Debašu stenogramma

Trešdiena, 2009. gada 22. aprīlis - Strasbūra

4. Kredītvērtējuma aģentūras - Prasības par ziņojumu iesniegšanu un dokumentāciju apvienošanās un sadalīšanas gadījumos - Apdrošināšana un pārapdrošināšana - Maksātspēja II (pārstrādāta redakcija) (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais punkts ir kopējas debates par:

- J.–P. Gauzčs ziņojums (A6-0191/2009) Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kredītvērtējuma aģentūrām (COM(2008)0704 – C6-0397/2008 – 2008/0217(COD)),

- R. Weber ziņojums (A6-0247/2009) Juridiskās komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 77/91/EEK, 78/855/EEK un 82/891/EEK un Direktīvu 2005/56/EK attiecībā uz prasībām par ziņojumu iesniegšanu un dokumentāciju apvienošanās un sadalīšanas gadījumos (COM(2008)0576 – C6-0330/2008 – 2008/0182(COD)), un

- P. Skinner ziņojums (A6-0413/2008) Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (pārstrādāta redakcija) (COM(2008)0119 – C6-0231/2007 – 2007/0143(COD)).

  Jean-Paul Gauzčs, referents. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Bija ļoti interesanti izstrādāt man uzticēto ziņojumu par vērtējuma aģentūrām, un mani visvairāk priecē, ka mums izdevās panākt vienošanos ar Padomi un Komisiju, lai būtu iespējams pieņemt šo ziņojumu pirmajā lasījumā.

Dažādo finanšu krīzes cēloņu analīze liecināja, ka bija steidzami jāievieš tiesību akti par kredītvērtējuma aģentūrām. Parlaments ļoti rūpīgi pārskatīja Komisijas iesniegto priekšlikumu regulai, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienības tiesību akts jau uzreiz ir nevainojams, efektīvs un pragmatisks.

Šo apņemšanos pastiprināja arī nesen pieņemtie G20 secinājumi. Komisijas, ES prezidentūras un Parlamenta panāktais kompromiss atbilst Parlamenta noteiktajām pamatnostādnēm attiecībā uz šī regulas svarīgākajiem elementiem — darbības jomu, trešo valstu kredītvērtējumiem un interešu konfliktu novēršanu.

Taču visvairāk mani priecē, ka šajā dokumentā ir izdevies izveidot pamatus Eiropas Savienības uzraudzībai, kas atbilst secinājumiem Jacques de Larosičre grupas ziņojumā. Patiesi, Parlaments ir saglabājis ideju, ka EVRK jābūt vienīgajam aģentūru reģistrācijas punktam. Mēs zinājām, ka, ņemot vērā pašreizējo situāciju tiesību aktu jomā, daudz vairāk izdarīt nebija iespējams, taču ar šo darbu esam izveidojuši pamatus turpmākai Eiropas uzraudzībai.

Nākamo mēnešu laikā Komisija ierosinās tiesību akta priekšlikumu, kas veicinās Jacques de Larosičre grupas ziņojuma pamatnostādņu īstenošanu, lai varētu izveidot efektīvu un saskaņotu Eiropas uzraudzību.

Gaidot Komisijas tiesību akta priekšlikumu un īstenojot „pārrāvumu novēršanas” pasākumu, regulu atbilstīgi EVRK koordinācijai pārraudzīs kolēģija, ko veidos dalībvalstu kompetento iestāžu pārstāvji, bet lēmumu juridisko spēku garantēs kompetentā iestāde aģentūras reģistrācijas vietā.

Šodien vēlos norādīt, ka sarunu otrajā posmā Parlaments īpaši novērtēja Čehijas prezidentūras attieksmi, kas bija ļoti konstruktīva un vērsta uz sadarbību. Tas nozīmē, ka ar inteliģentas apspriedes palīdzību mums izdevās izstrādāt vairākus noteikumus, kam vajadzētu nodrošināt vajadzīgās pārredzamības garantēšanu un novērst problēmas un nepilnības, ko izraisīja tiesību akta par kredītvērtējuma aģentūrām trūkums.

Tādējādi šis rezultāts ir maksimāli apmierinošs, un tādēļ rīt Parlamentu iepazīstinās ar vispārēju grozījumu, ar ko pārveido dokumentu, par kuru vienojās Komisija, Parlaments un Čehijas prezidentūra — proti, dalībvalstis.

Es uzskatu, ka šādi Eiropas Parlamentam, Komisijai un prezidentūrai izdosies pierādīt, ka, saskaroties ar nepieredzētu krīzi, Eiropas Savienības iestādes reaģēja ļoti attapīgi. Es ceru, ka tādā pašā veidā mēs spēsim pieņemt citus šīs finanšu paketes nosacījumus un jo īpaši Kapitāla prasību direktīvas, ko dēvē arī par „Bāzele II”, pārstrādāto redakciju.

Šajā laika periodā, kad eiropieši apšauba Eiropas efektivitāti, manuprāt, ir būtiski, lai mēs spētu pierādīt, ka Eiropa var uzveikt krīzi.

  Renate Weber, referente. – (RO) Es uzskatu, ka šobrīd atrodamies tādā situācijā, kad mums jādara viss, ko varam, lai nodrošinātu Eiropas komercsabiedrību dzīvotspēju un jo īpaši atrastu veidus, kā saglabāt veiksmīgo uzņēmumu spēju nodrošināt pēc iespējas vairāk darbavietu. Šāda iniciatīva ir vēl svarīgāka šobrīd, kad piedzīvojam krīzes periodu. Es atzinīgi vērtēju Komisijas priekšlikumu direktīvai par ziņojumu iesniegšanas vienkāršošanu apvienošanās un sadalīšanas gadījumos, jo tās mērķis ir līdz 2012. gadam par 25 % samazināt Eiropas Savienības uzņēmumu administratīvās izmaksas, un tās galvenais mērķis ir palielināt uzņēmumu konkurētspēju.

Ziņojumā, ko esam sagatavojuši un par kuru rīt balsosim ir atspoguļoti Komisijas uzskati, un to pamatā ir vairāki faktori, ko tūlīt minēšu. Pirmkārt, pienākumi iesniegt ziņojumu apvienošanās un sadalīšanas gadījumā ir jāsamazina tiktāl, lai dalībvalstīm un uzņēmumiem nodrošinātu lielāku elastību, katrā atsevišķā gadījumā izlemjot, kādi ziņojumi ir patiešām vajadzīgi. Tai pat laikā ir jāatsauc tie nosacījumi, saskaņā ar kuriem pašlaik notiek „dubulta ziņošana”, tādējādi radot nevajadzīgas izmaksas. Treškārt, noteikumi par informācijas publicēšanu un sniegšanu ir jāpielāgo jaunajiem apstākļiem, iesaistot interneta izmantošanu, lai mēs pilnībā izmantotu jaunos saziņas līdzekļus, vienlaikus arī nododot vēstījumu par vides aizsargāšanu. Mēs arī nedrīkstam aizmirst, ka pasākumi, kas paredzēti šobrīd spēkā esošajās direktīvās par informācijas sniegšanu akcionāriem, tika izstrādāti pirms 30 gadiem un tie ne reizi nav pielāgoti pašlaik pieejamajām tehnoloģiskajām iespējām. Es gribētu no sirds pateikties ēnu referentiem par mūsu ciešo sadarbību un par viņu atbalstu ziņojuma izstrādes procesa laikā. Es arī gribu pateikties Padomes un Komisijas pārstāvjiem par viņu pieejamību un sasniedzamību pēdējo mēnešu laikā.

7. aprīlī COREPER panāca vienošanos par visu ar Parlamentu apspriesto kompromisu paketi ar mērķi pirmajā lasījumā pieņemt direktīvu par apvienošanos un sadalīšanos. Mēs gribētu, lai tā notiek, un tieši tādēļ manis ieteiktie grozījumi ir iesniegti balsojumam rītdienas plenārsēdē, pieņemot kompromisu, ko mēs panācām neformālās trīspusējās sarunās. Tika atrisināti jautājumi, kas radīja ievērojamas bažas atsevišķām dalībvalstīm, piemēram, informācijas publicēšana vietējās avīzēs vai nosacījums par papīra eksemplāriem un interneta izmantošanu, un politisko grupu pārstāvji ir piekrituši šiem grozījumiem. Attiecībā uz informācijas publicēšanu vietējās avīzēs — tas joprojām būs iespējams tajās dalībvalstīs, kas uzskatīs šādu darbību par vajadzīgu. Runājot par papīra eksemplāriem, noteikumi paredz, ka tie vairs nebūs nepieciešami, ja akcionāriem būs iespēja lejupielādēt un izdrukāt dokumentus, taču dalībvalstis var uzdot komercsabiedrībām nodrošināt šos dokumentus birojos konsultāciju nolūkā.

Vēl viens būtisks kompromiss ir saistīts ar direktīvas īstenošanas datumu, kas, kā norādīts Komisijas priekšlikumā, būs 2011. gada 30. jūnijs. Dalībvalstīm arī būs iespēja izlemt, kādas būs sekas īslaicīgam piekļuves internetam pārtraukumam, ko izraisījušas tehniskas problēmas. Būtisks grozījums ir saistīts ar vienkāršotu apvienošanos un sadalīšanos — lai tās apstiprinātu, vairs nebūs jāsasauc kopsapulce. Pamatojoties tikai uz šo vienkāršoto procedūru pieņemšanu, ir aprēķināts, ka ik gadu tiks ietaupīti aptuveni EUR 154 miljoni, tādēļ ir vērts pieņemt šo direktīvu pirmajā lasījumā.

  Peter Skinner, referents. − Priekšsēdētājas kundze! Jūs mani pārsteidzāt nesagatavotu, jo es šodien neredzēju visas izmaiņas grafikā, taču esmu ļoti pateicīgs par iespēju uzrunāt Parlamentu par ļoti svarīgu jautājumu finanšu pakalpojumu jomā, tas ir, par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomu, par to, ko esam paveikuši saistībā ar ziņojumu par „Maksātspējas II” direktīvu un to, kā mums beidzot ir izdevies iesniegt šo jautājumu Parlamentam, lai varētu izveidot, manuprāt, ļoti konkrētu pamatu regulējumam visā Eiropas Savienībā.

Protams, tas ir jautājums, pie kura mēs atgriežamies. Vispirms bija „Maksātspēja I”, un es esmu pateicīgs Ettl kungam par to, ka iepriekš plaši apspriedām šo jautājumu Parlamentā un varējām izstrādāt noteiktu pamatu. Taču tagad mums ir jāveic modernizācija, un apdrošināšanas joma ir viena no daudzām finanšu pakalpojumu nozarēm, kam jāatrodas pārmaiņu priekšgalā. Ņemot vērā finanšu krīzi un visu, kas ar to saistīts, ir skaidrs, ka apdrošināšanas jomu nedrīkst atstāt vienatnē.

Ziņojumā par „Maksātspēju II” ir ierosinātie vairāki pasākumi, kas, manuprāt, ir palīdzējuši padarīt to par vienu no svarīgākajiem ziņojumiem, un šajā jomā tas būs vispasaules līderis. To vidū ir jautājums par riska pārvaldību. Manuprāt, nepietiek ar to, ka regulatori tikai atzīmē lodziņos ķeksīšus, lai noskaidrotu, vai nozarē, kura tiem jāuzrauga un jāaizsargā patērētāju interesēs, rīkojas pareizi vai nepareizi. Ir būtiski, lai regulatori noteiktā laika periodā patiešām novērotu, pārvaldītu un uzraudzītu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību ikdienas darbību.

Izmantojot šo un tikai šo procesu, mēs varēsim izveidot pienācīgu un piemērotu regulējuma veidu. Tā ir uzņēmumu ziņojumu iesniegšana — jā, uzņēmumi strādās, lai informētu regulatorus par savu darbību, taču regulatoriem būs jāiesaistās. Visās 27 dalībvalstīs — nedomājot, kuru šīs regulas daļu individuāli piemērot dalībvalstīm, kur pašlaik pastāv individuāli noteikumi, bet pilnīgi visā Eiropas Savienībā izmantojot regulējuma standarta formulu, kas, atklāti sakot, nodrošinās tik labu patērētāju aizsardzības sistēmu, kādu sagaidām.

Līdzīgi, uzņēmumiem no šīs regulas izdosies gūt apjomradītus ietaupījumus, jo tagad tiem būs jāiesniedz tikai viena veida ziņojumi katram regulatoram. Ko tie ražo, kas tiem ir sakāms, ko tie dara un kādā veidā iesniedz ziņojumu — nebūs iesaistīts tikai viens regulators, tas var attiekties uz regulatoru kolēģiju, it īpaši saistībā ar grupām, jo, tā kā apdrošināšanas sabiedrības šķērso robežas, šobrīd ir būtiski, ka regulatori apvienojas un strādā kopā, lai varētu panākt atbilstošus ziņojumu iesniegšanas līmeņus, atbilstošus skaitļu līmeņus un noteikumus par iesniedzamās informācijas veidu, lai varētu nodrošināt tirgiem vislabāko aizsardzību.

Apspriežoties ar Padomi, Parlaments redzēja dažus interesantus un reizēm, iespējams, pat apzinātus trikus ar mērķi virzīt valstu nozares vienā vai citā virzienā, tāpēc es nevaru izlikties, ka sarunu ar Padomi mēģinājumi bija viegls uzdevums, tā nebija. Parlaments Padomi stūma ilgi. Tas aizstūma to tālāk nekā Padome, manuprāt, varēja un gribēja doties pēdējo divu prezidentūru laikā, tādēļ esmu ļoti lepns un priecīgs, ka, lai panāktu Padomes rīcību, strādāju ar to komandu, kas man bija.

Diemžēl mums nebūs tāda grupu atbalsta, kādu sākumā uzskatījām par vajadzīgu, taču, tā kā varam šajā direktīvā iekļaut pārskatīšanas klauzulu, mēs varēsim atgriezties pie grupu atbalsta, un es ceru — un vēlos, lai komisārs man pasaka, ka arī viņš gaidīs šādu rīcību —, ka, tad, kad būs pagājuši trīs gadi pēc šīs direktīvas ieviešanas, vienā vai citā veidā būs iespējams atkal ieviest grupu atbalstu, jo īpaši, lai atbalstītu šīs konkrētās pieejas ekonomisko pusi.

Mēs vēlamies uz risku un principiem balstītu regulējumu, taču mēs vēlamies arī tādu regulējumu, kas atbalstīs nozares kapacitāti un veicinās vislabākos regulatoru instinktus Eiropas Savienībā un ārvalstīs. Ar šo piezīmi tūlīt arī beigšu. Mums arī jāizaicina regulatori citur pasaulē un jāatzīst tikai starpvalstu režīmi. Es ceru, ka komisārs man piekritīs.

  Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze! Šodienas debates notiek laikā, kad saskaramies ar lielākajiem mūsdienās piedzīvotajiem izaicinājumiem Eiropas Savienības ekonomikai. Ir steidzami jārīkojas — stingri, mērķtiecīgi un visaptveroši, lai atjaunotu uzticību, izaugsmi un darbavietas, lai sakārtotu finanšu sistēmu, atjaunotu nākotnes stabilitāti, veicinātu tirdzniecību un ieguldījumus, kā arī labāk aizsargātu mūsu pilsoņus, īsumā — lai nodrošinātu efektīvu un stabilu finanšu sistēmu.

Pamatojoties uz Komisijas paziņojumu marta sākumā, pavasara Eiropadome ieskicēja stingru ES rīcības plānu nākotnei — stratēģiju, ar kuras palīdzību risināt regulējuma trūkumus finanšu jomā, atjaunot stimulus un veikt reformas uzraudzības jomā, lai tā atbilstu vienotā ES finanšu tirgus prasībām. Pāris nedēļu laikā Komisija izklāstīs savus uzskatus par virzību uz mūsdienīgas uzraudzības struktūras izveidi Eiropā. Jūnijā tos apspriedīs valstu vai valdību vadītāji. Komisija ir gatava rudenī ierosināt konkrētus pasākumus.

Neapšaubāmi, globālām problēmām ir vajadzīgi arī globāli risinājumi. ES iniciatīva vienoties par saskaņotu un globālu reakciju uz finanšu krīzi ir bijusi ļoti veiksmīga. Sanāksmē, kas notika Londonā, G20 vadītāji pauda lielu apņemšanos saskaņotā veidā pievērsties finanšu sistēmas vājajām vietām, kopīgi veidot jaunu finanšu arhitektūru, vienlaikus atbalstot atvērtu, globālu ekonomiku.

Situācija ES finanšu jomā ir nopietna. Taču daudz kas jau ir izdarīts, un es ar prieku piebilstu, ka Komisija, Eiropas Parlaments un Padome ātri reaģēja un cieši sadarbojās krīzes risināšanā. Mēs grasāmies sekmīgi noslēgt trīs galveno pasākumu pieņemšanu — pirmais ir regula par kredītvērtējuma aģentūru darbību, otrais ir „Maksātspējas II” pārstrādātā redakcija, bet trešais ir Trešās un Sestās Uzņēmējdarbības tiesību direktīvas par iekšzemes apvienošanos un sadalīšanu pārskatīšana.

Pirmkārt, vienošanās, kas panākta attiecībā uz regulu par kredītvērtējuma aģentūrām, palīdzēs risināt vienu no problēmām, kas veicināja šo krīzi, un tādējādi radīs iespēju atjaunot uzticību tirgum. Priekšlikumā, ko Komisija pieņēma pagājušajā novembrī, ir noteikti vairāki konkrēti uzdevumi, lai uzlabotu kredītvērtējuma aģentūru integritāti, pārredzamību un labu pārvaldību. Sākotnējā priekšlikuma būtība ir saglabāta šajā regulā, kas jo īpaši nostiprinās kredītvērtējuma aģentūru analītisko neatkarību, vērtējuma procesa integritāti un vērtēšanas procesā iepriekš radīto interešu konfliktu pienācīgu risināšanu. Turklāt tiks ieviests visaptverošs uzraudzības režīms. Eiropas Savienības regulatori uzraudzīs kredītvērtējuma aģentūru rīcību un nepieciešamības gadījumā veiks īstenošanas darbības.

Attiecībā uz uzraudzības jautājumu es esmu daiļrunīgi izteicies par nepieciešamību pastiprināt sadarbību uzraudzības jomā. Tāpēc man nav grūti piekrist, ka šajā būtiskajā jautājumā ir vajadzīga virzība uz priekšu. Tādēļ, lai nodrošinātu saskaņotību un konsekvenci visos būtiskajos finanšu nozares noteikumos, Komisija, pamatojoties uz Jacques de Larosičre ziņojumā sniegtajiem ieteikumiem, piekrīt pārbaudīt vajadzību nostiprināt šīs regulas noteikumus attiecībā uz uzraudzības struktūru.

Vispasaules situāciju jautājumā par trešās valstīs izsniegtiem kredītvērtējumiem mainīja G20 augstākā līmeņa sanāksmes rezultāts. Visas G20 dalībvalstis ir piekritušas kredītvērtējuma aģentūru reglamentēšanai, ieviešot obligātu reģistrācijas un pārraudzīšanas režīmu. Tādēļ es piekrītu risinājumiem, par kuriem panākta vienošanās Padomes un Parlamenta sarunās par trešās valstīs izsniegtu kredītvērtējumu izmantošanu.

Es ar prieku atzīmēju, ka ir saglabāti Komisijas priekšlikumā noteiktie pretenciozie mērķi. Komisija ir ļoti gandarīta par koplēmuma procesa iznākumu.

Tagad ļaujiet man pievērsties direktīvai „Maksātspēja II”. Es vēlos pateikties referentam Skinner kungam un Parlamentam par darbu un vēlmi panākt kompromisu, lai par šo svarīgo jautājumu vienotos vienā lasījumā. Šādu rezultātu ļoti atzinīgi vērtēs ES apdrošināšanas nozares pārstāvji, uzraudzītāji un visas ieinteresētās personas.

Taču man arī jāatzīst, ka esmu vīlies dažos kompromisa aspektos. Grupu atbalsta režīma — ko uzskatu par vienu no novatoriskākajiem Komisijas priekšlikuma aspektiem — likvidēšana nozīmē, ka mēs nevarēsim modernizēt — tik daudz kā gribējām — uzraudzības pasākumus, kas paredzēti pārrobežu teritorijā strādājošiem apdrošinātājiem un pārapdrošinātājiem.

Mani arī joprojām satrauc, ka atsevišķi grozījumi attiecībā uz pašu kapitāla risku var izraisīt nepārdomāta režīma ieviešanu attiecībā uz ieguldījumiem uz risku balstītā kapitālā. Tas īpaši attiecas uz grozījumiem, ar kuriem kā iespēju dalībvalstīm ievieš tā dēvēto uz ilgumu balstīto pieeju. Komisija pievērsīs lielu uzmanību, lai nodrošinātu, ka šajā jomā tiek ierosināti piesardzīgi un saprātīgi pasākumi.

Tomēr Komisija atbalstīs Parlamenta un Padomes vienošanos, ja to apstiprinās jūsu balsojums. Pašreizējam maksātspējas režīmam ir vairāk nekā 30 gadu. „Maksātspēja II” ieviesīs uz ekonomisko risku balstītu režīmu, kas padziļinās ES apdrošināšanas tirgus integrāciju, uzlabos polišu īpašnieku aizsardzību un palielinās ES apdrošinātāju konkurētspēju.

Kā savā ziņojumā par pieredzi, kas jāgūst no finanšu krīzes, nesen apstiprināja EAFPUK, mums vairāk nekā agrāk ir vajadzīga „Maksātspēja II”, kas būtu pirmā reakcija uz pašreizējo finanšu krīzi. Mums ir vajadzīga regula, kas pieprasa uzņēmumiem pienācīgi pārvaldīt savu risku, kas palielina pārredzamību un kas nodrošina uzraudzības iestāžu sadarbību un efektīvāku to darbību saskaņošanu. Ar „Maksātspēju II” apdrošināšanas nozarē tiks ieviests režīms, kas var kalpot kā modelis līdzīgām reformām starptautiskā vidē.

Pārskatīšanas klauzulas ieviešana, īpaši pieminot grupu atbalsta režīmu, veicinās Komisijas atgriešanos pie šī jautājuma. Es paredzu, ka progress dažādās jomās saistībā ar Jacques de Larosičre ziņojumā izteiktajiem ieteikumiem, būs radījis labvēlīgāku vidi reformām, kuras ir saistītas ar vietējo un ārvalstu uzraudzītāju pārrobežu sadarbību.

Tagad pievēršos Weber kundzes ziņojumam. Paldies jums par efektīvo referentes darbu, Weber kundze! Ir izdevies panākt kompromisu saistībā ar prasībām attiecībā uz vienkāršotu ziņojumu iesniegšanu un dokumentāciju akciju sabiedrību apvienošanās un sadalīšanas gadījumos, kas būs ļoti nozīmīga daļa no Komisijas sākotnējā priekšlikumā paredzētajiem ietaupījumiem — EUR 172 miljoni gadā.

Aprēķini un pētījumi, kas veikti saistībā ar administratīvā sloga samazināšanu, liecina, ka uzņēmējdarbības tiesību akti ir viena no noslogotākajām ES acquis jomām. Vairāku iemeslu dēļ administratīvais slogs mazos un vidējos uzņēmumus skar smagāk nekā lielos uzņēmumus. 2007. gadā izstrādātā ekspertu ziņojumā aprēķināts, ka, lai izpildītu tiesību aktos noteiktos informācijas sniegšanas pienākumus, maza lieluma uzņēmumi iztērē desmitreiz vairāk nekā jāiztērē lieliem uzņēmumiem. Es atkārtoju — desmit reizes. Tai pat laikā maza lieluma uzņēmumi ir Eiropas Savienības ekonomikas pamats, un šobrīd tie piedzīvo ļoti grūtus ekonomiskos apstākļus.

Šajā sarežģītajā un problemātiskajā ekonomiskajā situācijā mēs nevaram atļauties šādus škēršļus. To vietā ir jāpastiprina mūsu centieni atvieglot mūsu uzņēmumiem noteikto slogu. 2007. gada 12. decembra rezolūcijā Eiropas parlaments atzinīgi novērtēja Komisijas apņemšanos līdz 2012. gadam panākt uzņēmumu administratīvā sloga samazināšanu par 25 % gan ES, gan dalībvalstu līmenī un uzsvēra, ka tādā gadījumā tas izskatītu tiesību aktu priekšlikumus. Šodien — tikai septiņus mēnešus pēc tam, kad Komisija izvirzīja priekšlikumu — esmu ļoti gandarīts par šo kompromisu, kaut arī Komisija sākotnējā priekšlikumā bija aizgājusi vēl tālāk. Es ceru, ka Parlaments īstenos šo kompromisu, kas uzņēmumiem, jo īpaši maza un vidēja lieluma uzņēmumiem, strauji nodrošinās ievērojamus uzlabojumus. Turklāt mums nevajadzētu apstāties šajā vietā. Birokrātijas vienkāršošana un samazināšana joprojām būs Komisijas darba kārtības augšgalā.

  Gay Mitchell, Ekonomikas un monetārās komitejas atzinuma sagatavotājs. − Priekšsēdētājas kundze, es nevēlos ar šo vērsties pret kādu konkrētu personu. Es domāju, ka gan „Maksātspēja II”, gan regula, gan kredītvērtējuma aģentūras ir ļoti būtiskas un svarīgas, taču mums ir han jāuzceļ ugunsdzēsēju depo, gan jānodzēš uguns. Es domāju, ka mēs esam pārāk iedziļinājušies detaļās, sakot —  jā, kaut kad nākotnē mēs uzcelsim ugunsdzēsēju depo.

Es neticu, ka mēs kustētos tādā gliemeža ātrumā kā šobrīd, ja Eiropadomes priekšsēdētājs joprojām būtu prezidents Sarkozy. Čehijas prezidentūra rada lielu vilšanos, un īpaši liela vilšanās ir Čehijas Republikas prezidents.

Es teiktu, ka, ja Čehijas prezidentūra vai tās pēcteces nespēj padarīt savu darbu, tas liecina, ka mums patiešām ir vajadzīgs Lisabonas līgums — mums vajag, lai kāds pastāvīgi vadītu Eiropas Savienību.

Cilvēki meklē cerību, viņi meklē kādu informāciju par atgūšanos. Vai kāds šajā Parlamentā patiešām tic, ka mēs strādātu šādā gliemeža ātrumā, ja Komisijas priekšsēdētājs būtu Jacques Delors? Ir pienācis laiks rīcībai un vadībai, bet mēs šo rīcību un vadību nesaņemam, un tas ir jautājums, par kuru šorīt šeit ir jārunā.

Eiropas Investīciju banka varēja izdarīt daudz vairāk. Eiropas Savienība un tās iestādes kopā ar tādām valstīm kā Ķīna varēja izdarīt daudz vairāk. Šis nav 1937. gads. Mums nebija tādu iestāžu vai spēju risināt problēmas kā tagad. Tagad mums šādas iestādes ir gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās — neliels skaits iestāžu, kas var sadarboties. Tas, kā mums pietrūkst, ir vadība. Atgriezīsimies pie prezidenta Sarkozy vai kāda Sarkozy kungam līdzīga cilvēka un panāksim pareizu Komisijas vadību, lai dotu cilvēkiem cerību, un sāksim runāt par šo atkopšanos. Es to neredzu no Eiropadomes puses, un ir pienācis laiks to darīt.

  Sharon Bowles, Juridiskās komitejas atzinuma referente. − Priekšsēdētājas kundze! Es atzinīgi vērtēju vienošanos par „Maksātspēja II”, un man tāpat kā citiem ir žēl, ka grupu atbalsts ir atlikts pārskatīšanai nākotnē un ka Padome pastāvīgi nespēj kopā ar mums atrast veidus, kā padarīt to darbspējīgu, ņemot vērā atsevišķas ļoti pamatotas bažas. Gan Juridiskajā komitejā, gan Ekonomikas un monetārajā komitejā es vēroju, kas notiek ar kapitāla apriti grupu stresa laikā, piemēram, kad uzņēmums kļūst gandrīz maksātnespējīgs, un situācija nebūt nav tik vienkārša kā ilustrējuši Komisijas priekšlikuma izstrādātāji vai apdrošināšanas nozares pārstāvji.

Tomēr pastāv instrumenti, ar ko varētu sasniegt mērķi, un mēs ieteicām 2. līmeņa pasāumus, taču tagad mums atliek meklēt turpmākus veidus, kā maksimāli palielināt drošu, ekonomisku kapitāla izmantošanu grupā. Es ceru, ka dalībvalstis stāsies pretī izaicinājumam, kad būs jāsāk meklēt labākus risinājumus sabiedrību likvidācijai.

Pievēršoties atsevišķiem paketes elementiem — izmaiņas 27. pantā norādīja, ka uzraudzības iestādēm ir vajadzīga attiecīgā pieredze un spējas. Es izstrādāju sākotnējo grozījumu, daļēji domājot par ziņojumu par apdrošināšanas sabiedrību Equitable Life, taču finanšu krīzes kontekstā tam ir plašāka rezonanse, un esmu panākusi līdzīgu grozījumu iekļaušanu priekšlikumos par kapitāla prasībām un kredītvērtējumu.

Ir jābūt pilnīgi skaidram, ka uz risku balstīta pieeja nav visvieglākā alternatīva. Pareizai modeļu un to pamatā esošo pieņēmumu izpratnei vajadzētu uzraudzībai, kas ir intensīvāka par ķeksīšu ievilkšanu lodziņos. Stresa testiem ir jāizaicina ērtās pieņēmumu teritorijas, un vajadzētu turpināt aktīvi pārskatīt korelācijas faktorus.

Grupu uzraudzība tagad ir padarīta par ietverošu procesu, nevis procesu, kurā grupas uzraudzītājs kā uzvarētājs saņem visu laupījumu, lai gan beigās ir jāpastāv kopējai atbildībai. Ir palielināta EAFPUK loma, un ir vērts uzsvērt, ka tieši diskusija par „Maksātspēja II” virzīja uz „vairākuma domāšanu” par 3. līmeņa komiteju lomu palielināšanu. Būtiski, ka ir arī precizēts, ka nevajadzētu pastāvēt konfliktam saistībā ar valsts uzraudzības iestāžu pilnvarām un to lomu EAFPUK.

Kad pirms diezgan ilga laika šos grozījumus izstrādāja, tie bija nedaudz priekšlaicīgi, taču, attīstoties finanšu krīzei, tie ir pierādījuši savu vērtību. Kā sacīja referents — Parlamenta komanda „Maksātspējas II” jomā ir padarījusi labu darbu, tāpat kā Čehijas prezidentūra.

  Karsten Friedrich Hoppenstedt, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kugi! Referents jau norādīja gan kritiku pelnījušos, gan pozitīvi vērtējamos aspektus „Maksātspējas II” rezultātā. Domāju, ka varam teikt — tas ir ievērojams progress ceļā uz Eiropas apdrošināšanas nozares darbspējības nodrošināšanu nākotnē, pat krīzes laikos. Es arī uzskatu — kā jau tika teikts —, ka mēs esam skaidri norādījuši uz aspektiem, kas pelnījuši kritiku, proti, uz grupu atbalstu. Protams, apvienotajā grupu atbalsta un uzraudzības jomā ir jāiegulda vairāk darba. Tomēr krīzes laikā, kad kapitāla plūsmas nav tādas kā sagaidāms normālos apstākļos, ir dabiski, ka šajā jomā ir jāiespēj risināt problēmas un jāsniedz atbalsts valstīm, kas saskaras ar grūtībām.

Tā kā Eiropas Savienībā ir 500 miljoni patērētāju, un visi šie patērētāji ir arī apdrošinātas personas ar „pašu kapitāla risku”, mēs esam apsprieduši vēl vienu būtisku jautājumu. Nepārprotami viedokļi par šo tematu ir arī nozares, ekonomikas un dalībvalstu pārstāvjiem. Saistībā ar to mums nācās piekrist kompromisam, pie kura saskaņā ar pārskatīšanas klauzulas sistēmu, iespējams, varēs atgriezties vēlāk. Būtiski ir tas, ka varam teikt — Eiropas Savienība šajā jomā ir devusi signālu, Eiropa darbojas, tā spēj rīkoties. Es ticu, ka šajos apstākļos šo signālu ir atpazinušas Amerikas Savienotās Valstis, Ķīna un citas valstis, kas strādā pie šiem svarīgajiem jautājumiem un sagatavo labākas sistēmas darbam nākotnē. Tā ir viena no būtiskajām atklāsmēm.

Es arī gribētu skaidri uzsvērt to, ko tūlīt atkārtošu attiecībā uz pagātni. Ir bijušas iesaistītas četras prezidentūras, ieskaitot pašreizējo. Sarunas ir bijušas ļoti dažādas, protams, tās arī ietekmējis attiecīgās dalībvalsts izdarītais spiediens, taču mēs esam panākuši rezultātu. Tas ir viens aspekts.

Otrs aspekts — mēs esam strādājuši kopā ar Eiropas apdrošināšanas nozares pārstāvjiem, un šajā jautājumā ļoti būtiska nozīme ir pētījumiem par ietekmi uz atsevišķām nozarēm. Kādēļ tā? Tādēļ, ka, lai atrastu ceļu uz šo risinājumu, ņemot vērā ļoti sarežģīto sistēmu un tematu, bija jāiesaista apdrošināšanas nozares pārstāvji. Ja iedomājamies, ka pēdējā pētījumā par ietekmi piedalījās 1 400 uzņēmumi — gan lieli, gan mazi, jo mērķis ir patērētāju interesēs iesaistīt visus tirgus dalībniekus, nevis veikt tirgus attīrīšanu —, tad tas bija liels panākums. Kopā ar „Maksātspēja II” pārrunu grupu mēs neļāvām sevi iebiedēt nevienam spiediena izdarītājam, tā vietā mēs, nenovirzoties no ceļa, strādājām pie patērētāju, apdrošināšanas nozares interešu un, protams, pats galvenais, mūsu deputātu pienākumu ievērošanas.

  Gianni Pittella, PSE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es domāju, ka ikvienam ir skaidrs, ka ir beidzies attīstības cikls — cikls, kas pēdējo gadu laikā cēla gaismā nelīdzsvarotību un pretrunas, ko rada noteikts globalizācijas izpratnes veids — pārmērīgi liberāla globalizācija, kas pārāk bieži ir guvusi labumu no iestāžu vājuma un uztvērusi politiku par šķērsli, kā arī apgrūtinājumu, no kura atbrīvoties.

Tagad, kad piedzīvojam nopietnu ekonomikas krīzi, tieši politikai ir jāatjauno pilsoņu uzticība. Lai to panāktu, politikai jāuzņemas vadība, norādot uz turpmākajām prognozēm un gaidāmajiem šķēršļiem, kas jāpārvar. Mums jānovērš pretrunas starp straujo pasaules tirgus izaugsmi un to iestāžu vājumu, kuras var līdzsvarot un kontrolēt finanšu ekonomikas pārmērīgo varu.

Regula par kredītvērtējuma aģentūrām ir būtisks solis šajā jomā. Esmu strādājis pie šīs lietas kā Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupas ēnu referents, pilnībā sadarbojoties ar ziņojuma autoru Jean­Paul Gauzčs, kuru es sirsnīgi apsveicu.

Regulas svarīgākie punkti ir rezultāts Parlamenta apņēmībai sarežģītajās sarunās ar Padomi. Es runāju par tādiem pamatīgiem sasniegumiem kā prasība aģentūrām reģistrēties Eiropas teritorijā, prognožu izstrāde un civiltiesiskā atbildība, dubulta drošības sistēma trešo valstu izsniegtu vērtējumu apstiprināšanai un, pats galvenais, iespēja, ka šī regula stāsies spēkā ātri, nevis pēc diviem gadiem, kā sākumā pieprasīja valstu valdības.

Tomēr regulai ir arī spēcīga simboliska vērtība. Mēs faktiski reglamentējam nozari, kura, tāpat kā citas — es domāju, piemēram, spekulatīvos fondus —, ir guvusi labumu no pilnīga vakuuma tiesību aktu jomā. Šādas pašregulācijas rezultāts visiem ir skaidri redzams, un tas ir šausmīgs. Tagad ir pienācis laiks saņemt drosmi un veidot jaunu finanšu tirgu struktūru. Mums jāapzinās, ka šajā nozarē, pat vairāk nekā citās, komisāra kungs, nepietiek, ka valstu valdības darbojas vienatnē!

Tādēļ, neskatoties uz lielisko panākto rezultātu, es jūtu lielu nožēlu, jo ir palaista garām iespēja; dalībvalstu opzozīcijas dēļ — par kuru nopietna atbildība jāuzņemas Padomei — nebija vēlmes iekļaut dokumentā nosacījumu par vienotu Eiropas Savienības uzraudzības iestādi vērtējumu jomā. Parlamentam par to tika izteikts oficiāls pieprasījums, taču līdz šim politisko ambīciju trūkums un politiskā realitāte nav ļāvusi gūt tā atbalstu. Šajā jomā Parlaments turpina demonstrēt spēju veiksmīgi ielūkoties nākotnē, un es ceru, ka valstu valdības darīs to pašu.

  Wolf Klinz, ALDE grupas vārdā. – (DE) Priekssēdētājas kundze! Neveiksmīgā kredītvērtējuma aģentūru darbība pirms krīzes padarīja šo aģentūru regulēšanu neizbēgamu. Atkārtojot, pašreizējās regulas par kredītvērtējuma aģentūru reģistrēšanu mērķis ir panākt pārredzamību, augstas kvalitātes garantiju, lielāku konkurenci un interešu konfliktu novēršanu, tādējādi nodrošinot ieguldītājiem labāku aizsardzību. Panākt vienošanos nebija viegls uzdevums. Komisijas, Parlamenta un Padomes nostājas sākotnēji bija ļoti atšķirīgas, taču kopumā šie mērķi tagad ir lielākoties sasniegti. Pozitīvi vērtējams, ka būs tikai viena kredītvērtēšanas kategorija. Regulatīvos un citos nolūkos pagātnē paliks pirmā un otrā kategorija. Ir novērsti interešu konflikti — papildus kredītvērtēšanas darbībām nebūs konsultēšanas pakalpojumu. Kredītvērtējuma aģentūrām no valstīm, kas neietilpst Eiropas Savienībā, būs iespēja pietuvoties Eiropas tirgum un tajā darboties, izmantojot līdzvērtības noteikumus — kas ir būtiski nelielām aģentūrām — vai apstiprināšanas sistēmu — ko var izmantot lielas aģentūras.

Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejai (EVRK) būs būtiska loma kredītvērtējuma aģentūru reģistrēšanā un uzraudzībā. Saistībā ar visu šo es arī atzīmēšu vairākus trūkumus pašreizējā dokumentā un regulā. Es baidos, ka realitātē visi noteikumi un prasības kavēs iespējas iekļūt Eiropas Savienības tirgū. Iespējams, šīs prasības ir pārāk ierobežojošas, un to rezultāts varētu būt Eiropas Savienības tirgus nošķiršana, tādējādi, „ielaižot pa sētas durvīm” protekcionismu, kas nebūtu labi. Es ceru, ka manas bažas izrādīsies nepamatotas.

Mūsu noteikumi par iekšējo pārvaldību ir ļoti plaši, patiesībā, pārāk plaši. Tie ir gandrīz iznīcinoši. Tos nevar salīdzināt ar noteikumiem nevienā citā ES regulā. Mēs būtu padarījuši savu darbu labāk, ja skaidri definētu principus un atstātu atbildību par šo principu īstenošanu un izstrādi uz pašu uzņēmumu pleciem.

Visbeidzot, manuprāt, mēs neesam panākuši progresu oligopolu likvidēšanā. Mums būs jāiztur daudzi konkurences trūkuma gadi.

  Cristiana Muscardini, UEN grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kugni! Ekonomikas krīze ne tuvu nav beigusies, lai gan dalība eiro zonā ir devusi Eiropai zināmu stabilitāti. Starptautiskais Valūtas fonds krīzes izmaksas novērtējis USD 4 000 miljardu apmērā, divas trešdaļas no šīs summas var attiecināt uz bankām.

Ir jāsasniedz daudz mērķu — jāatjauno uzticība, jāveicina izaugsme un jānodrošina nodarbinātības aizsardzība. To var panākt tikai tāda ekonomikas politika, kas spēj sakārtot finanšu sistēmu, taču Eiropas Savienībai vēl nemaz nav ekonomikas politikas! Neskatoties uz G20 sanāksmē Londonā izteiktajiem priekšlikumiem dot jaunu impulsu kredītsistēmai, joprojām — kā esam teikuši gadiem — pastāv nopietns skaidru noteikumu trūkums finanšu tirgus, tā dalībnieku, piedāvāto produktu un to atvasinājumu pārvaldībai.

Tirgi ir jāregulē un jāuzrauga, vissvarīgāk, lai tas notiek finanšu nozarē, kura netika kontrolēta un pavēra ceļu nepieredzētas parādu nastas pieaugumam. Ko iesākt ar šo milzīgo parādu, kas uzkrājies, piešķirot kredītus bez garantijām? Vai to vajadzētu norakstīt? Vai to vajadzētu iekļaut banku ieviestajā tīrīšanas mehānismā? Vai vajadzētu aizliegt turpmākus darījumus saistībā ar atvasinātiem ārpusbiržas instrumentiem un likt bankām reizi par visām reizēm pārtraukt to atvasināto instrumentu līgumus?

Mums vajag noteiktu reakciju, jaunas kredītlīnijas maza un vidēja lieluma uzņēmumiem un noguldītājiem, lai novērstu nekontrolētu pārvietošanu un pielāgotu OMC noteikumus reālajai situācijai. Mēs neko neatrisināsim, ja nerunāsim par pasaules tirdzniecības noteikumiem, proti, atrodoties šīs sistēmiskās krīzes priekšā, mums ir jāpārveido sistēma, jāatjauno politikai stūrmaņa loma, ko tā pārāk bieži nepilda, jāpievērš uzmanība faktiskajai ekonomikai un jāatsakās no opija virtuālo finanšu izskatā!

  Alain Lipietz, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Vispirms vēlos paziņot, ka pilnīgi piekrītu tam, ko savā runā teica Mitchell kungs. Mēs atpaliekam no grafika; mums nav ātruma. Tomēr vēlos viņam norādīt, ka attiecībā uz Francijas prezidentu ir būtiski nepieļaut to pašu kļūdu, ko Francija reizēm pieļauj attiecībā uz Brown kungu. Runas par darbību negarantē, ka darbība būs efektīva.

Runājot par krīzi, mums ir skaidrs, ka krīzes sākums nebija finanses. Tās pamats ir sociālā un vides sfēra. Vēl tikai jāpiebilst, ka tas savienojas ar finanšu ciklu, ar to vēlos teikt, ka mēs uzņemamies riskus tad, kad cikls norit labi, taču, kad cikls vairs nenorit veiksmīgi, mēs sev sakām, ka, iespējams, būtu prātīgi procesus nedaudz regulēt.

Mēs atrodamies posmā, kad ir vajadzīgs regulējums, turklāt stingrs regulējums. Ir vajadzīgs vienotā tirgus regulējums, proti, mums vajadzīgs centralizētāks regulējums Eiropas Savienības mērogā. Tas bija mūsu virzītājspēks, izvēloties, kā balsot. Mēs pilnībā atbalstām Gauzčs kunga ziņojumu un tā panākto progresu. Vairākus gadus esam aicinājuši ieviest centralizētāku Eiropas mēroga regulējumu un uzraudzību, un pirmais posms, kas panākts ar EVRK, mūsuprāt, ir pilnīgi pieņemams.

Tomēr mums ir žēl, ka, neskatoties uz Skinner kunga centieniem — un šajā aspektā mūsu kritika ir tieši tāda pati kā Mitchell kunga izteiktā —, valdības nav sapratušas. Mēs nepiekrītam ierosinātajam kompromisam, kurā noraidīta grupu atbalsta sistēmu. Es uzskatu, ka šāda metode izraisīs turpmākas nelaimes.

Tādēļ mēs balsosim pret Skinner kunga ziņojumu — nevis pret paša Skinner kunga darbu, bet pret valdību uzspiesto kompromisu.

  Sahra Wagenknecht, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Tāpat kā sabiedriskā drošība, tiesiskums vai vides aizsardzība finanšu tirgu stabilitāte ir publisks līdzeklis, un tādēļ tas jāpakļauj sabiedriskai uzraudzībai. Galu galā, mēs to jau esam redzējuši — ikviens, kurš atstāj finanšu tirgu regulēšanu privātajā sektorā strādājošo lielo banku, apdrošināšanas sabiedrību, riska ieguldījumu fondu un kredītvērtējuma aģentūru ziņā, riskē piedzīvot spekulāciju ar milzīgām summām mēģinājumos gūt maksimālu peļņu un visbeidzot to, ka sabiedrībai ir jāsedz rēķins par zaudējumiem.

Krīze ir pārāk skaidri parādījusi, ka brīvprātīga pašregulācija nav bijusi veiksmīga, tomēr Komisija nav apšaubījusi savu apņēmību šajā jomā. Tā vietā, lai aizliegtu riskantus finanšu produktus un ieviestu finanšu nozarē skaidrus noteikumus, tā grasās turpināt ļaut privātajiem tirgus dalībniekiem pašiem izlemt, kādus riskus uzņemties un kā tos novērtēt. Mēs uzskatām, ka tas ir bezatbildīgi.

Nu ir kļuvis skaidrs, ka peļņas nolūkā kredītvērtējuma aģentūras sistemātiski novērtēja par zemu strukturētu finanšu produktu radītos riskus un tādējādi patiesi aizsāka neatmaksājamu aizņēmumu tirdzniecību. Tādēļ pareiza darba gaita būtu pilnīgi pārtraukt riska pārvaldības uzticēšanu privātiem un uz peļņu orientētiem tirgus dalībniekiem un izveidot publisku Eiropas kredītvērtējuma aģentūru, kas sniegtu neatkarīgu viedokli par dažādo vērtspapīru kvalitāti. Komisijai gan šāds risinājums vēl jāapsver.

Gauzčs kunga ziņojumā pareizi pieprasīts, ka valsts parāda vērtējums jāuztver par sabiedrībai nozīmīgu, un tādēļ tas jāveic valsts iestādēm. Tomēr kādēļ šo principu attiecināt tikai uz valsts parādu?

Arī plānotās „Maksātspējas II” direktīvas gadījumā Komisija un referents atbalsta neveiksmīgo pašregulācijas konceptu. Piemēram, apdrošināšanas grupām, aprēķinot kapitāla un maksātspējas prasības, tiks atļauts izmantot iekšējus riska novērtējuma modeļus. Laiks rādīs, vai dalībvalstu uzraudzības iestādēm būs pietiekami liela veiktspēja, lai izprastu šos modeļus. Pesonīgi es par to šaubos.

Turklāt gan minimālā kapitāla prasība, gan maksātspējas kapitāla prasība ir pārāk zema, un tā ir pamatīgi jāpalielina. Tā kā tas atsevišķām bankām vai adrošināšanas sabiedrībām varētu radīt problēmas, mēs atbalstām, ka kapitāla pieaugums izpaužas kā valdības fondi, kas ietver attiecīgu ietekmi uz sabiedrības politiku. Šāda daļēja nacionalizācija būtu drosmīgs solis uz priekšu, lai pārorientētu finanšu nozari atbilstoši sabiedrības interesēm.

Ilgākā laika posmā visu finanšu nozari jebkurā gadījumā vajadzētu pārvietot uz valsts sektoru, jo tikai nacionalizācija var nodrošināt, ka šī nozare pilda savu pienākumu pret sabiedrību, nevis izputina sevi, meklējot vēl lielāku peļņu vispasaules finanšu tirgos. Ir pienācis pēdējais laiks izdarīt secinājumus saistībā ar izraisīto katastrofu.

  Godfrey Bloom, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Esmu pavadījis 40 gadus, sniedzot finanšu pakalpojumus, tāpēc domāju, ka, iespējams, nedaudz zinu, par ko runāju.

Ļaujiet man nedaudz pastāstīt par Apvienotās Karalistes Finanšu pakalpojumu regulēšanas iestādi (FSA), kas mūs aizvedīs pie mērķa — pastāstīs, kā tiek pieļautas kļūdas. Apvienotās Karalistes iestādei FSA ir kodekss, kurā ir pusmiljons vārdu. Neviens to nesaprot, un vismazāk to saprot FSA darbinieki. FSA interpretē savu kodeksu slepus un patur sevis noteiktos sodus, lai palielinātu savas algas un pensijas, un apelācijas tiesas nav. Esmu par šo jautājumu rakstījis komisāram McCreevy, un tas atklāj visus Cilvēktiesību akta 6. un 7. panta vājos punktus. Apelācijas tiesas nav. Nav neviena tiesiskā līdzekļa, ko izmantot, ja viņi rīkosies nepareizi. Sabiedrībai ir radīts iespaids, ka, ja uz noteikuma ir FSA zīmogs, visam noteikti ir jāizdodas. Nepastāv koncepts caveat emptor.

Tagad, kā izskatās, to iekļaus sava veida ES pārraudzīšanas iestādē, ko neapšaubāmi veidos vienaldzīgi birokrāti, skandināvu mājsaimnieces, bulgāru mafija un rumāņu sprunguļu metēji. Atklāti sakot, es domāju, ka jūs patiešām piestāvēsiet viens otram.

  Bruno Gollnisch (NI). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Gauzčs kunga ziņojumā par kredītvērtējuma aģentūrām, Weber kundzes ziņojumā par prasībām par ziņojumu iesniegšanu un dokumentāciju apvienošanās un sadalīšanas gadījumos un Skinner kunga ziņojumā par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā ir iekļauti nenoliedzami noderīgi nosacījumi, taču tos nevar raksturot kā pasākumus finanšu krīzes risināšanai. Krīzei, ko piedzīvojam, neapšaubāmi ir cits apmērs, un to nevar atrisināt tikai ar šādiem tehniskiem un vienreizējiem pasākumiem.

Kā jārīkojas, lai atrisinātu šausmīgo krīzi, ko piedzīvojam? Pirmkārt, ir jālauž dogmas, uz kurām jūs — proti, tie, kas tic ieguvumiem no starptautiskās darba dalīšanas, personu brīvas pārvietošanās un preču un kapitāla aprites — līdz šim esat balstījuši savu darbu.

Ir jāpārtrauc brīva preču aprite, kas pretstatījusi Eiropas Savienības darba ņēmējus ar darba ņēmējiem no tādām valstīm, kuras tāpat kā komunistiskā Ķīna ir patvērums visciniskākajai kapitālisma izpausmei, kur darba ņēmējiem nav tiesību uz streiku, apvienošanos, pienācīgām vecuma pensijām vai sociālo aizsardzību un kur tie saņem smieklīgi zemas algas. Tomēr Ķīna nav vienīgā valsts, kurā pastāv šāda situācija.

Ir jāpārtrauc personu brīva pārvietošanās, kas lika mums un kas lika jums kā vienīgo nākamo paaudžu nomaiņas veidu pieņemt un pat ieteikt masu imigrācijas politiku, kuras šausminošās sekas varam skaidri redzēt šodien.

Visbeidzot, ir jāpārtrauc kapitāla brīva aprite, kas bija krīzi sekmējošs faktors, jo ļāva krīzei ASV hipotekārajā tirgū — kas bija pilnīgi nejauša krīze, kam būtu jāaprobežojas tikai ar ASV tirgu — pakāpeniski piesārņot visu mūsu ekonomiku un izputināt mūsu noguldītājus, mūsu darba ņēmējus un darba devējus.

No tā izriet, ka maza un vidēja lieluma uzņēmumi ir jāatbrīvo no uzmācīgo nodokļu un birokrātijas važām; ir vajadzīgi vienkārši noteikumi, lai monetārā vērtība patiešām atbilstu materiālajai un pakalpojumu vērtībai, un ir jāievieš ieguldījumu politika, taču tai jābūt dzīvotspējīgai politikai. Mēs gribētu, lai dalībvalstu valdības beigu beigās īsteno šos dažus būtiskos pasākumus papildus valsts politikai, kas pierādījusi savu lielisko reaģētspēju.

  John Purvis (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze! Es priecājos, ka beidzot ir pienākusi lēmuma pieņemšana par „Maksātspēja II”. Lai to panāktu, Skinner kungs un viņa ēnu referenti ieguldīja atdarināšanas vērtu enerģiju un pacietību. Man tāpat kā citiem ir žēl, ka ir izslēgts grupu atbalsts, taču, atklāti sakot, šajos drudžainajos apstākļos mani tas nepārsteiz. Mums ir smagi jāstrādā, lai izveidotu grupu sistēmu, kas darbosies patiesi vienotā ES apdrošināšanas tirgū un tā labā, kā arī būs efektīva trešās valstīs — mēs vairs nevaram atļauties jaunas AIG neveiksmes.

Es arī vēlos apsveikt referentu Gauzčs kungu un Padomi par saprātīga rezultāta panākšanu darbā pie regulas par kredītvērtējuma aģentūrām. Nenoliedzami, šīs aģentūras ir pieļāvušas nopietnas kļūdas, un sava veida regulējuma palielināšana bija nenovēršama. Taču, kurš, nemaz nerunājot par pašiem regulatoriem, gan nav pieļāvis kļūdas, un vai varam būt droši, ka kļūdas netiks izdarītas nākotnē?

Mani uztrauca, ka rezultāts ārkārtīgi naidīgajai kredītvērtējuma aģentūru padarīšanai par grēkāzi būs pārmērīgi ierobežojoša un efektivitāti kavējoša regula ar pārāk eirocentrisku, protekcionisku un ekstrateritoriālu dimensiju. Ar prieku redzu, ka kompromiss zināmā mērā ir apvienojis šīs tendences, taču ne tik daudz, kā es būtu gribējis.

Kredītvērtējumi ir viedokļi — tie ir noderīgi viedokļi, tie ir ekspertu viedokļi, taču tie ir tikai viedokļi, tāpēc pilna atbildība par saviem ar ieguldījumiem saistītajiem lēmumiem ir jāuzņemas ieguldītājiem. Nav šaubu, ka visas šīs mācības tagad ir apgūtas, un tas ir noticis pārāk skarbi un maksājis pārāk dārgi.

Es priecājos, ka darbības joma attiecas uz kredītvērtējumiem, ko izmanto regulatīvos nolūkos. Man prieks redzēt, ka saistībā ar trešo valstu kredītvērtējumiem no vienlīdzības un apstiprināšanas esam nonākuši līdz vienlīdzībai vai apstiprināšanai. Taču, vai komisārs varētu apstiprināt, ka tas nozīmē, ka ieguldītāji var brīvi ieguldīt tādās akcijās un vērtspapīros no trešām valstīm, kam nav Eiropā veikta kredītvērtējuma un vienlīdzīga statusa?

Mums ir jāpiesargās, lai nerastos neparedzētas sekas. Tās noteikti radīsies, ja iepriekš netiks veiks pētījums par ietekmi, un tādēļ ļoti būtiska ir 34. pantā iekļautā prasība par pārskatīšanu.

  Pervenche Berès (PSE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Runājot par „Maksātspēja II” — tā ir reforma, ko uzsāka labu laiku pirms krīzes, un krīze to ir parādījusi jaunā gaismā. Mēs kā likumdevēji esam vilcinājušies —  vai šī vienošanās bija jānoslēdz pirmajā lasījumā?

Beigu beigās sarunu dalībnieku apņēmība mums būs ļāvusi panākt kompromisu, kam, manuprāt, ir vismaz divi pozitīvi aspekti. Pirmkārt, tas liek apdrošināšanas jomas pārstāvjiem labāk novērtēt riskus, šajā procesā līdz šim joprojām bija iesaistīti salīdzinoši veci mehānismi, kas nenoliedzami nebija piemēroti tādai apdrošināšanas nozarei, par kādu tā bija kļuvusi; un, otrkārt, tas uzsver, ka ir vajadzīgi uzraudzības mehānismi, lai pielāgotos tam, par ko kļuvušas apdrošināšanas sabiedrības gan saistībā ar to daudzajiem uz patērētāju vērstajiem produktiem un piedāvājumiem, gan to starptautisko uzbūvi.

Mēs kā likumdevēji ļoti labprāt ņēmām vērā reālo situāciju šajā tirgū, tas ir, situāciju tirgū, kur atsevišķās valstīs būtisku šīs nozares daļu veido, piemēram, dzīvības apdrošināšanas mehānismi, un kur krīzes dēļ mums nācās ņemt vērā apdrošināšanas nozares procikliskuma ietekmi.

Mums arī bija jānodrošina, lai šī tiesību akta pieņemšana neizkropļo apdrošināšanas tirgus uzbūvi un, jo īpaši, lai tā veicina savstarpēju apvienību iekļaušanu šajā tiesību aktā. Tomēr ir diezgan skaidrs, ka tas ir tikai viens posms, un es vēlētos minēt sešus ar nozari saistītus aspektus, pie kuriem mums nekavējoties būs jāatsāk strādāt nākotnē.

Pirmkārt, noteikti ir jāpieņem Jacques de Larosičre ziņojuma secinājumi un dažādajās uzraudzības kolēģijās jānodrošina vienlīdzība un saskaņoti nosacījumi, un, lai to panāktu, ir jānostiprina Eiropas Savienības iestāde, kas atbildīga par apdrošināšanas sabiedrību uzraudzību.

Otrkārt — to ir minējuši daudzi mani kolēģi deputāti —, ir jāīsteno apkaunojošais grupu atbalsta mehānisms, un šajā jautājumā es nepiekrītu Lipietz kungam. Protams, mēs būtu gribējuši ieviest grupu atbalstu, taču, kas nav skaidrs faktā, ka valstīm, kur 80 % vai 100 % apdrošināšanas nozares ir ārvalstu sabiedrību rokās un nav nekāda stabila tiesiskā pamata, ir grūti pieņemt šo mehānismu? Šajā jomā mums ir jāpanāk progress.

Trešais nākotnē īstenojamais posms ir saskaņot mūsu rīcību šajā jomā un pensiju fondu nozarē. Kā gan mēs varam iedomāties, ka ir jāuzlabo maksātspēja apdrošināšanas jomā, un neuzdot sev tādu pašu jautājumu saistībā ar pensiju fondiem? Tas ir ārkārtīgi liels izaicinājums.

Ceturtais nākotnē izpildāmais uzdevums ir izstrādāt, izveidot un ieviest tādu noguldījumu garantiju mehānismu, kāds ir banku nozarē un kāda joprojām nav apdrošināšanas jomā.

Piektais punkts attiecas uz apdrošināšanas produktu tirgvedību un garantiju, ka veids, kā apdrošināšanas starpnieki piedāvā produktus apdrošinātajiem, ļauj īstenot to intereses un prasības attiecībā uz to aizsardzību.

Visbeidzot, pēdējais punkts attiecas uz elementa, ko ieviesīsim banku nozarē, pārņemšanu šajā nozarē, proti, uzkrāšanas mehānismiem saistībā ar pārvēršanu vērtspapīros.

Ņemot to vērā, es ceru, ka turpmāk mēs spēsim gūt mācību no šīs krīzes, lai garantētu Eiropas Savienības pilsoņiem un apdrošināšanas nozarei, kas tos pārstāv īstu …

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Marielle De Sarnez (ALDE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Mūsu referenti nav vainīgi, taču es uzskatu, ka Komisijas priekšlikumi ir iesniegti diezgan novēloti un neatbilst patiesajai situācijai. Lai novērstu turpmāku krīzi, mums noteikti ir jābūt daudz pretenciozākiem un proaktīvākiem.

Pirmkāt, mums jābūt pretenciozākiem un proaktīvākiem regulējuma jomā. Mums jāsaskaņo mūsu tiesību akti, un visspēcīgākais signāls neapšaubāmi būtu izveidot sev Eiropas Savienības regulatoru. Tas noteikti ir veids, kā nākt klajā ar paziņojumu.

Runājot par kredītvērtējuma aģentūrām, mums jāizveido Eiropas aģentūras, kuru neatkarība tiek garantēta, un jāpanāk, lai mēs nepieredzētu skandalozo situāciju, kurā aģentūras vērtē uzņēmumus, kas tām maksā.

Runājot par riska ieguldījumu fondiem, mums tie ir jāreglamentē, un ir jāizveido tāds nodokļu veids, kas soda visus īstermiņa finanšu darījumus.

Visbeidzot, ir jāveic daži ļoti vienkārši pasākumi saistībā ar nodokļu oāzi. Mums jāaizliedz visām bankām, kas veic darījumus ar nodokļu oāzi vai atsakās sadarboties, darboties Eiropā.

Pagaidām tas ir viss. Tomēr es domāju, ka mums jādodas tālāk, un es vēlos ieteikt divus darbības virzienus. Pirmkārt, es uzskatu, ka mums ir jāapsver eiro zonas paplašināšana un jaunu dalībvalstu uzņemšana. Šāds politisks žests visticamāk būtu tikpat spēcīgs kā savā laikā Vācijas atkalapvienošana, un tas parādītu Eiropas Savienībā pastāvošo solidaritāti un palielinātu mūsu Savienības ietekmi.

Visbeidzot, otrkārt, mums jāpanāk progress saistībā ar ekonomikas, budžeta un monetāro integrāciju un saistībā ar nodokļu saskaņošanu, kas ir vienīgais veids, kā cīnīties pret fiskālo dempingu Eiropas Savienībā.

Tas viss ir vajadzīgs, taču mūsu pilsoņi visvairāk gaida — un es ceru, ka Komisija klausās — , lai mēs rīkojamies un reaģējam uz krīzi. Mūsu pilsoņi joprojām gaida īstu Eiropas Savienības atveseļošanas plānu un, piemēram, ievērojamu aizņēmumu. Viņi joprojām gaida, kad Eiropa piedāvās pienācīgu atbalstu mūsu maza un vidēja lieluma uzņēmumiem, patiesi plānos turpmākos ieguldījumus un, pats galvenais, atbalstīts visus Eiropas iedzīvotājus, kurus ietekmē krīze. Es domāju par bezdarbniekiem, nepilna laika slodzes darba ņēmējiem un par mājsaimniecībām, kas šobrīd piedzīvo lielas grūtības.

Manuprāt, tieši tas ir steidzami, un, pamatojoties uz to, ES vadītājus vērtēs nākotnē.

  Ewa Tomaszewska (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! „Maksātspējas II” ieviešana un pēdējo pāris gadu laikā sagatavotās izmaiņas apdrošināšanas darbību veikšanas un uzraudzības sistēmā ir ļoti svarīgs solis, jo īpaši finanšu krīzes laikā. Vairākus gadus esmu bijusi iesaistīta darbā pie pensiju sistēmām, un zinu, cik būtiska ir pensiju fondu finansiālā uzraudzība saistībā ar darba ņēmēju mobilitāti un cik vajadzīga ir pārrobežu uzraudzība.

Kad mēs mudinām cilvēkus būt mobiliem, mums jānodrošina, lai cilvēki, kuri maina nodarbinātības un pensiju sistēmas valsti, var būt droši, ka viņu sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek iekasētas pareizi un ieskaitītas pareizajos kontos, un ka viņu gaidāmās pensijas drošību palielinās Kopienas risinājumi ieguldījumu principu un pensiju fondu uzraudzības jomā.

Es apsveicu Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komiteju un tās konsultatīvo grupu, kuru darbā man bija privilēģija piedalīties līdz 2007. gada septembrim, un es apsveicu referentu Skinner kungu.

  Mary Lou McDonald (GUE/NGL). - Priekšsēdētājas kundze! SVF izstrādātajā Globālās finanšu stabilitātes pārskatā aprēķināts, ka finanšu krīze izmaksās USD 4 miljardus. Šis aprēķins var palielināties. Kā mēs visi zinām, šo krīzi izraisīja sava veida kazino kapitālisms un finanšu pakalpojumu nozare, kurā nenotika regulēšana jeb, kā reizēm pieklājīgi izsakās, notika viegla regulēšana.

Tā visa rezultāts ir bijis pilnīgi katastrofāls darba ņēmējiem un ģimenēm visā Eiropas Savienībā. Mani satriec debates un ļoti pieklājīgā veidā izstrādātie ziņojumi, kuros mēs šo skandālu risinām. Mani satriec fakts, ka Liberāļu un Kristīgo demokrātu grupas raizējas par pārmērīgu regulējumu vai to, ka „”pa sētas durvīm” var tikt ieviests protekcionisms.

Fakts ir tāds, ka ES reakcija uz finanšu krīzi ir bijusi kūtra un minimāla. Fakts ir tāds, ka mums ir vajadzīgs protekcionisms un tie, kam ir vajadzīga aizsardzība, ir darba ņēmēji un reālā ekonomika. Mums vēl ir jādebatē par darbavietu jautājumu — lai gan tas ir jautājums, kas satrauc pilsoņus —, un šī institūcija joprojām ir piesaistīta neveiksmīgai sistēmai. Atzīsim to un būsim radikāli un drosmīgi!

SĒDI VADA: R. KRATSA-TSAGAROPOULOU
Priekšsēdētāja vietniece

  Nils Lundgren (IND/DEM) . – (SV) Priekšsēdētājas kundze! Vispasaules finanšu krīze sašūpo pasaules ekonomiku, un tagad ātri un pamatīgi tiek ierosināti priekšlikumi, lai to novērstu. „Populārie” pasākumi ir lielāka regulēšana un lielāka uzraudzība. Tomēr, protams, sākumā ir jāuzdod sev jautājums, kas tika izdarīts nepareizi. Ļaujiet man 50 sekunžu laikā sniegt kopsavilkumu par cēloņiem.

Mums ir bezsaimnieka kapitālisms. Finanšu sabiedrības vada amatpersonas, kas spēj izveidot sistēmas, kuras, palielinoties ienākumiem, tiem nodrošina milzīgus bonusus un pensijas. Īstermiņā ienākumus iespējams palielināt, ja vadība, izmantojot mazāku pašu kapitālu palielina riska līmeni sabiedrībās. Kad riski kļūst par realitāti, vadība ir saņēmusi savu naudu, un zaudējumus sedz citi.

Tiem cilvēkiem, kas varētu šo politiku mainīt, nav stimula to darīt. Cilvēki, kas nogulda naudu bankās, zina, ka pastāv noguldījumu garantijas. Ikviens zina, ka vairums banku ir pārāk lielas, lai tām ļautu bankrotēt. Tās izglābs nodokļu maksātāji. Kredītvērtējuma aģentūras zina, ka tām nebūs darba, ja apšaubīs savu klientu maksātspēju. Centrālo banku un finanšu ministriju ievēroto politiku pamatā ir uzskats, ka burbuļi nedrīkst pārsprāgt. Tādēļ tie uzpūšas nesamērīgā lielumā.

Vai mēs apspriežam šo problēmu risinājumus? Nē, neapspriežam!

  Othmar Karas (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Ekonomiskā un finanšu krīze, kas ir smagākā krīze kopš Otrā pasaules kara, ietekmē visu pasauli. Nedrošība, nepacietība, bezpalīdzība un uzticības zaudēšana ir acīmredzama, tāpat kā finanšu tirgus regulējuma nepilnības. Mūs skubina nepieciešamība pieņemt kopēju Eiropas reakciju un uzņemties vadību pasaules mērogā. Īstenojot vajadzību radīt „vairāk Eiropas”, kļūst iespējami pasākumi, kurus pirms pāris mēnešiem, kad Parlaments tos ierosināja, Komisijas un Padomes locekļi noraidīja un novērsa.

Mūsu sociālās tirgus ekonomikas modelis — tik daudz tirgus, cik iespējams, tik daudz regulējuma, cik nepieciešams — rada struktūru regulējumam ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī visā pasaulē. Eiropas Savienības darbības ir bijušas veiksmīgas, taču mēs joprojām ne tuvu neesam pabeiguši darbu un sasnieguši mūsu mērķi. Tiek pabeigts vēl viens posms, un ir nekavējoties jārisina vai jāpabeidz nākamās sadaļas. Uzticību rada tikai lēmumi un drosme veikt stingras regulatīvas darbības Eiropas mērogā.

Šodien mēs arī pieņemam lēmumu — daudz par vēlu — par regulatīvu darbību kredītvērtējuma aģentūru jomā. Mums ir vajadzīga reģistrēšana, mums ir vajadzīga uzraudzība, mums ir jānovērš neatbilstības. Mēs pieņemam „Maksātspējas II” direktīvu — ko mums vajadzētu darīt pat tad, ja finanšu tirgus krīzes nebūtu. Maijā ir paredzēts pieņemt Banku direktīvu. Mums reizi par visām reizēm ir jāsamazina pašreizējās regulatīvās sistēmas procikliskās sekas. Ir jāregulē ne tikai riska ieguldījumu fondi, bet arī privātā kapitāla ieguldījumi. Visiem vadības atalgojumiem, kam tiek piemēroti bonusi, vajadzētu piemērot arī zaudējumus.

Eiropas Savienībā par atbildības jautājumiem tiek diskutēts mazāk nekā Amerikas Savienotajās Valstīs, un Eiropas uzraudzības sistēma vēl nav gatava. Mums tā jāroganizē atbilstoši Eiropas Centrālo banku sistēmai un vasaras laikā jāsteidz pieņemt pēc iespējas vairāk lēmumu. Es aicinu jūs to darīt.

  Robert Goebbels (PSE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Parlaments grasās pieņemt noteikumus, kas reglamentē starptautiskās finanses. Ar tiem nepietiks, jo ne Eiropas Savienībā, ne Amerikas Savienotajās Valstīs acīmredzami nav politiskās gribas likvidēt tīrās spekulācijas pārmērības, piemēram, īso pārdošanu bez nodrošinājuma (naked short selling) un tādu preču pārdošanu, kas pārdevējam nemaz nepieder.

Starptautiskā finanšu krīze nesākās salās. Tā sākās Amerikas Savienotajās Valstīs, un no Sitijas tā izplatījās uz citiem lieliem finanšu centriem. Tika uzskatīts, ka visi šie centri tiek pienācīgi regulēti. Tomēr G20 atrada lielisku grēkāzi — nodokļu oāzes, neatkarīgi no tā, vai tās ir īstas vai neīstas.

Jau 2000. gadā savā ziņojumā Parlamentam par starptautiskās sistēmas reformu es ieteicu likvidēt visus „melnos caurumus” starptautisko finanšu jomā, sākot ar riska ieguldījumu fondiem un beidzot ar citiem pilnīgi spekulatīviem fondiem.

G20 plāno regulēt tikai spekulatīvus fondus, kas rada sistēmisku risku. Sistēmiskais risks kļūst redzams vēlāk, tad, kad krīze ir radusies. Patiesībā G20 lielvaras ir paglābušas savus ārzonu centrus, Kanālu salas, Virdžīnu salas, Honkongu un Makao, nemaz nerunājot par tādiem ārzonu centriem kā Delavēra.

Kā sacīja Jacques Attali, turpmāk Londonai un Ņujorkai piederēs spekulāciju monopols. Vēstījums ir skaidrs — starptautisko finanšu jomu regulēs tikai par labu lielākajām valstīm. Visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, taču daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki par citiem.

  Andrea Losco (ALDE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Ir pareizi paust nosodījumu un norādīt uz kavējumiem, taču pareizi un lietderīgi ir arī teikt, ka šodien speram soli uz priekšu un ka, saskaroties ar šo šausminošo krīzi, kas satricinājusi pasaules ekonomikas, Eiropas Savienības iestādes ievieš konkrētus likumdošanas pasākumus tādās būtiskās nozarēs kā kredītvērtējuma aģentūras un apdrošināšana.

Es uzskatu, vismaz, pamatojoties uz to, ko esmu rūpīgi novērojis, ka direktīva par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā ir ļoti nozīmīga. In extremis panāktā vienošanās ar Padomi būtībā ir radījusi šīm nozarēm jaunus, efektīvākus noteikumus, kuros ņemta vērā reālā tirgus dinamika, nevis fiksēta formula.

Ekonomikas izvērtēšanas un kapitāla prasību principiem, kas atbilst riskam, ko sabiedrības faktiski uzņemas, kā arī riska pārvaldības darbībām, saskaņošanai, ziņojumu uzraudzībai, publiski pieejamai informācijai un pārredzamībai ir būtiska nozīme, lai padarītu apdrošināšanas nozari konkurētspējīgāku un nostiprinātu apdrošināto personu aizsardzību.

Galīgais kompromiss ļāva rast saprātīgus risinājumus problēmām, ko radīja jauno noteikumu un noteikumu par ieguldījumu apstrādi iespējamās procikliskās sekas. Protams, mēs varējām izdarīt vairāk, taču es uzskatu, ka mēs esam sasnieguši posmu, kurā varam turpināt spert soļus uz priekšu.

  Adamos Adamou (GUE/NGL). - (EL) Priekšsēdētājas kundze! Pašreizējā ekonomikas krīze vēlreiz ir pievērsusi uzmanību mūsu stingrajai nostājai par to, ka ir vajadzīga starptautisku sabiedrību un cita veida sabiedrību apvienošanās un izveides regulēšana, nevis regulējuma atcelšana, ka ir jāmaina pretmonopola tiesību akti un ka ir jāiejaucas, lai neļautu izveidot monopolus un karteļus, kas papildus citām darbībām manipulē ar tirgu, nosaka cenas un padara darba ņēmējus liekus un kuru darbības pamatā ir tikai vēlme gūt peļņu.

Pilsoņi var redzēt rezultātus izaugsmei, kurai nav sociālas sejas, kas vēlas nevis radīt pastāvīgas darbavietas, bet turpināt turēt labklājību un varu dažu cilvēku rokās. Finanšu tirgus liberalizācija, kas ir gan labējo, gan pārējo grupu standarta politika, ir radījusi ekonomikā dziļu brūci, kas tiešā veidā ietekmē cilvēkus.

Ņemot vērā to, ka regulējuma atcelšanas politiskie aizstāvji un valdības īstenota regulējuma nīdēji nu jau pirms gada plātījās par ekonomisko situāciju, ļaujiet man jums atgādināt, ka tieši šīs politikas rezultāts bija nabadzības un nevienlīdzības viļņi, nelabvēlīga ekonomikas attīstība un pārtikas uzņēmumu spekulācijas, kas 2008. gadā katram uzņēmumam nodrošināja 40 miljardus lielus ienākumus.

Tomēr pilsoņi nosūtīs vēsti tiem, kas izraisīja krīzi un līdz ar to arī nevienlīdzību.

  Johannes Blokland (IND/DEM). - (NL) Tagad, kad Eiropas un Amerikas Savienoto Valstu centrālās bankas ir prognozējušas pirmās ekonomikas atveseļošanās pazīmes, ir būtiski nekavēties īstenot pamatnostādnes, lai novērstu situācijas atkārtošanos.

Kredītvērtējuma aģentūrām ir vērā ņemama loma kredītu krīzē, jo ieguldītāji patiešām akli uzticējās šo aģentūru padomam, nekonsultējoties ar trešām personām. Ir vairāki iemesli, kādēļ vērtējumi netika pienācīgi pielāgoti mainīgajam tirgum, tomēr ne visus iemeslus ir iespējams novērst, ieviešot jaunus noteikumus. Ieviest Eiropas Savienībā prasību par aģentūras izveidi, lai veiktu kredītvērtēšanas darbības, ir labs sākums, taču, ņemot vērā tirgus globālo būtību, tas ir vairāk nekā sākums.

Eiropas Komisijai ir steidzami jāsaskaņo pamatnostādnes ar trešām valstīm, tādēļ būtu vēlams Eiropas Savienībā pieņemt šajā jomā centrālu pieeju. Ir skaidrs, ka, lai atgūtu uzticību finanšu tirgiem, vajag vairāk. Tādēļ sāksim ar jaunu finanšu sistēmas ētiku.

  Werner Langen (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Šodien mēs aplūkojam pirmos tiesību aktu priekšlikumus no finanšu tirgus paketes. „Maksātspēja II” ir ļoti novēlota — vēlos sākt, atliekot to malā. Sarunas par to noritēja veiksmīgi, rezultāti ir noderīgi, un mēs to atbalstīsim.

Kredītvērtējuma aģentūru gadījumā ir radusies tāda problēma, ko patiesi var raksturot kā tirgus un politikas darbības neveiksmi. Vairākus gadus Parlaments ir aicinājis Komisiju ierosināt priekšlikumus par dažādiem aspektiem saistībā ar finanšu krīzi, kas tuvojosies ļoti ilgi. Tas, par ko nupat sarunās vienojies Gauzčs kungs, ir noderīgi. Tas nosaka neatkarīgus kritērijus un jaunas uzraudzības struktūras, un tam patiesi ir potenciāls atrisināt šo konfliktu starp padomdevēju un novērtētāju interesēm un palielināt pārredzamību. Tas ir pārliecinošs priekšlikums.

Tomēr ar to nepietiek. Es atceros šī Parlamenta debates ar Lielbritānijas premjerministru Tony Blair, kurš uzvedās tā, it kā viņam būtu zināms risinājums pirms G20 augstākā līmeņa sanāksmes Londonā. Fakts ir tāds, ka pēdējo 10 gadu laikā pat Eiropas Savienība — jo īpaši Apvienotā Karaliste, taču arī Eiropas Komisija — ir atteikusies regulēt noteiktus jautājumus tādā veidā, ka tam būtu jābūt acīmredzamam. Tās nebija jaunas parādības, burbulis patiešām bija izaudzis ļoti liels. Pašreizējais uzdevums ir panākt progresu grāmatvedības noteikumu jomā — kā saistībā ar vadības novērtējumu un bonusu shēmām minēja komisārs. Nav pieņemami, ka šajā jomā nepastāv regulējums. Mums līdz maija beigām ir jāatrisina arī kapitāla jautājums, piemēram, par pārvēršanu vērtspapīros, kā arī jāatrod ātrs risinājums saistībā ar Eiropas uzraudzības struktūrām un Jacques de Larosičre ziņojumu kopumā.

Mēs nevaram visos jautājumos gaidīt uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Turpināsim tā, kā rīkojāmies saistībā ar dokumentu paketi par klimata rīcības plānu un atjaunojamiem energoresursiem — eiropieši, uzņemsimies vadību un rādīsim pasaulei noderīgu piemēru! Tad mēs būsim devuši savu artavu krīzes pārvarēšanā.

  Ieke van den Burg (PSE). - (NL) Ja ļausiet man izteikt priekšlaicīgu komentāru, vēlos teikt, ka ar izbrīnu klausījos dažāda veida runās par vadību un cīņu pret kapitālismu, ko šeit teica šī Parlamenta deputāti. Tie visi ir deputāti, kurus mēs ne reizi neredzējām, kad veicām īsto darbu, lai varētu virzīt kapitālu pareizajā virzienā.

Es biju Weber kundzes ziņojuma ēnu referente, un Weber kundze ir cilvēks, kas padarīja galveno darbu jautājumā par uzņēmumu sloga modernizēšanu, vienkāršošanu un atvieglošanu saistībā ar Eiropas Savienības tiesību normām un noteikumiem. Lieta ietilpa plašā augstāka ranga noteikumu paketē, un vēlos uzsvērt, ka šie augstāka ranga noteikumi nozīmē ne tikai regulējuma atcelšanu un sloga atvieglošanu, bet arī par pienācīgāku, elastīgāku un dinamiskāku reakciju uz attīstību saistībā ar skaidrām pilnvarām un jo īpaši iesaistītajiem uzraudzītājiem.

Saistībā ar to es vēlos pateikt divas lietas, kas patiesībā ir saistītas arī ar abiem pārējiem šodien apspriestajiem ziņojumiem. Pirmkārt, ir bezjēdzīgi mēģināt atrisināt vakardienas problēmas. Tā vietā mums vajadzētu gaidīt, kas notiks nākotnē, un ieviest procesu, kas ļaus mums pienācīgi reaģēt uz dinamisko attīstību un jauninājumiem. Tieši tādēļ esam ieviesuši šādu procesu Lamfalussy procedūrā, ko nesen izstrādājām.

Otrkārt, mums ir jāņem vērā mērogs, kas tiek uzraudzīts. Tirgus dalībnieki šķērso robežas un ir kļuvuši starptautiski. Tādēļ nav jēgas sevi muļķot ar domām, ka šos tirgus dalībniekus var kontrolēt nelielas valsts uzraudzības iestādes. Šiem tirgus dalībniekiem, kuri ievērojami dominē tirgū, patiešām ir jāpievēršas Eiropas Savienības un vispasaules mērogā. Manuprāt, tas nozīmē, ka ir jāievieš tāda līmeņa pilnvaras, kas padarītu iespējamu tiešu uzraudzību.

Nejaušā kārtā kredītvērtējuma aģentūras to pieļāva. Parlamenta sākotnējais nodoms bija piešķirt Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejai (EVRK) pilnvaras parūpēties par reģistrāciju, taču tas diemžēl neizdevās, jo gan lielās valstis, gan lielie finanšu centri neizbēgami sāktu vilkt segu uz savu pusi, lai piesaistītu galvenos birojus un varētu šajā jomā spēlēt pirmo vijoli, mēģinot pārvilināt lielās kredītvērtējuma iestādes savā pusē. Manuprāt, tas ir skumji. Es būtu gribējusi, lai tas jau no paša sākuma tiek darīts Eiropas mērogā.

Tāds pats scenārijs atklājas „Maksātspējas II” gadījumā. Stingras rīcības nebija arī tad, kad tika piešķirtas pilnvaras, lai izteiktu saistošus paziņojumus Eiropas mērogā, jo uzraudzītājiem neizdevās panākt vienošanos. Tas nozīmē arī to, ka ielūgtie uzraudzītāji atsakās nodot pilnvaras uzraudzītājiem, kam ir svarīgākā loma. Lai gan par to ir jāizsaka nožēla, mums kā Parlamentam ir paredzēts nosacījums — jo īpaši 25. apsvērumā — skaidri norādīt, ka nākamgad mums jāmēģina uzlabot un nostiprināt šo aspektu, pamatojoties uz Jacques de Larosičre priekšlikumiem.

  Olle Schmidt (ALDE). - (SV) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Finanšu un ekonomikas krīze ir parādījusi, ka mums, Eiropas Savienībai, ir jāspēj kopīgi rīkoties. Mums vajadzētu priecāties, ka Eiropai bija un joprojām ir eiro, nevis 16 dažādas valūtas. Tas ir padarījis grūtos laikus vieglākus. Tikai pēc eiro zonas valstu pārstāvju tikšanās Parīzē pagājušajā rudenī kļuva iespējams stabilizēt krīzi un sākt ekonomikas atveseļošanu. Pēc tam vispasaules centieni turpinājās ar G20 augstākā līmeņa sanāksmi, kas bija sākums kaut kam jaunam — pasaulei, kurā pasaules lielākās nācijas satikās, ievērojot vienlīdzīgus nosacījumus.

Tagad mums ir jāpanāk, lai mēs būtu labāk sagatavoti nākamajai reizei, kad mūs skars krīze. Šodien apspriestās direktīvas ir būtiskas un, manuprāt, līdzsvarotas. Mums ir vajadzīga lielāka tirgus atvērtība un pārredzamība, lielākas iespējas rīkoties ārpus robežām un uzlabota uzraudzība. Mums arī jācīnās pret protekcionismu un, manuprāt, jāatbalsta brīvā tirdzniecība. Mums arī jāierobežo risku uzņemšanās un jāpieliek punkts pārmērībām. Arī brīvajā tirgū ir jābūt robežām un noteikumiem. Es kā liberālis, protams, varu tam piekrist. Tomēr mums jāpiesargās no pārmērīgas regulēšanas, kas pašreizējā situācijā ir riskanti. Neaizmirsīsim, ka tirgus ekonomika rada labklājību.

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Mēneša sākumā mums teica, ka ir īstenoti visi korektīvie pasākumi saistībā ar finanšu krīzi. Starptautiskā Valūtas fonda budžets pieaugs par veseliem USD 500 miljardiem, kas nozīmē, ka tā apjoms trīskāršosies. Pasaules Banka būs par USD 100 miljardiem bagātāka, un starptautiskās tirdzniecības subsidēšanai ir rezervēti USD 250 miljardi. Domājams, ka notiks stingrāka finanšu tirgu uzraudzība un nodokļu oāžu un banķieru algu kontrolēšana. Prezidents B. Obama sacīja, ka nesen notikusī G20 augstākā līmeņa sanāksme būs pagrieziena punkts mēģinājumos atveseļot pasaules ekonomiku.

Visticamāk, ka kopumā nav par ko uztraukties, lai gan, iespējams, ir viens izņēmums. Kādēļ pasaules līderi tik ilgi gaidīja, lai izveidotu savu uzlaboto ārkārtas atbalsta plānu, un kādēļ tie neizrādīja labvēlību un nesāka pasaules ekonomikas atveseļošanu ātrāk? Vai viņiem nebija šī triljona? Tādēļ būtiskākais jautājums ir šāds — no kurienes šis triljons ir radies? Pārdodot 400 tonnas zelta? Izskatās, ka oficiālajos paziņojumos nav ne vārda par šo tematu. Iespējams, naudu ir aizdevusi banka? Tā kā tagad notiks atveseļošanās — un šeit es izsaku pieprasījumu Barroso kungam un Topolįnek kungam —, varbūt līderi organizēs vēl vienu sanāksmi un pievienos vēl vienu triljonu, lai notiktu sava veida „turbo atveseļošanās”?

  Margaritis Schinas (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētājas kundze! Nav šaubu, ka šobrīd Eiropa cieš no sekām, ko radīja anarhiskais, ekscentriskais amerikāņu/anglosakšu finanšu tirgu organizēšanas modelis, kas iemācījās, kā funkcionēt bez noteikumiem, bez uzraudzības un bez demokrātiskas pārskatatbildības un kas, protams, piesārņoja pasaules un Eiropas ekonomiku.

Ar dokumentiem, par ko šodien debatējam un rītdien balsosim, mēs šeit Eiropā veidojam pilsoņiem aizsardzību. Aizsardzību, kas tos pasargās no paradoksa, kurā pašlaik dzīvojam, kad naudas plūsmas notiek starpvalstu līmenī, bet uzraudzības un pārskatatbildības noteikumi, ja tādi ir, ir noteikti valsts mērogā.

Tādēļ Eiropa rīkojas, un, lai gan tas notiek lēni, labāk vēlu, nekā nekad. Tas, protams, rada divus būtiskus jautājumus, uz kuriem jāatbild. Pirmais jautājums — kādēļ mums bija jāpiedzīvo krīze, lai reaģētu? Kādēļ, lai ieviestu noteikumus, mums bija jāgaida visi šie notikumi? Atbildi sniegs pilsoņi, atalgojot tos, kas aicina ieviest tiesību aktus, un sodot tos, kuri vēlējās mūs pārliecināt, ka pašregulācija ir zāles pret visām problēmām, ko šodien piedzīvojam.

Otrs jautājums — vai dokumenti, par ko šodien debatējam, būs vienīgie vai arī notiks normatīvā un tiesiskā regulējuma vispārēja uzraudzība un pārskatīšana? Atbildi uz otro jautājumu sniegsim mēs, jo mēs kā otrs likumdevējs izdarīsim spiedienu, lai neaprobežotos tikai ar Gauzčs kunga ziņojumu par kredītvērtējuma aģentūrām, kurā neizdevās saskatīt aisbergu, kas tuvojas Titānikam, un tādēļ notika tas, kas notika, bet kurā ātri tika ieraudzīts, ka atsevišķas dalībvalstis ir jāierobežo, jo tajās „it kā” nebija pienācīga kredītvērtējuma.

Mums viss ir jāpārbauda un jāizlabo no paša sākuma — pēc pašreizējās krīzes nekas Eiropas Savienībā nebūs tāpat kā bija.

  Manuel Medina Ortega (PSE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Es atsaucos tikai uz Weber kundzes ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 77/91/EEK, 78/855/EEK, 82/891/EEK un Direktīvu 2005/56/EK attiecībā uz prasībām par ziņojumu iesniegšanu un dokumentāciju apvienošanās un sadalīšanas gadījumos.

Mēs esam iesaistīti administratīvo procedūru vienkāršošanas procesā. Mēs atbalstām Komisijas priekšlikumus, ar ko ievieš noteiktas izmaiņas, taču esam iekļāvuši dažus grozījumus, kurus ir iesniegušas gandrīz visas politiskās grupas un kurus es, protams, atbalstīju, jo tie ļauj vienkāršot darbības.

Protams, mēs runājam par ļoti svarīgu pārmaiņu — tā ir līdz šim obligātās dokumentācijas, tīmekļa lapu un atsauču uz tīmekļa lapām izveides samazināšana, kā arī ekspertiem izvirzīto prasību un cita veida prasību samazināšana, kas varētu radīt diezgan ievērojamu izmaksu un laika ietaupījumu, vienlaikus turpinot nodrošināt garantijas gan kreditoriem, gan, piemēram, uzņēmumu darba ņēmējiem un citām personām, kas ar to saistītas.

Es uzskatu, ka priekšlikumi, ko mums izteikusi Komisija, ir diezgan pozitīvi un ka mūsu iesniegtajos priekšlikumos dokumenta grozīšanai ir pieņemta tāda pati pieeja, garantējot neatkarību, pats galvenais, saistībā ar tīmekļa lapu izmantošanu un nepieciešamību citās izmantotajās tīmekļa vietnēs sniegt atsauces uz jebkādu šajās lapās iekļauto informāciju, lai lapu izmantošana nebūtu sarežģīta un tajās būtu sniegta pietiekama papildinformācija.

Izsakoties īsumā, priekšsēdētājas kundze, es uzskatu, ka Parlaments varēs pieņemt šo priekšlikumu direktīvai ar vērā ņemamu vairākumu un ka galīgais dokuments būs labāks nekā dokuments, ko mums sākotnēji iesniedza Komisija.

  Margarita Starkevičiūtė (ALDE). – (LT) Pašreizējie notikumi parāda, kāda ir lielo finanšu grupu un to pieļauto kļūdu ietekme uz reālo ekonomiku un it īpaši uz mazo valstu ekonomiku. Tādēļ ierosinātajiem dokumentiem vajadzētu izveidot tiesisku regulējumu divu būtisku procesu pārvaldībai — pirmkārt, saskaņot brīvu prociklisku kapitāla apriti finanšu grupā un ekonomikas lejupslīdes laikā nodrošināt ekonomikas likviditāti un makroekonomikas stabilitāti; otrkārt, palīdzēt sadalīt vietējo un ārvalstu uzraudzības iestāžu atbildību, lai nodrošinātu finanšu grupu pienācīgu darbību un precizētu, kurš segs zaudējumus kļūdu gadījumā.

Ir jāpiebilst, ka ierosinātais dokuments ir tikai pirmais solis šajā virzienā, un es vēlos uzsvērt, ka šis problēmas netiks atrisinātas, ja netiks novērtēta konkurences tiesību ietekme uz finanšu grupu darbību. Mēs šo aspektu vienmēr piemirstam, un tam vajadzētu būt jaunā Parlamenta sasaukuma prioritātei.

  Sirpa Pietikäinen (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze! Es uzskatu, ka šī pakete, kas ietilpst pasākumos finanšu krīzes risināšanai, ir diezgan pieņemama attiecībā uz „Maksātspēja II” un kredītvērtējuma aģentūrām un ka tā radīs labu kompromisu un rezultātus.

Tomēr, ja skatāmies nākotnē, es gribētu pievērst uzmanību trīs jautājumiem. Pirmkārt, es gribētu, lai Eirpas Savienība ir pretenciozāka un aktīvāka globālā mērogā. Lai gan G20 gūtie rezultāti ir soļi pareizajā virzienā, tie joprojām ir pārāk pieticīgi un ne tuvu nenodrošina pienācīgu, uz konvencijām balstītu vispasaules regulējumu ne saistībā ar fondiem un dažādiem finanšu instrumentiem, ne noteikumiem.

Otrkārt, saistībā ar Jacques de Larosičre ziņojumu un mūsu pašu darbībām es domāju, ka de Larosičre kunga panāktais rezultāts bija diezgan labs, jo īpaši attiecībā uz sistemātiskā riska uzraudzību un analīzi Eiropas Savienības mērogā. Taču saistībā ar to vēlos norādīt uz diviem trūkumiem. Pirmkārt, attiecbā uz mikrouzraudzību — es redzu, ka piedāvātajai ētikai, kas joprojām būtu pamatīgi balstīta uz sadarbību nevis centralizētu Eiropas aspektu, ir nopietnas problēmas. Otrkārt, spriežot pēc tā, ko jau esam dzirdējuši par Komisijas sagatavotajiem priekšlikumiem par riska kapitālu un riska ieguldījumu fondiem, šajā jomā joprojām ir daudz ko gaidīt un cerēt.

Tādēļ, ja patiešām vēlamies šajā jomā būt efektīvi globālā mērogā, mums būs pareizi jāizpilda mājasdarbs, un patiešām gribētu, lai Komisijas pieeja šajā jautājumā būtu labāka un pretenciozāka.

  Antolín Sánchez Presedo (PSE). - (ES) Priekšsēdētājas kundze! Pasākumu pakete attiecībā uz kredītvērtējuma aģentūrām, apdrošināšanu un uzņēmumu apvienšanos un sadalīšanu ir pirmais solis, lai palielinātu uzticību finanšu tirgiem un to efektivitāti. Tas atbilst Eiropas Savienības un G20 apstiprinātajiem principiem par pārredzamības, atbildības un integritātes nostiprināšanu finanšu tirgos un padara Eiropas Savienību par starptautiskās sabiedrības vadoni. Tādēļ es atbalstu pasākumus, lai gan mums būs jādodas tālāk.

Kredītvērtējuma aģentūru neveiksmīgās darbības ir viens no finanšu krīzes cēloņiem — ar pašregulāciju nepietiek. Regulai ir celmlauža uzdevums, ieviešot aģentūru reģistrāciju, atbildību un uzraudzību, novēršot interešu konfliktus, uzlabojot darba metodes un dažāda veida kvalifikāciju, tostarp ārpus ES valstīm piešķirtu kvalifikāciju kvalitāti. Vēl ir jāveic turpmāka maksājumu sistēmu pārskatīšana un jāizveido publiska Eiropas aģentūra.

Direktīvā par maksātspēju ir apvienoti visi esošie acquis par privāto apdrošināšanu un iekļauti tehniski riska pārvaldības uzlabojumi, kas mudinās ieviest jauninājumus, uzlabot resursu izlietojumu un palielinās apdrošināto personu aizsardzību un nozares finansiālo stabilitāti. Jaunajā apdrošināšanas grupu uzraudzības regulējumā ir pieņemta piesardzīga nostāja, kas atvērta turpmākai attīstībai. Uzraudzības iestāžu izveide ir solis uz priekšu Eiropas finanšu uzraudzības integrācijā un nostiprināšanā, kas jāturpina attīstīt un varētu būt modelis, kas kļūtu par pasaules standartu. Parlaments uzraudzīs un veicinās tā attīstību.

Visbeidzot, grozījumi dažādajās direktīvās par prasībām attiecībā uz ziņojumu iesniegšanu un dokumentāciju apvienošanās un sadalīšanas gadījumos ir sava veida normatīvu vienkāršošana, un tie uzsver faktu, ka mērķi par 25 % samazināt uzņēmumu slogu var lieliski apvienot ar sabiedrības un akcionāru tiesībām, ja tiek izmantotas informācijas un saziņas tehnoloģijas.

  Daniel Dăianu (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze! Es priecājos, ka beigu beigās saistībā ar šīs finanšu krīzes cēloņiem Parlamentā un Komisijā virsroku ņēma veselais saprāts. Cilvēki ir sapratuši, ka šī krīze nav cikliska un ka ir ļoti vajadzīga pamatīga finanšu tirgu regulējuma un uzraudzības pārveide. To skaidri lika saprast Jacques de Larosičre grupas ziņojums un arī Turner kunga ziņojums. Šie ziņojumi analītiski atbilst Parlamenta izstrādātajam Lamfalussy paveiktā darba pārbaudes ziņojumam.

Šodien apspriestie dokumenti atbilst tādai pašai darbības loģikai. Diemžēl mūsu ekonomikas diezgan ilgi turpinās ciest, jo īpaši saistībā ar valstu budžetiem un, iespējams, turpmāku inflāciju, ko radīs centieni sakārtot milzīgo haosu. Cerēsim, ka šoreiz mēs iemācīsimies vairāk, nekā iepriekšējos krīzes posmos.

  Klaus-Heiner Lehne (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Šīs ir patiešām labas un interesantas debates vienkārša iemesla dēļ — mēs apvienojam divus aspektus, kas sākumā nešķiet tieši saistīti, taču ir saistīti ar veidiem, kā risināt krīzi un „atdzīvināt” ekonomiku.

Es biju Juridiskās komitejas ēnu referents Weber kundzes ziņojumam, par kuru vispirms vēlos izteikt vissiltākos sveicienus Weber kundzei. Weber kundzes ziņojums nav par tradicionālu krīzes pārvaldību, bet par uzņēmējdarbības tiesību aktu vienkāršošanu un palīdzību birokrātijas un uzņēmumu sloga samazināšanā. Tas šajā specifiskajā laika posmā — parlamentāro pilnvaru termiņa beigās — skaidri pierāda un ilustrē, kā Eiropas Parlaments risina šo jautājumu un mēģina turpināt uzņēmējdarbības tiesību aktu izstrādi, ievērojot uzņēmumu intereses, ko es vērtēju ļoti atzinīgi.

Tā kā šis debates arī sniedz iespēju ko pateikt par finanšu tirgus tiesību aktiem kopumā, jāpiebilst, ka arī fakts, ka mēs Parlamentā gūstam rezultātus un noslēdzam pirmās finanšu tirgus paketes izskatīšanu pirmajā lasījumā, nosūta signālu par šī Parlamenta pilnvaru beigām. Es uzskatu, ka tas arī ir svarīgi.

Tomēr es arī vēlos norādīt, ka otrā pakete, kuru šobrīd, protams, joprojām gatavo Komisija, diemžēl tiks saņemta pēc šī Parlamenta pilnvaru beigām. Tam ir vairāki iemesli. Kā jūs atcerēsities, mēs patiesi agrāk apspriedām dažādu finanšu tirgu jomu regulēšanu, proti, šī Parlamenta komitejās un dažādās plenārsēdēs, taču uz to vienmēr tika reaģēts ar pamatīgu opozīciju. Opozīcijā bija Padome. Apvienotās Karalistes premjerministrs sociāldemokrāts Gordon Brown ilgi atteicās atzīt atsevišķus faktus.

Pretestību pauda arī Komisija — kas ilgi iebilda pret riska ieguldījumu fondiem un citām nozarēm — un šis Parlaments. Kad bija jāuzsāk patstāvīgie ziņojumi par tiesību aktiem, Ekonomikas un monetārās komitejas priekšsēdētājs tos ilgi noraidīja dēļ nevajadzīgiem strīdiem par kompetenci. Es priecājos, ka tagad ikviens ir saskatījis gaismu. Komisārs McCreevy reglamentē riska ieguldījumu fondus, Berčs kundze atļauj izstrādāt patstāvīgos ziņojumus un arī Gordon Brown ir mainījis domas. Tā ir pozitīva attīstība, un mana grupa un es to vērtējam ļoti atzinīgi.

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Mana runa būs saistīta ar ziņojumu par kredītvērtējuma aģentūrām, un mani pirmie vārdi būs pateicība manam draugam Gauzčs kungam, kurš ir rīkojies kompetenti, saprotami un pragmatiski.

Tomēr, riskējot nedaudz novirzīties no temata, priekšsēdētājas kundze, es gribētu runāt par problēmu, kas saistīta ar valstu vērtējumu. Šajā krīzē, ko piedzīvojam, valstis ir kļuvušas par būtiskām finanšu tirgus dalībniecēm saistībā ar iespējamo finanšu nozares sabrukumu.

Tās ir uzņēmušās garantijas, tām ir parādi, tām ir akciju kapitāla ieguldījumi, un tādēļ es domāju, vai jaunā globālā kapitālisma ietvaros Eiropas Savienībai nevajadzētu ierosināt izveidot publisku, globālu valstu kredītvērtējuma aģentūru, neatkarīgu iestādi, kas darbotos Starptautiskā Valūtas fonda paspārnē un ar kredītvērtējumu palīdzību radītu pilsoņiem priekšstatu par to valstu finansiālo līdzekļu kvalitāti, kuras, es atkārtoju, ir kļuvušas par galvenajām finanšu tirgus dalībniecēm.

  Kurt Joachim Lauk (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Es uzskatu par svarīgām trīs lietas. Pirmkārt, esam panākuši pamatotu vienprātību par to, ka turpmāk visām finanšu iestādēm bez izņēmuma ir jāpiemēro regulējums. Komisija tagad pamazām var ierosināt priekšlikumus, kas iekļauj visus dalībniekus, un tas ir ļoti būtiski.

Otrkārt, mums jāapsver, kā izstrādāt par nepieciešamību kļuvušās Eiropas finanšu uzraudzības iestādes un kā panākt kontroli pār tām, kā arī ievērojami samazināt mūsu atkarību — oficiālo vai neoficiālo — no Amerikas Savienoto Valstu regulēšanas iestādēm, jo mēs zinām, ka to darbība ir bijusi īpaši neveiksmīga.

Trešais jautājums, kas mani satrauc, ir notikumi visas eiro zonas finanšu jomā, jo izplatība un parādi dažādo eiro zonas valstu vidū, kā arī kredītvērtējuma darbības šajās valstīs drīzāk kļūst arvien nošķirtākas nevis vienotākas. Šajā ziņā mums ir jāīsteno visi iespējamie pasākumi un jāpieprasa atsevišķām valstīm ieviest disciplīnu.

Visbeidzot, gribu teikt, ka mums jānodrošina, lai ES beigu beigās neieslīgst parādos. ES dalībvalstis jau tagad ir pietiekami dziļi iestigušas parādos. Mums nevajag jaunas parādos ieslīgušas iestādes.

  Pervenche Berès (PSE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Es tikai vēlos norādīt Lehne kungam, ka tiesību aktus par spekulatīviem fondiem vēlējās ieviest šī Parlamenta sociālisti, un, pateicoties viņu apņēmībai, mums ir šis tiesību akts par spekulatīvajiem fondiem, kā arī Gauzčs kunga ziņojumā ir iekļauts aicinājums Komisijai strādāt pie idejas par publisku kredītvērtējuma aģentūru.

Turpinot, es tāpat gribētu izmantot šo iespēju paziņot komisāra kungam, ka mani satriec šī situācija, kurā pastāv dubulti standarti attiecībā uz Komisijas monopolu likumdošanas iniciatīvu jomā. Kad Padome lūdz Komisijai iesniegt priekšlikumu, lai saskaņotu banku noguldījumu garantijas, priekšlikums tiek iesniegts trīs nedēļas vēlāk. Kad Eiropas Parlaments iesniedz Rasmussen kunga izstrādāto priekšlikumu likumdošanas iniciatīvai, par kuru nobalsoja šīs plenārsēdes lielākais vairākums, jūs strādājat tā, lai attiecīgo priekšlikumu iesniegtu tieši tad, kad Eiropas Parlaments vairs nevarēs par to debatēt.

Mēs lūdzām jums iesniegt likumdošanas priekšlikumu par šo jomu pagājušajā septembrī. Ko jūs pa šo laiku esat darījis, komisāra kungs?

  Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze! Es izsaku novērtējumu un apbrīnu par Parlamenta un jo īpaši trīs referentu efektīvo darbu pie šī jautājamu. Tā rezultāts ir ātri panākta vienprātība, kas noteikti uzlabos mūsu finanšu tirgu darbību. ES regula par kredītvērtējuma aģentūrām uzlabos kredītvērtēšanas integritāti, pārredzamību, atbildību un labu pārvaldību.

Purvis kungs šajā sakarā uzdeva dažus jautājumus par tiesībām ieguldīt konkrētos produktos. Tagad ieguldīt ir atļauts visos produktos, neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav no Eiropas Savienības. Kredītvērtējumi nav obligāti, tādēļ ES firmām nav pienākuma ieguldīt vērtētos produktos. Taču ļaujiet man uzsvērt, ka regulatīvos nolūkos — proti, kapitāla prasību aprēķināšanai — ir atļauts izmantot tādus kredītvērtējumus, kas gan ES, gan trešo valstu produktiem izsniegti Eiropas Savienībā vai arī apstiprināti vai atzīti par līdzvērtīgiem Eiropas Savienībā.

Lai gan, kā norādīju iepriekš, esmu vīlies dažos vienošanās par „Maksātspēja II” aspektos, ES būs tāds apdrošināšanas nozares regulējums, kas varētu kalpot kā modelis līdzīgām reformām starptautiskajā vidē. Protams, ar to stāsts nebeidzas. Vēl ir daudz darāmā — neilgi pirms 2012. gada oktobra būs jāpabeidz īstenošanas pasākumi, lai sniegtu dalībvalstīm un nozarei nedaudz laika sagatavoties „Maksātspēja II” ieviešanai. Varu jums garantēt, ka Komisija pildīs savu uzdevumu, lai veicinātu šo procesu un visu iesaistīto personu interesēs pēc iespējas ātrāk ieviestu šīs ilgās, novēlotās reformas.

Lai gan iepriekš to pieminēju savā ievadrunā, es tikai gribētu vēlreiz uzsvērt, ka, lai arī no ierosinātās „Maksātspēja II” ir izslēgts grupu atbalsts, tajā paliek grupu uzraudzība, manuprāt, ir svarīgi pilnībā nesajaukt abus šos konceptus.

Visbeidzot, ar vienkāršotajām prasībām par ziņojumu iesniegšanu un dokumentāciju akciju sabiedrību apvienošanās un sadalīšanas gadījumos darbs pie administratīvā sloga samazināšanas tiek virzīts uz priekšu, un tas veicinās izaugsmes potenciālu un palīdzēs Eiropas Savienībai ceļā uz ekonomikas atveseļošanu.

  Jean-Paul Gauzčs, referents. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es aprobežošos ar divām vai trim īsām piebildēm. Pirmkārt, šajā Parlamentā ir panākta diezgan plaša vienošanās par ziņojumu par kredītvērtējuma aģentūrām, un, protams, laika gaitā notiks Eiropas Savienības tiesību aktu attīstība, taču es uzskatu, ka pašlaik tā var kalpot kā modelis, lai panāktu starptautisku vienošanos.

Visbeidzot, ļaujiet man pateikties ēnu referentiem Pittella kungam un Klinz kungam, kuri smagi strādāja kopā ar mani, Komisijas, prezidentūras un, protams, Ekonomikas un monetārās komitejas sekretariāta komandām, kā arī ekspertiem, bez kuru palīdzības mūsu darbs nebūtu beidzies tik veiksmīgi.

  Renate Weber, rapporteur. − Priekšsēdētājas kundze! Bija diezgan interesanti klausīties visas runas, kas šorīt tika teiktas Parlamentā laikā, kad mēs ne tikai piedzīvojam smagāko finanšu un ekonomikas krīzi, bet kad tuvojas arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Ziņojumi, par kuriem šodien tika debatēts un rīt tiks balsots, nav domāti finanšu krīzes atrisināšanai, taču mēs ceram, ka tie palīdzēs mums izvairīties no tādu pašu vai vismaz lielu kļūdu pieļaušanas nākotnē, un, cerams, palīdzēs atjaunot Eiropas Savienības ekonomiku.

Dzirdot, ka maza lieluma uzņēmumiem šobrīd ir jāvelta desmitreiz vairāk laika nekā lielajiem uzņēmumiem, lai izpildītu ES tiesību aktus par ziņojumu prasībām, ir normāli brīnīties, kādēļ tā un kā mēs esam nonākuši līdz šādiem noteikumiem, kas ar savām prasībām patiesībā var nogalēt maza lieluma uzņēmumus, un kādēļ mēs tik ilgi gaidījām, lai to mainītu. Es priecājos, ka komisārs McCreevy kungs pieminēja, ka uzņēmējdarbības tiesību akti visticamāk ir visgrūtāk izpildāmie no ES acquis communautaire. Varbūt ir pienācis laiks to mainīt, tie noteikti nav jāpadara maigāki, taču, iespējams, tie jāpadara atbilstošāki situācijām, ko pašlaik piedzīvojam.

Ja vēlamies kļūt efektīvāki, labāk ir ieguldīt mūsu enerģiju konstruktīvismā, un, manuprāt, ir godīgi teikt, ka to apliecina notikumi, kas saistīti ar šodien apspriesto paketi. Tas pierāda, ka esam rīkojušies atbildīgi un esam panākuši kompromisu ar Padomi un Komisiju, lai pieņemtu šo paketi pirmajā lasījumā. Vai mēs varam izdarīt vairāk? Noteikti, taču balsosim par šo un strādāsim pareizajā virzienā.

  Peter Skinner, referents. − Priekšsēdētājas kundze! Vēlos sākt, pasakot to, ko, iespējams, man vajadzēja pateikt vispirms — tā ir pateicība visiem Komisijas, Padomes un jo īpaši Parlamenta dienestiem par šajā jautājumā ieguldīto darbu. Man jāatzīst, ka bez viņu darba un palīdzības mēs to nebūtu sasnieguši.

Mēs, tāpat kā daudzi citi šajā telpā, esam diezgan izbrīnīti par tehnisko detaļu līmeni vairākos no šiem ziņojumiem, taču par „Maksātspēja II” teiksim, ka tas ir virzīts ārpus krīzes, lai to risinātu. Tajā ir paredzēta riska pārvaldība — kā daudzi šeit dzirdējuši —, tas ir pirmais šāda veida tiesību akts no daudziem, kas attiecas uz finanšu pakalpojumiem. Tajā ir — un es piekrītu komisāra kungam — iekļauta arī grupu uzraudzība. Diemžēl grupu atbalsts ir izslēgts, taču par to mēs visu dzirdējām. Cerēsim, ka mums izdosies to atgūt. Tajā ir definēts arī kapitāls. Daudzi šī ziņojuma aspekti padara to par vadošo pasaulē.

Mana otra piebilde attiecas uz šāda tiesību akta izmantošanas stratēģisko ietekmi. Daudzējādā ziņā tikai regula, kas darbojas 27 dalībvalstīs, nepalīdzēs, ja mēs neieviesīsim tās līdzinieku — stratēģisku regulatoru Eiropas Savienības mērogā, kas arī darbosies 27 dalībvalstīs. Mums ir jāpārvar regulatoru atšķirības un jāpanāk, lai mēs runājam vienā balsī. Tas ir īpaši svarīgi, kad mums ir jāatzīst režīmi, kas ir spēkā citur pasaulē. Tieši šajā nedēļas nogalē es satiku Paul Kanjorski, ASV Kongresa Finanšu apakškomitejas priekšsēdētāju, un citas personas, kas šobrīd runā par izredzēm ASV ātrāk izveidot vienotu regulatoru federālā līmenī. Ja viņi to izdarīs ātrāk nekā mēs Eiropā, mēs varam tikt nopietni apkaunoti par to, ka mums nav vajadzīgā Eiropas mēroga regulatora.

Šis ir ziņojums, kuram ir globāls mērogs un kurā ir paredzēti globāli pasākumi, process, par kuru mēs visi varam justies lepni, taču mums arī jānodrošina, ka turpinām veicināt izmaiņas jautājumos, uz ko norādīts Jacques de Larosičre ziņojumā, kā arī veicinām grupu atbalstu, kas nodrošinās ekonomikas efektivitāti. Es ceru, ka ikviens var atbalstīt šos pasākumus.

  Priekšsēdētāja. - Kopīgās debates ir slēgtas.

Balsojums par Jean­Paul Gauzès ziņojumu (Α6-0191/2009) notiks ceturtdien, 2009. gada 23. aprīlī.

Balsojums par Renate Weber ziņojumu (A6-0247/2009) un Peter Skinner ziņojumu (A6-0413/2008) notiks šodien.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Sebastian Valentin Bodu (PPE-DE), rakstiski. - (RO) Es nevēlos šeit diskutēt par to, cik svarīgas ir vērtējumu aģentūras. Katram ir zināms, ka tām ir izšķirīga nozīme, sniedzot stingru pamatu lēmumiem par ieguldījumiem gan saistībā ar finanšu produktiem, gan emitentiem (kas tādējādi nozīmē, ka tās sniedz kaut ko daudz vairāk nekā tikai vienkāršus atzinumus). Tomēr es patiešām gribu uzsvērt, cik svarīgi ir izveidot Eiropas aģentūru.

Tik dziļas ekonomiskas krīzes laikā, kādu mēs piedzīvojam pašreiz, vērtējumu aģentūrām neatkarīgi no ekonomiskajiem nosacījumiem ir jāpaliek pārredzamiem un ticamiem instrumentiem, kas sniedz atbalstu, Eiropai virzoties cauri šim nemierīgajam laikam. Mēs nevaram noslēpt to, ka pašreizējā krīze ir skārusi arī vērtējumu aģentūras, jo tās savās analīzēs ir pilnīgi sajaukušas konvencionālos instrumentus ar citiem hibrīdinstrumentiem, un tas viss notiek apstākļos, kad tiek pārmests pārredzamības trūkums un interešu konflikts.

Mums šajā jomā ir vajadzīgas jaunas organizācijas, kas radīs konkurenci objektīvu vērtējumu sniegšanā. Mums jādomā par investoru aizsardzību un par viņu uzticēšanos vērtējumu aģentūrām. ES ir jāgarantē, ka vērtējumu aģentūras darbojas saskaņā ar skaidriem noteikumiem. Nav labāka veida šo nosacījumu pildīšanai kā Eiropas vērtējumu aģentūras izveide, kura darbojas saskaņā ar Kopienas noteikumiem.

  Călin Cătălin Chiriţă (PPE-DE), rakstiski. - (RO) Es vēlos teikt, ka es atzinīgi vērtēju un atbalstu priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru groza iepriekšējās direktīvas par ziņošanas un dokumentēšanas prasībām apvienošanu un sadalīšanu gadījumā. Es sevišķi atzinīgi vērtēju ierosinātos konkrētos pasākumus administratīvā sloga samazināšanai, kurš nevajadzīgi traucē ekonomiskajām darbībām, kas risinās Eiropas uzņēmējdarbības jomā.

Es atbalstu šīs iniciatīvas mērķi palīdzēt palielināt uzņēmumu konkurētspēju Eiropas Savienībā, samazinot administratīvo slogu, kas ir noteikts ar Eiropas direktīvām uzņēmumu komercdarbības tiesību jomā, kurā šo samazinājumu var panākt, neradot lielu negatīvu ietekmi uz citām iesaistītajām pusēm.

Es stingri iestājos par pavasara Eiropadomes 2007. gada martā apstiprinātās rīcības programmas efektīvu piemērošanu, kuras mērķis ir par 25 % samazināt administratīvo slogu līdz 2012. gadam.

Es uzskatu, ka Eiropas uzņēmumiem un pilsoņiem ir ļoti nepieciešama birokrātijas samazināšana, kuru uzspiedis Kopienas acquis un noteikti nacionālie tiesību akti.