaras sākumam no Padomes saņemsim kopēju nostāju, lai jau rudenī ātri varētu ķerties pie darba.

Kā jau iepriekš teicu, mēs cerējām panākt vienošanos jau pirmajā lasījumā. Parlaments darīja visu iespējamo, lai palīdzētu to īstenot. Patiesību sakot, esmu dziļi vīlusies, ka Padome nav rīkojusies tikpat nopietni un ātri, bet ceru, ka varu Jums vēlreiz lūgt, komisāra kungs, darīt visu iespējamo, lai Padome šo jautājumu risinātu pēc iespējās ātrāk.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Kopējās debates ir slēgtas.

Ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu esmu saņēmis vienu rezolūcijas priekšlikumu Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā.«(1)

Balsojums par šo rezolūcijas priekšlikumu notiks ceturtdien, 2009. gada 23. aprīlī.

Balsojums par Lucas kundzes ziņojumu notiks trešdien, 2009. gada 22. aprīlī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Véronique Mathieu (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Nelikumīgi iegūtas koksnes tirdzniecības apkarošanai bez šaubām ir jābūt prioritātei, ņemot vērā ekosistēmās radītās sekas un negodīgo konkurenci, kam tiek pakļauti legālie tirgus dalībnieki mežsaimniecības, kokrūpniecības un papīra ražošanas nozarē.

Taču, piemērojot nesamērīgus ierobežojumus — jo īpaši attiecībā uz izsekojamību — tirgus dalībniekiem, kuri laiž tirgū koksni, mūsu uzņēmumi kļūst mazāk konkurētspējīgi, nemazinoties nelikumīgas izciršanas gadījumiem, kas tiks novirzīti uz citiem tirgiem. Domāt, ka ar ļoti saistošiem Eiropas tiesību aktiem spēsim apkarot korupciju — vai ar valsts deficītu saistītas problēmas, kas bieži vien pastāv šīs nelikumīgās darbības veikšanas valstīs, — nav reāli.

Tāpat es domāju, ka šis ziņojums ir pārāk tālejošs, apstrīdot Komisijas sākotnējo priekšlikumu, kas tirgus dalībniekiem ir pieņemams. Tādējādi es neuzskatu, ka profesionāļu izstrādātu sertifikācijas sistēmu apstrīdēšana būtu piemērota rīcība, lai izslēgtu profesionālās organizācijas un pārraudzības organizācijas, ko finansē nozares tirgus dalībnieki, vai atteikties no valsts iestādēm, kas ir atbildīgas par pārraudzības organizāciju iecelšanu. Uzskatu, ka nozares profesionāļiem jāpaliek sistēmas centrā un viņus nav jāapliek ar pārlieku apgrūtinošu administratīvo slogu.

 
  

(1)Sk. protokolu.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika