Debašu stenogramma

Trešdiena, 2009. gada 22. aprīlis - Strasbūra

13. Pasažieru tiesības, ceļojot pa jūru un iekšzemes ūdensceļiem - Autobusu pasažieru tiesības (debates)

  Priekšsēdētājs. - Nākamais punkts ir kopējās debates par šādiem ziņojumiem:

– ziņojums (A6-0209/2009), ko Transporta un tūrisma komitejas vārdā iesniedza Michel Teychenné par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai attiecībā uz pasažieru tiesībām, ceļojot pa jūru un iekšzemes ūdensceļiem, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā (COM(2008)0816 – C6-0476/2008 – 2008/0246(COD)), un

– ziņojums (A6-0250/2009), ko Transporta un tūrisma komitejas vārdā iesniedza G. Albertini par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai attiecībā uz autobusu pasažieru tiesībām un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā (COM(2008)0817 – C6-0469/2008 – 2008/0237(COD)).

  Michel Teychenné, referents. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, A. Tajani, dāmas un kungi, divi principi, pēc kuriem es vadījos savā darbā kopš šī procesa sākuma, bija nodrošināt lielāku vienlīdzību starp transporta veidiem pasažieru tiesību jomā – kas ir mērķis, ko izvirzījusi pati Komisija un Eiropas Parlaments – un nodrošināt, ka šīs tiesības šajā tekstā tiek skaidri ietvertas. Pēdējā gadījumā īpaša uzmanība pievērsta cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, jo jūras pārvadājumu nozare attiecībā uz šiem cilvēkiem faktiski bija nedaudz atpalikusi.

Teksta vispārējais noskaņojums ir tāds, ka cilvēkiem jābūt iespējai ceļot pa Eiropu, nepakļaujoties attiecīgo uzņēmumu untumiem, un jābūt iespējai pieprasīt obligātu apkalpošanas līmeni un obligātu informācijas līmeni, un beidzot personām ierobežotām pārvietošanās spējām jābūt iespējām gūt labumu no tādas pašas tiesību kvalitātes kā pārējiem Eiropas pilsoņiem, netiekot sodītām divreiz.

Komitejā 31. martā pieņemtās redakcijas saturs šķiet pieņemams visiem. Tas, pirmkārt, ir tāpēc, ka personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesības tiek palielinātas. Ja šis teksts tiks pieņemts, vairs nebūs iespējams atteikt personas pārvadāšanu tās invaliditātes dēļ, izņemot, protams, iemeslus, kas saistīti ar uzkāpšanas apstākļiem uz kuģa, respektu pret viņu cieņu un kuģa tehniskiem elementiem. Turklāt personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām jānodrošina arī palīdzība un jau no rezervācijas brīža; šodien, pateicoties internetam, ir vajadzība pēc braucieniem atpakaļ un oficiālas informācijas. Tāpēc tas ir risināts tekstā.

Visbeidzot, informācijai par pasažieru tiesībām jābūt standartizētai un sniegtai pieejamā veidā, kā tas šodien notiek dzelzceļa un aviācijas nozarē.

Kad nonācām pie visu pasažieru tiesībām, mēs sapratām, ka ir svarīgi, lai kompensācija problēmu gadījumā arī tiktu saskaņota augstākā līmenī, pamatojoties uz to, kas izdarīts aviācijas nozarē. Rezultātā pasažieri, kas pakļauti kavējumiem un atcelšanām, varēs saņemt pilnu kompensāciju, pie kam kompensāciju apmēru aprēķina atbilstoši problēmām, ar kurām bija jāsastopas.

Informācijai jābūt skaidrai un pieejamai, kas pārvadājumu nozarē bieži ir problēma. Mēs to redzam visu laiku: cilvēkus, kuriem nav pietiekamas informācijas, kuri nezina, kāpēc kuģis – šajā gadījumā, bet tikpat labi tas varētu būt vilciens vai lidmašīna – neatiet vai kāpēc ir kavējumi, un mēs gribējām uzlabot šīs informācijas nodrošināšanas metodes.

Beidzot, sūdzību pārvaldībai jābūt labāk organizētai. Patiešām, sūdzības sagatavošana, kad rodas problēmas, ir sarežģīta lieta, un šis teksts ir paredzēts, lai vienkāršotu procedūru gan dalībvalstu līmenī, gan atsevišķiem pilsoņiem.

Apskatīta arī to valsts iestāžu loma, kas pārvaldīs sūdzības, un tā ir noteikta labāk.

Visbeidzot, pilsētas un piepilsētas pārvadājumu pakalpojumi – es šajā gadījumā domāju par G. Albertini iemīļotajiem vaporetto Itālijā, Venēcijā – jāizslēdz no šī teksta, tā kā tie neietilpst nozīmīgo pārvadājumu pakalpojumu jomā.

Tagad pāriešu pie kruīziem un to vietas šajā tekstā: Es gribētu atgādināt jums, ka kruīzi šodien ir ārkārtīgi svarīgs brīvdienu pavadīšanas veids un ka to mērķa grupa aptver gan gados vecākus cilvēkus, gan invalīdus. Tāpēc kruīzi, protams, ir ietverti šajā tekstā, ne tikai ar atsauci uz komplekso ceļojumu direktīvu, no kuras teksts ir atkarīgs un kura ir 1991. gada direktīva, bet arī ar garantiju, ka patērētāji saņems vienādu apkalpošanas līmeni.

Izvirzīta force majeure definīcija, kas nosaka iemeslus iespējamam pārvadāšanas atteikumam, un saistībā ar šo jautājumu mēs strādājām pie konsensusa grozījuma, ko mēs izstrādājām kopīgi. Es tomēr gribētu jums atgādināt, ka aviācijas nozarē tagad Kopienu Tiesa bieži spiesta pieņemt lēmumus tāpēc, ka force majeure gadījumi nav definēti pietiekami labi. Tāpēc šajā tekstā mēs esam mēģinājuši risināt problēmas, kas saistīti ar jūras pārvadājumiem. Es atsaucos uz plūdmaiņām, vējiem un vētrām, kuri arī ir realitāte jūras pārvadājumos un kuri ir jāņem vērā.

Visbeidzot, ostu pienākums sniegt palīdzību arī bija debašu temats. Šis ir teksts par pasažieru tiesībām; tas nav teksts …

(Priekšsēdētājs lūdza runātāju beigt)

... un tā, tika veikta arbitrāža starp ostām un pārvadātājiem, tas ir teksta kopsavilkums. Es zinu, ka G. Jarzembowski iesniegs savus grozījumus, uz tiem man jāatbild tajās divās minūtēs, kas man atlikušas.

  Gabriele Albertini, referents. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, apstiprinot tiesību aktus par gaisa un dzelzceļa transportu, M. Teychenné ziņojumu par pārvadājumiem pa jūru un iekšzemes ūdensceļiem un šo priekšlikumu par autobusu pasažieru tiesībām, Eiropas Savienība pabeidz tiesisko regulējumu visiem transporta veidiem.

Sagatavojot šīs regulas projektu, mēs konstatējām, ka mums vajag rast līdzsvaru starp divām pieejām: pirmā izskata stāvokli, kur nevienam transporta veidam nav priekšrocību, pie kam dažādi transporta veidi var konkurēt ar vienādiem nosacījumiem un vienādām iespējām, kamēr pasažieriem nodrošināts augsts aizsardzības līmenis neatkarīgi no transporta veida, kuru viņi izvēlējušies.

Otrā pieeja atspoguļo katra transporta veida atšķirīgo raksturu un ievērtē to īpatnējās iezīmes, piemēram, autobusu pārvadājumu gadījumā mēs izskatām, kā tiek pārvaldīta atbildība par kavējumiem, un autopārvadājumu gadījumā mēs domāsim par satiksmes negadījumiem, sastrēgumiem un tā tālāk, kas neattieksies uz dzelzceļa transportu, jo tas izmanto tam paredzēto sliežu ceļu.

Es gribētu runāt arī par diviem kontrastējošiem jautājumiem, kurus mēs mēģinājām, un es domāju, ka sekmīgi, līdzsvarot.

Šīs regulas reālais mērķis ir pastiprināt pasažieru tiesības, bet autopārvadājumos nozari lielā mērā veido mazie un vidējie uzņēmumi, kuriem vajadzēs laiku un resursus, lai pielāgotos jaunajām prasībām, un kuri tāpat kā tik daudzas citas rūpnieciskās nozares, ekonomiskās krīzes dēļ nonākuši grūtībās.

Mēs tagad esam nonākuši līdz Parlamenta priekšā esošajiem grozījumiem, un es gribētu pateikties saviem kolēģiem par nozīmīgo devumu regulas teksta tapšanā un par viņu lielisko atbalstu. Darba lielāko daļu šim pirmajam lasījumam parlamentā jau veica Transporta un tūrisma komiteja, atstājot Parlamentam tikai darbu ar skaidrākiem formulējumiem attiecībā uz juridisko valodu.

Savas politiskās grupas uzdevumā es esmu iesniedzis tikai trīs papildu grozījumus rītdienas balsojumam. Atļaujiet man tos īsumā aprakstīt: Grozījums Nr. 73 ir vienkāršs lingvistisks precizējums, un grozījums Nr. 82 nosaka maksimālo robežu stingrajai atbildībai, kas noteikta ierosinātās regulas 6. panta 3. punktā. Attiecībā uz transporta komitejas pieņemtā grozījuma teksta darbības jomu visas politiskās grupas ir vienojušās par reģionālo pārvadājumu iekļaušanu. Attiecībā uz pilsētas un piepilsētas pārvadājumiem, divi galvenie teksti rīt tiks likti uz balsošanu.

Kā referents es apstiprinu savas grupas iesniegto grozījumu Nr. 80 par vietējo pārvadājumu izslēgšanu tout court, bet es esmu arī norādījis uz savu atbalstu grozījumam Nr. 81, kas dalībvalstīm dod pilnvaras atbrīvot vietējos pārvadājumus ar nosacījumu, ka tās pasažieriem garantē regulā noteiktajam tiesību līmenim līdzīgu tiesību līmeni.

Es uzskatu, ka mēs esam sagatavojuši tekstu, kas dod mums labu pozīciju, no kuras sākt gaidāmās triju pušu diskusijas ar Padomi un Komisiju. Tāpēc es Čehijas prezidentūrai un Zviedrijai, nākamajai valstij, kas būs Eiropadomes prezidējošā valsts, vēlu veiksmi to darbā ar pasažieru tiesībām un, protams, es ceru, ka nākamajā Parlamenta pilnvaru laikā varēšu dot savu ieguldījumu šīs regulas pieņemšanas nākamajos posmos.

  Pavel Svoboda, Padomes priekšsēdētājs. – (CS) Dāmas un kungi, jūs rīt balsosiet par grozījumu projektiem diviem priekšlikumiem no Komisijas par autobusu pasažieru tiesību aizsardzību un arī pasažieru tiesību aizsardzību, tiem ceļojot pa jūru un iekšzemes ūdensceļiem.

Tie ir svarīgi tiesiski noteikumu, kas rosina lielu interesi gan patērētājiem, gan pārvadājumu nozarei. ES nesen pieņēma tāda paša veida regulas gaisa un dzelzceļa transportam. Nesen iesniegtie Komisijas priekšlikumi pabeigs veidot šo tiesisko regulējumu. Praksē tas nozīmē lielāku aizsardzību visiem ceļotājiem, jo īpaši invalīdiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām neatkarīgi no transporta veida. Turklāt tas radīs vienādus nosacījumus visām pārvadājumu jomām. Čehijas prezidentūra, protams, šos priekšlikumus vērtē atzinīgi un piešķir tiem lielu nozīmi. Es uzskatu, ka mums visiem ir ir kopīgs mērķis, ko ES pieņēmusi pēdējos gados, nostiprināt pasažieru tiesības.

Saistībā ar grozījumu projektiem, par kuriem jūs balsojāt Transporta un tūrisma komitejā, es gribētu īpaši atzīmēt divus aspektus. Pirmais ir tas, ka jūs piešķirat lielu nozīmi invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām. Mēs, protams, pievienojamies jūsu uzskatiem šajā jomā, kas ir ļoti svarīgi, ja mēs gribam panākt apstiprinājumu otrajā lasījumā šiem diviem svarīgajiem tiesiskajiem noteikumiem.

Otrs ir tas, ka jūsu mērķis ir regulu projektu precīza saskaņošana ar spēkā esošo regulu redakcijām, kas piemērojamas personu tiesībām, ceļojot ar dažādiem transporta veidiem, un jūs esat rīkojušies ļoti rūpīgi, pielāgojot priekšlikumus autobusu pārvadājumu vai pārvadājumu pa jūru un iekšzemes ūdensceļiem specifiskajām prasībām, neatsakoties no pasažieru tiesību nostiprināšanas mērķa. Mēs pilnībā piekrītam vajadzībai pielāgot tiesiskos noteikumus dažādu transporta veidu specifiskajām iezīmēm. Kā mēs visi zinām, precīzi vienu un to pašu pieeju nav iespējams piemērot atšķirīgiem transporta veidiem. Dzelzceļa un gaisa pārvadājumiem ir savas iezīmes, un tas pats attiecas uz autobusu pārvadājumiem un pārvadājumiem pa jūru un iekšzemes ūdensceļiem. Pat šo atsevišķo nozaru iekšienē ir milzīgas atšķirības. Strādā lieli un mazi uzņēmumi, un braucieni var ilgt vairākas dienas vai tikai dažas minūtes. Tāpēc ir nepieciešams atrast risinājumu, kas ir pieņemams visiem, kurš nodrošinās patērētāju aizsardzību, neuzliekot nozarei un jo īpaši tirgū strādājošajām mazākajām firmām lieku administratīvo slogu. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā šis jautājums, protams, ir sevišķi svarīgs.

Tāpēc mēs augsti vērtējam jūsu darbu ar šiem jautājumiem. Tas nodrošina mums lielisku sākuma punktu. Tajā pašā laikā tas lielākajā daļā saskan ar mūsu viedokli par priekšlikumiem. Es esmu stingri pārliecināts, ka mēs varēsim konstruktīvi sadarboties saistībā ar tiesisko sistēmu, kas aizsargās visu iesaistīto intereses un tajā pašā laikā ņems vērā ES mērķi uzlabot likumdošanas procesu. Noslēgumā es gribētu īpaši pateikties referentiem G. Albertini un M. Teychenné par viņu lielisko darbu un rūpīgi sagatavotajiem ziņojumiem.

  Antonio Tajani, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es ar prieku vienmēr atceros šajā Parlamentā Eiropas Parlamenta deputāta statusā pavadītos daudzos gadus, un tas dod man iespēju aizvien augstāk novērtēt darbu, ko Eiropas Parlaments paveicis saistībā ar šīm debatēm.

Tāpēc es gribētu pateikties M. Teychenné un G. Albertini par svarīgo iegulījumu, ko viņi dod, lai aizsargātu pilsoņu tiesības kā pasažieriem visās pārvadājumu nozarēs, jo vajadzība iejaukties autobusu pārvadājumu un jūras pārvadājumu jomā ir mēģinājums aizpildīt plaisu, kas, kā jūs visi esat norādījuši, pastāv Eiropas tiesībās.

Mums ir daudz pasažieru ar invaliditāti un daudzi, kuru pārvietošanās spējas ierobežotas citu iemeslu dēļ, un tā mums ir arī pienākums garantēt brīvu pārvietošanos, jo pirmām kārtām tas ir jautājums par brīvību Eiropas Savienībā. Protams, laba likumdošana nav viegla, bet šodien mēs speram lielu soli uz priekšu.

Es biju arī gandarīts, dzirdot to, kas bija sakāms P. Svoboda. Protams, joprojām ir kādas šaubas par tekstiem, par kuru pieņemšanu vienojās Komisija un Parlaments, bet es pamanīju arī vispārēju politisku atvērtību no Padomes puses, kas dod man cerību nākotnei.

Es esmu pārliecināts, ka, kā tas bija autopārvadājumu gadījumā, mēs nonāksim pie apmierinoša kompromisa, kas garantēs Eiropas pilsoņiem iespēju Eiropas Savienībā ceļot brīvi un būt pienācīgi aizsargātiem.

Tā es domāju, ka šodien mēs apspriežam tematus, kas ietekmē visu pilsoņu dzīvi, tāpēc es esmu pārliecināts, ka attiecībā uz autobusu priekšlikumu būtu atbalstāma – un Transporta un tūrisma komitejas 30. marta sanāksme deva pozitīvus signālus par to – Komisijas pieeja, nosakot plašāko iespējamo piemērošanas jomu, kas aptver visus regulāros pasažieru pārvadājumu pakalpojumus, gan starptautiskos, gan valsts mēroga, gan reģionālos, gan pilsētas, gan piepilsētas. Tas atbilst vajadzībai vienkāršot tiesību aktus, bet arī garantēt vienādas tiesības visiem pasažieriem bez izņēmuma.

Tomēr, G. Albertini, ņemot vērā šīs nozares specifisko raksturu, priekšlikums atstāj dalībvalstīm izvēles iespēju nepiemērot regulu pilsētas, piepilsētas un reģionālajiem pārvadājumiem, kurus aptver sabiedrisko pakalpojumu līgumi, ja šie līgumi pasažieriem piedāvā augstu aizsardzības līmeni, kas salīdzināms ar to, kas noteikts regulā. Man šķiet, ka tas ir saprātīgs risinājums, kas piedāvā vajadzīgo elastīguma līmeni, vienlaikus garantējot pasažieru pamattiesības.

Autobusu uzņēmumu atbildība pasažieru priekšā nāves vai traumas gadījumā ir vēl viens būtisks priekšlikuma elements. Kopienā šajā ziņā ir pārāk daudz neatbilstību, kas pasažieriem rada nopietnas neskaidrības. Es gribētu sīkāk izskatīt pāris jautājumu saistībā ar šo tematu: pirmkārt, šī joma nav saistīta ar apdrošināšanas jautājumu, bet attiecas vienīgi uz pārvadātāja atbildību pret pasažieriem. Otrkārt, autobusu uzņēmums netiek uzskatīts par vienīgo atbildīgo par kompensāciju par kaitējumu, un tā tiesības pieprasīt kompensāciju no trešām pusēm netiek apšaubīta. Treškārt, šī joma neattiecas ne uz importu, ne uz procedūrām, kas noteiktas 2005. gada direktīvā par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu attiecībā uz motorizētu transportlīdzekļu lietošanu; un, ceturtkārt, Komisija faktiski nav izstrādājusi jaunu atbildības modeli. Tā, kas tiek ierosināta šodien, ir atbildības shēma, kas noskatīta no citiem transporta veidiem, vienlaikus ņemot vērā šīs nozares īpatnējās iezīmes.

Attiecībā uz jūras pārvadājumiem es uzskatu, ka vajadzīgs vienots normatīvais instruments, lai arī par to gan Parlamentā, gan Padomē ir viedokļu atšķirības. Atļaujiet man norādīt galveno jautājumu attiecībā uz piemērošanas jomu: salīdzinājumā ar autopārvadājumiem, dzelzceļa un gaisa pārvadājumiem daudz mazāk ir pasažieru, kas ceļo pa jūru un iekšzemes ūdensceļiem. To vidū pasažieri, kas izmanto iekšzemes ūdensceļus, ir tikai neliela daļiņa. Pēc manām domām, nešķiet ne loģiski, ne reāli, ka būtu atsevišķas regulas jūras pasažieriem un tiem, kas izmanto iekšzemes ūdensceļus, vēl jo vairāk, ja padomā, ka viņi bieži izmanto tāda paša veida kuģi. Es domāju, ka vienotam normatīvajam instrumentam jābūt atbildei uz to.

Vienlaikus ar debatēm par M. Teychenné ziņojumu Transporta un tūrisma komitejā 2009. gada 30. martā tika rīkotas publiskas debates ministru vidū ES transporta padomes ietvaros. Esmu gandarīts, ka man bija izdevība šajās debatēs novērot zināmā mērā viedokļu saskaņošanu starp Komisiju, dalībvalstīm un Parlamentu attiecībā uz mērķi pēc iespējas drīzāk dot Eiropas Savienības pasažieriem jaunu un ambiciozu regulu.

Saistībā ar to Komisija, protams, ir sagatavojusies iekļaut tekstā skaidrākus formulējumus un uzlabojumus, kas var būt vajadzīgi, lai ņemtu vērā katra pakalpojumu veida īpatnējās iezīmes un līdz ar to nodrošināt nozari ar instrumentiem, lai regulu piemērotu ar nepieciešamo elastību. Atļaujiet man vēlreiz uzsvērt vajadzību nodrošināt resursus, lai nākotnes regulu īstenotu efektīvi. Šim nolūkam ir svarīgi, ka dalībvalstu iestādes, kas atbildīgas par tās piemērošanu, iesniedz periodiskus ziņojumus par savu darbību. Katra dalībvalsts varēs organizēt savas valsts sistēmu tā, kā tā uzskata par piemērotu, piemēram, izvēloties, vai tai būs viena, vai vairākas kompetentās iestādes.

  Georgios Papastamkos, Juridiskās komitejas atzinuma sagatavotājs. − (EL) Priekšsēdētāja kungs, priekšlikums regulai ar grozījumiem, ievērojot Eiropas Parlamenta pienesumu, apmierinošā veidā stiprina pasažieru tiesības jūras pārvadājumos.

Tomēr es uzskatu, ka nākamajā likumdošanas iniciatīvā par šo tematu horizontāla pieeja, vienots tiesiskais instruments, kas aptver visus transporta veidus, būtu korektāks, ievērojot pašreizējo vajadzību izmantot kombinētus transporta veidus.

Nākotnē būtu arī vēlams, lai tiktu iesniegti atsevišķi priekšlikumi par pasažieru tiesībām no vienas puses un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām no otras puses. Pamatojums tam ir tāds, ka atsevišķām sistēmām ir atšķirīgs mērķis un atšķirīgi adresāti.

Visbeidzot es gribētu uzsvērt atkārtoti sašaurināto pieeju, kuru ieņēmusi Komisija, lai arī to nevar teikt par priekšsēdētāja vietnieku A. Tajani, jautājumiem, kas prasa plašāku un daudzpusīgu pētījumu, piemēram, jūras pārvadājumiem.

Jūras pārvadājumi Vidusjūrā notiek apstākļos, kas atšķiras no apstākļiem, kādos notiek pārvadājumi otrpus jūras šaurumiem.

  Georg Jarzembowski, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāja vietniek, Padomes priekšsēdētāj, es vēlos sacīt iepriekšējam runātājam, ka mēs Grieķijas salas un grieķu prāmju uzņēmumus paturam prātā visu laiku: viņam nav par to jāraizējas.

Es varu teikt, ka mana politiskā grupa un es esam gandarīti, ka pirmoreiz mums būs ar likumu noteiktas, uz pilsoņiem vērstas pasažieru tiesības kavējumu un atcelšanu gadījumā arī jūras un iekšzemes ūdensceļu pārvadājumos un reģionālajos autobusu pārvadājumos. Mēs vēlētos pateikties abiem referentiem, G. Albertini un M. Teychenné. Mums bija konstruktīva sadarbība komitejās, kas deva labus rezultātus.

Ir tikai daži jautājumi, kurus es gribētu izvērst. Es domāju, ka 25 % kompensācija jūras pasažieriem par divu līdz trīs stundu kavējumu ir pilnīgi atbilstoša tāpat kā 50 % par kavējumiem, kas pārsniedz trīs stundas – bet es sacītu M. Teychenné, ka 100 % kompensācija par kavējumiem, kas to pārsniedz, ir vienkārši nesamērīga. Ja mēs paturam prātā, ka kuģniecības uzņēmumi ir ne tikai tikai milzīgi uzņēmumi, bet tieši prāmju satiksmes jomā arī mazie un vidējie uzņēmumi, mums vajadzīga saprātīga pieeja kompensācijām.

Mēs jau par to esam runājuši, ka mums arī jābūt uzmanīgiem, lai jūras pārvadājumos atbildību nepiešķirtu nepareizajiem cilvēkiem vai iestādēm. Mēs visi šajā Parlamentā esam apņēmušies gādāt par to, ka abi dokumenti jo īpaši nodrošina palīdzību pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, bet kuģu īpašnieki nevar nokārtot piekļuves grūtības ostās; tās jānokārto ostām pašām. Citiem vārdiem sakot, mums jābūt ļoti uzmanīgiem.

Attiecībā uz autobusu pasažieru tiesībām es gribētu norādīt uz to, ka ir reālas atšķirības starp starppilsētu un pilsētas autobusiem, kas jāņem vērā. Tāpēc mana politiskā grupa uzskata, ka mēs pamatoti gribam saprātīgas pasažieru tiesības starppilsētu autobusu pārvadājumos, bet ka pilsētas un piepilsētas autobusi strādā pilnīgi atšķirīgos apstākļos. Šie noteikumi tiem neder, un tas būtu skaidri jāatzīst.

  Robert Evans , PSE grupas vārdā – Priekšsēdētāja kungs, es gribu apsveikt abus mūsu referentus. Pirms pāris gadiem es biju referents par pasažieru invalīdu piekļuvi lidmašīnām. Šis tiesību akts ir vēl viens gabaliņš, kas tiek pievienots puzlei, lai padarītu pārvadājumus pēc iespējas aptverošākus jeb, kā to formulēja mūsu kolēģis G. Albertini, lai konsolidētu pasažieru tiesības.

Laikmetā, kad mēs mudinām cilvēkus ceļot ar sabiedrisko transportu, ir tik svarīgi, ka mēs autobusus pievienojam, kā G. Albertini teica, šim laukam. Daži deputāti, nav teikts, ka šodien klātesošie, ir meklējuši veidus, kā izdarīt izņēmumus, lai izslēgtu dažas sadaļas, bet es vienmēr kā savu sākuma punktu esmu pieņēmis vēlēšanos iekļaut pēc iespējas vairāk, jo tā mēs tuvojamies tam, lai Eiropa kļūtu par kopējo tirgu cilvēkiem. Tāpēc grozījums Nr. 81 ir tik svarīgs.

Komisārs savās piezīmēs teica, ka mums vajag vienādas tiesības visiem pasažieriem bez izņēmumiem – un pēc tam viņš runāja par izņēmumiem, piemēram, reģionālajiem pārvadājumiem. Es nedomāju, ka mums būtu jāizdara izņēmums reģionālajiem pārvadājumiem, un es esmu veicis izpēti. Dažās no mūsu dalībvalstīm reģionālais brauciens ar autobusu var ilgt līdz sešām stundām, kas ir ilgāk nekā starptautiskais brauciens ar autobusu no, teiksim, Londonas līdz Briselei vai Parīzei. Tāpēc es domāju, ka tiem jābūt iekļautiem. Es domāju, ka ir pareizi, ka tur, kur vietējie pārvadājumi – kā G. Jarzembowski minēja – nav iekļauti, ir sabiedrisko pakalpojumu līgumi, kas nozīmē, ka uzņēmumi sasniegs tāda paša veida standartus.

Es arī domāju, ka mums vajag pārliecināt mašīnbūves nozari ražot vairāk modernus autobusus, vairāk ņemot vērā invalīdu vajadzības. Tieši tāpat kā mēs piedalījāmies kampaņā, lai lidmašīnas būtu pieejamākas invalīdiem, mums varbūt vajag autobusus ar platākām ejām vai pieejamākam tualetēm, un mums vajag, lai pārvadājumu uzņēmumi savus autobusu termināļus padara pieejamākus un apmāca savu personālu par palīdzību invalīdiem un informētību par invaliditātes jautājumiem.

Ziņojums ir labs. Tas ir labs ziņojumu apkopojums, kas aizved mūs vairākus soļus uz priekšu, un es apsveicu visus, kas bija tur iesaistīti.

  Dirk Sterckx, ALDE grupas vārdā. – (NL) Es gribētu pateikties referentiem mūsu politiskās grupas vārdā. Es domāju, ka mēs pasažieru tiesībām esam pievienojuši vēl dažus elementus. Mēs esam smagi strādājuši, lai sakārtotu lietas aviācijā un ceļojumos pa dzelzceļu. Faktiski es uzskatu, ka mēs guvām daudz pieredzes, kad gatavojām šos ziņojumus, un es esmu gandarīts, ka G. Albertini ir sakārtojis dažādos elementus tā, ka diez vai ir kāda vajadzība nošķirt dažādos transporta veidus, vienīgi tad, ja tas ir nepieciešams.

Es uzskatu, ka mēs tagad arī uzlabojam pakalpojumu kvalitāti, kas mums vienmēr būtu jāpatur prātā. Mēs esam mācījušies no savām kļūdām, piemērs tam ir tas, ka esam padarījuši stingrāku force majeure definīciju. Mums vajag atkārtoti izskatīt šo aspektu aviācijā, piemēram, un es esmu gandarīts, ka mēs to esam izdarījuši kuģniecībā.

Runājot par G. Albertini ziņojumu, svarīgs jautājums – kuru minēja arī R. Evans un G. Jarzembowski – ir, kāda tagad ir regulas darbības joma? Mēs kā politiskā grupa esam atteikušies no sava atbalsta grozījumam, kas sākotnēji tika iesniegts kopā ar jums, ne tāpēc, ka mēs uzskatītu, ka tas ir vājš grozījums, bet tāpēc, ka sociālisti atrada labāku tā formulējumu, kā aprakstīja R. Evans. Mēs jebkurā gadījumā no regulas izslēdzam reģionālos pārvadājumus, taču mēs atstājam atvērtu izvēles iespēju tajā iekļaut pilsētas un piepilsētas pārvadājumus, ja dalībvalstis tā vēlētos. Es uzskatu, ka šī pieeja labāk atbilst tam, pēc kā mēs tiecamies, un tāpēc mēs atbalstīsim šo priekšlikumu, kuru izvirzīja Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupa.

  Eva Lichtenberger, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, pasažieru tiesības jāliek centrā transporta politikai kopumā – jo īpaši šeit, Eiropas Savienībā. Mēs to jau panācām dzelzceļa un gaisa pārvadājumiem, lai arī ir ievērojamas iespējas uzlabojumiem attiecībā uz iekāpšanas atteikumu. Kā es nebeidzu atkārtot, problēmas ir pārāk lielas.

Viena grupa ir īpaši atkarīga no skaidriem noteikumiem. Gaisa pārvadājumu gadījumā kļuvis acīmredzams, ka noteikumi nav pietiekami skaidri. Līdz šim cilvēki ar īpašām vajadzībām varēja rakstīt sējumus par visām lietām, kas ar viņiem atgadījušās ceļojumos. Es personīgi esmu saņēmusi dažas no viņu atskaitēm. Tā ir katastrofa. Tāpēc ne tikai likums pieprasa dot šiems cilvēkiem vienlīdzīgus apstākļus, tas ir arī Eiropas Savienības morālais pienākums.

Autobusu un jūras pārvadājumu jomā, kurai mēs tagad formulējam noteikumus, mēs varam saskarties ar problēmām, piešķirot atbildību, ja runa ir par jūras pārvadājumiem un ostām – tomēr nākotnē jādod praksē pamatots risinājums. Otrs jautājums ir tas, ka mums jāaptver pēc iespējas vairāk, kad runa ir par autobusu pārvadājumiem. Ja mēs pieļaujam pārāk daudz izņēmumu, mēs dodam pārvadātājiem izdevību noteikumus apiet. Mēs nevaram cilvēkus, kuriem jācīnās ar īpašām vajadzībām, vēl ilgāk nostādīt nelabvēlīgākā situācijā, ļaujot viņu grūtībām turpināties. Mūsu pienākums ir gādāt par viņu tiesībām uz mobilitāti un galu galā tās arī īstenot.

  Erik Meijer, GUE/NGL grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, šajā sesijā izvirzījās divi jautājumi attiecībā uz kolektīvajiem personu pārvadājumiem.

Pirmais jautājums ir: kas jādara valdībai, un kas mums jāatstāj tirgum, rīkojot konkursus? Mēs pēc mana priekšlikuma galu galām izvēlējāmies izvēles brīvību attiecībā uz pilsētas un reģionālajiem pārvadājumiem. Jauni noteikumi par cilvēku pārvadājumiem ar autobusu nedrīkst negatīvi ietekmēt zemākā līmeņa iestāžu brīvību pašām organizēt savu sabiedrisko transportu.

Attiecībā uz pasažieru tiesībām vienmēr bijušas divas alternatīvas, no kurām izvēlēties. Pirmajā alternatīvā uzmanība koncentrēta uz maksimālu daudzumu informācijas par brauciena turpināšanos citās dalībvalstīs, pārrobežas pārvadājumu biļešu pieejamību un labiem, liela attāluma savienojumiem tā, ka var izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem ceļojuma laikā.

Otrajā alternatīvā uzmanība koncentrēta uz finansiālo kompensāciju, kas vēlāk tiek maksāta par kavējumiem un pakalpojumu atcelšanu. Es vienmēr atbalstu pirmo alternatīvu, bet Parlamenta vairākums izvēlas otro, jo īpaši tāpēc, ka tā ir izvēle, kas tika izvēlēta gaisa pārvadājumiem.

Lielāka uzmanība invalīdu vajadzībām ir svarīgs motīvs, lai atbalstītu priekšlikumus, kaut arī tie nav ideāli.

  Rodi Kratsa-Tsagaropoulou (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, es vēlētos sākt, apsveicot referentus par viņu būtiskajām runām un ārkārtīgi saskaņoto darbu ar milzum lielo daudzumu grozījumu, kas tika iesniegti Transporta un tūrisma komitejā.

Eiropas Savienība pēdējos gados ir centusies, kur noteicošais bija Eiropas Parlamenta devums, uzlabot pasažieru tiesības visās pārvadājumu nozarēs. Kā jūs atcerēsieties, mūsu iestādes nesen apstiprināja noteikumu par pasažieru tiesībām gaisa un dzelzceļa transportā. Šodien tiek sperts liels solis pretim vienlīdzīgu tiesību nostiprināšanai pasažieriem visos transporta veidos bez izņēmumiem, kā komisārs teica.

Es jums gribētu atgādināt, ka pēc grūtās saskaņošanas ar Padomi mēs nesen pieņēmām trešo paketi no septiņiem tiesību aktu priekšlikumiem par drošību jūrā, tostarp kompensāciju pasažieriem nelaimes gadījumā.

Attiecībā uz M. Teychenné ziņojumu es vēlētos uzsvērt, ka tas ierosina saskaņotu sistēmu patērētāju/pasažieru aizsardzībai, kura ievēro arī mazos transporta uzņēmumus un aizsargā viņu uzņēmējdarbību un konkurētspēju nelaimes gadījumos tādu apstākļu dēļ, ar kuriem pārvadātājam nav nekāda sakara, vai gadījumos, kur jūras transportu nelabvēlīgi ietekmē slikti laika apstākļi.

Nozīmīgi, ka aptvertas svarīgas jomas, piemēram, invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesības nolūkā nodrošināt nediskriminācijas principu, kas nosaka visu mūsu politiku. Līdzīgā veidā tajā skaidri izklāstīti pārvadātāju pienākumi gadījumā, kad pakalpojumi kavējas vai tiek atcelti, laika ierobežojumi kavējumiem un kompensācijā maksājamās summas.

Šī parlamentāro pilnvaru termiņa beigās un pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām mūsu darbs pie pasažieru tiesībām ir viens no mūsu svarīgākajiem sasniegumiem Eiropas pilsoņu labā.

  Brian Simpson (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties abiem referentiem par viņu darbu šajā svarīgajā jomā un arī komisāram par viņa atbalstu. Pasažieru tiesības vienmēr bijušas Sociāldemokrātu grupas prioritāte, un šis priekšlikums papildina kopumu, nākot pēc pasažieru tiesībām aviācijā un dzelzceļa transportā

Vitāli svarīgi, lai mēs atcerētos, ka transporta lietotāji ir svarīgākās ieinteresētās puses – fakts, ko bieži aizmirst daži transporta uzņēmumi. Tagad pirmoreiz mums būs pamattiesību kopums autobusu un prāmju lietotājiem, kas nodrošinās pienācīgu atbildību par braucienu atcelšanām un kavējumiem, pazaudētu vai bojātu bagāžu, kā arī nāvi nelaimes gadījumā.

Laikam svarīgāk ir tas, ka mums būs virkne pamattiesību cilvēkiem ar ierobežotām kustības spējām un īpašām vajadzībām, kas izbeigs pakļaušanu netaisnībai, ko transporta uzņēmumu dēļ daudzu gadu garumā cieta šie cilvēki. Pārvadātāji vairs nevarēs izstumt cilvēkus ar ierobežotām pārvietošanās spējām no saviem transportlīdzekļiem; cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām vairs nebūs mazāk tiesību nekā veselajiem un spēcīgajiem cilvēkiem; cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām vairs nebūs izstumti no sabiedriskā transporta tīkla.

Kas to ir deklarējis? Ne valsts vai reģionālais parlaments, bet Eiropas Parlaments. Eiropas Parlaments ir tas, kurš transporta lietotājus ir nolicis mūsu transporta prioritāšu saraksta augšgalā. Eiropas Parlaments ir tas, kuram cilvēki ir pirmajā vietā, un to mēs, sociāldemokrāti, varam stingri atbalstīt.

  Francesco Ferrari (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlos pateikties referentam un komisāram par viņu paveikto darbu. Ziņojums sniedz ļoti līdzsvarotu pasažieru tiesību un visu transporta veidu, tostarp autobusu transporta, izskaidrojumu un skaidri izskata visus saistītos jautājumus. Pievērsta uzmanība invalīdiem vai cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām; kā rāda G. Albertini ziņojums, mums jāspēj nodrošināt pakalpojumus, kas ņem vērā šādu cilvēku dažādās vajadzības.

Turklāt visi jautājumi, kas attiecas uz šo transporta veidu – atlīdzības, kompensācija, pasažieru informēšana, stingra atbildība un sūdzības – ir iekļauti skaidrā veidā. Gan es, gan Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa ar referentu strādājām labprāt, lai panāktu pēc iespējas skaidrāku tekstu, ņemot vērā pasažieru intereses no vienas puses un to uzņēmumu vajadzības, kas pārvalda un sniedz šos pakalpojumus, no otras puses, jo tiem vajadzīgs pietiekami ilgs laiks, lai izpildītu noteikumus. Tāpēc es ceru, ka rītdienas balsojumā šo tekstu apstiprinās.

  Reinhard Rack (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, pakalpojumus sniedzošie uzņēmumi pastāv šo pakalpojumu izmantotāju dēļ un nevis galvenokārt pakalpojumu sniedzēju pašu dēļ. Ievērojot to, ir svarīgi, ka mēs nosakām atbilstošus noteikumus visu pārvadājumu veidu lietotājiem un nodrošinām, ka pakalpojumi, kuru viņi izmanto, ir arī piemērotā kvalitātē. Saistībā ar to – un tagad es runāšu par to, kas minēts atkal un atkal – ļoti svarīgi, ka mēs jo īpaši gādājam par personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām. Kā es to saprotu, viens jautājums šajā saistībā tagad ir gandrīz nepārtrauktā kustībā. Atļaujiet man jums teikt, ne tikai tie, kam ir invalīda apliecība, ir ar īpašām vajadzībām. Vecākiem – pieaugušajiem ar maziem bērniem – noteikti vajadzīgs atbalsts no mūsu noteikumiem visos mūsu transporta veidos. Es ceru, ka tas tādā vai citādā formā tiks reiz īstenots.

Otrs punkts: pat labākajiem noteikumiem un garantijām nav jēgas, ja informācija par tiem paslēpta attiecīgā pārvadātāja uzņēmuma tālākajā kaktā. Informācijai par pasažieru tiesībām vieta ir pie pašām biļešu kasēm, tieši autobusos, lidmašīnās un līdzīgos transporta līdzekļos.

Trešais un pēdējais punkts: mēs esam sākuši reglamentēt noteikumus par pasažieru tiesībām gaisa pārvadājumos pasažieru interesēs, bet bijām pārāk pieļāvīgi. Tas, ko dara lidsabiedrības, jo īpaši saistībā ar kavējumiem, paziņojot, ka pēdējā lidmašīna ielidoja pārāk vēlu un tāpēc nākamā var izlidot tikai ar kavēšanos, vairs nav pieļaujams. Mums toreiz jautājums bija jāatrisina ar lielu kompensācijas maksājumu, tad mēs būtu panākuši līdzīgu efektu tam, kas sasniegts iekāpšanas atteikuma gadījumā. Tagad diemžēl šis efekts netiek panākts. Force majeure nav arī tad, ja lidojums atcelts, jo lidmašīna ir pustukša. Šeit nākamajai Komisijai ir daudz uzdevumu. Priekšsēdētāja vietniek, ja jūs šo posteni ieņemsiet arī nākamajā Komisijā, es steidzami mudinātu pasažieru tiesību gaisa transportā pārskatīšanu. Tas ir steidzami nepieciešams.

  Emanuel Jardim Fernandes (PSE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisār A. Tajani, es vēlos sākt, apsveicot M. Teychenné par viņa ziņojuma kvalitāti. Attiecībā uz rīt parakstāmo jūras paketi jomā, par kuru es biju Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupas referents par karoga valsts prasībām un arī par pasažieru pārvadātāju pienākumiem, es teicu, ka Eiropas Savienībā cilvēkiem jābūt pirmajā vietā. Tātad būtiski, ka Eiropas Savienībā pasažieri ir pirmajā vietā.

M. Teychenné ziņojums pelnījis saņemt nedalītu manu atbalstu, jo tas pastiprina normatīvo sistēmu ne tikai autobusu pasažieriem, bet arī pasažieriem jomā, kas man ir dārga, proti, jūras un iekšzemes ūdensceļu pasažieriem. Konkrētāk, tas nodrošina 25 % kompensāciju no biļetes cenas gadījumā, kad kavējums ir no vienas līdz divām stundām, 50 % gadījumā, kad kavējums ir vienāds vai lielāks par divām stundām un 100 %, ja pārvadātājs nenodrošina alternatīvus pārvadājumu pakalpojumus vai informāciju.

Es gribētu norādīt, ka šī kompensācija jāsamaksā brauciena atcelšanas vai nopietnu kavējumu gadījumā viena mēneša laikā pēc pasažiera pieprasījuma. Autobusu pārvadājumu gadījumā šis ziņojums atzīst vajadzību pēc papildu pasākumiem invalīdiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Visiem pasažieriem tiesības uz esošās cenas atlīdzināšanu brauciena atcelšanas, pārrezervēšanas vai nopietnu kavējumu gadījumā, kas ir lielāki par divām stundām, tagad ir realitāte.

Priekšsēdētāja kungs, es iesniedzu grozījumu par vajadzību šo normatīvo sistēmu piemērot arī attālākajos reģionos. Es esmu pārliecināts, ka šādas kvalitātes tiesību aktu neviens nevar apšaubīt un to augstu novērtēs visi Eiropas pilsoņi, tostarp attālākajos reģionos, piemēram, Azoru salā, Madeirā, Kanāriju salās un Francijas aizjūras departamentos.

  Marian-Jean Marinescu (PPE-DE). – (RO) Jūras transportu reglamentē vairākas starptautiskas konvencijas, kas stingri jāievēro. Tomēr ir vitāli svarīgi izveidot obligāto noteikumu kopumu Kopienas līmenī šajās jūtīgajās jomās, jo īpaši attiecībā uz tiesību aktu īstenošanas uzraudzību. Šī iemesla dēļ neatkarīga sūdzību pieņemšanas mehānisma ieviešana un uzraudzības iestādes izveide skaidri nāk par labu pasažieriem attiecībā pret pārvadātājiem.

Es domāju, ka jāatrod līdzsvars starp pasažieru tiesībām un pārvadātāju pienākumiem, jo ne vienai grupai, ne otrai nebūtu jāpalēnina jūras un iekšzemes ūdensceļu pārvadājumu nozares ilgtermiņa attīstība. Mums jāņem vērā arī tipiskie apstākļi, kādos transports strādā Eiropas dažādos jūras reģionos, jo tiem var būt specifiskas iezīmes, kas faktiski var ierobežot iespēju izveidot kopējus noteikumus.

Plašākā skatījumā uz jūras transporta drošību man jāpiemin nesenie pirātisma akti Adenas līcī. Šo aktu atdzimšana izraisa bažas, jo īpaši tāpēc, ka pēdējās nedēļās par upuriem kļuva Eiropas pilsoņi, tostarp pieci rumāņi.

Es gribētu izmantot šo izdevību un aicināt Komisiju un Padomi pielikt visas pūles, lai ES stiprinātu savu sadarbību ar citām Āfrikas raga valstīm, lai novērstu pirātisma gadījumus un tranzīta braucienus reģionā padarītu drošākus.

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāja vietnieka kungs, mēs šodien esam ļoti veiksmīgā stāvoklī, jo varam paziņot, ka ar Eiropas Parlamenta lēmumu pasažieru tiesības ir aizsargātas arī nozarēs, kur līdz šim tas tā nebija.

Mēs esam lepni par to, ka lidostās un dzelzceļa stacijās pieejamas lapiņas, kur izklāstīti Eiropas Parlamenta pieņemtie lēmumi, lai aizsargātu pasažieru tiesības. Ja tas pats notiek abās atlikušajās nozarēs, Eiropas pilsoņi sapratīs, ka Eiropas Savienība patiešām ir noderīga, nodrošinot viņiem labāku dzīves līmeni un aizsargājot viņu drošu ceļošanu.

Tomēr mums vajag atcerēties, ka tiesību aktu panāktā aizsardzība nav tāda pati, kādu pilsoņi faktiski iegūst, kā mēs esam to redzējuši no to līdzšinējās piemērošanas ceļošanai ar aviotransportu un pa dzelzceļu. Tie no mums, kas izmanto šos transporta veidus, var teikt, mēs, Eiropas Parlamenta deputāti, varam teikt un es personīgi, kas ceļoju starp trim dažādām robežām, varu teikt, ka tie netiek piemēroti efektīvi. Tāpēc Komisija pareizi runāja par pirmo soli, kuru vajag uzlabot, galvenokārt attiecībā uz tā ieguldījuma efektivitāti, kuru devuši galvenie par tiesību piešķiršanu pasažieriem atbildīgie uzņēmumi.

Mums nebūtu jānosoda mazie uzņēmumi, kad tie saskaras ar pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas problēmu; es šeit domāju kabotāžu, par kuru es esmu jautājis komisāram citos gadījumos. Ja tie neizšķiras par atbildības uzņemšanos par kabotāžas līniju, kā tie varētu uzņemties šādu pakalpojumu, ja tiem būs arī jāgādā par pasažieru tiesībām? Tāpēc mums vajag dot pilsoņiem instrumentu, lai viņi var izmantot galvenās transporta tiesības un tikai tad dot viņiem papildu priekšrocības saņemt pasažieru kompensāciju kavējuma gadījumā. Tātad vispirms pakalpojums un tad kompensācija par kavētiem pakalpojumiem.

Es esmu pārliecināts, ka Eiropa virzās pretim labākai nākotnei. Šāds ir secinājums.

  Christian Rovsing (PPE-DE). - (DA) Priekšsēdētāja kungs, ja mēs pārbaudītu, kā iedzīvotāji skatās uz invaliditāti, mēs uzzinātu, ka mūsdienās, runājot par atvaļinājumu, invalīdi labprātāk brauc uz ASV. Tiesību akti un noteikumi tur ir daudz labāki, un viņi daudz labāku gādību saņem ASV. Eiropa nav ceļamērķis, kam dot priekšroku, pašai savu cilvēku vidū. Mūsu pašu Eiropas līdzpilsoņi negrib pavadīt atvaļinājumu Eiropā, ja viņi ir invalīdi. Viņi ceļo uz ASV. Es domāju, ka tā ir skaidra zīme, cik ļoti svarīgi ir dokumenti, ar kuriem mēs šeit strādājam, attiecībā uz daudziem jautājumiem, tostarp tūrismu.

  Pavel Svoboda, Padomes priekšsēdētājs. – (CS) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, līdzšinējais diskusijas progress nozīmē, ka man nevajadzēs man piešķirtās piecas minūtes, kas ir laba ziņa, par to es esmu pārliecināts. Ar prieku varu atzīmēt, ka mūsu intereses attiecībā uz pasažieru tiesību aizsardzības jautājumu un šīs nozares nākotni sakrīt. Mēs ceram uz ciešu sadarbību ar Eiropas Parlamentu, kas mums dos iespēju panākt galīgo risinājumu, kas atkal parādīs pilsoņiem labumu, ko ES atnesusi pasažieru tiesību jomā.

  Antonio Tajani, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, P. Svoboda, godājamie deputāti, es uzskatu, ka pilsoņi pēc šīm debatēm par pasažieru tiesībām un jaunajiem likumiem, kurus mēs ceram pieņemt, lai stiprinātu Eiropas Savienībai raksturīgās brīvības sistēmu, šodien sapratīs, ka Komisija, Padome un Parlaments un to personāls nav ziloņkaula torņi, kur tiek apspriesti jautājumi, kuriem nav nekādas saistības ar pilsoņiem, vai citādā veidā negatīvi iejaucas viņu dzīvē, bet iestādes, kurām pilsoņu intereses ir tuvu pie sirds, kuras tiecas aizstāvēt viņu tiesības, un, es gribētu to uzsvērt, aizsargāt viņu pamatbrīvības: neviens nav brīvs, kamēr viņš nevar brīvi pārvietoties no vienas Eiropas Savienības daļas uz otru.

Tāpēc, kad es lūdzu jūsu uzticību, kad es tiku izvirzīts amatam un bija jāsaņem Parlamenta apstiprinājums, es uzsvēru, ka viena no manām prioritātēm savu transporta komisāra pilnvaru termiņa laikā būs pasažieru tiesību aizsardzība. Es uzskatu, ka šodien mēs kopā esam nosūtījuši pozitīvu signālu un ar skaidru liecību esam parādījuši, ka progresu var panākt un ka Eiropas iestādes ir tuvu pilsoņiem un ir viņu pusē.

Kā izrādījās debašu gaitā, nav būtiskas atšķirības starp dažādām politiskām grupām; visi saskaņā ar Komisiju un arī Padomi uzsvēra vēlēšanos patiesi celt, kā priekšsēdētāja vietniece R. Kratsa-Tsagaropoulou teica, Eiropu pilsoņiem.

Tāpēc es lielu nozīmi piešķiru galvenajam solim, ko mēs šodien speram un spersim ar rītdienas balsojumu; protam, tik sarežģīti temati kā šie, ar komplicētām transporta sistēmām un dažādās valstīs atšķirīgu regulējumu, prasa padziļinātu pieeju, kā arī kompromisus. Ikviens pieņemtais noteikums ir kompromisa rezultāts, aizsargājot atšķirīgas intereses.

Es gribētu apgalvot, ka šoreiz tomēr vispārējām interesēm būtu jāgūst pārsvars, tas ir, pilsoņu brīvību un pasažieru brīvību aizsardzībai visās esošajās transporta sistēmās, jo būtu neatbilstoši aizsargāt tikai tos, kas ceļo ar lidmašīnām vai pa dzelzceļu, un nevis tos, kas ceļo ar kuģi vai autobusu. Protams, ļaujiet man atkārtot, var pastāvēt viedokļu atšķirības, un ir atšķirības viedokļos starp Komisiju un Padomi un arī dažu Parlamenta deputātu vidū attiecībā uz regulu par pārvadājumiem pa ūdeņiem; ir tādi, kuri priekšroku dotu atsevišķiem tiesību aktiem upju un jūras transportam.

Komisija ir apstiprinājusi savu nostāju, es domāju, ka pareizi būtu, ka ir viena regula, bet tam nav nozīmes, šodien svarīgi ir, ka mēs saņemam labu ziņu par Parlamenta, Komisijas un Padomes stingro politisko gribu garantēt pasažieru tiesības, jo īpaši pasažieru ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesības. Tas nav vienkārši, es biju gandarīts to dzirdēt, jautājums par tiesībām un pirmām kārtām brīvībām invalīdiem; tas, ka miljoniem pasažieru ar ierobežotām pārvietošanās spējām dota iespēja brīvi pārvietoties pa Eiropas Savienību, nozīmē arī ļaut šiem cilvēkiem dot savu ieguldījumu ES izaugsmē, jo šo miljonu cilvēku pārvietošanās nes labkājību, attīsta transporta uzņēmumus un paver iespējas tūrismam visa veida vietās.

Tāpēc es esmu gandarīts un es gribētu pateikties abiem referentiem, Padomei un, protams, Komisijas personālam, kuram es vienmēr pateicos, jo viņi man dod iespēju iesniegt priekšlikumus Parlamentam un Padomei.

Šis ir īpaši silts paldies, jo es uzskatu, ka šodien Eiropas iestādes kā kopums rāda, ka tās ciešu uzmanību pievērš 500 miljoniem Eiropas pilsoņu, kuri dažkārt var skatīties uz tām ar aizdomām; taču es domāju, ka šodien tie, kuri sekoja šīm debatēm, mainīs savas domas un uzticēsies Eiropas iestādēm, kuras tiecas būt vēl tuvāk cilvēkiem.

SĒDI VADA: M. A. DOS SANTOS
Priekšsēdētāja vietnieks

  Michel Teychenné, referents. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es gribētu atsaukties uz G. Jarzembowski iesniegtajiem grozījumiem, kurš mums tikko stāstīja, ka mums vajag būt saprātīgiem – es uzskatu, ka svarīgais saistībā ar šo tekstu ir tas, ka tas faktiski ir saprātīgs.

Vai ir saprātīgi gribēt atbrīvoties no pārvadātāju pienākuma apmācīt personālu, kas ir saskarē ar personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām?

Vai ir saprātīgi atcelt kompensāciju par zaudētu aprīkojumu, jo īpaši ratiņkrēsliem personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām?

Vai ir saprātīgi – un R. Rack, kurš tikko šeit bija, to norādīja, un es viņam pateicos par viņa runu – izvairīties no atlīdzināšanas pasažieriem, prakses, kas notiek visur un jo īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs, it sevišķi, kad atiešana ir tikusi atcelta un nav nodrošināta ne informācija, ne alternatīvs transports?

Tāpēc šie elementi jūsu grozījumos man nešķiet saprātīgi, un es vēlējos to pateikt.

Attiecībā uz pārējo es uzskatu, ka ir vienprātība. Tas bija acīmredzams no visām debatēm. Es vēlētos pateikties Komisijai, Padomei un visiem saviem kolēģiem deputātiem, kas ir strādājuši ar šiem jautājumiem lieliskā noskaņojumā, jo mēs sapratām, ka tas Eiropas cilvēkiem ir ārkārtīgi svarīgs jautājums.

Tāpēc es uzskatu, ka rīt – un šeit es vēršos pie Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas: jūsu grozījumi nav saprātīgi – mums jābalso par šo tekstu, un mums laikā, kad eiropieši dažkārt šaubās par Eiropu, jāsūta spēcīgs signāls. Kā A. Tajani teica, mums jāsūta spēcīgs vēstījums tiem 500 miljoniem pilsoņu, stāstot viņiem, ka viņu kā eiropiešu vajadzības tiek ņemtas vērā. To es vēlējos pateikt.

  Gabriele Albertini, referents. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, uzmanīgi klausoties debates un P. Swoboda, un A. Tajani, kā arī savus kolēģus deputātus, es uzskatu, ka man ir vairāk nekā pamats palielināt savu pateicību par palīdzību un vērtīgajiem padomiem, ko es saņēmu šajā Parlamentā.

Man nav laika analizēt un komentēt atsevišķus šādu plašu debašu ierosinājumus un šķautnes, labāk tā kā man apkopojums jāizdara dažās sekundēs, kas atlikušas no man atvēlētā laika, es izmantošu divus īpašības vārdus, lai apkopotu un tuvinātu jūsu domas un ieteikumus. Ciktāl to var sagaidīt šādas sarežģītas regulas gadījumā, jūs veikto darbu esat novērtējuši kā samērīgu.

Šī regula ņem vērā mērķus paplašināt pasažieru tiesības un piešķirt vienādus aizsardzības nosacījumus visiem transporta veidiem, vienlaikus izvērtējot daudzo mazāko pārvadātāju specifisko raksturu, kuriem ir grūtības pielāgoties augstākajām prasībām, no tā izriet mans pirmais īpašības vārds „samērīgs”.

Tad doma par iespēju sasniegt pilnību vai iespējām uzlabojumiem, uz kuru netieši norādījuši deputāti, kas, lai arī apstākļi, kuriem mēs esam pielāgojušies, ir viņiem simpātiski, grib, lai tiesību joma tiktu vēl vairāk paplašināta, aptverot pilsētas transportu un aizsargājot pasažierus ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Tātad mēs esam ceļojumā pretim pilnīgumam; humānie jautājumi vēl jāpilnveido, un šī regula, kas ir „samērīga” un, es domāju, labi sagatavota, ir arī „pilnveidojama”.

Referents nenoraida dalībvalstīm izvēles iespēju shēmu paplašināt, iekļaujot pilsētas pārvadājumus, un tā jau ir obligāta reģionālajiem pārvadājumiem. Jau tika ieskicēta darbības joma, un starpvalstu un iekšzemes braucieniem tā bieži tuvinās; un tas pats attiecas, protams, uz izmantotajām tehnoloģijām un shēmas piemērošanu invalīdiem.

Noslēgumā es gribētu vēlreiz jums visiem pateikties, un es ceru, ka šodienas darbs nav vēl stāsta beigas, bet ka mēs spēsim sasniegt aizvien lielākus mērķus.

  Priekšsēdētājs. – Kopīgās debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rītdien.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Daniel Strož (GUE/NGL), rakstiski. – (CS) Saistībā ar ziņojumu par pasažieru tiesībām ceļojot, es gribētu norādīt uz kaut ko, kas neattiecas uz patērētāju interešu aizsardzību, bet drīzāk uz personu brīvas pārvietošanās principa pārkāpumu Šengenas zonā. Tas konkrēti attiecas uz personu pārvietošanos pāri Čehijas un Vācijas robežai. Čehijas pilsoņi aizvien biežāk sūdzas – gan man personiski, gan reģionālo, gan vietējo iestāžu pārstāvjiem Čehijas un Vācijas robežas reģionā – par aizskaršanu no Vācijas policijas, kad viņi šķērso Čehijas un Vācijas robežu grupās vai privātajos transportlīdzekļos. Pilsoņi sūdzas, ka viņus bez iemesla apturēja policisti civildrēbēs, pārbaudīja un pat pratināja par viņu brauciena uz Vāciju mērķi. Vācijas policijas rīcība nav nekas cits kā aizskaršana un ir tiešā pretrunā ar personu brīvas pārvietošanās principu ES iekšienē. Es gribētu uzsvērt, ka šādi gadījumi kļūst biežāki, un es steidzami aicinu ES iestādes labot šo nepieļaujamo stāvokli.

(Sēde tika pārtraukta plkst. 18.15, gaidot jautājumu laiku, un atsākta 18.30)

SĒDI VADA: M. A. DOS SANTOS
Priekšsēdētāja vietnieks