Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/0157(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0070/2009

Iesniegtie teksti :

A6-0070/2009

Debates :

PV 22/04/2009 - 17
CRE 22/04/2009 - 17

Balsojumi :

PV 23/04/2009 - 8.8
CRE 23/04/2009 - 8.8
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0282

Debates
Trešdiena, 2009. gada 22. aprīlis - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

17. Autortiesību un dažu blakustiesību aizsardzības termiņi (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir ziņojums (A6-0070/2009), ko Juridisko lietu komitejas vārdā sagatavojis B. Crowley, par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/116/EK par autortiesību un dažu blakustiesību aizsardzības termiņiem. (COM(2008)0464 – C6-0281/2008 – 2008/0157(COD)).

 
  
MPphoto
 

  Brian Crowley, referents. Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos apsveikt sēžu zālē esošo komisāru McCreevy kungu un pateikties visiem kolēģiem, kuri ir klāt šajā vakarā.

Autortiesību un to aizsardzības termiņa pagarināšana ir bijis ilgs un mokošs piedzīvojums mums visiem, jo īpaši tādēļ, ka milzīgs daudzums cilvēku nav pilnībā informēti par visiem autortiesību aspektiem.

Sākumā ļaujiet man kā ierasts pateikties visiem kolēģiem ─ gan tiem, kuri gan atbalstīja manu izvirzīto priekšlikumu, gan tiem, kuri bija pret to, par viņu devumu, ieguldījumus un jo īpaši par noderīgajiem padomiem un palīdzību darba gaitā. Vēlos pateikties arī Juridisko lietu komitejas sekretariātam un jo īpaši Giorgio kungam, kurš bija ļoti stingrs advokāts un padomdevējs visās šajās jomās, un, visbeidzot, komisāram McCreevy kungam un visam viņa personālam. Es negribētu atsevišķi izdalīt kādu vārdu, bet cilvēks, kurš sēž jums blakus, ir izdarījis lāča pakalpojumu šim ziņojumam un direktīvai.

Ir stāstīts daudzi melu ─ un es lietoju vārdu „meli” piesardzīgi, ņemot vērā to, ko mēs cenšamies šeit darīt. Šo darbu var apkopot ļoti vienkārši četrās ļoti skaidrās jomās. Pirmkārt, pagarināt aizsardzības termiņu no šobrīd spēkā esošajiem 50 gadiem līdz garākam termiņam. Pašlaik mēs kā kompromisu piedāvājam 70 gadus. Šī kompromisa priekšlikuma pamatā gan ir Ministru padomes neliela pretestība, un esmu vīlies, ka Padomes prezidentūra šovakar nepiedalās. Patiesībā visa procesa laikā jūtu, ka Padomes prezidentūra nav pārāk ieinteresēta šī jautājuma virzīšanā. Čehijas prezidentūras darbības sākumā es ieteicu premjerministram, kā arī atbildīgajam ministram un Čehijas prezidentūras amatpersonām, ka šis priekšlikums būtu liels prezidentūras un arī šī Parlamenta sasniegums. Taču uz viņiem tika izdarīti citi spiedieni un viņi ir ieņēmuši neieinteresētu vai daļēji attālinātu nostāju centienos rast risinājumus.

Arī citas dalībvalstis Ministru padomē ir mērķtiecīgi centušās bloķēt un kavēt progresu šajā procesā, izvirzot neīstas prasības un grozījumus, pat neiedziļinoties detaļās vai saturā un pienācīgi nesazinoties ar Parlamentu, lai redzētu, cik elastīgs tas var būt attiecībā uz šo veicamo darbu.

Bet otrais punkts attiecībā uz direktīvas darbību, un, iespējams, ka tas ir vissvarīgākais ─ tā pirmo reizi atzīst sesijas mūziķu devumu, izveidojot fondu, lai nodrošinātu viņiem atlīdzību un kompensāciju par darbu, kuru cilvēki izmantojuši ilgā laika posmā, bet par kuru viņi veiksmes gadījumā var saņemt tikai vienreizēju samaksu. Šī direktīva nodrošinās, ka ilgāk aizsargāti būs izpildītāji savas profesionālās muzikālās darbības beigās vai izpildītāji kurus skar ekonomiski jautājumi.

Treškārt, attiecībā uz ierakstu kompāniju un mūziķu starpnieku visas tiesību un pienākumu jomas līdzsvarošanu tā dod papildu tiesības mūziķiem un citiem iesaistītajiem , lai nodrošinātu tā īstenošanu.

Ceturtkārt, kas ir arī pats galvenais, tā nodrošina skaidrību par šī tiesību akta darbību Eiropas Savienībā. Daudzi mani kolēģi, jo īpaši no Spānijas un citām Vidusjūras zemēm, ir ierosinājuši plānus attiecībā uz audiovizuālo nozari, un mēs esam centušies tos pielāgot, ziņojuma projektā iekļaujot ideju par atsevišķu direktīvu par audiovizuālo nozari, jo tā skar citus jautājumus, kas prasa citus risinājumus. Tāpat, kā atklājās mūsu debašu un diskusiju gaitā, pastāv plaša joma saistībā ar mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju pārvaldību un veidu, kā tās vislabāk pārstāv tiesības un līdzekļu iekasēšanas pārvaldību, kas pienākas māksliniekiem, lai nodrošinātu, ka tās var viņiem palīdzēt.

Nobeigumā tikai sacīšu, ka cilvēkiem jāsaprot, ka runa ir par radošām tiesībām, tās ir radījis indivīds un devis mums, par to mums ir jāmaksā ─ nevis pārmērīgas, bet mazas summas. Autortiesību ideja mūsdienās tiek palaista vējā ─ ikviens var dabūt visu par brīvu. Ja mēs ejam pa šo ceļu, īstermiņā tas var būt mums izdevīgi, bet ilgtermiņā tas iznīcinās radošumu, tas iznīcinās iespēju jauniem mūziķiem, to grupām un jaunai pieredzei vispār nonāk mūsu redzeslokā.

Mūsu auditorijā šovakar ir daži mūziķi, producenti un dažas patiesi ieinteresētās puses. Vēlos teikt viņiem, ka šis ir pirmais solis, lai garantētu mākslinieku un mūziķu lielāku kontroli pār viņu tiesībām. Ja mums izdosies pirmais solis, varat būt droši, ka mēs spersim nākamos soļus ceļā uz Everestu.

 
  
MPphoto
 

  Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, Komisija pilnībā atbalsta Parlamenta kompromisa tekstu, kas ir sagatavots balsošanai šajā plenārsēdē. Šis ļoti līdzsvarotais kompromisa teksts, cerams, veicinās priekšlikuma pieņemšanu vienā lasījumā. Šāds iznākums būtu ļoti vēlama notikumu attīstības gaita ES izpildītājiem Tas apliecinātu mūsu cieņu radošajam ieguldījumam, kuru mūziķi sniedz mūsu dzīvē un kultūrā.

Parlamenta kompromisa tekstam ir četri galvenie pamatprincipi, kurus mēs pilnībā atbalstām: pirmkārt, izpildītāju un ierakstu producentu tiesību aizsardzības termiņu pagarināšana no 50 līdz 70 gadiem, otrkārt, jauna prasība par atlīdzība sesiju mūziķiem 20 % apjomā no ierakstu studijas pārdošanas tiešsaistē ienākumiem un autonomas pārdošanas ienākumiem, treškārt, „lieto vai zaudē” klauzula, kas ļauj izpildītājiem atgūt tiesības pēc 50 gadiem, ja producents nepārdod skaņu ierakstu un, ceturtkārt, tā sauktā „visu sākt no nulles” iespēja, kas nepieļauj ierakstu producentiem veikt izmaksu atskaitījumus no autoratlīdzībām, kuras viņi izmaksā slavenajiem izpildītājiem.

Es ar sevišķu prieku atzīmēju, ka sesijas mūziķu fonds, kura pamatā ir 20 % no bruto apgrozījuma ieņēmumiem, līdz šim likumdošanas procesā ir palicis neskarts. Būtībā šis fonds ir pārbaudīts tādējādi, ka, pretēji visai kritikai, ko esam dzirdējuši iepriekšējā gadā, termiņa pagarināšana, no vienas puses, dos ienākumus izpildītājiem viņu mūža novakarē, un, no otras puses, veicinās jaunu mākslu rašanos.

Atļaujiet uzsvērt, ka šis priekšlikums nebūt nav vienkārša termiņa pagarināšana. Pirmo reizi Eiropas autortiesību likumos būs shēma, kas ļaus māksliniekiem gūt labumu no ierakstu studijas pārdošanas apgrozījuma: 20 % no bruto apgrozījuma tiek rezervēti sesiju mūziķiem. Tā ir patiešām inovatīva pieeja. Vēl svarīgāk ir tas, ka rezervētie 20 % nav apgrozījums, kas pieaug dažiem slavenajiem māksliniekiem. Šie 20 % ir paredzēti sadalīšanai tikai starp sesiju mūziķiem. Pretēji izplatītajam uzskatam, seram Klifam Ričardam līdzīgie nesaņems ne pensa no sesiju mūziķu fonda, un tādām ierakstu kompānijām kā EMI vai Universal, kas veic iemaksas sesiju mūziķu fondā, būs jāgūst peļņa tikai no 80 % no bruto apgrozījuma.

Pastāv šis „visu sākt no nulles” nosacījums, kas izbeidz neveiksmīgo praksi izdarīt atskaitījumus no pazīstamo izpildītāju autoratlīdzībām. Šis nosacījums atkal ir paredzēts mazāk pazīstamajiem izpildītājiem, jo tieši viņu ieraksti nereti neatpelna izdevumus.

Ir arī klauzula, kas ļauj izpildītājiem atcelt pārpirkuma līgumus, kad viņu producenti pārstāj pārdot viņu ierakstītos skaņdarbus. Tas viss ir ļoti inovatīvi, un neviens ES priekšlikums līdz šim nav bijis tik labvēlīgs izpildītājiem. Tas nav priekšlikums par labu ierakstu kompānijām. Tā ir rūpīgi līdzsvarota pieeja, kuras mērķis ir atlīdzināt Eiropas radošajiem cilvēkiem.

Iespējams, kāds apgalvos, ka Eiropas radošie cilvēki ir pārāk aizsargāti. Tie, kuru ienākumi atkarīgi no autortiesībām, domā citādi. Ja mākslinieki paliktu mūzikas ierakstu jomā tādēļ, ka tas atmaksājas, patērētāji varētu baudīt lielāku dažādību.

Mēs arī atzinīgi vērtējam aicinājumu Komisijai veikt atsevišķu ietekmes novērtējumu audiovizuālajiem izpildītājiem un ierosināt piemērotus priekšlikumus 2010. gadā. Mēs esam pārliecināti, ka varam veikt ietekmes novērtējumu Parlamenta paredzētajos termiņos.

Komisija ir vienisprātis, ka rūpīgu uzmanību ir pelnījis jautājums par tiešsaistes tiesību pārvaldību TV un radio programmu pārdalījumam. Kā secināms no termiņu priekšlikuma, esam skāruši raidorganizāciju pamatotās bažas par tiešsaistes tiesībām. Tādēļ Komisijas ierosina pieņemt šādu deklarāciju pēc priekšlikuma pieņemšanas Padomē.

Deklarācija būtu šāda: „Komisija atzīst fonogrammu izpildītāju un fonogrammu producentu tiesību kolektīvas pārvaldības steidzamo nepieciešamību gadījumos, kad radio vai televīzijas pārraidēs iekļauta komerciālai lietošanai domāto fonogrammu pārraidīšana un tās ir publiski pieejamas tādā veidā, ka publika tām var piekļūt no brīvi izvēlētas vietas un brīvi izvēlētā laikā. Komisija veiks attiecīgus pasākumus, lai sekmētu šādu kolektīvu pārvaldību un kā pirmo izveidos ieinteresēto pušu strukturētu dialogu, lai nodibinātu funkcionējošu licencēšanas režīmu. Šī deklarācija attiecas uz radio un televīzijas raidījumu pieejamību pēc pieprasījuma un neattiecas uz pašas fonogrammas pieejamību”. Deklarācijas beigas.

Komisija iesniedza šo priekšlikumu 2008. gada jūlijā. Mēs pašlaik esam vissmagākās ekonomiskās krīzes vidū ─ manas dzīves laikā tā ir vissmagākā jebkad pieredzētā. Šī krīze ietekmē daudzu ES pilsoņu ikdienu. Eiropas izpildītāji bieži pārtiek no pieticīgiem līdzekļiem arī savos ziedu laikos. Šis priekšlikums nodrošina izpildītājiem vēlāk dzīvē atgūt daļu savu radīto ienākumu.

Parlaments ir jūtīgs pret šo jautājumu, un šis process ir parādījis, ka stimuls rīkoties mūsu radošo cilvēku labā joprojām ir dzīvs. Uzskatu, ka visas bažas, ko pauduši termiņa pagarināšanas pretinieki, izrādīsies nepamatotas.

Nobeigumā es vēlētos vēlreiz sirsnīgi pateikties referentam Brian Crowley un paust atzinību un apbrīnu par to, cik efektīvi Eiropas Parlaments izskatīja šo dokumentu.

 
  
MPphoto
 

  Erna Hennicot-Schoepges, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinuma sagatavotāja.(FR) Priekšsēdētāja kungs, arī es vēlos apsveikt referentu un visus deputātus, kuri strādāja pie šī jautājuma. Es gribu arī pateikties komisāra kungam par iesniegto dokumentu.

Iepriekšējos tiesību aktos izpildītāji bieži vien tika atstāti novārtā un, tāpat kā visiem citiem, kas palīdz radīt intelektuālo īpašumu, viņiem ir tiesības saņemt pienācīgu atalgojumu. Šis grozījums tādējādi attiecina šo principu uz izpildītājiem, kas jau ir ievērojams solis uz priekšu.

Tomēr vēl ir daudz darāmā, jo šis kompromiss ir tikai pirmais solis. Autortiesību izplatīšanas uzņēmumu apstākļi dažādās valstīs joprojām ievērojami atšķiras, tiem ir ļoti atšķirīgi statusi un no šī viedokļa saskaņošanu praksē nav iespējams veikt.

Parlamenta ziņojumā Komisiju aicināta veikt ietekmes novērtējumus un pārraudzīt šo pasākumu. Tāpēc nākamā Komisija tiks aicināta turpināt šo darbu. Attiecībā uz licenču piešķiršanu vēlos pievērst jūsu uzmanību faktam, ka mākslinieku kopiena šādu pieeju dēļ jūtas ārkārtīgi nedroša, jo mākslinieki baidās, ka lielie producenti būs noteicēji pār mazo producentu radītajiem darbiem. Tādēļ joprojām nav panākts līdzsvars šajā ziņā.

 
  
MPphoto
 

  Emmanouil Angelakas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinuma sagatavotājs. (EL) Priekšsēdētāja kungs, arī es vēlos pievienoties apsveikumiem referentam un Komisijai par panākto kompromisu.

Galvenie direktīvas priekšlikumi iekļauj izpildītāju un producentu tiesību aizsardzības termiņa pagarināšanu no 50 līdz 70 gadiem, fonda radīšanu mūziķiem un „izmanto vai zaudē” klauzulas iekļaušanu līgumos. Tas viss ir svarīgi, un mēs par to diskutējām komitejā, tāpat kā par klauzulas „izmanto vai zaudē” ideju, par administratīvo procedūru vienkāršošanu un tiesību aktu saskaņošanu visās dalībvalstīs.

Kompromisā ietverti svarīgi jautājumi, ar kuriem mēs esam apmierināti. Taču mēs esam apmierināti tāpēc, ka 70 gadu periods pielīdzina aizsardzības periodu laikam, kurš aizsargā intelektuālā īpašuma tiesības, kas arī ir 70 gadi. Šī aizsardzības perioda pagarināšana palīdzēs ar centieniem stimulēt jaunos mūzikas radītājus, tādējādi ļaujot Eiropai kļūt par globālu spilgtu muzikālo talantu avotu, kas dod aktīvu ieguldījumu mākslinieciskajā jaunradē un darba drošībā. Vienlaikus dalībvalstis gūs ieņēmumus no nodokļiem un Eiropa kļūs par intelektuālā īpašuma eksportētāju.

Uzskatu, ka kompromiss ir apmierinošs un atzinīgi vērtēju gūtos panākumus.

 
  
MPphoto
 

  Christopher Heaton-Harris, Kultūras un izglītības komitejas atzinuma sagatavotājs. Priekšsēdētāja kungs, es arī vēlos apsveikt referentu un pirmo reizi savu desmit darba gadu laikā šeit apsveikt Komisiju gan par priekšlikumu, gan tās vēlāk ierosināto kompromisu.

Es sākšu ar to, kādēļ man patīk autortiesības. Uzskatu, ka autortiesības un patenti aizsargā cilvēkus, uzņēmumus un intelektuālo īpašumu (IĪ), un intelektuālais īpašums ir uzņēmējdarbības brīvā tirgus ekonomikas pamatakmens. Cilvēki un uzņēmumi labprāt iegulda laiku un naudu, cerot atrast produktu ─ šajā gadījumā mūziku ─, kas cilvēkiem patiks un kuru tie gribēs pirkt. Visā pasaulē attīstās sabiedrības ar stingru intelektuālā īpašuma aizsardzību. Savukārt sabiedrības, kurām ir mazāk uzņēmēju un patentu, virzās atpakaļ.

Tagad 38 000 sesijas mūziķu Apvienotajā Karalistē ir parakstījuši petīciju, atbalstot šos priekšlikumus. Sesijas mūziķi ir pelnījuši palīdzību, kuru tie saņems no šī priekšlikuma. Manā vēlēšanu apgabalā ir kāds puisis Ted Carroll ─ viens no daudzajiem sesiju mūziķiem, kurš rakstīja man, lūdzot mūs pieņemt šos kompromisus. Tādēļ es noteikti atbalstu šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Jacques Toubon, PPE-DE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šis jums iesniegtais priekšlikums ir pozitīvs pasākums māksliniekiem, mākslai un kultūrai, un mūsu Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa to atbalstīs.

Patiesi, jūsu priekšā ir kompromiss, kas tiecas ņemt vērā dažādos uzskatus un intereses, un, visinteresantākais, ka to pieņems Padome, kas līdz šim ir bijusi pret nelielo bloķējošo mazākumu.

Šis kompromiss uzlabo Komisijas priekšlikumu. Tas padara producentu un izpildītāju savstarpējās attiecības godīgākas, pateicoties klauzulai, kas atļauj izpildītājiem realizēt savas tiesības, ja tās nerealizē producenti. Tas garantē godīgākus nosacījumus sesiju mūziķiem attiecībā pret solistiem. Sesiju mūziķi gūs labumu no pastāvīgās 20 % nodevas.

Spānijas prezidentūras laikā mēs apsvērsim priekšlikuma paplašināšanu, iekļaujot audiovizuālo nozari, proti, producentus un aktierus. Runājot par raidsabiedrībām, es pateicos jums, komisāra kungs, par jūsu deklarāciju un uzskatu, ka Padomes kopējai nostājai jāpievieno ļoti precīza deklarācija, lai netiktu apdraudēti ar mūzikas radioraidījumiem saistītie jautājumi.

Mēs šeit runājam par reāliem ieņēmumiem; sesiju mūziķu ienākumi trīskāršosies, sasniedzot 2000 EUR. Patērētāju intereses netiek apdraudētas, jo aizsardzības termiņa pagarināšana nepalielina cenas. Bibliotēku intereses arī netiek apdraudētas, jo bibliotēkas nemaksā autoratlīdzības izpildītājiem vai ierakstu producentiem. Tās maksā tikai autoriem, un arī tad ir daudz izņēmumu.

Tādēļ esmu ļoti pateicīgs Crowley kungam, Gill kundzei, komisāram McCreevy kungam un Komisijai par visu šo darbu. Tas atspoguļo stāvokli pasaulē, pieaugošo dzīves ilgumu un jaunas darbu izmantošanas iespējas, un tādēļ mums jāpieņem šis dokuments, mēģinot nodrošināt, ka tas kļūtu galīgs pirmajā lasījumā.

 
  
MPphoto
 

  Neena Gill, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, šim ziņojumam ir bijis ilgs un reizēm sarežģīts rašanās process Parlamentā, kas pakļauts intensīvai lobēšanai no visām pusēm, tostarp ar mītiem un pretprasībām darba kārtībā. Pateicoties steidzamībai un nepieciešamībai pieņemt šo ziņojumu šī sasaukuma laikā, referents un mūsu ēnu referents ir smagi strādājuši, lai panāktu vienošanos par galvenajiem punktiem Padomes nostājā. Tādēļ es apsveicu visus, kas piedalījušies, lai nonāktu pie saprātīgas, taisnīgas un ilgtspējīgas vienošanās. Tomēr esmu vīlusies, ka Padomei atkal nav izdevies panākt līdzīgu vienošanos.

Tomēr es priecājos, ka ziņojums atbilst maniem galvenajiem centieniem un PSE grupas mērķiem un, ja mums jāpagarina autortiesību aizsardzības laiks, no palielinātās apgrozības labums vispirms jāgūst izpildītājiem Tādēļ es spēju pieņemt kompromisa grozījumus, kurus sagatavojis referents, jo pastāv papildu pasākumi izpildītājiem.

Vēlos uzsvērt dažus galvenos grozījumus: 58. grozījums, kas ir pastāvīga „zaudē vai lieto” klauzula, 59. - 61. grozījums par pastāvīgu maksājumu sesiju mūziķiem, kas nosaka 20 % visa ierakstu studijas pārdošanas apgrozījuma paredzēšanu šim mērķim, 62. grozījums par „sākt visu no nulles” iespēju slavenajiem māksliniekiem, 71. grozījums par iespēju slavenajiem māksliniekiem atsākt sarunas par labākiem līgumiem un, visbeidzot, 75. grozījums par ietekmes uz audiovizuālajiem izpildītājiem novērtējumu.

Tādēļ es aicinu kolēģus, kuri atturas, pārdomāt un balsot par šo ziņojumu. Es atzīstu, ka tas nav pilnīgs un pastāv zināmas bažas. Citos apstākļos es vēlētos lai tas tiktu atrisināts, īpaši slaveno mākslinieku labā, laika periodam, kas dots ierakstu studijām „lieto vai zaudē” klauzulā, stājoties spēkā nevis pēc gada, bet dažiem mēnešiem, kas būtu ieteicamāk.

Noslēgumā es aicinu Padomi steidzami vienoties par šo jautājumu. Visi pārējie galvenie dalībnieki ir panākuši vienošanos, un izpildītājiem ir nepieciešama skaidrība pēc iespējas drīzāk.

 
  
MPphoto
 

  Sharon Bowles, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, par spīti komisāra un viņa dienestu enerģiskajai šarma ofensīvai, es tomēr nevaru atbalstīt priekšlikumu pagarināt autortiesību termiņu.

Es zinu, ka priekšlikums bija labi domāts, bet kāpēc digitālajā laikmetā, kad strauji mainās ierakstu izplatīšanas veids, mums būtu jāveic neatgriezeniskas pārmaiņas, paplašinot sistēmu, kas savā būtībā joprojām darbojas ar līgumiem un kuras struktūra vairāk attiecas uz fizisku izplatīšanu un pārdošanu? Vienīgā cerība glābt šo situāciju ir risināt līgumu jautājumu, kas laika gaitā kļuvis negodīgs, un tas nav darīts. Mums skaidri jāpasaka, ka līgums visai dzīvei bez klauzulām par automātisku pagarināšanu vairs nav pieņemams un nav pieņemami arī līgumi attiecībā uz cenām, kas ierakstu kompānijas jāmaksā par jebkuru pagarinājumu.

Ir izdarīts liels uzslavas cienīgs darbs, lai kompensācijā par pagarinājumu ieviestu labus nosacījumus, bet baidos, ka šie sasteigtie papildinājumi pilnībā neatbilst mērķim ilgtermiņa nākotnē, un tajos arī ir zināmas pretrunas un netaisnīgums, jo tie neskar jautājumu par līgumiem.

Esmu centusies rast kompromisu, kuru es varētu pieņemt, un piedāvāju ierobežot termiņu pagarināšanu ierakstiem, kas izdoti pirms 1975. gada, kā minēts ALDE grupas 80. un 81. grozījumā, kas ir savietojami ar galveno paketi. Atzīstu, ka tas ir saistīts ar rokenrola laikmetu, kas tagad kļūst domīgs un kas pieredzējis gan populārās mūzikas uzplaukumu, gan ārkārtīgi sliktus līgumus. Tomēr šāds grozījums nenostādītu mūs nemaināmā pozīcijā attiecībā uz visiem jaunākajiem ierakstiem. Tādējādi mēs nonāksim līdz pašreizējā ierakstu kompāniju modeļa beigām, kuras galu galā ir galvenie labuma saņēmēji un šī pagarinājuma aizstāvji. Tas dos mums arī laiku apsvērt un veidot priekšlikumus, kas vairāk vērsti uz izpildītājiem un nākotni un ir patiešām piemēroti digitālajam laikmetam.

Ja jūs atgriezīsieties pie jautājumiem, kurus es minēju, tad tā būtu pakete, par kuru būtu vērts balsot, bet pretējā gadījumā es to nevaru atbalstīt.

 
  
MPphoto
 

  Roberta Angelilli , UEN grupas vārdā.(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, vispirms es gribētu apsveikt referentu par izcili paveikto darbu. Autortiesību aizsardzība pašlaik ilgst ne vairāk kā 50 gadus, un es uzskatu, ka šis periods nav pietiekams, lai godīgi atalgotu mākslinieku radošo darbu un veikumu. Ir patiešām svarīgi uzlabot mākslinieku sociālo situāciju, izmantojot lielāku aizsardzību no institūciju puses.

Šī iemesla dēļ mēs esam par autortiesību aizsardzības perioda pagarināšanu līdz 95 gadiem un pieprasām, lai papildu peļņa, ko rada šis pagarinājums, tiktu atdota tikai māksliniekiem, un lai mākslinieki, jo sevišķi par šiem papildu 45 gadiem, tiktu atbrīvoti no līgumsaistībām, kas prasa nodot daļu ieņēmumu trešajām pusēm. Šī pasākuma vienīgais mērķis ir nodrošināt patiesas priekšrocības autoriem un izpildītājiem. Taču būtu arī vēlams, ka Komisija izvērtē ietekmi un vajadzību paplašināt pagarinājuma apjomu, lai iekļautu audiovizuālo nozari.

 
  
MPphoto
 

  Eva Lichtenberger, Verts/ALE grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, mums ir problēmas ar autortiesībām un mākslinieku atalgojumu. Tādēļ mums jākļūst aktīviem un jārīkojas. Tomēr, ja mēs kļūstam aktīvi, tad ir svarīgi, lai mēs reaģētu uz digitālā laikmeta pārbaudījumiem un “neseglotu mirušus zirgus”.

Es paskaidrošu, kā nonācu pie šāda secinājuma. Mūsu rīcībā esošais priekšlikums patiesībā cildina vienu atsevišķu solījumu, un tas ir solījums veicināt mūzikas industriju. Ja mums būtu jārisina tas, kas faktiski notiek ar māksliniekiem un viņu ienākumiem un jāaprēķina tie, mēs nonāktu pie vidējās vērtības, kas acīmredzami ir pārāk maza, lai mākslinieki sevi uzturētu un vēl nopelnītu.

Turklāt šī nauda nenonāk pie māksliniekiem tieši. Fonds ir pārāk mazs, lai kaut ko panāktu. Mākslinieks, ar kuru apspriedu šo jautājumu, sacīja, ka pārdale notiek starp „veiklajiem un mirušajiem”. Tomēr man viņam bija jāiebilst ─ tā ir pārdale starp māksliniekiem un producentiem, mūzikas industriju un tikai tad slavenībām.

Visumā, komisāra kungs, šis priekšlikums nav atbilstošs. Mums jāmeklē labāki risinājumi. Piemēram, mums jārada kas līdzīgs vienotajai likmei. Pat priekšlikumi, kurus jūs izteicāt par „lieto vai zaudē” klauzulu, aizvien ir teorētiski likumi. Vai mēs varam rīkoties gudri un pamatoti, kā ieteica un lūdza mākslinieki mūsu uzklausīšanā Juridisko lietu komitejā?

 
  
MPphoto
 

  Mary Lou McDonald, GUE/NGL grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka šīs iniciatīvas nolūks patiešām bija uzlabot izpildītāju sociālo situāciju, kā apgalvoja komisārs McCreevy kungs un mūsu kolēģis Brian Crowley, bet faktiski tā nesasniedz savu mērķi. Diemžēl pat komitejas ieviestās izmaiņas neuzlabo priekšlikumu. Uzskatu, ka šis priekšlikums galu galā patiešām dos labumu tiem māksliniekiem, kuri jau gūst panākumus, un industrijai.

Mani mulsina nodoms pagarināt autortiesību aizsardzības termiņu līdz 70 vai 95 gadiem, ne tikai tāpēc, ka tas ir apšaubāmi un gandrīz neatbilstīgi digitālajam laikmetam, bet arī tādēļ, ka no tā diezgan nepārprotami vispirms ieguvēja būs industrija un nevis mākslinieki, kuri cīnās par savu eksistenci.

Neraugoties uz visu grūto darbu un labo gribu, es uzskatu, ka Parlamenta deputātiem būtu jānoraida šis priekšlikums. Domāju, ka Komisijai jāatgriežas pie izstrādāšanas posma un jāgatavo īstais priekšlikums, kurš ne tikai atbalsta izpildītājus un māksliniekus, bet īsteno to arī reāli un praktiski.

 
  
MPphoto
 

  Manuel Medina Ortega (PSE). (ES) Priekšsēdētāja kungs, atšķirībā no abiem iepriekšējiem runātājiem, es pievienojos lielākajai daļai deputātu, kuri runāja par šo jautājumu.

Šī ir laba direktīva, pat izcila direktīva, kuras mērķis ir aizsargāt izpildītājus.

Kad tiek runāts par gudrāka rīcības veida meklēšanu, patiesībā tiek diskutēts par to, kas iznīcina intelektuālā īpašuma jēdzienu. Kaut ko var paveikt tikai tad, ja ir noteikti tiesību akti.

Mēs jau esam pieņēmuši tiesību aktus valstiskā līmenī. Komisija McCreevy kunga vadībā ir pieņēmusi lielisku, pozitīvu iniciatīvu, un es uzskatu, ka Parlamentam jāpieņem vienošanās, ko esam panākuši Juridisko lietu komitejā, pateicoties referenta Crowley kunga un dažādo ēnu referentu, piemēram, Gill kundzes un Toubon kunga, darbam.

Uzskatu, ka tā ir izcila direktīva, un tā stiprinās intelektuālā īpašuma radīšanu. Turklāt direktīvā ietverti vairāki ieteikumi attiecībā uz turpmāko darbu.

Uzskatu, ka šī ziņojuma pieņemšana Parlamentā ─ un es ceru, ka Padome pievienosies Komisijai un Parlamentam ─ kalpos par nodrošinājumu tam, ka Komisija nākamajā darbības termiņā turpinās šo virzību, iesniegs priekšlikumus Parlamentā un ka mēs panāksim progresu intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā, kas ir svarīga, lai Eiropas Savienība attīstītos kā liela institūcija, kas balstīta uz kopēju kultūru.

 
  
MPphoto
 

  Olle Schmidt (ALDE). - (SV) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Crowley kungs ir spējīgs deputāts, kurš bieži nāk klajā ar gudriem priekšlikumiem. Tomēr šoreiz man ir grūti izsekot viņa nodomiem. Komisija ierosina, ka mūzikas ierakstu aizsardzības termiņš jāpagarina no pašreizējiem 50 gadiem līdz 95 gadiem, kas ir gandrīz divreiz ilgāk. Vairums piekritīs, ka tas ir par ilgu. Pašlaik apspriestais kompromiss ir 70 gadi, kas ir solis pareizajā virzienā.

Tomēr daži jautājumi joprojām pastāv. Vai pagarinājums palielinās kultūras dažādību un veicinās jaunu kompozīciju rakstīšanu? Kā autortiesību termiņa pagarināšana Savienotajās Valstīs ietekmē notikumu attīstību tur? Vai tā ir stiprinājusi mākslinieku pozīciju, vai arī galvenie ieguvēji ir mūzikas kompānijas? Vai mēs varam attaisnot pagarinājumu, kas tik būtiski palielina aizsardzības termiņu? Vai nav pārāk vienkāršoti apgalvot, ka radošums un radošā dziņa ir tieši saistīta ar aizsardzības ilgumu? Uzskatu, ka uz šiem jautājumiem vēl nav atbildēts.

Kā liberālis es ticu autortiesību likumam un tā mērķiem un tādēļ esmu vienisprātis ar vairākiem kolēģiem deputātiem šajā Parlamentā. Protams, ir svarīgi aizsargāt jaunu kompozīciju rašanos un dot komponistiem iespēju kontrolēt savu darbu arī finansiāli. Tomēr mūsu juridiskajai intervencei šajā Parlamentā, protams, jābūt samērīgai, un man nešķiet, ka šajā gadījumā tā ir.

Manā valstī tiek debatēts par jautājumu attiecībā uz piekļuvi kompozīcijām internetā, jo sevišķi pēc ievērojamās Pirate Bay tiesas prāvas, kurā tā zaudēja. Šobrīd, kad tiek intensīvi debatēts par autortiesībām, es uzskatu, ka mēs kļūdītos, atbalstot Komisijas priekšlikumu pagarināt mūzikas kompozīciju aizsardzības termiņu no 50 līdz 95 gadiem. Tādēļ es, tāpat kā Bowles kundze, pilnībā noraidīšu šo priekšlikumu. Uzskatu, ka Komisijai tas vēlreiz jāpārskata. Komisāra kungs, pārdomājiet, pārstrādājiet priekšlikumu un spriedīsim tad!

 
  
MPphoto
 

  Roberto Musacchio (GUE/NGL).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, man šķiet, ka, ņemot vērā lielās izmaiņas, kas ietekmē mūzikas un kultūras nozari kopumā, Eiropa riskē, reaģējot ar protekcionistiskiem risinājumiem un novecojušām shēmām, kas sola drupačas izpildītājmāksliniekiem un mazajām mūzikas kompānijām, un pilnībā aizstāvot slaveno izpildītāju intereses, kuriem būs ievērojami plašākas iespējas palielināt savu peļņu.

Ja Parlaments apstiprinātu tāda veida pasākumu kā sākotnējais Zviedrijas tiesas lēmums pret tīmekļa vietnes The Pirate Bay vadītājiem, kurus sodīja par mūzikas materiālu apmaiņas veicināšanu, tas konsolidētu negatīvu un pavisam nepiemērotu pieeju pašreizējā tehnoloģiju laikmeta jaunajai dinamikai un veselu paaudžu nepieciešamībai pēc kultūras, komunikācijas un brīvības.

Mākslinieku izteiksmes brīvības aizsardzība faktiski ir viņu attiecībās ar sabiedrību; brīvība radīt mākslu iet roku rokā ar brīvību to baudīt un tai ir kopējs ienaidnieks ─ merkantīlā kultūras iztapība, kuru šis tiesību akts stiprinātu.

 
  
MPphoto
 

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL) . - (EL) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšlikums un ziņojums vēlas padarīt mākslas radīšanu un cilvēka radīto kultūru par pastāvīgu preci. To mērķis nav aizsargāt mūziķus.

Šis pagarinājums nesīs peļņu tikai lielajiem monopoliem, starpvalstu uzņēmumiem mūzikas, šovbiznesa un izklaides industrijā, kas turpinās kļūt bagātas no citu radītā. Zaudētāji būs darba ņēmēji, mākslinieki un pati cilvēces evolūcija, jo starpvalstu uzņēmumu spaidu dēļ lielais vairums dalībnieku un izpildītāju ir spiesti nodot tiem visas savas tiesības, saņemot par to nožēlojamus grašus.

Šis pagarinājums radīs simtiem miljonu eiro peļņu starptautiskajiem uzņēmumiem un tikai dažus desmitus eiro gadā mūziķiem. Tajā pašā laikā lielie uzņēmumi kontrolēs arī intelektuālo radīšanu, pamatojoties uz peļņas likumu.

Komisijas priekšlikums, kuru atbalsta lielās politiskās grupas Eiropas Parlamentā, ir apliecinājums Eiropas Savienības sargātajai un aizsargātajai būtībai, tēlam un interesēm. Lai nosargātu kapitāla ienesīgumu, tā visu pārvērš precē, no ūdens līdz mākslai, kultūrai un cilvēka radītajam.

 
  
MPphoto
 

  Jens Holm (GUE/NGL). (SV) Priekšsēdētāja kungs, priekšlikums pagarināt autortiesību termiņu līdz 95 gadiem ir spilgts piemērs tam, kā lielajām ierakstu kompānijām ir izdevies lobēt priekšlikumu to interesēs. Tik ilga autortiesību aizsargāšanas termiņa pagarināšana tikai ietekmēs atsevišķus patērētājus un traucēs jaunas mūzikas radīšanai. Mēs Eiropas Apvienotajā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālajā grupā tādēļ esam sagatavojuši grozījumu, kurā lūdzam izņemt prasību par 95 gadiem. Mēs arī prasām noraidīt visu direktīvu.

Tiesības uz dziesmu Happy Birthday acīmredzot pieder Ziemeļamerikas kompānijai Warner. Cilvēki, kas publiski svin savu dzimšanas dienu, gandrīz neuzdrošinās dziedāt šo dziesmu atsevišķās ASV vietās, baidoties no represijām un sodiem. Tas ir absurds piemērs tam, kāds ļaunums var tikt nodarīts, kad ļaujam individuālajām interesēm un industrijai valdīt politikā. Šis bija ASV piemērs, kur autortiesību aizsardzības termiņš jau ir 95 gadi. Neļausim tam notikt Eiropā! Noraidīsim prasību par 95 gadiem un noraidīsim visu direktīvu!

Es vēlētos arī zināt, vai Komisija ir veikusi ietekmes izvērtējumu par to, cik daudz nākotnes apgrozījuma saņems individuāli mākslinieki un cik no tās patiesībā paturēs lielās korporācijas.

 
  
MPphoto
 

  Manolis Mavrommatis (PPE-DE).(EL) Komisāra kungs, kā mēs dzirdējām debatēs, pastāv atšķirīgi viedokļi par tiesisko regulējumu, kas pagarina intelektuālā īpašuma aizsardzības termiņu.

Vēlos atkārtoti uzsvērt, ka šīs konkrētās direktīvas pieņemšana neietekmēs patērētājus un neizraisīs fonogrammu cenu pieaugumu. Mēs visi cenšamies pagarināt saistīto tiesību aizsardzības periodu atbilstīgi dzīves ilguma pagarinājumam. Intelektuālais īpašums tiek aizsargāts 70 gadus pēc autora nāves, tādējādi dodot zināmums ienākumus viņa ģimenei. Pašreizējais izpildītāju saistīto tiesību aizsardzības termiņš, kas ir 50 gadi kopš ierakstīšanas brīža, tādēļ ir ļoti īss. Tāpēc kompromisā noteiktais 70 gadu periods ir laba doma.

Vēlos arī pievērst jūsu uzmanību topošajam pētījumam par aktieriem un iespējamajam direktīvas priekšlikumam, kas tiks iesniegts 2010. gadā. Es arī uzskatu, ka aktieru darbs ir jāaizsargā, jo īpaši laikā, kad mākslinieciskā radīšana ir svarīga un tehnoloģiju attīstība var palīdzēt pasargāt mākslinieku ienākumus.

Nobeigumā es ceru uz Eiropas Komisijas sadarbību attiecībā uz priekšlikumu jaunajai direktīvai.

 
  
MPphoto
 

  Glyn Ford (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, būsim tieši ─ es atbalstu autortiesību termiņa pagarināšanu no 50 līdz 70 gadiem. Jautājums ir tikai ─ kas no tā būs ieguvējs?

Es atzinīgi vērtēju to, ka pēc Mūziķu apvienības lūguma, sesiju mūziķi saņems 20 % no izplatīšanas peļņas. Problēma ir līdzsvars starp starptautiskajām ierakstu kompānijām un slavenajiem māksliniekiem. Daudzi no šiem cilvēkiem parakstīja līgumus pirms 30 vai 40 gadiem, kas deva viņiem 8 % no tirgotāja cenas, uzņēmumiem esot atbildīgiem par producēšanu, izplatīšanu un naudas iekasēšanu no pārdošanas. Tagad šīs pašas starptautiskās ierakstu kompānijas, neko nedarot, iegūs negaidītu daudzu miljonu peļņu, jo jaunajā digitālajā laikmetā tur neko nevar padarīt. Pamatojoties uz industriālo struktūru, kuru tehnoloģiju pārmaiņas jau sen padarījušas lieku, uzvarētājs būs Notingemas šerifs, nevis Robins Huds. Šiem māksliniekiem jābūt iespējai atkārtoti pieteikties uz savu īpašumu, kuru tikai viņi ir radījuši.

 
  
MPphoto
 

  Christofer Fjellner (PPE-DE). - (SV) Priekšsēdētāja kungs, sapratīsim skaidri vienu lietu ─ autortiesību aizsardzības termiņa pagarināšana nedos vairāk vai labāku mūziku. Vai 25 gadus vecs mūziķis godīgi teiks: „Nē, es neveikšu šo ierakstu, jo man par to maksās tikai tik ilgi, kamēr es būšu 75 gadus vecs, nevis kamēr man būs 120 gadi”? Tas pat nemudinās trūcīgos mūziķus, jo tie nebūs viņu ieraksti, kurus pārdos vairāk kā 50 gadus pēc to ierakstīšanas. Gluži pretēji, tas mudina lielās ierakstu kompānijas vai tos, kuri ar saviem ierakstiem jau ir daudz nopelnījuši. Es domāju, ka šādi ir pilnīgi zaudēta jebkāda samērības sajūta.

Ja kāds izgudros zāles vēža ārstēšanai un saņems par to Nobela prēmiju medicīnā, viņa izgudrojums tiks aizsargāts ne ilgāk kā 20 gadus, kamēr kāda cita izgudrojums jeb ieraksts tiks aizsargāts 95 gadus. Tam nav nekāda samērojuma. Tomēr es piekrītu, ka 70 gadi ir labāk nekā 95 gadi, lai gan uzskatu, ka vislabākais būtu noraidīt visu priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 

  Charlie McCreevy, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, atrodoties šeit kā Eiropas komisārs, esmu daudz mācījies. Lai gan daži varētu apgalvot, ka tā nav, tomēr uzskatu, ka man ir taisnība.

Viena lieta, ko esmu uzzinājis, ir tas, ka jebkurš pieskāriens intelektuālā īpašuma jomai ir pilns dažādu slazdu. Daudzi jautājumi intelektuālā īpašuma jomā ir izvirzīti Parlamentā un Ministru padomē gan manā kā komisāra darbības laikā, gan tad, kad biju Īrijas valdības ministrs, un daži no šiem jautājumiem ir bijuši aktuāli 20 vai 30 gadus. Tādējādi esmu uzzinājis, ka jebkurš šī temata aspekts tiek plaši atspoguļots, izraisa plašas debates un sašķeļ daudzus Parlamenta deputātus, dalībvalstis un dažādas ieinteresētās puses.

Esmu uzzinājis, ka ir ārkārtīgi grūti skart jebko šajā jomā un censties panākt pieņemamu risinājumu. Manā kā komisāra darbības laikā šeit ir bijuši daudzi gadījumi, kad neesam panākuši nekādu vienošanos noteiktās jomās.

Ņemot to vērā, mani nepavisam neizbrīna šo debašu argumentu dziļums un patiesums no jebkuras puses, jo jebkurš jautājums, kas saistīts ar intelektuālā īpašuma jomu vienmēr rada šādus strīdus, un cilvēki, kas ir opozīcijā Crowley kunga sagatavotajam kompromisa priekšlikumam, būs pavisam pretējā pusē citās intelektuālā īpašuma jomās.

Tādēļ ir ļoti interesanti šādās debatēs redzēt cilvēkus, kas ieņemtu vienu nostāju citās intelektuālā īpašuma jomās, ieņemot atšķirīgu nostāju šeit, jo šī ir ļoti sarežģīta joma, un es atzinīgi vērtēju to cilvēku patiesumu, kuri ir devuši savu ieguldījumu.

Nav lielas jēgas vēlreiz uzskaitīt visus atsevišķi minētos jautājumus un debatēt par tiem, jo tas jau līdz nelabumam ir darīts komitejā. Crowley kungs un referenti no citām komitejām veltīja tam daudz laika. Ārkārtīgi daudz laika un pūļu tam veltīja Parlaments un daudzi palīgi, un cilvēki manā ģenerāldirektorātā strādāja ļoti smagi, lai panāktu pēc mūsu domām pieņemamu kompromisu.

Es minēšu dažas jomas. Sākumā vien izslēgšu dažus punktus, kas vairāk attiecas uz iepriekšējām debatēm, kurās mēs ierosinājām šo priekšlikumu.

Ļaujiet man apgalvot, ka cilvēki, kuri lūdza mani turpināt priekšlikuma virzīšanu, bija izpildītāji ─ tie bija viņi, kas aktīvi lobēja.

Ja pastāv domstarpības Parlamentā un dalībvalstīs, es tāpat varu teikt, ka manā ģenerāldirektorātā šajā jautājumā arī bija atšķirīgi viedokļi, kad es pirmo reizi runāju par to, kā mums būtu jāturpina strādāt, un daudzi no šeit dzirdētajiem atšķirīgajiem viedokļiem bija atspoguļoti arī tur. Manuprāt, tas ir dabiski ─ ja tas izraisa tik atšķirīgus viedokļus šeit un citās dalībvalstīs, jūs varat sagaidīt to pašu ģenerāldirektorātā.

Bet mani diezgan intensīvi lobēja ierindas izpildītāji. Jā, augsta līmeņa izpildītāji nāca un sniedza savu atbalstu kopējai lietai, jo ierindas izpildītāji uzskatīja, ka būtu labi iekļaut šajā jomā arī kādu no zināmajiem māksliniekiem, bet ierindas izpildītāji ─ sesiju mūziķi, par kuriem lielākā daļa cilvēku nekad nav dzirdējuši ─ bija vislielākie lobētāji. Uzskatu, ka ir svarīgi atzīmēt, kā minēja Heaton-Harris kungs, ka 38 000 sesiju mūziķu atbalsta šo konkrēto priekšlikumu.

Ir jāpieņem lēmums par to, kurš ir labākais veids turpinājumam. Es teiktu, ka lielākā daļa cilvēku zina savu četru mīļāko dziesmu vai ierakstu izpildītājus, bet šaubos, ka daudzi no viņiem zina, kas patiesībā tās sacerējis. Taču dziesmas autoram autortiesības pieder dzīves laikā un 70 gadus pēc nāves.

Ja es šovakar nosauktu sešas vispopulārākās melodijas, šaubos, vai kāds no šeit klātesošajiem varētu pateikt, kas ir šo dziesmu autors, bet katrs, kurš zina konkrēto ierakstu, varētu pateikt, kas to izpildījis. Dziesmas autoram tiesības pieder dzīves laikā un 70 gadus pēc nāves, bet izpildītājam tikai 50 gadus no izpildīšanas datuma.

No jebkāda morāles viedokļa tas ir negodīgi. Dažiem cilvēkiem bija viena vispopulārākā dziesma 21 vai 22 gadu vecumā un par viņiem nekad vairs nav dzirdēts, un viņi ar šo dziesmu nenopelnīja milzīgas naudas summas. Dzīves beigās, tuvojoties 70 gadu vecumam vai pēc tā, es domāju, būtu tikai prātīgi, ja viņi saņemtu nelielus papildu ienākumus. Var sabiezināt visus tehniskos un intelektuālos argumentus un visu citu, bet es domāju, ka godīgā spēlē šis arguments uzvar.

Kā minēja Crowley kungs un citi, šis bija patiess mēģinājums risināt dažus ļoti konfliktējošus jautājumus. Mēs esam darījuši visu iespējamo, lai izstrādātu priekšlikumu. Crowley kungs ir ieguldījis ārkārtīgi lielu darbu šajā jomā, cenšoties panākt vienošanās un kompromisus, un ir strādājis ilgi un smagi.

Es minēšu tikai dažus izvirzītos jautājumus.

Gill kundze, kas ļoti atbalsta priekšlikumu, un es pateicos viņai par atbalstu, minēja „lieto vai zaudē” klauzulu, kas stājas spēkā pēc gada, bet, ieviešot to dalībvalstīs, tās, ja vēlas, var ļaut tai stāties spēkā pēc trim vai sešiem mēnešiem.

Bowles kundze ─ un es ne mirkli nešaubos par viņas patiesumu šajā ziņā ─ uzskata, ka viņa nevar balsot par šo konkrēto priekšlikumu vai Brian Crowley piedāvāto kompromisa priekšlikumu. Viņa minēja jautājumu par līgumiem. Es neuzskatu, ka jautājumam par līgumiem jāiznīcina priekšlikums. Tas noteikti ir cits jautājums, kas var būt citas iniciatīvas temats, ja, ─ un tikai tad ja ─ šis priekšlikums būs veiksmīgs.

Lichtenberg kundze teica lielisku runu. Vēlos norādīt viņai, ka minētie 2000 EUR noteikti nav sīkums sesiju mūziķim. Kā jau minēju, fondu atbalsta 38 000 izpildītājmākslinieku, un es domāju, ka viņiem tas ir zināms labāk.

Medina Ortega kungs no savas plašās politiķa pieredzes minēja ļoti labu lietu, un es piekrītu viņam, ka mūsu ierosinājumiem šeit ir jābūt tādiem, kam ir pamatotas iespējas nonākt arī Ministru padomē. Kā viņš norādīja, mums jābūt reālistiskiem, jo, ņemot vērā atšķirīgos uzskatus, mums jānāk klajā ar priekšlikumu, ─ kā to darīja Crowley kungs un citi ─ kam ir reāla iespēja nonākt Ministru padomē, un viņš to pateica ļoti labi un spēcīgi.

Schmidt kungs un Musacchio kungs runāja par pastāvošo ierakstu studiju uzņēmējdarbības modeļiem, bet mēs tos neatbalstām. Šis 70 gadu termiņš ir atvērts visiem jaunajiem inovatīvajiem uzņēmējdarbības modeļiem.

Holm kungs atsaucās uz iespēju tikt sodītam, piemēram, par Happy Birthday dziedāšanu, bet man šķiet, ka viņš ir sajaucis sacīto. Runa nav par dziesmu ─ tā ir tikai par izpildītāja ierakstu, tātad Holm kungs var dziedāt Happy Birthday katru reizi, kad vēlas, un viņam nedraud par to nekāds sods. Runa ir par izpildītāja ierakstu, nevis autoru.

Mavrommatis kungs minēja vairākus punktus, kurus mēs atzīmējām, bet es domāju, ka 70 gadi ir vislabākais pietuvinājums dzīvei.

Nobeigumā es vēlētos paust atzinību un apbrīnu par to, cik efektīvi šo dokumentu izskatīja ikviens Eiropas Parlamentā. Tā rezultāts ir kompromisa priekšlikums, kuru ierosināja Crowley kungs, un es domāju, ka tas parāda mūsu vēlmi uzlabot mūsu radošās kopienas tiesisko regulējumu. Domāju, ka nākotne parādīs, ka aizsargāt tos, kas rada, bija pareizā izvēle, un tiesību pārvaldības infrastruktūru efektivitātes palielināšanās apliecinās, ka kļūdījušies ir tie, kuri apgalvo, ka labāka aizsardzība novedīs pie nabadzīgākas tiešsaistes kultūras.

Vēlos pateikties visiem, kas piedalījās šajās debatēs, jo īpaši referentam Crowley kungam, nevis tāpēc, ka viņš ir mans kolēģis no Īrijas un sens draugs, bet tāpēc, ka viņš ir ieguldījis milzīgu darbu, lai panāktu šī kompromisa pieņemamību pēc iespējas dažādākām konkurējošām pusēm šajā Parlamentā un arī veicinājis kompromisu, kuram, kā Medina Ortega kungs teica, ir izredzes tikt pieņemtam arī Ministru padomē.

 
  
MPphoto
 

  Brian Crowley, referents. Priekšsēdētāja kungs, es gribu pateikties kolēģiem par viņu ieguldījumu šajās debatēs. Diemžēl par spīti visām mūsu diskusijām, priekšlikumiem, grozījumiem un turpmākajiem grozījumu grozījumiem un notikušajām izmaiņām, daži kolēģi joprojām nav sapratuši šīs situācijas attīstību. Man jāsaka, ka personiskā līmenī es augstu vērtēju ikviena viedokli un saprotu to izcelsmi.

Tomēr ir grūti to darīt, kad mēs no kolēģiem saņemam grozījumus, kam pievienots raksts no Financial Times, kurā teikts, ka mums jābalso pret autortiesībām, un zem šī paša raksta ir norāde, ka to aizsargā autortiesības. Pat laikraksts Financial Times, kas ir pret autortiesību aizsardzību vai to pagarināšanu, pats izmanto autortiesību instrumentu!

Tāpat es dzirdu patērētāju organizācijas sakām, ka ir nepareizi pagarināt autortiesību termiņu, jo tas pārkāps patērētāju tiesības un patērētāju izvēli, atkal nesaprotot vai neticot faktam, ka autortiesības jau pastāv un ka jau pastāv šīs tiesības un to aizsardzība.

Tāpat es dzirdu kolēģus pieminam spiedienu, kas tiks izdarīts uz jauninājumiem un radošumu, bet kā cilvēki radīs kaut ko, ja viņi nevar aizsargāt savas tiesības? Ja viņi nevar aizsargāt savu radīto, kā viņi to darīs?

Tāpat lietas būtību vajadzētu apzināties cilvēkiem, kas runā par tirdzniecības mākslu vai „merkantīlingu”, kā tas tika tulkots, ierakstu industrijā. Tā ir pastāvējusi kopš neatminamiem laikiem. Pirms mūzikas ieraksti bija parādījušies, pērkot notis, bija jāmaksā noteikta summa, kas nonāca pie šīs mūzikas radītāja, un katru reizi, kad to atskaņoja, izpildītājs saņēma savu daļu no tās.

Mēs runājam par līdzsvaru un godīgumu šajā diskusijā, lai nodrošinātu to tiesības saņemt aizsardzību un līdzekļus, kam ir neizdevīgākie līgumu nosacījumi, kam ir vājāka aizstāvība un kas tuvojas savas profesionālās darbības mūzikā beigām.

Ir svarīgi, lai cilvēki atzītu, ka jaunu tehnoloģiju rašanās, kuras mēs visi apsveicam kā fantastiskas, nenozīmē, ka kaut ko drīkst ņemt par velti. Agrāk, ieejot ierakstu veikalā, paņemot ierakstu studijas kompaktdisku vai vinila plati un iznesot to no veikala, jūs aizturētu par zādzību veikalā. Tam pielīdzināma ir mūzikas lejupielāde, nevienam par to nemaksājot.

Runa ir par to, lai tiktu ieviesti pienācīgi mehānismi.

Vēlos pateikties Toubon kungam, Gill kundzei un visiem maniem kolēģiem par palīdzību un jo īpaši Medina Ortega kungam par viņa lietpratīgo vadību un padomiem, palīdzot man risināt problēmu ar Spānijas pusi.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs . – Ar to mēs noslēdzam šo darba kārtības punktu.

Balsojums notiks rīt pulksten 12.00 pusdienlaikā.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (PSE), rakstiski. (PL) Šī ziņojuma mērķis ir atbalstīt Eiropas māksliniekus, pagarinot fonogrammu autortiesību aizsardzības termiņu no 50 līdz 70 gadiem.

Šis dokuments paredz arī fonda izveidošanu sesiju mūziķiem, kas tiek veidots no producentu maksājumiem vismaz 20 % apmērā no viņu ikgadējiem ienākumiem no autortiesību pagarināšanas. Izpildītājs 50 gadus pēc fonogrammas publicēšanas varēs pārtraukt līgumu, ja producents nepopularizē fonogrammu.

Tās ir jaunas, lai gan ārējas pārmaiņas autortiesību likumā, kurš steidzami jāpārskata. Autortiesības pastāvēja pirms interneta un attiecas uz citu laikmetu. Tagad ir nepieciešama jauna pieeja šim jautājumam.

Šobrīd spēkā esošie tiesību akti, tostarp 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/116/EK, vairs neaizpilda juridisko tukšumu, kas radies jauno tehnoloģiju attīstības rezultātā. Crowley kunga ziņojuma pieņemšana Eiropas Parlamentā atļaus zināmu daudzkultūru aizsardzību, kas veicinās konkurētspēju pasaules mūzikas industrijā. Parlaments ir arī aicinājis Komisiju izvērtēt vajadzību līdzīgi pagarināt izpildītāju un producentu autortiesību aizsardzības termiņu audiovizuālajā nozarē. Ne vēlāk kā 2010. gada 1. janvārī Komisijai jāiesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojums par šī izvērtējuma rezultātiem. Mums vēl jāgaida rūpīga autortiesību likuma pārskatīšana.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika