Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir Gilles Savary ziņojums (A6-0199/2009) Transporta un tūrisma komitejas vārdā par rīcības plānu attiecībā uz mobilitāti pilsētā (2008/2217(INI)).
Gilles Savary, referents. − (FR) Paldies, priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Eiropas Parlaments ar šo ziņojumu veic nepieredzēta veida vingrinājumu. Atgādināšu, ka jautājumu par mobilitāti pilsētā vispirms ierosināja transporta komisārs Jacques Barrot pirms vairāk nekā diviem gadiem, un tā rezultātā Eiropas Komisija sagatavoja Zaļo grāmatu un iesniedza savus secinājumus 2007. gada pavasarī. Tie tika minēti Parlamenta patsāvīgajā ziņojumā, kuru sagatavoja mans kolēģis Rack kungs, kurš atrodas šeit sēžu zālē.
Eiropas institucionālā sistēma paredz, ka Zaļajai grāmatai seko Baltā grāmata, un šajā gadījumā tika piedāvāti Eiropas Komisijas priekšlikumi rīcības plānam attiecībā uz mobilitāti pilsētā.
Man jāpateicas Tajani kungam, kurš ir šeit klāt, par decembrī sniegto padomu, ka Eiropas Komisijai toreiz būtu politiski neiespējami iesniegt priekšlikumu. Tas ir saprotams ─ sev vien zināmu iemeslu dēļ vairākas dalībvalstis to vērtē atturīgi, un tuvojas Eiropas vēlēšanas, bet Parlaments cenšas pieņemt izaicinājumu.
Es arī svēlos izteikt atzinību saviem kolēģiem deputātiem no visām politiskajām grupām, kuri šodien ir klāt, jo īpaši koordinatoriem un Reģionālās attīstības komitejai par mana priekšlikuma atbalstīšanu, kura mērķis bija izmantot mūsu priekšrocības un, tā kā Komisija vairs nevarēja uzņemties iniciatīvu, teikt, ka tas jādara mums.
Mūsu ierosinājumam zināmā mērā nav precedenta. Es nezinu, vai precedents ir bijis šeit, šajā Parlamentā. Mēs ierosināsim Komisijai rīcības plānu, kuru tai vajadzēja piedāvāt mums.
Protams, ka no šāda patstāvīgā ziņojuma nevar gaidīt tiesiskus atklājumus. Piedāvājot ļoti praktisku rīcības plānu ar ļoti precīziem priekšlikumiem, Parlaments, kurš nav izpildinstitūcija un Eiropas Savienības valdība ─ tā ir Komisijas loma ─ nevar cerēt ne uz ko citu kā tikai uzklausīšanu.
Jāsaka, ka dažu pēdējo mēnešu laikā mēs esam ieguvuši milzīgu atbalstu no visām šajā jautājumā ieinteresētajām organizācijām. Vēlos to uzsvērt tiem dažiem deputātiem, kuri joprojām ir atturīgi attiecībā uz šo iniciatīvu, ka šo atbalstītāju vidū ir vietējās pašvaldības un visas organizācijas, kas tās pārstāv, tostarp valstīs, kuras šodien aizbildinās ar subsidiaritāti kā skaidrojumu tam, ka šāds rīcības plāns nav iespējams.
Tādēļ es uzskatu, ka vietējās pašvaldības ir atzinušas, ka pilsētu mobilitāte, iespējams, ir viena no lielākajām 21. gadsimta problēmām. Kādēļ? Tādēļ, ka šodien 60 % eiropiešu dzīvo pilsētu teritorijās. Šis skaitlis 2020. gadā pieaugs līdz 80 %, un mums, Eiropas Savienībai, ir tiesisks pamats, kas mums kopā ar dalībvalstīm un vietējām pašvaldībām uzliek atbildību par transporta politiku.
Vai mēs, eiropieši, varam atteikties no vismazākās idejas vai iniciatīvas jomās, kurās transports radīs vissarežģītākās un, bez šaubām, vispamatīgākās problēmas nākamajos gados? Mēs domājam, ka nē, un tādēļ Eiropas Parlaments negribēja, lai klusējam par mobilitāti pilsētās. Tas drīzāk vēlējās, lai izmantojam iniciatīvu, lai aicinātu Komisiju uzņemties šo jautājumu kā prioritāti nākamajam pilnvaru termiņam.
Vēlos pateikties visiem koordinatoriem, jo mēs esam strādājuši līdz šim nebijušā veidā, mēs daudz esam strādājuši, saskaroties ar pretestību, un iesniegtais ziņojums ir guvis plašu atbalstu Transporta un tūrisma komitejā.
Vēlos atzīmēt, ka šis ziņojums balstās uz subsidiaritātes principu. Nav iespējams tas ─ jā, es runāju par ilgu, bet esmu pārliecināts, ka piedosit savam referentam, priekšsēdētāja kungs ─ ka Eiropa domās par lēmumu pieņemšanu pilsētu transporta jautājumos vietējo pašvaldību vietā.
Es pats esmu ievēlēts vietējais pārstāvis un noteikti atbalstu vietējo pašvaldību administrācijas brīvību, kā liecina kampaņas, kuras esmu šeit Parlamentā vadījis, jo īpaši kopā ar Piecuk kungu, savu kolēģi no Transporta un tūrisma komitejas. Tomēr es uzskatu, ka Eiropa var veicināt un uzlabot informācijas un paraugprakses apmaiņu, un tā ir mūsu priekšlikumu būtība, kura drīzumā tiks izklāstīta.
Antonio Tajani, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos pateikties Savary kungam par viņa darbu. Es vēlos pateikties viņam par apņēmību, kuru viņš izrādījis, veicinot Eiropas transporta politiku lielajās un mazajās pilsētās. Tas nav otršķirīgs jautājums ─ ja mēs negribam palielināt transporta problēmu Eiropā, mums jāstrādā pilsētas transporta jomā.
Tādēļ es gribu vispirms pateikties Savary kungam. Es atkārtoju, pateicoties viņam, mēs esam panākuši progresu pilsētas transporta jomā, un šodienas ziņojums, par kuru balsosim rīt, ir ļoti svarīgs vēstījums, kurā man jāieklausās, un es ceru, ka spēšu sniegt Savary kungam pozitīvu atbildi saistībā ar viņa centieniem nākamajā pilnvaru laikā. Es vēlreiz pateicos viņam par padarīto darbu pilsētas transporta jautājumā.
Turpināšu savā dzimtajā valodā.
Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, pilsētas transports noteikti ir neatņemama Eiropas transporta sistēmas sastāvdaļa, jo bieži vien visa sistēma sākas un beidzas lielu pilsētu teritorijā un šķērso daudzas no tām. Šī iemesla dēļ ir svarīgi aplūkot mobilitāti pilsētā ne tikai no pilsētas dzīves viedokļa, bet ņemot vērā visu veidu transportu, tostarp tālsatiksmes transportu.
Klimata pārmaiņu apkarošana, tirdzniecības veicināšana, enerģijas piegāžu nodrošināšana, pilsoņu mobilitātes vajadzību apmierināšana, pārapdzīvotības problēmu mazināšana un demogrāfisko pārmaiņu risināšana ─ visi šie jautājumi ir ļoti svarīgi Eiropas politikai, un mobilitāte pilsētās ir cieši saistīta ar visām šīm problēmām.
Tieši šī iemesla dēļ Komisija 2007. gada septembrī nāca klajā ar Zaļo grāmatu par mobilitāti pilsētās, un apspriedes, kas sekoja Zaļās grāmatas pieņemšanai, ir parādījušas, ka pastāv plaša vienprātība par to, ka Eiropas Savienībai šajā jomā ir noteikta loma. Jūsu rezolūcijā par Zaļo grāmatu par mobilitāti pilsētās, kas sagatavota Rack kunga vadībā un pieņemta 2008. gada 9. jūlijā, atbalstīts šis secinājums.
Dokumenta mērķis bija sagatavot ceļu rīcības plānam par mobilitāti pilsētā. Parlamenta lēmums turpināt savu rīcības plānu pirms Komisijas priekšlikuma raida spēcīgu politisku signālu, un tādēļ es uzsvēru referenta Savary kunga darba nozīmi, jo tas parāda, cik lielu nozīmi Parlaments piešķir darbam, kuru mēs noteikti nevaram atļauties atstāt novārtā.
Kā jūs zināt, man ir uzticēts jautājums par mobilitāti pilsētās un par labi izveidota rīcības plāna ātru pieņemšanu. Vēlreiz uzsveru, ka tas ir iekļauts Komisijas darba programmā 2009. gadam, un ceru, ka tas tiks pieņemts, cik drīz iespējams. Savary kungs savā runā ļoti labi pateica, ka Eiropas institūcijās ir zināma pretestība, jo daži cilvēki uzskata, ka šāds rīcības plāns pārkāps subsidiaritātes principu. Es nedomāju, ka jautājums ir par to, jo īpaši, ja mēs aplūkojam vārda „subsidiaritāte” latīņu valodas sakni subsidium, kas nozīmē „palīdzība” ─ mūsu kā Eiropas institūciju darbs ir palīdzēt vietējām institūcijām strādāt sekmīgāk. Palīdzēt kādam nenozīmē to aizstāt, tas nozīmē dot ieguldījumu problēmu labākai risināšanai!
Neiedziļinoties priekšlikuma detaļās, varu apliecināt, ka mūsu rīcības plāns balstīsies uz pasākumiem, kurus jau kādu laiku esam virzījuši, un integrēsim tos saskaņotā kontekstā, cenšoties piedāvāt to politisko vīziju, kuras joprojām trūkst Eiropas rīcībā par mobilitāti pilsētās. Šādā veidā jāiezīmē politiskais pamats citām nākotnes intervencēm jomās, kur rīcība Kopienas līmenī tiek atzīta par lietderīgu vai patiešām svarīgu.
Jūsu ziņojums noteikti dos svarīgu ieguldījumu mūsu iekšējās diskusijās, un varu apliecināt, ka mēs spēsim apsvērt daudzus tā priekšlikumus. Protams, ka ir aspekti un detaļas, kam nepieciešams tālāks skaidrojums vai debates. Varu apgalvot, ka mēs ļoti uzmanīgi izpētīsim jūsu ierosinājumus kopā ar Reģionālās attīstības komitejas ieteikumiem, ar kuru jūs apspriedāties.
Šodienas balsojums nebūs noslēgums mūsu dialogam par šo jautājumu. Komisijai turpinot darbu, es noteikti sazināšos ar Savary kungu un citiem deputātiem, kuri ir uzmanīgi sekojuši transporta nozarei, lai Komisijas pieņemtais plāns atbilstu Parlamenta pieņemtajam un tam būtu patiesa kvalitāte. Nobeigumā vēlreiz uzsveru ─ mūsu plāns neliecinās par to, ka Komisija aizstāj vietējās iestādes, bet par to, ka Komisija vienkārši vēlas palīdzēt tām uzlabot darbu, apmainoties ar informāciju un paraugpraksi, kas dos iespēju pilsoņiem dzīvot labāk un vieglāk pārvietoties pilsētās, ārpus pilsētām un šķērsojot tās. Es pateicos Eiropas Parlamentam par paveikto darbu un par balsojumu, kas notiks par šo plānu.
Jean Marie Beaupuy, Reģionālās attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, Savary kungs, dāmas un kungi! Šī parlamentārā asambleja ir radīta, lai balsotu par dokumentiem, un mūsu galvenais uzdevums šeit ir šos dokumentus īstenot.
Šodien mēs konstatējam, ka pēc iepriekšējā komisāra teicami padarītā darba saistībā ar Zaļo grāmatu un 400 papildinājumiem, šis darbs vairs gandrīz nemaz nav pavirzījies uz priekšu, un ir izveidojās tāda interesanta situācija, ka, kā jau jūs pats tikko atkārtojāt, Eiropas Parlamentam vajadzēja paust viedokli.
Protams, daba necieš tukšumu, tāpēc, ja Eiropas Komisija neveic savu darbu, tad tas jādara Parlamentam, un šajā saistībā man jāsaka ─ un arī jūs, komisār, to teicāt ─, ka G. Savary paveiktais darbs ir ļoti interesants, jo tas patiesībā ir devis jums visu vajadzīgo materiālu rīcības plāna projekta izstrādāšanai.
Es nedomāju, ka notiek Komisijas un Parlamenta pienākumu maiņa, taču mums jāņem vērā, ka tagad, kad jāpieņem Lisabonas līgums, Parlaments patiesībā mazliet palielina savas pilnvaras.
G. Savary ir paveicis lielisku darbu, jo tajā atkārtoti ir ņemti vērā vairāki Reģionālās attīstības komitejas priekšlikumi.
Lai gan mēs, protams, respektējam subsidiaritātes principu, mēs sagaidām, ka jūs mums sniegsit pamācību. Tā ļoti noderētu. Tās mērķis nebūs ierobežot vietējo pašvaldību darbību, bet gan palīdzēt tām. Mēs sagaidām, ka jūs mūs iepazīstināsiet ar rādītājiem, un atkal ─ ne lai mūs ierobežotu, bet gan palīdzētu. Galvenokārt mēs ceram arī, ka jūs mūs sīkāk iepazīstināsiet ar satiksmes plānu. Atsevišķām valstīm šādi plāni ir; dažās valstīs tie pat ir obligāti, tie ir ārkārtīgi būtiski.
Es vēlētos minēt piemēru. Eiropas Parlamenta apvienotajā grupā pilsētu un mājokļu jautājumos, ko man ir gods vadīt, mēs uzsvērām pilsētu paplašināšanos dažu pēdējo gadu laikā: 10 gadu laikā pilsētu teritorijas ir paplašinājušās trīs Luksemburgas teritoriju apmērā. Tātad, kā šis fakts ir saistīts ar mūsu šī vakara debatēm? Tam ir ļoti tieša saistība ar šīm debatēm, jo sakarā ar to, ka ir paplašinājušās pilsētu teritorijas, pilsētu iedzīvotāju ikdienas pārvietošanās maršruti ir pagarinājušies tieši par 20 %, un vairāk nekā 70 % iedzīvotāju lieto personiskos automobiļus.
Ar šo es gribu teikt, ka Reģionālās attīstības komiteja, lūdzot jums izpētīt ne vien integrētās pieejas, bet arī satiksmes plānu stāvokli, izstrādā vispārējo principu, ko, mēs ļoti ceram, jūs ņemsiet vērā savā rīcības plānā.
Šo jautājumu, kā zināms, izvirzīja arī mūsu Eiropas Parlamenta apvienotajā grupā pilsētu un mājokļu jautājumos, un mēs gribētu jums jau iepriekš pateikties par to, ka jūs arī šeit ievērosiet integrēto pieeju.
Komisār, jūs šodien neatbildējāt uz mūsu jautājumiem. Jūs paudāt diezgan negribīgu apņēmību; principā jūs bijāt apņēmīgs, taču nesniedzāt mums nekādas garantijas.
Patiesībā situācija ir ļoti nopietna. Kāpēc? Pilsētās mīt 400 miljoni Eiropas iedzīvotāju, un šie 400 miljoni eiropiešu saskaras ar sadzīves grūtībām, ko izraisa satiksmes sastrēgumos nelietderīgi patērētais laiks. Mēs zinām, ka šie satiksmes sastrēgumi mums izmaksā 1 % no IKP. Tajā pašā laikā, kad mēs runājam par atveseļošanas plānu ─ par ekonomikas atveseļošanas plānu ─ mēs nelietderīgi tērējam miljardiem eiro.
Komisār, ir jārīkojas tūlīt, jo šie rīcības plāni attiecībā uz mobilitāti pilsētā ir ne vien ekonomikas atjaunošanas plāna galvenā sastāvdaļa, bet tie ir arī ļoti būtiski saistībā ar klimata pārmaiņu problēmu, jo, kā jūs uzsvērāt, 40 % gaisa piesārņojuma rada pilsētas. Es negribētu atstāt novārtā arī drošības aspektu, jo divi no trim satiksmes negadījumiem notiek pilsētās. Ja ir zināms, ka viens nāves gadījums izmaksā gandrīz 1 miljonu eiro, un viens gadījums, kas saistīts ar nopietnām traumām, izmaksā vairāk nekā 1 miljonu eiro, tad jums top skaidrs, cik mums katru gadu gan ekonomiskā, gan arī cilvēciskā ziņā izmaksā šī problēma, ko izraisa mobilitāte pilsētā.
Tādējādi šo visu praktisko iemeslu dēļ mēs jums, komisār, Eiropas vēlēšanu priekšvakarā jautājam, vai nebūtu iespējams, noslēdzot šī vakara debates, turpināt izstrādāt jūsu priekšlikumus un solījumus, nevis aprobežojoties ar vispārējiem solījumiem, bet paužot apņēmību izstrādāt rīcības plānu ─ jūsu rīcības plānu ─ lai jūsu līdzpilsoņi ar lielāku pārliecību tiektos balsot 7. jūnijā.
Reinhard Rack, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, līdzīgi kā referentam Gilles Savary, arī man ir žēl, ka Komisija neturpināja darbu pie sava sākotnējā integrētās rīcības plāna.
Ir ļoti daudz pamatotu iemeslu, kāpēc visi iesaistītie ─ gan vietējās pašvaldības, gan arī Eiropas Savienības iestādes, mēģina uzlabot transporta apstākļus pilsētās. Mēs zinām, ka lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju dzīvo pilsētās un ka pašreizējā situācija transporta jomā nebūt nav visizcilākā. Tāpēc principā ir vienošanās, balstoties uz Parlamenta iniciatīvu, izstrādāt rīcības plāna un Savary kunga ziņojuma integrētos priekšlikumus. Es pateicos viņam par ieguldīto darbu un konkrētajiem priekšlikumiem.
Tomēr vienlaikus es gribētu, lai ir pavisam skaidrs, ka tas, no kā mēs daudzi baidāmies vai domājam, ka mums būtu jābaidās, nenotiks. Neviens nevēlas atņemt vietējām vai reģionu pašvaldībām tiesības izstrādāt savus satiksmes noteikumus. Mēs tikai gribam Eiropas līmenī palīdzēt nodrošināt, ka pašvaldības, pilsētas vai reģionālās vienības rīkotos, vadoties pēc saprātīgiem kopējiem noteikumiem, ja tās uzskata, ka tie ir pieņemami. Tādējādi mēs nepārkāpjam subsidiaritātes principu. Tas, ko mēs šeit gribam darīt, palīdzēs aizsargāt šo principu.
Tādēļ mums arī turpmāk pilsoņu interesēs jāmēģina panākt, lai tad, kad pilsonis aizbrauc kādus desmit vai divdesmit kilometrus tālāk Eiropā, viņš nejauši nenonāktu satiksmes ierobežojuma zonā, kas, kā viņš uzskata, ir tāda pati, kā viņa dzīvesvietā, bet kur tomēr valda pilnīgi citi noteikumi.
Neviens negrib uzspiest kopienām sastrēgumu nodevas vai citus noteikumus, taču, ja šādus noteikumus piemēro, tad tas jādara pilsoņiem saprotamā veidā. Jau pirms vairāk nekā 100 gadiem mēs esam vienojušies, ka ceļa zīmju nozīmei jāpiemēro vienota pieeja. Arī turpmāk šajā jautājumā jārīkojas līdzīgi.
Saïd El Khadraoui, PSE grupas vārdā. – (NL) Vispirms es gribētu pateikties par ieguldīto darbu referentam Gilles Savary un visiem, kas piedalījās šī galarezultāta sasniegšanā. Jo īpaši es gribētu pateikties referentam par to, ka, par spīti Komisijas nolūkam atteikties no rīcības plāna, viņš spēja vismaz līdz šim brīdim saglabāt to, ko mēs jau sen esam prasījuši.
Es vēlētos lūgt Komisijai pieņemt šos ieteikumus, par ko mēs rīt balsosim, un iespējami drīzāk sākt rīkoties. Kaut gan neliels mazākums Parlamentā un acīmredzot arī daži cilvēki Komisijā un dalībvalstīs uzskata, ka mums noteikti jāizvairās no visa, kas attiecas uz pilsētām, ir pilnīgi skaidrs, ka, risinot ievērojamas un vairākumam kopīgas problēmas, Eiropa rada pievienoto vērtību.
Ziņojumā ir ietverti vairāki interesanti priekšlikumi. Tāds acīmredzami ir priekšlikums iegūt informāciju, salīdzināmus datus, kas palīdzētu prognozēt problēmas. Citi priekšlikumi ietver noderīgu ideju apmaiņu un veicināšanu, tehnoloģisko inovāciju vadību, sistēmu savstarpējās sadarbības nodrošināšanu, atbalstu pilsētām mobilitātes plānu izveidošanā un pasākumus, kas nodrošinātu ilgtspējīgu mobilitāti. Šie un citi piemēri konkrēti attiecas uz jautājumiem, kas ir jāorganizē Eiropas līmenī, lai mēģinātu padarīt mūsu pilsētas dzīvošanai piemērotākas, vieglāk pieejamas un ilgtspējīgākas. Tāpēc es paļaujos uz Komisiju, ka tā pārņems šo darbu un darīs to mūsu iedzīvotāju interesēs.
Michael Cramer , Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Arī es pateicos referentam.
Saistībā ar klimata pārmaiņām pilsētu transportam ir galvenā loma, jo tieši tas rada 70 % no visa kaitīgo emisiju apjoma. Tikai tad, kad mēs ES ieviesīsim pārmaiņas transporta politikā, mēs spēsim sasniegt savus klimata aizsardzības jomā izvirzītos mērķus. Lielākas iespējas ir pilsētās, kur 90 % visu automobiļu maršrutu nav garāki par 6 kilometriem, kas tāpēc piedāvā lielisku iespēju izmantot autobusu vai vilcienu, kā arī pārvietoties ar velosipēdu vai kājām.
Mēs priecājamies par to, ka vairākums atbalsta ierosinājumu piešķirt ES finansējumu tikai tādā gadījumā, ja pilsētas, kurās ir vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju, var iesniegt arī ilgtspējīgas mobilitātes plānu. Mums ir žēl, ka vairākums neatbalstīja mūsu priekšlikumu ieviest pilsētās vispārēju ātruma ierobežojumu 30 km/h un vienlaikus saskaņā ar subsidiaritātes principu dot iespēju pilsētām palielināt ātrumu atsevišķos ceļa posmos. Tas labvēlīgi ietekmētu ne vien klimatu, bet arī samazinātu satiksmes negadījumu skaitu. Katru gadu uz Eiropas ceļiem iet bojā 40 000 cilvēku ─ tie ir 40 000 par daudz!
Johannes Blokland, IND/DEM grupas vārdā. – (NL) Es vispirms gribētu pateikties Savary kungam par veiksmīgo sadarbību. Cieši sadarbojoties ar ēnu referentiem, viņš ir sagatavojis pamatīgu ziņojumu.
Šajā ziņojumā ir skaidri pamatots, ka mobilitāte pilsētā ir tā transporta nozares daļa, kur ir daudz uzdevumu un iespēju. Uzdevumi Eiropas klimata pārmaiņu mērķu jomā, sastrēgumu kontrole, satiksmes drošība un labvēlīga attieksme pret satiksmes dalībniekiem, kā arī iespējas, kas saistītas ar ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un, ciešā saistībā ar iepriekš minēto, iekšzemes ūdensceļu transporta attīstība.
Tā kā šis ziņojums ir lielisks un tajā patiesi pienācīgi ievērots subsidiaritātes princips, es gribētu īsumā aplūkot saistību starp mobilitāti pilsētā un iekšzemes ūdensceļu transportu. Ilgtspējīga Eiropas ekonomikas attīstība, ne tikai transporta nozarē un pilsētās, lielā mērā būs atkarīga no iekšzemes ūdensceļu transporta izmantošanas. Daudzās Eiropas pilsētās ir iekšzemes ūdensceļi, un tātad tās jau sākotnēji var ilgtspējīgā veidā apmierināt transporta nozares pieaugošās prasības. Galu galā iekšzemes ūdensceļu transporta apjoma palielināšana neprasa milzīgus ieguldījumus infrastruktūrā, nerada sastrēgumus Eiropas pilsētās, kā arī, ja tiek izmantoti tīri dzinēji un tīra degviela, nepalielina Eiropas pilsētu vides un klimata problēmas. Ja Eiropas pilsētās ir pieejams iekšzemes ūdensceļu transports, tad šī iespēja jāizmanto un jāatbalsta.
Tādēļ pilsētas mobilitāte nākotnē ir cieši saistīta ar iekšzemes ūdensceļu transportu. Tāpēc es Eiropas Komisijai gribētu lūgt, sagatavojot jauno tiesību aktu par mobilitāti pilsētā, rūpīgi pievērsties iekšzemes ūdensceļu transportam.
Renate Sommer (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, mēs jau ilgi esam debatējuši par pilsētu transportu ES. Kāpēc tā? Mēs pat neesam par to atbildīgi. Sākotnēji šī atbildība bija paredzēta, jo apmēram 80 % iedzīvotāju mīt pilsētās, un tagad sakarā ar klimata pārmaiņām mēs gribam ķerties pie šī jautājuma risināšanas.
Par laimi, pateicoties mūsu protestiem, mēs šos Eiropas Komisijas vērienīgos plānus varējām samazināt līdz rīcības plānam attiecībā uz pilsētu transportu. Es pateicos komisāram A. Tajani par izpratni. Subsidere patiesībā nozīmē atbalstīt, nevis pavēlēt, bet, protams, viņam kā itālim tas zināms labāk nekā man ─ vācietei ar latīņu valodas pamatzināšanām.
Pirmkārt un galvenokārt man ir svarīgi, lai mūsu ziņojumā, Parlamenta ziņojumā, priekšplānā izvirzītu stingru subsidiaritātes un proporcionalitātes principu ievērošanu. Eiropas līmeņa likumdošanas pasākumi attiecībā uz pilsētu satiksmi ir nepieņemami. Mums jāveic atbalsta pasākumi. Ir jāatbalsta ideju apmaiņa un jāveicina paraugprakses apmaiņa. Mums nav no jauna jāizgudro velosipēds. Mūsu pilsētām vajadzīgi konkrēti risinājumi, taču tādus var atrast tikai vietējie dalībnieki, jo tikai viņi zina, kas ir nepieciešams.
Pašvaldībām jāņem vērā ļoti dažādie apstākļi un tāpēc tām vajadzīga pietiekami liela rīcības brīvība, it īpaši, ja tās vēlas saglabāt rosību ielās. Tas ir svarīgi, lai saglabātu pilsētas pievilcību. Tādēļ ir būtiski neierobežot privāto automobiļu pārvietošanos, bet gan vairāk uzmanības veltīt piegādātāju transportam pilsētās. Tādēļ es gribētu vairāk atbalsta iekšpilsētu mazumtirdzniecības loģistikas jomas izpētei. Tas zināmā mērā atslogotu pilsētu centrus.
Ir jāņem vērā arī demogrāfiskās pārmaiņas. Mūsu sabiedrība pastāvīgi noveco. Mainās mobilitātes prasības un prasības attiecībā uz dzīves vietu. Ja mēs gribam samazināt satiksmi, cilvēkiem jāsaglabā iespēja visu ikdienai nepieciešamo saņemt dzīves vietas tuvumā, un tas arī ir mazumtirdzniecības uzdevums. Citāda pieeja vienkārši veicinātu lauku apvidu attīstību.
Mums nav vajadzīga iestāde, kas uzraudzītu mobilitāti pilsētā. Tas prasītu milzīgus izdevumus un ražotu milzīgus papīru kalnus, ko vēlāk noglabātu mapēs Briselē.
Maria Eleni Koppa (PSE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, šis ziņojums par mobilitāti pilsētā veido dzīvotspējīgas mobilitātes Eiropā nozīmīgu daļu un ir ilgtspējīgas izaugsmes un Lisabonas mērķu sasniegšanas stratēģijas neatņemama sastāvdaļa.
Ir jāpieņem inovatīvi pasākumi un jāveic likumdošanas pasākumi, kas ievērojami uzlabos pilsoņu dzīvi pilsētās. Ir skaidrs, ka Eiropas pilsoņu ikdienas dzīve ir kļuvusi daudz sarežģītāka spriedzes dēļ, ko rada pārvietošanās, sastrēgumi, piesārņojums, troksnis un vides apstākļu pasliktināšanās. Tāpēc, no vienas puses, ir jāpanāk līdzsvars starp vērienīgajiem plāniem izstrādāt kopējo transporta politiku, kas ietver tiesības uz pārvietošanos un ir ekonomikas izaugsmes svarīga sastāvdaļa, un starp integrētu pieeju, kas novērsīs satiksmes sastrēgumus un būs iedarbīgs ieguldījums cīņā pret klimata pārmaiņām, no otras puses.
Īsi sakot, tas veicinās daudz cilvēciskākus dzīves apstākļus. Mums iespējami drīzāk jāizstrādā transporta līdzekļu kombinēšanas iespējas un jāsniedz iedzīvotājiem informācija par visiem pilsētas transporta tīkliem, lai viņiem būtu iespēja izvēlēties.
Arī es gribētu apsveikt referentu par šo lielisko un nozīmīgo ziņojumu un lūgt Eiropas Komisijai, netērējot laiku un pūles, sagatavot rīcības plānu.
Mieczysław Edmund Janowski (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es apsveicu Savary kungu par šīs tēmas traktējumu. Transports ir pilsētu galvenā problēma. Šos jautājumus saskaņā ar subsidiaritātes principu regulē valstu un galvenokārt vietējie tiesību akti. Tomēr ir jāatzīst šīs problēmas nozīme un Eiropas līmenī jānodrošina konkrēta palīdzība un koordinācija. Tas attiecas gan uz labas pieredzes atbalsta pasākumiem un inovatīvu, tehnoloģisku un organizatorisku risinājumu izplatīšanu.
Īpaši ir jāatbalsta inteliģento transporta sistēmu ieviešana pilsētās, kas ļauj efektīvāk vadīt satiksmi un palielina satiksmes drošību. Šeit būtu lietderīgi apvienot transporta, informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju iespējas. Ir nepieciešami arī risinājumi, kas, izmantojot sabiedriskos transporta līdzekļus, apvieno vairākus transporta veidus, tādējādi samazinot sastrēgumus pilsētu centros. Es uzskatu, ka ir būtiski mainīt pilsētplānošanas modeļus, lai pilsētu transports kļūtu cilvēkiem un videi draudzīgs. Es atbalstu arī konkrēta finanšu instrumenta izveidošanas koncepciju mobilitātei pilsētā nākamajā finanšu plānā.
Atcerēsimies referenta uzsvērto, ka vairāk nekā 80 % Eiropas iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Sliktās transporta organizācijas dēļ viņi zaudē daudz laika. Nezaudēsim šo laiku!
Antonio Tajani, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Atbildot uz iepriekš teikto, es vēlreiz varu uzsvērt, ka esmu apsolījis 2009. gadā jūs iepazīstināt ar rīcības plānu.
Es saprotu deputātu vairākuma nepacietību, taču ─ kā uzsvēra El Khadraoui kungs ─ pret šo rīcības plānu pamatoti iebilst ne vien Komisija, bet arī vairākas Eiropas iestādes, un mums šie šķēršļi jāpārvar, pārliecinot skeptiķus, ka šāds rīcības plāns, es vēlreiz uzsveru, nepārkāps subsidiaritātes principu. Es atkārtošu vēlreiz: tā kā daudzus gadus esmu studējis latīņu valodu, es ļoti labi saprotu, ka mums zināmā vārda nozīme ir pozitīva ─ tas nozīmē: „palīdzēt”.
Pēc šodien notikušajām debatēm un pēc iepazīšanās ar Savary kunga ziņojumu, mēs gribam turpināt darbu šajā virzienā. Personīgi es nevilcināšos, bet, lai sasniegtu mērķi, mums jāpārliecina daudzi cilvēki, un, manuprāt, vispareizāk to var izdarīt ar stingru politisku, tehnisku, bet arī juridisku argumentu palīdzību. Parlamenta sagatavotais dokuments noteikti būs liels atbalsts, mēģinot atspēkot iebildumus, ko mēs, esmu pārliecināts, tuvākajos mēnešos arī izdarīsim. Tādējādi Komisija iepazīstinās pilsoņus ar rīcības plānu, kurā noteikti pilnā mērā būs iekļauts jūsu pēdējo nedēļu un mēnešu laikā paveiktā darba rezultāts.
Tāpēc es vēlos jums vēlreiz pateikties un atkārtot savu apņemšanos un vēlmi turpināt mana priekšgājēja iesākto un arī Eiropas Parlamenta izvēlēto darbu, vienlaikus vēloties arī nodrošināt, lai šo lēmumu atbalstītu iespējami vairāk cilvēku un lai tādējādi šis plāns kļūtu daudz efektīvāks. Lēmums pieņemt šo plānu varbūt pāris nedēļu ātrāk, nesaņemot visu pušu pilnīgu atbalstu, varētu nebūt pareizākais ceļš, lai sasniegtu mērķus, kuriem mēs visi ticam.
Tomēr, manuprāt, pēc šīm debatēm un pēc Parlamenta lēmuma, mēs būsim ievērojami pavirzījušies uz priekšu, un tāpēc es domāju, ka deputātu vairākuma prasības ─ jo pat šo debašu laikā izskanēja ļoti atšķirīgi zemteksti attiecībā uz rīcības plānu ─ tuvākajos mēnešos var tikt atrisinātas apmierinošā veidā.
SĒDI VADA: Diana WALLIS, Priekšsēdētāja vietniece
Gilles Savary, referents. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Šīs diskusijas laikā es vēlētos nekavējoties nomierināt Sommer kundzi. Ir bijuši daudzi normatīvie akti, kas skāra vietējās varas iestādes, piemēram, attiecībā uz Stadtwerke vai uz pašvaldību komunālo uzņēmumu nostādīšanu pretinieku lomās; attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām transporta nozarē; un attiecībā uz direktīvām par valsts līgumiem.
Tomēr ne par to ir šis stāsts. Daudz lielākā mērā tas ir saistīts ar subsidiaritāti. Mums šeit nav jālemj par to, vai pašvaldību padomei, pašvaldībai vai pilsētai jāierobežo ātrums līdz 30 km/h vai jāpiešķir prioritāte dzelzceļa satiksmei. Man jāteic, ka mēs neatgriezīsimies pie šāda veida debatēm.
Es sev uzdevu šādu jautājumu: „Kādai ir jābūt Eiropas Savienības pievienotajai vērtībai?” Pirmkārt, atbilde ir tās vēlme rīkoties. Eiropas Savienība nevar neņemt vērā pilsētu jautājumu tajā pašā mēnesī ─ 2008. gada decembrī ─ ko, pateicoties Merkel kundzei un Sarkozy kungam, tā ir noteikusi īpaši vērienīgajā Eiropas klimata pārmaiņu programmā.
Kā gan mēs varam īstenot „trīs reiz divdesmit” klimata pārmaiņu programmu un apgalvot: „Man neinteresē pilsētvide”, ja tā vislielākajā mērā ietekmē klimata pārmaiņas?
Klimata pārmaiņu programmas īstenošana ir politiskās konsekvences ─ Eiropas politiskās konsekvences ─ jautājums, jo mēs esam par to vienojušies, un arī valstu valdības ir tam piekritušas. Nepieciešamība pievērst uzmanību pilsētvidei ir likumīgi pamatota, un mēs nevaram izvairīties no šā jautājuma risināšanas ne transporta, ne citās jomās.
Jā, mums jānodrošina, lai vietējās padomes pieņem neatkarīgus lēmumus; tās mums ir tuvāk. Taču mēs varam nodrošināt, lai tās sanāktu kopā un apmainītos ar paraugpraksi un informāciju.
Mēs varam nodrošināt tām atbalstu pilsētu attīstības plānu īstenošanas procesā, jo visas pašvaldības nav spējušas šos plānus īstenot.
Mēs varam nodrošināt, lai šajos plānos būtu iekļauti visi transporta veidi:
„vieglais” transports, sabiedriskais transports, ūdens transports ─ Blokland kungam ir taisnība ─ un dzelzceļu transports.
Mēs varam nodrošināt, lai pašvaldības pilsētu transportu padarītu lietotājiem pievilcīgāku.
Tas ir mūsu mērķis, un tādēļ mēs prasām finanšu instrumentu. Mums ir Marco Polo programma, kas atbalsta kombinētā transporta izmantošanu. Mums ir URBAN programmas. Mums ir dažādas Eiropas programmas, kas sniedz iniciatīvas. Mēs tās neesam radījuši tikai tagad, to īstenošana notiek jau gadiem ilgi.
Ja tas netiks palielināts, nākamajā finanšu plānā jāpārorientējas uz pilsētu transportu. Tāds ir mūsu priekšlikums.
Noslēgumā es gribētu teikt Tajani kungam, ka ─ priekšsēdētājas kundze, atvainojiet, es esmu referents ─ ja rīt mūs atbalstīs lielākais vairākums, viņam būs jādodas atpakaļ pie Komisijas un jāsaka: „Es uzskatu, ka mums kaut kas ir jādara, jo mums ir likumīgas tiesības rīkoties un Parlaments nav rīkojies vienatnē”.
(Aplausi)
Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.
Balsojums notiks rītdien.
Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)
Marian-Jean Marinescu (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Eiropas pilsoņu dzīves kvalitāte ir tieši atkarīga no ērtāka un „zaļāka” pilsētu transporta. Tādēļ ārkārtīgi būtiski ir padarīt transportu pieejamu un sekmēt sadarbspēju. Tajā pašā laikā ieguldījumi šādos valsts pasūtījumu veidos ir arī efektīvs veids, kā ieguldīt Eiropas un dalībvalstu ekonomikas atveseļošanas plānu piedāvātos līdzekļus. Šāda pieeja galvenokārt risina pilsoņu kā darba ņēmēju divējādās vajadzības ─ rada jaunas darba vietas un dod iespēju saņemt transporta pakalpojumus un baudīt uzlaboto vides kvalitāti.
Tomēr vairākas Eiropas iniciatīvas un priekšlikumi pilsētu mobilitātes uzlabošanai prasa integrētu pieeju. Subsidiaritātes principa ievērošana neizslēdz nepieciešamību ieviest konsekventu tiesisko regulējumu un izveidot vienotu kritēriju struktūru, kas līdztekus integrētiem priekšlikumiem ietver arī vispusīgus paraugprakses piemērus.
Tādējādi vietējām varas iestādēm, kas ir tieši atbildīgas par šo jautājumu, būs gan iespējas, gan interese nostiprināt sadarbību ar visiem, kas ir ieinteresēti transporta ilgtspējīgas attīstības veicināšanā vietējā un reģionālā līmenī.
Arī es aicinu Eiropas Komisiju nekavējoties izstrādāt rīcības plānu mobilitātei pilsētā, lai paātrinātu šīs jomas atbilstošu iekļaušanu Eiropas transporta tīklu sistēmā kopumā.
Dushana Zdravkova (PPE-DE) , rakstiski. – (BG) Pašreizējās pasažieru un preču pārvadāšanas tehnoloģijas un līdzekļi pilsētvidē ir sasnieguši savu galējo robežu. Tik tiešām, jau arī mazākās Eiropas pilsētas smacē transporta līdzekļu satiksme. Lai mēs uzlabotu savu pilsoņu dzīves kvalitāti, mums jāpaātrina zinātnisko pētījumu un inovāciju attīstība un īstenošana pilsētu mobilitātes jomā. Šajā gadījumā pieaugošo krīzi mums noteikti nepalīdzēs pārvarēt finanšu resursu novirzīšana pastāvošo infrastruktūru paplašināšanai. Lai atrisinātu ne vien pašreizējās, bet arī turpmākās pilsētu transporta radītās problēmas, mums jāmeklē jauni, „viedi” risinājumi. Tāpēc es atzinīgi vērtēju ieteikumu modernizēt CIVITAS programmu, jo, manuprāt, galvenā uzmanība jāpievērš satiksmes plūsmu pārvaldības jaunākās paaudzes informācijas tehnoloģiju attīstībai.
Eiropas lielāko pilsētu plānu izstrādei diezgan plaši izmanto iepriekšējos gados pieņemto integrēto plānošanas metodi.
Pastāvīgas Eiropas struktūras izveidošana un finansēšana, kas apkopos un izplatīs paraugpraksi šajā jomā, kā arī veicinās dialogu visu Eiropas Savienības reģionu ieinteresēto pušu starpā, iezīmēs jaunu, svarīgu posmu ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes atbalsta virzienā.