Debašu stenogramma

Otrdiena, 2009. gada 21. aprīlis - Strasbūra

26. Nolēmumu efektīva izpilde Eiropas Savienībā – parādnieku īpašumu pārredzamība (īss izklāsts)

  Priekšsēdētājs . – Nākamais jautājums ir ziņojuma (A6-0252/2009) par nolēmu efektīvu izpildi Eiropas Savienībā – parādnieku īpašumu pārredzamību, ko Juridiskās komitejas vārdā sagatavojusi Gill kundze, īss izklāsts (2008/2233(INI)).

  Neena Gill, referente. − Priekšsēdētāja kungs, Komisijas ieteikumu dokumentā par parādnieku īpašumiem jaušamas bažas, ka parādu nokavēta nomaksa vai parādu nemaksāšana apdraud uzņēmumu un patērētāju intereses. Tas jo īpaši attiecas uz tiem gadījumiem, kad kreditoram un tiesību aizsardzības iestādēm nav informācijas par parādnieka atrašanās vietu vai arī viņa vai viņas īpašumiem. Šo problēmu var atrisināt, ja parādniekam ir īpašumi Eiropas Savienībā, un ir iespējams tos izsekot un uzsākt tiesvedību.

Savā ziņojumā Komisija ir ierosinājusi sagatavot valstu tiesībaizsardzības likumu un prakses rokasgrāmatu, kā arī uzsvērusi iespēju palielināt piekļuvi iedzīvotāju reģistriem. Tāpat Komisija ir izvirzījusi jautājumus par to, vai tiesību aizsardzības iestādēm būtu jāpiešķir labāka piekļuve sociālā nodrošinājuma un nodokļu reģistriem. Šajā priekšlikumā ir ierosināts, ka varētu uzlabot sadarbību starp valstu tiesību aizsardzības iestādēm, un, visbeidzot, ir izvirzīta ideja par Eiropas īpašumu deklarāciju, kura uzliktu parādniekiem par pienākumu atklāt visus savus īpašumus Eiropas tiesiskajā telpā, iespējams, piemērojot sankcijas.

Manā ziņojumā, par kuru nobalsojusi komiteja, ir ierosināts, ka parādnieki varētu būt ieguvēji, ja ieviestu vienkāršāku, elastīgāku procedūru, kura būtu spēkā visā ES teritorijā, lai iegūtu orderi atklāt informāciju par īpašumiem, kura pēc tam varētu būt par pamatu nolēmumam. Šie pasākumi varētu būt starpmaksājuma uzdevuma veidā, ļaujot kreditoram saņemt tūlītēju maksājumu, kamēr tiek gaidīts strīda atrisinājums. Ziņojumā tiek arī prasīts sagatavot pētījumu par to, kā darbojas pašreizējās valstu sistēmas, salīdzinot vispārējo tiesību valstis, tādas kā Apvienotā Karaliste, ar citām jurisdikcijām, kā arī par to, kā varētu panākt pašreizējo vienošanos uzlabošanu. Ziņojumā ir arī uzsvērta vajadzība apsvērt tās jomas, kurās rādīt turpmākai sadarbībai ar dalībvalstīm varētu būt pozitīva ietekme, tāpat apsvērt to, kā šie priekšlikumi darbosies kopā ar pašreizējo datu aizsardzību un cilvēktiesību aktiem.

Mēs esam centušies izstrādāt šo ziņojumu saskaņā ar šiem mērķiem, un komitejā panāktie kompromisi jau ir nolīdzinājuši dažas nesaskaņas starp dalībvalstu tiesību sistēmām. Daudzi no mūsu papildinājumiem ir paredzēti, lai padarītu šo priekšlikumu pārredzamāku un kreditoriem vienkāršāk lietojamu.

Tādēļ būs absolūti nepieciešams nodrošināt, lai ierosinātā rokasgrāmata par valstu likumiem un praksi tiesību aizsardzības jomā tiktu pastāvīgi atjaunota un lai informācija tiktu sniegta viegli izmantojamā veidā, kā arī, lai tā būtu uzrakstīta saprotamā valodā. Tāpat būs izšķiroši svarīgi, lai šī iniciatīva sadarbotos ar valstu tiesām, nevis aizstātu to darbu. Šajā nolūkā būs nepieciešams, lai tiesību akti tiktu ierobežoti tikai līdz pārrobežu lietām. Paturot prātā šo nosacījumu, šī tiesību akta īstenošana varēs notikt aktīvi un efektīvi.

Kopumā ar šo ziņojumu tiks sniegta liela palīdzība mazajiem uzņēmumiem un personām, kuras veic uzņēmējdarbību, lai pārvarētu nopietnu šķērsli to panākumiem, jo viņiem trūkst lielo uzņēmumu resursu, lai izsekotu parādniekus un uzsāktu pret viņiem tiesas procesu. Cilvēki, kuri neveic maksājumus, neproporcionāli ietekmē mazos uzņēmumus. Ja uzņēmumi šī iemesla dēļ zaudē drosmi nodarboties ar tirdzniecību ārzemēs, tas reāli apdraud visu kopējā tirgus funkcionēšanu. Šajā grūtajā laikā būs svarīgi aizsargāt mazo uzņēmumu darbības, jo MVU veido lielu mūsu ekonomikas daļu.

Es vēlos pateikties Juridisko lietu komitejas sekretariātam un uzslavēt izcilo atbalstu, ko tas man sniedza šī ziņojuma sagatavošanā. Tāpat es pateicos kolēģiem no citām grupām, kuri ir snieguši ļoti konstruktīvus ierosinājumus.

Pats galvenais, es uzskatu, ir tas, lai šo tiesību aktu iesniegtu pēc iespējas ātrāk. Es aicinu Komisiju steidzami rīkoties pēc Parlamenta ieteikumiem. Liela daļa no labā darba, ko dalībvalstis veic, reaģējot uz tirgus lejupslīdi, ir jākoncentrē uz lielajiem uzņēmumiem.

  Joe Borg, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, es ļoti priecājos par šo iespēju apspriest Parlamenta bažas attiecībā uz parādu atgūšanu ārzemēs. Es vēlos arī pateikties Gill kundzei par šo ziņojumu.

Par ko ir runa? Gan Parlaments, gan arī Komisija piekrīt, ka problēmas saistībā ar pārrobežu parādu atgūšanu var būt nopietns šķērslis maksājumu uzdevumu brīvai apritei Eiropas Savienībā, kā arī tās var apgrūtināt tiesas pieejamību. Turklāt tas ir pats galvenais, lai mazie uzņēmumi spētu izdzīvot pašreizējā ekonomiskajā klimatā.

Kādiem ir jābūt Kopienas mērķiem, ņemot vērā iepriekš minēto un ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus? Eiropas Savienībai ir iespaidīgs tiesisko pasākumu kopums, lai nodrošinātu tiesas pieejamību pārrobežu lietās un veicinātu nolēmumu civillietās un komerclietās brīvu apriti Eiropas Savienībā.

Tomēr nav šaubu, par to – kā noteikts Hāgas programmā par savstarpēju atzīšanu, ko pieņēmusi Eiropadome – ka faktiski tiesas spriedumus Eiropas Savienībā būtu daudz vienkāršāk izpildīt, ja būtu iespējams iegūt precīzu informāciju par parādnieku finansiālo stāvokli.

2008. gada martā Komisija publicēja Zaļo grāmatu par parādnieku īpašumu pārredzamību, un tagad visām atbildēm, tostarp kopsavilkumam, var piekļūt, apmeklējot publisko tīmekļa vietni.

Vairums aptaujāto atzina nepieciešamību pēc pasākumiem Kopienas līmenī, lai palielinātu parādnieku īpašumu pārredzamību, taču pastāv atšķirīgi viedokļi attiecībā uz to, ko praktiski ir iespējams izdarīt.

Es esmu pateicīgs Parlamentam par šo detalizēto atbildi uz Zaļo grāmatu. Šajā ziņojumā paustā attieksme pret Zaļajā grāmatā izvirzītajām idejām ir diezgan skeptiska, uzskatot, ka galvenā problēma ir nepakļāvīgie parādnieki, kuri rīkojas negodīgi.

Tāpat ziņojumā ir paustas nopietnas bažas par datu aizsardzības un privātuma jautājumiem saistībā ar informācijas par cilvēku finansiālā stāvokļa iegūšanu. Komisija ir arī apņēmusies aizsargāt privātumu un pilsoņu personas datus.

Ziņojumā tā vietā tiek prasīts pieņemt to ārvalstu advokātu oficiālo sarakstu publiskošanu, kuri strādā citās dalībvalstīs, kā līdzekli, lai palīdzētu parādniekiem, un tiek ierosināts Kopienas pagaidu pasākums.

Es vēlos informēt Parlamentu, ka Komisija piešķirs īpašu prioritāti nolēmumu praktiskas izpildes uzlabošanai nākamajā Stokholmas programmā brīvības, drošības un tiesiskuma jomā 2010.-2014. gadam, kuru Komisija iesniegs 2009. gadā.

Tomēr Komisija vēl nav ieplānojusi nekādu īpašu likumdošanas pasākumu kā turpinājumu savai Zaļajai grāmatai.

Visbeidzot, ņemot vērā apspriešanās pirmos rezultātus, Komisija uzskata, ka šis priekšlikums, t.i., rokasgrāmatas par valstu likumiem tiesību aizsardzības jomā sagatavošana, piekļuves komerciāliem un publiskiem reģistriem palielināšana, sadarbības starp tiesībaizsardzības iestādēm uzlabošana un obligātas īpašumu deklarācijas parādniekiem izveide zināmā veidā palīdzēs īstenot mūsu mērķus.

Šajā saistībā, protams, Komisija rūpīgi apsvērs Parlamenta lēmumus par dažādajiem jautājumiem, kuri iekļauti šajā ziņojumā.

  Priekšsēdētājs . – Ar to šis jautājums tiek slēgts.

Balsojums notiks trešdien, 2009. gada 22. aprīlī.