Debates

Trešdiena, 2009. gada 22. aprīlis - Strasbūra

19. Automatizēto transporta sistēmu rīcības plāns – Inteliģento transporta sistēmu ieviešana autotransporta jomā un saskarnes ar citiem transporta veidiem (debates)

  Priekšsēdētāja. − Nākamais punkts ir kopējās debates par

– Anne E. Jensen ziņojumu (A6-0227/2009) Transporta un tūrisma komitejas vārdā par Automatizēto transporta sistēmu rīcības plānu (2008/2216(INI)) un

– Anne E. Jensen ziņojumu (A6-0226/2009) Transporta un tūrisma komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko nosaka pamatu inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem (COM(2008)0887 - C6-0512/2008 - 2008/0263(COD)).

  Anne E. Jensen, referente. – (DA) Priekšsēdētājas kundze, es neesmu pārliecināta, ka varēšu runāt tikpat aizrautīgi, kā Savary kungs, taču inteliģentās transporta sistēmas ir ļoti aizraujoša tēma. Tātad, kas ir inteliģentās transporta sistēmas? Nav viegli atbildēt uz šo jautājumu, jo mēs runājam par daudzām dažādām sistēmām ─ šīs sistēmas, izmantojot mūsdienu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju priekšrocības, ļauj padarīt transportu drošāku, efektīvāku un videi nekaitīgāku. Tāpēc inteliģentās transporta sistēmas, ko mēs pazīstam arī kā ITS, ir vispārējs apzīmējums, kas aptver daudzus dažādus tehnoloģiju veidus. ITS paspārnē var atrast ļoti dažādas lietas, piemēram, eCall, kas satiksmes negadījuma brīdī rada automātisku savienojumu ar neatliekamās palīdzības centru, ceļu lietotāju nodokļa iekasēšanai izveidotās sistēmas, kā arī jau plaši pazīstamās GPS sistēmas, kas atrodas daudzos automobiļos un palīdz mums orientēties nepazīstamā apvidū.

Tomēr ITS piedāvā vēl daudzas citas neizmantotas iespējas: transportlīdzekļu savstarpējās saziņas iespējas, transportlīdzekļa un ceļa, kā arī transportlīdzekļa un informācijas centra savstarpējās saziņas iespējas. Tad kāpēc mēs vienkārši nesākam izmantot šo tehnoloģiju plašākā mērogā, ja jau tā ir tik laba? Šeit mēs saskaramies ar jautājumu, kas tad ir pirmais ─ vista vai ola? Vai pirmajai jābūt automobilī ierīkotajai tehnoloģijai, kas ļauj sazināties ar autoceļa malā uzstādīto raidītāju? Automobiļu ražotāji apzinās šīs iespējas, bet viņi nevarēs piesaistīt investīcijas šādu tehnoloģiju izstrādei, ja vispirms nebūs pieejami autoceļu malās uzstādītie raidītāji. Savukārt iestādes nevēlas ieguldīt līdzekļus raidītājos, pirms automobiļi nav aprīkoti ar šo signālu uztvērējiem. Tomēr kaut kam ir jānotiek, un mums šis process būs jāvirza uz priekšu.

Šajā saistībā Komisija ir izstrādājusi Automatizēto transporta sistēmu rīcības plānu un iesniegusi priekšlikumu direktīvai, kam jāveicina ITS izmantošana, ieviešot standartizāciju. Mums Komisijai par to jāizsaka atzinība. Šī iniciatīva ir vajadzīga. Šie divi ziņojumi par inteliģentajām transporta sistēmām, par ko mēs šodien diskutēsim ─ rīcības plāns un direktīva ─ ir nesaraujami saistīti. Tā tam ir jābūt, jo rīcības plāns viens pats bez direktīvas mums neko jaunu nedos. Vairākas lietas, kas iekļautas rīcības plānā, ir projekti, kas jau darbojas. Tomēr noteicošā ir direktīva, jo tā palīdzēs ātrāk izveidot ES svarīgus standartus. Taču ir iecerēts, ka rīcības plāns varētu noteikt direktīvas darbības jomas robežas un nodrošināt kopējos projektos iegūtās pieredzes izmantošanu standartizācijas procesā.

Kopējo standartu pieņemšana Eiropas ITS komitejā attiecas uz četrām konkrētām jomām: pirmkārt, ceļu, satiksmes un ceļošanas datu optimālu izmantojumu, otrkārt, ITS pakalpojumu nepārtrauktību transporta koridoros un konurbācijās, treškārt, ceļu drošumu un drošību uz ceļiem un, ceturtkārt, transportlīdzekļa integrāciju transporta infrastruktūrā. Turklāt mēs risinām arī ļoti svarīgo datu drošības jautājumu. Mēs negribam, lai mūs nepārtraukti novēro, tādēļ jau sākumā standartos jāiekļauj datu drošība un indivīda tiesības. Vēl ārkārtīgi svarīgs ir jautājums par atbildību un pienākumu sadalījumu. Ja kaut kas nedarbosies, mums jāspēj konstatēt, vai problēmas radušās transportlīdzekļa vadītāja, satelītnavigācijas sistēmas vai transportlīdzeklī ievietotās tehnoloģijas dēļ. Pretējā gadījumā attīstība apstāsies. Un tad mēs nesaņemsim vajadzīgos ieguldījumus.

Es gribētu pateikties citu grupu ēnu referentiem par ciešo sadarbību. Mūsu viedokļi nedaudz atšķīrās jautājumā par to, cik lielā mērā mums jāpievēršas autotransporta alternatīviem transporta veidiem, taču es domāju, ka mēs esam panākuši līdzsvaru starp ITS tehnoloģijas izmantošanu autotransporta jomā un tās saskarni ar citiem transporta veidiem. Informācijas tehnoloģijas iespējams izmantot, lai varētu viegli salīdzināt atšķirīgos maršrutus nokļūšanai no punkta A uz punktu B un gūtu pārskatu par to, kurš no tiem ir ātrākais, lētākais un videi nekaitīgākai maršruts. Es būtu gribējusi, lai mēs jau būtu panākuši par to steidzamu vienošanos ar Padomi, taču tas nebija iespējams. Čehijas prezidentūra ir paveikusi ļoti labu darbu, taču es ceru, ka veids, kādā mēs esam sašaurinājuši Komisijas priekšlikumu, padarīs šo direktīvu patīkamāku Padomes acīs, jo direktīva mums ir vajadzīga.

  Antonio Tajani, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es vēlētos pateikties Parlamentam, it īpaši referentei Jensen kundzei, un visiem ēnu referentiem par lielisko darbu un par to, ka viņi atbalstīja Komisijas priekšlikumus.

Protams, es esmu apmierināts ar izdarītajām izvēlēm un rūpīgi sekoju ieteiktajiem direktīvas priekšlikuma grozījumiem. Visvairāk es priecājos par to, ka Parlaments ir apstiprinājis EGNOS un Galileo satelītnavigācijas sistēmu nozīmi inteliģento transporta sistēmu (ITS) lietotnēs. Tomēr es gribētu uzdot dažus jautājumus Parlamentam un mēģināšu arī atbildēt uz dažiem jautājumiem par to, kāpēc Komisija ir izvirzījusi apspriešanai direktīvu, kas veicinās ITS attīstību un, otrkārt, vai nepietiek ar vietējām un valstu iniciatīvām šajā jomā.

Jau kopš 1988. gada Komisija finansē konkrētas pētniecības un attīstības programmas inteliģento transporta sistēmu jomā, un tās nenoliedzami ir devušas pozitīvus rezultātus un idejas vairākiem priekšlikumiem. Pētniecības un attīstības projekti ir būtiski veicinājuši tehnoloģiju attīstību, saskaņotu rīcību un kopumā sekmējuši sagatavošanos konkrētu ITS izvēršanai.

Tāpēc tagad ir laiks pāriet no ieteikumiem uz konkrētu rīcību, lai gūtu priekšrocības no inteliģento transporta sistēmu ieviešanas ─ šīs priekšrocības izpaudīsies satiksmes drošības ziņā, samazināsies satiksmes sastrēgumi un autoceļu sistēmas ietekme uz vidi. Šīs noteicošās direktīvas projekta mērķis ir atbalstīt pasākumus, kas paredz novērst šķēršļus uz robežām un labāk koordinētu ITS izvēršanu.

Es gribētu minēt pāris piemēru, kas palīdzēs saprast, kāpēc ne vienmēr pietiek tikai ar brīvprātīgām vai vietēja mēroga stratēģijām. Mūsdienās autopārvadātāja, kas pārvadā kravas maršrutā Barselona–Frankfurte, transportlīdzeklis ir aprīkots ne vien ar mobilo tālruni un navigācijas sistēmu, bet arī ar vismaz trim dažādām elektroniskām ierīcēm, lai elektroniski samaksātu ceļu lietotāja nodokli tajās valstīs, kas tam jāšķērso, un lai izvairītos no apdzīvotu vietu šķērsošanas. Komisija 2001. gadā ieteica dalībvalstīm publicēt detalizētu informāciju par autoceļu tīklu un satiksmes ierobežojuma zonām. Diemžēl tikai dažas vietējās varas iestādes un valstu valdības ir ņēmušas vērā šo ieteikumu. Galu galā notiek tā, ka ar navigācijas sistēmām aprīkoto transportlīdzekļu vadītāji lieto visu autoceļu tīklu, un pārāk bieži smagkravas transportlīdzekļiem nākas pārvietoties pa pilnīgi nepiemērotiem ceļiem vai bīstamiem maršrutiem, piemēram, gar skolām un pa ļoti stāviem ceļiem.

Šī jaunā direktīva ļaus pieņemt nepieciešamos pasākumus, lai izvairītos no šādām situācijām, tādējādi samazinot arī visas ar tām saistītās problēmas. Komisija gaida Parlamenta un Padomes vienošanos par direktīvas projektu, kas ir galvenais rīcības plāna īstenošanas instruments.

Mēs cieši sadarbosimies ar jums un Padomi, lai iespējami drīzāk panāktu vienošanos, un es ceru, ka Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomes neoficiālā sanāksme, kas nākamajā nedēļā notiks Čehijas Republikas pilsētā Litoměřice un kur darba kārtībā ir jautājums par ITS, palīdzēs šajā darbā. Šajā sanāksmē, kaut arī neoficiālas personas statusā, ir ielūgta un piedalīsies Jensen kundze, taču tad mēs varēsim salīdzināt Komisijas, Parlamenta un Padomes nostāju, lai mēģinātu ātrāk un, cerams, viegli panākt vienošanos, lai pilsoņiem varētu piedāvāt praktisku risinājumu un apstiprināt šo dokumentu iespējami drīzāk.

  Giovanni Robusti, Reģionālās attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Kā Reģionālās attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs esmu rūpīgi iepazinies ar ITS plānu. Mūsu komitejas vienprātīgi pieņemtais atzinums sadarbības atmosfērā, kas valda mūsu starpā, izstrādājot ilgtermiņa projektus, saņēma plašu atbalstu Transporta un tūrisma komitejā. Es gribu pateikties visiem, kas ir ieguldījuši savu darbu un idejas.

Mēs visi esam centušies izvairīties no gariem, neveikliem vārdiem, kas pārāk bieži ir raksturīgi principu deklarācijām. Mēs nemēģinājām diskutēt par to, cik un kādi autoceļi ir jāplāno, mēs neveicām varoņdarbus, bet vienkārši strādājam pie tā, lai pārvietošanās varētu notikt daudz saskaņotākā, drošākā, cilvēkiem un videi draudzīgākā un tātad arī daudz inteliģentākā veidā. Mēs mēģinājām uzskatāmi pierādīt tehnoloģiju, drošības, perifēriju un ūdensceļu nozīmi un, vissvarīgākais, koordinācijas ar struktūrfondiem nozīmīgi plānoto termiņu un mērķu konsekvences un saskaņotības nodrošināšanā. Mēs esam mēģinājuši prognozēt aizvien pieaugošo drošības un integrētās pārvaldības nozīmi ne tikai transporta jomā, bet vispirms jau attiecībā uz pasažieriem. Es uzskatu, ka esam veiksmīgi nodrošinājuši konsekventu un pārliecinošu pieeju.

Tagad es cer uz divām lietām: Komisija nerīkosies tā, ka tikai „ņems vērā” šos ieteikumus, un tad, kad pienāks laiks pieņemt lēmumus par rīcību, tā neizvēlēsies tādu virzienu, kādu tā uzskatīs par piemērotu; un ka plānā paredzētās rīcības stratēģijas veidos pamatu visu pārējo ar to saistīto darbību plānotāju izvēlēm. Pārāk bieži mēs esam zīlējuši, lūkojoties kristāla lodē, un ieraudzījuši apbrīnojamus plānus, taču katrs nākamais kļūst aizvien necaurredzamāks.

Būtu žēl, ja mēs turpinātu finansēt autoceļu izbūvi, kaut gan esam izlēmuši, ka pa tiem jāpārvietojas mazākam skaitam transportlīdzekļu; būtu žēl, ja mēs turpinātu finansēt transportlīdzekļus, kas būvēti, neņemot vērā ne to savienojamību vai pasīvo drošību, ne degvielas patēriņu, ne arī kaitējumu videi; būtu žēl, ja mēs kopīgi plānotu izstrādāt vienu maršrutu, un finanšu līdzekļi un resursi, par ko mēs esam atbildīgi, termiņu nesaskaņošanas dēļ tad nonāktu cita maršruta plānošanai.

  Etelka Barsi-Pataky, PPE-DE grupas vārdā. - (HU) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Tautas partija (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Demokrātu grupa uzskata, ka viens no Eiropas transporta politikas nozīmīgākajiem balstiem ir inteliģentās transporta tehnoloģijas. Pirms diviem gadiem, veicot Baltās grāmatas par transporta politiku vidusposma pārskatu, kam es biju referente, mēs Parlamentā diskutējām par šo jautājumu un par vienu no galvenajiem mērķiem noteicām inteliģento tehnoloģiju attīstību, jo ar šā līdzekļa palīdzību mēs varētu uzlabot autoceļu izmantošanas efektivitāti un paaugstināt pakalpojumu kvalitāti. Un šīs inteliģentās sistēmas, kas padarīs mūsu autoceļus drošākus un autotransportu videi draudzīgāku, jau pastāv.

Tomēr, lai nodrošinātu mūsu tehnoloģisko jauninājumu izvēršanu, mums ir vajadzīgs šis rīcības plāns un šī direktīva. Es ierosināju regulējumā noteikt inteliģento lietotņu minimālās prasības, lai mēs savu TEN-T tīklu varētu aprīkot vismaz atbilstīgi šīm minimālajām prasībām. Tad šīs lietotnes nodrošinātu efektivitāti un drošību. Mēs noteikti gaidām Komisijas priekšlikumus attiecībā uz to inteliģento risinājumu finansējumu, ko īstenos, neizmantojot privātā sektora finansējumu. Tāpat mēs gaidām Komisijas priekšlikumus arī attiecībā uz to, kādā veidā satiksmi, kas šķērso ārējās robežas, varētu nevainojami pielāgot Eiropas inteliģentajai infrastruktūrai, uz ko mēs ceram. Saistībā ar šo direktīvu Eiropas Komisijai ir veltīta neparasti liela uzticība, ņemot vērā to, ka šī direktīva ir pamatdirektīva. Tādēļ ir svarīgi, lai, izstrādājot īstenošanas noteikumus, Parlaments piedalītos komitoloģijas procedūrās.

Priekšsēdētājas kundze, mēs šodien balsojām par Zaļās grāmatas par TEN-T politikas nākotni pārskatīšanu. Mēs varam būt droši par to, ka Eiropas TEN-T tīkla nākotne ir saistīta ar inteliģento transportu. Liels paldies!

  Silvia-Adriana Ţicău, PSE grupas vārdā. – (RO) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi! Es gribētu sākt ar atzinību Jensen kundzei par viņas paveikto kvalitatīvo darbu un viņas diviem ziņojumiem.

Inteliģentās transporta sistēmas ir progresīvas lietotnes, kuru mērķis ir piedāvāt ne vien novatoriskus pakalpojumus saistībā ar transporta veidiem un satiksmes vadību, bet arī sniegt precīzāku informāciju dažādajiem lietotājiem un padarīt transporta tīklu izmantošanu drošāku, saskaņotāku un „gudrāku”. Tomēr, manuprāt, ir svarīgi inteliģentās transporta sistēmas attiecināt ne vien uz pilsētu transportu, bet uz visiem transporta veidiem; izstrādājot grozījumus, es to ņēmu vērā. Turklāt pilsētu transports un mobilitāte pilsētā ir pilsētu attīstības ļoti nozīmīga sastāvdaļa. Tāpēc es priecājos, ka šajā sēdē piedalās arī kolēģi no Reģionālās attīstības komitejas. Manuprāt, ir svarīgi, ka inteliģento transporta sistēmu lietošana un ieviešana var palīdzēt būtiski samazināt degvielas patēriņu un uzlabot gaisa kvalitāti pilsētās, kā arī uzlabot satiksmes plūsmu.

Es domāju, ka ir svarīgi informēt pasažierus, aizsargāt privātos datus un, protams, nodrošināt šo datu anonimitāti, lai tādējādi varētu aizsargāt lietotājus. Un visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, manuprāt, lai gan šīs sistēmas nodrošina tālāku virzību, tomēr šajā nozarē ir vajadzīgi milzīgi ieguldījumi.

  Sepp Kusstatscher, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, principā ir jāpiekrīt šīs direktīvas vispārējam mērķim. Labākas informācijas sistēmas ceļotājiem un autoceļu infrastruktūras pārvaldītājiem, piemēram, lai samazinātu satiksmes negadījumu skaitu un padarītu transportu lētāku un efektīvāku, tāpat arī iespēja iegūt datus attiecībā uz vidi, nenoliedzami ir laba doma. Tomēr es galvenokārt raizējos par trim lietām.

Pirmkārt, paļaušanās uz tā saukto „gudro” tehnoloģiju var radīt situāciju, kad cilvēki atbildību uztic mašīnām un instrumentiem.

Otrkārt, aizvien vairāk pieaug risks, ka visus iegūtos datus varētu izmantot ļaunprātīgi. Aizvien vairāk tiek apdraudēta cilvēku privātā dzīve.

Treškārt, šajā direktīvā pārmērīga uzmanība veltīta automobiļiem. Savitojamība ar citām transporta sistēmām, piemēram, ar sabiedrisko transportu, būtu daudz svarīgāka nekā tās viltīgās spēlītes, ko rūpniecība mēģina ar mums spēlēt.

  Dieter-Lebrecht Koch (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, es viennozīmīgi atbalstu Komisijas mērķi izveidot tiesisko regulējumu inteliģento transporta sistēmu saskaņotai ieviešanai un lietošanai autotransporta jomā. Mana personiskā ieilgusī cīņa par eCall, elektroniskās zvanu sistēmas ārkārtas situācijās, vispārēju ieviešanu man katru dienu atgādina par šā jautājuma neatliekamību, un inteliģentās transporta sistēmas var paveikt tik daudz vairāk. Tās palīdz saglabāt vides stabilitāti, uzlabot efektivitāti, paaugstināt drošību un pasažieru un kravu autopārvadājumu jomās palīdz veicināt pozitīvu konkurētspēju. Tās atbalsta arī komodalitāti, ietverot arī saskarnes ar citiem transporta veidiem attīstību, piemēram, ar dzelzceļu, ūdensceļu un gaisa transportu, kur inteliģentās transporta sistēmas sāka ieviest jau pirms ilgāka laika.

To nevar sasniegt dalībvalstis vienas pašas, tas ir visas Kopienas uzdevums. Inteliģentās transporta sistēmas, kas atbilst ES obligātajiem minimālajiem pamatstandartiem un tehniskajiem noteikumiem, uzlabo inovāciju vidi un rada drošību plānošanai, it īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Es it īpaši atzinīgi vērtēju plānoto atklāto, transportlīdzekļos integrēto inteliģento transporta sistēmu pakalpojumu platformu.

Beidzot rīcības plānā noteikti atsevišķu sistēmu ieviešanas termiņi: a) autotransporta drošībai, piemēram, ESP un eCall, b) satiksmes vadības nepārtrauktības nodrošināšanai, piemēram, informācija par ceļu lietošanas maksu vai transportlīdzekļu novietošanas vadība samazina to automobiļu skaitu, kas nelietderīgi braukā apkārt, meklējot stāvvietu, c) autoceļu, satiksmes un maršrutu datu lietošana reālajā laikā būs vērtīga ne vien kravu pārvadātājiem, bet arī ikvienam autoceļu lietotājam.

Direktīva nosaka konkrētas prasības obligātai un saskaņotai inteliģento transporta sistēmu standarta ieviešanai visā ES un to piemērošanai dalībvalstīs. Tāpat tā nodrošina arī personu datu lietošanu. Tomēr būsim piesardzīgi ─ inteliģento transporta sistēmu ieviešanai būs nepieciešami lieli finansiāli ieguldījumi, jo infrastruktūras un transportlīdzekļi vispirms ir jāaprīko ar attiecīgajām informācijas un sakaru tehnoloģijām. Mēs joprojām neko daudz nezinām par iespējamo lietotāju gatavību un spēju maksāt.

  Gilles Savary (PSE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, vispirms es gribētu pateikties Jensen kundzei par viņas viscaur izcilo darbu, jo tas ir ļoti atvērts un modrs pret visiem paustajiem viedokļiem.

Vispirms es gribētu teikt, ka uz šīm inteliģentajām transporta sistēmām attiecas tie paši Eiropas finanšu līdzekļi un ka es biju mazliet pārsteigts, kad atklāju to, ka praktiski tie visi ir novirzīti automobiļu labā.

Es nenoliedzu, ka automobiļiem ir savas labās īpašības; automobiļu nozare ir ārkārtīgi spēcīga Eiropas ekonomikas nozare. Tomēr es domāju, ka mums būtu jāpiešķir mazliet „intelekta” visiem transporta veidiem.

Es nevaru neņemt vērā apstākli, ka dzelzceļa transportam ir ERTMS, SESAR un GALILEO programmas, taču es uzskatu, ka mums trūkst uz lietotājiem orientētas pieejas attiecībā uz lietotāju informāciju; uz piekļuvi personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām un iespēju mūsdienās pielāgot pilsētu transportlīdzekļus viņu vajadzībām; energoefektīvu pilsētas transportlīdzekļu ieviešanu; drošību transporta jomā, it īpaši sabiedriskā transporta jomā, kas ir ļoti svarīgs jautājums; uz lietotāju informāciju; un uz biļešu pārdošanu ─ tās ir jomas, kuras noteikti jāattīsta.

Tāpēc es domāju, ka turpmākajos gados resursi ir jāiegulda dažādās jomās. Es gribētu, lai īpaša uzmanība tiktu pievērsta personu datu aizsardzībai; mums jānovērš situācija, kādā mēs varētu nonākt līdzīgi J. Orvell grāmatas „1984” varoņiem, ja mēģinātu īstenot fantastikas idejas un aizstātu visus cilvēkus ar mašīnām. Mēs redzējām, kas pagājušajā ziemā notika Hudzonas upē ─ ja nebūtu bijis pilota, nav šaubu, ka neviens mehānisms noteikti nebūtu varējis nosēdināt lidmašīnu. Un visbeidzot, es uzskatu, ka prioritāte jāpiešķir ne tikai automobiļiem, bet arī citiem transporta veidiem, .

Neraugoties uz šiem iebildumiem, es atbalstu iesniegto ziņojumu.

  Zita Gurmai (PSE). - (HU) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi! Inteliģento transporta sistēmu ieviešanai ir vairākas acīmredzamas priekšrocības. Tās padarīs Eiropas transportu drošāku un efektīvāku, vienlaikus veicinot arī vides aizsardzību un energoefektivitāti. Mums jāatzīst arī Komisijas rīcības plāns un tajā noteiktie konkrētie termiņi. Manuprāt, svarīgi ir arī tas, ka, izvēršot sistēmas, būs ievēroti arī saderības, saskaņotības un regulējuma aspekti. Attiecībā uz patērētājiem, līdztekus pieejamai cenai viņiem jāpiedāvā brīvas izvēles iespēja un jāievieš atbilstīgi tiesību akti, lai nodrošinātos pret visu privātpersonu datu ļaunprātīgu izmantošanu. Jāierīko augstvērtīga, inteliģenta sistēma, ko varētu attīstīt tālāk un efektīvāk ieviest jaunos tehnoloģiskos risinājumus. To īstenot ir mūsu visu interesēs. Tajā pašā laikā Eiropas autorūpniecībai ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs turpinātu pārvietoties. Es vēlētos pateikties referentei par paveikto darbu.

  Den Dover (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es esmu būvinženieris, un manam dēlam pieder transporta plānošanas uzņēmums, kas darbojas visā Apvienotajā Karalistē, tāpēc es pārzinu šo tēmu.

Šis jautājums ir ārkārtīgi svarīgs, jo Eiropā mēs varam pārliecināties, ka jaunākās tehnoloģijas ietekmē autotransporta lietderīgumu un efektivitāti visos tā veidos. Gadu no gada šajā jomā norisinās milzīga attīstība. Pat ekonomikas lejupslīdes periodā no šā brīža līdz 2020. gadam mēs prognozējam kravu pārvadājumu skaita pieaugumu par apmēram 55 % un pasažieru transportlīdzekļu skaita pieaugumu par 35 % utt. Protams, līdz ar to palielināsies arī energoresursu patēriņš.

Būdami ievēlēti deputāti, mēs ļoti bieži, pārvietojoties savos vēlēšanu apgabalos, esam nokļuvuši satiksmes sastrēgumos, un ļoti bieži esam izmantojuši savus tālruņus, lai noskaidrotu, kādi ir apstākļi uz ceļa mums priekšā. Mums vajag vairāk datu nolasīšanas iespēju pie automobiļa priekšējā stikla, lai šādas situācijas daudz efektīvāk un prasmīgāk varētu atrisināt mēs paši.

Es vēlu Jensen kundzei un komisāram veiksmi!

  Antonio Tajani, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, godātie deputāti! Manuprāt, mums nākotnē vajadzētu raudzīties optimistiski, jo attiecībā uz direktīvas apstiprināšanu es uzskatu, ka papildus Čehijas prezidentūras ciešajai sadarbībai Zviedrijas prezidentūra ir gatava panākt pozitīvu vienošanos Komisijas, Parlamenta un Padomes starpā. Tas manī vieš cerību, un, manuprāt, tas pat varētu iedvesmot Parlamentu rītdien nobalsot par dokumentiem, par kuriem mēs pašlaik debatējam.

Es gribētu atbildēt uz dažām izteiktajām piezīmēm un nomierināt Ţicău kundzi attiecībā uz mūsu mērķiem ─ mēs sākam ar rīcības plānu un direktīvu, kas aplūko transporta sistēmu vispārēji, tad, raugoties no šādas perspektīvas, mēs pievēršamies pilsētu dimensijai un veltām tai galveno uzmanību, taču mums nevajag vispirms pievērsties vispārīgajam, lai nonāktu pie konkrētā.

Es gribēju arī atbildēt Kusstatcher kungam uz jautājumu par autotransporta nozari un citām transporta sistēmām. Pašlaik nav saskaņota Eiropas regulējuma inteliģento transporta sistēmu (ITS) izvietošanai un lietošanai autotransporta nozarē, tajā pašā laikā, kā jau Savary kungs minēja, attiecībā uz citiem transporta veidiem ir izstrādātas konkrētas programmas: SESAR ─ jaunākās paaudzes gaisa satiksmes vadības sistēma, RIS ─ upju transporta jomā un VTMIS ─ jūras transporta jomā, neaizmirsīsim arī RTMS sistēmu dzelzceļa transporta jomā. Tādējādi ITS rīcības plāns vispirms attiecas uz autoceļu nozari, taču tas aptver arī konkrētas darbības un iniciatīvas, kuru mērķis ir nodrošināt un uzlabot autotransporta savietojamību ar citiem transporta veidiem, izmantojot atbilstīgas saskarnes.

Es ne vien Savary kungam vēlējos norādīt, ka ITS rīcības plānā ir iekļauti gan pasākumi attiecībā uz gados vecākiem autovadītājiem, gan arī attiecībā uz „neaizsargātajiem” satiksmes dalībniekiem, proti, riteņbraucējiem un gājējiem. Šie pasākumi citu starpā ir iekļauti sarakstā, ko komiteja varētu pieņemt attiecībā uz direktīvā paredzētajām inteliģentajām transporta sistēmām. Šie pasākumi īpaši attiecas uz ITS izmantošanu lietotāju drošībai, piemēram, tās ir inteliģentas ceļa zīmes vājredzīgiem cilvēkiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ar direktīvas palīdzību mēs varam ieviest zināmus noteikumus, taču arī transportlīdzekļu vadītājiem jābūt inteliģentiem; nepietiek tikai ar inteliģentām sistēmām, mums arī jānodrošina, lai saprātīgi rīkotos tie, kas sēž pie automobiļa vai kravas automašīnas stūres, vai arī vada motociklu vai divriteni. Diemžēl to nevar regulēt ar direktīvas, regulas vai rīcības plāna palīdzību; mums vienkārši ar loģisku noteikumu palīdzību jāpārliecina Eiropas pilsoņi rīkoties saprātīgi un, pārvietojoties pa autoceļiem, nelietot alkoholu vai narkotikas.

  Anne E. Jensen, referente. – (DA) Priekšsēdētājas kundze! Manuprāt, komisārs A. Tajani tikko norādīja uz šo problēmu tāpēc, ka tieši par to arī šeit ir runa. Mums jāpanāk, lai autovadītāji rīkotos saprātīgāk. Mēs gari un plaši esam diskutējuši par šo jautājumu, un arī Kusstatscher kungs citās reizēs ir teicis, ka tā vietā, lai pieļautu, ka šīs sistēmas liek mums rīkoties neapdomīgāk, mums jānodrošina, lai tās patiesībā palīdzētu mums iegūt vairāk informācijas un rīkoties gudrāk. Tas ir ļoti svarīgi. Tikpat svarīgi, manuprāt, ir paturēt prātā piemēru par kravu pārvadājumiem cauri visai Eiropai ─ jau tagad smago automašīnu vadītāji sūdzas par to, ka viņi drīz vien vairs neko neredzēs cauri priekšējam stiklam, jo skatu aizsedz visas ierīces, kas nepieciešamas, lai sazinātos ne vien ar ceļu lietotāju nodokļa iekasēšanas un maksas ceļu sistēmām, bet arī ar citām informācijas sistēmām. Mums vajadzīga kopēja platforma, lai visi datorā ievadītie dati pie kravas automašīnas vadītāja nonāktu viņa dzimtajā valodā. To ir iespējams izdarīt. Patiesībā šeit ir neticami daudz labu iespēju.

Mēs arī diezgan daudz laika esam veltījuši diskusijām par šim nolūkam paredzēto finanšu līdzekļu apjomu. Mēs esam paredzējuši šim nolūkam apmēram EUR 300 miljonus, vispirms Komisija lielāko daļu novirzīs EasyWay programmai. Es gribētu minēt, ka manā valstī, Dānijā, mēs tikko apstiprinājām plānu turpmāko piecu gadu laikā ITS jomai piešķirt EUR 40 miljonus. EUR 40 miljoni ir diezgan liela summa tādai mazai valstij ar 5 miljoniem iedzīvotāju, bet patiesībā tā ļaus mums iegūt daudz vairāk. Tāpēc es domāju, ka, ja mēs palūkosimies uz katru dalībvalsti, šajā jautājumā būs iespējams gūt zināmus panākumus. Tieši ar to mums jāsāk, un es ceru, ka 29. aprīlī šī tēma būs iekļauta transporta ministru sanāksmes darba kārtībā.

Noslēgumā es gribētu piebilst dažus vārdus par grozījumiem: Mums ir stabils atbalsts šim direktīvas priekšlikumam, un tikai četri ziņojuma grozījumi ir atlikuši rītdienai. Es personīgi atbalstu Sociāldemokrātu grupas Eiropas Parlamentā iesniegto 57. grozījumu un Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas iesniegto 59. grozījumu, taču es neatbalstu 58. un 60. grozījumu. Manuprāt, tas, ka mums ir tikai daži grozījumi, liecina par Parlamenta stingro atbalstu šajā jautājumā. Tātad, Tajani kungs, jūs jau sākumā esat saņēmis stingras pilnvaras sarunu veikšanai.

  Priekšsēdētāja. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rītdien.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Mieczysław Edmund Janowski (UEN), rakstiski. – (PL) Pašreizējā situācija un šis laikmets prasa strauji pielāgot transportu tā pieaugošajam izmantošanas apjomam un sabiedrības gaidām. Tāpēc, manuprāt, inteliģento transporta sistēmu (ITS) ieviešana ir ārkārtīgi lietderīga. Mums jāapzinās, ka pašreizējais stāvoklis autotransporta jomā rada nopietnas bažas. To apstiprina šādi statistikas dati:

– 2006. gadā ES satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits bija apmēram 43000, tajā skaitā Polijā ─ apmēram 5500;

– satiksmes sastrēgumi ES gadā izmaksā apmēram 1 % no IKP;

– autotransports rada 70 % no visu transporta veidu saražotā CO2 kopējā emisiju apjoma.

Tāpēc ir nepieciešami šādi pasākumi:

optimāli jāizmanto autoceļu un ceļu satiksmes dati;

jānodrošina ITS pakalpojumu nepārtrauktība un ticamība Eiropas transporta koridoros un konurbācijās;

lielajās pilsētās plaši jāizmanto telemātikas lietotnes, saistot transporta jomu ar informācijas un sakaru tehnoloģijām;

ātri un saskaņoti jāievieš lietotnes, kas atbalsta ceļu satiksmes drošību, piemēram, eCall, ADAS un citas;

transporta infrastruktūrā veiksmīgāk jāiekļauj transportlīdzekļi un to savstarpējā mijiedarbība;

jāievieš Eiropas mēroga koordinācija, izmantojot vadošo valstu pieredzi un paraugpraksi.

Tāpēc mēģināsim ieviest ITS visā ES attiecībā uz visiem transportlīdzekļiem un pasažieriem un iekļausim šeit arī sabiedrisko un privāto transportu.