Debates

Ceturtdiena, 2009. gada 23. aprīlis - Strasbūra

1. Sēdes atklāšana

SĒDI VADA: E. McMILLAN-SCOTT
Priekšsēdētāja vietnieks

(Sēdi atklāja plkst.9.00)

2. Dokumentu iesniegšana (sk. protokolu)

3. Pacienta tiesības pārrobežu veselības aprūpē (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir ziņojums, ko Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā iesniedza John Bowis par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pacienta tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (COM(2008)0414 – C6-0257/2008 – 2008/0142(COD)) (A6-0233/2009).

Kā daudzi no jums zina, John Bowis ir nesen Briselē saslimis un ievietots slimnīcā. Viņam bija operācija, un man ar prieku jāsaka, ka tā bija veiksmīga, un viņš tagad atveseļojas, tādējādi viņš ir pārrobežu veselības aprūpes piemērs. Viņa vietā šodien ir mans draugs un kolēģis Philip Bushill-Matthews.

  Philip Bushill-Matthews, referents. − Priekšsēdētāja kungs, man ir ļoti grūts uzdevums un ļoti viegls uzdevums. Ir ļoti grūti, jo šī lieta ir ļoti sarežģīta un ļoti jūtīga, un tā ir lieta, pie kuras personīgi es esmu ļoti maz strādājis. Ir ļoti viegli, jo tas ir ziņojums, ko ir iesniedzis mans godājamais kolēģis John Bowis, kurš, kā jūs sakāt, pašreiz atveseļojas pēc apjomīgas sirds operācijas, kas veikta pirms pāris nedēļām Briselē.

Viņš ir veicis apbrīnojamu darbu, novedot šo lietu pie šāda veiksmīga noslēguma šodien un, patiešām, liekot pamatu šim panākumam savā sākotnējā ziņojumā par pacientu mobilitāti jau 2005. gada jūnijā. Es esmu pārliecināts, ka viņš arī vēlētos, lai es pateiktos personīgi komisārei par viņas atbalstu, pateiktos ēnu referentiem un pateiktos mūsu grupas sekretariātam, un, patiešām, viņa paša palīgam pētniecības jomā par tām lielajām pūlēm, ko viņi visi ir pielikuši, lai nodrošinātu vispārēju vienprātību par tik daudziem pretrunīgiem jautājumiem. Ar viņu palīdzību John ir centies rast skaidrību jomā, kas ir bijusi ļoti nepārredzama, un ieviest skaidrību tur, kur iepriekš ir dominējusi nenoteiktība, konsekventi pamatojoties uz cieši saistītajiem principiem, ka pacienta interesēm vienmēr ir jābūt pirmajā vietā un pacienta izvēli nosaka vajadzības un nevis līdzekļi.

Pēdējos desmit gadus Eiropas pilsoņi ir griezušies tiesās, lai cīnītos par savām tiesībām doties uz citu dalībvalsti, lai ārstētos. Ir skaidrs, ka pacienti vēlas šīs tiesības un ka viņi ir pelnījuši šīs tiesības, un viņiem ir tiesības uz šīm tiesībām. Viņiem nav jāgriežas tiesā, lai tās panāktu. Šis priekšlikums, kas tagad ir mums priekšā, ir mūsu iespēja padarīt to par realitāti. Tagad ir laiks mums kā politiķiem uzņemties savas saistības un, pašiem izveidojot juridisko noteiktību, aizstāt vajadzību pēc tiesnešiem, kuri ir gājuši pa priekšu.

Lielākā daļa cilvēku vienmēr vēlēsies, lai viņi tiktu ārstēti tuvu pie mājām. Tomēr vienmēr būs pacienti, kuri vēlas doties ārstēties uz citu dalībvalsti vienalga kādu iemeslu dēļ. Ja pacienti patiešām izvēlas šo iespēju, mums ir jāpārliecinās, ka nosacījumi, ar kuriem saskaņā viņi tā dara, ir pārredzami un godīgi. Mums ir jāpārliecinās, ka viņi zina, kāda maksa no viņiem tiks iekasēta, uz kādiem kvalitātes un drošības standartiem viņi var cerēt un kādas tiesības viņiem ir gadījumā, ja kaut kas noiet greizi. Šis ziņojums pievēršas visiem šiem jautājumiem.

Ļaujiet man pateikt skaidri, ka šīm pacienta tiesībām nekādā veidā nav jākaitē dalībvalstu spējai nodrošināt kvalitatīvu veselības aprūpi visiem saviem pilsoņiem. Šis ziņojums nenorāda dalībvalstīm, kā tām ir jāorganizē savas veselības aizsardzības sistēmas. Tas nenosaka, kāda aprūpes kvalitāte tām ir jānodrošina. Patiesībā tas ievieš drošības pasākumus dalībvalstīm, lai palīdzētu aizsargāt savas valsts veselības aizsardzības sistēmas, piemēram, izvēloties iepriekšēju atļauju sistēmu noteiktos apstākļos.

Tomēr šādas iepriekšējas atļaujas nedrīkst izmantot, lai ierobežotu pacienta izvēli. Patiešām, pārrobežu veselības aprūpes plašākai pieejamībai savukārt ir jāpalīdz stimulēt valsts sistēmas, lai tās nodrošinātu arvien labākus veselības aprūpes standartus.

Es ar cerībām gaidu kolēģu komentārus debatēs, kas tagad sekos.

  Daniela Filipiová , Padomes priekšsēdētāja. – (CS) Dāmas un kungi, es jūtos ļoti pagodināta, ka varu pievienoties jums šeit šodien un piedalīties diskusijās par vairākiem nozīmīgiem tematiem saistībā ar sabiedrības veselību, kuri ir šodienas darba kārtībā. Tajos ietilpst pacienta tiesību piemērošana pārrobežu veselības aprūpē, pacientu drošības nodrošināšana un ES kopīga rīcība attiecībā uz retām slimībām.

Es vēlētos sākumā teikt, ka visi trīs jautājumi pieder pie Čehijas prezidentūras prioritātēm, un tie arī būs ietverti 2009. gada 7. jūnijā Luksemburgā paredzētas Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju aizsardzības padomes (EPSCO) darba kārtībā. Tādēļ mēs ļoti atzinīgi vērtējam gaidāmās debates.

Čehijas prezidentūra pilnībā apzinās to svarīgo nozīmi, kāda Eiropas Parlamentam ir likumdošanas procesā sabiedrības veselības jomā, un tās saprot, kas cieša sadarbība starp Padomi un Parlamentu ir būtiska. Jūsu ziņojumi par šīm trijām tēmām tādēļ ir nākuši īstajā laikā.

Es tagad vēlētos teikt dažus vārdus, raugoties no Padomes viedokļa, attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes ierosināto direktīvu par pacienta tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē.

Čehijas prezidentūra pilnībā apzinās, ka ir vajadzīgs nodrošināt juridisko noteiktību pacientiem, kuri saņem veselības aprūpi citā dalībvalstī, un tā pamatojas uz Francijas prezidentūras darba rezultātiem šajā jomā. Mūsu mērķis ir censties apstiprināt šo dokumentu, kas būs skaidrs un saprotams ES pilsoņiem, kas ievēros primāros tiesību aktus, arī subsidiaritātes principu, un kas īstenos deklarēto mērķi par juridiskās noteiktības izveidošanu ES pilsoņiem attiecībā uz viņu tiesību piemērošanu, saņemot pārrobežu veselības aprūpi. Tomēr tajā pašā laikā ir rūpīgi jāapsver priekšlikuma īstenošanas iespējamā ietekme uz veselības aprūpes sistēmu stabilitāti ES dalībvalstīs.

Ņemot vērā šī priekšlikuma būtisko nozīmi, ir notikušas ļoti intensīvas diskusijas, un tās vēl arvien turpinās Padomes juridiskajās vienībās. Tādēļ pašlaik es nevaru jums pateikt, vai Padome panāks politisku nolīgumu līdz Čehijas prezidentūras beigām, t.i., līdz EPSCO padomei jūnijā. Tomēr es varu izdarīt vairākus vispārējus secinājumus par šo jautājumu. Nākamajai direktīvai ir jākodificē visa Eiropas Kopienu Tiesas tiesu prakse, ko piemēro preču un pakalpojumu brīvas kustības principa īstenošanai sabiedrības veselības jomā, un tai ir arī jāpievieno noteikumi par sociālo sistēmu koordinēšanu un jānodrošina dalībvalstīm izvēle noteikt, ka veselības aprūpes nodrošināšana citā dalībvalstī ir atkarīga no iepriekšējām atļaujām vai izvēles par „filtrēšanas” sistēmas piemērošanu.

Mēs atrodam šos principus John Bowis ziņojumā par ierosināto direktīvu, par kuru jūs debatēsiet. Ir arī iespējams noteikt citus tematus, kas ir kopēji Eiropas Parlamentam un Padomei: svarīgā nozīme tam, lai pacientiem tiktu sniegta pilnīga un pareiza informācija par izvēlēm saņemt pārrobežu veselības aprūpi, vai uzsvars uz augstas kvalitātes un drošības nodrošināšanu aprūpes sniegšanā.

Čehijas prezidentūra atzinīgi vērtē rūpes, ko ir uzņēmies Parlaments, izstrādājot šo ziņojumu, kura formulējums ir radies no daudzām sarežģītām, bet auglīgām diskusijām vairākās attiecīgās komitejās. Es apzinos, ka ziņojuma formulējums ir kompromiss starp dažādām politiskajām grupām un ka panākt šo kompromisu nepavisam nav bijis viegli. Es tādēļ vēlētos pateikties visiem, kas piedalījās tā radīšanā, un referentam John Bowis, kuram mēs visi, protams, vēlam strauju atveseļošanos. Tas ir vērtīgs ieguldījums, kas dod iespēju ierosinātās direktīvas likumdošanas procesam turpināties. Padome detalizēti pārskatīs šī ziņojuma tekstu, kā arī visus priekšlikumus grozījumiem, un rūpīgi apsvērs to iekļaušanu Padomes kopējā nostājā, lai atbalstītu vienošanos otrajā lasījumā.

Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, kā es iepriekš minēju, tomēr ir pāragri spriest, vai jūnija EPSCO padome radīs politisku nolīgumu par ierosināto direktīvu, jo diskusijas, kas pamatojas uz kompromisa priekšlikumu, ko ir iesniegusi Čehijas prezidentūra, vēl nav beigušās. Katrā gadījumā Padome turpinās diskusijas par šo tematu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta apstiprināto ziņojumu.

  Priekšsēdētājs. − Es esmu pārliecināts, ka D. Filipiová neiebildīs, ka es informēšu Parlamentu, ka viņa pati izmanto ratiņkrēslu.

  Androulla Vassiliou, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, pirms es runāju par pacienta tiesībām pārrobežu veselības aprūpē, ļaujiet man īpaši pateikties referentam John Bowis, kurš diemžēl nav šodien kopā ar mums, bet kuram mēs esam lielu pateicību parādā par šo dokumentu. Es novēlu viņam strauju atveseļošanos un arī veselību un laimi pēc tik daudzu gadu lieliskas kalpošanas Eiropas pilsoņu labā.

(Aplausi)

Es arī vēlos pateikties visiem ēnu referentiem par viņu konstruktīvo darbu un, protams, P. Bushill-Matthews kungam, kurš šodien runā J. Bowis kunga vārdā.

Vakar šeit, Strasbūrā, mēs atzīmējām Eiropas pacienta tiesību dienu. Šādi mēs apliecinājām pacientu augošo nozīmi veselības aprūpē un atzinām to, cik svarīgi ir, lai pacientiem būtu gan paļāvība uz aprūpi, ko viņi saņem, gan zināšanas par to.

Galvenais jautājums šajā kontekstā ir šāds: ko Eiropas Savienība var darīt pacientu labā? Mums ir izdevība šorīt spert nozīmīgu soli uz priekšu virzībā uz pacientiem labvēlīgu Eiropu ikvienam Eiropas pilsonim, kurus jūs, godājamie deputāti, pārstāvat.

Vispirms man ir jāsaka, ka es ļoti atzinīgi vērtēju to lielo darbu, ko ir veicis Parlaments, pārbaudot šo priekšlikumu direktīvai par pacienta tiesībām pārrobežu veselības aprūpē, kas drīzumā tiks iesniegts jums balsošanai. Ļaujiet man pateikties un apsveikt jūs visus par jūsu interesantajām un bieži izaicinošajām debatēm un par ļoti efektīvu procesu.

Ļaujiet man īsumā atgādināt šīs ierosinātās direktīvas pamatojumu, kā arī tās galvenos mērķus un principus. Priekšlikuma pirmavots meklējams desmit gadus ilgā Eiropas Kopienas Tiesas tiesu praksē, lemjot, ka pacientiem ir tiesības uz izdevumu atmaksu par ārzemēs saņemto veselības aprūpi pat tad, ja viņi būtu varējuši saņemt šo veselības aprūpi savā valstī.

Tas ir svarīgi. Šīs ir tiesības, ko Līgums tieši piešķir Eiropas Savienības pilsoņiem. Tomēr, ja nolēmumi bija skaidri par attiecīgajām personām, tad neskaidrs bija jautājums par to, kā tie tiek piemēroti visām citām lietām. Tādēļ vajadzība pēc tiesiskā regulējuma kļuva acīm redzama, lai visi pacienti Eiropā varētu īstenot savas tiesības uz izdevumu atmaksu par pārrobežu veselības aprūpi.

Šīm tiesībām ir jābūt ne tikai tiem pacientiem, kuriem ir piekļuve informācijai, kas nav publiski pieejama, un kuri var atļauties izmantot jurista pakalpojumus. Tādēļ pēc padziļinātas analīzes un plašas konsultēšanās Komisija pagājušā gada 2. jūlijā pieņēma savu priekšlikumu direktīvai.

Pirmām kārtām tā vispārējais mērķis ir nodrošināt pacientus ar labākām izdevībām un labāku piekļuvi attiecībā uz veselības aprūpi visā Eiropā. Pacientiem ir centrālā nozīme šajā likumprojektā, kurā arī tiek pilnībā ievērota veselības aizsardzības sistēmu dažādība visā Eiropā. Ļaujiet man paust skaidru nostāju šajā jautājumā. Es zinu, ka ir izteiktas daudzas bažas, bet šie tiesību akti neieviesīs izmaiņas valsts veselības aizsardzības sistēmu organizācijā un finansēšanā.

Ierosinātajai direktīvai ir trīs galvenie mērķi: pirmkārt, noskaidrot nosacījumus, kā pacienti saņems atmaksu pēc izcelsmes valsts tarifiem par pārrobežu veselības aprūpi; otrkārt, garantēt aprūpes kvalitāti un drošību visā Eiropā; un treškārt, veicināt Eiropas sadarbību veselības aizsardzības sistēmu starpā.

Pamatojoties uz šiem trijiem pīlāriem, var daudz palīdzēt mūsu pilsoņiem, galvenokārt tiem, kuri vēlas saņemt pārrobežu veselības aprūpi, bet plašākā nozīmē – visiem Eiropas pacientiem. Es ar cerībām gaidu jūsu debates.

  Iles Braghetto, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinuma sagatavotājs. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Kā mēs varam definēt šo direktīvu? Tā rada pacientiem iespēju izvēlēties piemērotu ārstēšanu un ātru piekļuvi pakalpojumiem; iespēju reģionālajām veselības aprūpes sistēmām uzlabot savu veselības pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti; lielāku Eiropas integrācijas iespēju sociālās aprūpes pakalpojumu jomā. Eiropas uzziņu tīkli, tehnoloģiju standarti un telemedicīnas attīstība atbalstīs to pārrobežu sadarbību, kas jau notiek.

Tam ir vajadzīga piemērota informācijas sistēma, veselības aprūpes iespēju kvalitātes un efektivitātes uzraudzība, garantija attiecībā uz veselības aprūpes darbinieku profesionālo ētiku un nebirokrātiska procedūra pārrobežu mobilitātes regulēšanai. Šī direktīva nodrošina „mērītu atbalsi” šīm prasībām.

  Françoise Grossetête, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinuma sagatavotāja. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Vassiliou kundze, kaut gan viņas šeit nav, es vispirms vēlētos apsveikt mūsu kolēģi J. Bowis kungu. Turklāt man ir žēl, ka viņa nav šeit, jo viņš ir tik ļoti iesaistījies savā ziņojumā par pacienta tiesībām, ka viņš patiešām bija pelnījis šodien būt šeit.

Jā, ir acīmredzams, ka jautājums noteikti nav par jaunu pakalpojumu direktīvu. Tas ir par tādas idejas noraidīšanu, ka Eiropas Kopienu Tiesa veido Eiropas tiesību aktus un nevis politiķi. Tas ir nepieņemami.

Eiropas pilsoņiem ir tiesības saņemt aprūpi citā dalībvalstī, ievērojot nosacījumus. Es vēlos pārliecināt tos deputātus, kuri ir satraukušies par iespējamiem turpmākiem pārkāpumiem: šī direktīva pilnībā ievēro dalībvalstu suverenitāti attiecībā uz savām veselības aizsardzības sistēmām. Pretēji arī tam, ko ir teikuši daži tās oponenti, šī direktīva attiecas uz visiem pacientiem un atjauno taisnīgumu un godīgumu, jo līdz šim vienīgi visbagātākajiem ir bijusi pieejama pārrobežu veselības aprūpe.

Ar šo direktīvu katrs pilsonis varētu saņemt šādu aprūpi ar nosacījumu, ka slimnīcas aprūpes gadījumā ir saņemta iepriekšēja atļauja no dalībvalsts, kurai viņš vai viņa ir piesaistīts, tādējādi atļaujot atlīdzināt veiktos maksājumus pēc izcelsmes dalībvalstī spēkā esošajiem tarifiem.

Ja ir izdarīts viss, lai novērstu medicīnisku tūrismu, es šeit saskatu vienīgi progresu. Tas ir liels solis uz priekšu Eiropai, kas ir par veselības aizsardzību, kas ir taisnīgāka, dod vairāk informācijas mūsu līdzpilsoņiem par pieejamo aprūpi un palielina sadarbību saistībā ar jaunām veselības aizsardzības tehnoloģijām.

  Bernadette Vergnaud, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinuma sagatavotāja. - (FR) Priekšsēdētāja kungs, Vassiliou kundze, dāmas un kungi, mēs gatavojamies dot savu spriedumu par tekstu, par kuru es esmu cerējusi un lūgusies ilgu laiku, sevišķi saistībā ar manu ziņojumu par to, kāda ietekme būs veselības aizsardzības pakalpojumu izslēgšanai no Pakalpojumu direktīvas.

Tomēr baidos, ka nesenais balsojums ir atstājis manī rūgtu pēcgaršu. Ziņojums, kā tas tika pieņemts Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā ar politisko grupu lielākās daļas atbalstu, izņemot sociālistus, ir faktiski tikai nedaudz uzlabota atbilde uz Tiesas nolēmumiem. Tā ne tikai neatbild uz galvenajām veselības aizsardzības politikas problēmām Savienībā, tā arī nerisina juridiskās nenoteiktības jautājumu pacientiem un pasludina tirgus pieeju veselības aprūpei.

Attiecībā uz juridisko nenoteiktību man šķiet acīmredzams, ka neskaidrība, kas valda starp attiecīgajiem nosacījumiem, lai piemērotu šo direktīvu un Regulu (EEK) Nr. 1408/1971, un drīzumā Regulu (EK) Nr. 883/2004, kuru pieņēma vakar, būs pamats tikai jauniem Tiesas nolēmumiem.

Šī ziņojuma nostāja attiecībā uz tirgus pieeju ir atrodama jau tā juridiskā pamata kopsavilkumā, citiem vārdiem, 95. pantā, kas nosaka iekšējā tirgus noteikumus. Tāpēc veselības aizsardzība būs tikai tāda pati prece kā jebkura cita, kas pakļauta tiem pašiem piedāvājuma un pieprasījuma noteikumiem.

Tas var novest tikai pie nevienlīdzīgas piekļuves aprūpei, kad labi situēti un labi informēti pilsoņi var izvēlēties vislabāko aprūpi, kāda pieejama ES, bet pārējiem būtu jāiztiek ar pakalpojumiem, kas jau ir vājāki daudzās dalībvalstīs un kurus uzlabot nekādā ziņā nav šīs direktīvas mērķis.

Tādā pašā garā 67. grozījums nozīmē konkurences ieviešanu valstu veselības aizsardzības sistēmu starpā, jo katra persona varēs brīvi, ja vien tā maksā, iestāties sistēmā, kuru tā būs izvēlējusies Eiropas Savienībā.

Es gribētu visbeidzot izvirzīt jautājumu par iepriekšējām atļaujām slimnīcas aprūpei, kuru ieviešana saistās ar daudziem ierobežojumiem dalībvalstīm, lai gan šis princips dod gan sociālo sistēmu finansiālā līdzsvara kontroli, gan garantiju pacientiem par atmaksas nosacījumiem.

Šo visu iemeslu dēļ, kā arī tāpēc, ka man ir maz ilūziju par šodienas balsošanas iznākumu, ņemot vērā brīnišķīgo vienprātību …

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Diana Wallis, Juridiskās komitejas atzinuma referente. − Priekšsēdētāja kungs, Juridiskās komitejas vārdā mēs gribējām atzinīgi vērtēt šo priekšlikumu un izcelt, ko tas ienes attiecībā uz juridisko noteiktību, kas ir pelnījusi aplausus, kā arī uz pacienta izvēles uzsvēršanu. Bet mēs kā komiteja arī jutām — un es domāju, ka tas ir svarīgi, ņemot vērā bažas, kas tika paustas šorīt — ka tas patiešām respektē subsidiaritāti un tāpēc tas patiešām respektē valsts veselības aizsardzības sistēmu integritāti.

Vienīgā joma, kurā varbūt mūsu viedoklis atšķiras no ziņojuma, ir tā, ka mēs būtu gribējuši redzēt kaut ko vairāk izdarītu to pacientu labā, ar kuriem diemžēl notiek kaut kas slikts. Mums ir sajūta, ka piemērojamais tiesiskais režīms un izstrādātie jurisdikcijas noteikumi nav pietiekami skaidri: tas būtu varējis būt pacientam skaidrāks, lai nodrošinātu, kā mēs to esam darījuši citos gadījumos, ka pacienti var celt prasības savā mītnes valstī un saņemt kompensāciju saskaņā ar uzturēšanās valsts tiesību aktiem. Būtu labi, ja šim jautājumam vēlreiz pievērstos.

  Anna Záborská, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinuma sagatavotāja. - (SK) Būdama Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinuma sagatavotāja, es vēlos pateikties Bowis kungam par viņa ciešo sadarbību un mūsu daudzajām diskusijām, gatavojot ziņojumu. Es arī vēlu viņam visu to labāko.

Ziņojums tieši ir saistīts ar pacientu tiesībām, un Eiropas likumdevējiem ir jānodrošina, lai tiktu konsekventi īstenota līdztiesība veselības aprūpes sniegšanā sievietēm un vīriešiem. Jebkura veida diskriminācija dzimuma dēļ, ko pieļauj veselības iestādēs, apdrošinātāji vai valsts ierēdņi, ir nepieņemama. Ierosinātās sistēmas bīstamība ir tā, ka pārrobežu veselības aprūpi, kas saistās ar vēlamas ārstēšanas veidu, galvenokārt izmantos pilsoņi ar labāku finansiālo stāvokli.

Viens veids, kā to risināt, ir izmantot starpreģionālās sadarbības iespēju. Pārrobežu reģionāliem nolīgumiem starp finanšu organizācijām un veselības aprūpes iestādēm būtu jāpalīdz saskaņot pacientu prasības, valsts finanšu stabilitāti un jo sevišķi valsts prioritāti nodrošināt saviem pilsoņiem labas veselības saglabāšanu.

  Avril Doyle, PPE-DE grupas vārdā. - Priekšsēdētāja kungs, kopš 1998. gada Eiropas Kopienu Tiesa ir lēmusi, ka pacientiem ir tiesības saņemt atlīdzību par veselības aprūpi, kas saņemta citā dalībvalstī. Šis ziņojums, kas seko komisāres priekšlikuma projektam, skaidro, kā ir jāpiemēro EKT lietās noteiktie principi.

Es atzinīgi vērtēju John Bowis izcilo ziņojumu un prasmīgo veidu, kā viņš risina daudzās pamatotās bažas, ko izsauca sākotnējais priekšlikuma projekts. Ziņojums balstās uz pacientu vajadzībām, nevis uz pacientu līdzekļiem. Slimnīcas aprūpes un iepriekšējās atļaujas definīcijas ir tikušas apspriestas, un, kā es saprotu, Padome un Komisija par tām ir vienojušās. Kvalitātes standarti paliks dalībvalstu kompetencē, bet drošības standarti būs visas Eiropas mērogā. Vienas pieturas aģentūrai līdzīgi pacientu informācijas avoti būs būtiski katrā dalībvalstī, lai pacientiem būtu iespējams izdarīt informētu izvēli, un savstarpēja izrakstīto recepšu atzīšana, manuprāt, būs ļoti svarīgs papildinājums šim tiesību aktam, un tam jāseko drīz.

Lai gan veselības pakalpojumi sākotnēji bija iekļauti Bolkestein pārrobežu pakalpojumu priekšlikuma projektā, ātri kļuva skaidrs, ka ir nepieciešama patstāvīga direktīva par veselību, šo vissvarīgāko jautājumu, kas atsaucas uz visiem veselības aprūpes aspektiem mūsu 27 dalībvalstīs. Pacienti vienmēr dos priekšroku veselības aprūpes saņemšanai savas dzīvesvietas tuvumā. Pašreiz tikai viens procents no mūsu budžeta tiek tērēts pārrobežu veselības aprūpei. Saglabāsim to perspektīvā.

Tomēr, kad apstākļi to liek, veselības aprūpes saņemšana citā ES valstī var nākt par labu — sevišķi pierobežas reģionos, kur tuvākā veselības iestāde, piemēram, var atrasties citā valstī, vai kur ir pieejama lielāka ekspertīze, piemēram, reto slimību gadījumos, vai sevišķu aprūpi vai ārstēšanu būtu iespējams sniegt ātrāk citā valstī. Man pilnībā ir jāatzīst, ka vispārējā kompetence par veselības politiku un veselības politikas finansēšanu paliek un joprojām paliks dalībvalstu līmenī.

Man ir piebilstams viens vienīgs punkts par Trakatellis ziņojumu. Daudz bažu un dažādu skaidrojumu ir par 15. grozījumu, un es atzinīgi vērtēju iespēju, ka atsevišķs balsojums ļaus balsot pret jēdzienu par reto slimību „izskaušanu”, kas ir radījis lielas bažas. Tomēr es atbalstīšu grozījuma pārējo daļu un izcilo darbu, ko veicis mans kolēģis profesors Antonios Trakatellis par retām slimībām.

  Dagmar Roth-Behrendt, PSE grupas vārdā. - (DE) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es gribu savas grupas vārdā novēlēt Bowis kungam drīzu atveseļošanos. Es zinu, ka viņš daudz strādāja komitejā līdz pēdējai balsošanas dienai, un es ceru, ka tagad pēc operācijas viņš atgūsies un drīz atlabs un ka mēs drīz viņu atkal redzēsim pirms vasaras pārtraukuma.

Atļaujiet man sākumā teikt, ka mana grupa uzskata, ka šis ir ļoti labs ziņojums. Mēs varam redzēt, ka Komisijas priekšlikums ir ticis pamatīgi uzlabots, pateicoties daudziem Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas grozījumiem un kompromisiem, kurus mēs kopā sasniedzām. Komisāre Vassiliou, jūs ar savu komandu izdarījāt labu darbu, bet to bija iespējams vēl uzlabot, un mums ir izdevies to uzlabot.

Mums ir izdevies nodrošināt, ka visi pacienti tagad zinās, ka viņiem ir tādas pašas tiesības Eiropas Savienībā kā visiem citiem. Viņi var doties visapkārt tieši tāpat, kā tas ir pats par sevi saprotams katram strādājošajam, katram studentam un precēm, pakalpojumiem un citām lietām. Arī pacientiem ir jābūt savām tiesībām iekšējā tirgū. Tieši to šis tiesību akts nosaka, un šī iemesla dēļ mēs bez ierunām vērtējam to atzinīgi.

Mums tomēr ir arī jāatzīmē, kuras ziņojuma jomas mēs īpaši augstu vērtējam. Te ietilpst, piemēram, tas, ka pacientiem ir jāpiešķir brīvība doties uz aprūpi, kas nav saistīta ar slimnīcu. Mēs tomēr arī domājam, ka dalībvalstīm ir jāsaglabā kompetence par savām veselības aprūpes sistēmām. Tām ir jābūt spējīgām plānot aprūpi slimnīcās, specializēto aprūpi, un viņu ieguldījumiem attiecīgajā dalībvalstī ir jābūt samērīgiem. Mēs nemēģinājām atņemt dalībvalstīm šo pienākumu, šo kompetenci. Mēs negribam arī, ka tās tiek iztukšotas sausas Tāpēc ir pareizi, ka ir jāsaņem iepriekšēja atļauja par noteikta veida ārstēšanu. Arī tas ir kaut kas, ko mana grupa ar prieku pilnībā atbalstīs, un pie šī jautājuma es atgriezīšos beigās. Šī ir laba pieeja, kas raksturo ziņojumu kopumā.

Viens, ko es personīgi vērtēju īpaši atzinīgi, ir tas, ka beidzot ir jāizveido uzziņu tīkls. Cik ilgi mēs esam prasījuši, ka ir jābūt skaidram, kur Eiropas Savienībā atrodas vislabākā darba prakse? Kur vislabāk tiek veikta ārstēšana? Kur ir vislielākie panākumi? Kurai komandai kurā slimnīcā, kurā dalībvalstī ir jaunumi, ko ziņot? Pašlaik tas ir atstāts nejaušības varā. Varbūt neliela daļa no zinātnieku aprindām zina par to, bet ne katrs vietējais ārsts. Tas, ka mēs varam uzlabot šo situāciju saistībā ar uzziņu tīklu izveidošanos, ir liels sasniegums. Šie informācijas avoti ļaus katram pacientam katrā dalībvalstī iegriezties vai piezvanīt un jautāt: „Kādas ir manas tiesības?” Viņiem izstāstīs viņu pašu valodā, kādas ir viņu tiesības un, ja viņiem būs kāda problēma, viņi saņems atbildi. Tā ir pozitīva attīstība.

Tā kā runas laiks tuvojas beigām, man jāpiemin arī tās jomas, par kurām manas grupas vairākums izsaka nožēlu. Manas grupas lielākajam vairākumam tas attiecas uz diviem punktiem, kas ir kritiski mums un izšķirs to, kā mēs rīkosimies balsošanā šodien. Pirmais no tiem ir tas, ka mēs gribam redzēt divkāršu juridisku pamatu. Mums ir jāizmanto veselības pants, kas ir 152. pants, lai nodrošinātu, ka signāls, kuru mēs raidām pasaulei, ir tāds, ka šis ir veselības politikas, kā arī kustības brīvības jautājums. Mums to vajag, un tas ir mūsu atbalsta nosacījums.

Turklāt mēs esam pārliecināti, ka iepriekšējā atļauja, kā tā noteikta 8. panta 3. punktā, ir neatbilstīgi definēta. Ja mēs nespēsim panākt uzlabojumu ar grozījumiem, kas ir iesniegti, mana grupa diemžēl nevarēs piespiest sevi nobalsot par šo ziņojumu, kas ir kaut kas tāds, ko es personīgi nožēloju, lai gan varbūt tas iedarbosies kā pamudinājuma dūriens strādāt labāk pie otrā lasījuma, ja mēs nesagatavosim pietiekamu pamatu šodien.

  Jules Maaten, ALDE grupas vārdā. - (NL) Šī direktīva ir par pacientiem. To nav iespējams uzsvērt par daudz, jo mēs, protams, runājam par ļoti daudzām citām lietām sakarā ar pārrobežu veselības aprūpi: par medicīnas pakalpojumu brīvo kustību un ko darīt attiecībā uz tirgu veselības aprūpē. Tas nekādā ziņā nav tas, par ko mēs tagad runājam.

Mēs runājam par pragmātisku pieeju. Kā lai mēs radām tādu sistēmu, kura dotu vislielāko labumu pacientiem? Un ja mēs to nedarīsim, kas to darīs? Pacienti atrodas tik nevarīgā pozīcijā. Jūs negribat, lai slimiem cilvēkiem būtu jāiesaistās cīņā ar aukstiem veselības aprūpes birokrātiem, kas skata veselības politiku savā datora izklājlapas ciparos un statistikā. Tas nedrīkst notikt.

Tieši tāpēc šī ir arī sociāla direktīva. Pārrobežu aprūpe, protams, jau sen ir bijusi iespējama ikvienam, kas var maksāt par to, bet kaut kas ir arī jādara to labā, kuri nevar maksāt. Par to mēs te runājam šodien, priekšsēdētāja kungs!

Arī šo iemeslu dēļ mūsu grupa piešķir lielu nozīmi iepriekšējai atļaujai, kas dabiski ir šeit būtisks elements, Filipiová kundze. Es ļoti augstu vērtēju arī to, ka Padome šodien šeit piedalās. Iepriekšējā atļauja ir jāievieš nevis tādēļ, lai padarītu pārrobežu aprūpi neiespējamu — absolūti nē — bet drīzāk, lai izvairītos no valsts veselības aizsardzības sistēmas nopietnas apdraudēšanas. Mēs piekrītam tam, un mēs ejam dziļāk šajā lietā, nekā mēs to varbūt būtu darījuši parastos apstākļos. Tāpēc ir nepieciešams kompromiss. Mēs uzskatām, ka ir jābūt izņēmumiem retām slimībām vai dzīvībai bīstamām situācijām, kas gaida rindā. Mēs vēlamies izveidot viesnīcas aprūpes definīciju Eiropas līmenī, nevis atsevišķi katrai dalībvalstij gluži vienkārši tādēļ, lai dotu juridisku noteiktību pacientiem un nodrošinātu noteiktību valsts sistēmās.

Turklāt mēs uzskatām, ka pacientiem, kas jau ir slimi, nav jāiesaistās ilgstošās juridiskās procedūrās, ja kaut kas noiet greizi; tā vietā ir jāizveido Eiropas ombuda sistēma pacientiem.

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā mums, protams, ir bijusi nesaprašanās šajā jautājumā, un es aicinu visus kreisos deputātus vienkārši atlikt ideoloģiju šoreiz malā un nodrošināt, ka mēs pieņemam labu direktīvu pacientiem un izvēlamies pragmātisku pieeju. Es ar lielu cieņu uzklausīju, ko Roth-Behrendt kundze šeit sacīja par šo jautājumu.

Visbeidzot patiešām liels paldies referentam Bowis kungam. Viņš ir izdarījis vienreizēju darbu, un es patiesi ceru, ka viņš drīz būs vesels.

  Salvatore Tatarella, UEN grupas vārdā. - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, šodien mēs apstiprinām direktīvu, kuras nozīme ir ievērojama, direktīvu, kura attiecas uz pacientiem — kā tas jau ir ticis norādīts — un visiem Eiropas pilsoņiem. Pašā Eiropas vēlēšanu priekšvakarā visi Eiropas pilsoņi vēlreiz var redzēt, cik pozitīva katram var būt Parlamenta ietekme uz viņa dzīvi.

Eiropas Savienības Pamattiesību harta nosaka tiesības uz veselības aprūpi, un ar šo direktīvu mēs tagad šīm tiesībām piešķiram materiālu saturu. Tas ir jautājums, kas skar milzīgu skaitu pilsoņu: Nesena Eurobarometer aptauja rādīja, ka šodien 50 % Eiropas pilsoņu ir gatavi doties ceļā, lai saņemtu ārstēšanos ārzemēs, cerot atrast labāku, ātrāku ārstēšanu savai slimībai, un 74 % pilsoņu domā, ka došanās uz ārzemēm ārstēties būtu jāatlīdzina viņu pašu dalībvalstij.

Šo jomu pašlaik nosaka valsts likumdošana, un pilsoņi ir slikti informēti attiecībā uz izvēles iespēju, atlīdzību un iespējamu ārstēšanos ārzemēs. Patiešām, šodien tikai 4 % Eiropas pilsoņu tiek ārstēti ārvalstīs. Eiropas Savienībai ir vienoti noteikumi vienīgi tikai tad, ja ārvalstīs tiek saņemta neatliekamā veselības aprūpes ārstēšana, pamatojoties uz regulu par Eiropas veselības apdrošināšanas karti.

Šodien Parlaments ņem vērā Eiropas pilsoņu prasību par veselības aizsardzību, un veselības aprūpes jomā Eiropa gatavojas aizvākt visas robežas un dot iespēju pacientiem izvēlēties, kur viņi saņems ārstēšanos.

  Claude Turmes, Verts/ALE grupas vārdā. - (FR) Priekšsēdētāja kungs, direktīva, kuru mēs izskatām šodien, vispirms ir jāaplūko kā papildinājums sadarbībai, kas ir notikusi trīsdesmit gadus dalībvalstu un to sociālās drošības sistēmu starpā

Šodien manā valstī Luksemburgā vairāk nekā 30 % veselības aprūpes jau tiek sniegta ārpus tās robežām, un turklāt gadījums ar Bowis kungu, kuram es vēlu pilnīgu atveseļošanos, ir izcils piemērs pašreizējās regulas pareizai izmantošanai, jo viņš tika uzņemts Briseles slimnīcā, lai sniegtu neatliekamo palīdzību. Viņš ir ticis labi aprūpēts, un viņam kā Lielbritānijas pilsonim nav problēmu sakarā ar atmaksu.

Tāpēc rodas jautājums, kas šai direktīvai ir jāuzlabo. Pirmkārt, tai ir jāuzlabo informācija, kas tiek dota pilsoņiem: informācija par piedāvātajiem pakalpojumiem izcilības centros, ko Roth-Behrendt kundze ir labi izskaidrojusi, un galvenokārt informācija par aprūpes kvalitāti. Es uzskatu, ka daudzām dalībvalstīm, arī manai valstij, ir jāpanāk progress kvalitātes kritērijos un informācijā par aprūpes kvalitāti. Turklāt, protams, ja es esmu ārzemēs un man notiek kaut kas ļoti slikts, ir jābūt kādai vietai, kur es varu griezties.

Viss tas ir labi noteikts pašreizējā tekstā, bet mēs domājam, ka ir trīs lietas, kas ir jāuzlabo. Pirmkārt, mēs uzskatām, ka iepriekšējo atļauju sistēmai slimnīcas aprūpei ir divkārša priekšrocība: pirmkārt, tā ir liela priekšrocība Eiropas pilsoņiem, jo viņi zinās precīzi, kad viņiem tiks atmaksāts, un arī aprūpe saņems priekšfinansējumu. Turklāt tas dod iespēju plānot galvenās slimnīcu infrastruktūras, jo labu veselības aizsardzības sistēmu neradīs tirgus neredzamā roka. Tā ir jāplāno.

Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas otra prasība attiecas uz divkāršo juridisko pamatu, jo mēs negribam, ka veselības aprūpe tiktu uzskatīta par tirgu. Ir ļoti skaidri jāsaprot, ka sistēmu vispirmām kārtām organizē dalībvalstis.

Trešais punkts ir saistīts ar retajām slimībām: mēs gribam atsevišķu tiesību aktu, jo tas ir pārāk svarīgi un mēs maldinātu Eiropas pilsoņus, ja teiktu: „Ejiet un meklējiet kaut kur Eiropā, un par to kāds gādās.” Mēs gribam īpašu tiesību aktu. Tādējādi mēs negribam Bolkenstein II, mēs gribam dokumentu, kas dod juridisku noteiktību un kalpo lielākajai daļai Eiropas pilsoņu.

  Kartika Tamara Liotard, GUE/NGL grupas vārdā. - (NL) Arī es vēlos izteikt sirsnīgu pateicību Bowis kungam. Viņš ir ļoti smagi strādājis pie šī ziņojuma, un es ceru, ka viņš drīz izveseļosies.

Tomēr man jāsaka, ka Eiropas Komisija mēģina ar maldinoša termina „pacienta tiesības” palīdzību ieviest tirgus principus veselības aprūpē visā Eiropā. Pats par sevi saprotams, ka mana grupa ir par lielākām tiesībām pacientiem un pacientu mobilitātei pierobežu reģionos. Mēs paši ejam daudz tālāk. Mēs uzskatām, ka katram, bagātam vai nabagam, ir tiesības uz pienācīgas augstas kvalitātes veselības aprūpes pieejamību.

Man tomēr rodas nopietnas problēmas sakarā ar to, ka priekšlikums tiek pamatots ar pantu par iekšējo tirgu, kas pats par sevi jau norāda, ka ekonomiskās intereses iet pa priekšu pacientu interesēm. Turklāt priekšlikums ir lieks. Jo izdevumu atmaksa ir jau nokārtota. Tas, ka daži apdrošinātāji un dalībvalstis neievēro šo kārtību, ir labāk jānokārto.

Priekšlikums nevienādi risina arī jautājumu, kas atrodas dalībvalstu kompetencē, kā rezultātā cilvēkiem ar bieziem makiem ir pieejama labāka aprūpe. Ierosinātā kompensāciju un maksājumu sistēma saskaņā ar savas valsts noteikumiem ievieš pacientu mobilitātes veidu, kas ir pretējs principam par visiem vienlīdzīgi pieejamas veselības aprūpi. Priekšlikumā arī ir ietverts liels risks, ka drīz nevis pacients būs tas, kuram ir tiesības meklēt ārstēšanu ārvalstīs, bet drīzāk apdrošinātāji vai dalībvalstis būs tās, kas varēs piespiest pacientus doties pie vislētākā pakalpojuma sniedzēja. Tādējādi pacientam būs pienākums, nevis tiesības.

Ņemot vērā, ka mums ir 27 valstis ar 27 dažādām veselības aprūpes sistēmām, Komisijas priekšlikums, kas balstīts vienīgi uz 95. pantu — slaveno saskaņošanas pantu — novedīs pie valstu veselības aprūpes sistēmu nojaukšanas un tādējādi noņems atbildību no dalībvalstīm. Mēs atbalstām pacientiem vienlīdzīgu pieeju kā sākuma punktu un lielākas lomas neierādīšanu tirgum veselības aprūpē.

  Hanne Dahl, IND/DEM grupas vārdā. - (DA) Priekšsēdētāja kungs, viena no seku izpausmēm, kādas var būt Pacientu direktīvai tās pašreizējā veidā veselības aprūpes nozarē, ir ļoti apgrūtināta publisko tēriņu kontrole. Es tāpēc gribu lūgt, lai mēs balsojam par 122. grozījumu, kas runā par iepriekšējām atļaujām. Es domāju, ka tā ir obligāta prasība, lai visiem pilsoņiem būtu brīvi un vienlīdzīgi pieejama ārstēšana vajadzīgā laikā un atbilstīgi viņu vajadzībai. Tas nozīmē, ka ārstam ir jābūt tam, kas lemj, kādu ārstēšanu jūs saņemat — un kad.

Šī direktīva diemžēl ilustrē ļoti skaidru tendenci, kurā mēs visi tiekam pārvērsti no pilsoņiem par patērētājiem. No pilsoņiem sabiedrībā, kas balstās uz savstarpēju saistību principu, mēs esam kļuvuši par patērētājiem lielā iekšējā tirgū. Tomēr būt pilsonim nozīmē būt cilvēkam, un mēs visi esam pilsoņi tikpat noteikti kā tas, ka mēs visi esam cilvēki. Bet, būdami patērētāji, mēs tiekam reducēti līdz tirgus kampaņas objektam. Tas nozīmē, ka mēs esam drīzāk objekti nekā subjekti. Pacientiem ir jābūt subjektiem, nevis tirgus kampaņas objektiem.

  Jim Allister (NI). - Priekšsēdētāja kungs, arī es sūtu vislabākos vēlējumus referentam, novēlot viņam ātru atlabšanu un atgriešanos.

Esmu pārliecināts, ka mūsu visu interesēs ir iegūt vislabāko pakalpojumu mūsu vēlētājiem. Tomēr man ir vitāli svarīgi, lai šī direktīva atrod pareizo līdzsvaru starp kustības brīvību un pacienta drošību un pārskatatbildību. Es neesmu ieinteresēts sekmēt medicīnas tūrismu un tāpēc uzskatu, ka ir jāaizsargā valsts autonomija pār regulatīvajiem aspektiem un ka mums ir jāizvairās no standartu saskaņošanas līdz iespējami zemākajam kopsaucējam. Mums ir arī jāsargās no pieaugoša spiediena uz vietējiem dienestiem, kas nāk par sliktu vietējiem pacientiem, un tas ir sevišķi būtiski jomās ar tādu specializāciju, kuru cilvēki pieprasa.

Turklāt jautājumam par rehabilitācijas aprūpi pēc ārstēšanās ārvalstīs ir jāpievēršas pienācīgi, jo man ir bažas, ka tādi pakalpojumi kā fizioterapija un citi varētu pārāk ievilkties rehabilitācijas aprūpes prasību dēļ.

  Colm Burke (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlos ar vislielāko atzinību vērtēt mana godājamā kolēģa Bowis kunga ziņojumu par pacienta tiesībām pārrobežu veselības aprūpē. Es izsaku nožēlu, ka Bowis kungs šorīt nav kopā ar mums Parlamentā, un es vēlu viņam ātru atveseļošanos no slimības.

Man ir bijis gods būt savā veidā noderīgam, lai uzlabotu pacientu tiesības uz pārrobežu veselības aprūpi. Es pats esmu pārrobežu veselības aprūpes labuma guvējs. Laimīgā kārtā es varēju atļauties maksāt. Tagad es gribu, lai tie, kuri nav tik laimīgi kā es, varētu gūt labumu no tiesībām ceļot, lai saņemtu veselības aprūpi, neraizējoties par izmaksām, būdami pilnībā informēti gan par savām tiesībām, gan par aprūpes kvalitāti, ko viņi var cerēt saņemt.

Jautājums par pacientu tiesībām uz pārrobežu veselības aprūpi ir vairākus gadus iepriekš ticis debatēts un izsludināts ar Eiropas Kopienas Tiesas starpniecību. Tādējādi ir īstais laiks un ir pareizi, ka mēs, tautas pārstāvji, skaidri un nepārprotami nosakām cilvēkiem pacientu neatņemamās tiesības uz piekļuvi augstas kvalitātes veselības aprūpei neatkarīgi no viņu līdzekļiem vai ģeogrāfiskā novietojuma.

Mums ir jābūt arī tiesībām uz piekļuvi augstas kvalitātes veselības aprūpei tuvu mājām. Tomēr mums ir arī jāatzīst, ka tas ne vienmēr ir iespējams, sevišķi retu slimību gadījumā, kad ārstēšana var nebūt pieejama pacienta piederības dalībvalstī.

Ja mums jāceļo uz ārvalstīm veselības aprūpes dēļ, mums nevajadzētu būt nekādai neziņai par savu spēju apmaksāt rēķinu par ārstēšanos, kas bieži ir dārga. Tāpēc man ir prieks, ka šī neskaidrība un apmulsums ir izgaisināts reiz par visām reizēm. Ja ir dota iepriekšēja atļauja parastos apstākļos, pacientiem būs jāsedz tikai tās izmaksas par ārstēšanos, kas pārsniedz izmaksas, kādas viņiem būtu bijušas, ja viņi tādu pašu vai līdzīgu ārstēšanos būtu saņēmuši mājās.

Informācija par aprūpes kvalitāti un standartiem citās dalībvalstīs ir vēl viens svarīgs faktors tiem mūsu vidū, kuriem var būt vajadzība braukt uz ārvalstīm ārstēšanās nolūkos. Mēs esam smagi strādājuši, lai nodrošinātu, ka šī informācija būs pieejama pacientiem, ja viņiem ir vajadzība vai vēlēšanās ceļot, lai ārstētos. Valstu kontaktu punkti, kas piedāvāti šajā dokumentā, ir viens no galvenajiem jauninājumiem un būs ārkārtīgi nozīmīgs, palīdzot pacientiem un sekmējot viņu mobilitāti. Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu un ceru, ka tas tiks pieņemts šodien.

  Guido Sacconi (PSE). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Roth-Behrendt kundze teicami izskaidroja mūsu grupas nostāju un sevišķi nevainojami ieskicēja, kāpēc mēs ļoti augstu novērtējam lielo apjomu, kas ir veikts šī teksta uzlabošanā. Viņa tomēr arī skaidri pateica, cik svarīgi ir noiet pēdējo jūdzi, proti, atrisināt divkāršo juridisko pamatu un skaidrāk un stingrāk pamatot iespēju dalībvalstīm sniegt iepriekšēju atļauju par ārstēšanu slimnīcā.

Īsi sakot, neturpināsim šo diskusiju, jo mēs ļoti labi pārzinām šo direktīvu, mēnešiem ilgi diskutējuši par to. Es vēlos uzdot divus sevišķi politiskus jautājumus, jo ir lēmuma pieņemšanas laiks. Pirmais jautājums ir komisārei A. Vassiliou: ko konkrēti Komisija domā par divkāršo juridisko pamatu? Otrkārt, es konkrēti vēršos pie Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas — man žēl, ka mans draugs John Bowis nav šeit, jo mēs atrisinājām ļoti daudzus jautājumus šajā parlamentārajā sesijā kopā ar viņu kā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas galveno grupu koordinatoru, un arī es, protams, vēlu viņam ātri atveseļoties — es jautātu PPE-DE grupai un es domāju, arī Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupai: vai jūs uzskatāt, ka ir labāk pāriet pie otrā lasījuma bez Eiropas Parlamenta Sociālistu grupas balsojuma? Bez liela vairākuma?

Tāpēc es aicinu jūs nopietni pārdomāt 116. un 125. grozījumu par divkāršo juridisko pamatu un 156. un 118. grozījumu par iepriekšējām atļaujām. Ja šie dokumenti tiek apstiprināti, mēs balsosim par; tas nebūs iespējams nekādā citādā veidā. Jūs varat apsvērt un izvēlēties, kādu iznākumu jūs vēlaties redzēt.

  Karin Riis-Jørgensen (ALDE). - (DA) Priekšsēdētāja kungs, mēs esam Eiropas vēlēšanu kampaņas vidū — vēlēšanu kampaņas, kurā mums ciešāk jāsaliedē attiecības ar Eiropas pilsoņiem. Mums šeit ir tiesību akts, kas patiešām saliedē ciešas attiecības ar Eiropas pilsoņiem. Ķersimies pie tā un noliksim pacientu centrā. Man kā vienam no Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas referentiem manā aptaujas grupā ir tāda tipa cilvēks, kuru jūs visi atpazīsiet savos vēlētājos. Es esmu no valsts, kurā vienmēr, kad eju uz lielveikalu, es redzu vīru, kas brauc ar mopēdu, kam aizmugurē ir koka kaste. Šis cilvēks pauž pacientu mobilitātes būtību, jo ikvienam cilvēkam ir jābūt iespējai ceļot ārvalstīs un saņemt ārstēšanu, ja viņš tā vēlas, neskatoties uz viņa ienākumiem vai ietaupījumiem. Tādu pacientu, kas grib ceļot, patiesībā ir pavisam nedaudz. Tikai tie, kuri ir izmisuši, ceļo uz ārvalstīm.

Tomēr tikai tāpēc, ka manis pieminētais vīrs uz mopēda patiešām spēj ceļot, nenozīmē, ka viņam vajadzētu izdot savu naudu braucienam. Par laimi Parlamentā ir panākta plaša vienošanās, ka atsevišķajam pacientam nav jāmaksā no savas kabatas. Tas patiešām ir uzlabojums Komisijas priekšlikumā. ALDE centrālais grozījums ir bijis nozīmēt Eiropas pacientu ombudu. Pateicos par tā atbalstīšanu. Pacientu ombuda tiešais pienākums būs panākt, lai ES pilsonis, pacients varētu īstenot savas tiesības, ko viņam vai viņai ir piešķīris tiesību akts. Bumba tagad ir Padomes laukuma pusē. Tā tagad ir ministru laukumā, kuri pastāvīgi stāsta mums, ka mums ir vajadzīgs ciešāks kontakts ar ES pilsoņiem. Bet es saku, ka ES ir tā, kurai ir vajadzīgs ciešāks kontakts ar ES pilsoņiem. Šeit ir lieta, kas tiek pasniegta jums uz šķīvīša. Ņemiet to! Nepalaidīsim garām šo izdevību!

  Ewa Tomaszewska (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, pacienta tiesību noteikšana pārrobežu veselības aprūpē ir neatliekams uzdevums. Pacientiem ir tiesības zināt, uz kāda pamata viņiem tiks sniegta palīdzība neatkarīgi no tā, vai viņi ceļo un pēkšņi viņiem ir vajadzīga palīdzība, vai arī viņi nolemj doties uz veselības aprūpes iestādēm citā Eiropas Savienības valstī, jo viņu pašu valstī specifiski medicīnas pakalpojumi ir grūti pieejami.

Viņiem ir jābūt informētiem par iespējamiem izcenojumiem, kas viņiem būs jāmaksā, un arī par priekšapmaksas iespējām. Viņiem ir jābūt arī garantēti pieejamai informācijai par pakalpojumu kvalitāti, kāda ir saņemama ieteiktajās veselības aprūpes iestādēs. Es šeit domāju par uzziņu tīkliem un informācijas punktiem. Pacientiem ir jābūt garantētai informācijai par viņu tiesībām gadījumos, gad ir radies ļaunums nepareizas ārstēšanas dēļ, kā arī informācija par izrakstīto norādījumu savstarpējo atzīšanu. Pārrobežu veselības aprūpes pārraudzība noderēs situācijas novērtēšanai šajā jomā. Es gribu novēlēt Bowis kungam drīzu izveseļošanos.

  Margrete Auken (Verts/ALE). - (DA) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties Bowis kungam par veikto teicamo darbu, vadot šīs sarunas, kas nerisinājās nemaz tik viegli. Viens no grūtajiem jautājumiem ir bijis palīdzība retu slimību pacientiem — temats, par ko mēs te diskutēsim rīta sēdes beigu daļā. Mēs visi gribam dot šiem pacientiem vislabākās ārstēšanas piedāvājumus, kādi pieejami, un mēs dabiski redzam, ka cieša Eiropas sadarbība šajā ziņā nesīs mums milzīgu labumu. Tomēr nebūs nekāda labuma, ja mēs tikai ļausim pacientiem braukt pa visu Eiropu, nedodot pilnvaras viņu izcelsmes valstīm kontrolēt šādu ceļošanu gan medicīniski, gan finansiāli. Ja tekstu pieņems tā pašreizējā veidā, tas dos pacientiem, kuri cieš retas slimības dēļ, iespēju braukt uz ārvalstīm un saņemt jebkāda veida ārstēšanu, kas viņu izcelsmes valstij tad ir jāfinansē. Tomēr kā mēs kontrolējam izdevumus un kā nodrošinām, lai pacienti nesaņemtu nepienācīgu vai pārmērīgu ārstēšanu? Galu galā viņi ir atkarīgi no savu aprūpes sniedzēju žēlastības. Viņiem tāpat ir risks nonākt nopietnā konfliktā ar savu izcelsmes valsti, kas var atteikties apmaksāt, aizbildinoties ar to, ka viņu slimība nav pietiekami reta. Mēs vēl neesam panākuši vienošanos par to, kā noteikt šo pacientu mērķauditorijas daļu. Mēs kopumā dodam priekšroku atsevišķam tiesību aktam šajā jomā, lai mēs varētu palīdzēt cilvēkiem ar retām slimībām pēc iespējas optimālā veidā.

  Adamos Adamou (GUE/NGL). - (EL) Priekšsēdētāja kungs, arī es vēlos novēlēt mūsu draugam John Bowis ātru izveseļošanos un visu labāko un vienlaikus pateikties viņam par viņa grūto darbu.

Es gribu sākt ar to, ka mums nav nekādu iebildumu pret pārrobežu veselības aprūpi. Tieši otrādi, mēs atzīstam, ka dalībvalstīm ir jāizmanto pilnvaras, kas tām dotas saskaņā ar Eiropas Savienības līguma 152. pantu. Diemžēl šī direktīva balstās uz 95. pantu, un es gaidu no Komisijas juridiskā pamata skaidrojumu mums.

Mēs negribam, ka tiek piemērota politika, kura izrāda labvēlību finansiālā ziņā priviliģētiem pacientiem uz zemāko sociālo šķiru rēķina. Maaten kunga nav šeit, bet es nedomāju, ka ir „ideoloģiski neelastīgi” sacīt, ka mēs varam nonākt pie dubultas pieejas veselības aprūpei.

Mūsu mērķim ir jābūt nodrošināt vienādu veselības aprūpi bez Eiropas Savienības iejaukšanās sociālās nodrošināšanas sistēmās un bez centieniem komercializēt veselības nozari.

  Urszula Krupa (IND/DEM). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, regula par iespējām saņemt ārstēšanu citās dalībvalstīs, kura stāsies spēkā pēc direktīvas pieņemšanas par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē, novedīs pie Kopienas iejaukšanās veselības aprūpes sistēmās pretēji iepriekšējiem noteikumiem. Turklāt ārstēšanās iespējas tiks īpaši radītas turīgiem pacientiem un vienlaikus veselības aprūpes pieejamība tiks īpaši traucēta pacientiem trūcīgās dalībvalstīs. Polijas liberālās valdības pašlaik piekoptā stratēģija nodrošina īpašu privilēģiju piešķiršanu augstas kvalitātes veselības aprūpes pieejamībā elitei, un tas ved pie valsts veselības aprūpes iestāžu privatizācijas un atņem sabiedrības lielākajai daļai iespēju saņemt ārstēšanu. Neatkarīgi no Tiesas atzinuma cilvēku veselība nedrīkst kļūt par tirgū pārdodamu preci, bet tai jābūt daļai no neatņemamām cilvēktiesībām, kuras jāgarantē valsts veselības dienestiem saskaņā ar principu par dzīvības un veselības tiesību un katra cilvēka neatņemamās vērtības atzīšanu un aizsardzību.

  Andreas Mölzer (NI). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, pensiju prasības, bezdarba apdrošināšana un slimības apdrošināšana — gandrīz 25 gadus pēc Šengenas līguma noslēgšanas sociālais nodrošinājums vēl arvien klibo nopakaļ. Atvaļinājumu viesi bieži tiek nekaunīgi izmantoti, un viņiem ir jāmaksā pārmērīgi lieli vietējie rēķini, kas tiek vai nu daļēji atmaksāti vai vispār netiek atmaksāti pēc tam, kad viņi atgriežas mājās savā Savienības dalībvalstī.

Diemžēl Eiropas Veselības apdrošināšanas karte bieži netiek pieņemta, jo maksājumu kārtošana starp dalībvalstīm īstenībā nedarbojas. Sevišķi tad, kad budžeta līdzekļi ir ierobežoti, pacients tomēr ir jāliek veselības aprūpes sniegšanas centrā. Šajā nolūkā pacients, protams, ir jāstiprina. Tas, vai neatliekamās medicīniskās palīdzības pacients var saņemt iepriekšēju atļauju par slimnīcas ārstēšanas izdevumu atmaksu, ir jāuzskata par apšaubāmu. Ja mēs nepārtraukti taupām uz medicīnas personāla rēķina izmaksu spiediena dēļ, es teiktu, ka mūsu veselības aprūpes sistēma dodas nepareizajā virzienā. Tāpēc labāka sadarbība ir saprātīga, bet tai absolūti nedrīkst ļaut izvirt par birokrātisku šķēršļu barjerskrējienu.

  Péter Olajos (PPE-DE). - (HU) „Tas, kuram labi padodas darbs ar āmuru, mēdz domāt, ka visapkārt ir naglas”, skan sakāmvārds. Tas izteic arī manas izjūtas par pašreizējo krīzi. Es saskatu izaugsmi un atlabšanu visā.

Es domāju, ka šis tiesību akts atvērs mums daudzas iespējas. Blakus radikālām pārmaiņām veselības aprūpē tā var arī dot jaunu stimulu darbavietu radīšanai un ekonomiskai attīstībai. Pacientu mobilitātes ieviešana ietekmēs ne tikai veselības aprūpi. Tā var labvēlīgi ietekmēt ne tikai uzņēmējas valsts kultūras piedāvājumu, bet arī tās restorānu apgrozījumu. Īstenībā tā var radīt tūkstošiem darbavietu arī slimnīcu nozarē. Tas nesīs lielākus ienākumus ne tikai un katrā ziņā ne pirmām kārtām veselības aprūpes jomā, bet ar to saistītos pakalpojumos.

Tāpat arī finanšu pakalpojumu nozare var cerēt uz izaugsmi. Jaunās sistēmas darbība patiešām prasīs arī lielu skaitu muitas punktu, veselības aprūpes starpnieku, konsultantu, apdrošināšanas ekspertu, tulku un tulkotāju. Rehabilitācijas posmā visa „medicīniskā tūrisma” ķēde gūs no tā labumu. Galvenā priekšrocība, ko piedāvā šī regula, ir tās nodrošinātā situācija, kurā „visi ir ieguvēji”. Piemēram, ja dalībvalsts negrib, ka tās pilsoņi izmanto šo jauno iespēju, tā uzlabos savu veselības aprūpes pakalpojumu līmeni un samazinās gaidīšanas laiku. Ja dalībvalsts piesaista pacientus no ārvalstīm, tas ienes naudu valstij un veselības aprūpes nozarei, kas ļauj paaugstināt pacientu aprūpes līmeni tajā valstī.

Būdams Ungārijas deputāts EP, es varu saskatīt ākārtēju iespēju sekmēt „medicīnisku tūrismu”, balstoties uz pacientu mobilitāti Eiropā. Daudzi pacienti jau ierodas no ārvalstīm, lai ārstētos manā valstī, bet ir bijis pietiekami daudz neskaidrību par apdrošināšanas jautājumu. Viss ir bijis lielā mērā atkarīgs no visjaunākajiem noteikumiem valstī nosūtītājā. Es esmu pārliecināts, ka šī regula uzlabos mūsu visu dzīves kvalitāti. Es vēlu Bowis kungam ātru atveseļošanos. Starp citu, arī viņš agrāk ir saņēmis ilgstošu ārstēšanos Ungārijā. Es arī apsveicu par šo tiesību aktu. Man būs liels prieks atbalstīt šo izcilo dokumentu.

  Anne Van Lancker (PSE). - (NL) Vissvarīgākais labai veselības aprūpes politikai, dārgie deputāti, ir tas, lai katrs varētu iegūt labu veselības aprūpi par pieņemamu maksu pēc iespējas tuvu mājām. Bet ja tikai 1 % pacientu brauc ārstēties ārvalstīs, tas ir vienīgi nenoteiktības dēļ par kvalitāti un par atmaksāšanu.

Tieši tāpēc šī direktīva ir laba ziņa, pirmkārt, visiem cilvēkiem robežu reģionos, pacientiem, kuri stāv garos rindu sarakstos, cilvēkiem, kam ir nepieciešamie nosacījumi labākas ārstēšanas pieejamībai ārvalstīs. Tomēr šo pacientu tiesības ārstēties ārvalstīs nedrīkst apdraudēt dalībvalstu iespēju pienācīgi organizēt un finansēt pašām savu veselības aprūpes sniegšanu, jo ir nepieciešams garantēt veselības aprūpi katram. Tāpēc Parlaments rīkojas labi, iezīmējot vairākas sarkanas līnijas. Es nosaukšu trīs no tām.

Pirmkārt, šī direktīva pamatoti regulē tikai pacientu, nevis veselības aprūpes darbinieku mobilitāti. Mērķis nevar būt veselības aprūpes pakalpojumu tirgus izveidošana. Par šo punktu ziņojumā viss ir pilnīgā kārtībā.

Otrkārt, dalībvalstīm ir jābūt spējīgām pašām lemt par veselības aprūpi, kuru tās sniedz un ko tās var atlīdzināt. Tas direktīvā ir risināts ļoti labi.

Treškārt, ambulatorās aprūpes atlīdzināšana ir jāvienkāršo, bet slimnīcas un specializētas aprūpes gadījumā dalībvalstīm ir jāiegūst iepriekšēja atļauja, jo šāda aprūpe ir dārga. Valstij, kura vēlas garantēt veselības aprūpi visiem, ir jābūt spējīgai ieplānot tāda veida aprūpi. Šajā punktā, Bushill-Matthews kungs, ziņojums nav pietiekams: tas arvien vēl nosaka pārāk daudz nosacījumu iepriekšējam apstiprinājumam, padarot to apgrūtinošu dalībvalstīm. Es vēlos dot atbalstu tiem saviem kolēģiem, kuri ir skaidri pauduši, ka tas patiešām ir izšķirīgs punkts manai grupai, lai tā varētu apstiprināt šo direktīvu.

Visbeidzot es vēlos izteikties par labu divkāršam juridiskam pamatam, jo veselības aprūpe patiešām ir dalībvalstu sabiedriska atbildība par saviem iedzīvotājiem un tādējādi nevar vienkārši tikt atstāta brīvajam tirgum. Es ceru, ka šīs divas sarkanās līnijas nonāks arī finiša taisnē.

  Elizabeth Lynne (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, kāpēc pacientam būtu jāzaudē redze, stāvot katarakta operācijas rindā Apvienotajā Karalistē, piemēram, kad to pavisam viegli varētu izdarīt kādā citā dalībvalstī? Kāpēc persona, kas pēdējiem spēkiem gaida uz gūžas locītavas protezēšanu, nevarētu izmantot priekšrocību, ka rindu nav citās dalībvalstīs — dažreiz par lētāku maksu nekā izcelsmes valstī? Un kāpēc dažiem sirds pacientiem ir jāgaida nevajadzīgi mēnešiem ilgi uz operāciju, lai atbloķētu artērijas? Ja ārsts praktiķis iesaka ārstēšanos un to nevar nodrošināt mājās, mums patiešām ir vajadzīga tiesiska sistēma, lai nodrošinātu, ka viņi var to meklēt citā vietā.

Pārāk bieži — kā to jau ir teikuši — tieši vistrūcīgākie cilvēki ir tie, kuri saskaras ar diskrimināciju un nevienlīdzību veselības aprūpes pieejamībā. Tāpēc es priecājos, ka referents ir pieņēmis manu grozījumu, lai būtu skaidrs, ka dalībvalstis ir atbildīgas par atļauju došanu un maksu par ārstēšanu citā valstī.

Mēs nedrīkstam ierobežot piekļuvi pārrobežu veselības aprūpi, nodrošinot to tikai tiem, kuri to var atļauties. Mēs nedrīkstam arī izslēgt cilvēkus ar invaliditāti, tāpēc es priecājos, ka daudzi mani grozījumi šajā punktā ir tikuši pieņemti. Pacientu tiesībām un drošībai ir jābūt pirmajā vietā. Tāpēc es vēlreiz priecājos, ka referents atbalstīja manus grozījumus regulā par veselības speciālistiem. Es gribu atgādināt Parlamenta deputātiem, ka šie priekšlikumi palielina nodrošinājumu tam, uz ko ES pilsoņiem jau ir tiesības saskaņā ar Tiesas spriedumu pirms dažiem gadiem.

Nobeigumā es vēlos novēlēt John Bowis ātru atveseļošanos. Viņa pieredze rāda, cik svarīga ir sadarbība dalībvalstu starpā.

  Jean Lambert (Verts/ALE). - Priekšsēdētāja kungs, man ir bijusi problēma ar šo direktīvu jau labu laiku, jo tās virsraksts īstenībā neatspoguļo to, kas ir pašā direktīvā. Dažas runas, ko esam šodien dzirdējuši par darbavietu radīšanas shēmām utt., pastiprina manas bažas. Daudzi apskatītie jautājumi, kā mēs zinām, ir jautājumi par izvēli un maksājumu, un tāpēc tie tikpat lielā mērā ir par sociālo drošību, cik par veselības aprūpi.

Šonedēļ mēs patiesībā atjauninājām regulu, kas ir mūsu sistēmas daļa, kura jau nodrošina sadarbību un nodrošina arī to, ka neatliekamas vajadzības gadījumā nevar tikt liegta veselības aprūpe citā dalībvalstī. Es gribu mudināt deputātus lasīt, ko regula saka tagad.

Šī direktīva ir par izvēli. Tā ir par naudu, kas seko līdzi pacienta izvēlēm, un es mudinātu cilvēkus nejaukt šīs divas dažādās sistēmas, kā to dara daži grozījumi. Manuprāt, tā kā mums ir šīs divas dažādās filozofijas, mums ir vajadzīgs arī divkāršs juridiskais pamats.

  Jens Holm (GUE/NGL). - (SV) Priekšsēdētāja kungs, viss šī ziņojuma pamats ir nepareizs. Tas pamatots ar Līguma 95. pantu, kas garantē tirgus brīvību un tātad nesaistās ar sabiedrības veselību vai pacientiem. Tiesībām saņemt labu veselības aprūpi dalībvalstīs ir jābūt augstai prioritātei, bet Komisijas sākumpunkts turpretī ir tirgus, kurā attieksme pret veselības aprūpi ir tāda pati kā pret jebkuru citu preci. Šī direktīva piešķir augstu prioritāti tiem pilsoņiem, kuri var maksāt lielas naudas summas par braucienu un par iekārtošanu, un tiem, kuriem ir labas zināšanas par un kontakti ar veselības aprūpes birokrātiju. Tā ir par labi pelnošiem un labi izglītotiem, bet ne par tiem, kuriem ir vislielākā vajadzība.

Daži cilvēki var domāt, ka Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas iesniegtais grozījums par to, ka dalībvalstīm ir jābūt spējīgām dot iepriekšēju atļauju, pirms tiek veikta aprūpe, ir labs grozījums. Tomēr problēma ir tā, ka tas ir pilns ar ierobežojumiem un milzīgs pierādīšanas slogs ir uzlikts uz dalībvalstīm, lai tās varētu to izsniegt. Valsts plānošana būs vēl grūtāk veicama, un valsts veselības aprūpes sistēma ir pakļauta iztukšošanas riskam.

Galu galā Komisija un Tiesa būs tās, kas izlems, vai dalībvalsts iepriekšējās atļaujas ir proporcionālas. Ja direktīvas pamatojums ir 95. pants, kas ir saistīts ar tirgu, tirgus, nevis laba veselības aprūpe būs noteicošais faktors.

  Johannes Blokland (IND/DEM). - (NL) Dažos pēdējos mēnešos ir ticis ieguldīts liels darbs šajā ziņojumā par pacientu tiesībām pārrobežu veselības aprūpē. Es pateicos referentam Bowis kungam par darbu, ko viņš ir veicis, un vēlu viņam ātru atveseļošanos.

Pārrobežu veselības aprūpe ir realitāte, un pacientu tiesības šajā sakarā ir jāaizsargā. Mums tomēr ir jāuzmanās, lai tas neietu pārāk tālu. Veselības aprūpe ir jāatstāj dalībvalstīm. Sadarbība ES līmenī nedrīkst notikt uz aprūpes kvalitātes vai dalībvalstu principiālu ētisko izvēļu rēķina. Ir jāsargā ētikas daudzveidība, un tādēļ es priecājos, ka šis jautājums tiek izskatīts ziņojumā.

Manuprāt, juridiskais pamats ir ļoti grūts punkts. Es uzskatu, ka 95. panta izvēle šim nolūkam ir bijusi neveiksmīga.. Juridiskā komiteja arī deva tādu vērtējumu. Manuprāt, tas iet pret subsidiaritāti šajā politikas jomā un apgrūtina dalībvalstīm izdarīt neatkarīgu izvēli bez Tiesas iejaukšanās.

  Lydia Schenardi (NI). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, 2008. gada 2. jūlijā Komisija iepazīstināja ar direktīvas projektu par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu aprūpes gadījumos, cenšoties pārvarēt pašreizējos šķēršļus.

Šis jautājums ir prioritāte visās dalībvalstīs. Tomēr ne visām valstīm ir resursi noteikta kvalitātes un drošības līmeņa garantēšanai pacientiem, vai tas būtu aprūpes līmenī vai praktizējošo ārstu profesionālās kvalitātes līmenī. Tāpēc liekas, ka ir nepieciešams konkrēti noteikt dalībvalstu atbildību šajā jomā.

Saskaroties ar daudzveidīgām aprūpes sistēmas organizēšanas metodēm Savienībā, mēs nedrīkstam zaudēt no redzeloka to, ka veselībai ir būtībā jāpaliek valsts kompetencē un ka katra valsts drīkst brīvi noteikt pati savu veselības politiku.

Tomēr, ņemot vērā Eiropas strādnieku mobilitāti — lai gan tā attiecas tikai uz 3-4 % pilsoņu un mazāk nekā EUR 10 miljardiem gadā — saglabājas daudzas nenoteiktības par aprūpes kvalitāti un drošību, pilsoņu tiesībām, personas datu aizsardzību un atlīdzību gadījumā, ja ir nodarīts ļaunums.

Tomēr mēs diemžēl dodamies pretī nenovēršamai lejupējai saskaņošanai, un šajā sakarā mēs saglabāsim modrību attiecībā uz atbalsta došanu ziņojumam, lai labāk aizsargātu savu līdzpilsoņu sociālo acquis.

  Pilar Ayuso (PPE-DE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos paust gandarījumu par Bowis kunga centieniem panākt plašu vienošanos šajā jautājumā un sūtīt viņam mūsu vislabākos novēlējumus ātri atveseļoties.

Projekta dokuments, par kuru mēs gatavojamies balsot, nozīmēs lielu soli uz priekšu, jo dalībvalstis uzsāk darbu pie kopēja veselības aprūpes projekta. Tas pievēršas ļoti sarežģītam jautājumam, ņemot vērā, ka Eiropas Savienībā veselība ir kompetences joma, kas pakļauta subsidiaritātes principam. Tomēr ar šo projekta dokumentu mēs esam nojaukuši šo barjeru un esam izdarījuši to tādēļ, ka ir nepieciešams rūpēties par pacientu.

Tas patiešām ir liels sasniegums, ņemot vērā, ka, neiedziļinoties apsvērumos par juridisko pamatu, šī direktīva atzīst pacientu neapšaubāmās tiesības un paver viņiem daudzas jaunas iespējas piekļūt labākai ārstēšanai.

Tā ir direktīva, kas ir veidota pacientiem un par pacientiem.

Tā ir ļoti sarežģīta direktīva, pret kuru noteiktām valstīm, tādām, piemēram, kā mana valsts, ir neuzticība, direktīva, kurā mēs pievēršamies universālai veselības sistēmai, kas domāta vairāk nekā miljonam Kopienas pilsoņu.

Šajā sakarā tādas veselības sistēmas kā mūsējā skaidri pieprasa atzīt to, ka iebraucējam pacientam nedrīkst būt vairāk tiesību kā vietējās izcelsmes pacientam dalībvalstī, kurā notiek ārstēšana.

Šī iemesla dēļ mēs esam iesnieguši grozījumu iekļaušanai priekšlikumā, kas uzstājīgi pieprasa, ka pacientiem, kas iebrauc no citām dalībvalstīm, ir jāievēro tās dalībvalsts noteikumi un reglaments, kurā notiek ārstēšana, sevišķi attiecībā uz ārsta vai slimnīcas izvēli.

Šādā veidā mums visiem ir skaidrs, ka situācija, kurā pacienti no citām dalībvalstīm nonāk, nedrīkst radīt nekādu diskrimināciju pret tās dalībvalsts pilsoņiem, kurā notiek ārstēšana.

Mēs nevaram piešķirt pacientiem arī neierobežotas ceļošanas tiesības.

Mēs arī atbalstām ierosinājumu par orgānu transplantācijas svītrošanu no šīs direktīvas jautājumu loka.

Noslēgumā man ir sajūta, ka mēs esam spēruši svarīgu soli uz priekšu, un tāpēc Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa atbalsta šo direktīvu, lai gan mēs patiešām uzskatām, ka tai būtu bijis jāiet mazliet tālāk, sevišķi attiecībā uz Eiropas pilsoņu stāvokli, kuri dzīvo citās dalībvalstīs, un sevišķi uz to pilsoņu stāvokli, kuri cieš no hroniskām saslimšanām.

  Edite Estrela (PSE). - (PT) Priekšsēdētāja kungs, mani kolēģi Roth-Behrendt kundze un Sacconi kungs jau ir ļoti skaidri paskaidrojuši mūsu grupas nostāju. Atbilstoši tai mēs uzskatām par būtisku mainīt juridisko pamatu.

Komisār, veselības aprūpe nav prece! Tāpēc mēs nesaprotam, kādēļ Komisija nav iekļāvusi EK Līguma 152. pantu Ir arī svarīgi pieprasīt iepriekšēju atļauju slimnīcai un specializētai aprūpei, lai aizsargātu pacientus. Vienīgi prasība par iepriekšēju atļauju var nodrošināt drošu un augstas kvalitātes aprūpi.

Es nobeigumā vēlu Bowis kungam ātru atveseļošanos. Viņa gadījums pierāda, ka pārrobežu pakalpojumi jau darbojas arī bez šīs direktīvas.

  Siiri Oviir (ALDE). - (ET) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, juristiem ir teiciens, ka tur, kur ir divi juristi, būs trīs atzinumi. Es nevēlos mest šaubu ēnu uz Eiropas Tiesas lēmumiem, bet es nevaru piekrist tam, ka juristi līdz šim ir bijuši tie, kas ir lēmuši par pacientu mobilitātes politiku. Visa medicīniskā palīdzība neatkarīgi no tās konkrētajām iezīmēm ietilpst tajā Līguma piemērošanas apjomā, ar kuru tika nodibināta Eiropas Savienība.

Patiešām, sociālo pasākumu programmas mērķis, kuru apstiprinājām pagājušajā gadā, netiks realizēts, ja mēs tajā nepieņemsim svarīgu daļu, t.i., pacientu tiesības pārrobežu veselības aprūpē. Mums kā mūsu cilvēku vēlētiem pārstāvjiem ir pienākums radīt tiesisku un politisku drošību šajā ļoti svarīgajā jomā. Apspriežamā direktīva neatcels nevienlīdzību dalībvalstu veselības aprūpē, bet tā ir liels solis taisnīguma un pacientu vienlīdzīgu tiesību virzienā.

Nav pieņemams, ka mēs teorētiski apstiprinām taisnīgumu, bet praksē to neievērojam vietēju finansiālu ierobežojumu dēļ. Lai cik pamatoti arī tie nebūtu, finansiālie ierobežojumi nevar legalizēt pacientu tiesību neievērošanu vai apdraudēt pacientu tiesības. Noslēgumā es vēlos pateikties referentam Bowis kungam par viņa atbildīgo un ļoti kompetento darbu.

  Roberto Musacchio (GUE/NGL). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vispirms vēlos sūtīt John Bowis savus vissirsnīgākos novēlējumus. Šīs direktīvas lakmusa papīrs ir tās juridiskais pamats.

Ja tā garantē ikvienam vislabākās ārstēšanas saņemšanu jebkurā vietā, kāds tai ir sakars ar tirgus juridisko pamatu? Tiesībām uz veselību ir jāveido juridiskais pamats. Turklāt tiesībām uz veselību pirmām kārtām ir jānodrošina tiesības saņemt vislabāko ārstēšanu pacienta paša valstī, uz ko attiecas Eiropas kvalitātes standarti, nevis slēpšanās aiz subsidiaritātes.

Ja tomēr tirgus veido juridisko pamatu, varētu domāt, ka nolūks ir ieviest Bolkestein principus veselības jomā un gādāt par apdrošināšanas sabiedrību interesēm vai to interesēm, kuri grib pelnīt uz veselības rēķina.

Tāpēc aug bažas par risku, ka parlamentārie grozījumi pat galvenajā jautājumā par juridisko pamatu tiks uzskatīti par nepieņemamiem, un tādēl ir nepieciešams, lai arī komisāre sniedz pamatīgu skaidrojumu, pirms Parlamentā notiek balsošana.

  Kathy Sinnott (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs, ir padarīts ļoti daudz, lai nodrošinātu, ka slimi cilvēki saņem tādu ārstēšanu, kāda tiem vajadzīga, lai kur viņi būtu, lai kas viņi būtu.

Diemžēl daudz ir arī padarīts, lai nodrošinātu, ka viņi nesaņem šo palīdzību. Šajā direktīvā drīzāk veselības iestāžu iepriekšējā atļauja nevis medicīniskā diagnoze nosaka pacientu tiesības. Tas atmet mūs atpakaļ, kur sākām.. Iepriekšējā atļauja ir iemesls, kāpēc pacienti vērsās Eiropas Tiesā pašā sākumā, un Tiesas spriedumi ir iemesls, kāpēc mēs šodien šeit strādājam pie direktīvas.

Tagad mēs esam atpakaļ tur, kur bijām sākumā: nāve ģeogrāfijas dēļ būs likums. Veselības iestādes, kādas tās ir manā valstī Īrijā, atkal varēs atteikt atļauju braucienam ārstniecības nolūkā saskaņā ar šo direktīvu tāpat, kā tās to dara saskaņā ar pašreizējo E112, kuru mēs gribējām uzlabot.

  Ria Oomen-Ruijten (PPE-DE). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, vispirms mani vislabākie vēlējumi Bowis kungam. Šīs direktīvas centrā ir pacients, pilsonis, kas var un arī grib izvēlēties vislabāko ārstēšanu, ieteicams tuvumā, bet ja tā ir tālāk, tad arī tālumā.

Par šo tiesību aktu mums ir jāpateicas ļoti drosmīgajiem Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri griezās Tiesā, lai saņemtu labu ārstēšanu un aprūpi citā dalībvalstī, kad viņu pašu valsts viņiem atteica. Tiesa pasludināja, ka viņiem bija taisnība. Šodien mēs ar tiesību aktu nostiprinām to, ko Tiesa nolēma, un mēs arī formulējam īpašos nosacījumus, kurus ievērojot, pilsonis var īstenot tiesības uz pārrobežu aprūpi.

Priekšsēdētāja kungs, šī direktīva ir fantastiski laba ziņa katram, kas dzīvo robežo reģionos, fantastiski laba ziņa cilvēkiem ar retām slimībām, fantastiska ziņa cilvēkiem, kas saskaras ar rindu sarakstiem, jo līdz septembrim viņu gūžu locītavas neizturēs. Šiem cilvēkiem tagad ir izvēle.

Mēs esam izveidojuši labāku informēšanas kārtību, mēs esam precīzāk reglamentējuši atlīdzības izsniegšanu, un mēs esam noteikuši Eiropas uzziņu tīklus, kas nodrošina aprūpes kvalitātes uzlabošanu. Mēs esam paredzējuši strīdu risināšanu veikt ar ombuda starpniecību, lai gan bija arī citas iespējas. Es norādītu uz Nīderlandes strīdu risināšanas modeli veselības aprūpē, kas tika iedarbināts nesen. Mums ir iespēja izmantot izmēģinājuma reģionus, un mēs Limburgas robežu reģionā, no kura es esmu, ar prieku piedalītos. Mēs esam arī ievērojuši, ka veselības aprūpes sistēmas dalībvalstīs ir atstātas bez izmaiņām. Pilsoņiem ir dotas tiesības izvēlēties, un es uzskatu, ka izvēles brīvība ir ļoti svarīga.

  María Sornosa Martínez (PSE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlos vispirms pateikties Bowis kungam un ēnu referentiem par darbu un novēlēt Bowis kungam ātru atveseļošanos.

Es uzskatu, ka šī direktīva ir tapusi kā mēģinājums attīstīt plašāku tiesisku struktūru nekā pašreizējās regulas, kuras jau aizsargā pilsoņu tiesības saņemt veselības aprūpi citās dalībvalstīs, īstenojot Eiropas Kopienas Tiesas tiesu praksi. Tomēr tas netiek sasniegts, jo rodas lielāka juridiska nenoteiktība saistībā ar diviem mobilitātes kanāliem, kas nav savstarpēji izslēdzoši: regulas un direktīva. Turklāt tā kā nav skaidras pamattiesību definīcijas, piemēram, tādas kā pakalpojumu klāsts, sociālo labumu nodrošinājums vai nepieciešamā, pat neaizvietojamā iepriekšējā atļauja, tai ir tikai viens juridisks pamats, kas ir iekšējais tirgus.

Dāmas un kungi, nav pieņemams, ka tik universāls pamatprincips kā veselības aprūpes pieejamība tiktu izveidots vienīgi pēc iekšējā tirgus noteikumiem. Tas var apdraudēt veselības aprūpes sistēmas daudzās dalībvalstīs, un turklāt mēs nedodam īstu atbildi mūsu pilsoņiem attiecībā uz šīm pamattiesībām, kuras mums visiem pienākas.

  Holger Krahmer (ALDE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, nolemjot, ka pacientiem ir tiesības uz ārstēšanas izdevumu atmaksu par ārstēšanos ārvalstīs, Eiropas Kopienas Tiesa ir devusi mums skaidru uzdevumu. Sakarā ar to, komisāre Vassiliou, Komisijas priekšlikums ir izcils. Tas ir priekšlikums, par kuru ir vērts iestāties. Es izsaku nožēlu par to, kas ir norisinājies šeit Parlamentā attiecībā uz šo direktīvu dažās pēdējās nedēļās. Tirgus rēgi ir tikuši piesaukti un ir radītas absurdas sasaistes ar Pakalpojumu direktīvu Daži grozījumi — un es to saku kā cilvēks, kas auga bijušajā Vācijas Demokrātiskajā republikā — liek manām asinīm sastingt. Viens piemērs apgalvo, ka dalībvalstis drīkst veikt pienācīgus pasākumus, lai ierobežotu pacientu plūsmas. Kas tie ir par cilvēkiem? Varētu šķist, ka ir jāuzstāda jauns dzelzs priekškars. Vēl jo lielāks pārsteigums ir tas, ka šādi priekšlikumi nāk, lai nu no kura tos varētu sagaidīt, bet ne no Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas.

Mēs runājam par sociālu Eiropu, kas ir daudzu mūsu runu temats šajās dienās — deputāti no Eiropas Parlamenta Sociālistu grupas sevišķi labprāt to dara. Šajā pusdienu pārtraukumā mums ir iespēja veikt pārbaudi un skaidri parādīt, vai mūs interesē pacientu tiesības, vai arī mēs dodam priekšroku valsts veselības aprūpes birokrātijas aprobežotajai perspektīvai.

  Frieda Brepoels (PPE-DE). - (NL) Veselība Eiropā kļūst arvien svarīgāka, un es domāju, ka pacienti nepārprotami sagaida lielāku noteiktību par savām tiesībām, bet viņi sagaida arī precīzu un pareizu informāciju. Tādējādi šis priekšlikums attiecībā uz pacientu mobilitāti nenāk priekšlaikus. Mēs visi esam to gaidījuši jau sen. Tāpēc ir jānožēlo, ka cilvēks, kurš veltījis lielu daļu savas karjeras šai lietai, tagad pats nevar būt klāt veselības dēļ, un es no sirds pievienojos laba vēlējumiem, lai John drīz atveseļotos.

Es, pirmkārt, vēlos pievērst uzmanību vairākiem pozitīviem punktiem, kas ir pacienta interesēs. Kontaktu punkta izveide pacienta izcelsmes valstī, kur pēdējais var griezties pēc visāda veida informācijas, kā arī ombuds pacientiem un, protams, mēroga pieaugums, patiecoties labākai sadarbībai dalībvalstu starpā noteikti piedāvā pievienotu vērtību pacientiem, sevišķi tiem, kuri cieš no retas slimības.

Es domāju, ka attiecībā uz pretrunīgo jautājumu par iepriekšējo slimnīcas aprūpes apstiprinājumu ir sasniegts ļoti radošs kompromiss, kas nāk par labu gan pacientam, gan veselības apdrošinātājam. Tomēr, lai kontrolētu pretējo parādību, proti, pārmērīgu ieplūdumu, un tas ir svarīgi manam reģionam Flandrijai, ziņojums skaidri deklarē, ka slimnīcu nekad nevar piespiest pieņemt pacientus no ārvalstīm, ja rezultātā pašu pilsoņiem var nākties stāvēt rindā.

Būdams iedzīvotājs robežas reģionā starp Flandriju, Nīderlandi, Vāciju un Valoniju, mani ļoti gandarī lūgums Komisijai nosaukt noteiktus robežu reģionus kā izmēģinājuma zonas inovatīviem projektiem saistībā ar pārrobežu veselības aprūpi. Es domāju, ka šāda izmēģinājuma rezultāti būs ļoti informatīvi citiem reģioniem. Es ceru, ka Eiropa var kalpot par piemēru šajā ziņā.

  Dorette Corbey (PSE). - (NL) Es sākšu ar pateicības vārdiem Bowis kungam par viņa enerģiskajām un uzcītīgajām pūlēm sabiedrības veselības un pacientu mobilitātes labā, un es gribu vēlēt viņam ātru atveseļošanos.

Veselības aprūpe ir valsts kompetence, bet ir arī kontakta punkti ar Eiropu. Pacienti zina par ārstēšanās iespējām citās valstīs un vēlas izmantot citu valstu pakalpojumus. Tas noteikti ir tieši tā pacientiem robežu reģionos vai tur, kur ir garas rindas uz ārstēšanos savā valstī.

Nav nekā slikta, ja aprūpe un ārstēšana tiek meklēta citās valstīs, bet šai praksei patiešām ir vajadzīgs kārtīgs regulējums. Pirmkārt, nedrīkst būt piespiedu veselības tūrisms. Nedrīkst būt tā, ka apdrošinātāji piespiež pacientus doties kaut kur citur, lai saņemtu lētu aprūpi.

Otrkārt, ir jābūt kaut kādām obligātām kvalitātes garantijām. Ikviena pienākums, kam ir pacienti, kas tiek ārstēti ārvalstīs, ir sniegt labu informāciju un gādāt par to, lai kvalitāte būtu tāda, kādai tai jābūt.

Treškārt — un tas ir ļoti svarīgi — dalībvalstīm ir jāparedz tiesības pieprasīt iepriekšēju atļauju. Veselība nav brīvs tirgus. Lai saglabātu mūsu dienestus, ir nepieciešama plānošana, un slimnīcām ir jāzina, kāda veida pacientu plūsmas viņi var sagaidīt.

Man, piemēram, vissvarīgākais ir tas, ka šī direktīva būs ieguldījums tam, lai vispirmām kārtām ārstēšanas metodes ir tās, kuras šķērso robežas. Dalībvalstu starpā ir liela nevienlīdzība, bet tas nav nekas tāds, kas būtu atrisināms, sūtot pacientus pāri robežām, bet gan tieši apmainoties ar ārstēšanu, un arī attiecībā uz to šī direktīva var dot ieguldījumu.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). - (CS) Ministr, dāmas un kungi, vairākus gadus esmu kritizējusi to, ka Eiropas Kopienu Tiesa nosaka pacientu tiesības saņemt samaksu par izdevumiem ārvalstīs. Tiesa garantē, ka pilsoņiem nav jāgaida atļauja no sava veselības apdrošinātāja un ka viņi var doties uzreiz pie ārsta, kad viņiem tas ir vajadzīgs, un ka viņiem ir tiesības vismaz uz atlīdzību vietējas ārstēšanas izmaksu apjomā, jo tā nedrīkst būt šķērslis personu brīvai kustībai. Tas ir ierakstīts Līgumos, bet sociālisti ir cīnījušies pret šīm tiesībām piecus gadus. Pa šo laiku valdības ir zaudētajas vēl vairākās viņu pilsoņu lietās. Mēs esam dzirdējuši simtiem reižu lobētāju teikto par risku, ka apdrošināšanas sabiedrības sabruks. Tās baidās, ka pacienti brauks uz valstīm, kurās viņiem nebūs jāgaida mēnešiem vai gadiem uz operāciju kā mājās. Tāpēc pacientiem būs jāiegūst iepriekšēja atļauja no saviem veselības apdrošinātājiem, pirms viņi saņems dārgu ārstēšanu. Tomēr gan pacientiem, gan ārstiem visā ES ir vajadzīgs vienkāršs noteikums par to, kad viņiem ir jāpieprasa atļauja. Tāpēc es neatbalstu priekšlikumu šim nolūkam radīt 27 specializētas un dārgas aprūpes definīcijas. Tā ir liekulība, jo paredz izmaksu līmeni, ko apdrošināšanas sabiedrības būtu gatavas maksāt par pilsoņu ārstēšanu ārvalstīs. Tad kāpēc to nenoteikt tieši eiro?

Es esmu virzījusi priekšlikumus veidot sistēmu, lai uzlabotu veselības aprūpes kvalitāti un drošību un publicētu objektīvus veselības aprūpes iestāžu kvalitātes novērtējumus. Tas paredz slimnīcu akreditācijas valsts un starptautiskā mērogā. Kompromisa priekšlikums var būt vairāk vispārīgs, bet pat tad tas dod svarīgu stimulu valstīm, kurās vēl nav šādu sistēmu. Es ticu, ka visas slimnīcas drīz iegūs brīvprātīgu valsts vai Eiropas akreditāciju, kas ir saistīta ar kvalitātes pārbaudēm. Slimnīcām Čehijas Republikā jau ir tā jārīkojas. Es arī uzskatu, ka Komisijai nebūtu jānosaka, bet tikai jākoordinē pierobežas reģioni kā eksperimentālas zonas, kurās var pārbaudīt pārrobežu veselības aprūpes projektus. Man žēl, ka sociālisti turpina liekulīgi un viltus argumentu aizsegā cīnīties pret pacientu tiesību skaidrojumu ES.

  Genowefa Grabowska (PSE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, ir labi, ka Tiesa pieņem nolēmumu par pilsoņu tiesībām, bet ir ļoti slikti, ja šī situācija atkārtojas un, ja nevis Parlaments un Padome, bet Eiropas Kopienu Tiesa ir tā, kas to dara pastāvīgi. Tāpēc es atzinīgi vērtēju Bowis ziņojumu un vēlu tā autoram ātri atgūt veselību. Šajā ziņojumā es saskatu izdevību uzlabot veselības aprūpes standartus manā valstī Polijā.

Es tomēr vēlos vērst uzmanību uz trim svarīgiem elementiem šajā ziņojumā. Pirmkārt, es domāju, ka attieksme pret veselības aprūpi vienīgi kā pret tirgojamu pakalpojumu ir kļūda. Pilsoņiem ir garantētas tiesības uz veselības aprūpi gan viņu valsts konstitūcijā, gan Eiropas Savienības tiesībās. Tāpēc ir jāmaina juridiskais pamats. Otrkārt, pārrobežu veselības aprūpes izmantošanai ir jābalstās uz pacienta informētu izvēli, nevis piespiešanu. Treškārt, lēmuma pamatā par ārstēšanu citā dalībvalstī ir jābūt vajadzībai, nevis pacienta naudas maka biezumam.

Es esmu pārliecināta, ka Eiropas telpai, kas ir atvērta veseliem pilsoņiem, ir jābūt atvērtai arī tiem pilsoņiem, kuri ir slimi un kuriem ir vajadzīga palīdzība citā dalībvalstī.

  Christofer Fjellner (PPE-DE). - (SV) Priekšsēdētāja kungs, no visiem lēmumiem, ko mēs pieņemam Eiropas Parlamentā, šīsdienas lēmums ir tas, ar kuru es lepojos visvairāk. Tas ir lēmums par Eiropas atvēršanu un kustības brīvības garantēšanu slimajiem un tiem, kam ir vajadzīga veselības aprūpe, tiem, kam kustības brīvība var būt dzīvības vai nāves jautājums, lēmums, kas dod katram iespēju lemt pašam par savu veselības aprūpi, un šī izdevība būs ne tikai tiem, kuri ir labāk informēti vai bagātāki, bet mēs panāksim, ka katram būs iespējams meklēt veselības aprūpi, kur vien viņš grib.

Jūs, sociāldemokrāti, vēlaties piespiest cilvēkus prasīt iepriekšēju atļauju. Vienkārši sakot, tas nozīmē, ka jūs gribat piespiest slimos lūgt atļauju, pirms viņi dodas pie ārsta, vismaz tad, ja viņi to dara citā ES dalībvalstī. Kāpēc jūs to darāt? Tāpēc, lai jūs varētu teikt „nē”, protams! Jūs vēlaties, lai jūs varētu kontrolēt, regulēt, plānot — atņemt pacientiem viņu varu lemt. Tomēr mums nav vajadzīga jūsu iepriekšējo atļauju saņemšana, lai cilvēkiem nebūtu jāapmaksā nauda pašiem. Ja šodien es eju pie ārsta Stokholmā, man nav jāprasa atļauja vai jāmaksā nauda. Patiesība ir tā, ka jūs bijāt pret šo priekšlikumu kopš paša sākuma. Jūs esat mēģinājuši to ierobežot, traucēt un graut. Tagad jūs darāt atkal to pašu.

Kad mēs debatējām par šo jautājumu Zviedrijā, jūs meklējāt veidus, kā panākt, lai cilvēki nevarētu meklēt veselības aprūpi, lai kur viņi gribētu, Zviedrijā. Tagad jūs negribat, ka cilvēki varētu meklēt veselības aprūpi, lai kur viņi gribētu, Eiropā. Jūs sakāt, ka jūs atbalstot priekšlikumu, bet, kad mēs balsojām par to komitejā, jūs atturējāties. Vai ir vēl kaut kas gļēvulīgāks? Jūs pat nezināt, kā jūs balsosiet šodien. Jūs pat nezināt, par ko jūs balsosiet šodien.

Mums visiem šodien ir izvēle. Mums ir izvēle iestāties vai nu par pacientu tiesībām vai birokrātu un politiķu tiesībām lemt un regulēt. Es zinu, kā es balsošu. Es balsošu par to, lai uzmanības centrā būtu pacienti. Tas ir kaut kas tāds, ko, manuprāt, ikvienam šajā Parlamentā vajadzētu darīt, ja gribam šonakt gulēt ar tīru sirdsapziņu.

  Åsa Westlund (PSE). - (SV) Priekšsēdētāja kungs, visiem pacientiem ir jābūt tiesībām uz veselības aprūpi, kad viņiem tā ir vajadzīga. Mēs sociāldemokrāti uzskatām, ka ir svarīgi cilvēkiem varēt meklēt veselības aprūpi ārvalstīts, piemēram, kad rindas ir pārāk garas viņu pašu valstī. Tas bija iemesls, kāpēc sociāldemokrātu valdība Zviedrijā uzņēmās iniciatīvu par direktīvu šajā jomā. Tomēr nekādā gadījumā tas nedrīkst būt cilvēka maka lielums, kas nosaka, kad viņš saņem veselības aprūpi, un lēmumi par veselības aprūpi ir jāpieņem tuvu pacientiem, nevis birokrātiem ES sistēmā.

Eiropas Komisijas priekšlikums direktīvai piešķir ES birokrātiem daudzas pilnvaras . Turklāt tas neņem vērā visus tos cilvēkus, kas nespēj maksāt lielas naudas summas. Tomēr Zviedrijas centriski labējie deputāti šeit Parlamentā ir nekritiski slavējuši Komisijas priekšlikumu. Mēs no otras puses esam devuši priekšlikumus un smagi strādājuši, lai cilvēkiem bez bieziem makiem būtu lielāka iespēja doties uz ārvalstīm, lai saņemtu aprūpi. Mēs esam arī smagi strādājuši, lai skaidrotu to, ka veselības aprūpe ir dalībvalstu atbildība un nevis kaut kas, par ko ES birokrātiem būtu jāpieņem lēmumi. Mēs neesam panākuši tik daudz, cik būtu vēlējušies. Tāpēc es mudinu deputātus atbalstīt mūsu grozījumu 8. panta 3. punktam. Tad mēs varēsim arī atbalstīt šo direktīvu un mēs varēsim panākt ātru atrisinājumu visiem Eiropas pacientiem.

  Emmanouil Angelakas (PPE-DE). - (EL Priekšsēdētāja kungs, komisāre, Filipiova kundze, es gribu sākt ar apsveikumu komisārei Vassiliou par viņas iniciatīvu priekšlikumam par direktīvu un referentam Bowis kungam par izcilo darbu un pievienot manus novēlējumus viņam ātri atveseļoties.

Es zinu, ka nav viegli panākt rezultātu, kas tālāk veicinās pārrobežu veselības aprūpi, ja ņem vērā, pirmkārt, atšķirības starp dalībvalstu sociālās drošības sistēmām, otrkārt, dalībvalstu atšķirīgos ekonomiskos līmeņus un, treškārt, atšķirīgos veselības aprūpes pakalpojumu līmeņus, ko sniedz katrā dalībvalstī. To ņemot vērā, referents ir veicis izcilu darbu.

Ziņojums, par kuru mēs šodien debatējam, izvirza jautājumus par pacienta mobilitāti, sevišķi, lai pacientus aprūpētu un ārstētu specializētos veselības centros. Ir noteikti zināms, ka tas nepastiprinās medicīnisko tūrismu, bet dos Eiropas pilsoņiem mehānismu, kā saņemt vislabāko veselības aprūpi, kāda vien ir iespējama, zinot viņu tiesības, un bez neērtībām, kas saistītas ar izdevumu atmaksas saņemšanu, jo dalībvalstis būs izveidojušas skaidru iepriekšējas apstiprināšanas sistēmu šādiem maksājumiem.

Neaizmirsīsim, ka par šo punktu ir bijuši daudzi spriedumi Eiropas Kopienu Tiesā. Šis ziņojums pievēršas svarīgiem jautājumiem: veselības aprūpes definēšana paliek dalībvalstīm, maksājumi tiek segti tādos pašos līmeņos, kādi būtu bijuši, ja aprūpi sniegtu dalībvalstī, jautājums par veselības aprūpi pacientiem ar retām slimībām tiek risināts neatkarīgi no tā, vai to sedz pacienta izcelsmes dalībvalsts, priekšlikumi par Eiropas ombuda posteņa izveidi, lai pārbaudītu pacientu sūdzības, ir gājiens pareizajā virzienā, un, visbeidzot, tas uzsver informācijas kampaņas nepieciešamību, lai skaidrotu pacientiem viņu tiesības.

Vairāki jautājumi ir vēl jārisina, piemēram, pirmkārt, tālāka izmaksu aprēķināšanas mehānisma plānošana, otrkārt, slimību saraksts, uz kurām sistēma attieksies, treškārt, recepšu atzīšana, ja tādas pašas zāles nav pieejamas visās dalībvalstīs, un, ceturtkārt, e-veselības sekmēšana.

Lai kā arī būtu, kopumā tas ir gājiens, kas izdarīts pareizajā virzienā, un žēl, ka sociālisti šodien ir atteikušies. Es ticu, ka debates izvērsīsies ātri, un man ir sajūta, ka Eiropas Parlamenta devums ir atbilde uz sevišķi svarīgu prasību, ko izvirza laiks un Eiropas pilsoņi.

SĒDI VADA L. COCILOVO
priekšsēdētāja vietnieks

  Charles Tannock (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, lielākajai daļai manu Londonas vēlētāju ir maz intereses un maz zināšanu par to, ko EP deputāts īsti dara vai kādam nolūkam ES kalpo. Tomēr šonedēļ ir divi plenārsēžu ziņojumi, kuru saturs patiešām var izraisīt auditorijas rezonansi. Pirmais ir viesabonēšanas tarifu ierobežojumi telekomunikāciju dokumentu kopumā un otrs ir pacientu tiesības uz medicīniskās ārstēšanas izvēli citās ES valstīs.

Arī es vēlos atbalstīt sava Londonas kolēģa John Bowis ziņojumu. Viņš nevar būt šodien kopā ar mums savas sliktās veselības dēļ, un es vēlu viņam ātru atveseļošanos, un viņa, protams, ļoti pietrūks nākamajā Parlamentā.

Apvienotajā Karalistē ārstēšana Valsts veselības sistēmā (NHS) bieži ir novēlota un ļoti dārga salīdzinājumā ar citām ES valstīm. Elastīgāks ES tirgus ar saprātīgu atļauju nodrošinājumiem veselības aprūpē ir abpusēji izdevīga situācija gan publikai vispār, gan arī dalībvalstu valsts veselības budžetiem.

  Catiuscia Marini (PSE). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, šodien mēs izskatām svarīgu direktīvu, lai būtiski nodrošinātu mobilitātes tiesības Eiropas pacientiem, tiesības uz veselības aprūpi Eiropas Savienības valstīs.

Tomēr veselības aprūpi nevar uzskatīt par salīdzināmu ar jebkuru citu pakalpojumu, ko sniedz iekšējā tirgū, un pilsoņi, būdami pacienti, nevar tikt pielīdzināti parastiem patērētājiem; tiesības uz veselību tiek īstenotas tiesībās saņemt ārstēšanu un aprūpi, kas sākas cilvēka izcelsmes valstī. Pacienta tiesības uz mobilitāti nevar attaisnot dažu dalībvalstu izvairīšanos no ieguldījumiem valsts veselības dienestos, būtībā uzspiežot pilsoņiem veselības tūrismu bez izvēles.

Būtu labāk, ja direktīva risinātu nevienlīdzību pakalpojumu pieejamībā un kvalitātē valstīs, kur pacienti dzīvo. Veselības aprūpe nav prece, tās ir sociālas tiesības. Juridiskais jautājums un jautājums par iepriekšējo atļauju būtībā ir veids, kā noraidīt tiesības uz veselību.

  Marios Matsakis (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, šis ziņojums iezīmē pagrieziena punktu veselības aprūpes sniegšanā ES pilsoņiem. Tajā skaidri un noteikti pacientu veselība atrodas pirmajā vietā, un tas iekārto laukumu dalībvalstu veselības sistēmu konkurences cīņai par uzlabojumiem uz veselīgiem pamatiem. Šis tiesību akts neapšaubāmi kalpos veselības aprūpes būtiskas uzlabošanas mērķim Eiropā. Tas ienesīs arī vienlīdzību pacientu aprūpē, kurā visiem pacientiem, bagātiem vai nabagiem, zināmiem vai nezināmiem, būs pieejama labāka ārstēšana ārzemēs pēc vajadzības.

Manas sākotnējās bažas attiecībā uz iespējamu negatīvu ietekmi uz mazāku un trūcīgāku dalībvalstu valsts sistēmām ir kliedējis noteikums par iepriekšējām atļaujām, kas tiek iekļauts kā nodrošinājums. Es tagad varu ar pārliecību teikt, ka šis tiesību akts ir labs gan pacientiem, gan veselības aprūpes sistēmām visās dalībvalstīs un tas ir pelnījis mūsu pilnīgu un vienprātīgu atbalstu. Mani pārsteidz negatīvā nostāja, ko šajā ziņā ir pieņēmuši kolēģi sociālisti.

  Elisabeth Schroedter (Verts/ALE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, es pilnīgi nepiekrītu Matsakis kungam, jo Komisijas priekšlikums faktiski nedod juridisku noteiktību pacientiem, kas saņem ārstēšanu ārpus izcelsmes valsts. Turklāt tam nemaz neizdodas padarīt skaidrākas sociālās drošības sistēmu pelēkās zonas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 883/2004. Vienīgi skaidra iepriekšēju atļauju sistēma gadījumos, kas saistās ar dārgu ārstēšanu, garantētu atlīdzību pacientiem.

Direktīva ir neskaidra arī attiecībā uz juridisko pamatu — kā to deputāti jau ir skaidri parādījuši — saistībā arī ar kompetenču sadali starp dalībvalstīm un Eiropu. Dalībvalstu veselības aprūpes sistēmas ir solidaritātes sistēmas, kas garantē vienādu piekļuvi katram neatkarīgi no tā, cik pilnas ir viņa kabatas vai kur viņš dzīvo. ES tiesību akts nedrīkst apdraudēt šīs solidaritātes sistēmas. Arī no šī viedokļa Komisijas priekšlikums ir nepiemērots, un tāpēc mūsu prasība ir, lai tiktu pieņemti mūsu grozījumi, ja vajag, lai mēs balsojam par šo priekšlikumu.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). - (PT) Priekšsēdētāja kungs, nav pieņemams, ka, izmantojot kā iemeslu pacientu tiesību ievērošanu veselības aprūpē, Eiropas Komisija un Parlamenta vairākums patiesībā grib apšaubīt valsts un sabiedrības veselības aprūpi, kā tas notiek Portugālē.

Aicinot pieņemt šo priekšlikumu, pamatojoties uz EK līguma 95. pantu, kas paredz saskaņošanu iekšējā tirgū, viņi patiesībā mēģina liberalizēt nozari, kas ir nepieņemami. Šī ir nozare, kurā tirgus un peļņas loģika ekonomikas un finanšu grupu interesēs nedrīkst dominēt. Veselība nevar būt darījums. Tāpēc mēs gatavojamies noraidīt šo Komisijas priekšlikumu.

Regulas un nolīgumi par pārrobežu veselības aprūpes sniegšanu jau darbojas, un tos var uzlabot, neapšaubot dalībvalstu atbildību un tiesības par viņu valsts veselības dienestu īpašumu un pārvaldi, kam, mūsuprāt, ir jābūt sabiedriskai, universālai un visiem pieejamai.

  Christel Schaldemose (PSE). - (DA) Priekšsēdētāja kungs, mēs esam pavadījuši visu rītu, runājot par to, cik neticami svarīgi ir radīt ar šo priekšlikumu kvalitatīvu veselības aprūpi un sagādāt pienācīgus nodrošinājumus pilsoņiem. Pieļauju, ka priekšlikumā ir daudz kā laba, piemēram, daudzas prasības, kas regulē pacientu piekļuvi informācijai un tamlīdzīgas lietas. Bet būsim pilnīgi atklāti. Mēs varēsim garantēt pacientu drošību vienīgi tad, ja mēs nodrošinām, ka notiek iepriekšēju atļauju izdošana, pirms pacients dodas uz ārzemēm. Tas dos pacientiem 100 % garantiju, ka viņiem ir tiesības uz tādu ārstēšanas apjomu, kāds viņiem ir nosegts, bet arī to, ka viņi ieradīsies pareizajā vietā un saņems atbilstošu ārstēšanu. Manā uztverē šāda veida garantija ir absolūti izšķiroša. Iepriekšējā atļauja kalpos arī kā rīks, kas ļaus veselības iestādēm nodrošināt drošību tiem pacientiem, kuri paliek savā mājvietas valstī.

  Olle Schmidt (ALDE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, beidzot!. Komisāre un Bowis kungs abi ir veikuši izcilu darbu. Pārsteidzošas ir karstās debates pirms šīs direktīvas. Eiropas Savienībai un mums šeit Parlamentā sakarā ar to ir ārkārtēja iespēja „atkal savienoties ar cilvēkiem”, ko mēs tik jūsmīgi vēlamies un esam daudzkārt uzsvēruši. Bet kas notiek? Mēs vilcināmies, un daudzi šajā Parlamentā — arī Zviedrijas sociāldemokrāti — grib padarīt visu grūtāku pacientiem un kavēt viņiem rast iespējas saņemt veselības aprūpi ārvalstīs. Kādēļ? Es varu iedomāties tikai, ka tā ir vēlme saglabāt drīzāk sistēmas nekā pacientus, kuriem ir vajadzīga aprūpe. Man ir prieks, ka mēs esam tikuši tik tālu, komisāre. Jūs esat uzņēmusies savu atbildību. Mums tagad ir iespēja šajā Parlamentā uzņemties savu atbildību. Lai Padome arī uzņemas savu atbildību!

  Proinsias De Rossa (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, pieņemamas un kvalitatīvas veselības aprūpes sniegšana un finansēšana ir katras dalībvalsts atbildība. Eiropas loma ir koordinēšana. Protams, ka ir nobriedusi vajadzība labāk koordinēt mūsu veselības dienestus visā Eiropas Savienībā un jo sevišķi robežas zonās, bet šī direktīva nevar mēģināt to panākt. Tās nolūkam ir jābūt panākt, lai pilsoņa tiesības uz veselības aprūpi citā dalībvalstī tiktu rūpīgi noteiktas tā, lai katras dalībvalsts spēju finansēt un organizēt savus vietējos pakalpojumus neiedragātu veselības tūrisms.

Man jāsaka, ka Sinnott kundzes sēru sludināšana šodien Parlamentā ir kā vienmēr nepamatota. Neviens Īrijā nav nomiris tādēļ, ka būtu atteiktas tiesības braukt uz citu dalībvalsti pēc aprūpes — un patiesībā ir pieejams fonds tiem, kuriem ir vajadzīga tāda aprūpe.

Galu galā svarīgas ir pacientu medicīniskās vajadzības, nevis patērētāja izvēle. Iepriekšēja atļauja un pienācīgs juridisks pamats ir tas, kas ir būtisks, un, ja tas nav iekļauts, es nevaru atbalstīt šo direktīvu.

  Daniela Filipiová, Padomes priekšsēdētāja. - (CS) Dāmas un kungi, es vēlos pateikties visiem EP deputātiem par komentāriem, ierosinājumiem un aizrādījumiem. Es jums varu teikt, ka Padomes un Eiropas Parlamenta uzskati daudzos jautājumos sakrīt, lai gan arī ir jautājumi, kas mums kopā turpmāk ir jāapspriež. Bushill-Matthews kungs, kas uzstājas kā referents Bowis kunga vietā, minēja savā ievadrunā, ka šis ir grūts un jūtīgs jautājums. Kā teica Maaten kungs, šeit ir jāpanāk kompromiss ne tikai Eiropas Parlamentā, bet, protams, arī Padomē. Man ir prieks, ka Juridiskā komiteja ir atzinīgi vērtējusi priekšlikumu palielināt juridisko noteiktību Man ir arī jāpiekrīt Braghetto kungam, ka šis priekšlikums piedāvā iespēju valstu veselības sistēmām. Priekšlikums vienlaikus uzlabos pacientu tiesības, kā teica Roth-Behrendt kundze. Man, protams, ir jāatkārto, ka direktīvai ir jābūt praktiski lietojamai, un tāpēc tai ir jāatspoguļo atsevišķo dalībvalstu finansiālās, tiesiskās un organizatoriskās iespējas. Ir arī skaidrs, ka, ņemot vērā daudzos grozījumu priekšlikumus, Padomei būs vajadzīgs laiks, lai to visu pārskatītu. Diskusija starp Padomi un Eiropas Parlamentu turpināsies. Ir jāatrod pareizais līdzsvars dažādu viedokļu un priekšlikumu starpā, bet es uzskatu, ka mēs to galu galā spēsim izdarīt, savstarpēji sadarbojoties.

  Androula Vassiliou, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, kā mēs to šodien kārtējo reizi redzam, Parlamenta debates šajā jautājumā ir gan bagātīgas, gan kvēlas. Tā diskusijas ievērojami papildina Komisijas iniciatīvu, un grozījumi, par kuriem tam ir jābalso, arī dos ļoti vērtīgu ieguldījumu vairākos būtiskos aspektos.

Jautājumā par pacientu tiesībām uz kvalitatīvu un drošu veselības aprūpi daudzi no jums ir apstiprinājuši fundamentāli svarīgo skaidrības un apliecinājumu nodrošināšanu. Es pilnībā piekrītu un ļoti ceru, ka šī iecere tiks apstiprināta.

Jautājumā par ārvalstī saņemtās ārstēšanas izmaksu pieņemšanu, ir tikušas paustas skaidras bažas par to, ka ievērojams skaits pacientu nespēs atļauties pārrobežu veselības aprūpi. Tas patiešām ir svarīgs un ļoti būtisks punkts. Nevienlīdzīgi ienākumi nepārprotami pastāv visur Eiropā, un tam ir nopietnas sekas attiecībā uz piekļuvi daudziem pamata pakalpojumiem, arī veselības aprūpei. Šis jautājums ir jārisina. Tomēr šādas nevienlīdzības samazināšana ir grūta problēma, un tā ir pat vēl grūtāka pašreizējās ekonomiskās krīzes apstākļos. Tā prasīs nozīmīgas un koordinētas pūles visos ES un dalībvalstu līmeņos.

Diemžēl tas, ko mēs varam darīt saistībā ar direktīvas projektu, ir ierobežots. Komisijas priekšlikums atstāj dalībvalstīm brīvu iespēju piedāvāt tiešu izmaksu pieņemšanu par pārrobežu ārstēšanu, piemēram, ar rakstisku apliecinājumu sistēmas palīdzību par summām, kas tiks apmaksātas. Ja Parlaments grib, lai tas tekstā būtu skaidrs, es tam varu tikai ar atzinību piekrist. Direktīvas priekšlikums nav mēģinājis vērsties pret to, bet rūpīgi ievēro dalībvalstu atbildību par veselības aprūpes organizēšanu. Tieši tāpēc mēs vairījāmies ierobežot pārrobežu veselības aprūpes finansiālo ietekmi uz valstu veselības sistēmām un slimību apdrošināšanas fondiem. Tomēr abi šie mērķi nav nesavienojami. Dalībvalstis varēs to ņemt vērā, līdzsvarojot tos, cik vien iespējams pacientu labā, sevišķi tādu pacientu, kuru ienākumi nav lieli.

Attiecībā uz šīs direktīvas saistību ar sociālās drošības regulu mēs piekrītam, manuprāt, par skaidra formulējuma nepieciešamību, kas nozīmēs, ka, ja pacients ir pieprasījis iepriekšēju atļauju un ja regulas nosacījumi ir ievēroti — citiem vārdiem sakot, nepamatotas kavēšanās gadījumā — ir piemērojama regula. Ir jābūt absolūti skaidram, ka tas nozīmē, ka regulas tarifi tiek piemēroti tā, ka pacients gūst labumu no visizdevīgākās sistēmas.

Attiecībā uz iepriekšējām atļaujām par aprūpi slimnīcā priekšlikuma noteikumi pamatojas uz divu veidu apsvērumiem. Pirmkārt, tiesu praksi: Tiesa ir nolēmusi, ka pie zināmiem apstākļiem šāda sistēma var būt pamatota. Mēs to esam iekodējuši 8. panta 3. punktā. Otrkārt, nebūtu pareizi šādus noteikumus paplašināt ar nenoteiktāku — vai pat beznosacījumu — iepriekšēju atļauju izsniegšanas sistēmu, kas juridiski vai de facto tiktu vispārināta uz visām dalībvalstīm. Mēs visi zinām, ka pacientu mobilitāte arī turpmāk būs ļoti ierobežota parādība. Tas nozīmē, ka arī tās ietekme uz budžetu būs ierobežota. Tāpēc nav vajadzības celt nevajadzīgus šķēršļus pacientiem. Iepriekšējām atļaujām par ārstēšanos slimnīcā ir jāpaliek nodrošināšanas mehānismam, kas piemērojams, kad tam ir pamatojums.

Šādā situācijā iepriekšējo paziņojumu sistēma, ko ierosinājis referents, varētu radīt netiešu — un patiešām nevajadzīgu — pacientu kontroli, kas procesu drīzāk kavētu nekā sekmētu. Es saprotu, ka šī ierosinājuma nolūks nebija panākt tādu iznākumu, bet uzskatu, ka tas īstenībā ierobežotu pacientu tiesības, kā tās definējusi Tiesa. Šāds administratīvs mehānisms riskē kļūt gan apgrūtinošs, gan patvaļīgs.

Man rada bažas ierosinājums attiecībā uz slimnīcas aprūpes definīciju. Šī definīcija patiešām ir galvenais punkts pacientu tiesībās, jo tā nosaka robežas iepriekšējo atļauju sistēmai. Mēs esam ierosinājuši slimnīcas aprūpes jēdzienu definēt ar Kopienas sarakstu, kam pamatā būs ekspertu kopējais viedoklis, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību. Tas dos iespēju izvēlēties saprātīgu un modernu pieeju slimnīcas aprūpes jēdzienam.

Daži no jums prasa izveidot valstu sarakstus neatkarīgi, un to pašu prasa arī lielākā daļa dalībvalstu. Definīcija, kas balstītos uz valstu sarakstiem, patiesībā novestu pie neatbilstībām attiecībā uz to, kas veido slimnīcas aprūpi katrā dalībvalstī, radot ievērojamu risku par pacientu tiesību sarukšanu. Ja mēs ietu šo ceļu, mums vajadzētu šādus sarakstus balstīt uz skaidri definētiem kritērijiem, kas pakļaujami pārskatīšanas procesam. Pretējā gadījumā pacientu tiesības, kā tās nosaka Eiropas tiesneši, tiktu apdraudētas.

Daži no jums ir teikuši, ka tikai daži pacienti būs ieguvēji, ja mēs pieņemsim ierosināto direktīvu, un ka tie būs ļoti nedaudzie labi informētie pacienti. Tieši otrādi es uzskatu, ka ar šo direktīvu mēs dodam iespēju un tiesības katram atsevišķajam pacientam, pirms viņš vai viņa dodas prom no mājām, saņemt pilnu informāciju, lai spētu izdarīt informētu izvēli.

Es saprotu bažas, kas rodas attiecībā uz grūtībām saņemt skaidru informāciju par veselības profesionāļiem, meklējot veselības aprūpi ārzemēs. Tas vienkārši ir jautājums par pacienta drošību. Šeit mums ir jāvienojas par praktiskiem risinājumiem, kas arī ņem vērā vairākus galvenos principus, piemēram, tādus kā tiesības uz personas datu aizsardzību un nevainības prezumpcija. Es esmu pārliecināta, ka var atrast kopēju nostādni, pamatojoties uz jūsu iepriekšējiem ierosinājumiem.

Tika minēts 67. grozījums par mazākiem noteikumiem attiecībā uz papildinājumiem sociālās drošības sistēmām. Diemžēl to nevar pieņemt.

Attiecībā uz direktīvas priekšlikuma juridisko pamatu daudzi no jums vēlas pievienot 152. pantu 95. pantam. Es saprotu, ka tas ir svarīgs jautājums dažām politiskajām grupām, bet ir grūti panākt noteiktus viedokļus šajā direktīvas pārbaudes pakāpē. Ir svarīgi izvērtēt šo jautājumu, ņemot vērā teksta evolūciju, lai izlemtu, kāds juridiskais pamats ir pareizais. Ir skaidrs, ja teksta saturā galīgajā redakcijā būs dots pamatojums, 152. panta pievienošanu 95. pantam noteikti varētu apsvērt. Es joprojām esmu gatava to darīt jebkurā nākamajā koplēmuma procedūras pakāpē.

(Aplausi)

Daži no jums atkārtoti ir izvirzījuši jautājumu par iespējamo pārmērīgi lielo pacientu ieplūdumu no citām dalībvalstīm un par to, kā tiks aizsargāta uzņēmējas valsts veselības sistēma. Mana atbilde ir tāda pati, kā tiem, kuri baidās par pārmērīgu aizplūšanu, trūkstot iepriekšējām atļaujām par slimnīcu aprūpes saņemšanu, un tā ir šāda: šī priekšlikuma nolūks nav veicināt pacientu mobilitāti. Kā es teicu, pacientu mobilitāte ir ierobežota parādība, un mēs nedomājam, ka tā mainīsies. Tāpēc būtu vienkārši nesamērīgi piešķirt carte blanche dalībvalstīm veikt pasākumus pacientu atraidīšanai, lai kontrolētu ienākošo plūsmu. Dalībvalstīm ir jānodrošina, lai pacienti no citām dalībvalstīm netiek diskriminēti. Jebkura veida kontrole pār ienākošajiem pacientiem ir jāizvērtē pēc tā, vai tā ir uzskatāma par pieņemamu izņēmumu diskriminācijas pēc tautības nepieļaušanas principam, kas noteikts ES līgumā.

Attiecībā uz pacientiem, kam ir retas slimības, es saprotu, ka jūs meklējat vislabāko pieeju, lai viņi gūtu labumu no viņiem nepieciešamās veselības aprūpes, bet dažreiz vislabākais ir labā ienaidnieks. Šodien jūs balsosiet par Trakatellis kunga ziņojumu, kas attiecas uz neseno stratēģiju, ko Komisija jau ir izstrādājusi par retām slimībām un kurā ietilpst Padomes piedāvātie ieteikumi. Kā jūs zināt, tiem gadījumiem ātra diagnoze un piekļuve ārstēšanai ir sarežģīta un ne vienmēr iespējama vai pieejama mājās. Tāpēc, lai reto slimību pacientiem nestu labumus, ko dod Eiropas sadarbība, viņi patiešām ir jāiekļauj šajā direktīvā par pacientu tiesībām pārrobežu veselības aprūpē. Es domāju, ka ir vispārēja vienošanās par Eiropas sadarbības nepieciešamību, piemēram, uzziņu centros par retām slimībām. Tāpēc es gribu mudināt jūs atstāt retās slimības direktīvas jautājumu lokā.

Attiecībā uz ierosinājumu izslēgt orgānu transplantāciju es vienkārši nevaru piekrist. Transplantācija ir medicīniska procedūra, un ir grūti pamatot, kāpēc lai pacientiem nebūtu tiesības gūt no tās labumu pārrobežu veselības aprūpē, kā tas nolemts Tiesā. Tomēr jautājums par orgānu piešķiršanu ir cita lieta. Tāpēc es esmu lūgusi ekspertus Komisijā izpētīt šo jautājumu, lai redzētu, kā varētu risināt orgānu piešķiršanu dažādā kontekstā.

Šodien mēs varam nozīmīgi pavirzīties uz priekšu šīs direktīvas pieņemšanas virzienā. Tagad, kad ir atlikušas tikai dažas nedēļas līdz nākamajām Eiropas vēlēšanām, ļaujiet man izteikt atzinību šim Parlamentam un tā vadībai par visām pieliktajām pūlēm, lai balsojums būtu iespējams šodien, par ko es jums visiem pateicos. Ļaujiet man arī vēlreiz pateikties Bowis kungam un ēnu referentiem par viņu pūlēm un smago darbu un novēlēt viņam ātru atveseļošanos. Mēs ceram viņu redzēt drīz atkal atpakaļ pie saviem pienākumiem un normālas dzīves.

(Aplausi)

  Philip Bushill-Matthews, referenta pienākumu izpildītājs. − Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties visiem kolēģiem par — ja viņi pieņems vārdu spēli — veselībai ļoti labām debatēm. Es personīgi sevišķi gribu pateikties — un es atvainojos, ka nepieminēju to iepriekš — referentiem no sešām komitejām, kuri ir devuši tik vērtīgus atzinumus, par viņu piebildēm un viņu vērojumiem šorīt. Man arī jāpateicas visiem kolēģiem no visa Parlamenta par viņu siltajiem atzinības vārdiem John Bowis gan profesionāli par viņa darbu, gan personiski ar labajiem vēlējumiem viņam ātri atveseļoties, ko es ar prieku nodošu tālāk.

Tāpat kā visi citi ziņojumi, arī šis balstās uz kompromisiem, un ne vienmēr ir iespējams ikvienam piekrist visam. Es atzīstu un ievēroju to, ka vēl arvien ir dažas grūtības dažām politiskajām grupām un patiešām arī dažām delegācijām, un tāpēc vēl ir vairāki grozījumi, kas būs jāizlemj plenārsēdē šorīt vēlāk.

Tāpēc es vēlos pateikties komisārei, sevišķi par viņas noslēguma komentāriem, kas cerams atvieglos dažiem kolēģiem citās grupās lēmumu par to, kā balsot. Es patiesi ceru, ka šo komentāru rezultātā kopējais ziņojums iegūs plašu pozitīvu atbalstu plašā politisko grupu spektrā un to iekšienē, jo pacientu vajadzību prioritātei būtu noteikti jāstāv augstāk par partiju politiku.

Es atzīstu, ka vienošanās šodien tiks panākta pārāk vēlu, lai kļūtu par oficiālu vienošanos pirmajā lasījumā Čehijas prezidentūras laikā, bet es saprotu, ka ir jau panākta būtiska politiska piekrišana Padomē principā, pateicoties darbam, ko prezidentūra ir jau paveikusi, un par to es gribu pateikties.

Es zinu, ka John būtu vēlējies, lai šī vienošanās tiktu pārvērsta rīcībā labāk ātrāk, nekā vēlāk, tāpat kā patiešām daudzi pacienti visā ES, kuri jau ir pietiekami ilgi gaidījuši. Referenta vārdā es aicinu Komisiju, nākamo Padomes prezidentūru un arī nākamos EP deputātus nākamā pilnvaru perioda sākumā otro lasījumu padarīt par īstu prioritāti šāgada otrajā pusē, lai visas atlikušās grūtības varētu strauji atrisināt. Mēs negribam zaudēt notikuma nozīmību tagad. Šis ziņojums dos reālu labumu ne tikai reāliem cilvēkiem visā ES, bet arī parādīs, ka, strādājot kopā ES līmenī, cilvēki var gūt individuālu labumu, lai kur viņi dzīvotu un neatkarīgi no viņu materiālā stāvokļa. Balsojums šodien apgaismos turpmāko ceļu. Iesim pa to ceļu kopā tik ātri, cik vien praktiski ir iespējams, jo galu galā tāpat kā referents arī kolēģi nekad nevar zināt, kad viņiem pašiem pēkšņi var būt nepieciešama šāda pārrobežu veselības aprūpe.

  Priekšsēdētājs. – Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks šodien plkst. 12.00.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Cristian Silviu Buşoi (ALDE), rakstiski. – (RO) Es vēlos pateikties dažādo komiteju referentiem par ievērojamo darbu, ko viņi ir paveikuši. Šis ziņojums ir svarīgs solis uz priekšu attiecībā uz pacientu mobilitāti ES.

Eiropā, kurā pārvietošanās brīvība ir pamatvērtība, pacientu mobilitātes nodrošināšana ir pilnīgi normāla un absolūti nepieciešama lieta, lai piedāvātu iespējami augstāka standarta medicīnisko palīdzību tiem, kuriem ir nepieciešami šādi pakalpojumi. Ilgtermiņā tas varētu arī veicināt valstu veselības aprūpes sistēmu uzlabošanu, pateicoties zināmai konkurencei to starpā.

Tomēr, neraugoties uz ievērojamiem uzlabojumiem, joprojām pastāv dažas problēmas, ko šis priekšlikums neatrisina. Es domāju, ka ir nepieciešama lielāka skaidrība par atlīdzināšanas nosacījumiem un tiem noteikumiem, kuri ir iepriekšējas pilnvarojumu sistēmas pamatā, kad tas ir nepieciešams. Man ir arī žēl, ka šajā priekšlikumā nav ietverta medicīniskā personāla mobilitāte, jo pacientu mobilitāte ir cieši saistīta ar medicīniskā personāla mobilitāti. Lai spētu efektīvi reaģēt uz pacientu vajadzībām, mums vajadzīgi arī daži noteikumi, kas ļautu medicīnas personālam būt mobilam, vienlaikus saglabājot līdzsvaru valstu veselības aprūpes sistēmu līmenī, lai neviena valsts nepiedzīvotu medicīniskā personāla trūkumu.

  David Martin (PSE), rakstiski. – Priekšlikumam pārrobežu veselības aprūpes sistēmai pirmkārt un galvenokārt ir jābūt sistēmai, kas ievēro pacientu tiesības, pamatojoties uz sabiedrības veselību, kā arī iekšējā tirgus principiem, un kas nediskriminē pacientus atkarībā no spējas maksāt par medicīnisko aprūpi. Raugoties pats no savas perspektīvas, es uzskatu, ka Valsts veselības dienestam (VVD) AK ir jābūt tiesībām uzstāt uz to pacientu iepriekšējām atļaujām, kuri vēlas saņemt medicīnisku aprūpi ārzemēs. Nedrīkst pieļaut, ka tos Apvienotās Karalistes pacientus, kuri nevar atļauties doties uz ārzemēm, lai saņemtu medicīnisko aprūpi, diskrinētu tie pacienti, kuri var atļauties segt sākotnējās medicīniskās izmaksas, bet kuri plāno atprasīt šos izdevumus no VVD, atgriežoties AK. Es uzskatu, ka šī prakse ir negodīga, jo tā ļauj pacientiem saņemt prioritāru aprūpi ārzemēs, tādējādi „pārlecot rindai” VVD sistēmā.

  Iosif Matula (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Tās iespējas, ko var izmantot pacienti Eiropā, ir nozīmīgs solis veselības aprūpes sistēmu Eiropā harmonizēšanā un augstas kvalitātes medicīniskās aprūpes nodrošināšanā visiem Eiropas pilsoņiem. Šis priekšlikums direktīvai nosaka šādus principus, kuri ir kopīgi visām veselības apŗūpes sistēmām: Eiropas tīklu modeļa izveidošana, informācijas centru nodrošināšana pacientiem visās dalībvalstīs un e-veselība.

Šis ziņojums piedāvā ievērojamus labumus visām dalībvalstīm, kas netieši nozīmē arī Rumāniju. Šī direktīva labāk apmierina pacientu vajadzības, jo viņi var saņemt medicīnisko palīdzību citā dalībvalstī gadījumā, ja to nevar nodrošināt slimnīcā viņu izcelsmes valstī vai ir kavēšanās tās sniegšanā. Izmaksas segs izcelsmes valsts.

Vēl viens svarīgs aspekts attiecas uz labas prakses apmaiņu un medicīniskā personāla speciālistu mobilitāti, kā arī informācijas par pārrobežu palīdzību nodrošināšanu pilsoņiem. Dalībvalstīm ir jānodrošina, lai pilsoņi būtu informēti par vajadzīgajām procedūrām un atbilstības kritērijiem, kā arī par braucienu izmaksām un medicīnas standartiem aprūpes centrā ārzemēs. Tieši šī iemesla dēļ es atbalstu informācijas centru izveidi, lai pilsoņi varētu izvēlēties gan ārstēšanas metodi, gan arī vietu, kur saņemt ārstēšanu.

  Mary Lou McDonald (GUE/NGL), rakstiski. – Dalībvalstis savu iedzīvotāju priekšā ir atbildīgas par veselības aprūpes plānošanu un nodrošināšanu.

Veselība nav prece, ko var pirkt un pārdot iekšējā tirgū.

Šis priekšlikums ir apkaunojums. Tas parāda, ka Komisija akli turpina īstenot savu sliktu slavu ieguvušo un novecojušo liberalizācijas darba kārtību. Tā tikai grib privatizēt visu, ko var, un tālāk centralizēt varu savās rokās. Šis priekšlikums diskriminē mazāk turīgus cilvēkus turīgajās valstīs un visus, izņemot superbagātus cilvēkus mazāk turīgajās valstīs. Tā ir dalībvalstu valsts veselības pakalpojumu iznīcināšanas harta.

Eiropas Komisijai vajadzētu nokaunēties un nekavējoties atsaukt šo priekšlikumu.

  Nicolae Vlad Popa (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Priekšlikums direktīvai par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē tiecas izveidot saskaņotu Kopienas sistēmu, lai sniegtu pacientiem skaidrību šajā jomā, kurā līdz šim pamatnostādnes ir noteikusi Eiropas tiesa. Lai gan šīs tiesas principi ir pilnībā piemērojami, tagad iepriekš minētais ziņojums ir izskaidrojis konkrētas pelēkās zonas.

Laikā, kamēr Eiropas tiesas spriedumi par pacientu tiesībām saņemt medicīnisko palīdzību citā dalībvalstī tiek transponēti Kopienas tiesību aktos, šis priekšlikums direktīvai saglabā nepieciešamo līdzsvaru attiecībā uz dalībvalstu atbildību šajā jomā.

Šīs direktīvas nosacījumu mērķis ir arī veicināt piekļuvi medicīniskās palīdzības pakalpojumiem, aicinot izveidot tiešu atlīdzināšanas sistēmu starp izcelsmes valsts finansēšanas struktūru un uzņēmēju slimnīcu.

Vēl viens interesants punkts šajā ziņojumā attiecas uz recepšu savstarpējo atzīšanu. Šajā tekstā ir piedāvāti tikai ieteikumi attiecībā uz iespēju, ka aptiekas izcelsmes valstī ņem vērā tās medikamentu receptes, ko izrakstījis ārsts citā valstī, vienlaikus dalībvalstu ziņā ir izlemt to, kādas zāles būs pieejamas ar recepti.

  Richard Seeber (PPE-DE), rakstiski. – (DE) Kopumā šī vienošanās, kas panākta, lai uzlabotu pacientu mobilitāti, ir laba. Veselības aprūpes pakalpojumu pārrobežu sniegšanas vienkāršošana ir svarīgs solis virzienā uz cilvēku patiesi brīvu pārvietošanos. Arī raugoties no ekonomiskā aspekta, līdz ar to labumu dos specializēto klīniku iespēju labāka izmantošana. Tomēr, liekot vienā svaru kausā visus šos ieguvumus, mēs nedrīkstam atstāt novārtā tos milzīgos uzdevumus, kas saistīti ar valstu sistēmu labāku savienošanu. Pirmkārt un galvenokārt, ir jābūt lielākai noteiktībai ar izmaksām saistīto jautājumu ziņā. Nedrīkst rasties situācija, kad tā dalībvalsts, kura veic ārstēšanu, nonāk nelabvēlīgā stāvoklī tādēļ, ka trūkst skaidrības par to, vai norēķināsies pacients vai nosūtītāja valsts.

Norēķināšanās noteikumu sistēmai ir jābūt precīzi noteiktai, un ir jāņem vērā atšķirīgie valstu apstākļi.

Turklāt ir jāaizsargā vietējā veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, un šī priekšlikuma nolūks nav lielākas pacientu mobilitātes rezultātā likt ciest vietējiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Es priecājos, ka tas ir apstiprināts šajā tekstā. Nākotnē veselības aprūpes pakalpojumu pārrobežu sniegšana ir papildu pavērsiena punkts ceļā uz Eiropas integrāciju. Tomēr, runājot par īstenošanu, ir jāpievērš ļoti liela uzmanība, lai nodrošinātu, ka pacienta labāka mobilitāte nenoved pie veselības tūrisma.

  Esko Seppänen (GUE/NGL), rakstiski. – (FI) Tādā dalībvalstī kā Somija, kurā nabadzīgiem cilvēkiem ģeogrāfiskie apstākļi un valoda ir barjeras, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus valsts robežās, šāda direktīva varētu palielināt nevienlīdzības attiecībā uz piekļuvi pakalpojumiem. Tikai bagātie var izvēlēties alternatīvus pakalpojumus citās valstis, un, to darīdami, viņi apdraud valsts veselības aprūpes sistēmu, kas ir drošības tīkls nabadzīgajiem. Valsts nauda aizplūst pakalpojumos ārzemēs bagātajiem. Tādēļ es nevaru atbalstīt šīs direktīvas pieņemšanu. Vēl jo vairāk, ir absurdi, ka šīs direktīvas juridiskajam pamatam ir jābūt iekšējā tirgus dzīvotspējai un nevis pacientu tiesībām.

4. Pacientu drošība (debates)

  Priekšsēdētājs . – Nākamais jautājums ir Sartori kundzes ziņojums (A6-0239/2009) Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā par priekšlikumu Padomes ieteikumam attiecībā uz pacientu drošību, tostarp ar veselības aprūpi saistītu infekciju novēršanu un kontroli (COM(2008)0837 – C6-0032/2009 – 2009/0003(CNS)).

Referente nevar būt šeit, un ievada daļā viņu aizstās Grossetête kundze.

  Françoise Grossetête, aizstāj referenti.. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, jā, es aizstāju Sartori kundzi, kura faktiski ir aizturēta Itālijā, un es nododu jums viņas dziļu atvainošanos, jo viņa ļoti vēlējās šodien būt šeit.

Mēs runāsim galvenokārt par medicīniskām procedūrām, jo dažkārt tām var būt negatīvas sekas attiecībā uz pacientu veselību vai nu medikamentu nevēlamās ietekmes dēļ vai medicīniskas kļūdas dēļ, vai arī ārstēšanas vietā nokļuvušas infekcijas dēļ.

No šiem riskiem mēs konkrētāk varam minēt hospitālās infekcijas, kas ietekmē vienu no katriem 20 slimnīcu pacientiem jeb, citiem vārdiem, 4 100 000 cilvēkus gadā. Turklāt Eiropas Komisijas rīcībā esošie skaitļi šajā saistībā ir ļoti satraucoši.

Eiropas Savienības dalībvalstīs nelabvēlīgi gadījumi notiek ar 8-12 % slimnīcu pacientu. Tas nozīmē gandrīz 7 līdz 15 miljonus slimnīcu pacientu gadā, un šim skaitlim var pievienot tos aptuveni 37 miljonus pacientu, kuri griežas pēc primārās veselības aprūpes.

Hospitālās infekcijas vienas pašas ietekmē vidēji vienu no katriem 20 slimnīcas pacientiem, kas kopumā ir 4 miljoni pacientu gadā. Kopumā hospitālās infekcijas Eiropā katru gadu izraisa aptuveni 37 000 cilvēku nāvi.

Lai sasniegtu mērķi līdz 2015. gadam samazināt šīs infekcijas par 900 000 gadījumiem gadā – citiem vārdiem, panāktu samazinājumu par 20 % – dalībvalstis un Eiropas iestādes tiek aicinātas ieviest nepieciešamos pasākumus.

Šajā ziņojumā ir jo īpaši ieteikti šādi pasākumi: veselības aprūpes personāla un vidējā medicīnas personāla izglītības un apmācības veicināšana, īpašu uzmanību veltot hospitālajām infekcijām un rezistencei pret to vīrusu, kuri izraisa šīs infekcijas, pretvīrusu preparātiem; zināšanu par šo problēmu uzlabošanai pacientu vidū, lūdzot Komisiju sagatavot dokumentu pacientiem, kura pamatā būtu Pasaules Veselības organizācijas (PVO) 2003. gadā izstrādātā rokasgrāmata hospitālo infekciju novēršanai; pētniecības atbalstīšana šajā jomā, īpašu uzmanību pievēršot jaunām tehnoloģijām, nanotehnoloģijām un nanomateriāliem; un medicīnas māsu un specializēto infekcijas kontroles medicīnas māsu klātbūtnes palielināšana.

Visbeidzot, ir svarīgi, kā uzsvērts šajā tekstā – un Sartori kundze attiecībā uz to ir bijusi ļoti uzstājīga – uzlabot pacientu apmācību šajā jautājumā.

Ir absolūti nepieciešams, lai lūgtu Komisiju sagatavot uz pacientiem vērstu dokumentu hospitālo slimību novēršanai, un lai šis documents tiktu iesniegts Parlamentam un Padomei. Komisijai būtu arī jāizvirza nosacījums par to, lai trīs gadus uzraudzītu to progresu, ko šajā jomā panākušas dalībvalstis un Eiropas Savienība.

Piemēram, Francijā veiktais pētījums parāda, ka 83 % aptaujāto cilvēku ir dzirdējuši par hospitālajām infekcijām, un ka, nokļūstot slimnīcā, šis risks ir Francijas iedzīvotāju bažu galvenais avots. No otras puses, sabiedrība kopumā neuzskata, ka tā būtu pienācīgi informēta par hospitālo infekciju cēloņiem un sekām.

Nākamajos pāris gados centienos novērst hospitālās infekcijas lielāks uzsvars ir jāliek uz informāciju medicīnas darbiniekiem un iedzīvotājiem kopumā.

  Daniela Filipiová , Padomes pašreizējā priekšsēdētāja. – (CS) Dāmas un kungi, pacientu drošības un veselības aprūpes kvalitātes joma ir viena no galvenajām Čehijas prezidentūras prioritātēm sabiedrības veselības jomā. Mēs apzināmies to, cik svarīgi ir pastāvīgi uzlabot pacientu drošību un īstenot attiecīgos uzlabojumus veselības aprūpes kvalitātē saistībā ar pārrobežu veselības aprūpi.

Padomes priekšlikuma projekta par pacientu drošību un veselības aprūpes kvalitāti, tostarp to infekciju, kas iegūtas slimnīcās, novēršanu un kontroli, galvenais mērķis ir noteikt vienotu pieeju, saskaņā ar kuru pacienti var droši izvēlēties doties uz augstas kvalitātes veselības aprūpes centriem un kurā tiks ņemti vērā visi faktori, kas to ietekmē.

Šī iniciatīva radusies, pamatojoties uz atzinumiem par nelabvēlīgo gadījumu satraucošo pieaugumu visā Eiropā, un šie atzinumi liecina, ka slimīcās iegūtās infekcijas ir visizplatītākie nelabvēlīgie gadījumi. Šis ir galvenais izaicinājums, kas ir saistīts ar pieaugošajām sabiedrības cerībām šajā jomā, ar iedzīvotāju novecošanos Eiropā un pastāvīgajiem sasniegumiem medicīnā un medicīnas zinātnē kopumā. Slimnīcās iegūtās infekcijas piesaista arī aizvien lielāku plašsaziņas līdzekļu un politiķu uzmanību.

Šie iemesli bija pamatā Čehijas prezidentūras lēmumam organizēt ministru konferenci, kura notika Prāgā 15.-16. aprīlī ar lozungu „Bakteriālie draudi pacientu drošībai Eiropā”. Šī konference bija jo īpaši orientēta uz slimnīcu antibiotiku programmām, veselības aprūpes sistēmu parametru ietekmi uz antibiotiku rezistences rašanos un slimnīcās iegūtām infekcijām, kā arī uz pārvaldību un atbildībām šajā jomā.

Taču atgriezīsimies pie priekšlikuma projekta. Čehijas prezidentūra apzinās, ka veselības aprūpes sistēmu organizācija pilnībā ir dalībvalstu kompetencē. Manuprāt, šī iniciatīva neapšaubāmi dos piemērotu stimulu tādu valsts politikas virzienu tālākai attīstībai, kuru mērķis ir veselības un pilsoņu dzīvības lielāka aizsardzība.

Vispārīgi runājot, Padome piekrīt, ka ir vajadzīga labāka sadarbība un koordinācija šajā jomā visos līmeņos, t.i., vietējā, reģionālā, valsts un ES līmenī, kā arī tam, ka ir nepieciešams dalīties ar atbilstīgu informāciju. Tādēļ nozīmīgs pasākums ir sistēmas izveide, lai ziņotu par nelabvēlīgu gadījumu konstatēšanu. Protams, šī sistēma nodrošinās neaizskaramību, lai veicinātu ziņošanu.

Tāpat ir likts uzsvars uz medicīnas darbinieku plašāku apmācību pacientu drošības jomā un vienotu definīciju un terminoloģijas izstrādi, kā arī salīdzināmu rādītāju izstrādi, kas ļaus vieglāk noteikt problēmas. Tas padarīs iespējamu to pasākumu un intervenču efektivitātes novērtējumu, kuru mērķis ir pacientu drošības palielināšana un vieglāka pieredzes un informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm.

Čehijas prezidentūra pašlaik noslēdz sarunas par šo priekšlikuma projektu Padomes darba institūcijās un tā centīsies panākt, lai EPSCO Padome apstiprinātu šo priekšlikuma projektu šī gada jūnijā. Bez šaubām, tieši šī jautājuma svarīguma dēļ Padome nolēma arī apspriesties ar Eiropas Parlamentu, jo tā viedoklis dod nozīmīgu ieguldījumu notiekošajās sarunās.

Es stingri uzskatu, ka Padomei un Parlamentam ir kopīgs mērķis palielināt pacientu drošību ES. Ar šādu pārliecību Padome arī rūpīgi izskatīs tos priekšlikumus grozījumiem, kas ietverti jūsu ziņojumā par šo priekšlikuma projektu.

Noslēgumā es vēlos vēlreiz pateikties visiem, kas piedalījās EP ziņojuma sagatavošanā, un referentei Amalia Sartori kundzei, kura izstrādāja šo ziņojumu.

  Androulla Vassiliou, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos pateikties Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai par darbu ar šo ziņojumu un jo īpaši referentei Amalia Sartori kundzei par viņas pūliņiem jautājumā, kas ir vissvarīgākā veselības aprūpes prioritāte.

Pacientu drošība nozīmē to nelabvēlīgo gadījumu skaita samazināšanu, kuri notiek visos veselības aprūpes apstākļos – slimnīcās, primārajā aprūpē, ilgtermiņa aprūpē vai sabiedrībā.

Tiek lēsts, ka ES dalībvalstīs 8-12 % pacientu, kuri nokļūst slimnīcās, veselības aprūpes saņemšanas laikā cieš no nelabvēlīgas ietekmes. Šie rādītāji ir nepieņemami augsti. Tie rada satraucošu priekšstatu, kas ietekmē ne tikai pašus pacientus, bet arī viņu ģimenes un draugus. Turklāt, nelabvēlīgie gadījumi ir milzīgs slogs veselības aprūpes budžetiem un ekonomikai kopumā.

Ļoti izplatīta nelabvēlīga gadījuma konkrēts piemērs ir ar veselības aprūpi saistītas infekcijas. Ir aprēķināts, ka to hospitalizēto pacientu skaits, kuri iegūst vismaz vienu ar veselības aprūpi saistītu infekciju, ES katru gadu sasniedz 4,1 miljonu, t.i., viens no katriem 20 hospitalizētajiem pacientiem.

Tiek lēsts, ka šo infekciju dēļ katru gadu ir aptuveni 37 000 nāves gadījumu. Ir skaidrs, ka mums jācenšas ievērojami uzlabot šo situāciju.

Visas dalībvalstis ir atzinušas pacientu drošības problēmu, ar kuru tās saskaras, un ir veikušas pasākumus, lai risinātu šo problēmu. Tomēr mēs zinām, ka 27 dalībvalstu vidū ir atšķirīgs apzināšanās līmenis, kā arī to resursu un zināšanu līmenis, kas pieejamas, lai cīnītos ar šo problēmu.

Rodas iespaids, ka pacienti visās dalībvalstīs negūst labumu no pašreizējo pētījumu atzinumiem un labākās prakses un pieredzes sistemātiskas apmaiņas. Tādējādi es uzskatu, ka pacientu drošība ir vēl viena joma, kurā ES var nodrošināt reālu pievienoto vērtību, lai garantētu visiem Eiropas pacientiem lielāku drošību, vienlaikus, protams, ievērojot dalībvalstu atbildību sniegt veselības aprūpi savā teritorijā.

Tādēļ Eiropas Komisija iesniedza savu paziņojumu un priekšlikumu Padomes ieteikumam par pacientu drošību, tostarp ar veselības aprūpi saistīto infekciju novēršanu un kontroli. Es ceru dzirdēt jūsu viedokļus.

  Antonios Trakatellis, PPE-DE grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, skaitļi, ko minēja Grossetête kundze un komisāres kundze, ir patiešām milzīgi, un tie parāda, ka daudzi pacienti tiek pakļauti satraucošiem incidentiem slimnīcās, no kuriem visizplatītākais ir infekcijas, kas saistītas ar veselības aprūpi.

Acīmredzami šo infekciju skaitu varētu ievērojami samazināt; pirmkārt, slimnīcās ir nepieciešama lielāka disciplīna, jo, no vienas puses, pie pacientiem slimnīcās nāk apmeklētāji, un vienmēr pastāv risks pārnēsāt baktērijas, un, no otras puses, gan pacientiem, gan arī personālam stingrāk ir jāievēro higiēnas noteikumi, un personālam ir nepieciešama pastāvīga informācija un apmācība par infekcijām, kas saistītas ar veselības aprūpi.

Tomēr es uzskatu, ka šodien jautājuma būtība ir tas, ka mums ir jāvāc precīzi dati, jo pastāv atšķirības starp dažādām slimnīcām un dažādām klīnikām, pat vienā valstī; piemēram, mums ir jāzina, vai ar veselības aprūpi saistītās infekcijas biežāk ir izplatītas ķirurģijas pacientiem vai iekšķīgo slimību klīniku pacientiem, mums ir jāzina baktērijas celms un rezistence; visi šie dati ir ļoti svarīgi, lai mēs varētu noteikt cēloņus un tādējādi panākt ar veselības aprūpi saistīto infekciju efektīvu samazināšanos.

Tādēļ mums ir jāvāc dati, lai risinātu ar veselības aprūpi saistīto infekciju problēmu.

  Linda McAvan, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka šis ieteikums ir ļoti labs piemērs tai pievienotajai vērtībai, ko Eiropas Savienība var dot veselības aprūpei, jo, lai gan mums ir ierobežota kompetence, dalībvalstu ekspertu apvienošana var reāli radīt pārmaiņas cilvēku dzīvē. Kā sacīja Trakatellis kungs, šie skaitļi, par kuriem runāja komisāres kundze attiecībā uz medicīniskās aprūpes blakusparādībām un infekcijām, kas saistītas ar veselības aprūpi, ir diezgan šokējoši. Nevienam nevajadzētu doties uz slimnīcu un iznākt no tās slimākam nekā pirms tam, taču daudzi no mums zina cilvēkus, kuri to ir piedzīvojuši. Šī ir problēma visā Eiropas Savienībā, un tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi, lai jūsu iniciatīva par infekcijām, kas saistītas ar veselības aprūpi, tiktu īstenota tālāk.

Es domāju, ka mēs viens no otra esam daudz mācījušies, un mēs noteikti varam izvairīties no daudzām problēmām mūsu pilsoņiem, ja mēs strādāsim kopīgi, lai risinātu šo jautājumu un savestu kopā Eiropas gudrākos prātus.

Otrs jautājums, par kuru es vēlos runāt, ir ļoti īsi pieminēts mūsu parlamentārajā ziņojumā, un tas ir savainošanās ar injekciju adatām. Es zinu, ka Komisija jau ilgu laiku nodarbojas ar šo jautājumu, un pastāv sadarbība starp darba devējiem un arodbiedrībām šajā jautājumā, taču situācija joprojām ir tāda, ka savainošanās ar injekciju adatām ietekmē apmēram miljonu darbinieku veselības aprūpes pakalpojumu jomā visā Eiropā. No tā varētu izvairīties, ja tās adatas, ko viņi izmanto, aizstātu ar drošāka veida adatām.

Es ceru, komisāres kundze, ka jūs atgriezīsieties Komisijā un ka jaunajā Parlamenta sesijā jūs izvirzīsiet priekšlikumu par savainošanos ar injekciju adatām, kas ir ļoti svarīgi daudziem veselības aprūpes darbiniekiem un kas mūsu veselības aprūpes sistēmā ir problēma, no kuras reāli var izvairīties.

  Marios Matsakis, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, aptuveni 10 % pacientu, kuri nosūtīti uz slimnīcām, un aptuveni 15 % pacientu, kuri saņem primāro veselības aprūpi ES piedzīvo kāda veida nelabvēlīgu gadījumu, sākot ar vieglu, pilnībā izārstējamu stāvokli un beidzot ar dzīvību apdraudošu vai pat letālu gadījumu. Citiem vārdiem, aptuveni viens no četriem mūsu pacientiem cieš no kaitējuma ārstēšanas dēļ un nevis savas slimības dēļ. Šī statistika ir vēl dramatiskāka, ja mēs ņemam vērā, ka ar veselības aprūpi saistīto nāves gadījumu skaits ir gandrīz divreiz lielāks par to nāves gadījumu skaitu, ko izraisījuši ceļu satiksmes negadījumi.

Sartori kundzes ziņojums var daudz darīt, lai uzlabotu šo situāciju, bet, kā vienmēr, ikvienas politikas panākumi ir ļoti lielā mērā ir atkarīgi no tās piemērošanas, un šajā saistībā valstu valdībām ir pienākums ar saviem darbiem pierādīt, vai tās patiesi rūpējas par saviem pilsoņiem. Veselības aprūpes sistēmām, jo īpaši 12 jaunākajās dalībvalstīs, daudzos gadījumos ir nepieciešama pilnīga pārskatīšana, veltot vajadzīgo uzmanību slimnīcu strukturālai uzlabošanai, iekārtu modernizēšanai un veselības aprūpes personāla mūsdienīgai apmācībai. Šādas pārmaiņas var notikt tikai ar ES palīdzību gan finanšu, gan arī pieredzes ziņā, un pacientu drošības labā šāda palīdzība ir jāpadara viegli pieejama.

  Siiri Oviir (ALDE). - (ET) Atvērta veselības aprūpe ir primārs labums un tiesības. 37 000 nāves gadījumi gadā, kurus izraisījušas veselības aprūpes pakalpojumu rezultātā iegūtas infekcijas, ir pārāk daudz, un kā Eiropas Savienības pilsoņi mēs to nevaram pieļaut vai pieņemt. Pamatojoties uz subsidiaritātes principu, Eiropas Savienības iestādēm un, galvenokārt, Komisijai ir jāuzņemas nozīmīga loma informācijas un labākās prakses izplatīšanas veicināšanā.

Man jāuzsver tas, cik svarīgi ir piedāvāt konkrētus un ātrus risinājumus apņēmīgai un pastāvīgai hospitālo infekciju samazināšanai Eiropā. Šajā jomā es atbalstu referentes ieteikumus šajā ziņojumā.

  Daniela Filipiová, Padomes pašreizējā priekšsēdētāja. – (CS) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es gribētu pateikties visiem EP deputātiem par komentāriem, ieteikumiem un novērojumiem. Man jāsaka, ka es priecājos dzirdēt, ka principā Eiropas Parlamenta un Padomes uzskati šajā jautājumā sakrīt. Bez šaubām, Padome rūpīgi izskatīs visus Eiropas Parlamenta iesniegtos priekšlikumus grozījumiem, un pēc tam novērtēs, vai iekļaut tos šī priekšlikuma projekta galīgajā versijā vai ne.

  Androulla Vassiliou, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, šodienas debates atspoguļo Parlamenta lielo ieinteresētību un bažas attiecībā uz pacientu drošību. Tāpat tās raida signālu, ka šajā jomā ir liels potenciāls ES pievienotajai vērtībai.

Komisija atzinīgi vērtē lielāko daļu ierosināto grozījumu: piemēram, mēs atzinīgi vērtējam priekšlikumu, lai dalībvalstis dažādos valsts un pašvaldību pārvaldes līmeņos nozīmētu kompetentās iestādes attiecībā uz pacientu drošību. Tas atspoguļo faktu, ka dažas dalībvalstis ir nodevušas veselības aprūpes sistēmas. Tāpat mēs piekrītam, ka datu vākšanas mērogs un izmaksas nedrīkst būt neproporcionālas gaidāmajiem ieguvumiem.

Saistībā ar ierosinātajiem grozījumiem, kas attiecas uz ar veselības aprūpi saistītām infekcijām, mēs atzinīgi vērtējam nosacījumu par veselības aprūpes darbinieku atbilstīgu aizsardzību. Mēs arī atbalstām to, lai tiktu uzsvērts tas saslimstības un mirstības slogs, ko rada ar veselības aprūpi saistītās infekcijas, kā arī uzsvērta vajadzība pieņemt darbā vairāk infekcijas kontroles medicīnas māsas.

Taču man ir jāizsaka daži apsvērumi un iebildumi attiecībā uz mērķu samazināšanu. Daži deputāti ir ierosinājuši, ka dalībvalstīm būtu jānodrošina līdzekļi, kas ir vajadzīgi, lai panāktu nelabvēlīgu gadījumu ietekmēto personu skaita samazināšanu par 20 %, tostarp vispārēju samazināšanu ES par 900 000 gadījumiem katru gadu. Komisija neuzskata, ka būtu atbilstīgi noteikt šādus mērķus ES līmenī, jo dalībvalstis atrodas dažādos attīstības posmos, un būtu ļoti grūti izvirzīt piemērotus, reālistiskus un sasniedzamus mērķus, kuri būtu atbilstīgi visām dalībvalstīm.

Es pievērsu ļoti lielu uzmanību tam, ko McAvan kundze teica par savainošanos ar injekciju adatām, un es domāšu par priekšlikumu īpašai iniciatīvai. Ministre Filipiová kundze atsaucās uz dalībvalstu atbildību šajā saistībā. Mūsu iniciatīvā par pacientu drošību un ar veselības aprūpi saistītajām infekcijām pilnībā ir ievērota dalībvalstu kompetence finansēt struktūru un sniegt veselības aprūpes pakalpojumus tā, kā tās uzskata par atbilstīgu. Mūsu priekšlikuma mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm ieviest pienācīgu un atbilstīgu stratēģiju, lai samazinātu nelabvēlīgus gadījumus veselības aprūpē vai izvairītos no tiem, ieskaitot ar veselības aprūpi saistītas infekcijas, apkopojot labākos pieejamos pierādījumus un pieredzi ES un sniedzot Komisijai atbalstu, lai panāktu apjomradītus ietaupījumus šajā jomā.

Kad šis ieteikums par pacientu drošību tiks pieņemts Padomē, tas būs signāls par dalībvalstu valdību nepieredzētu politisko apņemšanos izvirzīt pacientu drošību par prioritāti savā veselības aprūpes politikā. Mūsu kopīgais mērķis ir darbība, lai samazinātu visu veidu nelabvēlīgos gadījumus, tostarp ar veselības aprūpi saistītās infekcijas visās veselības aprūpes iestādēs un visās ES dalībvalstīs. Šim priekšlikumam var būt liela nozīme šī mērķa sasniegšanā.

  Françoise Grossetête, referente. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos pateikties visiem deputātiem, kas ir izteikušies par Sartori kundzes ziņojumu. Es vēlos viņiem pateikties par izteiktajiem priekšlikumiem.

Es vēlos arī pateikt Vassiliou kundzei, kura, šķiet, neatbalsta tos kvantitatīvos mērķus, kuri izvirzīti Sartori kundzes ziņojumā, ka mēs, protams, ņemam vērā viņas piezīmi, tomēr jebkurā gadījumā ir svarīgi, lai mēs darītu visu iespējamo, lai nodrošinātu augstu aizsardzību gan pacientiem, gan arī medicīnas personālam. Un tā kā kvantitatīvs priekšlikums nav vēlams, ņemot vērā ņemot vērā Eiropas Savienībā sniegtās veselības aprūpes atšķirības, es uzskatu, ka tikpat svarīgi ir tas, lai mēs darītu visu, kas ir mūsu spēkos, lai nodrošinātu iespējami augstāko drošības līmeni.

Tā ir Eiropas Savienības pievienotā vērtība.

  Priekšsēdētājs . – Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks šodien pulksten 12.00 pēcpusdienā.

5. Eiropas pasākumi reto slimību jomā (debates)

  Priekšsēdētājs . – Nākamais jautājums ir Trakatellis kunga ziņojums (A6-0231/2009) Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā par priekšlikumu Padomes ieteikumam par Eiropas pasākumiem reto slimību jomā (COM(2008)0726 – C6-0455/2008 – 2008/0218(CNS)).

  Antonios Trakatellis, referents. − (EL) Priekšsēdētāja kungs, šis Padomes ieteikums ir nācis īstajā laikā, jo saskaņota rīcība reto slimību jomā ir absolūta nepieciešamība gan Eiropas Savienības līmenī, gan arī valstu līmenī.

Lai gan katras retās slimības izplatība ir ļoti zema, Eiropas Savienībā tās skar miljonus cilvēku, jo šīs slimības tiek skaitītas tūkstošos. Tomēr šis priekšlikums, kādu to saņēma Parlaments, esošajā veidā bija nepietiekams, un no tā nebija iespējams izstrādāt dzīvotspējīgu programme. Iemesls ir tāds, ka tajā vismaz vispārīgi nav aprakstīts Eiropas Savienības ne nepieciešamais finansējums, ne arī dalībvalstu vai citu organizāciju līdzfinansējums.

Tādējādi nav iespējams veicināt konkrētus būtiskus aspektus attiecībā uz retām slimībām, proti, kompetences centru tīklu izveidi, slimību kataloģizēšanu, datu ievākšanu, īpašu vajadzīgo pētniecību un tā tālāk. Šajā tekstā ir prasīts, lai Komisija iesniegtu priekšlikumu par ieviešanu piecus gadus pēc pieņemšanas, kas ir ilgs laiks, kurā praktiski neko nevar darīt, jo nav nodrošināts finansējums.

Tādēļ kā referents es ierosinu, lai aicinātu Komisiju iesniegt priekšlikumu par ieviešanu vēlākais 2012. gada beigās, jo līdz tam laikam būs pieejami nepieciešamie dalībvalstu dati par kompetences centriem un pieredzi saistībā ar retām slimībām.

Šajā priekšlikumā par ieviešanu ir konkrēti jāmin finansējums un līdzfinansējums šādās jomās:

pirmkārt, epidemioloģisko datu ievākšana un reto slimību kataloga apkopošana, jo tas ir nepieciešams, lai iegūtu skaidru priekšstatu par šīm slimībām Eiropas Savienībā;

otrkārt, atbilstīgu tīklu izveide;

treškārt, papildus jau esošajiem kompetences centriem jaunu centru izveide tajās dalībvalstīs, kurās trūkst šādu centru, īpašu apmācības kursu profesionāļiem izveide esošajos centros, lai iegūtu vajadzīgo kompetenci, ekspertu un profesionāļu mobilizācija, lai radītu nepieciešamos apstākļus jau esošo zināšanu paplašināšanai, kā arī pētniecībai diagnostikas instrumentu jomā un reto slimību, un jo īpaši ģenētiski nosacītu slimību, diagnosticēšanas testiem.

Mums būtu jāuzlūko šis Padomes ieteikums kā ceļvedis, lai radītu labvēlīgus apstākļus reto slimību jomā. Tāpat mums ir jāsaprot, ka šis ir vispārīga rakstura ieteikums, tomēr es gribētu vēlreiz uzsvērt, ka, lai to varētu efektīvi un veiksmīgi piemērot, šim priekšlikumam ir jābūt precīzākam un jānodrošina konkrēts ieviešanas grafiks un finansējums.

Svarīgs aspekts reto slimību apkarošanā ir pacientu mobilitāte. Tas jau ir pārbaudīts Bowis kunga ziņojumā, un es uzskatu, ka pacientu mobilitāte šeit ir pilnīgi pamatota, jo visās dalībvalstīs nav īpašu ekspertu centru, kas spētu uzņemties pacientu ārstēšanu. Līdz ar to ir absolūti nepieciešami nodrošināt pacientu mobilitāti un profesionāļu mobilitāti, lai daži profesionāļi varētu iegūt pieredzi, savukārt citi varētu nodot savu pieredzi.

Visbeidzot, man jāsaka, ka attiecībā uz retām ģenētiski nosacītām slimībām absolūti nepieciešama ir pētniecība un jauninājumi, lai palielinātu diagnosticēšanas testu skaitu.

Šis ziņojums lielākoties attiecas uz ārstēšanu, diagnosticēšanu, pieredzes iegūšanu un centru un tīklu izveidi. Viens ziņojuma punkts attiecas arī uz novēršanu. Mūsdienās ģenētiski slimību novēršana ir iespējama, apvienojot in vitro apaugļošanu ar pirmsimplantācijas testiem. Tas nav saistoši dalībvalstīm, jo šis ir ieteikums. Ziņojumā ir noteikts, ka to veiks tikai tajās dalībvalstīs, kuru tiesību akti to pieļauj, un pēc to personu brīvas gribas un izvēles, kuras vēlas ievērot šo ģenētiskās kvalitātes uzlabošanu, tādēļ es neuzskatu, ka šis ziņojums attiecībā uz esošajiem datiem būtu pretrunā ar subsidiaritātes principu.

  Daniela Filipiová , Padomes pašreizējā priekšsēdētāja. – (CS) Komisāres kundze, dāmas un kungi, retās slimības ir bīstamas un ļoti sarežģītas slimības, kas apdraud dzīvību vai izraisa hronisku invaliditāti. Neraugoties uz šo slimību zemo izplatību, to pacientu skaits ES, kuris limo ar šīm slimībām, ir salīdzinoši augsts, un tādēļ ir nepieciešama kopīga rīcība ES līmenī. Arī šo iemeslu dēļ reto slimību joma ir ES veselības stratēģijas prioritāte.

Čehijas prezidentūra uzskata, ka pēc tam, kad Padome pieņems priekšlikuma projektu par Eiropas pasākumiem reto slimību jomā, reto slimību diagnosticēšanas jomā būs iespējama būtiska attīstība un uzlabojumi, kas šobrīd reto slimību rakstura dēļ ir problemātiski. Uzlabosies arī apstākļi ļoti nepieciešamajai zināšanu un pieredzes apmaiņai šajā jomā.

Arī š iemeslu dēļ Čehijas prezidentūra ir ieņēmusi aktīvu pieeju šī priekšlikuma projekta apspriešanā, turpinot Francijas prezidentūras sākto darbu un diskusijas EPSCO Padomē 2008. gada decembrī.

Es domāju, ka Eiropas Parlamentam un Padomei ir līdzīgi uzskati šajā jautājumā. Šī iniciatīva ir vajadzīga, jo tai būtu jāuzlabo to miljonu pacientu pašreizējā situācija, kuri cieš no šīm slimībām, un tai būtu jāpalielina šo pacientu iespējas saņemt atbilstīgu aprūpi un saprotamu informāciju.

Lai to panāktu, piemēram, ir jāizstrādā kopīgas definīcijas retajām slimībām, tālāk jāattīsta ES darbības, pamatojoties uz Orphanet tīklu, jākoordinē Eiropas pētniecība, tostarp sadarbība ar trešām valstīm, jāizveido un jāatbalsta kompetences centri un jāattīsta Eiropas reto slimību uzziņas tīkli. Padome atzīst arī to, ka valstu politikas reto slimību jomā izstrādē un īstenošanā izšķiroša loma ir neatkarīgām pacientu organizācijām.

Čehijas prezidentūra pašlaik noslēdz sarunas par šo priekšlikuma projektu Padomes darba institūcijās un tā centīsies panākt, lai EPSCO Padome apstiprinātu šo priekšlikuma projektu šī gada jūnijā. Tomēr šī jautājuma svarīguma dēļ Padome ir nolēmusi arī šajā gadījumā apspriesties ar Eiropas Parlamentu, un tā rūpīgi izskatīs Parlamenta atzinumu.

Nobeigumā es gribu vēlreiz pateikties visiem, kas piedalījās Eiropas Parlamenta ziņojuma sagatavošanā, un jo īpaši pateikties referentam Antonios Trakatellis kungam par šī ziņojuma izstrādi.

  Androulla Vassiliou, Komisijas locekle. − (EL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties visiem godātajiem deputātiem, kuri piedalījās Parlamenta darbā ar priekšlikumu Padomes ieteikumam reto slimību jomā.

Jo īpaši es gribu pateikties referentam, rektoram Antonios Trakatellis kungam, par diskusiju koordinēšanu un, protams, par viņa ziņojumu.

Retās slimības, kuras individuāli ietekmē ļoti mazu skaitu cilvēku un kuru lielākā daļa ir ģenētiski nosacītās slimības, var izraisīt nāvi vai hrosnisku invaliditāti. Tomēr, lai gan katras atsevišķas retās slimības izplatība var būt ļoti zema, kopumā šīs slimības dažādos dzīves aspektos ietekmē aptuveni 6 % cilvēku no Eiropas Savienības kopējā iedzīvotāju skaita.

Tas nozīmē, ka Eiropas Savienībā no retām slimībām cieš vai varētu ciest aptuveni 29-36 miljoni cilvēku. Taču tādēļ, ka katra šī slimība ir reta, katrai dalībvalstij nav iespējams uzkrāt kompetenci, kas nepieciešama, lai diagnosticētu šo slimību un ārstētu pacientus. Tādējādi retās slimības ir lielisks piemērs veselības nozarē tam, kā Eiropa var pievienot īpašu vērtību, un tādēļ Komisija ir apstiprinājusi stratēģisku rīcību.

Šo stratēģiju papildina priekšlikums Padomes ieteikumam par rīcību dalībvalstīs. Šī ieteikumu projekta mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm efektīvāk, mērķtiecīgāk un globālāk risināt reto slimību jautājumus. Viens būtisks darbības virziens ir pieredzes apkopošana, izmantojot Eiropas uzziņu tīklus. Šie tīkli var pievienot vērtību dalībvalstu rīcībai reto slimību jomā un citos gadījumos. Tie var arī veicināt zinātības un pieredzes apmaiņu un vajadzības gadījumā nosūtīt pacientus uz to iestādi, kur viņiem būtu jādodas, ja šī pieredze viņiem nav pieejama.

Šajā Komisijas priekšlikumā direktīvai par pacientu tiesībām uz pārrobežu veselības aprūpi ir ietverti īpaši nosacījumi, lai atbalstītu pacientu mobilitāti un nodrošinātu tiesisku regulējumu Eiropas uzziņu tīkliem.

Joprojām pastāv daudz veidu, kā Eiropas pasākumi var atbalstīt dalībvalstis reto slimību apkarošanā, piemēram, uzlabojot slimību identifikāciju un atzīšanu, atbalstot pētniecību reto slimību jomā un piemērojot tādus mehānismus kā zāļu reto slimību ārstēšanai regulēšana.

Tādēļ es pateicos Parlamentam par atbalstu plašā to jautājumu spektrā, kuri ietverti šajā ziņojumā. Es ar lielu interesi gaidu debates.

  Françoise Grossetête, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinuma projekta sagatavotāja. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, reto slimību skartie pacienti cieš no nepareizi noteiktas diagnozes un bieži vien nesaņem ārstēšanu.

Šo slimību retā sastopamība rada izaicinājumus gan no zinātniskā, gan arī no ekonomiskā aspekta. Pirms desmit gadiem būdama referente regulai par zālēm reto slimību ārstēšanai, es tagad saprotu šo situāciju, ka šo pacientu ir pārāk maz, lai tas būtu vietējā vai reģionālā līmenī aktuāls jautājums, un, no otras puses, ka šo slimību ir pārāk daudz, lai tās mācītu veselības aprūpes speciālistiem. Tādēļ pieredze ir ļoti neliela.

Nepieciešamajai atbildei ir jānāk no Eiropas, un mūsu Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja atbalsta Trakatellis kunga vēlmi stiprināt pētniecību un profilaksi. Kā mēs varam liegt, piemēram, pārim, kuram divi bērni ir slimi ar cistisko fibriozi un kurš vēlas trešo bērnu, sasniegumus pētniecībā, lai novērstu to, ka šī slimība skars arī trešo bērnu? Tādēļ pacientiem ir vajadzīga lielāka koordinācija, lielāka drošība un lielāka skaidrība. Šie ir būtiski jautājumi, kas atbilst Eiropas pilsoņu gaidām attiecībā uz Eiropu veselības jomā.

  Peter Liese, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, ilgu laiku Eiropas Parlamenta nopietnas bažas ir bijusi palīdzība pacientiem, kuri cieš no retām slimībām. Pacientiem, kuri cieš no retām slimībām – tas ir pateikts – ir vajadzīgs Eiropas atbalsts. Ar valstu centieniem šajā jomā nepietiek. Tādēļ, ka šīs slimības ir tik retas, visās dalībvalstīs nav centru un ekspertu šīm slimībām. Pētniecībai – un šis ir ļoti nopietns aspects – ir nepieciešams noteikts konkrētās slimības pacientu skaits, lai šo slimību vispār pētītu un lai būtu iespējams izstrādāt jaunas terapijas. Tas pats attiecas uz jaunu zāļu izstrādi. Grossetête kundze pieminēja Regulu par zālēm reti sastopamu slimību ārstēšanai, kura ir ļoti svarīga.

Arī šī Komisijas iniciatīva, komisāres kundze, ir ļoti svarīga. Mēs Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupā pilnībā atbalstām jūs šajā iniciatīvā, kā arī atbalstām tos daudzos uzlabojumus, ko šajā ziņojuma veicis Trakatellis kungs. Tomēr man savas grupas vārdā ir jāsaka, ka Trakatellis kunga ziņojumā ir viens grozījums, kurš ir pretrunā ar pamatmērķi palīdzēt pacientiem.

15. grozījumā runa ir par to, kā būtu jānovērš un jāizskauž ģenētiski nosacītas slimības, veicot tādus pasākumus kā ģenētisko konsultāciju sniegšana un embriju atlase. Šis formulējums ir šokējis daudzus cilvēkus, un ne tikai ētikas ekspertus un invalīdu grupu pārstāvjus, bet arī zinātniekus. Cilvēku ģenētikas Eiropas sabiedrība mūs aicina noraidīt 15. grozījumu. Viņi to salīdzina ar pagājušā gadsimta pirmās puses eigēniku.

Politikai nevajadzētu izdarīt spiedienu. Tāpat ģenētiskajai konsultēšanai nevajadzētu dominēt kā politiskam mērķim. Tādēļ mēs noraidām 15. grozījumu. Mēs balsotu par šo ziņojumu ar nosacījumu, ka 15. grozījums tiek noraidīts, jo šis ir pamatots ziņojums. Pretējā gadījumā tas būs ļoti problemātiski. Mums ir jāpalīdz cilvēkiem, kuri slimo ar retām slimībām, neradot viņos sajūtu, ka faktiski viņi vairāk kā apmierina prasības.

  Dorette Corbey, PSE grupas vārdā. – (NL) Es esmu pateicīga Trakatellis kungam par lielisko ziņojumu. Ja ir kāda joma, kurā sadarbība Eiropā ir lietderīga un kurā tā nodrošina pievienoto vērtību, tad tā noteikti ir reto slimību joma. Retu vielmaiņas slimību, muskuļu slimību un arī retu vēža veidu gadījumā ir praktiski un lietderīgi strādāt kopīgi, lai apmainītos ar informāciju par ārstēšanas tehnikām un apvienotu spēkus. Tas viss ir ļoti svarīgi. Informācija ir arī jāpadara pieejama, un Trakatellis kunga ziņojumā ir ietverti visi minētie aspekti.

Es vēlētos pievērst jūsu uzmanību trim jautājumiem. Pirmkārt, pacientiem Eiropā ir jābūt tiesībām izteikties. Pēdējos gados mēs esam redzējuši aizvien labāk organizētas pacientu grupas, kas zina arī savu ceļu Eiropā, Briseles virzienā. Tas viss ir ļoti svarīgi un informatīvi politiķiem, jo lielākā daļa šo reto slimību, loģiski, plašāk nav zināmas. Tādēļ ir labi noteikt, kā šīs pacientu organizācijas tiek finansētas, un ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai šīs organizācijas tiktu finansētas neatkarīgi, nevis tikai atkarībā no farmācijas nozares. Tādēļ es atbalstu finansējumu šīm pacientu organizācijām.

Otrkārt, izšķiroši svarīga ir medikamentu retām slimībām, tā dēvēto zāļu reto slimību ārstēšanai, izveide. Tādēļ mums ir direktīvas, tomēr būtu labi veltīt zināmu uzmanību, lai pārliecinātos, vai tas faktiski pienācīgi darbojas.

Treškārt, šis ir pretrunīgs jautājums, kuru ir risinājis arī Liese kungs. Daudzas retās slimības ir iedzimtas. Pētniecība un embriju atlase var novērst daudz ciešanu, bet ir svarīgi, lai tiesības lemt par tādiem iespējamiem pasākumiem kā pirmsimplantāciju un embriju atlasi saglabātos dalībvalstu ziņā. Mēs atbalstām 15. grozījumu, bet mēs vēlamies svītrot atsauci uz slimību izskaušanu. Kā jau teica Liese kungs, šis termins izraisa ļoti nepatīkamas asociācijas. Tāpat mēs uzskatām, ka ārstēšanai ir jābūt brīvprātīgai un kai ir jānotiek valsts valdības noteiktajās robežās. Ja šie nosacījumi tiek izpildīti, tad mēs atbalstām šo grozījumu un aicinām ikvienu to atbalstīt, taču atsauce uz slimību izskaušanu ir jāsvītro. Šādos apstākļos mēs varam pilnībā piekrist ziņojumam un mēs esam entuziastiski noskaņoti attiecībā uz Trakatellis kunga darbu. Paldies jums par uzmanību.

  Frédérique Ries, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties mūsu referentam Trakatellis kungam un atvainoties par savu vēlo ierašanos šajās debatēs, vienlaikus apsveicot apmeklētāju grupu, kas ir manas mazliet novēlotās ierašanās iemesls.

Uzklausīšanā par retajām slimībām, kuru es pagājušajā gadā organizēju Parlamentā ar Eurordis – Eiropas pacientu asociāciju – es norādīju, ka mūsu ziņā, ka Eiropas ziņā ir nolikt ļoti augstu barjeru tiem pacientiem, kuri visas savas cerības liek uz pētniecību, un tieši to mūsu referents ir izdarījis, ievērojami paplašinot Komisijas sagatavoto tekstu.

Mazais pacientu skaits katrā valstī un zināšanu sadrumstalotība pa visu Eiropas Savienību nosaka to, ka retās slimības ir par excellence piemērs, saistībā ar kuru saskaņota rīcība Eiropas līmenī ir absolūta nepieciešamība. Mūsu nedalīta vēlēšanās ir iegūt labākas zināšanas par šīm slimībām, uzlabot to diagnosticēšanu un to ārstēšanu, kā arī sniegt labāku aprūpi pacientiem un viņu ģimenēm.

Protams, paliek jautājumi par termiņiem un finansējumu. Ir pieejamas dažādas iespējas, un mēs tās pētām. Papildus tiem līdzekļiem, ko piešķīrusi Eiropas Savienība vai dalībvalstis, ir lietderīgi meklāt arī citus finansējuma avotus. Viena iespēja, kas labi darbojas daudzās dalībvalstīs, ir valsts un privātā sektora partnerība.

Es dusmotos pati uz sevi, ja es šeit nepieminētu arī to ievērojamo finansiālo atbalstu, ko nodrošina pilsoņu darbības: Téléthon Francijā un Télévie Beļģijas franciski runājošajā kopienā. Pēdējā ir atļāvusies ne vairāk un ne mazāk kā divkāršot zinātniskās pētniecības budžetu – niecīgu budžetu, es varētu garāmejot pateikt: 13 eiro vienam pilsonim gadā, salīdzinot ar 50 eiro Francijā un 57 eiro Vācijā, minot tikai divus piemērus.

Es beigšu savu runu, priekšsēdētāja kungs. Mūs vēro miljoniem pacientu Eiropā. Tā ir griba. Mūsu ziņā ir nodrošināt, lai tas būtu kas vairāk nekā tikai labu nodomu saraksts. Vēl tikai viena lieta: Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa atbalsta 15. grozījumu.

  Hiltrud Breyer, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, pats par sevi saprotams, ka mēs atbalstām palīdzību cilvēkiem, kuri slimo ar retām slimībām. Neraugoties uz to, 15. grozījums ir pilnīgi nepieņemams no ētiskā viedokļa.

Eiropā nekad vairs nedrīkst būt debašu par to, kura cilvēka dzīvība ir vērtīga un kura nav. Eiropā nedrīkst būt politiska un sociāla spiediena uz vecākiem, lai apzināti pieņemtu lēmumu pret bērniem ar invaliditāti. Embriju atlase atvērtu šo ētisko aizsprostu. Šī iemesla dēļ mums ir jānoraida šis grozījums. Nepietiek tikai ar vārda „izskaust” izņemšanu, kurš faktiski, ir skumji to teikt, atbilst fašistu valodas lietojumam. Šajā gadījumā tas nozīmētu, ka mums joprojām būtu jāpiedzīvo embriju atlase. Būtu nepanesami, ja šim grozījumam un tajā ietvertajai idejai par embriju atlasi būtu jākļūst par laipu ceļā uz jaunu ētiku Eiropā.

Mums ir stingri jāstājas pretī ģenētiskai diskriminācijai. Tādēļ 15. grozījums ir jānoraida pilnībā. Pretējā gadījumā mūsu grupa diemžēl būs spiesta balsot pret šo ziņojumu, lai arī tā pārējā daļa ir ļoti pozitīva.

  Philip Claeys (NI). – (NL) Trakatellis kunga ziņojumā ir atsauces uz virkni trūkumu Padomes ieteikumā, un, manuprāt, šie novērojumi ir pareizi. Arī es, starp citu, esmu pārliecināts, ka ir nepieciešama Eiropas Savienības saskaņota pieeja reto slimību jomā. Tomēr ne ieteikumā, ne arī ziņojumā nav minētas tās retās slimības, kuras nāk no attīstības valstīm.

Tādējādi mēs piedzīvojam, piemēram, tuberkulozes atgriešanos, slimības, kura Eiropā vēl nesen bija izzudusi vai gandrīz izzudusi un kura tagad atkal izplatās līdz ar masveida migrāciju. Līdz ar to arī šajā saistībā ir nepieciešama steidzama rīcība, precizējot riska jomas, apmainoties ar informāciju, veicot pārbaudes uz vietas tur, kur tiek šķērsotas Kopienas ārējās robežas, u.c. Protams, ka ir ļoti svarīgi, lai sabiedrības veselības politikai tiktu piešķirts pārākums pār politkorektumu.

  Christa Klaß (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi, mūsu mērķis ir strādāt kopīgi, lai panāktu vislabākos apstākļus veselības aprūpes sniegšanai Eiropā. Jo īpaši tajos Eiropas Savienības lauku reģionos, kuri atrodas tuvu valstu robežām – tādos kā manā dzīvesvietā, lielākajā pārrobežu reģionā starp Vāciju, Beļģiju, Luksemburgu un Franciju – pacientu mobilitātes attīstība, ko mēs pašlaik apspriežam, ir īpaši nozīmīgs elements, lai uzlabotu veselības aprūpes sniegšanu un padarītu to efektīvāku. Taču itin visā, ko mēs darām, mums ir jāievēro un jāsaglabā dalībvalstu ētiskie standarti. Tas attiecas uz DNS analīzēm tieši tāpat kā uz mākslīgo apaugļošanu, un tas attiecas arī uz retām slimībām, kas ir Trakatellis kunga ziņojuma temats. Retajām slimībām ir nepieciešams stingrāks politiskais regulējums, lai uzlabotu pētniecību un ārstēšanu, jo uzņēmumi dod priekšroku ieguldījumiem lielos tirgos.

Cīnoties par cilvēku veselību, mēs nedrīkstam mēģināt izskaust retās slimības tādā veidā, kā, piemēram, atlasot embrijus. Galu galā, jautājums ir par cilvēku ārstēšanu. Šis viens elements ir pilnīgi nepareizs pagrieziens ziņojumā, kurā citādi ir ieņemta pareiza pieeja, un šis pagrieziens ir morāli bīstams. 15. grozījums ir vērsts nevis uz ārstēšanu, bet gan atlasi. Kurš izlems to, kura dzīvība ir dzīves vērta? Vai mēs uzskatām, ka novēršana nozīmē dzīvības novēršanu? Es tā nedomāju. Manā valstī, tāpat daudzās citās dalībvalstīs, pirmsimplantācijas diagnoze ir aizliegta, un tas ir pamatoti. Tas, ka oficiālā Eiropas dokumentā nekautrējoties var lietot tādus terminus kā izskaušana un veselīgu embriju atlase, manuprāt, ir šokējuši un pretrunā ar mūsu izvirzīto mērķi atzīt un integrēt mūsu sabiedrībā invalīdus un slimus cilvēkus.

Es lūdzu jūs visus balsot pret 15. grozījumu, kas ir absolūti svarīgi, lai citādi pamatotais Trakatellis kunga ziņojums balsojumā spētu iegūt balsu lielu vairākumu.

  Siiri Oviir (ALDE). – (ET) Es uzskatu, ka reto slimību jomā absolūti izšķirošas ir saskaņotas darbības Eiropas Savienības un dalībvalstu līmenī. Es atbalstu referenta nostāju, ka šis Padomes ieteikums un rīcības plāns esošajā veidā nav pietiekams un ka uz šī pamata nav iespējams izveidot funkcionējošu programmu Eiropas Savienībā. Trūkst konkrētu ieteikumu un precīzu termiņu īstenošanai.

Ir skaidrs, ka šajā jomā nebūs iespējams gūt panākumus bez Eiropas Savienības un dalībvalstu centieniem un finansējuma. Es uzskatu, ka retām slimībām neapšaubāmi ir jāvelta īpaša uzmanība, un mums ir jāapsver šo vairāku miljonu pilsoņu īpašās vajadzības, lai būtu iespējams garantēt viņiem cilvēka cienīgu dzīvi nākotnē. Es neatbalstu iepriekšējā runātāja, Claeys kunga, apgalvojumu, ka tuberkuloze dalībvalstīs ienāk no trešām valstīm. Es tam nepiekrītu. Tuberkuloze rodas no nabadzības un bezpajumtniecības, un dalībvalstīs ar zemāku dzīves līmeni šodien tuberkuloze ir izplatīta slimība.

  Daniela Filipiová, Padomes pašreizējā priekšsēdētāja. – (CS) Dāmas un kungi, es gribētu pateikties visiem EP deputātiem par komentāriem, ieteikumiem un novērojumiem. Es priecājos dzirdēt, ka principā Eiropas Parlamenta un Padomes uzskati šajā jautājumā sakrīt. Protams, es varu tikai piekrist referenta Trakatellis kunga apgalvojumam, ka šis projekts attiecas uz tādām slimībām, kuras varbūt ir retas, bet kuras skar tūkstošiem cilvēku. Es domāju, ir svarīgi pateikt, ka labāka koordinācija un sadarbība starp dalībvalstīm šajā jomā var dot labumu pacientiem, pateicoties specializētiem centriem, kuros finansiālu ieguvumu var sniegt apjomradīti ietaupījumi, par ko pirms brīža runāja komisāre Vassiliou kundze. Bez šaubām, Padomes rūpīgi izskatīs visus Eiropas Parlamenta iesniegtos priekšlikumus grozījumiem un pēc tam novērtēs to iekļaušanu šī priekšlikuma projekta galīgajā versijā.

  Androulla Vassiliou, Komisijas locekle. − (EL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, šodienas debates uzskatāmi parādīja lielo interesi par šo svarīgo sabiedrības veselības sektoru.

Eiropas pasākumi reto slimību jomā ir jautājums, kurš ir ieguvis vispārēju piekrišanu visās iestādēs, un es pateicos Parlamentam par šīs iniciatīvas atbalstīšanu.

Retās slimības ir neapstrīdami atzītas par sabiedrības veselības sektoru, kurā 27 atšķirīguvalstu pieeju īstenošana būtu neatbilstīga un neefektīva. Šis ieteikums mums ļaus risināt tās īpašās problēmas, kuras saistītas ar retajām slimībām, un mēģināt uzlabot to cilvēku dzīves kvalitāti, kuri cieš no šīm slimībām. Papildus pacientiem šis pasākums ietekmēs arī viņu radiniekus un draugus.

Lielā mērā mēs to panāksim, iesakot dalībvalstīm izstrādāt plānus un stratēģijas par retām slimībām, kā arī izveidojot Eiropas uzziņu tīklus.

Kas attiecas uz rektora Trakatellis kunga priekšlikumu, lai mēs līdz 2012. gada beigām sagatavotu un iesniegtu ziņojumu par šī ieteikuma īstenošanas rezultātiem, tad mums nav iebildumu un mēs paturēsim to prātā.

Komisijas locekle. – Tagad es vēlos pievērsties divām vai trim atsaucēm, ko izteica godātie deputāti. Vispirms ļaujiet man atsaukties uz 15. grozījumu un pateikt, ka es vēlos uzsvērt to, ka ētikas jautājumi atrodas ārpus ES kompetences jomas. Jo īpaši tas attiecas uz šo gadījumu saistībā ar juridiskajām atšķirībām dalībvalstīs attiecībā uz skrīningu un to ētisko izvēli, kura jāveic, pamatojoties uz šo informāciju.

Tika minēta nepieciešamība pēc finansējuma. Finansējums reto slimību ārstēšanai ir jāizskata dalībvalstīm. Komisija cer, ka šie priekšlikumi palīdzēs atbalstīt šādu ieguldījumu lielo nozīmi, kā arī palīdzēs vislabākā iespējamā veidā izmantot tos līdzekļus, kuri ir pieejami, pateicoties sadarbībai Eiropas mērogā.

Runājot par papildu Kopienas finansējumu, pašreizējie veselības programmas ierobežojumi ir saistīti ar kopējo finanšu plānu, ko noteicis Parlaments un Padome. Ja Parlaments uzskata, ka retajām slimībām ir vajadzīgs lielāks finansējums, tad Parlamentam ir jārisina šis jautājums, piemērojot budžeta procedūras.

Corbey kundze atsaucās arī uz to palīdzību, kas mums jāsniedz pacientu grupām. Komisija piekrīt tam, ka pacientu grupas ir svarīgas. Mēs cieši sadarbojamies ar šīm grupām un jo īpaši ar Eurordis. Nesen es organizēju grāmatas izdošanu, kurā ir sniegts 12 000 pacientu raksturojums. Šāda pilsoņu iesaistīšanās ir būtiska daļa no darba šajā jomā.

Komisijas locekle. − (EL) Priekšsēdētāja kungs, noslēgumā es vēlos norādīt, ka mēs ceram, ka uzlabota pacientu piekļuve veselības aprūpes speciālistiem, atbalsts pētniecībai un attīstībai efektīvas ārstēšanas jomā un pārrobežu sadarbība ļaus pacientiem vieglāk atrast tos speciālistus, kuri viņiem ir vajadzīgi.

  Antonios Trakatellis, referents. − (EL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos izteikt lielu pateicību saviem kolēģiem deputātiem par komentāriem, Padomei par tās komentāriem un komisātei Vassiliou kundzei par runu. Viņa parādīja, ka viņa ir ļoti progresīvi domājoša un gatava vismaz pieņemt mūsu grozījumu, kurā mēs aicinām Komisiju līdz 2012. gada beigām iesniegt priekšlikumu par īstenošanu, lai mēs varētu ātri turpināt darbu reto slimību jomā Eiropā.

  Priekšsēdētājs . −

Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks pēc īsa brīža.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Carlo Casini (PPE-DE) , rakstiski. – (IT) Jebkuru slimību, arī reto slimību, profilaksei un ārstēšanai ir jāpievērš vislielākā sabiedrisko organizāciju uzmanība, taču par ārstēšanu un profilaksi nedrīkst maksāt galējo cenu, upurējot kādu cilvēcisku būtņu dzīvību, pat ja tas notiek citu labā. Tas būtu pilnīgā pretrunā ar Eiropas Savienības garu, jo tās pamatā ir atziņa par vienādu cieņu pret visiem cilvēces ģimenes locekļiem. Embriju ģenētiskā diagnostika, izvēloties labākos un veselos un nogalinot pārējos, ir nepieļaujama cilvēku diskriminācija. Dažas dalībvalstis to atļauj, taču Eiropas Savienība nekādā gadījumā nevar atbalstīt ne likumus, ne metodes, kas to pieļauj.

Tādēļ, neraugoties uz manu nesatricināmo vēlmi apkarot visas slimības, es iebilstu pret tekstu, kura vērtīgās daļas kontrastē ar ārkārtīgi negatīvo 4. panta grozīto saturu, kāds tas būs pēc 15. grozījuma.

SĒDI VADA: A. VIDAL-QUADRAS
priekšsēdētāja vietnieks

6. Balsošanas laiks

  Priekšsēdētājs. – Tagad pāriesim pie balsošanas.

(Balsojuma rezultāti un citas detaļas: sk. protokolu.)

- Pirms balsojuma:

  Daniel Cohn-Bendit (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Pirms balsošana par Casaca kunga ziņojumu es aicinu ievērot Eiropas Parlamenta Reglamenta 1. pielikuma 1. pantu – es nolasīšu daļu no 1. pielikuma 1. panta: „Ikviens deputāts, kuram ir tiešas finansiālās intereses izskatāmajā jautājumā, par to mutiski paziņo pirms uzstāšanās Parlamentā.”

Casaca kunga ziņojumā par budžeta izpildes apstiprināšanu mēs balsosim par pensiju fondiem. Vairāk nekā 400 šī Parlamenta deputātu ir pensiju fonda dalībnieki. Es aicinu priekšsēdētāju lūgt visiem deputātiem, kuri piedalās pensiju fondā, nekavējoties mutiski paziņot par to plenārsēdē, jo viņi ir tieši ieinteresēti apspriežamajā jautājumā.

(Aplausi)

  Gary Titley (PSE). - Priekšsēdētāja kungs! Es pieteicos runāt, lai pievērstu uzmanību mūsu Reglamenta 28. panta 2. punktam, kurā noteikts, ka ikviens deputāts var uzdot jautājumu Parlamenta priekšsēdētājam un saņemt atbildi 30 dienu laikā. Es uzdevu jautājumu Parlamenta priekšsēdētājam 19. martā. Šodien ir 23. aprīlis. Es ne tikai neesmu saņēmis atbildi, bet priekšsēdētāja birojs attiecās atbildēt uz manām elektroniskā pasta vēstulēm.

Es gribētu jautāt Parlamenta priekšsēdētājam, kāpēc viņš parāda tādu necieņu Parlamenta Reglamentam un deputātu tiesībām, un es vēlētos, lai jūs lūgtu viņam sniegt man atbildi nākamo 24 stundu laikā; pretējā gadījumā es rīt atkal celšos kājās un uzdošu šo pašu jautājumu.

(Aplausi)

  Daniel Cohn-Bendit (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Pats par sevi saprotams, ka pirmajā posmā tiem deputātiem, kuri piedalās pensiju fondā, par to ir jāpaziņo, un tajā pašā laikā tas nozīmē, ka viņiem ir jāatturas no balsošanas par Casaca kunga ziņojumu, jo šajā ziņojumā ir jautājumi, kas izraisa interešu konfliktu ar viņu personīgajām interesēm.

Tādēļ es aicinu jūs piemērot Eiropas Parlamenta Reglamentu.

  Silvana Koch-Mehrin (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Runa ir par Rakstisku paziņojumu Nr. 0001/2009, kas saņēma vajadzīgo vairākumu. Visu šī rakstiskā paziņojuma autoru vārdā es gribētu pateikties visiem kolēģiem. Tam nav nekāda sakara ar balsošanām.

  Luigi Cocilovo (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es gribētu tikai norādīt, ka, manuprāt, Cohn-Bendit kunga ieteiktā Reglamenta interpretācija ir pilnīgi nepamatota, jo viņš runā par privātām un personīgām interesēm, kam noteikti nav nekāda sakara ar Parlamenta Reglamenta piemērošanu.

Saskaņā ar šo interpretāciju neviens deputāts nedrīkstēja piedalīties balsošanā tad, kad deputāti balsoja par jauno Eiropas Parlamenta Deputātu nolikumu, kurā ir iekļautas arī norādes par ikviena deputāta atalgojumu par parlamentāro darbu, un tādēļ es lūdzu noraidīt šo pieprasījumu, jo tas ir pilnīgi nepamatots.

  Hans-Peter Martin (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Cocilovo kungam ir pilnīga taisnība, ka, runājot par pensiju fondu, mēs tiešām runājam par privātām interesēm. Tā ir privāta organizācija. Es ļoti vēlētos atbalstīt Cohn-Bendit kunga teikto. Tā kā ir skaidri redzams, ka 478 Eiropas Parlamenta deputāti ir pārāk gļēvi, lai atzītos savās interesēs, es norādīšu, ka jūs varat redzēt visus vārdus http://www.openeurope.org" .

Šis saraksts sākas ar Mölzer kungu no labā spārna radikāļiem, viņam seko konservatīvais Rübig kungs, un tad mēs nonākam tieši pie Budžeta kontroles komitejas priekšsēdētāja Bösch kunga.

  Martin Schulz (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Bez šaubām, mēs varam turpināt debates. Cohn-Bendit kunga paziņojums, galu galā, ir izteikts, un daudzi ir to komentējuši.

Es gribētu lūgt pievērsties tam, par ko mums ir jābalso, proti, Casaca kunga ziņojumam. Neatkarīgi no tā, vai to uzskata par privātu vai sabiedrisku fondu, šajā ziņojumā ir runa par ļoti konkrētu jautājumu, proti, Parlaments nosaka, ka, pirmkārt, tam nav juridisku tiesību uz budžeta deficīta subsidēšanu un ka, otrkārt, šāda deficīta subsidēšana nenotiks. Mums nav naudas šādam fondam. Tas ir izšķirošais punkts, un es gribētu lūgt balsot par to.

  Gerard Batten (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs! Vai drīkstu atbildēt Cohn-Bendit kunga viedokli un Hans-Peter Martin kunga viedokli? Es domāju, ka šeit ir vienkāršs risinājums. Es ar prieku varu paziņot, ka esmu brīvprātīgā pensiju fonda dalībnieks kopā ar citiem 399 deputātiem, un esmu nodomājis balsot pret savām paša interesēm nodokļu maksātāju interešu labā. Vienkāršais risinājums ir pārējiem 399 deputātiem darīt tāpat.

  Ewa Tomaszewska (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es kā pensiju sistēmas dalībniece gribētu teikt, ka, neraugoties uz šo manu paziņojumu, es tiešām nespēju iztēloties, ka vairāk nekā 400 deputātu tagad piecelsies un informēs mūs par šo faktu, jo, ja mēs tā darīsim, tad jebkāda balsošana šodien būs pilnīgi neiespējama mūsu vainas dēļ. Šajā situācijā es gribētu ieteikt saprātīgu risinājumu. Mums ir sistēmas dalībnieku saraksts – mēs varētu to iekļaut, un, manuprāt, ar to pietiktu.

  Priekšsēdētājs. – Liels paldies! Pietiek, dāmas un kungi! Mums ir jāturpina sēde.

Titley kungs, jūsu sūdzība tiks tūlīt nodota priekšsēdētāja birojam ar jūsu pieprasījumu nekavējoties sniegt atbildi.

Attiecībā uz Cohn-Bendit kunga jautājumu: saskaņā ar mūsu Reglamentu ikvienam Parlamenta deputātam, protams, ir tiesības jebkurā laikā paziņot par personīgām interesēm saistībā ar jebkuru šeit apspriesto jautājumu. Tādēļ tagad nav nekā vairāk, ko sacīt: tas, kurš vēlas kaut ko teikt, var to pasacīt, un tas, kurš nevēlas, var klusēt.

Tādēļ es uzskatu, ka šis jautājums ir atrisināts.

6.1. 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšana - Europas Parlaments (A6-0184/2009, Paulo Casaca)

6.2. 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšana - Tiesa (A6-0151/2009, Søren Bo Søndergaard)

6.3. 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšana - Revīzijas palāta (A6-0152/2009, Søren Bo Søndergaard)

6.4. 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšana - Eiropas Ombuds (A6-0156/2009, Søren Bo Søndergaard)

6.5. 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšana - Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (A6-0154/2009, Søren Bo Søndergaard)

6.6. 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšana - EUROJUST (A6-0161/2009, Christofer Fjellner)

6.7. 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšana - Eiropas Zāļu aģentūra (A6-0162/2009, Christofer Fjellner)

6.8. 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšana - Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (A6-0163/2009, Christofer Fjellner)

6.9. 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšana - Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (A6-0166/2009, Christofer Fjellner)

6.10. 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšana - Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (A6-0170/2009, Christofer Fjellner)

6.11. 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšana - Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs (A6-0175/2009, Christofer Fjellner)

6.12. 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšana - Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (CEDEFOP) (A6-0177/2009, Christofer Fjellner)

6.13. 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšana - Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs (A6-0178/2009, Christofer Fjellner)

6.14. 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšana - Padome (A6-0150/2009, Søren Bo Søndergaard)

6.15. ES aģentūru finanšu pārvaldība un kontrole (A6-0148/2009, Christofer Fjellner)

7. Oficiāla sveikšana

  Priekšsēdētājs. − Tagad es gribētu apsveikt Irākas delegāciju mūsu Parlamentā. Es gribētu sirsnīgi sveikt viņus ar piedalīšanos mūsu organizētajās parlamentu sanāksmēs.

(Aplausi)

Šo delegāciju vada Irākas Republikas pārstāvju palātas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Khalid Al Atiyah kungs.

Man ir liels prieks norādīt uz Irākas daudzsološajiem panākumiem drošības un tiesiskuma jomā, ko apliecināja janvārī notikušās vēlēšanas provincēs, un mēs ceram, ka daudzās grūtības un sarežģītie gadi, ko ir pārdzīvojusi šī valsts, ļoti drīz būs pārvarēti.

Atļaušos apgalvot, ka Eiropas Savienība un tās Parlaments vienmēr atbalstīs šo valsti, lai palīdzētu tai konsolidēt mieru, demokrātiju un stabilitāti, uz kuru Irākai ir tādas pašas tiesības kā jebkurai citai valstij uz šīs planētas.

Es ceru, ka sanāksmes ar mūsu Parlamentu būs auglīgas un ka jūsu uzturēšanās šeit ļaus nostiprināt saiknes, kas vieno mūsu parlamentus.

(Aplausi)

8. – Balsošanas laiks (turpinājums)

8.1. Piekļuve autobusu pārvadājumu pakalpojumu tirgum (pārstrādāts dokuments) (A6-0215/2009, Mathieu Grosch)

8.2. Noteikumi autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai (A6-0210/2009, Silvia-Adriana Ţicău)

8.3. Piekļuve starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum (pārstrādāts dokuments) (A6-0211/2009, Mathieu Grosch)

  Michael Gahler (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Ņemot vērā to, ka mums jau ir simtiem balsu, varbūt jūs varat vienkārši paziņot „pieņemts” vai „noraidīts”, nevis nolasīt atsevišķus skaitļus.

  Priekšsēdētājs. − Jā, Gahler kungs, es ļoti gribētu rīkoties tā, kā jūs sakāt, un patiesībā es agrāk esmu tā darījis. Šodien es to nedarīšu, jo Eiropas Žurnālistu savienība lūdza mūs detalizēt balsojumus. Ja mēs to nedarīsim, rezultātus nevarēs pienācīgi reģistrēt, un viņi pareizi apgalvo, ka, nezinot balsošanas rezultātu, viņi nevar politiski novērtēt Parlamenta nostāju.

8.4. Ēku energoefektivitāte (pārstrādāta redakcija) (A6-0254/2009, Silvia-Adriana Ţicău)

- Pirms balsošanas:

  Silvia-Adriana Ţicău, referente. − Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu pateikt tikai par 7. panta 57. grozījumu balsošanas sarakstā – tikai tad, ja pieņems pirmo daļu, nevarēs pieņemt 106. un 117. grozījumu.

Attiecībā uz 9. panta 102. grozījumu – ja tos visus pieņems, tad nevarēs pieņemt 60. grozījumu. Pretējā gadījumā mums ir jābalso par 60. grozījuma attiecīgo daļu.

  Priekšsēdētājs. − Paldies, Ţicău kundze! Mēs ņemsim vērā jūsu apsvērumus.

- Pirms balošanas par 109 un 124. grozījumu:

  Silvia-Adriana Ţicău, referente. − Priekšsēdētāja kungs, mums ir jābalso arī par 109. un 124. grozījumu – atbilstošo daļu.

8.5. Kredītvērtējuma aģentūras (A6-0191/2009, Jean-Paul Gauzès)

- Pirms balsošanas:

  Jean-Paul Gauzès, referents. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Tikai vienu mirkli, lai pateiktu jums, ka šis ir svarīgs ziņojums, jo tas izveido Eiropas regulējumu par kredītvērtējuma aģentūrām un tādēļ ir daļa no reakcijas uz krīzi.

Gribu jums pateikt, ka šorīt Pastāvīgo pārstāvju komiteja pieņēma kompromisa tekstu, kas iesniegtus jums balsošanai. Lai Parlamenta balsojums būtu atbilstošs, jums labāk būtu noraidīt grozījumus, izņemot balsošanu par 172. grozījuma atbilstīgajām daļām. Gribu pateikties arī ēnu referentiem Pittella kungam un Klinz kungam un visiem tiem, kuri strādāja pie šī svarīgā jautājuma.

8.6. Pasažieru tiesības, ceļojot pa jūru un iekšzemes ūdensceļiem (A6-0209/2009, Michel Teychenné)

8.7. Autobusu pasažieru tiesības (A6-0250/2009, Gabriele Albertini)

- Attiecībā uz 81. un 12. grozījumu:

  Georg Jarzembowski (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es domāju, ka mums ir liels vairākums par 81. grozījumu, un tādēļ 12. grozījums izkrīt. Vai jūs, lūdzu, varētu to vēlreiz apstiprināt?

  Priekšsēdētājs. − Jā, jums taisnība, Jarzembowski kungs: 12. grozījums izkrīt.

  Eva Lichtenberger (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Šo otro grozījumu var uzskatīt tikai un vienīgi par papildinājumu. Šeit nav pretrunu. Šie grozījumi viens otru neizslēdz.

(Troksnis zālē)

  Priekšsēdētājs. – Vai referents Albertini kungs varētu mums pateikt savu viedokli?

  Gabriele Albertini, referents. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es piekrītu tam, ko teica mūsu koordinators Jarzembowski kungs: 12. grozījums izkrīt.

8.8. Autortiesību un dažu blakustiesību aizsardzības termiņi (A6-0070/2009, Brian Crowley)

- Pirms balsošanas:

  Sharon Bowles (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs! Man žēl apgrūtināt kolēģus tik garā balsošanas sesijā, bet nupat balsošanas sarakstā ir atzīmēts, ka apsvēruma 80. grozījums izkrīt, ja tiek pieņemts 28. grozījums. Grozījuma pirmā daļa ir tieši tāda pati, bet jaunā daļa – otrā daļa – ir atbilstīga. 81. grozījums, kas ir šī panta atbilstīgais grozījums, nav atzīmēts kā nepieņemts, ja tiek pieņemts attiecīgais šī panta grozījums – 55. grozījums. Tādēļ es gribētu lūgt balsot par 80. grozījumu kā par 37. grozījuma papildinājumu, ja deputāti tā vēlas – tā jau ir cita lieta, – jo šķiet, ka mēs tā darām arī ar 81. grozījumu.

  Priekšsēdētājs. – Paldies, Bowles kundze! Mums tagad pienāktos uzklausīt referenta Crowley kunga viedokli.

  Brian Crowley, referents. − Priekšsēdētāja kungs, es nedomāju, ka to var pievienot kā papildinājumu. Tas ir jāizskata atsevišķi.

8.9. Inteliģento transporta sistēmu ieviešana autotransporta jomā un saskarnes ar citiem transporta veidiem (A6-0226/2009, Anne E. Jensen)

- Pirms balsošanas:

  Alexander Alvaro (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs! Ar vislielāko cieņu – esmu pārliecināts, ka jūs iegūtu lielu popularitāti un to uzņemtu ar sajūsmu, ja jūs varētu paātrināt balsošanas procedūru.

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs. − Liels paldies par padomu, Alvaro kungs! Protams, ir skaidrs, ka jums šajā lietā nav nekādas pieredzes.

8.10. „Marco Polo II” programma (A6-0217/2009, Ulrich Stockmann)

8.11. Eiropas dzelzceļa tīkls konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem (A6-0220/2009, Petr Duchoň)

8.12. Pacienta tiesības pārrobežu veselības aprūpē (A6-0233/2009, John Bowis)

- Pirms balsošanas:

  Kartika Tamara Liotard (GUE/NGL). – (NL) Es vēlos izvirzīt jautājumu, pamatojoties uz 168. panta 2. punktu. Mūsu grupa ir iesniegusi grozījumu par tiesiskā pamata maiņu, un daudzas citas grupas ir rīkojušās tāpat. Šī maiņa nozīmē, ka tagad kā tiesiskais pamats ir iekļauts vienīgi 95. pants par iekšējo tirgu un tādējādi par ekonomiskajām interesēm, bet ne 52. pants par sabiedrības veselību, kurā par sākumpunktu tiek uzskatīts pacients.

Principā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja lūdza Juridiskās komitejas atzinumu, taču šo atzinumu prasīja, tikai pamatojoties uz Komisijas sākotnējo priekšlikumu. J. Bowis ziņojumā tagad ir skaidri pateikts, ka pārmaiņas ir notikušas, kā rezultātā ir minētas arī pacienta tiesības, un tādējādi ir mainīts arī tiesiskais pamats. Taču šos grozījumus atzina par nepieņemamiem, un tādēļ fundamentālās pārmaiņas, ko grib īstenot Parlaments – citiem vārdiem sakot, no pievēršanās tikai tirgum uz pacientu tiesību iekļaušanu, – ir apdraudētas. Es gribēt lūgt nosūtīt šo ziņojumu atpakaļ Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai.

  Priekšsēdētājs. − Liotard kundze! Tagad mēs balsosim par 158. grozījumu – priekšlikumu par noraidīšanu, un tiklīdz mums būs šis rezultāts, es atbildēšu uz jūsu apsvērumiem.

Es gribētu izteikt priekšlikumu par grozījumiem, kas attiecas uz tiesisko pamatu: prezidentūrai ir jālemj par šo grozījumu pieņemamību, konkrēti, par 159., 119., 116. un 125. grozījumu, bet šim lēmumam, bez šaubām, ir jābūt atkarīgam no direktīvas galīgā veidojuma, kas mainīsies balsošanas gaitā.

Tādēļ es ierosinu balsot par šo grozījumu pieņemamību beigās, jo tad prezidentūrai būs vajadzīgie fakti, lai izlemtu, vai tie ir vai nav pieņemami. Pretējā gadījumā mums būs jālemj tagad bez pietiekamas informācijas.

Tādēļ, ja godājamais pārstāvis piekrīt, balsošana par šiem grozījumiem notiks nobeigumā.

  Philip Bushill-Matthews, referents. − Priekšsēdētāja kungs! Es piekrītu šim priekšlikumam, tomēr, skaidrības labad, vai jūs varētu nosaukt šos grozījumus, uz ko attiecas tiesiskais pamats – 159., 119. utt. „Un tā tālāk” ir jāiekļauj arī apsvērums – un tas ir 126. grozījums.

  Priekšsēdētājs. – Tāpēc mēs balsosim par 80 grozījumiem, ko iesniegusi atbildīgā komiteja, un mēs zinām, ka Bushill-Matthews kungs vēlas iesniegt mutisku grozījumu 100. grozījumam.

- Pirms balsošanas par 100. grozījumu:

  Philip Bushill-Matthews, referents. − Priekšsēdētāja kungs! Es atvainojos kolēģiem, ka tik vēlu iesniedzu šo grozījumu, taču iemesls ir viens vienkāršs noskaidrojums.

100. grozījums attiecas uz dalībvalstu pienākumu apmainīties ar informāciju par disciplināru un kriminālu izmeklēšanu pret veselības aprūpes darbiniekiem. Tas ir pilnīgi pieņemami, taču pēdējā brīdī mana uzmanība tika pievērsta tam, ka to varētu iztulkot tā, ka tad, ja šie veselības aprūpes darbinieki būtu iesaistīti, piemēram, satiksmes noteikumu pārkāpumā, dalībvalstu pienākums būtu dalīties ar informāciju par šo gadījumu. Tas noteikti nav šī grozījuma nolūks, un lai panāktu skaidrību, tagad ir ierosināta šāda redakcija: „Dalībvalstis nekavējoties un aktīvi apmainās ar informāciju par disciplināru un kriminālu izmeklēšanu, kas vērsta pret veselības aprūpes darbiniekiem, ja tā ietekmē šo darbinieku reģistrāciju vai tiesības sniegt pakalpojumus.” Tātad runa ir tikai par noskaidrojumu.

  Priekšsēdētājs. – Līdz šim, balsojot par šo ziņojumu, mēs esam balsojuši par grozījumiem, kas skar 15., 16. un 17. pantu. Pieņemtie grozījumi, kas skar šos pantus, ir: 102., 103., 104., 105., 106., 107., 108., 109., 110. un 135. grozījums.

Debašu laikā komisāre Vassiliou kundze teica, ka viņa būs gatava pārskatīt tiesisko pamatu, ja viņai šķitīs, ka būs iemesli tā rīkoties, un tas būs atkarīgs no direktīvas grozījumiem. Mums ir jāizlemj par 159., 119., 116., 125. un 126.1 grozījumu pieņemamību, lai nodrošinātu Parlamenta pieņemtā galīgā teksta atbilstību tiesiskajam pamatam.

Ievērojot komisāres teikto un to, ka atbildīgā komiteja balsoja par šiem grozījumiem, tas nozīmē, ka atbildīgā komiteja un tātad arī atbildīgās komitejas priekšsēdētājs uzskatīja šos grozījumus par pieņemamiem; tā kā viņš atļāva balsot par šiem grozījumiem un ņemot vērā visu to, par ko mēs šodien esam balsojuši saistībā ar 15., 16. un 17. pantu, es atzīmēju, ka direktīva ir mainījusi virzienu.

Ņemot to visu vērā, prezidentūra uzskata šos grozījumus par pieņemamiem, un tagad mums jāturpina balsošana par tiem.

  Philip Bushill-Matthews, referents. − Priekšsēdētāja kungs! Es pieņemu jūsu lēmumu – jums ir tiesības pieņemt šādus lēmumus – bet tā kā Liotard kundze iepriekš teica, ka mums būtu vajadzīgs duāls tiesiskais pamats, jo pretējā gadījumā, ja tas būtu tikai iekšējais tirgus, tas nozīmētu, ka mēs balsojam tikai par ekonomikas jautājumiem, nemēģinot atkal sākt debates. Es gribētu tikai izlabot viņas teikto un pasacīt, ka viens tiesiskais pamats, kas mums ir tagad, nav tikai ekonomisks: runa ir par izvēles brīvību pacienta tiesībām. Tādēļ mūsu grupa balsos pret duālu tiesisko pamatu, gan par šiem sākotnējiem grozījumiem, gan arī par apsvērumu. Es gribētu aicināt pārējos kolēģus izvirzīt pacientus pirmajā vietā.

  Edward McMillan-Scott (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs! Ļoti īsi – es cenšos būt noderīgs, bet mani moka izsalkums. Šie ir svarīgi balsojumi, un darba kārtība ir ļoti noslogota, un es pilnīgi jums piekrītu.

Es nupat biju lejā preses telpā un ievēroju, ka balsošanu faktiski klausās astoņi žurnālisti, citi varbūt vēro ekrānus, kur tiek pārraidīts katrs atsevišķs balsojums. Tādēļ es domāju, ka nevajag nolasīt katru balsojumu.

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs. − McMillan-Scott kungs, līdz šim mēs esam izkārtojuši runātājus. No šī brīža mēs virzīsimies uz priekšu daudz ātrāk un tādējādi apmierināsim ikvienu.

- Pēc balsojuma:

  Philip Bushill-Matthews, referents. − Priekšsēdētāja kungs! Tas ir sakarā ar pēdējo runu – kas bija ļoti labvēlīga, – jūs atkāpāties no parastās prakses un nepateicāties referentam. Esmu pārliecināts, ka jūs gribat to izdarīt, jo īpaši viņa prombūtnē.

  Priekšsēdētājs. − Šis tiešām ir piemērots brīdis, lai pateiktos par darbu referentam Bowis kungam un novēlētu viņa drīzu un pilnīgi izveseļošanos.

8.13. Pacientu drošība (A6-0239/2009, Amalia Sartori)

8.14. Eiropas pasākumi reto slimību jomā (A6-0231/2009, Antonios Trakatellis)

8.15. 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšana - Komisija (A6-0168/2009, Jean-Pierre Audy)

8.16. 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšana - 7., 8. un 9. Eiropas Attīstības fonds (A6-0159/2009, Bogusław Liberadzki)

8.17. 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšana - Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (A6-0155/2009, Søren Bo Søndergaard)

8.18. 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšana - Reģionu komiteja (A6-0153/2009, Søren Bo Søndergaard)

8.19. 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšana - Eiropas Izglītības fonds (A6-0157/2009, Christofer Fjellner)

8.20. 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšana - Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA) (A6-0158/2009, Christofer Fjellner)

8.21. 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšana - Eiropas Policijas akadēmija (A6-0160/2009, Christofer Fjellner)

  Christofer Fjellner, referents. – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Tā kā Parlaments ir nolēmis vienkārši apstiprināt Eiropas Policijas akadēmijas budžeta izpildi, pamatojoties uz maniem un komitejas ieteikumiem, es vienkārši gribētu aicināt kolēģus no Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas apstiprināt Sociāldemokrātu grupas Eiropas Parlamentā iesniegtos grozījumus. Nav iemesla, kāpēc lai tagad, kad mēs esam piešķīruši budžetu, mēs izlemtu neapstiprināt tā izpildi vai novilcinātu apstiprināšanu. Lai mēs varētu saglabāt konsekvenci, es ierosinu mūsu grupai atbalstīt Sociāldemokrātu grupas priekšlikumus un balsot par nākamajiem četriem grozījumiem.

8.22. 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšana - Eiropas GNSS uzraudzības iestāde (A6-0164/2009, Christofer Fjellner)

8.23. 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšana - Eiropas Dzelzceļa aģentūra (A6-0165/2009, Christofer Fjellner)

8.24. 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšana - Eiropas Jūras drošības aģentūra (A6-0167/2009, Christofer Fjellner)

8.25. 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšana - Eiropas Rekonstrukcijas aģentūra (A6-0169/2009, Christofer Fjellner)

8.26. 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšana - Eiropas Vides aģentūra (A6-0171/2009, Christofer Fjellner)

8.27. 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšana - Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (A6-0172/2009, Christofer Fjellner)

8.28. 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšana - Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (A6-0173/2009, Christofer Fjellner)

8.29. 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšana - Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (A6-0174/2009, Christofer Fjellner)

8.30. 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšana - Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (A6-0176/2009, Christofer Fjellner)

8.31. 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšana - Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūra (A6-0179/2009, Christofer Fjellner)

8.32. Atmežošanas un meža degradācijas radīto problēmu risinājumi cīņai ar klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības izzušanu (B6-0191/2009)

8.33. Rīcības plāns attiecībā uz mobilitāti pilsētā (A6-0199/2009, Gilles Savary)

8.34. Automatizēto transporta sistēmu rīcības plāns (A6-0227/2009, Anne E. Jensen)

9. Balsojumu skaidrojumi

  Priekšsēdētājs. − Dāmas un kungi! Es gribētu izteikt kādu priekšlikumu: tā kā daudzi no jums ir pieprasījuši vairākus balsojumu skaidrojumus, tad, kad es došu jums vārdu, lūdzu, izsakiet visus skaidrojumus pēc kārtas vienā runā.

Mutiski balsojumu skaidrojumi

– Ziņojums: Paulo Casaca (A6-0184/2009)

  Jim Allister (NI). - Priekšsēdētāja kungs! Ar katru dienu arvien vairāk un vairāk manu vēlētāju atklāj, ka ir gandrīz neiespējami savilkt galus kopā. Un tad es paņemu tādu ziņojumu kā šis un atklāju, ka EUR 1.6 miljardi nodokļu maksātāju naudas ir iztērētas šim monumentālajam veidojumam – Eiropas Parlamentam, pēc tam atklāju, ka EUR 9.3 miljoni ir izšķiesti politiskajām partijām Eiropas Parlamentā, un tad es paskatos un redzu vēlreiz apstiprinātu mērķi līdz 2020. gadam samazināt oglekļa emisiju par 30 %, taču neviens vārds nav teikts par visbriesmīgāko emisiju – to, kuru rada nevajadzīgie braucieni uz šo vietu 12 reizes gadā. Šis ziņojums ir satraucošs attiecībā uz tajā parādīto šī Parlamenta rīcību.

  Richard Corbett (PSE). - Priekšsēdētāja kungs! Atļaujiet man iekļaut kontekstā Allister kunga komentārus: Eiropas Parlaments katram iedzīvotājam izmaksā GBP 1.74 – es saku „mārciņas” Allister kunga ērtības labad – gadā. Salīdzinājumam – Pārstāvju palāta ikvienam iedzīvotājam izmaksā GBP 5.75 gadā, Lordu palāta – GBP 1.77 ikvienam Apvienotās Karalistes iedzīvotājam. Citiem vārdiem sakot, šis Parlaments ir daudz lētāks, strādājot uz vienu iedzīvotāju.

Tomēr tas nenozīmē, ka mums jādus uz lauriem. Bez šaubām, mums ir jābūt modriem un, bez šaubām, mums ir jāsamazina izdevumi. Tas, ko Allister kungs teica par ikgadējām 12 plenārsēdēm Strasbūrā, kas prasa tik daudz naudas, protams, ir pareizs apsvērums. Taču šo lēmumu nepieņem Eiropas Parlaments, to pieņem dalībvalstis, kuras diemžēl – Edinburgā, kur priekšsēdētājs bija John Major – noteica, ka Eiropas Parlamenta juridisks pienākums ir ierasties šeit 12 reizes gadā. Es gribētu aicināt dalībvalstis vēlreiz pārdomāt šo lēmumu.

– Ziņojums: Søren Bo Søndergaard (A6-0150/2009)

  Richard Corbett (PSE). - Priekšsēdētāja kungs! Runa ir par budžeta izpildes apstiprināšanu Padomei. Tas atkal izceļ gaismā pirms tiešajām vēlēšanām noslēgto džentlmeņu vienošanos, ka Parlaments un Padome kā divas organizācijas ar likumdevēju spēku būs pilnīgi atbildīgas katra par savu iekšējo budžetu un nepētīs, un nekritizēs viena otras budžetu.

Es domāju, ka mums ir pienācis laiks pārskatīt šo džentlmeņu vienošanos ne tikai tāpēc, ka Padomes budžetā tagad ir iekļauts ne tikai tās administratīvais budžets kā iestādei, kura kopā ar mums nosaka likumus, bet arī tāpēc, ka tai ir arī budžets – kas, iespējams, nākotnē palielināsies – izpildes funkcijām kopīgās ārpolitikas un drošības politikas jomā.

Nekad nebija domāts, ka šī džentlmeņu vienošanās attieksies uz izpildes funkcijām. Nekad nebija domāts pasargāt to no parlamentārās kontroles, un, manuprāt, ir pēdējais laiks sākt saruna ar Padomi par šīs vienošanās pārskatīšanu.

– Ziņojums: Paulo Casaca (A6-0184/2009)

  Astrid Lulling (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētāj kungs! Es atturējos no balsošanas par Eiropas Parlamenta 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo dažus šā ziņojuma punktus ir iespaidojusi plašsaziņas līdzekļos publicētā dezinformācija un nepatiesība, it īpaši šeit, attiecībā uz deputātu brīvprātīgo pensiju fondu.

Cohn-Bendit kungs var gulēt mierīgi, jo viņam kā nodokļu maksātājam neviens neprasīs nodrošināt ne to fonda dalībnieku tiesības, kuri jau ir pensionēti, ne arī to deputātu tiesības, kuri 14. jūlijā pārtrauks šeit strādāt.

Ja viņš domā, ka deputātiem, kuri iestājušies brīvprātīgajā pensiju fondā, nevajadzētu piedalīties balsošanā par budžeta izpildes apstiprināšanu, tad viņš darītu labi, ja satīrītu pats savu durvju priekšu. Turklāt viņš labprāt piedalās balsošanā par kredītiem no mūsu budžeta, ko izmanto viņa piemaksu finansēšanai, kaut gan nupat kļuvis zināms – kā to prasa pārredzamība, – ka viņš, piemēram, piecu gadu laikā tikai vienu reizi ir parādījies komitejā, kuras dalībnieks viņš ir. Viņa leģendārajām rūpēm par šī Parlamenta likumdošanas darbu – nepietiek skaļi izkliegt visādas blēņas un rīkot preses konferences – vajadzētu likt viņam kļūt diskrētākam, bet tā kā viņš ir 68. gada relikts, no viņa, protams, nevar gaidīt neko vairāk.

Turklāt, priekšsēdētāja kungs, nekādi paziņojumi, pat ja tos izsaka grupas priekšsēdētājs, nemainīs neko Parlamenta juridiskajos pienākumos, kas ir kā akmenī iekalti.

– Ziņojums: Christofer Fjellner (A6-0148/2009)

  Daniel Hannan (NI). - Priekšsēdētāja kungs! Nupat mēs balsojām par finansējumu ļoti daudzām Eiropas aģentūrām un nevalstiskām organizācijām – Zāļu aģentūrai, Ārējo robežu aģentūrai, Aviācijas drošības aģentūrai un tā tālāk, – un man šķiet, ka pret tām ir iebildumi trīs iemeslu dēļ. Pret tām ir eiroskeptisks iebildums, pret tām ir juridisks iebildums, un pret tām ir demokrātisks iebildums.

Neceru, ka eiroskeptiskajiem argumentiem būs liels spēks šajā Parlamentā. Tas ir ļoti skaidrs viedoklis, ka šīs lietas nav jākārto Briseles līmenī. Es neceru, ka arī juridiskajam iebildumam būs liels spēks: ļoti daudzām no šīm aģentūrām nav pienācīga tiesiskā pamata, kaut gan Lisabonas līgums un Eiropas konstitūcija tām piešķirtu tiesisku spēku. Taču demokrātiskajam iebildumam, manuprāt, vajadzētu gūt zināmu atsaucību kā patiesībai pat no mūsu kolēģu – federālistu – puses: ja tāds parlaments kā šis iznomā politikas ikdienas pārvaldību organizācijām, kuras mēs tik tikko apmeklējam, kuras mēs gandrīz nekad neredzam – mēs veicam šo dīvaino komitejas apmeklējumu varbūt reizi gadā, – un mēs ceram, ka tās īstenos politiku, bet mēs obligāti katru gadu parakstīsim čekus, tad mēs esam novājinājuši mūsu demokrātiju.

F. Hayek ir teicis, ka varas nodošana ārējām aģentūrām, kaut arī tā ir parasta iezīmē, tomēr ir pirmais solis virzībā uz demokrātijas pilnvaru atdošanu. Visiem kolēģiem – federālistiem vai eiroskeptiķiem – vajadzētu apzināties šos draudus.

– Ziņojums: Mathieu Grosch (A6-0215/2009)

  Siiri Oviir (ALDE). – (ET) Man tiešām ir daudz komentāru. Es nekad iepriekš tā neesmu rīkojusies, taču uzskatu, ka ir svarīgi tā darīt šodien. Vispirms es gribētu runāt par Grosch kunga ziņojumu, kuru es atbalstīju balsojumā, un es atbalstīju arī transporta komitejas ieteikumus, jo uzskatu, ka attiecībā uz autobusu pakalpojumiem divu pašreizējo regulu vietā ir jābūt vienai atjauninātai regulai ar mainītu tekstu. Šāds solis palīdzētu nodrošināt skaidrību un samazināt birokrātiju.

– Ziņojums: Silvia-Adriana Ticău (A6-0210/2009)

  Siiri Oviir (ALDE). - (ET) Nākamais ir Silvia-Adriana Ţicău ziņojums, ko es arī atbalstīju, jo tas dod iespēju nodrošināt vēl vienotāku jaunās ceļa transporta regulas īstenošanu. Manuprāt, ņemot vērā šīs jomas starptautisko raksturu, mums ir jāparedz iespēja pieprasīt ziņas no reģistriem visā Eiropā, lai labāk pasargātu klientus no negodīgas konkurences.

– Ziņojums: Mathieu Grosch (A6-0211/2009)

  Siiri Oviir (ALDE). - (ET) Arī es atbalstīju Grosch kunga ziņojumu, jo tas ir veltīts transportam un palīdz uzlabot iekšējā tirgus efektivitāti un tiesisko drošību autotransporta jomā, samazināt administratīvos izdevumus un nodrošināt godīgāku konkurenci. Es uzskatu, ka saistībā ar Eiropas kopējā tirgus integrāciju mums nākamajos gados ir jāatceļ arī piekļuves ierobežojumi dalībvalstu iekšējiem tirgiem.

– Ziņojums: Silvia-Adriana Ticău (A6-0254/2009)

  Siiri Oviir (ALDE). - (ET) Ţicău kundzes otrais ziņojums par ēku energoefektivitāti ieguva manu atbalstu, jo tas palīdzēs atrisināt problēmas, ar kurām Eiropa sastopas energopiegādes un pieprasījuma jomā. Tas nozīmē, ka, pateicoties palielinātai energoefektivitātei, tas palīdzēs ietaupīt 20 % no enerģijas patēriņa. Ieguldījumi energoefektivitātē palīdzēs atdzīvināt Eiropas šodienas ekonomiku, jo tie radīs gandrīz tikpat daudz un varbūt pat vairāk darbavietu kā ieguldījumi tradicionālajās infrastruktūrās. Energoefektivitātes palielināšana ir visefektīvākais veids, kā Eiropas Savienība var sasniegt CO2 emisijas samazināšanas mērķi, radīt darbavietas un samazināt Eiropas Savienības arvien lielāko atkarību no enerģijas ārējiem piegādātājiem.

– Ziņojums: Jean-Paul Gauzès (A6-0191/2009)

  Siiri Oviir (ALDE). - (ET) Gauzès kunga ziņojums – neesmu pārliecināta, ka pareizi izrunāju viņa vārdu – attiecas uz vērtējuma aģentūrām, un es atbalstīju šo ziņojumu, jo trūkumi vērtēšanā un tās uzraudzībā ir veicinājuši pašreizējās finanšu krīzes izveidošanos. Tas, ka pastāv tikai dažas vērtēšanas aģentūras, to darbības lauks aptver visu pasauli, un centrālie biroji nereti atrodas ārpus ES, liek man šaubīties par Eiropas tiesību aktu efektivitāti šajā jomā. Es piekrītu, ka šīs problēmas atrisināšanai ir jāpalielina sadarbība starp ES un trešajām valstīm un ka tas ir vienīgais veids, kā panākt saskaņotu regulatīvo pamatu.

– Ziņojums: Michel Teychenné (A6-0209/2009)

  Siiri Oviir (ALDE). - (ET) Par ziņojumu par pasažieru tiesībām, ceļojot pa jūru vai iekšzemes ūdensceļiem – regulējums šajā jomā ir ļoti vēlams, jo šis solis palīdzēs arī palielināt to eiropiešu tiesības, kuri ceļo ar šo transportu, un nodrošinās mūsu patērētājiem vienlīdzīgas tiesības, ja viņi izmantos cita veida transportu.

– Ziņojums: Gabriele Albertini (A6-0250/2009)

  Siiri Oviir (ALDE). - (ET) Albertini kunga ziņojums par autobusu pasažieru tiesībām saņēma manu atbalstu, jo pasažieru aizsardzības pasākumi beidzot palīdzēs likvidēt Eiropas Savienībā valdošo nevienlīdzību un nodrošinās vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pasažieriem, kā tas jau ir attiecībā uz gaisa un dzelzceļa transporta lietotājiem. Tā kā šis tiesību akts atticas gan uz transporta operatoriem, gan uz pasažieriem un tajā ir noteikti daudzi jauni transporta operatoru pienākumi, labāku rezultātu nodrošināšanai ir saprātīgi noteikt ilgāku īstenošanas periodu pakalpojumu sniedzējiem.

– Ziņojums: Anne E. Jensen (A6-0226/2009)

  Siiri Oviir (ALDE). - (ET) Jensen kundzes ziņojums par inteliģentajām transporta sistēmām – šo sistēmu ieviešana ir pierādījusi savu efektivitāti, padarot transportu efektīvāku, daudz drošāku un palīdzot sasniegt politisko mērķi – panākt tīrāku transportu. Šo iemeslu dēļ es balsoju par šo ziņojumu.

– Ziņojums: Ulrich Stockmann (A6-0217/2009)

  Siiri Oviir (ALDE). - (ET) Ulrich Stockmann kunga ziņojumus par Marco Polo II programmu pelna atbalstu, jo tas dod iespēju samazināt autoceļu pārslodzi, uzlabot transporta sistēmu vides aizsardzības metodes un veicināt transporta veidu kombinēšanu. Tomēr bažas rada tas, ka ar katru gadu samazinās finansiālas palīdzības pieprasījumu un tādējādi arī plānoto projektu skaits, ko varētu finansēt saistībā ar šo programmu.

– Ziņojums: Petr Duchoň (A6-0220/2009)

  Siiri Oviir (ALDE). - (ET) Es atbalstīju Duchoň kunga ziņojumu, jo dzelzceļam pat tagad ir ļoti liela nozīme Eiropas transporta sistēmā, neraugoties uz preču pārvadājumu pastāvīgo samazināšanos. Es atbalstīju šo ziņojumu arī tāpēc, ka esmu vienisprātis ar referentu, ka šis tiesību akts ir jāsagatavo tā, lai nākotnē dzelzceļa tīkls kļūtu efektīvs visiem lietotājiem.

– Ziņojums: John Bowis (A6-0233/2009)

  Siiri Oviir (ALDE). - (ET) Šorīt mēs spriedām un tikko arī balsojām par vairākiem ziņojumiem no veselības aprūpes tiesību aktu paketes. Es atbalstīju pacientu tiesību aizsardzību pārrobežu veselības aprūpē, jo uzskatu, ka Eiropas Parlamentā ievēlētie pārstāvji pārāk ilgi samierinājušies ar to, ka likumus šajā jomā veido juristi – likumi ir jārada politiķiem, tas ir, Eiropas vēlētāju ievēlētiem Parlamenta deputātiem. Šī ir pēdējā iespēja ar to nodarboties un nokārtot šo direktīvu.

– Ziņojums: Antonios Trakatellis (A6-0231/2009)

  Siiri Oviir (ALDE). - (ET) Trakatellis kunga ziņojums par retajām slimībām ir kā papildinājums ziņojumam par pacientu tiesībām, ko es atbalstīju, kaut gan es neatbalstīju ziņojuma 15. ieteikumu, jo šis ieteikums pieder pagājušajam gadsimtam, un politiķi nedrīkstētu ietekmēt gēnu pētniecību.

– Ziņojums: Gilles Savary (A6-0199/2009)

  Siiri Oviir (ALDE). - (ET) Ziņojums par pilsētas satiksmi un rīcības plānu šajā jomā saņēma manu atbalstu, jo pilsētas transportam ir ļoti liela nozīme ES kravu un pasažieru pārvadājumos. Tādēļ atsevišķas pilsētas transporta stratēģijas izveide ir pilnīgi pamatota.

– Ziņojums: Anne Jensen (A6-0227/2009)

  Siiri Oviir (ALDE). - (ET) Visbeidzot, es gribētu minēt Anne Jensen kundzes ziņojumu par automatizēto transporta sistēmu rīcības plānu, jo šis rīcības plāns pievēršas ģeogrāfiskajai konsekvencei.

– Ziņojums: Jean-Paul Gauzès (A6-0191/2009)

  Daniel Hannan (NI). - Šodien mēs atzīmējam lielākā angļu un, iespējams, visas cilvēces dramaturga un rakstnieka dzimšanas dienu. Šekspīra darbiem raksturīgs tas, ka, lai kādu pieredzi mēs ar tiem saistītu, tie vienmēr izskaidro mūsu pieredzi labāk nekā mūsu pieredze izskaidro šīs lugas. Šodien es nevaru izdarīt neko labāku jā citēt Gontas Džona pirmsnāves vārdus no lugas „Ričards II”, kas ne tikai skaisti apraksta mūsu budžeta problēmas Lielbritānijā, bet arī mūsu situāciju Eiropā:

Pirmais, par budžetu:

„Šī dārgā zeme, dvēs’ļu īpašums […]

Nu iznomāta – mirstu, sakot to, -
Kā kāda muižele vai nomas māja!”

Bet tagad paklausieties Lisabonas līguma vai Eiropas Konstitūcijas aprakstu:

„Jā, Anglija, ko ieslēdz lepnā jūra,

Tās klinšu krasti viļņus atgaiņā,

Nu viņu pergamentu važas sien

Un notraipītu parādzīmju saites.

Šī zeme, kas reiz citas uzveica,

Ar kaunu sakāvusi pati sevi.”

43 (Atdzejojis Jēkabs Jansons)

Ja ir kāds labāks apraksts, tad es to vēl neesmu dzirdējis.

  Priekšsēdētājs. − Es nezināju, ka jums ir tādas runas dotības. Jūs to nodeklamējāt ļoti labi.

– Ziņojums: Silvia-Adriana Ticău (A6-0254/2009)

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs! Kad mēs balsojam par Eiropas Parlamenta jautājumiem, mums vienmēr ir jābūt pārliecinātiem, ka mēs uzņemamies vadību.

Ir pilnīgi pareizi, ka mēs runājam par energoefektivitāti. Atklāti sakot, man ar to nav problēmu ne Eiropas, ne dalībvalsts, ne vietējā līmenī. Manuprāt, šajā jautājumā varētu vairāk darīt vietējās pašvaldības, tomēr ir labi, ja ir iespējams apmainīties ar labāko pieredzi un ierosmēm Eiropas un valsts līmenī.

Taču, uzņemoties šo līdera lomu, mums ir jādemonstrē morāla vadība. Kā mēs varam runāt par ēku energoefektivitāti, ja mēs joprojām darbojamies divās Parlamenta plenārsēžu zālēs – viena ir šeit, Strasbūrā, un otra ir Briselē? Kā ar Parlamenta CO2 emisiju Strasbūrā, ja mēs runājam par tūkstošiem tonnu CO2 emisijas katru gadu? Ir laiks izbeigt šo liekulību, rādīt priekšzīmi un slēgt Strasbūras Parlamentu.

– Ziņojums: John Bowis (A6-0233/2009)

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs! Atļaujiet man sākumā pateikties kolēģim John Bowis, un esmu pārliecināts, ka mēs visi vēlam viņam drīzu izveseļošanos. Paldies Dievam, ka viņš varēja izmantot citas valsts veselības aprūpes sistēmas priekšrocības. Viņš, būdams Lielbritānijas pilsonis, varēja izmantot lieliskus veselības aprūpes pakalpojumus Beļģijā.

Tie ir daži soļi pareizajā virzienā, lai visi Eiropas iedzīvotāji varētu izlemt, kurp doties, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus. Ja pacienti saņem informāciju par dažādu slimību izārstēšanas rādītājiem daudzās citās valstīs un viņiem ir dota izvēles iespēja, tad viņi var izvēlēties, kurā valstī viņi varētu vislabāk atveseļoties. Šo veselības aprūpes pakalpojumu priekšrocību izmantošana ir labs solis īstajā virzienā.

Es bieži esmu kritizējis šajā vietā apspriestās ierosmes, bet šī, manuprāt, ir pozitīva pārmaiņa. Mēs ar prieku gaidām izvēles un labāku pakalpojumu piedāvājumu pacientiem visā Eiropas Savienībā.

– Ziņojums: Brian Crowley (A6-0070/2009)

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Arī es gribētu paskaidrot savu balsojumu par B. Crowley ziņojumu par autortiesību aizsardzības termiņiem. Es balsoju pret šo ziņojumu, kas bija nepietiekami pārdomāts, bet kas nākamos 45 gadus varētu ietekmēt cenu, ko patērētāji maksā par mūziku. Es gribētu palīdzēt ierindas māksliniekiem, un lai to izdarītu, mums ir vajadzīgi tiesību akti līgumu noteikumu un kolektīvās pārvaldības jomā, un ir jāizveido sociālās aprūpes sistēma, pensiju sistēmas vai licenču tarifu pārmaiņas. Ietekmes pētījumi liecina, ka tikai 2 % no ieņēmumiem tiek sadalīti ierindas māksliniekiem, bet pārējais nonāk pie ierakstu sabiedrībām un lielākajiem māksliniekiem. Turpmākā pārdale kaitēs daudzsološiem jauniem māksliniekiem, un arī patērētāji un nodokļu maksātāji maksās miljoniem eiro vairāk. Šis priekšlikums rada sarežģījumus bibliotēkām, arhīviem, mākslas skolām un neatkarīgajiem filmu producentiem. Ietekme uz audiovizuālajiem māksliniekiem nav skaidra. Visas juridiskās iestādes brīdina pret šo priekšlikumu, un tādēļ es balsoju pret to.

– Ziņojums: Anne E. Jensen (A6-0226/2009)

  Brigitte Fouré (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju par Jensen kundzes ziņojumu par direktīvas priekšlikumu par inteliģento transporta sistēmu ieviešanu. Šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt transporta sistēmās izmantoto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sadarbspēju.

Ir jāveicina inovācijas transporta jomā, it īpaši attiecībā uz transportlīdzekļu drošību. Patiesībā inovācijas zaudēs nozīmi, ja mēs nenodrošināsim iespējas to pielietošanai visā Eiropā.

Šī direktīva dod mums iespēju veicināt nāves gadījumu skaita samazināšanos uz Eiropas ceļiem, samazinot gan sadursmju risku, gan negadījumu smagumu. Es gribētu jums atgādināt, ka Eiropas Savienība ir nospraudusi mērķi līdz 2010. gadam uz pusi samazināt uz ceļiem bojāgājušo skaitu, salīdzinot ar 2000. gadu.

Attiecībā uz to man žēl, ka Eiropas Savienības transporta ministri joprojām nav pieņēmuši direktīvu par pārrobežu sadarbību satiksmes drošības jomā, ko mēs pieņēmām pirms dažiem mēnešiem, jo arī tas ļautu glābt dzīvības, atvieglojot sodu piemērošanu transportlīdzekļu vadītājiem, kuri pārkāpj noteikumus dalībvalstī, kurā viņu transportlīdzeklis nav reģistrēts.

– Ziņojums: Petr Duchoň (A6-0220/2009)

  Brigitte Fouré (PPE-DE). – (FR) Attiecībā uz Duchoň kunga ziņojumu es gribētu teikt, ka Eiropas Parlaments nupat ir pieņēmis ziņojumu par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem. Es balsoju par šo ziņojumu, kurš dos iespēju palielināt un uzlabot preču pārvadājumus pa dzelzceļu.

Bija vajadzīga Eiropas rīcība šajā jomā. Patiesībā dzelzceļa kravu pārvadājumi pašlaik darbojas neapmierinoši, piedāvājot sabiedrībām, kas vēlas pārvadāt preces pa dzelzceļu, pārāk maz garantiju attiecībā uz drošiem grafikiem.

Tagad mūsu uzdevums ir padarīt dzelzceļa pārvadājumus pievilcīgākus sabiedrībām, jo, ja dažu preču pārvadājumi no autoceļiem pāries uz dzelzceļiem, tas nozīmēs, ka samazināsies siltumnīcefekta gāzu emisija un mazāk kravas automobiļu iekļūs sastrēgumos uz ceļiem un automaģistrālēm.

Tādēļ es ceru, ka dalībvalstu transporta ministri sekos Eiropas Parlamenta uzsāktajai virzībai uz Eiropas dzelzceļa tīklu darbības uzlabošanu.

– Ziņojums: Antonios Trakatellis (A6-0231/2009)

  Bernd Posselt (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju pret Trakatellis kunga ziņojumu skandalozā 15. grozījuma dēļ, kur slimību ārstēšana ir sajaukta ar nedzimušu cilvēku nonāvēšanu un kas ož pēc eigēnikas. Mums ir skaidri jāsaprot: cilvēkiem ir tiesības dzīvot no brīža, kad olšūna saplūst ar sēklu, līdz dabiskajai nāvei, un šajā grozījumā ir radikāli apšaubītas šīs tiesības uz dzīvību. Nedzimušam cilvēkam vairs nebūs tiesību dzīvot tikai tāpēc, ka viņš ir slims. Tas ir tiešs medicīnas pretmets – tā ir slepkavība.

Tādēļ Trakatellis kunga ziņojums ir nepieņemams, un šis grozījums ir skandāls, kas diskreditē šo Parlamentu, kuram citādi arvien ir bijuši lieli nopelni bioētikā un nedzimušu dzīvību aizsardzībā.

  Ingeborg Gräßle (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs! Pirmo reizi, kopš esmu kļuvusi par šī Parlamenta deputāti, balsošanā par budžeta izpildes apstiprināšanu es balsoju pret Komisijas budžeta izpildes apstiprināšanu, un es gribētu paskaidrot iemeslus, kāpēc tā rīkojos: lielākās bažas man rada veids, kā Eiropas Komisija vadīja divu jauno dalībvalstu – Rumānijas un Bulgārijas – pievienošanos.

Rumānijā un Bulgārijā mums ir jārēķinās ar ļoti daudzām problēmām – ar plaši izplatītu korupciju, ar lieliem Eiropas naudas zudumiem. Eiropas Komisija sāka iesaldēt šo naudu tikai 2008. gadā. Mēs zaudējām daudz naudas 2007. gadā, un tagad mums ir jārēķinās ar gandrīz neesošām kontroles sistēmām vai kontroles sistēmām, kas darbojas tikai laiku pa laikam. Rumānijā mums ir darīšana ar plašu korupciju un sarežģījumiem tiesu sistēmā. Par to visu vaina ir jāuzņemas pirmspievienošanās procesam.

Es gribu norādīt un pateikt Eiropas Komisijai, ka nākamajos pievienošanās procesos tai ir jārīkojas citādi, un pateikt arī to: ja tā agrāk būtu novērojusi citas valstis, tad, ja vien būtu gribējusi, tā būtu tikusi daudz tālāk.

Es gribētu aicināt Komisiju palīdzēt abām valstīm izveidot šā vārda cienīgas kontroles sistēmas un novērst šo valstu sistēmiskos trūkumus. Pretējā gadījumā mums šeit būs pastāvīga problēma un pastāvīgs rūpju bērns visai Eiropai.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

– Ziņojums: Paulo Casaca (A6-0184/2009)

  Alexander Alvaro (ALDE), in writing. − (DE) Šodien Eiropas Parlaments balsoja par Casaca kunga ziņojumu par Eiropas Parlamenta 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Ziņojumā ir skarts arī jautājums par Eiropas Parlamenta pensiju fondu.

Eiropas Parlamenta pensiju fonds ir brīvprātīgs fonds. Tagad pensiju fondam ir finansiālas grūtības, un ir izveidojies deficīts.

Brīvo demokrātu partija Eiropas Parlamentā iebilst pret nodokļu ieņēmumu izlietošanu šī deficīta segšanai. Ir bezatbildīgi gaidīt, lai Eiropas nodokļu maksātāji maksā par šiem zaudējumiem. Šādi plāni ir jānovērš. Brīvo demokrātu partija Eiropas Parlamentā balsoja pret Eiropas Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanu. Nav pilnīgi izslēgta iespēja izlietot nodokļu ieņēmumus deficīta segšanai.

  Richard James Ashworth (PPE-DE), rakstiski. − Britu konservatīvie nevarēja apstiprināt 2007. gada Eiropas budžeta izpildes I sadaļu – Eiropas Parlaments. Mēs stingri pieprasām, lai Parlamenta budžeta izmaksas būtu lietderīgas Eiropas nodokļu maksātājiem, un tādēļ mēs atbalstām lielāko daļu no referenta ziņojuma. It sevišķi mēs ar atzinību norādām uz panākumiem Parlamenta budžeta izpildē, kā norādīts Revīzijas palātas 2007. gada ziņojumā. Mēs atbalstām arī referenta piezīmes attiecībā uz deputātu brīvprātīgo pensiju fondu. Tomēr, ievērojot mūsu tradicionālo pieeju, mēs turpināsim balsot pret budžeta izpildes apstiprināšanu, kamēr neredzēsim reālu progresu attiecībā uz pozitīvas ticamības deklarācijas saņemšanu no Eiropas Revīzijas palātas.

  Monica Frassoni (Verts/ALE), rakstiski. − Šodien Zaļo grupa balsoja par Casaca ziņojumu par EP 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšanu.

Mēs gribam uzsvērt, ka, pieņemot šo ziņojumu plenārsēdē, Parlamenta prezidijam ir jāpilda pienākums un nekavējoties jārīkojas attiecībā uz pieņemto tekstu, ciktāl tas skar brīvprātīgo pensiju fondu; ir jāpieņem skaidri lēmumi, lai nekādā gadījumā nepieļautu brīvprātīgā pensiju fonda tiešu vai netiešu glābšanu ar papildu naudu no Parlamenta budžeta un lai nekavējoties tiktu publicēts fonda dalībnieku saraksts.

Ir skaidri jāpasaka, ka, tā kā Parlamentam ir jānodrošina deputātu tiesības uz pensiju, tam ir arī pilnā apjomā jākontrolē šis fonds un tā investīciju politika. Mēs ceram, ka šie lēmumi tiks pieņemti līdz 2009. gada aprīļa beigām.

  Marian Harkin (ALDE), rakstiski. − Es atturējos, jo esmu pensiju fonda dalībniece.

  Jens Holm un Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. − Ir trīs iemesli, kāpēc mēs balsojām pret P. Casaca ziņojumu par Eiropas Parlamenta 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Pirmkārt, mēs iebilstam pret to, ka Eiropas Parlamenta deputātu brīvprātīgo pensiju fondu finansē no nodokļu maksātāju naudas. Otrkārt, mēs iebilstam pret to, ka nodokļu maksātāju naudu var piešķirt privātam pensiju fondam, kura dalībnieku un saņēmēju skaits tiek turēts noslēpumā un nav publicēts.

Treškārt, mēs kategoriski iebilstam pret nodokļu maksātāju naudas vēl lielāku izmantošanu, lai segtu pensiju fonda pašreizējo deficītu, kas radies spekulatīvu ieguldījumu rezultātā. Mēs atbalstām P. Casaca ziņojuma 105. un 109. punktu, kurā ir novērsti daži no mūsu iebildumiem attiecībā uz brīvprātīgo pensiju fondu, taču P. Casaca ziņojums nemaina pašreizējo stāvokli; mēs balsojām pret budžeta izpildes apstiprināšanu attiecībā uz Eiropas Parlamenta budžetu 2007. gadam.

  Kartika Tamara Liotard un Erik Meijer (GUE/NGL), rakstiski. − Ir trīs iemesli, kāpēc mēs balsojām pret P. Casaca ziņojumu par Eiropas Parlamenta 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Pirmkārt, mēs iebilstam pret to, ka Eiropas Parlamenta deputātu brīvprātīgo pensiju fondu finansē no nodokļu maksātāju naudas. Otrkārt, mēs iebilstam pret to, ka nodokļu maksātāju naudu var piešķirt privātam pensiju fondam, kura dalībnieku un saņēmēju skaits tiek turēts noslēpumā un nav publicēts.

Treškārt, mēs kategoriski iebilstam pret nodokļu maksātāju naudas vēl lielāku izmantošanu, lai segtu pensiju fonda pašreizējo deficītu, kas radies spekulatīvu ieguldījumu rezultātā. Mēs atbalstām P. Casaca ziņojuma 105. un 109. punktu, kurā ir novērsti daži no mūsu iebildumiem attiecībā uz brīvprātīgo pensiju fondu, taču P. Casaca ziņojums nemaina pašreizējo stāvokli; mēs balsojām pret budžeta izpildes apstiprināšanu attiecībā uz Eiropas Parlamenta budžetu 2007. gadam.

  Toine Manders (ALDE) , rakstiski. – (NL) Diemžēl man nācās nokavēt balsošanas sākumu, taču es pilnībā atbalstu vispārējo nostāju ziņojumos par budžeta izpildes apstiprināšanu un jo sevišķi P. Casaca ziņojumu. Būtu bezatbildīgi, ja tieši šajā laikā mēs būtu koriģējuši pensiju fonda deficītu ar nodokļu naudu. Fonda iespējamais deficīts ir fonda un tā dalībnieku un nevis Eiropas nodokļu maksātāju problēma.

Uz parlamentāriešiem skatās kā uz priekšzīmi, un viņiem ir jābūt piesardzīgiem, izlietojot Kopienas naudu. Tas attiecas uz viņu ienākumiem, pensijām un izdevumiem. Tādēļ es priecājos, ka Parlaments apstiprināja šo ziņojumu.

  Carl Schlyter (Verts/ALE), rakstiski. − (SV) Es atsakot apstiprināt tādas iestādes budžeta izpildi, kura izšķiež vairāk nekā EUR 1 miljardu tādu papildu pensiju apdrošināšanai, no kurām divas trešdaļas finansē no sabiedrības līdzekļiem. Šajā papildu pensiju fondā iesaistītajiem Eiropas Parlamenta deputātiem ir jāsamierinās ar šo luksus pensiju samazināšanu, tieši tāpat kā cilvēki ar zemiem ienākumiem ir spiesti samierināties ar viņu pensiju samazināšanu. Budžeta izpildes apstiprināšana attiecas uz 2007. gadu, taču mēs nevaram vēl gadu gaidīt, lai izteiktu kritiku par 2008. gadā pieņemtu lēmumu par papildu maksājumiem šim pensiju fondam.

  Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. − (SV) Es atturējos no balsošanas, jo izstājos no brīvprātīgā pensiju fonda 2009. gada 21. aprīlī, un tādēļ es negribēju ietekmēt balsošanas rezultātus.

  Kathy Sinnott (IND/DEM), rakstiski. − Mūsu kā Eiropas Parlamenta deputātu uzdevums ir pārstāvēt Eiropas iedzīvotājus un kalpot viņiem. Visi mūsu vēlētāji pārcieš ekonomiskās krīzes sekas, it sevišķi pensiju zaudējumu un samazinājumu. Manā vēlēšanu apgabalā Mansterā, Īrijā, daudzus strādniekus gaida ļoti nedrošas vecumdienas, jo viņu iemaksātās pensijas ir zaudējušas lielu daļu vērtības, vai atsevišķos gadījumos viņi ir pilnībā zaudējuši pensijas reizē ar uzņēmumu slēgšanu.

Es balsoju par šo ziņojumu un ar prieku paziņoju, ka man ir intereses, kā to prasa Parlamenta Reglaments. Es kā dalībniece iemaksāju pensiju fondā. Tomēr es neuzskatu to par interešu konfliktu.

Manuprāt, ir nesaprātīgi cerēt uz Eiropas Parlamenta deputātu imunitāti, un mums vienlīdzīgi jānes ekonomiskās krīzes nasta. Es kā Eiropas Parlamenta deputāte vērtēju iedzīvotāju intereses augstāk par savējām.

  Søren Bo Søndergaard (GUE/NGL), rakstiski. − Ir trīs iemesli, kāpēc es balsoju pret P. Casaca ziņojumu par Eiropas Parlamenta 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Pirmkārt, es iebilstu pret to, ka Eiropas Parlamenta deputātu brīvprātīgo pensiju fondu finansē no nodokļu maksātāju naudas. Otrkārt, es iebilstu pret to, ka nodokļu maksātāju naudu var iedot privātam pensiju fondam, kura dalībnieku un saņēmēju skaits tiek turēts noslēpumā un nav publicēts.

Treškārt, es kategoriski iebilstu pret nodokļu maksātāju naudas vēl lielāku izmantošanu, lai segtu pensiju fonda pašreizējo deficītu, kas radies spekulatīvu ieguldījumu rezultātā. Es atbalstu P. Casaca ziņojuma 105. un 109. punktu, kurā ir novērsti daži no maniem iebildumiem attiecībā uz brīvprātīgo pensiju fondu, taču P. Casaca ziņojums nemaina pašreizējo stāvokli; es balsoju pret budžeta izpildes apstiprināšanu attiecībā uz Eiropas Parlamenta budžetu 2007. gadam.

- Ieteikumi otrajam lasījumam: Silvia-Adriana Ticău (A6-0210/2009)

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Šajā priekšlikumā ir noskaidroti noteikumi, kā kļūt par autopārvadātāju.

Jauno noteikumu mērķis ir palielināt šīs darbības drošību un kvalitāti un nodrošināt šiem uzņēmumiem kopīgus finanšu vadības kritērijus.

Par jaunu pieeju šai darbībai liecina prasība, ka transporta uzņēmumu vadītājam jābūt attiecīgi izglītotam uzņēmējdarbībā un ir jāpierāda uzņēmuma finanšu situācija.

Vēl viens svarīgs elements šajā tekstā ir norādes uz personas datu aizsardzību, reģistra izveide ar publiskām un konfidenciālām sadaļām un arī tā dēvēto „pastkastīšu” uzņēmumu likvidēšana.

Uzņēmējdarbībai izvirzītās prasības, proti, reputācija, finanšu stāvoklis un profesionālās zināšanas atbilst šīs uzņēmējdarbības precizēšanai, kas, kā mēs ceram, dos tai iespēju attīstīties pārredzamākā veidā, nodrošinot klientiem labāku aizsardzību un drošību.

- Ieteikumi otrajam lasījumam: Mathieu Grosch (A6-0211/2009)

  Dirk Sterckx (ALDE), rakstiski. − Es iebilstu pret referenta un Padomes panākto kompromisu attiecībā uz piekļuves noteikumiem starptautisko kravas autopārvadājumu tirgiem. Mēs uzskatām, ka jaunu robežu un ierobežojumu noteikšana kabotāžai transporta nozarē nav risinājums grūtībām, ar kurām autotransporta nozare saskaras krīzes rezultātā. Turklāt no vides viedokļa mēs nevaram pieņemt tādus ierobežojumus kā prasību, lai ienākošā starptautiskā pārvadājumā transportētas preces tiktu pilnībā piegādātas pirms kabotāžas operācijas veikšanas. Tas absolūti neatbilst autopārvadājumu realitātei un traucē kravas transporta efektīvu organizāciju. Tā radīsies vēl vairāk tukšu kravas automobiļu.

Taču es noteikti atbalstu ļoti stingru pieeju attiecībā uz autopārvadātāju piekļuvi šai profesijai. Ja mums ir stingri noteikumi attiecībā uz piekļuvi šai profesijai, mums nav jābaidās no atvērta Eiropas transporta tirgus.

– Ziņojums: Silvia-Adriana Ticău (A6-0254/2009)

  Martin Callanan (PPE-DE), rakstiski. − Es atzīstu vajadzību uzlabot ēku energoefektivitāti un esmu pārliecināts, ka ES var to labvēlīgi ietekmēt. Patiesībā es domāju, ka šajā ziņojumā nav pievērsta pietiekami liela uzmanība ēku energoefektivtitātei plašākā nozīmē, risinot tādas vides problēmas kā klimata pārmaiņas.

Ēku energoefektivitātes uzlabošana ir nosacīti vienkārša, nosacīti lēta un nosacīti izdevīga. Ēku energoefektivitātes uzlabošana varētu labvēlīt ietekmēt arī oglekļa emisiju ES. Taču Eiropas Komisija vienmēr ir pievērsusi mazāku uzmanību energoefektivitātei kā galvenajai politikas jomai, tā vietā nodarbojoties ar autorūpniecībai. Esmu pārliecināts, ka uzvelt visu vainu par klimata pārmaiņām automobiļu ražotājiem ir ļoti kļūdaina un neefektīva politika.

Skumji, bet manā vēlēšanu apgabalā Anglijas ziemeļaustrumos Nissan nesen paziņoja par darbavietu zudumu un ražošanas samazināšanu. Būtu naivi ignorēt ES regulējumu nozīmi pašreizējā krīzē, kas skar autorūpniecību. Šo krīzi varētu lielā mērā novērst ar līdzsvarotākas ES vides politikas palīdzību, kurā ēku energoefektivitātei ir pievērsta pienācīga uzmanība.

  Călin Cătălin Chiriţă (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par Ţicău kundzes ziņojumu, jo esmu pārliecināta, ka ēku energoefektivitātes uzlabošanai ir ārkārtīgi liela nozīme vides aizsardzībā un arī patērētāju ciesto enerģijas zaudējumu samazināšanā.

Tajā pašā laikā Eiropas iedzīvotājiem vieniem pašiem nav jāsedz visi izdevumi par ēku energoefektivitātes uzlabošanu. ES un dalībvalstīm ir jārezervē šim nolūkam vajadzīgie finanšu līdzekļi. Līdz 2014. gadam tām ir jānodibina energoefektivitātes fonds, ko finansēs Kopienas budžets, Eiropas Investīciju banka (EIB) un dalībvalstis, lai veicinātu valsts un privātos ieguldījumus ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektos, piemērojot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinājumu ar energoefektivitāti saistītām precēm un pakalpojumiem un atjaunīgajai enerģijai, un paplašinot atbilstības kritērijus finansējumu saņemšanai no Eiropas Reģionālās attīstība fonda (ERAF) ne tikai dzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošanai. Citi instrumenti ir tiešu valsts izdevumu projekti, aizņēmumu garantijas un subsīdijas un sociālie piešķīrumi.

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Energoapgādes cena un uzticamība ir ārkārtīgi nozīmīgi faktori ES konkurētspējai. Energoefektivitātes uzlabošana ir viens no rentablākajiem veidiem, kā Eiropas Savienība var sasniegt CO2 emisijas samazināšanas mērķus, radīt darbavietas, samazināt uzņēmējdarbības izmaksas, risināt enerģijas cenu kāpuma sociālās sekas un samazināt ES arvien pieaugošo atkarību no ārējiem enerģijas piegādātājiem.

Ēku energoefektivitāte pašlaik nosaka aptuveni 40 % no enerģijas patēriņa, un, pārstrādājot šo direktīvu, būs iespējams uzlabot pašreizējo stāvokli. Visiem iesaistītajiem ir jābūt informētiem par energoefektivitātes uzlabošanas priekšrocībām un jānodrošina piekļuve attiecīgajai informācijai, kā to panākt. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai vietējām un reģionālajām iestādēm būtu pieejami ēku energoefektivitātes uzlabošanas atbalstam paredzētie finanšu instrumenti.

  Peter Skinner (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju ierosmi nodrošināt ēku energoefektivitāti. Protams, ir jāsaglabā līdzsvars starp nepieciešamību rīkoties, lai novērstu CO2 emisiju, kur vien iespējams, un ekonomiskajām izmaksām. Ierosme par šādu ēku energoefektivitātes sertifikātiem ir viens no galvenajiem jautājumiem, kas var palīdzēt informēti pieņemt lēmumus par patēriņu.

– Ziņojums: Jean-Paul Gauzès (A6-0191/2009)

  Jens Holm Kartika Tamara Liotard, Erik Meijer un Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. − Mēs pilnīgi atbalstām stingrākus noteikumus attiecībā uz finanšu darbību un kredītvērtējuma aģentūrām. Taču šodien mēs nolēmām balsot pret Gauzès kunga ziņojumu. Tas tādēļ, ka šis ziņojums ir nepietiekams un tajā nav pietiekami uzsvērti īstie jautājumi. Ir ļoti vajadzīgas publiskas kredītvērtējuma aģentūras, kas nestrādā peļņas dēļ, jo tas ir vienīgais veids interešu konflikta novēršanai vērtēšanas procesā. Ziņojumā šis jautājums nav pietiekami izcelts.

  Astrid Lulling (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es bez šaubīšanās atbalstu Gauzès kunga ziņojumu. Viņš atkal ir parādījis prasmi sarunu vešanā. Laimīgā kārtā kompromisu par šo tekstu izdevās panākt ātri.

Nodrošinot regulatīvu sistēmu kredītvērtējumu aģentūrām, Eiropa ir izvirzījusies priekšgalā un rāda ceļu, kamēr Amerikas Savienotās Valstis šajā jomā faktiski vēl nav reaģējušas. Kapitāla tirgus uzticamība un paļāvība uz to daļēji ir atkarīga no šo aģentūru veiktajiem un publicētajiem vērtējumiem.

Šodien izveidotās regulatīvās sistēmas uzdevums ir uzlabot šo vērtējumu sagatavošanas apstākļus, ja šos vērtējumus izmanto saistībā ar regulētas darbības uzraudzību.

Tomēr bija svarīgi, lai kompromisi nekļūst par risinājumiem, kas neatkarīgi no iemesla aizliedz pamatoties uz vērtējumiem, kas nav veikti saskaņā ar šo regulu. Nemaz nerunājot par to, ka tas zināmā mērā ir pamatbrīvību, piemēram, vārda un tirdzniecības brīvības, pārkāpums, šāda pieeja, iespējams, būs atbalsts tirgiem ārpus Eiropas, kaitējot Eiropas tirgiem, un, iespējams, tiks veicināti slepeni finanšu darījumi, kaitējot pārredzamības noteikumiem pakļautajiem publiskajiem darījumiem. Tādēļ es pilnībā atbalstu izvēlēto risinājumu.

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Stāvoklis pasaules ekonomikā joprojām ir nemierīgs, un vēl tikai vakar Starptautiskais Valūtas fonds paziņoja, ka finanšu krīze var kļūt vēl ļaunāka. Diez vai kādu pārsteigs, ka šis ir svētku laiks regulējumu un kontroles fanātiķiem.

Taču ir briesmīga kļūda sākt veidot finanšu tirgus darbības vispusīgas kontroles sistēmas vēl pirms šī tirgus izpētes un analīžu pabeigšanas. Daudzi nopietni tirgus dalībnieki, to skaitā arī Zviedrijas Banka, uzskata, ka Komisijai ne pārāk pārliecinošā veidā ir izdevies parādīt kļūdu tirgus darbībā, tādējādi attaisnojot kredītvertējuma aģentūru papildu regulējumu.

Tas, bez šaubām, neuztrauc ES. Briseles likumdevēji ir sagatavojušies nevis pasaules tirgu satricinājumiem, bet gan tam, lai dotu ES iemeslu nostiprināt savas pozīcijas. Ja mūsdienu pasaulē ir kāda globāla sistēma šī vārda patiesajā nozīmē, tad tie ir finanšu tirgi. Tādēļ, piemēram, kredītvērtējuma aģentūru papildu kontrole, pat ja to vērtē kā nepieciešamu, ir jāuzsāk un jāplāno globālā mērogā. Tā kā šis Parlaments meklē risinājumus ES sadarbības ietvaros, es nolēmu balsot pret šo ziņojumu.

  Mary Lou McDonald (GUE/NGL), rakstiski. − Es pilnīgi atbalstu stingrākus noteikumus attiecībā uz finanšu darbību un kredītvērtējuma aģentūrām.

Taču šodien es nolēmu balsot pret Gauzès kunga ziņojumu. Tas tādēļ, ka šis ziņojums ir nepietiekams un tajā nav pienācīgi uzsvērti īstie jautājumi. Ir ļoti vajadzīgas publiskas kredītvērtējuma aģentūras, kas nestrādā peļņas dēļ, jo tas ir vienīgais veids interešu konflikta novēršanai vērtēšanas procesā. Ziņojumā šis jautājums izklāstīts neapmierinoši. Tas ir tikai viens ziņojuma trūkumu piemērs.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Tagad mēs slēdzam finanšu tirgu pelēkās zonas un nosakām stingrākas prasības, un tā nav pāragra rīcība. Taču tā ir tikai cīņa ar simptomiem nevis cēloņiem. Iepriekšējos gados veiktā deregulācija ļāva izaugt jauniem – un to sarežģītības dēļ nepārredzamiem – kapitāla tirgus produktiem. Šajā ziņā es balsoju par stingrāku finanšu uzraudzību, pat ja ar to vien ilgam laikam nepietiks.

Ja mēs gribām novērst šādu kāršu namiņu būvi nākotnē, tad vienīgais ceļš ir aizliegt riskantus finanšu produktus. Taču mūsu pašu uzraudzības iestāde noteikti radītu tikai vēl lielāku birokrātiju, nevis gādātu par lielāku saimniecisku sapratni un likvidētu šo kazino mentalitāti.

  John Purvis (PPE-DE), rakstiski. − Kaut gan kredītvērtējuma aģentūrām var pārmest trūkumus sekundāro hipotēku kapitalizācijā, kas izraisīja finanšu krīzi, ir nedaudz žēl, ka AK Konservatīvo delegācija balsoja par Gauzès kunga ziņojumā izstrādātajiem kredītvērtējuma aģentūru regulēšanas plāniem. Kredītvērtējuma aģentūras nevajadzētu uzskatīt par grēkāžiem, jo tieši tikpat vainīga bija banku darbības un regulējuma kultūra, kas atbīdīja riska stratēģijas aizmugurējā plānā.

Mēs ceram, ka ES, Amerikas Savienotās Valstis un kredītvērtējuma aģentūras var strādāt kopā, lai izveidotu pienācīgi darbojošos sistēmu. Lai tā notiktu, despotiskam regulējumam ir jāatkāpjas tāda regulējuma priekšā, kas atzīst riska elementus visos ieguldījumos un pieļauj zināmā mērā atzīt vērtējumus, kas izdarīti ārpus sistēmas, par ko mēs balsojām šodien. Galvenais, ir vajadzīga pietiekami liela elastība, lai pielāgotos jauniem apstākļiem un ļautu tirgum elpot.

  Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. − (SV) Es nepiedalījos šajā balsošanā, tādēļ, ka man ir īpaša saistība ar kredītvērtējuma aģentūrām.

  Peter Skinner (PSE), rakstiski. − G20 ieteikumi Finanšu pakalpojumu darba grupai nepārprotami prasa kredītvērtējuma aģentūru labāku pārredzamību un regulējumu. Šis ziņojums, kas ir Eiropas Parlamenta atbilde uz G20, ir pareizais līdzsvars. Tomēr ir kāds jautājums, kas joprojām paliek EVRK kompetencē, kas tai būs jāparāda, ja tā vēlas būt šāda regulējuma galvenā noteicēja.

– Ziņojums: Gabriele Albertini (A6-0250/2009)

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. – (IT) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Es balsoju par šo ziņojumu.

Padomes (EK) Regulas Nr. 11/98 un Nr. 12/98 noteica vienotā tirgus izveidi starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem. Šī liberalizācija veicināja pastāvīgu izaugsmi šajā nozarē, kas piedzīvoja nepārtrauktu izaugsmi no 1990. gadu vidus līdz mūsdienām.

Taču šo pozitīvo tendenci nepapildināja pasažieru tiesību aizsardzība un ievērošana: pasažieri norādīja uz daudzām problēmām, tostarp reisu atcelšanu, faktisko vietu skaita pārsniegšana rezervācijā, bagāžas zudumu un kavējumiem.

Atšķirībā no pasažieriem, kuri izvēlas citus transporta veidus autobusu lietotāji joprojām ir neaizsargāti, jo Kopienas tiesību aktos ir trūkumi.

Tādēļ es atzinīgi vērtēju Transporta un tūrisma komitejas priekšlikumu, kas ir mēģinājums noteikt pasažieru tiesības ar dokumenta palīdzību, par ko mēs gatavojamies balsot. Tieši šis priekšlikums ir sevišķi interesants, jo tajā ir paredzēta pārvadātāja atbildība nāves vai savainojuma gadījumā, noteikta kompensācija un palīdzība reisu atcelšanas un kavēšanās gadījumos, atzītas to cilvēku tiesības, kuriem ir ierobežotas kustības spējas vai citi traucējumi, un izveidotas organizācijas, kas atbild par šīs regulas pārraudzību un izskata sūdzības.

Tas ir svarīgs solis virzībā uz vienlīdzīgām tiesībām visiem pasažieriem.

  Brian Crowley (UEN), rakstiski. − Eiropas Savienība ir izveidojusi veiksmīgu iekšējo tirgu ar līdz šim nepieredzētu kapitāla, pakalpojumu un cilvēku apriti. Tomēr nepietiek tikai ar šīs pārvietošanās brīvības izveidi. Mums ir jāaizsargā ES iedzīvotāji ceļojumos pa Eiropas Savienību, un mums ir jānodrošina vienlīdzīga piekļuve transporta pakalpojumiem.

Mēs esam redzējuši ES politikas panākumus pasažieru piekļuves tiesību un kompensācijas tiesību jomā gaisa transporta nozarē, un es tiešām atzinīgi vērtēju to, ka ES ir izvirzījusi līdzīgus priekšlikumus citās transporta nozarēs. Taču mums ir svarīgi vienmēr ievērot katras transporta nozares īpatnības. Kaut gan tie paši tiesību principi par vienlīdzīgu piekļuvi un vienādām tiesībām ir jāpiemēro visiem transporta veidiem, mums ir jāņem vērā katras atsevišķas nozares specifika. Pretējā gadījumā mēs zaudēsim gan pasažierus, gan pārvadātājus.

Es priecājos, ka ar šo šajā pasažieru tiesību paketi, kurā iekļauts gan jūras, gan iekšzemes ūdensceļu, gan autobusu transports, Eiropas Parlaments ir izveidojis tiesību aktu, kas izrādīsies ārkārtīgi efektīvs, aizsargājot un atbalstot pasažieru tiesības Eiropas Savienībā.

  Timothy Kirkhope (PPE-DE), rakstiski. − Konservatīvie atzinīgi vērtē vispārējo mērķi uzlabot pasažieru tiesības, piekļuvi transportam invalīdiem un izveidot vienlīdzīgus apstākļus starptautisko autobusu lietotājiem, un tādēļ konservatīvie balsoja par šo ziņojumu. Tomēr mēs būtu vēlējušies redzēt atbrīvojumu attiecībā uz reģionālajiem pakalpojumiem, jo AK ir liberalizējusi tirgus, kas pārgājuši no līgumiem par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu uz atklātu konkurenci. Turklāt šķiet, ka priekšlikumā nav atzīts tas, ka pierobežas apgabalos sniegtie autobusu pakalpojumi ir vietējie pakalpojumi. Konservatīvie pauž bažas arī par dažiem ierosinātās regulas aspektiem, jo īpaši par noteikumiem par atbildību. Atšķirībā no dzelzceļa un aviācijas nozarēm autobusu pārvadājumu nozari veido ievērojams skaits mazu un vidēju uzņēmumu ar ierobežotiem līdzekļiem.

  Fernand Le Rachinel (NI), rakstiski. – (FR) Autobusu pasažieriem ir jābūt tādām pašām tiesībām kā dzelzceļa un aviācijas pasažieriem. Tāda ir šī ziņojuma filozofija.

Patiesībā vajadzēt ievērot principu par visu pasažieru vienlīdzību likuma priekšā.

Tomēr nākas izteikt arī daudzas iebildes.

Tās rada tieši šīs nozares specifika, jo tajā pārsvarā darbojas ļoti mazi uzņēmumi un MVU. Mūs nevar apmierināt plenārsēdē ierosinātie pasākumi, kad, aizbildinoties ar pasažieru tiesību aizsardzības uzlabošanu, autobusu vadītājiem vienkārši tiek noteikti neizpildāmi ierobežojumi un nenovēršami paaugstinās maksa par braucienu pašiem pasažieriem.

Kāpēc mums vajadzētu gaidīt, lai vadītājs, kura darbs ir droši braukt, apgūtu speciālu mācību kursu, kas ļaus viņam vai viņai sniegt palīdzību cilvēkiem ar ierobežotām kustības spējām vai invaliditāti?

Kāpēc mēs nevaram skaidri noteikt izņēmumu no šīs jaunās Eiropas regulas darbības jomas attiecībā uz parastajiem pilsētas, piepilsētas vai reģionālajiem transporta pakalpojumiem, uz kuriem attiecas sabiedrisko pakalpojumu līgumi?

Kāpēc censties nodrošināt tiesības uz kompensāciju 20 % apmērā no biļetes cenas gadījumos, kad iekāpšana transportā tiek liegta, ja ir pārdots vairāk biļešu nekā ir vietu?

Francijā Fédération nationale des transporteurs de voyageurs ir ierosinājusi pragmatiskus risinājumus visām šīm problēmām. Daži ir sadzirdēti. Nepavisam nē. Tas ir kauns.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Albertini kunga ziņojuma mērķis ir palīdzēt izveidot noteikumus skaidrākai tiesiskai sistēmai attiecībā uz autobusu transporta lietošanu un darbību. Šis ziņojums veicina gan pasažieru, gan uzņēmumu drošības palielināšanu, atrisinot problēmas, kas saistītas ar invalīdu tiesībām, un nosakot skaidrākus noteikumus pasažieru nāves vai savainošanas gadījumos, kā arī attiecībā uz bagāžas zaudējumu vai sabojāšanu. Ir norādīti arī risinājumi kompensācijas gadījumos un palīdzības sniegšanai, ja brauciens ir atcelts, aizkavēts vai pārtraukts.

Tādējādi ir radīti apstākļi pasažieru labākai informēšanai pirms brauciena, tā laikā un pēc brauciena. Ir noskaidrotas pasažieru tiesības un arī pārvadātāju pienākumi, lai paaugstinātu to konkurētspēju un darbības drošību.

– Ziņojums: Brian Crowley (A6-0070/2009)

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Brian Crowley ziņojumu par autortiesību un dažu blakustiesību aizsardzības termiņiem, jo tajā ir atbalstīti Eiropas izpildītāji un mūziķi.

Šajā Eiropas Parlamenta priekšlikumā ir noteiktas plašākas priekšrocības izpildītājiem, kas būs aizsargāti līdz mūža galam tāpat, kā tas ir ASV, un saskaņā ar Eiropas principu augstu no vērtēt radošumu un kultūru.

Man šķiet, ka aizsardzības termiņa pagarināšana no 50 līdz 70 gadiem veicinās investīcijas muzikālajā inovācijā, un tā rezultātā palielināsies patērētāju izvēles iespējas, ļaujot Eiropai saglabāt konkurētspēju pasaules galvenajos mūzikas tirgos.

  Vasco Graça Moura (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Šīs nozares vadītāji Portugālē uzskata, ka šis ir ārkārtīgi svarīgs jautājums Eiropas un Portugāles mūzikas nozarei. Viņi apstiprina, ka Komisijas priekšlikums par termiņa pagarināšanu izpildītāju un ierakstu producentu tiesībām uz ierakstītajiem darbiem apmierinās viņu prasības un ļaus Eiropai saglabāt konkurētspēju pasaules galvenajos mūzikas tirgos.

Izpildītāji un producenti to nepārprotami atbalsta, jo gandrīz 40 000 izpildītāju un mūziķu ir parakstījuši lūgumrakstu, aicinot Eiropas Savienību novērst nelīdztiesību ar citām valstīm, kurās jau ir garāki aizsardzības termiņi.

Jācer, ka aizsardzības termiņa pagarināšana veicinās atkārtotus ieguldījumus jaunajā mūzikā, tādējādi palielinot izvēles iespējas patērētājiem. Jāpiebilst, ka skaņu ierakstu nozare dod milzīgu ieguldījumu arī nodarbinātības un nodokļu ieņēmumu ziņā, un tā ir lielākā intelektuālā īpašuma eksportētāja.

Tādēļ, kā aicināja iepriekš minētie vadītāji, es balsoju par šodienas balsošanai nodoto kompromisa tekstu. Šis apstiprinājums dos iespēju panākt vienprātību starp Padomi un Parlamentu un atvieglos Padomei jaunas direktīvas pieņemšanu.

  Tunne Kelam (PPE-DE), rakstiski. − Es balsoju par 79. grozījumu – atgriezt atpakaļ komitejai priekšlikumu par autortiesību 50 gadu termiņa pagarināšanu.

Manuprāt, Komisijas projekts ir jāsagatavo labāk, un tādēļ Parlamentam vajag vairāk laika lēmuma pieņemšanai. Komisijas projekta iepriekšējā variantā, šķiet, ir objektīvi pamatota māksliniecisku monopolu izveide kultūras darbā.

Es pilnīgi piekrītu tam, ka daudzi mākslinieki iegūst pārāk maz no sava darba. Taču risinājums ir nevis būt iecietīgākiem pret producentu kompānijām, bet gan novirzīt to saņemtos ieguvumus uz māksliniekiem un izpildītājiem.

  Arlene McCarthy (PSE), rakstiski. − Nav taisnīgi, ka dziesmu komponistu vai CD māksliniecisko noformētāju tiesības tiek aizsargātas visu viņu dzīves laiku un vēl 70 gadus, bet izpildītāja tiesību aizsardzības termiņš ir 50 gadi pēc publicēšanas. Šis termiņš neatbilst paredzamajam cilvēka mūža ilgumam un nozīmē, ka mūziķi vairs neko neiegūst no sava darba, tiklīdz viņi ir pensionējušies un viņiem visvairāk vajadzīgi ienākumi. Pašreizējā sistēma apmāna talantīgus mūziķus. Trīsdesmit astoņi tūkstoši izpildītāju lūdza mūsu atbalstu šīs diskriminācijas novēršanā. Runa ir par vienlīdzīgām tiesībām parastajiem strādājošajiem mūziķiem.

Man žēl, ka par šo tiesību aktu ir daudz melīgu sūdzību. Ekonomikas lejupslīdes laikā mums ir jāatbalsta radošās nozares un mākslinieki, kuri dod ieguldījumu mūsu IKP, darbavietu izveidē, izaugsmē un pasaules eksportā. Šis likums būs liela palīdzība trūcīgiem mūziķiem, kuri ir pelnījuši vienlīdzīgu attieksmi. Es ceru, ka Padome un Komisija var pieņemt Parlamenta balsojumu, lai šis likums stātos spēkā vēl pirms šī Parlamenta pilnvaru beigām.

  Ieke van den Burg (PSE), rakstiski. – (NL) Holandes Darba partija (Sociāldemokrātu grupa Eiropas Parlamentā) atbalsta priekšlikumu ar grozījumiem, jo tajā iekļauti daudzi māksliniekiem labvēlīgi noteikumi, piemēram, mākslinieka integritātes aizsardzība un sesiju mūziķu fonds. Mēs balsojām par grozījumiem, kuru mērķis ir nodrošināt māksliniekiem 100 % ienākumus, kas radušies termiņa pagarinājuma dēļ. Panāktais kompromiss ir solis pareizajā virzienā, tomēr pagaidām noteikti ne vislabākais.

Tomēr Holandes Darba partija pauž nopietnas bažas par nepopulārāku mākslinieku stāvokli, kuriem apmaiņā pret ierakstu ir jāaizmirst visa veida ienākumi no ierakstiem, kas pārsniedz viņu avansu. Tādēļ mēs ceram, ka Komisija drīz nāks klajā ar priekšlikumiem par mākslinieku stāvokļa uzlabošanu attiecībā pret ierakstu kompānijām, tostarp attiecībā arī uz līgumiem, kas attiecas uz 50 gadus ilgām blakustiesībām.

  Thomas Wise (NI), rakstiski. − Kaut gan es noteikti atbalstu ideju par autortiesību termiņa pagarināšanu, šis priekšlikums ir kļuvis mērķim nepiemērots. ES ir parādījusi savu nespēju loģiski un efektīvi risināt šo problēmu, un tāpēc es balsoju par tās noraidīšanu.

– Ziņojums: Ulrich Stockmann (A6-0217/2009)

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Marco Polo otrās programmas izveide ir svarīgs solis, jo tā nodrošina vajadzīgo finansiālo palīdzību pasākumiem, kuru mērķis ir palielināt un uzlabot kravas transporta sistēmas ietekmi uz vidi.

Šis priekšlikums izriet no Marco Polo pirmās programmas efektivitātes novērtējuma, kurā secināts, ka pašlaik ir sasniegti tikai 64 % no modālās pārejas mērķa un vēl ir tālu līdz nospraustajiem mērķiem.

Ir izteikta cerība, ka Marco Polo jaunā programma izmantos uzlabotus finanšu noteikumus noteikto mērķu sasniegšanai, starp kuriem tagad ir arī ar jūras kuģu ceļiem saistīti projekti un pasākumu projekti satiksmes sastrēgumu samazināšanai.

Manuprāt, šī programma, kuras mērķis ir veicināt un atbalstīt projektus autotransporta pārejai uz jūras, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļiem, noteikti spēs palīdzēt sastrēgumu un piesārņojuma samazināšanā un nodrošināt efektīvu un ekoloģiski ilgtspējīgāku transportu.

– Ziņojums: Petr Duchoň (A6-0220/2009)

  Elisabeth Jeggle (PPE-DE), rakstiski. − (DE) Transporta un tūrisma komitejas ziņojumā nav pievērsta pietiekami liela uzmanība dzelzceļa transporta patiesajai ieinteresētībai labāk izmantot pieejamās jaudas.

Infrastruktūras operatoriem ir noteikts pienākums tīkla gada plānā saglabāt jaudas rezerves neplānotai satiksmei. Šī iepriekšējā prasība neļauj infrastruktūras operatoriem elastīgi pieņemt lēmumus par šādiem pasākumiem reālā laikā. Komisijas sākotnējais priekšlikums tiek padarīts vēl stingrāks, jo jaudas rezervēm ir jānodrošina atbilstīga starptautiski atviegloto kravu pārvadājumu trases kvalitāte.

Plānošanas vajadzībām nav iespējams aptuveni novērtēt to, kādā mērā tiks izmantots dzelzceļa sabiedrību pieprasījums pēc trasēm. Šīs jaudas jau priekšlaicīgi ir izslēgtas no plānošanas procesa, un tādējādi nav iespējams apmierināt citus vēlākus trases pieprasījums. Ja dzelzceļa sabiedrības neaizmanto kaut nelielu daļu tīkla jaudas, tad rezultātā šī jauda pazūd, tādējādi kaitējot visiem lietotājiem. Šīs regula panāktu tieši pretējo īstajam mērķim – pieejamo jaudu labākai izmantošanai.

Lai samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz pasažieru satiksmi un steidzami pieprasītajiem kravu pārvadājumiem, ir vajadzīgs regulējums, kas dod iespēju infrastruktūras operatoriem pieņemt lēmumus, ja šāds pasākums ir piemērots, ņemot vērā dzelzceļa pasažieru satiksmes prasības vai arī to, kā labāk ievērot dzelzceļa kravu pārvadājumu vajadzības.

  Erik Meijer (GUE/NGL), rakstiski. – (NL) Arvien vairāk un vairāk kravu, ko pārvadā pāri robežai lielos attālumos, pāriet no dzelzceļa uz autoceļiem. Svarīgs iemesls šai parādībai ir jaunu autoceļu būve, tiek likvidēti tieši dzelzceļa savienojumi ar uzņēmumiem, un kravas autotransports nosacīti kļūst arvien lētāks. Šos iemeslus visi aizmirst. Visa mūsu uzmanība ir pievērsta diviem citiem iemesliem. Viens no tiem ir nepietiekamā koordinācija starp dalībvalstu dzelzceļa sabiedrībām, kā rezultātā kravas vagoniem ir nevajadzīgi ilgi jāgaida pievienošana lokomotīvei, kas tos vedīs tālāk. Tagad šai problēmai ir risinājums – tiešās satiksmes vilcieni ar regulāru braukšanas grafiku.

Otrs kritiskais punkts ir tas, ka šis transports ir lēns, jo tam ir jāgaida pasažieru vilcieni, kuriem ir prioritāte. P Duchoň ziņojuma nolūks bija atcelt pasažieru transporta prioritāti. Noslogotos ceļa posmos tas var nozīmēt ES noteiktu pienākumu regulāri pārskatīt grafikus, atmetot daudzus vilcienus. Vēlētāji drīz sapratīs, ka šis pakalpojums ir pasliktinājies, pateicoties Eiropai. Tā vietā, lai ierobežotu pasažieru transportu, ir vajadzīgs risinājums, kā tikt galā ar trūkumiem un nepietiekamu dzelzceļa jaudu. Ir labi, ka šis teksts ir pieklusināts šajā aspektā.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Pašlaik kravu pārvadājumi galvenokārt ir koncentrēti uz autoceļiem, un dzelzceļa, ūdens vai gaisa pārvadājumu daļa samazinās. Laikā, kad peļņa arvien samazinās un konkurence kļūst arvien lielāka, kravas automobiļu pārņemšanas manevri apvienojumā ar pārgurušiem autovadītājiem un pārsniegtu pieļaujamo kravu rada nāvējošu briesmu kokteili. Papildus satiksmes negadījumu draudiem kravas transports, kam piemīt arī tendence lūzt, nav paciešams no noslogojuma, trokšņa un vides piesārņojuma viedokļa.

Ir pēdējais laiks pārcelt kravas uz dzelzceļiem, taču šim nolūkam mums vajadzēs labākus tehniskus risinājumus un loģistikas modeļus tīkla koordinēšanai un organizācijai. Šis ziņojums ir solīs pareizajā virzienā, tādēļ es balsoju par to.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Patiesi starptautiska dzelzceļa tirgus izveide ir ārkārtīgi svarīga Eiropas transporta ilgtspējas politikas mērķiem vai, citiem vārdiem sakot, nākotnes Eiropai un tās transportam. Tā ir svarīga arī attiecībā uz šīs nozares iespējām iekļauties pasākumos, kas palīdzēs nodrošināt Lisabonas stratēģijas panākumus.

Kravu pārvadājumi pa dzelzceļu ir arī ļoti svarīgs faktors dažādās transporta darbības jomās.

Eiropas dzelzceļa tīkla izveide kravu pārvadājumiem ar netraucēti ritošiem vilcieniem un vienkāršām pārejām no vienas valsts tīkla uz otru, jācer, dos iespēju uzlabot infrastruktūru lietošanu un kravu pārvadājumu lielāku konkurētspēju.

Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi atbalstīt pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot stāvokli dzelzceļa nozarē, ar izredzēm šim sektoram kļūt pilnīgi integrētam un iekļauties Eiropas nākotnes transporta tīklā.

  Brian Simpson (PSE), rakstiski. − Apsveicu referentu un Eiropas Komisiju par drosmi, mēģinot piešķirt prioritāti kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu visā ES.

Man pašam būtu labāk paticis radikālāks ziņojums, kas nosaka stratēģiju ar konkrētiem prioritāriem virzieniem un pārējās dzelzceļa nozares apstiprinājumu, ka kravu transports ir svarīgs, tam ir vajadzīga attīstība un atbalsts.

Kravu pārvadājumus pa dzelzceļu Eiropā kavē divas jomas. Pirmkārt, īsts sadarbspējas trūkums it sevišķi signalizācijā; otrkārt, pati dzelzceļa nozare – it sevišķi pasažieru pārvadātāji un infrastruktūras nodrošinātāji, kas slepeni vienojas savā starpā, lai nodrošinātu kravu transporta atbīdīšanu aizmugurē, kad ir runa par sliežu pāreju piešķiršanu un kustības grafikiem.

Šis ziņojums vismaz ir sākums pašlaik pastāvošās ērtās aprēķina laulības šķiršanai, un tas dod dzelzceļa kravu pārvadātājiem vismaz izredzes attīstīt šo uzņēmējdarbību.

Ja mēs ļausim saglabāt status quo, pēc divdesmit gadiem kravu pārvadājumi pa dzelzceļu vispār būs izzuduši. Tagad mums ir jārīkojas, lai dzelzceļa kravu pārvadājumi kļūtu dzīvotspējīgi, pievilcīgi un konkurētspējīgi, vai arī mums nekad neizdosies aizdabūt prom kravas no autoceļiem.

– Ziņojums: John Bowis (A6-0233/2009)

  Martin Callanan (PPE-DE), rakstiski. − Es sajūsminos par kolēģa John Bowis darbu pie šī dokumenta, kas ir pagrieziena punkts pacientu tiesībās. Konservatīvie atbalsta pacientu mobilitāti ES un uzskata to par sabiedrības veselības aprūpes stiprināšanas nosacījumu.

Iespējams, ir pamācoši, ka šis jautājums pirmo reizi parādījās atklātībā kāda gadījuma dēļ AK Valsts veselības dienestā. Kādai sievietei, kura pēc ilgas gaidīšanas vietējā iestādē nolēma doties uz Franciju, lai veiktu gurna protezēšanas operāciju, pēc atgriešanās mājās atteicās atmaksāt izdevumus. Taču viņa iesniedza šo lietu Eiropas Kopienu Tiesā, kas noteica svarīgu principu – pacientiem ir tiesības ceļot uz citu ES dalībvalsti, lai ārstētos, un pēc tam saņemt atlīdzību par izdevumiem no savas valsts sabiedrisko veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja.

Es nejūsmoju par EKT, kas ir galvenais faktors, kāpēc ES iegūst arvien jaunas pilnvaras, bet šis lēmums bija ārkārtīgi nozīmīgs. Es ceru, ka daudzi no maniem vēlētājiem, kurus atstājusi nelaimē leiboristu valdības slikti pārvaldītā valsts veselības aprūpes sistēma, varēs izmantot savā labā šī ziņojuma idejas.

  Anne Ferreira (PSE), rakstiski. – (FR) Es balsoju pret ziņojumu par pārrobežu veselības aprūpes pakalpojumiem, jo tas neatbilst ne ES mērķim par augsta līmeņa veselību saskaņā ar Līguma 152. pantu, ne Eiropas iedzīvotāju prasībai saņemt drošu, kvalitatīvu veselības aprūpi tuvu mājām.

Ziņojumā nav noteikts, ka iepriekšēja atļauja ir noteikums, lai varētu saņemt medicīnisko aprūpi citā ES dalībvalstī. Iepriekšējā atļauja dod iespēju pārvaldīt sociālo sistēmu finanšu līdzsvaru, garantējot pacientiem apstākļus atlīdzības saņemšanai un sniedzot informāciju pirms slimnīcas aprūpes saņemšanas ārzemēs.

Nav pieņemams arī tas, ka uzlabojumus veselības aprūpē jāsasniedz, liekot konkurēt aprūpes sniedzējiem vai pierādot pacientu mobilitātes principu: tas galvenokārt ir atkarīgs no viņu veselības stāvokļa.

Pieņemtie grozījumi ir pārāk vāji, radot problēmas, kuras risina Eiropas Kopienu Tiesa.

Šī direktīva tikai pastiprina Eiropas iedzīvotāju nevienlīdzību veselības jomā, jo tikai tie, kuri spēs iepriekš apmaksāt veselības aprūpes izdevumus, varēs izvēlēties kvalitatīvus pakalpojumus.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Svarīgākais jautājums ir tas, ka šis ziņojums ir pieņemts, negrozot 95. panta nostādni; citiem vārdiem sakot, šajā ziņojumā veselība iekšējā tirgū tiek uzskatīta par preci, un tas nav pieņemams. Tādēļ būtu bijis labāk noraidīt Komisijas priekšlikumu, kā mēs spriedām. Taču diemžēl vairākums nepievienojās mūsu nostājai.

Tā rezultātā pacientu tiesības pārrobežu veselības aprūpē neaizstāv dalībvalstu ekskluzīvo kompetenci attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par valsts veselības aprūpes sistēmu organizēšanu un finansēšanu. Tas attiecas arī uz dalībvalstu kompetenci izveidot iepriekšējas atļaujas sistēmas slimnīcas aprūpes saņemšanai ārzemēs.

Nav garantētas iedzīvotāju tiesības uz veselību un arī veselības aprūpes nozares darbinieku tiesības. Mums vajadzēja palielināt dažādu ES dalībvalstu sociālās nodrošināšanas sistēmu solidaritāti un koordināciju, it īpaši piemērojot, īstenojot un atbilstīgāk reaģējot uz veselības pakalpojumu saņēmēju tiesībām un vajadzībām.

Tādēļ mēs balsojām pret šo ziņojumu.

  Christa Klaß (PPE-DE), rakstiski. − (DE) ES balsoju par direktīvu par pacientu tiesībām pārrobežu veselības aprūpē, jo tā sniedz pacientiem lielāku tiesisko drošību. Pacientu mobilitātes palielināšanai svarīga nozīme veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanā un to efektivitātes palielināšanā it sevišķi Eiropas Savienības pierobežas reģionos, piemēram, manā dzimtajā pilsētā, kas atrodas liela Vācijas, Beļģijas, Luksemburgas un Francijas reģionā, vai arī lauku apgabalos, kur trūkst medicīniskās aprūpes pakalpojumu.

Pacientu pārrobežu mobilitāte dos ieguvumu Vācijas veselības aprūpes nozarei, ja pacienti no citām ES dalībvalstīm vairāk izmantos mūsu medicīnas pakalpojumu augsto līmeni, piemēram, rehabilitācijā. Tomēr ir jāsaglabā dalībvalstu suverenitāte. Dalībvalstis pašas ir atbildīgas par medicīniskās aprūpes sniegšanu un veselības aizsardzības sistēmu organizēšanu. Ievērojot subsidiaritātes principu, direktīvai ir jāregulē tikai tās jomas, kas attiecas uz pacientu pārrobežu mobilitāti. Nedrīkst kompromitēt mūsu Vācijas augstos kvalitātes un drošības standartus. Nedrīkst apšaubīt ētikas normas, kuras dalībvalstis ievēro saprotamu iemeslu dēļ, piemēram, mākslīgajā apaugļošanā, DNS analīzēs vai eitanāzijā.

  Astrid Lulling (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es atzinīgi vērtēju šā ziņojuma mērķus – atvieglot pacientu veselības aprūpi dalībvalstīs, kas nav viņu mītnes valstis, un noskaidrot ārstēšanas izdevumu kompensācijas procedūras, kas pašlaik nav noteiktas Eiropas tiesību aktos. Tādējādi ar dalībvalstu sadarbības sistēmas palīdzību visiem Eiropas iedzīvotājiem būs pieejama droša, efektīva un kvalitatīva ārstēšana.

Taču es gribētu pieprasīt, lai veselības aprūpes sistēmu organizācija un finansēšana būtu tikai un vienīgi dalībvalstu kompetencē. Iepriekšējā atļauja pirms ārstēšanās slimnīcā ir instruments, kas ir ārkārtīgi svarīgs, lai šīs pilnvaras izmantotu. Pats par sevi saprotams, ka, izmantojot šīs tiesības, ir jāievēro proporcionalitātes, nepieciešamības un nediskriminēšanas princips.

Attiecībā uz tiesisko pamatu es gribētu aizstāvēt divkāršu tiesisko pamatu, lai nodrošinātu valsts kompetences ievērošanu. Patiesībā Komisijas priekšlikumā atrodami daudzi mēģinājumi ielauzties šajā jomā pa sētas durvīm.

Galīgajam tekstam ir jānosaka taisnīgs līdzsvars starp pacientu tiesībām un dalībvalstu kompetenci veselības nozarē.

  Linda McAvan (PSE), rakstiski. − Lielbritānijas Leiboristu delegācijas Eiropas Parlamentā vārdā es atzinīgi vērtēju daudzus pozitīvus aspektus šajā Parlamenta ziņojumā par priekšlikumu direktīvai par pārrobežu veselības aprūpi. Mēs sevišķi atbalstām grozījumus, kuros skaidri noteikts, ka valstu valdības joprojām būs pilnīgi atbildīgas par valsts veselības aprūpes sistēmu organizāciju un ārstēšanās noteikumu izveidi.

Tomēr mēs joprojām esam nobažījušies, ka šajā redakcijā noteikumi nav pietiekami skaidri. Pacientiem, kuri dodas ārstēties uz citu ES valsti, ir jāzina, vai viņi saņems kompensāciju, un viņiem ir jābūt pilnīgi informētiem par veselības aprūpes veidu un kvalitāti valstī, kurp viņi dodas. Tādēļ Leiboristu partijas delegācija aicina šajā direktīvā skaidri noteikt, ka dalībvalstis var izveidot iepriekšējas atļaujas sistēmu. Mēs atbalstām arī divkāršu tiesisko pamatu 152. un 95. pantā, lai nodrošinātu prioritāti veselības jautājumiem, nevis iekšējā tirgus rūpēm. Leiboristu delegācija atturējās galīgajā balsojumā, lai parādītu, ka otrajā lasījumā ir jāatrisina šie divi jautājumi.

  Arlene McCarthy (PSE), rakstiski. − Balsošanā par šo ziņojumu es atturējos, jo tas nedod ne pietiekami lielas garantijas Lielbritānijas Valsts veselības aprūpes pakalpojumu (NHS) integritātes un finansējuma aizsardzībai, nedz arī sniedz drošību vai skaidrību tiem nedaudzajiem pacientiem, kuri var atļauties doties ārstēties uz citu ES dalībvalsti.

Toriju deputātiem Eiropas Parlamentā prātā ir tikai viens mērķis, kad viņi ierosina pa Eiropas sētas durvīm atkal ieviest savu diskreditēto veselības kuponu sistēmu; saskaņā ar viņu priekšlikumiem nedaudzi pārtikušie saņems kuponus, lai izvestu NHS naudu no AK un privāti ārstētos citā Eiropas daļā. Cilvēki, kuri maksā nodokļus, gaida, ka viņu nauda tiks ieguldīta NHS, lai maksātu par veselības aprūpi mājās, nevis lai to novadītu uz citām ES veselības aprūpes sistēmām. Nav pārsteigums, ka toriju deputāts Dan Hannan pavisam nesen aizstāvēja privatizētu pieeju veselības aprūpei.

Nesen notikušajās debatēs par pārrobežu maksājumiem starp Lielbritāniju un Īriju Toriju partijas ēnu veselības aizsardzības ministrs Andrew Lansley teica, ka NHS līdzekļi vienmēr ir dārgi, un uzbruka GBP 180 miljonu NHS naudas maksājumam Īrijai. Taču toriji neatbalstīja mūsu priekšlikumu par skaidru iepriekšējās atļaujas sistēmu, kam ir izšķiroša nozīme dārgo NHS līdzekļu un NHS pakalpojumu aizsardzībā.

  Dimitrios Papadimoulis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Es balsoju pret J. Bowis ziņojumu un Komisijas priekšlikumu, jo jau pats to tiesiskais pamats pierāda, ka finanšu intereses un nekontrolēts tirgus gūst pārsvaru pār pacientu tiesībām uz labāku un pilnīgāku veselības aprūpi. Šis priekšlikums noliedz paredzējumus par sociālu Eiropu un solidaritāti, un tas izraisīs situāciju, kad tikai visbagātākajiem būs iespēja piekļūt plaši izdaudzinātajai pārrobežu veselības aprūpei.

Rezultāts būs valsts veselības aprūpes sistēmu sabrukums, un pacienti tiks aizdzīti meklēt veselības aprūpi ārzemēs. Veselības aprūpe ir dalībvalstu atbildība, un tādai tai ir jāpaliek. Nav pieļaujams, ka pret veselības aprūpi izturas nevis kā pret sabiedrisku pakalpojumu, bet gan kā pret tirgus preci. Turklāt direktīvas projektā ierosināta pārrobežu veselības aprūpes izdevumu kompensācijas sistēma, kas ir pārmērīga, ņemot vērā to, ka kompensācijas par veselības aprūpes pakalpojumiem ieviesa 1971. gadā saskaņā ar regulu par sociālās apdrošināšanas sistēmu sadarbību.

  Kathy Sinnott (IND/DEM), rakstiski. − Es atturējos balsot, jo izmisīgi vēlos, lai cilvēki saņem nekavējoties vajadzīgo ārstēšanu. Taču mani satrauc jautājums par iepriekšējām atļaujām. Šajā direktīvā noteiktās iepriekšējās atļaujas noliedz pacientu tiesības. Šā iemesla dēļ pacienti vispirms devās uz tiesām, un šo tiesu spriedumi ir iemesls, kāpēc mēs šodien balsojam par pārrobežu veselības aprūpi. Iekļaujot šajā direktīvā iepriekšējā atļaujas, mēs atgriežamies tur, no kurienes sākām. Nāve ģeogrāfijas dēļ joprojām būs likums, un pacienti sastaps tos pašus šķēršļus, ko tagad, lūdzot atļauju doties ārstēties uz citu valsti.

Man patiesi žēl, ka šajā ziņojumā nav saglabāts tiesiskais pamats, kas izvirza pacienta tiesības pirmajā vietā. Tā vietā ir garām palaista iespēja, kur pacientu veselību izmanto peļņas nolūkos kā tirgus preci.

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Svarīgākos grozījumus par iepriekšējo atļauju nepieņēma. Šie grozījumi bija ļoti būtiski NHS saglabāšanai Skotijā un visā AK. Mēs zaudējām balsojumā par divkāršu tiesisko pamatu, kas būtu devis iespēju iekļaut tajā sabiedrības veselību, un vienīgais tiesiskais pamats nebūtu vienotais tirgus. Tā kā šīs abas galvenās jomas tika zaudētas un šis ir pirmais lasījums, man nebija citas izvēles kā atturēties.

  Marianne Thyssen (PPE-DE), rakstiski. – (NL) Pacientu mobilitāte pastāv, bet pacientiem un veselības aprūpes darbiniekiem vēl nav tiesiskās noteiktības. Tāpēc Komisijas direktīvas priekšlikums ir laba lieta. Es novērtēju arī Bowis kunga pūles panākt kompromisu šajā velnišķīgi grūtajā jautājumā. Pateicoties viņa pūlēm, Komisijas priekšlikums ir ievērojami uzlabots. Neraugoties uz to, es nevarēju atbalstīt galīgo ziņojumu, jo tajā nebija iekļauti divi punkti par dalībvalstu kompetenci organizēt un finansēt valsts veselības aprūpes sistēmas.

Mēs aicinājām iestrādāt tiesisko pamatu, kas ļauj dalībvalstīm iekasēt no ārzemju pacientiem patiesās izmaksas un likt viņiem daļēji maksāt par aprūpi, ko viņi saņem mūsu zemē. Turklāt mēs vienmēr bijuši par iespēju dalībvalstīm zināmos apstākļos noraidīt pacientus, piemēram, ja ir garas pacientu rindas. Sevišķi svarīgi tas ir Beļģijā, mazā valstī ar nosacīti lielu ārzemju pacientu pieplūdumu.

Šodien šajā plenārsēdē pieņemtais teksts nedod tam pietiekamas garantijas. Tādēļ galīgajā balsojumā es atturējos.

  Georgios Toussas (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) ES politika, kas vēsta pret vienkāršajiem cilvēkiem, un buržuāziskās valdības pazemina sabiedrības veselības pakalpojumu standartus, tādējādi radot stresu pacientiem, rindas, dažādu pakalpojumu trūkumu, lielus nodokļus, finansējuma trūkumu neapdrošinātām personām un imigrantiem un tā tālāk.

Sociālo labumu krasais samazinājums, veselības aprūpes sistēmu komercializēšana, pieaugošā privatizācija un uzbrukumi apdrošināšanas tiesībām dod iespēju lielajiem biznesa konglomerātiem gūt milzīgu peļņu no ienesīgās veselības nozares.

Direktīva par „pacientu mobilitāti” atbalsta vienoto veselības tirgu, Māstrihtas līgumā noteikto brīvību piemērošanu un pacientu un veselības aprūpes darbinieku mobilitāti, aizsargājot veselības komercializēšanu.

Atmaksājot daļu no aprūpes izmaksām ārzemēs, tiek izliktas lamatas, lai saņemtu vienkāršo cilvēku piekrišanu veselības komercializēšanai, daudzpakāpju veselības aprūpei un šķiru diskriminācijai attiecībā uz tiesībām uz dzīvību.

Pacientu tiesības var aizsargāt tikai sabiedrības veselības aprūpes bezmaksas sistēma, kas attiecas uz visu iedzīvotāju visām veselības prasībām (speciālistu un citām) neatkarīgi no viņu finansiālā vai apdrošināšanas stāvokļa. Tikai šāda sistēma, kas var attīstīties no tautas ekonomikas, no vienkāršās tautas spēka, var nodrošināt pakalpojumu kvantitatīvo atbilstību un kvalitatīvos uzlabojumus un efektīvi aizsargāt strādnieku veselību un dzīvību.

- Ziņojuma: Amalia Sartori (A6-0239/2009)

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Es balsoju par šo ziņojumu.

Nozaru pētījumi ir plaši parādījuši, kā katru gadu 10 – 12 % no pacientiem, kuri ierodas ārstēties Eiropas slimnīcās, saslimst slimnīcā iegūtu infekciju rezultātā. Pārvēršot skaitļos, šie procenti šķiet vēl draudīgāki: ir aprēķināts, ka Eiropas Savienībā to pacientu skaits, kuri ir ieguvuši infekciju slimnīcā, ir aptuveni 5 miljoni cilvēku.

Atgriežoties pie kolēģes Sartori kundzes teiktā, drošību un veselības aprūpes efektivitāti var uzlabot, izveidojot programmu, kurā ņemti vērā šādi svarīgākie jautājumi: 1) pieņemt darbā vairāk medmāsu, kas specializējušās infekciju kontrolē; 2) veicināt veselības aprūpes darbinieku un vidējā medicīnas personāla izglītību, īpašu uzmanību pievēršot nozokomiālajām infekcijām un vīrusu rezistencei pret antibiotikām; 3) veicināt jaunus atklājumus šādu slimību pētniecībā.

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par priekšlikumu par pacientu drošību. Kaut gan, pateicoties medicīnas zinātnes panākumiem, veselības aprūpe Eiropā ir ievērojami uzlabojusies, medicīniskās procedūras reizēm var kaitēt pacientu veselībai. Reizēm nelabvēlīgu ietekmi rada novēršamas medicīniskas kļūdas vai ārstēšanas laikā iegūtas infekcijas.

Šajā ziņojumā ir iekļauti šādi svarīgi priekšlikumi: uzlabot informācijas apkopošanu vietējā un reģionālajā līmenī; pieņemt darbā vairāk medmāsu, kas specializējušās infekciju kontrolē; veicināt veselības aprūpes darbinieku apmācību; pievērst lielāku uzmanību slimnīcā iegūtām infekcijām. Es pilnībā atbalstu šos pasākumus.

- Ziņojuma: Antonios Trakatellis (A6-0231/2009)

  Liam Aylward (UEN), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju ierosināto iniciatīvu par veselības aprūpes uzlabošanu cilvēkiem, kuri slimo ar retām slimībām. Šo slimību īpašā rakstura dēļ – piemēram, retas vēža formas, imunitātes saslimšanas, toksiskas vai infekcijas slimības – šajā jomā nav pietiekami daudz zināšanu un pieejamo līdzekļu, kaut gan tās ir skārušas 36 miljonus ES iedzīvotāju.

Sadarbības nostiprināšana starp Eiropas speciālistiem un pētniecības centriem un informācijas un pakalpojumu apmaiņa ir dabisks ceļš, kā Eiropas Savienība var palīdzēt saviem iedzīvotājiem. Tas ir tiešs ceļš, kā dot jums labumu. Šajā priekšlikumā ir izteikts aicinājums dalībvalstīm veidot jaunus centrus un mācību kursus, lai labāk izmantotu zinātnisko resursu iespējas reto slimību jomā, un savienot pašreizējos pētniecības centrus un slimību informācijas tīklus. Es atbalstu šos pasākumus un aicinu dalībvalstis vairāk sadarboties, palielinot pacientu un speciālistu mobilitāti, lai kalpotu jums, iedzīvotāji!

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu par retajām slimībām, jo, manuprāt, ir ārkārtīgi vajadzīga Eiropas Savienības un dalībvalstu līmenī saskaņota rīcība reto slimību jomā. Kaut gan saslimstība ar katru atsevišķu reto slimību ir ļoti maza, tās skar miljoniem eiropiešu, jo reto slimību ir daudz.

Man šķiet, ka ir ārkārtīgi svarīgi atbalstīt neatkarīgas organizācijas, nodrošināt piekļuvi informācijai par retajām slimībām, veidot speciālistu centrus dažādās dalībvalstīs, mācību kursus jau esošajos centros un mobilizēt ekspertus un profesionāļus. Ir jāsniedz atbilstīgi līdzekļi, lai nodrošinātu tūlītēju rīcību reto slimību jomā.

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Es balsošu par Trakatellis kunga ziņojumu. Es apzinos, ka ir daudz retu slimību, ko pētniecība pametusi novārtā, jo medicīnas institūti darbojas izlases veidā, ignorējot to cilvēku bēdīgo stāvokli, kuri cieš no neparastām slimībām, kas maz ko var dot peļņas ziņā, salīdzinot ar iespējamo ieguvumu no parastām slimībām.

Iepriekš teiktais sevišķi attiecas uz retām ģenētiskām slimībām, kas ir iedzimtas. Es domāju, ka mums ir jāatbalsta pētniecība šajā jomā, nostiprinot pētniecības izmaksu faktoru. To sakot, es paziņoju par personīgo ieinteresētību, jo viena no šādām slimībām ir sastopama manā ģimenē.

  Elisabeth Jeggle (PPE-DE), rakstiski. − (DE) 15. grozījumā ir izteiktais nepārprotamais aicinājums novērst retās slimības ar vecāku – slimības pārnēsātāju – ģenētiskās konsultēšanas palīdzību un izvēlēties veselos embrijus ar pirmsimplantācijas diagnostiku (PID) vairs nav pretrunā ar Vācijā spēkā esošajiem likumiem. Ņemot vērā tieši Vācijas vēsturi, jau principā varētu likties nepieņemami un nepieļaujami pieprasīt vai ieteikt invalīdu izskaušanu un atlasi, pat ja viņi vēl nav dzimuši.

Biedē tas, ka šie priekšlikumi un formulējumi atklāj pilnīgu cieņas trūkumu pret ikkatras cilvēka dzīvības vērtību neatkarīgi no tā, vai mēs runājam par slimiem, vai veseliem cilvēkiem. Iesniegtais papildinājums aizstāj aicinājumu ārstēt retās slimības ar mērķi novērst slimu cilvēku dzimšanu.

Tas nav savienojams ar Eiropas un starptautisko cilvēktiesību deklarāciju burtu un garu. Pārliecinošas Eiropas politikas īstajam mērķim vajadzētu būt palīdzēt cilvēkiem, kurus ir skārusi vai apdraud slimība, nevis viņu agrīna atlase, pamatojoties uz kvalitātes kritērijiem.

Šis ziņojums un tā atsevišķi grozījumi, sevišķi 15. grozījums, neatbilst manām kristīgajām vērtībām. Tādēļ es balsoju pret šo ziņojumu.

  Mairead McGuinness (PPE-DE), rakstiski. − Šajā rezolūcijā ir daudz jautājumu, ko es atbalstu. Tomēr es nevarēju atbalstīt visu ziņojumu, jo tajā ir iekļauti jautājumi, kuriem, manuprāt, ir jābūt un kuri tiešām ir subsidiāri – tas ir, tie atrodas dalībvalstu kompetencē, – un tādēļ Eiropas Parlaments nevar pieņemt viedokli par tiem. Viens no šādiem tematiem ir jautājums par eigēniskām praksēm, piemēram, kas tika iekļautas šajā rezolūcijā, piemēram, pieņemot 15. grozījumu. Es neatbalstīju 15. grozījumu. Uz šo jautājumu attiecas subsidiaritāte, un Eiropas Savienība nedrīkst izdot tiesību aktus par eigēniskām praksēm. Tādēļ es nevarēju atbalstīt visu ziņojumu.

– Ziņojums: Jean-Pierre Audy (A6-0168/2009)

  Richard James Ashworth (PPE-DE), rakstiski. − Britu konservatīvie nevarēja apstiprināt 2007. gada Eiropas budžeta izpildes III sadaļu – Eiropas Komisija. Mēs stingri pieprasām, lai Parlamenta budžeta izmaksas būtu lietderīgas Eiropas nodokļu maksātājiem, un tādēļ mēs atbalstām referenta ziņojumu. Sevišķi mēs atbalstām referenta kritiku par Komisijas nespēju nodrošināt, lai Bulgārija un Rumānija sasniegtu atbilstīgus finanšu kontroles standartus. Tomēr mums jānorāda, ka Eiropas Revīzijas palāta četrpadsmit gadu laikā nav varējusi sniegt pozitīvu ticamības deklarāciju par Eiropas vispārējiem norēķiniem. Eiropas Komisija ir galīgi atbildīga par norēķiniem, un tāpēc, ievērojot mūsu tradicionālo pieeju, mēs turpināsim balsot pret budžeta izpildes apstiprināšanu, kamēr neredzēsim reālu progresu attiecībā uz pozitīvas ticamības deklarācijas saņemšanu no Eiropas Revīzijas palātas.

  Călin Cătălin Chiriţă (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es kopā ar pārējiem Rumānijas deputātiem PPE-DE grupā balsoju pret Jean-Pierre Audy ziņojumu par Eiropas Savienības budžeta izpildes apstiprināšanu 2007. finanšu gadam, jo netika pieņemts 13. grozījums. Eiropas Revīzijas palātas ziņojums par 2007. finanšu gadu attiecas tikai uz 2000. – 2006. gada projektiem, jo 2007. gads lielākoties bija sagatavošanas posms 2007. – 2013. gada programmu īstenošanai. Tādēļ vēl nav iespējams novērtēt, kāda ietekme ir 2007. – 2013. gada programmu periodam noteiktajiem jaunajiem regulējumiem, kuri ir vienkāršāki un stingrāki nekā līdz 2006. gadam piemērotie regulējumi.

Es gribētu uzsvērt nepieciešamību vienkāršot struktūrfondu realizēšanas procedūras, it īpaši pārvaldības un kontroles sistēmas. Šo sistēmu sarežģītība ir viens no dalībvalstu pārkāpumu cēloņiem. Es gribētu uzsvērt arī to, ka pārskatot noteikumus, ko piemēro struktūrfondiem no 2007. līdz 2013. gadam kā atbildi uz pašreizējo finanšu krīzi, ir vajadzīgi Komisijas ierosinātie vienkāršošanas pasākumi. Šādas vienkāršošanas procedūras ir ārkārtīgi nozīmīgas administratīvā sloga samazināšanai valsts, reģionālajā un vietējā līmenī. Svarīgi nodrošināt, lai šādas vienkāršošanas procedūras nākotnē palīdzētu samazināt kļūdu daudzumu.

  Jeanine Hennis-Plasschaert, Jules Maaten, Toine Manders un Jan Mulder (ALDE), rakstiski. – (NL) Holandes Tautas partija brīvībai un demokrātijai (VVD) balsoja pret Eiropas Komisijas budžeta izpildes apstiprināšanu. VVD uzskata, ka Komisija ir sasniegusi pārāk maz valsts deklarācijas ieviešanā dalībvalstīs. Pašlaik to ir izdarījušas tikai četras valstis, un viena no tām ir Nīderlande. Turklāt VVD uzskata, ka ES dalībvalstis joprojām pieļauj pārāk daudz kļūdu Eiropas naudas piešķiršanā, kā noskaidroja Eiropas Revīzijas palātas veiktās revīzijas. Revīzijas palāta izdeva negatīvu revīzijas atzinumu arī attiecībā uz lauku politiku, kohēzijas un strukturālo politiku. VVD uzskata, ka ir jāuzlabo revīzijas sistēmas šajās nozarēs. Iepriekšējos piecos gados panāktais progress ir pārāk mazs.

  Rumiana Jeleva (PPE-DE), rakstiski. – (BG) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju par Komisijas 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšanu.

Tajā pašā laikā gribu pateikt, ka es balsoju pret ziņojuma tekstiem, kas attiecās uz apkopotiem ceturkšņa ziņojumiem par struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļu pārvaldību. Es balsoju pret, jo esmu cieši pārliecināta, ka gadījumos, kad mums ir vajadzīga pastiprināta kontrole, ir labi to īstenot vienlaicīgi un vienādā mērā visās dalībvalstīs, nevis tikai vienā vai divās no tām. Es pievienojos arī Parlamenta un referenta bažām par to, ka Eiropas Komisijas iesaldētie vai atsaukties līdzekļi Bulgārijai jau sasnieguši gandrīz EUR 1 miljardu.

Kā teikts ziņojumā, zaudējumus un līdzekļu iesaldēšanu galvenokārt radīja trūkumi uzaicinājumos piedalīties konkursos un attaisnotajos izdevumos, investīciju līdzekļu neizmantošana paredzētajam mērķim un arī administratīvās jaudas trūkums. Nobeigumā es gribu izteikt bažas, ka Bulgārijas iedzīvotājiem tiks atņemti Eiropas solidaritātes veicināšanas instrumenti un ka viņi nepelnīti maksās par valdības kļūdām.

  Mairead McGuinness (PPE-DE), rakstiski. − Es balsoju par Eiropas Komisijas 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, tomēr ar zināmām iebildēm.

Pirms pieciem gadiem priekšsēdētājs J. M. Barroso apsolīja vēl pirms amata pilnvaru beigām nodrošināt tīru „sanitāro apliecību” attiecībā uz budžeta kontroli un ticamības deklarācijām. Neraugoties uz zināmu progresu, šajā procesā vēl ir trūkumi.

Pagaidām 22 valstis ir iesniegušas Finanšu regulas obligātajām prasībām atbilstošus ikgadējos kopsavilkumus, taču ne visi ir apmierinoši. Tikai 8 valstis ir nonākušas līdz noteiktajai atzīmei, sniedzot lielākā mērā oficiālu atbilstības paziņojumu analīzi, un diemžēl Īrija nav viena no šīm valstīm. Mums ir jānodrošina, lai, apstiprinot 2008. gada budžeta izpildi, būtu panākts ievērojami lielāks progress.

  Alexandru Nazare (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Rumānijas Liberālo demokrātu partijas (PD-L) pārstāvji PPE-DE grupā balsoja pret ziņojuma par Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu; ziņojumā ir norādes par Eiropas līdzekļu pārvaldi Rumānijā un Bulgārijā.

Ziņojumā par budžeta izpildes apstiprināšanu, kurā minēta arī piekļuve PHARE līdzekļiem pirms 2007. gada, ir saglabāts noteikums par īpaša ziņojuma sagatavošanu par Kopienas līdzekļu pārvaldību Rumānijā un pasākumiem korupcijas apkarošanai. Tādēļ PD-L grupa Eiropas Parlamentā balsoja pret šo ziņojumu.

Šis īpašais ziņojums tādā līmenī nav pamatots, jo jau ir pieejams sadarbības un pārbaudes mehānisms, ko Eiropas Padome pieņēma 2006. gada decembrī. Papildu ziņojuma sagatavošana mazina uzticību jau pastāvošajam sadarbības un pārbaudes mehānismam. Patiesībā pat Eiropas Komisijas reakcija ar tās pārstāvja Mark Gray starpniecību apstiprina šāda pasākuma nenopietnību, jo jau ir pieejami pārbaudīti un izmēģināti mehānismi pārkāpumu atklāšanai Kopienas līdzekļu pārvaldībā.

– Ziņojums: Søren Bo Søndergaard (A6-0153/2009)

  Philip Claeys (NI) , rakstiski. – (NL) Es balsoju pret budžeta izpildes apstiprināšanu, jo Reģionu komiteju tās pašreizējā veidā neviens nevar uztvert nopietni. Reģionu komiteja ir ārkārtīgi neviendabīgs veidojums arī jēdziena „reģions” neskaidrās definīcijas dēļ; tajā bez Eiropas valstīm ir pārstāvētas, piemēram, arī pilsētu aglomerācijas. Dīvaini ir arī tas, ka nesen reģioni ir apvienojušies politiskās grupās, nesaņemot no vēlētājiem nekādu demokrātisku atļauju šādām apvienībām.

– Ziņojums: Christofer Fjellner (A6-0176/2009)

  Martin Callanan (PPE-DE), rakstiski. − Britu Konservatīvie iebilst pret Eiropas Savienības Pamattiesību hartu. Es apstrīdu ideju, ka ES var piešķirt un regulēt pamattiesības. Es īpaši iebilstu pret Pamattiesību hartu arī tāpēc, ka ES to pieņēma, neraugoties uz to, ka nav ratificēts neviens no šīs hartas īstenošanai paredzētajiem instrumentiem – ne ES konstitūcija, ne Lisabonas līgums.

Aģentūras izveide Pamattiesību hartas uzraudzībai bija nodokļu maksātāju naudas kolosālas izšķiešanas un liekulības piemērs. Patiesībā to pašu varētu teikt par daudzām ES aģentūrām, kas dublē dalībvalstu darbu un nekaunīgi atbalsta ES federālisma programmu. Manā vēlēšanu apgabalā daudzi cilvēki uzskata milzīgās summas, ko tērē šai un citām aģentūrām, par spļāvienu sejā, it īpaši ekonomiskās krīzes laikā, kad viņi atdod arvien vairāk naudas nodokļos, maksājot par ES izšķērdību.

  Philip Claeys (NI) , rakstiski. – (NL) Es balsoju pret budžeta izpildes apstiprināšanu, jo Eiropas Pamattiesību aģentūra ir nevajadzīga iestāde, kas turklāt naidīgi atteicas pret tiesībām uz vārda brīvību.

- Rezolūciju priekšlikumi (B6-0191/2009)

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par atmežošanas un mežu degradācijas radītajām problēmām, jo es uzskatu, ka atmežošana radīs ārkārtīgi lielus, grūti novēršamus kaitējumus videi, piemēram, pasliktinās ūdens stāvokli, veicinās tuksnešu veidošanos, ietekmēs klimatu un samazinās bioloģisko daudzveidību.

Mežu saglabāšanas politika un ilgtspējīgas pārvaldības politika ir vairāk jāsaskaņo ar citām ES iekšpolitikas un ārpolitikas nozarēm. Tādēļ mums ir vajadzīgs ES enerģētikas (īpaši biodegvielas), lauksaimniecības un tirdzniecības politikas ietekmes novērtējums attiecībā uz mežiem.

Es domāju, ka ārkārtīgi liela nozīme ir arī finansiālajam atbalstam jaunattīstības valstīm, lai apturētu tropu mežu izzušanu. Atmežošanas samazināšanai būs ārkārtīgi liela nozīme, mazinot klimata pārmaiņas un pielāgojoties tām.

– Ziņojums: Gilles Savary (A6-0199/2009)

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Es balsoju par šo ziņojumu.

Transporta pārvaldība, pamatojoties uz iedzīvotāju vajadzībām un prasībām, ir viens no galvenajiem jautājumiem Eiropas Savienības politiskajās diskusijās. Izmantojot CIVITA programmu (uzsākta 2002. gadā). kuras mērķis bija veicināt pilsētas transporta paplašināšanos, un Balto grāmatu: „Eiropas transporta politika 2010. gadam: laiks izlemt” (publicēta 2001. gadā), kurā bija izteikts ierosinājums izveidot optimālāku pilsētas transporta sistēmu, Komisija jau ierosināja īstu rīcības plānu Eiropas transporta kvalitātes uzlabošanai. Tā izveidoja sistēmu mobilitātes prasību pieauguma un ekonomiskās izaugsmes atdalīšanai, lai vairāk vai mazāk efektīvi kontrolētu vides piesārņojumu, tajā pašā laikā neaizmirstot Eiropas ražošanas sistēmas aizsardzību. . Tādēļ Komisija, apzinoties stāvokli, ir apņēmusies nodrošināt visiem Kopienas iedzīvotājiem efektīvu un tajā pašā laikā ārkārtīgi drošu transporta tīklu.

Ir pieci punkti, kam mums ir jāpievērš uzmanība: 1) pasažieru tiesību un pienākumu aizsardzība; 2) drošības palielināšana un ceļiem; 3) drošības veicināšana; 4) ceļu transporta ierobežošana, lai pārtrauktu sauszemes transporta pārslogošanu.

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Mūsdienu strauji augošās pilsētas un Eiropas iedzīvotāju koncentrēšanās pilsētu centros – tie ir fakti, ko mēģina analizēt šis Eiropas Parlamenta ziņojums, dodot savu ieguldījumu lielajā darbā, ko prasa šī joma.

Paturot prātā cieņu pret subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem, šajā ziņojumā ir iekļauti, manuprāt, svarīgi priekšlikumi.

Visnozīmīgākais šajā Parlamenta pieņemtajā nostājā ir uzmanība, kas pievērsta tādu pasākumu izplatībai, kas ir nepietiekami saskaņoti ne tikai kā tiesību akti, bet jo īpaši nesaskaņota ir to īstenošana.

Es piekrītu, ka ir vajadzīga saskaņota pieeja, kas veicina dažādu transporta veidu optimizāciju pilsētu centros ar uzlabotas pilsētplānošanas palīdzību. Turklāt es atbalstu nepārtrauktu pētniecību un inovāciju šajā īpašajā jomā un Komisijas sadarbību ar dalībvalstīm, veicinot, kur tas nepieciešams, informācija apmaiņu par dažādās valstīs īstenotu labu praksi. Visbeidzot, es gribu uzsvērt Eiropas rūpniecības nozīmi tādu tehnoloģiju attīstībā, kas varētu uzlabot Eiropas pilsētu transporta pārvaldību, drošību un energoefektivitāti.

– Ziņojums: Anne E. Jensen (A6-0227/2009)

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. – (IT) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Es balsoju par A. E. Jensen ziņojumu, kurā sniegta visaptveroša politiskā sistēma un noteikti pasākumi inteliģento transporta sistēmu (ITS) ieviešanai visā ES.

Satiksmes ceļu pārslodze, CO2 emisijas palielināšanās un ceļu satiksmes negadījumi – tās ir lielākās problēmas, kas jāpārvar Eiropas transportam, un man šķiet, ka ITS ir galvenais instruments transporta efektivitātes, drošības un ekoloģiskās tīrības palielināšanai, tādējādi veicinot iedzīvotāju un ekonomikas ilgtspējīgu mobilitāti.

Arī es uzskatu, ka ITS var uzlabot Eiropas pilsoņu dzīves apstākļus un palielināt ceļu satiksmes drošību, samazināt kaitīgo emisiju un vides piesārņojumu. Esmu cieši pārliecināts, ka inteliģentās transporta sistēmas paaugstinās satiksmes efektivitāti, tādējādi samazinot satiksmi.

Kaut gan dažādiem transporta veidiem (dzelzceļa, jūras un gaisa transportam) ir izstrādāti vai piemēroti dažādi tiesību akti, autotransportam nav šādas saskaņotas Eiropas sistēmas.

10. Balsojumu labojumi un nodomi balsot (sk. protokolu)

(Sēdi pārtrauca plkst. 14.55 un atsāka plkst.15.00)

SĒDI VADA H. G. PÖTTERING
Priekšsēdētājs

11. Klimata un enerģētikas pakete un pakete par jūras transportu (dokumentu parakstīšana)

  Priekšsēdētājs. − Premjerministra vietnieka un Eiropas Savienības prezidentūras pārstāvja Nečas kungs, komisār Rehn kungs, godātie referenti un komiteju priekšsēdētāji, dāmas un kungi!

Šodien mēs ar prieku kopīgi parakstām divas svarīgas tiesību aktu paketes: klimata un enerģētikas paketi un Eiropas Savienības integrētās jūrniecības politikas paketi. Ir sasniegts augstākais punkts saskaņotajā darbā, kuru mēs veicām kopā ar Padomi un Komisiju. Pieņemot šos divus likumdošanas projektus, Eiropas Savienība pierāda, ka spēj rīkoties izlēmīgi, lai kopīgiem spēkiem pārvarētu ilgtspējīgas attīstības, vides aizsardzības un jūras drošības problēmas šajās svarīgajās nozarēs. Šī publiskā parakstīšana palīdzēs uzsvērt Eiropas tiesību aktu nozīmi Eiropas iedzīvotājiem.

Klimata un enerģētikas paketē Parlaments un Padome ir izveidojuši pamatu Eiropas Savienības klimata mērķu sasniegšanai līdz 2020. gadam, un Eiropas Savienība joprojām atrodas priekšgalā cīņā pret klimata pārmaiņām. Klimata paketē ir iekļautas svarīgas tiesiskas sistēmas, kuras veicinās, piemēram, uzlabojumus emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā vai dalībvalstu centienus samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju un atbalstīt atjaunīgos enerģijas avotus vai oglekļa uzglabāšanas metodes. Referentes Doyle kundze un Hassi kundze ir, vai vismaz es pieņemu, ka ir, mūsu vidū; vismaz es redzu Hassi kundzi.

Šī pakete dos Eiropas Savienībai nepieciešamo uzticamību pirms starptautiskās konferences, kas decembrī notiks Kopenhāgenā, un sarunās par visaptverošu un saistošu nolīgumu.

Samierināšanas procedūrā Parlaments un Padome panāca vienošanos par astoņiem dokumentiem attiecībā uz jūras transportu. Tas ir trīs gadus ilga, intensīva darba rezultāts.

Šis iznākums liecina arī par Eiropas Parlamenta spēcīgo spiedienu, lai, uzlabojot kuģošanas drošību, nodrošinātu līdzīgu katastrofu novēršanu kā kuģa „Erika” avārija 1999. gadā un „Prestige” avārija 2002. gadā.

Šodien mēs varam redzēt, ka daudzi no Eiropas Parlamenta izveidotās Pagaidu komitejas kuģošanas drošības uzlabošanai priekšlikumiem ir kļuvuši par likumiem. Pateicoties šīm norādēm, ir uzlabota kuģu kontrole un pārbaude, jūras satiksmes uzraudzība un kuģu īpašnieku apdrošināšana, ir noteikta obligāta apdrošināšana, pastiprinātas izmeklēšanas prasības un atbildība avārijas gadījumā.

Priecājos, redzot, ka tagad mums ir pievienojusies arī referente Doyle kundze.

Visbeidzot, atļaujiet man izteikt pateicību Čehijas prezidentūrai, Komisijai, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai un Transporta un tūrisma komitejai un, galvenais, komiteju priekšsēdētājiem un referentiem, kuri intensīvi strādāja pie šiem svarīgajiem tiesību aktiem. Īpašs paldies jums, godātie deputāti, par klātbūtni šo svarīgo likumdošanas projektu parakstīšanā. Man ir īpašs prieks, ka divu grupu priekšsēdētāji ir pagodinājuši mūs ar savu klātbūtni šajā pusdienas stundā. Pateicos jums par to!

Tagad es gribētu lūgt izteikties Padomes priekšsēdētāju.

  Petr Nečas, Padomes priekšsēdētājs. – (CS) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Es gribētu pateikties jums par uzaicinājumus piedalīties šajā Eiropas Parlamenta plenārsēdē saistībā ar klimata un enerģētikas tiesību aktu paketes un jūras transporta tiesību aktu paketes svinīgo parakstīšanu. Tie ir divi ļoti svarīgi pasākumi, par kuriem dalībvalstis ir vienojušās, palīdzot Komisijai, Parlamentam un citiem partneriem. Sākumā vēlos Padomes vārdā pateikt dažus vārdus par klimata un enerģijas paketi.

Šī pakete apstiprina ES vadošo lomu pasaules cīņā pret klimata pārmaiņām, vienlaikus ievērojot pašreizējās iespējas un katras dalībvalsts ekonomiskos apstākļus. Klimata un enerģētikas paketei ir nozīmīga simboliskā vērtība, jo tā uzskatāmi parāda, ka pusmiljarda iedzīvotāju – 500 miljonu cilvēku – pārstāvjiem ir izdevies vienoties par dažiem ļoti konkrētiem pasākumiem, stratēģijām un mērķiem šajā ļoti svarīgajā un delikātajā programmā par spīti pašreizējiem sarežģītajiem ekonomiskajiem apstākļiem. Šī pakete ir vērtīga arī kā pozitīvs piemērs mūsu partneriem pasaulē. Es gribētu izmantot šo iespēju un pateikties visiem referentiem par šīs skaidri noteikto pasākumu kopas sagatavošanu, apspriešanu un iecerēšanu, pateikties arī Parlamentam par aktīvo un pozitīvo līdzdalību, pateikties Komisijai par atbalstu un sagatavošanu pieņemšanas procesā un Francijas prezidentūrai par ārkārtīgi plašo iesaistīšanos. Šī pakete paver iespēju mums kā eiropiešiem piedalīties sarunās par starptautiskiem nolīgumiem par klimata pārmaiņu stratēģiju, kas jānoslēdz šāgada decembra konferencē Kopenhāgenā. ES ir līdere klimata aizsardzības jomā, un šo ilgstošo pārākumu nedrīkst izšķiest, drīzāk tas ir jāpārvērš citā kvalitātē.

Dāmas un kungi! Tagad es gribētu pateikt dažus vārdus par to, cik nozīmīga ir trešā kuģošanas drošības tiesību aktu pakete, kas ir vēl viens tikpat svarīgs Padomes un Eiropas Parlamenta sadarbības rezultāts. Eiropas sabiedrība bija nopietni nobažījusies, kad 1999. gadā pie Lielbritānijas krastiem pārlūza uz pusēm tankkuģis „Erika”, kas veda 20 000 tonnu naftas; tas radīja ārkārtīgi lielu kaitējumu videi, un pēc trim gadiem tankkuģis „Prestige” pie Galīcijas krasta Spānijā iepludināja jūrā 120 tonnas naftas. Mēs visi atceramies plašsaziņas līdzekļos publicētos traģiskos attēlus no cietušajiem piekrastes apgabaliem, kur tūkstošiem brīvprātīgo, kuri piedalījās netīrumu novākšanā, bezspēcīgi noskatījās, kā putni un citas dzīvas radības, un augi nosmok melnajos viļņos. Eiropas Savienībai bija skaidri jāpavēsta, ka pie Eiropas krastiem nav vēlami kuģi, kas ir sliktā tehniskā stāvoklī, neapdrošināti un neatbilstoši elementāriem drošības noteikumiem. 2005. gada novembrī Eiropas Komisija atbildēja, iesniedzot astoņus vērienīgus tiesību aktu priekšlikumus, tā dēvēto trešo kuģošanas drošības tiesību aktu paketi. Šī pakete dos Eiropai taustāmus rezultātus: labāku iespēju novērst negadījumus ar kuģiem, biežākas pārbaudes un skaidru pienākumu sadalījumu attiecībā uz kuģniecībā iesaistītajiem. Piedevām ievērojamajai ietekmei uz vidi – vērtību, kas pieder mums visiem – šīs Eiropas likumdošanas rezultātu augstu novērtēs ne tikai piekrastes valstu iedzīvotāji un uzņēmumi, kā varētu gaidīt, bet arī uz eksportu vērstas iekšzemes valstis, piemēram, mana valsts, jo ievērojamu daļu tās ražojumu izved no Eiropas pa jūras ceļiem. Arī iekšzemes valstis ir ļoti ieinteresētas, lai tādi kuģi kā „Erika” vai „Prestige” vairs nedrīkstētu kuģot gar Eiropas krastiem un lai jūras pārvadājumi tiktu veikti efektīvā, drošā un ekoloģiski atbildīgā veidā.

Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Nobeigumā es gribētu pateikties Eiropas Parlamenta referentiem, Francijas prezidentūrai un Komisijai par lielo darbu pie kuģošanas tiesību aktu paketes. Šis veiksmīgais rezultāts, kas neapšaubāmi dod labumu Eiropas sabiedrībai, nebūtu iespējams bez viņu pūlēm un iesaistīšanās.

  Priekšsēdētājs. − Paldies, ministra kungs! Tagad es gribētu lūgt jūs, komisār Rehn kungs, un referentus pienākt pie galda, kur mēs ar ministru Nečas kungu jūsu klātbūtnē parakstīsim šos dokumentus.

(Dokumentu parakstīšana)

12. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana (sk. protokolu)

13. G20 valstu augstākā līmeņa sanāksmes secinājumi (debates)

  Priekšsēdētājs . − Darba kārtības nākamais punkts ir Padomes un Komisijas paziņojumi par G20 valstu augstākā līmeņa sanāksmes secinājumiem.

  Petr Nečas, Padomes priekšsēdētājs. – (CS) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! 2009. gada 2. aprīlī Londonā notika G20 valstu un valdību vadītāju tikšanās, kuras mērķis bija apspriest turpmākos pasākumus globālās ekonomikas atveseļošanai un šāda mēroga krīžu novēršanai nākotnē. Šajā sanāksmē valstu un valdību vadītāji apņēmās darīt visu, kas vajadzīgs uzticības, ekonomiskās izaugsmes un nodarbinātības atjaunošanai, finanšu sistēmas maiņai, lai atjaunotu kredītu plūsmu, nostiprinātu finanšu noteikumus, atjaunotu uzticību tirgum un finansētu un reformētu mūsu starptautiskās finanšu iestādes, lai tās spētu sniegt efektīvu palīdzību krīzes pārvarēšanā un turpmāko krīžu novēršanā. Tajā pašā laikā valstu un valdību vadītāji paziņoja, ka labklājības palielināšanai viņi veicinās pasaules mēroga tirdzniecību un ieguldījumus un atteiksies no protekcionisma un sagatavos ekonomiku integrētai, videi draudzīgai un ilgtspējīgai izaugsmei un atveseļošanai.

ES bija ļoti svarīga loma šajos priekšlikumos un noskaņojumā. Daudzās, ja ne pat visās jomās, ES un G20 grupas Eiropas valstis bija galvenās vai vienas no galvenajām iniciatorēm sagatavošanas grupu darbā, un tas ievērojami ietekmēja panāktās vienprātības vērienu un pieņemto priekšlikumu galīgo redakciju. Tas attiecās uz tādām jomām kā finanšu tirgus regulējums un uzraudzība, finanšu sistēmas pilnīga pārredzamība, atteikšanās no protekcionisma, prasība pabeigt Dohas Attīstības programmu un attieksme pret ekonomikas atveseļošanu, tajā skaitā arī uzsvars uz nepieciešamību „iztīrīt” finanšu nozari, likvidējot nevērtīgus aktīvus un izveidojot pamatu ilgtspējīgai ekonomikai nākotnē. Pēdējais, bet ne vismaznozīmīgākais jautājums ir ES valstu solījums iepludināt līdzekļus SVF, kas ne tikai ietekmēs citu valstu vēlmi uzņemties līdzīgas saistības, bet – vissvarīgākais – būs nozīmīgs un varbūt pat galvenais faktors, pieņemot lēmumu stabilizēt tautsaimniecības, kuras nespēj tikt galā pašas. Tas ir jādara nevis ar ad hoc risinājumiem un divpusēju palīdzību, bet gan sistemātiski izmantojot šim nolūkam pastāvošās starptautiskās organizācijas. Šādi mēs stiprināsim šīs organizācijas finansiāli un atjaunosim arī to cieņu un autoritāti.

Tādēļ es vēlētos paskatīties no zināma attāluma, ko G20 valstu augstākā līmeņa Londonas sanāksme varētu nozīmēt pasaules ekonomikai un jo īpaši ES.

Sākšu ar atskatu uz 1933. gadu. 1933. gada jūnijā Londonā tikās 66 valstu pārstāvji, lai mēģinātu izveidot kopīgu plānu pasaules ekonomikas atveseļošanai lielās ekonomiskās krīzes pašā vidusposmā. Londonas Monetāro un ekonomikas konferenci, kuras mērķis bija atdzīvināt pasaules mēroga tirdzniecību, stabilizēt cenas un atjaunot zelta standartu, organizēja Nāciju līga, un tikšanās laikā pasaules ekonomiskā situācija līdzinājās pašreizējai. Taču pēc mēneša šī konference beidzās ar neveiksmi un tai sekojošu uzticības zaudēšanu, ekonomikas sabrukums turpinājās, daudzas valstis devalvēja valūtu, mēģinot nostiprināt pašas savu tautsaimniecību uz citu valstu rēķina. Eiropas valstis ierāvās sevī, un ASV ekonomika norobežojās izolācijā, kas ilga daudzus gadus. Tā kā lejupslīde izvērsās par dziļu depresiju, palielinājās bezdarbs un sociālā spriedze, un politiskā saspīlējuma sekas noveda pie Otrā pasaules kara. Vairākas nedēļas pirms augstākā līmeņa sanāksmes Londonā 2009. gadā bija grūti nemeklēt līdzības ar 1933. gada Londonas augstākā līmeņa sanāksmi. Laimīgā kārtā vismaz pagaidām šķiet, ka pasaule ir mācījusies no piedzīvojumiem.

Pēc daudziem nepiepildītu cerību un gaidu, neuzticības tirgum un arvien dziļākas lejupslīdes mēnešiem G20 valstu augstākā līmeņa sanāksmei bija gandrīz vai politisks pienākums izdoties. Tas bija ārkārtīgi grūts uzdevums, ņemot vērā dažādu valstu un grupu ļoti atšķirīgās cerības un to, ka dažas no šīm cerībām nebija gluži reālas. Dāmas un kungi! Ir pāragri pateikt, vai G20 valstu augstākā līmeņa sanāksme ir izdevusies. Tomēr nedēļas, kas pagājušas pēc šī samita, dod iemeslu piesardzīgam optimismam, ka tas tiešām ir bijis pagrieziena punkts šajā globālajā lejupslīdē un var kļūt par galveno vēsturisko notikumu pasaules ekonomiskajā sadarbībā. Tas pat var izturēt laika pārbaudi un iegūt tādu pašu nozīmi kā Bretonvudas konference 1944. gadā, kas ceturtdaļgadsimtu noteica pasaules ekonomiskās sadarbības formu un ietekmē to vēl pēc 60 gadiem.

Taču G20 sanāksmē izvirzīto ideju vēsturiskā nozīme kļūs skaidra tikai tad, kad būs izpildīti visi sanāksmē noteiktie mērķi. Neraugoties uz šo nepieciešamo piesardzību, ir četri iemesli, kāpēc G20 valstu augstākā līmeņa Londonas sanāksmi var uzskatīt par veiksmīgu sākumu ekonomikas atveseļošanai un pārejai uz jaunu un ilgtspējīgāku pasaules ekonomiku un pasaules ekonomikas lēmumu pieņemšanas veidu.

Pirmais iemesls: G20 valstis tiešām veicināja uzticību ekonomikai un tirgiem. Pagaidām šis uzticības pieaugums vēl nav pārāk liels, taču pilnīga uzticības atgūšana, protams, prasīs laiku. No uzticības palielināšanas viedokļa vissvarīgākā bija G20 valstu izturēšanās. Sastopoties ar dziļu globālu krīzi, tās saglabāja vienotību un panāca plašu vienprātību.

Pašreizējā nedrošības periodā ārkārtīga nozīme bija arī tām, ka G20 dalībnieces apstiprināja dažas fundamentālas ekonomikas paradigmas: mūsu globālā ekonomikas plāna pamatam vai kodolam ir jābūt darbavietām, to cilvēku vajadzībām un interesēm, kuri nebaidās darba, un tas attiecas uz visu pasauli – ne tikai uz bagātām, bet arī uz nabadzīgām valstīm. Mūsu globālā atveseļošanas plāna pamatā ir jābūt ne tikai pašreizējās, bet arī nākamās paaudzes vajadzībām un interesēm. Atveseļošana nedrīkst notikt uz mūsu bērnu un bērnubērnu rēķina. Ilgtspējīgas globalizācijas un augošas labklājības vienīgais drošais pamats ir atvērta pasaules ekonomika, kas balstās uz tirgus principiem, efektīvu regulējumu un spēcīgām pasaules organizācijām.

Otrkārt, G20 valstu augstākā līmeņa sanāksme bija ļoti spēcīgs vēstījums – bez šaubām, spēcīgākais 60 gadu laikā, – ka pasaule atgriežas pie daudzpusības visas pasaules ekonomiku ietekmējošu lēmumu pieņemšanā. Augstākā līmeņa sanāksmes secinājumos valstu un valdību vadītāji vēlreiz pauda pārliecību, ka labklājība ir nedalāma un ka valstu izaugsmei ir jābūt kopīgai, lai nodrošinātu ekonomikas ilgtspēju. Ja pašreizējā krīze kaut ko ir iemācījusi, tad to, ka mums visiem ir vienāds liktenis ekonomiskā ziņā. Mēs visi atrodamies vienā laivā – lielas un mazas valstis, atvērtas un slēgtas valstis. Iepriekšējos 10 – 15 gados mūsu ekonomiku savstarpējā saistība ir devusi ārkārtīgi lielu labumu – ilgu laiku nav bijis lielu konfliktu, valdījusi nepieredzēta ekonomiskā labklājība un straujākā ekonomiskā izaugsme cilvēces vēsturē, un simtiem miljoniem cilvēku ir bijusi iespēja izrauties no galējas nabadzības. Šis laiks ir nesis tirgus paplašināšanos mūsu ražotājiem, zemu inflācijas un zemu bezdarba līmeni. Mēs nekādā gadījumā nedrīkstam atteikties no šīm priekšrocībām. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi saskaņot mūsu politiku gan labos, gan sliktos laikos, un G20 valstu augstākā līmeņa sanāksme to apstiprināja.

Treškārt, valstu un valdību vadītāji panāca vienprātību jautājumos, kuros vēl pirms gada vai pat pirms dažiem mēnešiem vienprātība nebija iedomājama. Londonā pieņemtās saistības vainagoja intensīvas, trīs mēnešus ilgas darba sarunas, un tās iezīmēja īstu izrāvienu. Ja šīs saistības tiks izpildītas un īstenotas dzīvē, tad tās neapšaubāmi būs labs pamats profilaksei, lai mēs varētu novērst šādu graujošu krīžu atkārtošanos nākamajos gadu desmitos.

Ceturtkārt, šī augstākā līmeņa sanāksme radīja pārmaiņas pasaules ekonomiskās sadarbības telpā, izveidojot jaunu spēku sadalījumu. Tika pilnībā atzīta nozīme, kāda ir lielākajām no jaunajām ekonomikām. Attīstītās valstis un strauji augošās tautsaimniecības bija vienotas arī atziņā, ka visu interesēs ir nabadzīgo valstu un neaizsargātāko ekonomisko grupu stabilitāte visā pasaulē. Tas iezīmē stratēģiski nozīmīgu pārmaiņu. Tas nozīmē, ka Eiropai nāksies cīnīties ar jaunu redzējumu un sarežģītu politiku, lai saglabātu pozīcijas pasaules ekonomikas lēmumu pieņemšanā. Nepietiks tikai ar ES ekonomikas lielumu un pagātnes mantojumu, lai nākotnē saglabātu ES svarīgo stratēģisko nozīmi ekonomisko lēmumu pieņemšanā.

Neraugoties uz to, ES var uzskatīt augstākā līmeņa Londonas sanāksmi par neapšaubāmu panākumu. Šī sanāksme atbalstīja visas prioritātes, par kurām ES dalībvalstu vadītāji vienojās 2009. gada 19. – 20. marta Eiropadomē. G20 valstu augstākā līmeņa sanāksme Londonā atteicās no protekcionisma, apņēmās veidot atbildīgu un ilgtspējīgu ekonomisko politiku, atbalstīja daudzpusību un apstiprināja visas ES dalībvalstu noteiktās galvenās prioritātes attiecībā uz finanšu nozares regulējumu. Kā jau teicu, G20 valstu sarunās ES dalībvalstis pirmās vai vienas no pirmajām ierosināja virkni jautājumu. Taču daudzi jautājumi ir palikuši bez atbildes arī pēc G20 valstu augstākā līmeņa sanāksmes.

Pirmkārt, neraugoties uz iepriekšējos mēnešos panākto ārkārtīgi lielo progresu, finanšu noteikumu un uzraudzības jomā joprojām nav atrisinātas daudzas problēmas, un pie tām joprojām rit darbs. Protams, ES līmenī pastāv skaidrs ceļvedis un grafiks nākamajiem diviem mēnešiem, un uzdevumu sadalījums starp Eiropas Komisiju, Eiropas Centrālo banku, Eiropas Finanšu komiteju, ECOFIN un jūnija Eiropadomi. Šajā programmā ir iekļauts arī steidzams uzdevums īstenot stingrus pasākumus finanšu pārskatu standartu jomā, kas Eiropas bankām dos iespēju darboties salīdzināmos konkurences apstākļos ar Amerikas bankām.

Otrkārt, G20 valstu vadītāji Londonā apstiprināja Vašingtonas sanāksmē iepriekš izteiktās saistības neveidot barjeras starptautiskās tirdzniecības jomā. G20 valstu augstākā līmeņa sanāksme apstiprināja arī apņemšanos pabeigt Dohas Attīstības programmu „ar vērienīgu un līdzsvarotu iznākumu”. Taču šīs saistības jau ir pieņemtas G20 valstu augstākā līmeņa sanāksmē pagājušā gada novembrī, kur valstu un valdību vadītāji pat solīja līdz 2008. gada beigām vienoties par Dohas Attīstības programmu. Tādēļ vēl ir jāredz, cik šīs saistības ir nopietnas šoreiz. Tomēr G20 valstu vadītāji Londonā nāca klajā ar jaunu paziņojumu, ka turpmāk viņi personīgi pievērsīs uzmanību Dohas Attīstības programmai, un garantēja, ka Dohai tiks pievērta politiskā uzmanība visās nākamajās politiskajās sanāksmēs, kuru kontekstā iekļausies šis jautājums. Šo nolīgumu noslēgšanas veicināšanai ir jābūt vienai no ES prioritātēm.

Treškārt, G20 valstu augstākā līmeņa sanāksme apņēmās nodrošināt USD 1.1 triljonu ar SVF un daudzpusējo attīstības banku starpniecību, lai palīdzētu atjaunot kredītu plūsmu, ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību pasaules ekonomikā. Tas vēl ir jānoskaidro un jāvienojas par šo saistību detaļām. Šajās saistībās ir noteikti īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa posmi, un īstermiņa posmā iekļauti EUR 75 miljardi, ko ES valstis apsolīja SVF maksājumu stabilitātes līdzsvarošanai valstīs, kurām neatliekami vajadzīga šāda palīdzība. Arī šīs saistības vēl ir detalizēti jāizstrādā, un mūsu valstu finanšu ministriem ir jāstrādā pie šo saistību formas un mehānismiem.

Attiecībā uz vidēja un ilgtermiņa saistībām nostiprināt daudzpusējās institūcijas pastāv saistības nodrošināt SVF nepieredzēti lielu daudzpusēju aizdevumu USD 500 miljardu apmērā. Turklāt augstākā līmeņa Londonas sanāksme paziņoja, ka G20 valstis atbalstīs jauno SDR (speciālās aizņēmumtiesības) jautājumu, citiem vārdiem sakot, jautājumu par SVF paša valūtu, ko SVF dalībvalstis var izmantot savstarpējos norēķinos. Šajās saistības ir runa par SDR 250 miljardiem. SDR jautājums tāpat kā daudzpusējais kredīts ir saistīts ar nosacīti sarežģītiem tehniskiem regulējumiem, tostarp SVF oficiālu organizāciju apstiprinājumiem, sarunām ar iesaistītajām valstīm un nolīgumu ratifikāciju fonda dalībvalstu valstu parlamentos. Tas viss var prasīt vairākus gadus, un tādēļ mūsu cerībām joprojām ir jābūt drošām, taču reālām.

Minētās apņemšanās ir saistītas arī ar vienošanos, ka G20 valstis darīs visu iespējamo, lai nodrošinātu 2008. gada aprīļa reformu ātru īstenošanu SVF lēmēju struktūrās, jo pašlaik lēmumu pieņemšanu aizkavē lēnā ratifikācija valstu parlamentos. G20 valstis lūdza SVF pasteidzināt arī dalībnieku daļu un balsstiesību reformu nākamo kārtu, lai tā būtu pabeigta līdz 2011. gada janvārim. ES valstīm ir jāpievērš pietiekami liela uzmanība šai gaidāmajai reformai, jo tās rezultātā daudzas lielas un mazas ES dalībvalstis var zaudēt iespēju to pārstāvjiem tieši vai netieši piedalīties SVF lēmumu pieņemšanā un tieši piekļūt informācijai. Ir gaidāma arī reforma, kuras mērķis ir SVF nozīmes palielināšana pasaules ekonomikas lēmumu pieņemšanā. Līdz šim daudzas dalībvalstis ir maz interesējušās par šo jautājumu, taču nākamajos mēnešos tām joprojām ir ļoti rūpīgi jāseko līdzi šim jautājumam.

Ceturtkārt, ir vēl viena joma, kas prasa nopietnas un rūpīgas diskusijas un risinājumu. Tā ir globālā nevienlīdzība un jautājums par pasaules valūtas sistēmu nākotnē. Šie jautājumi tika tīši izslēgti no augstākā līmeņa Londonas sanāksmes darba kārtības, un tādējādi tie joprojām ir nākotnē risināmo jautājumu lokā. Saistībā ar to ir vērts atgādināt, ka tieši nespēja vienoties par pasaules valūtas kārtību pazudināja 1933. gada Londonas samitu. Šodien šis jautājums nav vienkāršāks kā toreiz. ES tam ir jāvelta pietiekami liela uzmanība, jo šī jautājuma risinājums joprojām ir svarīgs ekonomikas ilgtspējīgai atveseļošanai un postošu pasaules krīžu novēršanai.

Dāmas un kungi! Nobeigumā es gribu pateikties Lielbritānijai, valstij, kura uzņēma G20 prezidentūru, par augstākā līmeņa sanāksmes organizēšanu un, galvenais, par nedēļām un mēnešiem ilgu darbu pie visa diskusiju un sarunu procesa organizēšanas pirms šīs sanāksmes. Rīkotāji ir strādājuši lieliski, un viņi ir pelnījuši mūsu aplausus, jo ir ievērojami veicinājuši panākto progresu un vispārējo vienprātību noslēgumā.

Ir cerība, ka G20 valstu augstākā līmeņa sanāksme ievadīs jaunu un veiksmīgu laikmetu pasaules ekonomiskajā sadarbībā. Esmu cieši pārliecināts, ka uz to ir ievērojamas izredzes. G20 valstu augstākā līmeņa sanāksme ir lielisks sākumpunkts pasaules ekonomikas krīzes pēc iespējas ātrai apturēšanai. Ir radusies arī iespēja mainīt savstarpēji saistītās pasaules ekonomikas nākotnes formu, lai labāk sagatavotos ilgtspējīgai ražošanai un saskaņotai ekonomisku lēmumu pieņemšanai. Daudz kas vēl palicis līdz galam nepadarīts, un ir jāizpilda daudz saistību. Nākamie mēneši un gadi parādīs, kādā mērā augstākā līmeņa Londonas sanāksme ir pelnījusi vietu vēstures grāmatās. Jebkurā gadījumā, G20 sanāksme iezīmējas stratēģisko pozīciju maiņu pasaules ekonomikā. Ir svarīgi, lai ES ieiet šajā jaunajā laikmetā ar skaidru un reālu redzējumu un politiku, kas nodrošinās Eiropai tādas pašas stratēģiskās nozīmes saglabāšanu, kāda tai bija agrāk un kādu pelna tās 500 miljoni iedzīvotāju.

SĒDI VADA: G. ONESTA
Priekšsēdētāja vietnieks

  Pervenche Berès (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es labi zinu, ka pret Padomi neko nevar iesākt, tomēr pat ja tā, mūsu darbs ir ļoti aizkavēts.

Mūsu darba kārtībā ir daudz svarīgu diskusiju. Padomei ir rezervētas piecas minūtes, un tā runā 20 minūtes. Es uzskatu, ka tas liecina par necieņu pret Eiropas Parlamenta deputātiem.

  Priekšsēdētājs. – Jūs zināt mūsu Reglamentu tikpat labi kā es, Berès kundze! Es varu lietot āmuriņu pret visiem deputātiem, taču es varu tikai lūgt Komisiju un Padomi izteikties tikpat lakoniski, kā nupat izteicāties jūs.

Komisāra kungs, es jūs ļoti lūdzu! Jūsu laiks nav ierobežots, tomēr jums jāzina, ka manā priekšā ir papīra lapa, kas man saka, ka piecas minūtes varētu būt pieņemamas.

  Olli Rehn, Komisijas loceklis − Priekšsēdētāja kungs! G20 valstu augstākā līmeņa Londonas sanāksmei ir ievērojami rezultāti. Tie skaidri vēsta par globālo vienotību, lai strādātu kopā un izvestu pasaules ekonomiku no pašreizējās krīzes atpakaļ uz izaugsmes un darbavietu radīšanas ceļa.

G20 pievērsās trim plašiem darbības virzieniem, un es šeit aizvietoju kolēģi Joaquín Almunia, kurš šodien turpina paplašināt šos virzienus lielā SVF sanāksmē Vašingtonā un tādēļ nevar piedalīties šajā plenārsēdē.

Atļaujiet man sniegtu jums koncentrētu Komisijas vērtējumu par rezultātu un turpmāko rīcību attiecībā uz šiem trim darbības virzieniem.

Pirmkārt, ir skaidrs, ka valstu vadītāji vienojās darīt visu iespējamo, lai atjaunotu izaugsmi, un pašlaik pirmā un galvenā prioritāte ir atjaunot kredītu plūsmas kanālus. Attiecībā uz to ir nepieciešams tikt galā ar novājinātiem, indīgiem aktīviem, tādējādi atbalstot G20 valstu finanšu ministru martā pieņemtos principus, kas pilnībā atbilst Eiropas Savienības pieņemtajai attieksmei.

Tika panākta arī vienošanās nekavējoties īstenot deklarētos ekonomikas stimulēšanas pasākumus, un ES saskaņotais fiskālais stimuls vairāk nekā 3 % - varbūt gandrīz 4 % - apmērā no IKP ir ļoti svarīgs pašai Eiropai un sniedz svarīgu ieguldījumu G20 īstermiņa makroekonomiskajā reakcijā uz krīzi.

G20 iznākumam ir jānodrošina arī atbilstīgs līdzsvars starp īstermiņa fiskālo ekspansiju, kas, bez šaubām , ir vajadzīga, un ilgtermiņa fiskālo ilgtspēju, kas aicina pakāpeniski noņemt stimulus, kad pienāk laiks. Arī šeit Eiropas vienprātība par nepieciešamību aizsargāt fiskālo ilgtspēju vidējā termiņā ievērojami veicināja līdzsvarota virziena pieņemšanu Londonā.

Tirdzniecības protekcionisms ir potenciāls apdraudējums jebkurā globālā lejupslīdē. Tādēļ bija svarīgi, lai G20 apstiprina saistības saglabāt tirdzniecības un investīciju atvērtību un izvairīties no jebkāda veida protekcionisma.

Otrais darbības virziens ir vērienīgs pasaules finanšu noteikumu pārveides plāns, un tika panākta vienošanās, ka nākotnē regulējumi ir jāpiemēro visām bankām vienmēr un visur. G20 spēra lielu soli uz priekšu virzībā uz pasaules regulatīvo konverģenci, ko jau sen pieprasa Eiropa.

Mums izdevās sasniegt šādus mērķus: uzlabotas prasības banku kapitāla un likviditātes rezervēm, pasākumi sviru veidošanas ierobežošanai; regulējumi par drošības fondiem un privātu kapitāla apvienošanu; vienošanās par kredīta atvasināto instrumentu tirgu labāku regulējumu un uzraudzību; vērienīgāks regulējums attiecībā uz kredītvērtējuma aģentūrām; pasaules uzraudzības kolēģiju izveide visām lielajām pārrobežu bankām; Finansiālās stabilitātes padomes jauno principu pieņemšana par atlīdzību un prēmijām lielu finanšu iestāžu izpilddirektoriem. Valstis vienojās arī par radikālu rīcību attiecībā uz sadarbībā neieinteresētām ārzonas nodokļu paradīzēm. Tādēļ nākotnē fiskālie „zaķi” vairs nevarēs paslēpties nevienā pasaules daļā. Mēs jo īpaši atzinīgi vērtējam atsauci uz bankas darījumu noslēpumu atcelšanu.

Mēs atzinīgi vērtējam arī vairāku valstu neseno paziņojumu par virzību uz OECD standartiem attiecībā uz informācijas apmaiņu nodokļu vajadzībām. Vispārēji runājot, finanšu noteikumu jomā tagad ir panākts lielāks progress nekā visā pēdējā desmitgadē.

Treškārt, ir panākta vienošanās par starptautisko finanšu iestāžu reformu, lai nodrošinātu spēcīgas iestādes pasaules ekonomikai un atbilstīgu pārstāvniecību attīstības valstīm. Vienojās par SVF līdzekļu ievērojamu palielināšanu, un ES un tās dalībvalstis vada šo procesu un rāda ceļu šajā virzienā. Dažas valstis ir sekojušas ES un Japānas piemēram, solot līdzekļus SVF, tomēr vēl ir vajadzīgi solījumi, it sevišķi no Amerikas Savienotajām Valstīm un Ķīnas.

Nākamais, ir svarīgi ātri īstenot G20 lēmumus. Mēs nedrīkstam aizmirst arī līdzsvarotākas pasaules ekonomikas veidošanu un izvairīšanos no pagātnes kļūdām. Pasaules izaugsmes modelī būs vajadzīgas dziļas pārmaiņas – es runāju par ASV milzīgo budžeta deficītu un Ķīnas lielo tirdzniecības atlikumu, – lai pasaules ekonomika atgrieztos uz ilgtspējīgas izaugsmes ceļa.

Vadītāji vienojās par atkārotu tikšanos līdz gada beigām, iespējams, septembrī. Būs vajadzīga efektīva koordinācija, lai Eiropa joprojām varētu vadīt G20 procesu, un tam ir jābūt mūsu pastāvīgajam mērķim.

Visbeidzot, cīņai pret pašreizējo krīzi ir vajadzīgi gan efektīvi, gan saskaņoti fiskāli stimuli un reformas kā finanšu noteikumos, tā arī starptautiskajās institūcijās.

Atcerēsimies, ka šo krīzi izraisīja pārmērības un alkatība finanšu tirgos, it sevišķi Volstrītā. Eiropai tas nozīmē jautājumu par atgriešanos pie Eiropas modeļa galvenajām vērtībām, kas prasa uzņēmēju iniciatīvu apvienošanu, cieņu pret ražojošu darbu un tiekšanos pēc solidaritātes. Citiem vārdiem sakot, mūsu kopējais izaicinājums tagad ir glābt Eiropas sociālā tirgus ekonomiku no finanšu kapitālisma sistemātiskajām kļūdām.

  Joseph Daul, PPE-DE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Nečas kungs, Rehn kungs, dāmas un kungi! Mēs pārciešam visu laiku pirmo pasaules mēroga ekonomikas lejupslīdi. Šī lejupslīde prasa saskaņotu reakciju starptautiskā līmenī. Tas ir vienīgais veids, kā mēs visi varam no tās izkļūt.

G20 valstu augstākā līmeņa sanāksmē panāktā vienošanās palīdzēs mums atrast īsto ceļu uz izaugsmi un darbavietām. Londonā pasaules līderi trīskāršoja SVF piešķirtos līdzekļus, piešķīra papildu kredītus attīstības bankām un vēlreiz apliecināja atbalstu brīvai starptautiskai tirdzniecībai. Šī programma, kuras mērķis ir kredītu, izaugsmes un nodarbinātības atjaunošana, dos mums tirgus stabilizēšanai un, galvenais, uzticības atjaunošanai pasaules ekonomikai vajadzīgo laiku.

Taču mums ir jābūt modriem, un mēs nedrīkstam ļauties vieglu risinājumu kārdinājumam. Mēs nekādā ziņā nedrīkstam traucēt protekcionisma spoka atdusu. Ja mēs slēgsim robežas tirdzniecībai un apmaiņai, mēs vienkārši atkārtosim mūsu priekšgājēju kļūdas 1929. gada krīzes laikā.

Šodien vairāk nekā jebkad mums ir vajadzīga lielāka nevis mazāka tirdzniecība. Ja mums savā laikā būtu izdevies izveidot reālu transatlantijas ekonomiku bez barjerām ar mūsu galveno tirdzniecības partneri Amerikas Savienotajām Valstīm, mēs jau būtu radījuši papildu 3.5 % izaugsmi. Pie tā mums ir jāstrādā.

Mums ir jāveicina izaugsme ne tikai tādēļ, lai aizsargātu pašreizējās darbavietas, bet arī – un tas ir galvenais – tādēļ, lai radītu jaunas darbavietas. Mani kolēģi no kreisā spārna prasa lielākus sociālus ieguldījumus un lielāku sociālo drošību. Jādomā, ka viņi grib aizsargāt darbavietas, noslēdzot mūsu tautsaimniecības. Pārredzama ekonomika, kas dod iespēju katram cilvēkam izpaust viņa dotības, ir inovatīva un ilgtspējīga ekonomika. Mums ir vajadzīga sociāla tirgus ekonomika.

Mums ir jāmācās no dažu iepriekšējo mēnešu kļūdām, un viena no galvenajām problēmām finanšu nozarē bija finanšu noteikumu un uzraudzības trūkums. Tā ir – mēs nevarēsim atjaunot iedzīvotāju uzticību ekonomikai, kamēr nebūsim atjaunojuši uzticību finanšu sistēmai.

Lai to paveiktu, mums ir jāpaplašina visu finanšu iestāžu un visu finanšu instrumentu, tostarp riska ieguldījumu fondu, regulējums un uzraudzība. Mums ir jācīnās pret nodokļu paradīzēm, jāatbrīvojas no banku noslēpumiem un jāpastiprina kredītvērtējuma aģentūru uzraudzība.

Globalizētajā ekonomikā, kur tirgi nekad neguļ, mūsu vienīgā aizsardzība ir pārredzamība. Ieguldītājiem ir jāzina, ka visā pasaulē tiek piemēroti vienādi standarti.

Visbeidzot, mēs esam atbildīgi arī jaunattīstības valstu priekšā. Šī krīze nedrīkst sagraut darbu, ko mēs gadu gaitā esam ieguldījuši šajā lietā. Tāpēc mums ir jāturpina spiediens, mudinot PTO nekavējoties pielāgoties 21. gadsimtam un jauniem noteikumiem.

Pasaules nabadzīgākajām valstīm ir vajadzīga palīdzība, lai tās kļūtu par īstām pasaules ekonomikas dalībniecēm. Šādā veidā pasaules ekonomikas pieaugums varēs būt USD 150 miljoni gadā. Lielāko daļu šīs naudas saņems jaunattīstības valstis.

Tāpēc mēs atbalstām G20 saistības piešķirt 850 miljardus papildu līdzekļu jauno tirgus ekonomikas valstu un jaunattīstības valstu izaugsmes atbalstam.

Dāmas un kungi! Mēs izkļūsim no ekonomikas un finanšu krīzes tikai ar pārmaiņām – ja mainīsim starptautisko pārvaldību un mainīsim mūsu iecietīgo attieksmi pret tiem, kuri neievēro noteikumus.

  Poul Nyrup Rasmussen, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Svarīgākais jautājums, bez šaubām, ir – ko tagad darīt? Kas jādod Eiropai, kad šā gada septembrīt turpināsies G20 valstu sanāksme?

Man šeit ir SVF visjaunākās prognozes. Diemžēl man jāsaka komisāram Rehn kungam, ka pat ar visu to, ko mēs esam izdarījuši, ekonomiskā izaugsme eirozonā šogad pazemināsies par 4.2 %, un tikai Vācijā vien šis skaitlis būs 5.6 %. Mēs to esam transponējuši makroekonomiskajos aprēķinos, un varu jums pateikt, kolēģi, ka tas nozīmē, ka 2010. gada pavasarī mums Eiropas Savienībā būs 27 miljoni bezdarbnieku. Būtībā tas nozīmē, ka pēc diviem gadiem bezdarbs Eiropas Savienībā būs palielinājies par 10 miljoniem zaudētu darbavietu.

Tagad mums ir jārīkojas ātri, saskaņoti un efektīvi, tieši tā, ka teica Olli Rehn. Secinājums pēc Londonas G20 ir tāds, ka ja vajag darīt vairāk, mēs esam ar mieru darīt vairāk. Es nevaru pateikt neko citu kā vien atkārtot šo skaitli – 27 miljoni cilvēku bez darba. Vai vajadzīgi vēl kādi argumenti, lai darītu vairāk?

Es gribētu ierosināt paveikt četras lietas, gatavojoties septembra G20: pirmkārt, sagatavot jaunus, saskaņotus pasākumus, lai mazinātu šos masveida bezdarba draudus; otrkārt, ievērot Jacques de Larosière grupas divus priekšlikumus – izveidot uzraudzības padomi un piešķirt plašākas pilnvaras tā dēvētajām korporatīvās sociālās atbildības (CSR) organizācijām; treškārt, īstenot efektīvus finanšu noteikumus, kas atteicas uz riska ieguldījumu fondiem un privātu pašu kapitālu; ceturtkārt, sagatavot Eiropu uzdevuma veikšanai jauna globāla nolīguma vecināšanā, tajā skaitā ar tām jaunattīstības valstīm, kuras vissmagāk skārusi ekonomiskā krīze.

Komisāra kungs, lūdzu, nestāstiet man vēlreiz, ka esat īstenojis 4 % finansiālu stimulu, tajā skaitā automātiskos stabilizatorus. Nākamreiz tie būs 5 %, kad bezdarbs palielināsies līdz 27 miljoniem nenodarbināto. Būsim godīgi un veidosim darbavietas. Mēs to varam darīt kopā.

  Margarita Starkevičiūtė, ALDE grupas vārdā. – (LT) Arī es gribētu atzinīgi novērtēt Londonā panākto vienošanos, tomēr tajā pašā laikā uzsvērt, ka pasaules ekonomikai ir vajadzīga pasaules pārvaldība. Eiropas Savienība var uzņemties šāda vadītāja uzdevumu divu iemeslu dēļ, jo gan pēc kara, gan pēc Padomju bloka sabrukuma tā īsā laikā spēja pārstrukturizēt ekonomiku. Mums ir ievērojama pieredze šādu sarežģītu procesu pārvarēšanā.

To pamatā ir jābūt strukturālajām reformām. Mums ir jādod vieta jaunām ierosmēm. Ja mēs tagad koncentrēsim uzmanību uz tehniskām detaļām, uz noteikumu uzlabošanu – kas, bez šaubām, ir vajadzīga, – mēs zaudēsim iniciatīvu un telpu kustībai. Kustība un jaunas darbavietas rodas tikai tad, kad notiek strukturālas pārmaiņas. Kādas strukturālas pārmaiņas Eiropas Savienība var piedāvāt pasaulei?

Vispirms mums ir jāmodernizē pārvaldība, jāmodernizē Eiropas Savienības finanšu tirgi, mūsu atbalstam ir jābūt Eiropas kopējam tirgum, un mēs nedrīkstam slēpties savos nacionālajos stūrīšos. Ja mēs varēsim strādāt kopā Eiropas kopējā tirgū, tas būs lielisks piemērs pasaulei, ka mums nevajag piekopt protekcionismu, ka tieši atvērtība, sadarbība, kapitāla aprite un makroekonomiskais līdzsvars, pamatojoties uz vispārējiem nolīgumiem, palīdzēs mums saglabāt stabilitāti un atdzīvināt ekonomiku. Eiropas pieredze šajā jomā ir nenovērtējama.

Man vienmēr ir bijis grūti saprast, kāpēc mēs to nedarām. Varbūt mēs pievēršam pārāk lielu uzmanību šiem riska ieguldījumu fondiem un pārāk mazu uzmanību cilvēku dzīvēm.

  Roberts Zīle, UEN grupas vārdā. – (LV) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Mūsu rezolūcijas projektā par G20 samitu ir minēts, ka, pirmkārt, vairākas Eiropas Savienības valstis ir saņēmušas Starptautiskā Valūtas fonda atbalstu maksājumu bilances problēmu risinājumam un, otrs fakts, ka vairākas eiro zonas valstis, tieši pateicoties eiro, spēja izvairīties no valūtas kursa spiediena šajā situācijā. Taču diemžēl tās jaunās Eiropas Savienības dalībvalstis nevar šo valūtas riska spiedienu mazināt, jo viņas nevar iekļūt eiro zonā. Tai pašā laikā ekonomika tika pārkarsēta vairākās jaunās Eiropas valstīs tieši tāpēc, ka daudzas Eiropas bankas, cīnoties par tirgu šajās valstīs, iepludināja ļoti daudz naudas, un tagad viss valūtas risks ir palicis uz kredītņēmēju pleciem. Tāpēc mans aicinājums būtu — apsvērt, vai īpaši tās jaunās Eiropas dalībvalstis, kuras ir pievienojušās „exchange rate mechanism tool” sistēmai, tur fiksētu kursu, kas ļauj atmaksāt lielu daļu no šiem kredītiem atpakaļ Eiropas bankām, tomēr nenozīmētu, ka būtu jāpalīdz arī šīm valstīm ar eiro ātrāku ieviešanu. Vēl jo vairāk, ka solidaritātei ir ļoti svarīga nozīme arī grūtajos laikos, un mēs īstenībā esam vienā laivā, it īpaši tagad, kad, ja godīgi runā, Māstrihtas kritērijus nespēj izpildīt arī tās valstis, kas jau ir ieviesušas eiro, ar vairāk kā 10 % budžeta deficītu. Tā ka esam vienā laivā, un domāsim līdzīgi! Paldies!

  Caroline Lucas, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! G20 bija vispārēji zaudēta iespēja vienlaikus atrisināt gan vides, gan ekonomikas krīzi – citiem vārdiem sakot, īstenot to, ko mēs dēvējam par „zaļo, jauno kursu”. Šai sanāksmei vajadzēja būt brīdim, kad tiek veikti jauni, plaši ieguldījumi atjaunīgajā enerģijā un energoefektivitātē, piemēram, ne tikai tāpēc, ka mums ir nekavējoties jārisina klimata pārmaiņu problēma, bet arī tāpēc, ka ieguldījumi zaļajās tehnoloģijās ir viens no labākajiem veidiem, kā atkal sagādāt cilvēkiem darbu.

Zaļā enerģija, piemēram, nozīmē daudz vairāk darbavietu, vairāk nekā ieguldījumi parastajā uzņēmējdarbībā, taču G20 pieņemtā pakete joprojām redzēs pasauli ekonomikā ar augstu oglekļa emisiju – tieši tajā laikā, kad mums būtu jāpāriet uz ilgtspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju. SVF un Pasaules Bankas vajadzībām tika atrasti miljardi eiro, bet ārkārtīgi svarīgajai pārejai uz zaļo ekonomiku nopietna nauda neatradās, bija vienīgi vārgas vēlmes – tikai runas par runām.

Paziņojuma vārdi par klimata pārmaiņām un zemas oglekļa emisijas ekonomiku bez īpašām saistībām kā maznozīmīgi tika minēti tikai divos punktos paziņojuma beigās. Tā ir traģēdija, ka tieši tajā brīdī, kad ekonomiskā sistēma un pasaules vide tuvojas sabrukumam, ir zaudēta šī izšķirošā iespēja mainīt virzienu un nodrošināt gan šīs krīzes pārvarēšanu, gan zaudēto darbavietu atgūšanu.

  Francis Wurtz, GUE/NGL grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Nupat dzirdētais G20 sanāksmes rezultātu vērtējums – veiksmes stāsts, krīzes pavērsiena punkts, ārkārtīgs sasniegums Eiropas Savienībai un tā tālāk, – manuprāt, liek uzdot divus jautājumus.

Pirmais attiecas uz pašreizējās pasaules finanšu sistēmas, ar ko Eiropa, kā redzējām, ir cieši saistīta, analīzi. Runāsim skaidri – G20 valstu vadītāju vēlme par katru cenu raidīt tirgum un arī sabiedrībai uzmundrinošu vēstījumu lika viņiem lielā mērā mazināt pašreizējā stāvokļa nopietnību.

Patiesībā ar katru mēnesi arvien straujāk palielinās prognozes par aplēstajiem, taču joprojām pa lielākajai daļai slēptajiem banku zaudējumiem. Sliktākais nav mums aiz muguras, sliktākais ir mums priekšā. Pirms trim mēnešiem runāja par zaudējumiem USD 2 000 miljardu apmērā, un tas jau bija astronomisks skaitlis. Tagad SVF nosauc skaitli USD 4 000 miljardi.

Savukārt Komisija nupat nosauca skaitli EUR 3 000 miljardi, ko dalībvalstis, dažādi maskējoties, ir rezervējušas banku glābšanai; citiem vārdiem sakot, tā ir ceturtdaļa no dalībvalstu IKP. Tāda ir cena, kas jāmaksā par neprātīgo skrējienu pēc naudas peļņas dēļ un peļņas naudas dēļ.

Šī nepielūdzamā realitāte uzsver mana otrā jautājuma nozīmi. Kāda ir G20 Londonas sanāksmes noteikumu jomā panāktā progresa patiesā nozīme?

Kad Joseph Stiglitz, kurš, kā jūs zināt, bija iecelts par Apvienoto Nāciju Organizācijas neatkarīgās ekspertu komitejas finanšu krīzes jautājumos priekšsēdētāju, jautāja „Vai jūs piekrītat ekonomistam Simon Johnson, ka G20 regulatīvais aspekts gandrīz līdzinās nullei?”, Stiglitz kungs atbildēja: „Jā, piekrītu.”

Tinte uz Londonas paziņojuma vēl nebija nožuvusi, kad G20 valstu galvenā dalībniece ASV aicināja spekulatīvos fondus, kas ērti iekārtojušies nodokļu paradīzēs, par pazeminātām cenām pirkt indīgos aktīvus, kas bloķē ASV banku bilances. Mēs tiešām paceļam kapitālisma morāles standartus.

Patiesībā G20 sanāksme neizdarīja neko, lai apturētu liberālo globalizāciju. Tā ignorēja galveno jautājumu par starptautiskās monetārās sistēmas reorganizāciju. Tā atbalstīja SVF, nedomājot par tā pārveidošanu. Tā noklusēja krīzes izraisītās ārkārtīgi lielās sociālās problēmas. Tā parakstīja homeopātiskas zāles, kad acīmredzami bija vajadzīga radikāla ķirurģiska iejaukšanās.

Eiropai, manuprāt, ir tālu jāpārsniedz G20. Māja ir liesmās. Jūs dzirdat mūsu sabiedrības dusmu kliedzienus? Cilvēki prasa nevis mierinājuma vārdus, bet spēcīgu, praktisku rīcību – tagad!

  Jana Bobošíková (NI). – (CS) Dāmas un kungi! G20 valstu augstākā līmeņa sanāksmes lēmums krīzes apkarošanai iepludināt miljardiem dolāru SVF, manuprāt, ir neefektīvs un kaitīgs. Tam ir trīs tieši iemesli. Pirmkārt, šīs saistības uzliek kreditoru valstīm pienākumu vai nu ķerties klāt pašu valūtas rezervēm, vai iekļūt parādos.

Otrkārt, šīs saistības uzliek pienākumu ieguldīt līdzekļus šajā fondā pat tām valstīm, kuras ir ilgstoši cietušas zaudējumus SVF nekompetento analīžu dēļ. Piemērs tam ir Čehijas Republika, kuras iedzīvotājus es šeit pārstāvu. Kaut gan SVF prognozes attiecībā uz mūsu valsti ir absolūti neatbilstošas realitātei, Čehijas iedzīvotāji ieguldīs fondā USD 1.4 miljardus.

Treškārt, SVF aizdos naudu valstīm uz daudz vieglākiem noteikumiem nekā līdz šim, un nepieprasīs kā obligātu aizdevuma noteikumu, lai šīs aizņēmējas valstis plāno reālus pasākumus ekonomisko problēmu atrisināšanai.

Dāmas un kungi! Esmu cieši pārliecināta, ka tas novedīs pie starptautiskā kredītu tirgus kropļojumiem uz nodokļu maksātāju rēķina.

  Othmar Karas (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šī augstākā līmeņa sanāksme bija politisks panākums, un tā raidīja ļoti svarīgu vēstījumu, proti: pasaule sakļaujas kopā, un pastāv politiska griba kopīgi atrastu un piemērot globālas atbildes uz krīzēm un problēmām. Neraugoties uz to, es gribētu nepārprotami pateikt, ka mēs nedrīkstam pārspīlēt sanāksmes scenāriju nozīmi. Sanāksmes paziņo tikai par nodomiem; sanāksmes nepieņem lēmumus, sanāksmes nav likumdevējas, sanāksmēm nav tiesiska pamata.

Eiropas Savienībai ir izteikti vairāki aicinājumi. Mums ir nepieciešama godkāre stāties pasaules finansiālās un ekonomiskās kārtības izveides priekšgalā. Taču mēs varam uzņemties šo avangarda lomu tikai tad, ja mums ir Eiropas regulējumi un mēs varam piedāvāt modeļus. Mēs esam uz pareizā ceļa ar mūsu sociālo tirgus ekonomiku, ieguldījumu nodrošināšanu un šodien pieņemto regulējumu par kredītvērtējumu aģentūrām. Tomēr, manuprāt, augstākā līmeņa sanāksmes rezultātiem trūkst skaidras vienošanās par pašreizējo noteikumu ciklisko iedarbību Eiropas un pasaules līmenī, un parole ir Bāzele II..

Mums vēl ir daudz darba: riska ieguldījumu fondi, vadītāju algas, direktīva par banku darbību un Eiropas uzraudzību – ir nosaukti tikai daži jautājumi. Ar Komisijas starpniecību mēs esam šī kontinenta runasvīri. Neraugoties uz to, ir pārstāvētas arī nacionālās valstis. Uz pasaules skatuves Kopienas intereses stāv līdzās nacionālajām interesēm. Tā var būt gan iespēja, gan trūkums. Tādēļ tik ļoti svarīga ir koordinācija. Ja mūsu pārstāvji nedarbosies vienoti, mēs kļūsim vājāki pasaules līmenī.

Visbeidzot, mūsu panākumus noteiks nodomu paziņojumu politiskā transponēšana, to īstenošana un savlaicīgas un saturīgas īstenošanas koordinācija pasaulē. Rezultāti vēl ir jāsasniedz.

  Elisa Ferreira (PSE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! G20 valstu augstākā līmeņa sanāksme bija īpaši svarīga, jo tā izveidoja telpu daudzpusējam dialogam un lika cilvēkiem saprast, ka bez šīs daudzpusības krīzi atrisināt nevar. Taču tas bija sākums, nevis nobeigums. Ir jānostiprina un jānoskaidro Eiropas Savienības nozīme šajā procesā, un ES ir jārīkojas kā vadošajam spēkam. Pagaidām nav pazīmju, ka tas tā būs.

Mums ir ārkārtīgi svarīgs ceļvedis, proti, Jacques de Larosière ziņojums, taču Komisija vilcinās to īstenot un lēni reaģē uz to. Paskatieties, piemēram, uz riska ieguldījumu fondu rekaciju. Tajā pašā laikā Eiropas reālā ekonomika joprojām neizrāda nekādas atveseļošanās pazīmes, un ieturētā nogaidīšanas politika nozīmē sagaidīt sliktākus skaitļus un arvien nopietnāku stāvokli. Paskatieties uz Starptautiskā Valūtas fonda un OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas) jaunākajām prognozēm par 27 miljoniem bezdarbnieku, un tā ir ārkārtīgi liela problēma.

Komisija ir parādā paskaidrojumus Parlamentam par to, ko tā nodomājusi darīt, kādas ir tās ierosmes un kāda ir situācija ar dalībvalstu iniciatīvu koordinēšanas politiku. Mums vairs ilgāk nevajadzētu gaidīt. Tagad jau ir jābūt politiskai gribai rīkoties.

  Rebecca Harms (Verts/ALE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! G20 tiešām ir īstais ceļš uz priekšu; pēc kāda laika G20 būs jāizformē G8. Tad mums būs par vienu augstākā līmeņa sanāksmi mazāk. Eiropieši taču nav tikuši galā. Eiropas Savienība ar 27 dalībvalstīm tiešām ir īstā arēna jaunas finanšu tirgus kārtības organizēšanai.

Līdz šim mēs par to daudz runājām, bet skaidru lēmumu nebija. Mēs esam daudz dzirdējuši par nodokļu paradīžu iznīcināšanu, par riska ieguldījumu fondu kontroli un krāpniecisku finanšu tirgus produktu likvidēšanu. Ja eiropieši būtu devušies uz Londonu ar politisku nostāju, tad kurš patiesībā spētu stāties tiem pretī? Manuprāt, kā teica mana cienījamā draudzene Lucas kundze, tas ir īsts izmisums, ka Londonas augstākā līmeņa sanāksme vienkārši atlika jautājumu par klimata krīzi un energoapgādes krīzi. Tas ne tikai rada lielu kaitējumu klimatam un energoapgādes drošībai, bet arī pazudina iespēju izveidot tūkstošiem jaunu darbavietu.

  Hans-Peter Martin (NI). - (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es varu turpināt bez pārtraukuma. Tā ir traģēdija, ka šis kontinents nespēj panākt to, par ko runāja Lucas kundze. Ja tā būtu, mūsu stāvoklis būtu daudz labāks, un mēs varētu skatīties acīs nākamajām paaudzēm. Pašlaik mēs to nevaram.

Man jāizsaka pārmetums, ka debates par finanšu katastrofu un tas, kā gaidāmā vai jau reālā klimata katastrofa tiek atbīdīta malā, man atgādina Vācijas Bundestāgu pēc Otrā pasaules kara. Daudzi parlamenta deputāti un daudzi Bundestāga politiķi vairs neko negribēja zināt par to, kas notika līdz 1945. gadam. Tomēr pamazām viņiem nācās ieskatīties acīs pagātnei. Tas ir sākumpunkts: ja nepārvar pagātni, nepārskata pagātnes kļūdas un neskatās nākotnē, virzības uz priekšu nav. ES un, vēl svarīgāk, politiskie darbinieki ir dramatiski izgāzušies šajā finanšu krīzē. Viņiem ir jāizdara secinājumi un jāiemācās tas, ko viņi pirms tam izdarīja nepareizi.

  Jean-Paul Gauzès (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Rezolūcijā, ko mēs pieņemsim rīt, Parlaments atzinīgi novērtēs nostāju attiecībā uz kredītvērtējumu aģentūrām, to pārredzamības palielināšanu un sadarbības nostiprināšanu starp valstu uzraudzības iestādēm..

Attiecībā uz to Eiropa šodien pat ir parādījusi ceļu uz priekšu. Šorīt COREPER pieņēma dalībvalstu, Komisijas un Parlamenta panākto kompromisu. Šodien pusdienas laikā Parlaments, savukārt, pieņēma šo kompromisu ar pārliecinošu balsu vairākumu – 569 balsis pret 47. Tādēļ Komisijas pieņemtais un Parlamenta grozītais regulējums ātri stāsies spēkā.

Es gribētu uzsvērt, ka šis regulējums veido pamatu Eiropas uzraudzībai atbilstīgi Jacques de Larosière ziņojuma priekšlikumiem. CESR būs vienīgā vieta aģentūru reģistrācijai, un sākumā tas pildīs koordinatora uzdevumu.

Dažos nākamajos mēnešos Komisija ir apņēmusies nākt klajā ar likumdošanas iniciatīvu, kas dos iespēju galīgi izveidot Eiropas uzraudzības sistēmu.

Pirms beidzu, es gribētu uzsvērt, ka uzticības atgūšana – kas ir visu īstenoto pasākumu patiesais mērķis – acīmredzot ir atkarīga no labāka regulējuma, jo īpaši finanšu sistēmas regulējuma.

Taču mums ir jāņem vērā arī iedzīvotāju bailes un jāreaģē uz tām pozitīvi. Mums ir jāsūta cilvēkiem reāli cerību vēstījumi. Ja mēs neuzlabosim mūsu iedzīvotāju morālo stāvokli, mēs neatjaunosim patērētāju uzticību, bez kuras nebūs iespējama ekonomikas atveseļošanās. Informācijai, ko mēs sniedzam iedzīvotājiem, ir jābūt līdzsvarotai un patiesai, tā nedrīkst izraisīt sakāves sajūtu, nestāstot par progresu, panākumiem un atveseļošanas plānu praktiskajām sekām, tajā pašā laikā ņemot vērā šo plānu rezultātu iegūšanai vajadzīgo laiku.

  Pervenche Berès (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es gribēju pateikt Daul kungam, ka šodien ir pārsteidzoši dzirdēt, kā konservatīvie pārmet mums, sociāldemokrātiem, vēlmi palielināt sociālos izdevumus, ja viņu galvenais arguments, noraidot atveseļošanas plānus, ir Eiropas slaveno automātisko stabilizētāju esamība. Kas tad cits šie stabilizētāji ir, ja ne bezdarbnieku pabalsti, ko mēs esam tik vētraini aizstāvējuši?

Kritizējot G20, es minēšu vienu svarīgu punktu: viņi pieņēma J. M. Barroso metodi – salika kopā pašreizējos plānus un uzskatīja, ka tas ir atveseļošanas plāns. Tas nav atveseļošanas plāns. Turklāt kā kāds vispār var iedomāties, ka Eiropa var būt ar to apmierināta, ja aplūkot skaitļus, ko OECD norādīja vakar, SVF norāda šodien un Komisija norādīs rīt?

Mums ir vajadzīga reāla Eiropas atveseļošana, un vienīgā metode, kas jums ir, komisāra kungs, ir finansējums ar Eiropas aizdevumu. Jums ir pienācis laiks ķerties pie darba, pat ja turpmāk nebūs šī Parlamenta, kas jūs atbalsta šajā uzdevumā.

Visbeidzot, es atzīmēju, ka G20 bija jāveic kāds uzdevums, ievērojot Dominique Strauss-Kahn paziņojumu sanāksmes priekšvakarā: „Sistēma nevar atveseļoties, kamēr nav atrisināts jautājums par indīgajiem aktīviem.” Bez šaubām, tas nebija G20 kompetencē. Mums joprojām viss ir jādara pašiem.

Divi jautājumi: G20 secinājumos Dohas kārtas ieguvumi vērtēti ar USD 150 miljardiem. No kurienes radies šis skaitlis? Kā to var pamatot? Lūdzam jūsu paskaidrojumu, komisāra kungs!

Visbeidzot, attiecībā uz uzraudzību. Ja Eiropa grib iet pa pareizo ceļu, tad nekavējoties jāīsteno Jacques de Larosière grupas priekšlikumi.

  Antolín Sánchez Presedo (PSE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs! G20 sanāksme ir raidījusi vērtīgu vēstījumu: labklājība nav dalāma, un vienīgi kopīga un visaptveroša atveseļošana ir ilgtspējīga.

Tagad mums tas ir jāpārvērš par realitāti. Mums jāturpina šis virziens. G20 sanāksme vēlreiz apstiprināja kopīgās prioritātes, vienojās par līdzekļu piešķiršanu Starptautiskajam Valūtas fondam, attīstības bankām un tirdzniecības veicināšanai. Tā īstenoja reformas pasaules finanšu pārvaldē un vērienīgus plānus attiecībā uz noteikumiem un uzraudzību, un guva panākumus cīņā pret nodokļu paradīzēm.

Bez G20 stāvoklis būtu bezcerīgs, un pasaules ekonomikas slimība kļūtu hroniska.

Tomēr vissvarīgākais ir saprast, ka G20 iniciatīva ir nevis notikums, bet process. Eiropas Savienība ir visnozīmīgākā, visvairāk integrētā un līdzsvarotā ekonomiskā zona pasaulē, un tādēļ tai ir jāatrodas vadībā, jo tai ir liels potenciāls un tā var bagātināt pasaules programmu ar atziņu, ka mēs neatrodamies cikliskā krīzē, bet gan stājamies pretī krīzei, kam ir dziļāki cēloņi, un ir vajadzīga Eiropas Savienības iniciatīva.

  Danutė Budreikaitė (ALDE). – (LT) Viens no pasākumiem, ko Starptautiskais Valūtas fonds iesaka paziņojumā par ES Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu iespējām ātrāk izkļūt no krīzes, ir eiro ieviešana. Tas ir ierosināts valstīm, kurām ir valūtas robežas. Lietuvas lits ir piesaistīts eiro ar nemainīgu kursu jau četrus gadus, un tas ir divreiz ilgāk, nekā prasa valūtas pārvaldes režīms. Mums vajadzētu saīsināt līdz vienam gadam maiņas kursa režīma periodu arī citām valstīm, kas nav iekļautas eirozonā. Ekonomikas kritums ES un visā pasaulē prasa oriģinālus, ātrus un radošos lēmumus un kompromisus vēl jo vairāk tādēļ, ka desmit gados, kamēr pastāv eiro, neviena no eirozonas valstīm nav izpildījusi visus eirozonas kritērijus un prasības – Māstrihtas kritērijus.

  Bart Staes (Verts/ALE). – (NL) Es gribu izmantot šo iespēju un nosodīt zināmu liekulību attiecībā uz G20 valstu augstākā līmeņa sanāksmi. Šī sanāksme ir pasludināta par vēsturisku nolīgumu, par kaut ko neticamu, par soli uz priekšu, piemēram, cīņā pret nodokļu krāpšanu un nodokļu paradīzēm. Ir izveidots arī melnais, pelēkais un baltais saraksts.

Taču Eiropas Savienības liekulība slēpjas apstāklī – minot tikai vienu piemēru, – ka tikai pusotru nedēļu pirms G20 valstu augstākā līmeņa sanāksmes mēs noslēdzām ekonomiskās partnerības nolīgumu ar Karību jūras reģiona valstīm. Astoņas no šīm četrpadsmit valstīm ir nodokļu paradīzes, un mēs tomēr parakstījām tirdzniecības nolīgumu ar tām; nolīguma rezultāts būs brīvas tirdzniecības izveide un finanšu pakalpojumu liberalizācija, un liberalizācijas sekas būs toksisko kredītu un nelegālas naudas brīva plūsma no šīm nodokļu paradīzēm uz Eiropas Savienību.

Tādēļ es gribētu izmantot šo iespēju un sūdzēties par liekulību – sarīkot labu izrādi plašsaziņas līdzekļiem – G20 valstu augstākā līmeņa sanāksmi. To es vēlējos pateikt.

  Petr Nečas, Padomes priekšsēdētājs. – (CS) Dāmas un kungi! Liels paldies par šo diskusiju. Es gribētu skaidri pateikt, ka piekrītu Daul kungam, kurš norādīja, ka galvenais faktors ir atteikšanās no protekcionisma. Protekcionisms ir kā vēzis, un tas var pilnībā sagraut mūsu ekonomiku, vēršoties pret ES iedzīvotājiem, ievedot arvien dziļākā ekonomiskā krīzē un vēl vairāk pazeminot dzīves līmeni. Es pievienojos ar Daul kunga prasībai pēc pārredzamas ekonomikas ar efektīviem un jūtamiem regulējumiem un, bez šaubām, ar spēcīgākām starptautiskām finanšu iestādēm.

Rasmussen kungs un Starkevičiūtė kundze runāja par naudas iepludināšanu ekonomikā. Šeit man jāuzsver, ka mēs neiepludinām naudu ekonomikā, lai palīdzētu finanšu iestādēm. Ciktāl mēs to darām, mūsu mērķis ir veicināt nodarbinātību un palīdzēt cilvēkiem saglabāt darbavietas, jo mēs visi esam vienisprātis, ka viscienīgākais veids, kā ES iedzīvotājiem nodrošināt iztikas līdzekļus, ir viņu darbs. Taču tajā pašā laikā, īstenojot šos finanšu stimula pasākumus ekonomikā, mēs nedrīkstam domāt tikai par sevi, mums ir jādomā arī par mūsu bērniem un mazbērniem. Citiem vārdiem sakot, šie pasākumi nedrīkst radīt dramatiskus ilgtermiņa apdraudējumus sabiedrības finansēm. Mūsu centieni jāpievērš nodarbinātības aizsardzībai, un tādēļ Eiropas Komisija sadarbībā ar prezidentūru organizēs augstākā līmeņa sanāksmi par nodarbinātību, kur galvenā prioritāte būs pasākumi nodarbinātības jomā.

Es gribētu pateikt, ka nepiekrītu Lucas kungam. Es nekādā gadījumā nepiekrītu tam, ka G20 valstu augstākā līmeņa sanāksme bija zaudēta iespēja, taču es gribu aicināt visus klātesošos parādīt zināmu politisku reālismu. Pašlaik ekonomika ir slima. Tai ir vajadzīga ārstēšana, tai ir vajadzīga pirmā palīdzība, tai ir vajadzīga ilgstoša aprūpe, un tai ir vajadzīgs atveseļošanās periods. Mēs nevaram gaidīt, ka nākamajos trīs vai četros mēnešos pēkšņi parādīsies pozitīvi rezultāti. Problēmas, kas skar pasaules ekonomiku – un tādēļ arī Eiropas ekonomiku – ir dziļi iesakņojušās un ilglaicīgas. Tādēļ arī ārstēšanai ir jābūt ilgstošai, un tai būs vajadzīga pacietība. Esmu cieši pārliecināts, ka no šī viedokļa G20 augstākā līmeņa sanāksme ir pozitīvs solis.

Wurtz kungs kritizēja finanšu tirgu nolīgumu paviršību. Es piekrītu, ka daudzos aspektos ES ir jāiedziļinās vairāk, un esmu cieši pārliecināts, ka tā arī notiek. Mums ir jāvēro ne tikai valstu un valdību vadītāju, bet arī finanšu ministru rīcība, jo tieši viņiem ļoti bieži uztic dažādu dokumentu pielikumus. Es gribētu norādīt arī to, ka Eiropas Komisija šonedēļ jau ir apspriedusi turpmākos konkrētos pasākumus. Taču es vēlreiz gribētu aicināt būt reālistiskiem. Mēs nevaram gaidīt brīnumainu izdziedināšanu nākamajos trīs vai četros mēnešos. Pasaules ekonomika ir iekļuvusi nelaimē, un ārstēšana būs ļoti ilga. Ir svarīgi norādīt, ka mums ir jārīkojas saskaņoti pat ES ietvaros. Neviens no mums nedzīvo izolācijā. Mēs varam veiksmīgi pārvarēt pasaules ekonomikas krīzes ietekmi tikai ar saskaņotu darbību.

  Olli Rehn, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu pateikties jums par ļoti nopietnajām un konstruktīvajām debatēm. Es, protams, ziņošu par tām Komisijai, priekšsēdētājam J. M. Barroso un kolēģim Joaquín Almunia.

Man ir divi vai trīs komentāri vispirms par Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu. Tāpat kā Poul Nyrup Rasmussen es, bez šaubām, rūpīgi iepazinos ar SVF jaunāko ekonomikas pārskatu, kas tiešām ir ļoti drūma lasāmviela. Tajā pašā laikā ir svarīgi norādīt, ka mēs jau esam pieņēmuši ļoti saturīgus un svarīgus politiskus lēmumus Eiropas un pasaules ekonomikas stimulēšanai. Vispārēji runājot, tas jau ir palīdzējis apturēt finanšu tirgus sabrukumu. Bet, protams, ir tikai godīgi pateikt, ka kādu laiku mēs vēl saņemsim sliktas ziņas no reālās ekonomikas īpaši attiecībā bezdarba pieaugumu. Tādēļ mums ir jābūt ļoti vērīgiem un modriem. Mums pastāvīgi jāvērtē, kā darbojas un kādus rezultātus dod ekonomikas atveseļošanas pakete, fiskālie stimuli un finanšu reformas. Ja vajadzēs, nākamajos mēnešos mums nāksies strādāt vairāk un labāk.

Mēs veicam mājasdarbu pie finanšu tirgus reformas, reaģējot uz vairāku kolēģu teikto. Piemēram, Komisijas nākamās nedēļas darba kārtībā ir liela tiesību aktu pakete attiecībā uz finanšu tirgiem, it sevišķi uz direktoru atalgojumu, un ieteikums par atalgojuma politiku finanšu pakalpojumu nozarē. Tā ir ļoti svarīga finanšu tirgus reformas daļa.

Visbeidzot, kaut gan Eiropas un pasaules finanšu noteikumu reforma ir tiešām vajadzīga, lai labotu finanšu kapitālisma sistēmiskās kļūdas, tajā pašā laikā attiecībā uz pašu tirgus ekonomiku ir svarīgi kopā ar ūdeni neizliet no vannas arī bērnu. Citiem vārdiem sakot, mums ir jāsaglabā vienots tirgus – kas ir bijis Eiropas labklājības virzītājspēks – un jāstrādā pie jauna pasaules tirdzniecība līguma saistībā ar Pasaules Tirdzniecības organizāciju. Kā teica Daul kungs, mums vajag tirgoties vairāk nevis mazāk. Tas ir īpaši svarīgi jaunattīstības valstīm, kuras ir ļoti smagi skārusi pašreizējā lejupslīde un pasaules tirdzniecības tempa samazinājums.

Nākamajā mēnesī, aizvietojot Louis Michel, arī es esmu iesaistīts šajā procesā saistībā ar saviem amata pienākumiem. Patiesi, jaunattīstības valstis ir tās, kuras visvairāk cieš no šīs ekonomikas lejupslīdes. Tādēļ mēs nedrīkstam palaist garām brīdi, lai ātri panāktu Dohas sarunu kārtas vērienīgu noslēgumu. Pašreizējā ekonomiskajā klimatā Dohas sarunu noslēgšanas vērtība ir ļoti cēlusies. Doha veicinātu pasaules ekonomiku un novērstu protekcionisma atjaunošanu. Tādēļ visām G20 valstīm jāskatās tālāk par savu politikas mazdārziņu un jāparāda reāla apņēmība virzīties uz priekšu Dohas sarunu kārtā. Manuprāt, no attīstības viedokļa ir svarīgi norādīt, ka arī G20 valstu vadītāji vienojās par tirdzniecības paketi USD 250 miljardu vērtībā divos gados, lai atbalstītu pasaules tirdzniecības plūsmu, ko Eiropa grib ievērojami veicināt.

  Priekšsēdētājs. – Es gribētu norādīt, ka saskaņā ar Reglamenta 103. panta 2. punktu esmu saņēmis sešus rezolūciju priekšlikumus⁽¹⁾, kurus šo debašu noslēgumā iesniedza sešas galvenās Parlamenta grupas.

Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks piektdien, 2009. gada 23. aprīlī.

(1) Sk. protoklu.

14. Atbalsts Speciālajai olimpiādei Eiropas Savienībā (rakstiska deklarācija) (sk. protokolu)

15. Stāvoklis Moldovas republikā (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais jautājums ir Padomes un Komisijas paziņojums par situāciju Moldovas Republikā, bet, pirmkārt, es domāju, ka Watson kungs vēlas pievērst Parlamenta uzmanību tam, ka mūsu vidū ir ievērojami Moldovas sabiedrības pārstāvji.

  Graham Watson (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka šodien zālē atrodas Moldovas Parlamentu pārstāvošo triju opozīcijas partiju vadītāji, kas šeit piedalās debatēs: Dorin Chirtoacă, kas ir Kišiņevas mērs un Moldovas Liberāļu partijas priekšsēdētāja vietniece; Vladimir Filat, kas ir Liberāli demokrātiskās partijas priekšsēdētājs un Serafim Urechean, apvienības „Mūsu Moldova” priekšsēdētājs.

(Aplausi)

  Petr Nečas, Padomes priekšsēdētājs. – (CS) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, gan Padome, gan Parlaments ar lielu satraukumu seko notikumiem, kas izvērsušies Moldovā saskaņā ar 5. aprīļa parlamentārajām vēlēšanām. Mūsu tuvākajā kaimiņvalstī ir attīstījusies nopietna politiskā krīze, kas ir nopietns izaicinājums ES politikai Moldovā un visā reģionā kopumā. Šis faktors ir sevišķi satraucošs, tā kā ES pašlaik gatavojas izveidot Austrumu partnerattiecības. Mūsu visu interesēs ir nodrošināt, lai situācija Moldovā netraucētu Austrumu partnerattiecību ieviešanu. Mums skaidri jānodala prezidenta Voroņina paziņojumi un politisko pārstāvju rīcība no vienas puses un Moldovas pilsoņu intereses no otras.

Tūlīt pēc vardarbīgo protestu izcelšanās Kišiņevā 7. aprīlī ES nosūtīja īpašo pārstāvi Kalman Mizsei uz Moldovu. Kopš tā laika Mizsei kungs ir centies uzsākt politiskās sarunas starp dažādām Moldovas partijām. Partijām, kas ieguvušas vietas jaunajā parlamentā, jāvienojas par reālu risinājumu, kas ievēro demokrātiskus principus. Visā krīzes laikā īpašais pārstāvis uzturēja ciešu saikni ar prezidentūru un Augsto pārstāvi Javier Solana.

Jūs, iespējams, zināt, ka Čehijas premjerministrs Mirek Topolánek vakar arī apmeklēja Kišiņevu. Viņš aicināja Moldovas iestādes un opozīciju būt saprotošām un uzsākt politisku dialogu. Viņš tikās ar prezidentu Voroņinu, premjerministru Greceanu un opozīcijas pārstāvjiem. Prezidentūras galvenais vēstījums pilnībā saskanēja ar Kalman Mizsei ilgtermiņa darbībām. Moldovas sabiedrībai jānostiprina pilsoņu tiesības, valdībai jānodrošina, lai pilsoniskā sabiedrība pienācīgi funkcionētu, un tai jānodrošina vārda brīvība un citas galvenās cilvēktiesības. Turklāt Moldovas opozīcijai ir būtiski panākt piekļuvi galvenajiem plašsaziņas līdzekļiem, lai sekmīgi īstenotu savas idejas un iesaistītos politiskās diskusijās uz vienlīdzīgiem noteikumiem. No otras puses, opozīcijas pārstāvjiem ir nepieciešams konstruktīvi sadarboties ar valdošo partiju un respektēt vēlēšanu rezultātus. Premjerministrs Topolánek kā Eiropas Padomes priekšsēdētājs visiem pārstāvjiem uzsvēra, ka ir būtiski svarīgi vienmēr paturēt prātā Eiropas perspektīvas. Moldova nedrīkst novirzīties no demokrātijas ceļa. Moldovu šajā ceļā stiprinātu pievienošanās Austrumu partnerattiecību projektam.

Es vēlētos jums atgādināt, ka 8. aprīlī paziņotie oficiālie vēlēšanu rezultāti bija Moldovas komunistiskās partijas, kas ieguva gandrīz 50 % balsu, uzvara. Pārējās balsis sadalījās starp trim opozīcijas partijām. Pamatojoties uz šiem rezultātiem, komunisti jaunajā parlamentā iegūtu 60 no 101 vietas. Starptautisko vēlēšanu novērotāju misijas provizoriskais vērtējums bija, ka vēlēšanas ir likumīgas, lai gan tika minētas vairākas kampaņas laikā novērotās problēmas.

Tomēr opozīcija un vairākas nevalstiskās organizācijas paziņoja, ka vēlēšanās bija krāpniecības gadījumi. Pagājušajā nedēļā Centrālā vēlēšanu komisija pārskaitīja balsis un secināja, ka vadošā komunistiskā partija patiesi ir ieguvusi 60 no 101 vietas parlamentā, tādējādi apstiprinot iepriekšējās balsu skaitīšanas rezultātus. Kas attiecas uz opozīciju, galvenā problēma nav balsu skaitīšana, bet vēlēšanu saraksti, kuros ļaunprātīgi iekļauti vairāki simti tūkstoši „mirušo dvēseļu” vai personas, kas vispār neeksistē. Opozīcija pārbauda vēlēšanu sarakstus, lai pierādītu šādu apsūdzību. Saskaņā ar Komisijas runasvīra teikto, balsu pārskaitīšanā netika konstatētas nekādas krāpniecības pazīmes. Opozīcija norādīja arī, ka vēlēšanu kampaņas laikā plaši tika izmantoti administratīvie resursi. Starptautiskie vēlēšanu novērotāji šajā sakarībā kritizēja Moldovas iestādes. ES pirms vēlēšanām vairākas reizes tika brīdinājusi Moldovas iestādes par šo problēmu. Īpaši tika vērsta uzmanība uz to, ka nav preses brīvības un represīvas iestādes vajā opozīciju.

Protestu rezultātā asi palielinājās spiediens uz neatkarīgajiem masu saziņas līdzekļiem. Žurnālistus apcietināja un vajāja. Dažiem ārzemju žurnālistiem tika liegts iebraukt valstī vai tie tika izraidīti. Ir ļoti nopietns iemesls turpmākām bažām. Krīzes laikā Moldovas iestādes nopietni pārkāpa cilvēktiesības. Saskaņā ar ziņojumiem gandrīz 250 cilvēku tika apcietināti pēc vardarbīgajiem protestiem 7. aprīlī. Daudzus no viņiem, galvenokārt jauniešus, policija piekāva, tika pieļauta necilvēcīga izturēšanās un spīdzināšana, tika liegta pieeja juridiskai palīdzībai un netika atļauts informēt viņu tuviniekus. Trīs gados jauni protestētāji nomira.

Mēs ļoti skaidri darījām zināmu Moldovas iestādēm, ka šādi cilvēktiesību un preses brīvības pārkāpumi ES nav pieņemami. Kišiņevā notikusī vardarbība nav attaisnojums valsts iestāžu cietsirdīgajiem pasākumiem. Moldova ir apstiprinājusi Eiropas normas un vērtības, pieņemot tādus pasākumus kā ES un Moldovas Rīcības plāns. EU ir steidzami aicinājusi Moldovas iestādes ievērot cilvēktiesību un pamatbrīvību principus.

15. aprīlī Moldovas prezidents Vladimir Voronin rīkojās pareizi, izsludinot visu to personu amnestiju, kas tika apcietināti protestu laikā, izņemot tos, kas bija iepriekš krimināli sodīti. Viņš arī aicināja veikt notikumu pārredzamu un pienācīgu izmeklēšanu. Izmeklēšana jāveic sadarbībā ar atbildīgajām Eiropas un starptautiskajām iestādēm. ES un arī Eiropas Padome, kā arī OSCE un ANO stingri uzrauga cilvēktiesību situāciju. Ir svarīgi, lai šīs darbības tiktu koordinētas. Lai izmeklēšanu Moldovā varētu uzskatīt par uzticamu un godīgu, ir nepieciešama starptautiskā līdzdalība. Aso konfliktu un neuzticību, kas pēdējo nedēļu laikā ir valdījusi Moldovas sabiedrībā, var pārvarēt vienīgi pārredzamā procesā.

Ir būtiski šai krīzei rast politisku risinājumu. Moldovu ir piemeklējušas ļoti nopietnas ekonomiskas problēmas, ko izraisījusi globālā finanšu krīze. Politisko nemieru turpināšana valstij liegtu iespēju atrisināt ekonomiskās problēmas. Steidzami nepieciešama ir darboties spējīga valdība. Būs nepieciešama arī ārējā palīdzība, tostarp nopietni iesaistot SVF. Šajā posmā ir ļoti svarīgi lūkoties nākotnē pēc pašreizējās krīzes tiešo seku pārvarēšanas un apsvērt, kādai būtu jābūt mūsu politikai attiecībā uz Moldovu. Krīze skaidri parādīja, cik nepieciešami ir pastāvīgi un mērķtiecīgi pasākumi, lai ieviestu demokrātiskus standartus un iestādes Moldovā. No ES tiks prasīta lielāka palīdzība, kas koncentrētos uz iestāžu izveidošanu, veicot policijas un tiesu reformu un garantējot plašsaziņas līdzekļu brīvības un plurālismu. Moldovas politisko partiju nolīgumā par pašreizējās krīzes likvidāciju jāiekļauj saistības veikt dziļas reformas iepriekš minētajās jomās.

Dāmas un kungi, nobeigumā es vēlētos uzsvērt, ka daudzus gadus Moldova ir bijusi viena no attīstītākajām valstīm Austrumeiropā attiecībā uz demokrātisko standartu noturību un vēlmi tuvoties ES. Mūsu interesēs ir palīdzēt Moldovai pārvarēt pašreizējo krīzi un turpināt tālāk šo ceļu. Projekts „Austrumu partnerattiecības” nodrošinās jaunu un mērķtiecīgu sistēmu, lai veicinātu ES palīdzību politisko un ekonomisko reformu īstenošanai Moldovā un citās šī reģiona valstīs. Mūsu visu interesēs ir nodrošināt, lai Moldovā tiktu stiprināta demokrātija un Moldova turpinātu tuvināties Eiropas Savienībai.

SĒDI VADA: MRS ROTHE
Priekšsēdētāja vietniece

  Olli Rehn, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, atsaucoties uz Watson kunga paziņojumu, vispirms atļaujiet man silti sveikt mūsu viesus no Moldovas.

Situācija Moldovas Republikā ir patiešām satraucoša. Mēs cieši sekojam notikumu attīstībai un meklējam ceļus, kā veicināt dialogu un samierināt politiskos spēkus šajā valstī.

Kas attiecas uz neseno vēlēšanu norisi, mana kolēģe Benita Ferrero-Waldner atzinīgi novērtēja vēlēšanu starptautiskās novērotāju misijas, ko vadīja OSCE, provizorisko vērtējumu. Misija secināja, ka vēlēšanas noritējušas plurālistiskā gaisotnē, vēlētājiem dota noteikta politiskā izvēles iespēja un ievēroti vairāki demokrātisku vēlēšanu starptautiskie standarti.

Tomēr tika konstatēti nopietni trūkumi, kas rada nopietnas bažas un par ko Komisija jau brīdināja krietnu laiku pirms vēlēšanām. Tie ir: nepamatota administratīvā iejaukšanās, nepietiekami ievērota vārda brīvība un visu partiju piekļuve plašsaziņas līdzekļiem, kā arī vispārējs sabiedrības pārliecības par demokrātisku vēlēšanu procesu trūkums. Šie trūkumi jānovērš vissteidzamākajā kārtā, jo vairāk, ņemot vērā 7. aprīļa notikumus.

Daudz satraucošāki ir ziņojumi par plašiem cilvēktiesību pārkāpumiem demonstrācijās, kas izcēlās pēc vēlēšanu dienas. Pēc nemieriem, kas sekoja 7. aprīļa demonstrācijām, Komisija stingri nosodīja pārlieka spēka piemērošanu un aicināja iesaistītos pārtraukt pielietot musinošu retoriku un vardarbību.

Mēs turpinām pievērst šim jautājumam stingru uzmanību. Cilvēktiesību ievērošana paliek galvenais nosacījums mūsu attiecību ar Moldovu turpmākai attīstībai. Ir izšķiroši, lai liecības par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem, ko veikušas drošības struktūras, tiktu izmeklētas rūpīgi un ātri. Gadījumos, kad liecības ir pamatotas, iestādēm jārīkojas, lai nodrošinātu par šādiem pārkāpumiem atbildīgo personu saukšanu pie atbildības.

Atzinīgi jāvērtē prezidenta Voronin piekrišana apmeklēt Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāru Thomas Hammarberg, kā arī sadarbība ar ESĪP šajos jautājumos. Tāpat pozitīva ir Moldovas ieinteresētība iespējā uzņemt ES faktu vākšanas misiju.

Lai gan šīs misijas nevar aizstāt valsts pienākumu izpētīt un apsūdzēt cilvēktiesību pārkāpumus, tām vajadzētu palīdzēt izgaismot pēdējās vēlēšanas un to sekas. Tām vajadzētu arī nedaudz veicināt politisko dialogu, lai atjaunotu sabiedrības uzticību.

Šodien situācija Moldovā ir ļoti trausla. Valsts ir pastāvīgi paudusi savu vēlēšanos padziļināt attiecības ar Eiropas Savienību. Pašreizējā krīze ir pārbaudījums tam, kā Moldova risinās šo jautājumu.

Mēs atzinīgi vērtējam to, ka Rumānija ir atturējusies spert attiecīgus soļus pēc lēmuma atkal ieviest vīzas Rumānijas pilsoņiem un pasludināt tās vēstnieku par persona non grata. Mums vajadzētu mudināt visus sabiedrotos ievērot vislielāko piesardzību un vienmēr paturēt prātā galveno mērķi — situācijas stabilizēšanu valstī.

Pašreizējā situācija rada nopietnas bažas, bet mums nevajadzētu zaudēt plašāku skatījumu. Atslēga Moldovas nākotnes stabilitātei un uzplaukumam ir tās attiecību padziļināšana ar Eiropas Savienību. Pirms Austrumu partnerattiecību projekta uzsākšanas mums jāparāda, ka mēs patiešām esam gatavi palīdzēt Moldovai pārvarēt pašreizējās grūtības, jo īpaši izkliedējot saspīlējumu, veicinot dialogu un nostiprinot saites starp mums.

Moldovas Republika ir mūsu kaimiņš. Mēs esam strādājuši cieši blakus un uzticības gaisotnē ar Moldovas pilsoņiem vairāk nekā 15 gadus. Mēs pilnībā apzināmies Moldovas eiropeiskos centienus. Šajā kritiskajā situācijā mēs šodien esam saistīti ar Moldovas iedzīvotājiem un strādājam kopā ne tikai, lai pārvarētu izaicinājumus, kas radušies vēlēšanu periodā, bet arī tos, kas parādās globālās finanšu krīzes un ekonomiskās lejupslīdes rezultātā. Citiem vārdiem, mums rūp Moldova un tās pilsoņi.

  Marian-Jean Marinescu, PPE-DE grupas vārdā. – (RO) Moldovas Republikai ir starptautiski pienākumi un saistības, kas nozīmē, ka tā ir uzņēmusies atbildību ievērot demokrātiju, likuma varu un cilvēktiesības. Tomēr nesenie notikumi mums ir parādījuši, ka ir notikusi nopietna atkāpšanās no visām šīm saistībām. Nejauši aresti, nolaupīšanas, pazudušas personas, arestēto neiedomājami tiesību pārkāpumi, necilvēcīga un pazemojoša attieksme, pilsoņu terorizēšana un draudēšana ar ieročiem ir nožēlojamas darbības, kas apdraud šīs valsts nākotni ES.

Pret masu saziņas līdzekļu pārstāvjiem un opozīcijas partijām uzsāktā kampaņa, kā arī žurnālistu aresti un izraidīšana ir nopietna, nožēlojama rīcība. Es nosodu šo pāridarījumu kampaņu, nopietnos cilvēktiesību pārkāpumus un nelegālās darbības, ko veikusi Moldovas Republikas valdība.

ES atbalsta, kas paredzēts laika posmam 2007-2010, mērķis ir atbalstīt demokrātijas attīstību un Moldovas labu pārvaldību, un tas paredz piešķirt vairāk nekā 50 miljonu eiro. Es ceru, ka nauda netika izmantota policijas apmācībām, kā īstenot vardarbību pret iedzīvotājiem. Es vēlētos aicināt Komisiju iesniegt Eiropas Parlamentam ziņojumu par visa ES finansējuma izmantošanu Moldovas Republikā.

Rumānijas mērķis ir un būs ievērot proaktīvu politiku, kuras mērķis ir atbalstīt Moldovas Republikas integrāciju Eiropas struktūrās. Tā iemesls ir ne tikai senās vēsturiskās saites ar šīs valsts pilsoņiem, bet galvenokārt ciešā pārliecība, ka Moldovas Republikas kā modernas, demokrātiskas valsts, kas pamatojas uz cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, liktenis ir saistāms ar Eiropu. Moldovas iestāžu apsūdzības pret Rumānijas valsti ir blēņas. Vīzu ieviešana Rumānijas pilsoņiem arī ir nepamatota un nepieņemama rīcība. Valsts vadība mainās, bet pilsoņi paliek.

Es uzskatu, ka Eiropas Savienības interesēs ir, lai Moldovas Republika sekotu Eiropas ceļam, uzturot pilsoņu centienus dzīvot stabilā, drošā, demokrātiskā valstī. Šajā sakarībā Eiropas partnerattiecības ir efektīvs instruments un iespēja Moldovas Republikas pilsoņiem īstenot savus centienus Eiropā.

  Marianne Mikko, PSE grupas vārdā. – (ET) Dāmas un kungi, es vienmēr esmu stingri atbalstījis Moldovu, bet pašreizējā krīze dara man lielas bažas. Lai gan Moldova ir neliela valsts, kas ir atkarīga no ārvalstu palīdzības, mēs nevaram izlikties akli, ja tiek pārkāpti likuma varas principi.

Attiecības starp Eiropas Savienību un Moldovu mums joprojām ir ļoti nozīmīgas, bet nevajadzētu iedomāties, ka Eiropas Savienībā dzīvo zilacaini naivi cilvēki, kas tic visam, ko Moldovas iestādes pasniedz mums kā patiesību. Paredzētā Eiropas Parlamenta ad hoc misija uz Moldovu ir ļoti svarīga. Neviens temats nebūs tabu. Mēs vēlētos zināt, kā policija izturējās pret demonstrantiem pēcvēlēšanu periodā. Cilvēktiesību ievērošana ne tikai vārdos, bet arī darbos Eiropas Savienībai un arī tautas tieši ievēlētajiem pārstāvjiem ir ārkārtīgi svarīga. Diemžēl Moldovas Republika Ārlietu komitejas sanāksmē un Moldovas delegācija vakar signalizēja, ka Eiropai jābūt gatavai monologiem Kišiņevā. Mums tas nav pieņemami, tā kā Eiropas integrācija nozīmē atvērtu dialogu. Tādējādi partneri apspriež visu. Es ticu Austrumu partnerattiecībām, kā arī demokrātijas iespējai Moldovā. Tāpēc palīdzēsim Moldovai.

  Graham Watson, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, Moldovas valsts mums atgādina Eiropas bēdīgo pagātni: komunistiskās valdības sludina uzvaru uz saviem noteikumiem, protestētājus piekauj un nogalina, kaimiņvalstis apsūdz par pastāvīgiem nemieriem. Ja ir patiesi pierādījumi, ka Rumānijas Drošības dienests ir kurinājis vardarbību, tad starptautiskajai kopienai tas jāpārbauda.

Nākamnedēļ Parlamenta misijai jāatrod pierādījumi par it kā papildus nodrukātajiem 200 000 vēlēšanu biļeteniem, ziņām, ka 400 000 vēlētāju vēlēšanu dienā reģistrēti ar neatbilstošiem ID, kā arī sūdzībām, ka vēlētājiem Transnistrijā masveidā netika dotas vēlēšanu tiesības. Kamēr tas tiek izmeklēts, kamēr OSCE ziņos par rezultātiem, daudzi vienkārši tam netic, lai ko Moldovas tiesas nospriestu. Var būt tā, ka komisāra Ferrero-Waldner instinktīvais optimisms izrādās nevietā.

Prezidentam Voroņinam arī vajadzētu nosodīt jauniešu, kas pēc protesta vienkārši bija sapulcējušies, aizturēšanu, piekaušanu un nogalināšanu bez tiesas sprieduma. Pietiek likt šķēršļus juristiem vai nevalstiskajām organizācijām, pietiek slēpt aizturēto vārdus un skaitu. Es gribētu, lai Komisija apstiprina, vai Moldovas rīcība, izraidot Rumānijas vēstnieku un pieprasot vīzas ieceļotājiem, ir nolīgumu, kas Eiropas Savienībai noslēgti ar šo valsti, pārkāpumi. Ja tā, kā Komisija rīkosies?

Prezidenta Băsescu paziņojums par pasēm arī palielināja saspīlējumu. Mums iecietīgi jāizturas pret divpusējām attiecībām, bet tajā pašā laikā jāpieprasa ievērot nolīgumus.

Šodien mūsu viesi no Moldovas aprakstīja valsti, kurā tik daudzos veidos tiek noliegta brīvība un demokrātija, kur dīvainā kārtā interneta darbība tiek traucēta, kur televīzijas kanāli pazūd no radioviļņiem, kur valsts televīzijā labāk rāda vēderdejas nekā ziņo par vardarbību uz ielām.

Lai gan mūsu Eiropas Savienība rūpējas par ģeopolitiku, tai jāizprot Moldovas politika, tās tautas centieni panākt demokrātiju un izvēles brīvību. Tā ir valsts, kas veic aktīvu tirdzniecību ar sev rietumos atrodošām valstīm, valsts, kuru ar Eiropas Savienības dalībvalstīm saista ģeogrāfiskas, vēsturiskas un kultūras saites. Nākammēnes, tā kā mūsu valstu vadītāji tiekas Austrumu partnerattiecību samitā, viņiem jābūt pārliecinātiem, ka viņi veido partnerattiecības, pamatojoties uz demokrātiju un cilvēktiesībām. Prezidentam Voronin un viņa līdzbiedriem jādod ieguldījums šim nolūkam. Mūsu Eiropas Savienībai tas jāpieprasa.

  Bastiaan Belder (IND/DEM). – (NL) Starptautiskie ziņojumi par nemieriem Moldovā aprīļa sākumā un to sekas rada daudz jautājumu, tie ir jautājumi, kas Eiropas iestādēm jāuzdod Moldovas un Rumānijas iestādēm.

Es sākšu ar Kišiņevu. Vai Moldovas valdība patiesi plāno atklāt uguni uz demonstrantiem ārkārtas gadījumos, sākot no šodienas, arī turpmāk? Es vēlos pievērst deputātu uzmanību paziņojumam, ko premjerministrs izteica par valsts televīziju. Kā Moldovas valdība izskaidro radikālo pieejas maiņu, ko nacionālās drošības orgāni īstenoja pret demonstrantiem un citiem oponentiem? Tā bija radikāla pāreja no neizprotamas pasivitātes uz vandālismu un valdības ēku ļaunprātīgu dedzināšanu un izlaupīšanu līdz pat brutālai fiziskai vardarbībai pret neapbruņotiem iedzīvotājiem, kā rezultātā bija trīs aizdomīgas nāves gadījumi.

Galu galā, kā Moldovas Republika var attaisnot savu atbildību par šiem vissvarīgāko cilvēktiesību pārkāpumiem? Atbildot uz šo pēdējo un izšķirošo jautājumu, priekšsēdētājas kundze, noteikti ir jāņem vērā četrpadsmit Moldovas pilsoniskās sabiedrības aizstāvju vakar Čehijas prezidentūrai iesniegtā vēstule, kurā ir deviņi ieteikumi. Es ceru, ka Eiropas iestādes, komisārs Rehn un Čehijas prezidentūra ņems vērā šo vēstuli. Moldovas sabiedrības ievērojamas personas prasa izskaidrojumu. Mums jānostājas pret Moldovas iestādēm.

Vēl vairāk, Briselei vismaz jāpieprasa paskaidrojums no Bukarestes par priekšlikumu piešķirt Rumānijas pilsonību plašā mērogā tiem Moldovas pilsoņiem, kam vecvecāki ir rumāņi. Noteikti saprātīgi būtu Eiropas konsultācija par tālejošām sekām, ko šāds plašs lēmums varētu izraisīt.

  Adrian Severin (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, vardarbība Moldovas Republikā nebija revolūcija, bet gan dumpis, kas notika revolucionārā atmosfērā sadalītā sabiedrībā. Šo vardarbību varētu arī uzskatīt par stratēģijas daļu, kas provocēta un izmantota ar mērķi no jauna pārcelt robežas starp Eiropas Savienību un Eirāziju.

Tāpēc šī problēma, kas mums jārisina, ir Eiropas problēma. Tā nav tikai starptautiska vai tikai dalībvalsts problēma. Tomēr risinājums šai problēmai nedrīkst būt atbildes represijas, bet gan spēku palielināšana Moldovas iesaistīšanā Eiropas ceļā. Risinājums nav arī mudināt Moldovas eliti atstāt valsti ar ārzemju pasi kabatā.

Tāpēc mums jānostiprina Eiropas Savienības misija, kas jānosūta uz Moldovu, gan tās apjoms, gan līdzekļi, jāpasteidzina sarunas ar Moldovu par atvieglojumiem vīzu noteikumos un jāpadziļina sadarbība jomā, kas veicinātu gan sabiedriskās kārtības nostiprināšanu, gan cilvēktiesību ievērošanu. Mums jāstrādā kopā ar iestādēm, opozīciju un pilsonisko sabiedrību, bet arī kopā ar Krieviju, kurai ir svarīga ietekme reģionā. Mums jāizvairās uzskatīt šos notikumus par attaisnojumu vienpusēji pieņemtajam risinājumam attiecībā uz Transnistriju.

  Anna Ibrisagic (PPE-DE). - (SV) Priekšsēdētājas kundze, ir tādi, kas uzskata, ka mums jāpieņem rezolūcija par Moldovu, un tādi, kas uzskata, ka mums nevajadzētu to pieņemt. Tie, kas nevēlas šo rezolūciju, bieži atsaucas uz to, ka OSCE patiesībā pati apstiprināja vēlēšanas. Tomēr atļaujiet man sacīt, ka OSCE ziņojums nebija pilnīgi nekritisks. Taisni pretēji, tajā bija daudz kritisku piezīmju. Tomēr rezolūcija nav tikai par vēlēšanām, bet arī par to, kas notika pēc vēlēšanām un pavisam nesen.

Cilvēktiesības ir jāievēro. Plašsaziņas līdzekļiem ir jādod brīvība. Nekādā gadījumā nav attaisnojami uzbrukumi miermīlīgiem demonstrantiem. Šīs rezolūcijas apstiprināšana nozīmētu, ka mēs Moldovas iedzīvotājiem nosūtām skaidru signālu, parādot, ka viņi nav vieni paši, ka mēs redzam, kas tur notiek un mēs to nepieņemam. Tāpēc es mudinu jūs visus atbalstīt šo rezolūciju.

  Victor Boştinaru (PSE). – (RO) Notikumus, kas risinājās Moldovas Republikā, varēja paredzēt jau sen. To sakot, es atsaucos uz faktu, ka 2008. gadā ES dialogā ar Moldovas Republiku tika minēti trīs galvenie jautājumi: a) iespēja opozīcijai brīvi piekļūt plašsaziņas līdzekļiem, kam Voronin režīms sistemātiski lika šķēršļus un izlietoja iestāžu varu; b) Venēcijas Komisijas prasības atturēties grozīt likumu par parlamenta vēlēšanām nepildīšana, Kišiņevas režīmam un tā sabiedrotajiem skaidri atsakoties to darīt; c) opozīcijas iesaistīšana galveno lēmumu par valsts politiku pieņemšanā, jo īpaši attiecībā uz tās Eiropas integrācijas politiku, tas bija vēl viens jautājums, kas tika skaidri noraidīts.

Tas, ka mūsu partneri Kišiņevā ignorēja vai sistemātiski noraidīja šos trīs galvenos tematus, patiesībā mums norāda, ka Moldova nostājas pret Eiropas Savienību jautājumos, kas ir ļoti svarīgi šīs valsts nākotnei. Notikumi, kas risinājās vēlēšanu dienā, bija tikai paredzamas beigas stāstam, par kuru, iespējams, gan Eiropas Savienība, gan Eiropas Parlaments abi ir nedaudz vainīgi.

  Maria Petre (PPE-DE). – (RO) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, mums ir trīs problēmas ar Moldovas Republiku, un visas ir nopietnas. Pamatojoties uz tām, mēs varam izstrādāt trīs veidu rīcību. Pirmais attiecas uz cilvēktiesībām. Mums ir simtiem jaunu cilvēku, kas ir aizturēti, dažreiz pat spidzināti. Nākamais veids attiecas uz preses brīvību. Mums ir žurnālisti, kas tiek iebiedēti un nolaupīti uz ielām gaišā dienas laikā. Pēdējais veids attiecas uz vēlēšanu norises mehānismu. Mums ir ļoti daudz konkrētu datu, kas norāda uz krāpšanos vēlēšanās. Mums tikpat konkrēti jāpieņem lēmums par šo pēdējo aspektu. Opozīcijas partijas uzskata, ka krāpšanās dēļ rezultāti ir mainīti līdz pat 10-15 %. Moldovas Republikas pilsoņi joprojām ar lielām cerībām gaida mūsu lēmumus, mūsu reakciju. Tas ir viņu vienīgais ceļš, kā pārvarēt šo traģisko situāciju, kas viņiem jāpārdzīvo un kurai tikpat kā nav precedenta Eiropā.

  Alexandru Nazare (PPE-DE) . – (RO) Mūsdienās Kišiņevā, priekšsēdētājas kundze, jums ir tiesības palikt klusu, jums ir tiesības darīt to, ko jums liek un jums ir tiesības maksāt nodokļus elitei, kam nav nevienam jāatskaitās, kā arī jums ir tiesības emigrēt, pakļauties un, ja nepieciešams, ienīst pēc komandas. Jums nav tiesību brīvi izpausties, pulcēties, rīkot publiskas debates un nav pat tiesību izlemt pašam savu identitāti. Komisār, tādi ir apstākļi, kādos jāstabilizē stāvoklis Moldovas Republikā, bet nav nekāda pamata optimismam.

Nostājoties uz šāda ceļa, vienīgais liktenis, kas var sagaidīt Moldovu, labākajā gadījumā ir tāds pat kā Baltkrievijai. Jau ilgu laiku pirms vēlēšanām Komunistiskā partija panāca un nostiprināja pilnīgu kontroli pār visiem masu saziņas līdzekļiem. Šie pasākumi padarīja demokrātiskā procesa saturu bezjēdzīgu un piespieda ceturto daļu no valsts iedzīvotājiem emigrēt. Uz šī fona vēlēšanas nebūtu varējušas notikt bez mazākajām šaubām. Kišiņevā īstenotās represijas tagad ir kļuvušas par veidu, kādā iestādes sazinās ar iedzīvotājiem.

Tāpēc tagad un turpmāk ES nevar atļauties ieņemt iecietīgu, divkosīgu attieksmi attiecībā pret režīmu Kišiņevā. Sākot ar šo brīdi, mūsu klusēšana vai šie divkosīgie paziņojumi norādīs uz to, ka mēs piekrītam un līdzdarbojamies nosodījuma izrādīšanā pamatbrīvībām un demokrātiskai tiesu sistēmai, kā arī vardarbības un represiju aktiem. Un pēdējais, bet ne mazāk svarīgais, krīze Kišiņevā parāda, ka mums jāuzlabo metodes, kādas mēs lietojam, lai novērotu un uzraudzītu vēlēšanas, un jāpārdomā mūsu pastāvīgā pārstāvja lomu tur.

  Charles Tannock (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, Moldova joprojām ir viena no visnabadzīgākajām valstīm Eiropā, kur prezidenta Voronin demokrātija ir ļoti trausla, jo viņš ir nemainīgs Homo Sovieticus, kas joprojām lepni sauc sevi par komunistu un, cik bēdīgi, ieņem divkosīgu attieksmi attiecībā uz ES pat jautājumā par Austrumu partnerattiecībām.

Neskatoties uz to, viņš joprojām ir populārs, jo īpaši lauku rajonos un vecās paaudzes vidū, kurus māc nostaļģija pēc PSRS drošības šajos ekonomiski svārstīgajos laikos.

Trīs OSCE iestādes, kuru sastāvā bija arī mūsu EP delegācija, pamatā atbalstīja viņa uzvaru, tāpēc mums atliek tikai pieņemt šo faktu, pat ja mums stingri jāprotestē pret represīvajiem, bargajiem pasākumiem, kas tika vērsti pret opozīcijas demonstrantiem, kas nosodīja valdību par plašsaziņas līdzekļu monopolizēšanu kampaņas laikā, novecojuša un nepilnīga vēlētāju reģistra izmantošanu, tostarp tādu cilvēku iekļaušanu, kas, iespējams, bija miruši, kā arī plašas diasporas ārzemēs nepielaišanu vēlēšanām.

Tieši tagad mums jākoncentrējas uz cilvēktiesību pārkāpumiem, ko Eiropas Savienības misijai pilnībā jāpārbauda, ja Moldova grib turpināt saņemt atbalstu saviem ES-Atlantijas centieniem.

  Paul Rübig (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, es esmu ļoti pateicīgs šodien par šīm debatēm, jo tās parāda, ka Eiropa ar 27 dalībvalstīm un 500 miljoniem iedzīvotāju noteikti ir autoritāte arī ārpus Eiropas robežām. Daudzi Moldovas iedzīvotāji ir sapratuši, cik svarīgi ir sadalīt varu, attīstīt demokrātijas pamatprincipus un cīnīties par to.

Šodien tas nav pats par sevi saprotams, ka iedzīvotāji aizstāv demokrātiju un var paust savus uzskatus publiski, par to netiekot izolēti vai pakļauti represijām. Tāpēc es uzskatu — un šeit es vēlētos pilnībā atbalstīt komisāru — ka mums Eiropā jāizmanto viss pašlaik pieejamais cīņā par atsevišķu pilsoņu brīvību, par preses brīvību un stabilu demokrātiju.

  Petr Nečas, Padomes priekšsēdētājs. – (CS) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, stāvoklis Moldovā joprojām ir saspīlēts un ES jāturpina īstenot tās neatlaidīgie centieni, lai panāktu pušu sēšanos pie sarunu galda. Tai arī jāstrādā ar tām, lai rastu kopīgu risinājumu, kas būtu visaptverošs, līdzsvarots un reāls un dotu ieguldījumu demokrātiskā procesa un demokrātisku iestāžu nostiprināšanā Moldovā. Es pilnībā piekrītu Graham Watson, ka Voronin kungam jāievēro demokrātijas principi un jānosoda pret demonstrantiem pieļautā spīdzināšana un vardarbība. Es uzskatu, ka visiem būtu jānosoda žurnālistu arestus un vārda brīvības ievērojamos pārkāpumus. Šajā sakarībā mums ir arī svarīgi pilnībā atbalstīt ES īpašā pārstāvja darbu Moldovā.

Nevar būt nekādu šaubu, ka ES un Padome ir ļoti satrauktas par cilvēktiesību pārkāpumiem Moldovā krīzes laikā. Mēs aicinām Moldovas iestādes nekavējoties iesaistīties pārredzamā procesā, pilnībā sadarbojoties ar atbildīgajām Eiropas un starptautiskajām iestādēm, kā arī pārbaudīt un nosodīt cilvēktiesību pārkāpumus. Krīze ir parādījusi nepieciešamību pastiprināt ES palīdzību ar mērķi veikt turpmāku politisko un ekonomisko reformu Moldovā, lai stiprinātu Moldovas uzticību demokrātiskiem standartiem un vērtībām un ar ES atbalstu risināt jautājumu par Moldovas suverenitāti un teritoriālo integritāti. ES ir gatava sadarboties un tuvināt Moldovu ES. Tomēr pamats tam ir demokrātiska Moldova, tāda Moldova, kur tiek ievērotas cilvēktiesības, pastāv vārda brīvība un darbojas galvenās demokrātiskās iestādes.

  Olli Rehn, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos izmantot savu uzstāšanās laiku, lai atbildētu uz dažiem jūsu jautājumiem un komentāriem, jo šodien šeit, pēc manām domām, notiek ļoti atbildīga viedoklu apmaiņa.

Es sākšu ar Watson kunga piezīmēm par vīzām un cilvēktiesībām, bet vispirms man jākomentē viņa piezīmes par manu kolēģi Benita Ferrero-Waldner, kas ir atbildīga par mūsu attiecībām ar Moldovu. Jūs teicāt, ka Benita ir instinktīva optimiste. Es varu viņu un pirmām kārtām Komisijas nostāju aizstāvēt, sakot, ka patiesībā Komisijas nostāja ir ļoti reāla un līdzsvarota. Otrkārt, lai būtu par Eiropas komisāru, jums ir jābūt profesionālam optimistam, vismaz, ja jūs esat atbildīgs par ES paplašināšanu un attiecībām ar Dienvidaustrumeiropu.

Kas attiecas uz vīzu jautājumu, mūs patiešām samulsināja Moldovas lēmums sākt pieprasīt vīzas no Rumānijas pilsoņiem. Tas ir nepieņemami. Mēs pārbaudām šīs rīcības tiesiskumu. Mēs skatīsim šo jautājumu kopā ar Moldovas iestādēm 30. aprīlī, Darba svētku — 1. maija priekšvakarā Komisijas un Moldovas Kopējās Vadības komitejas, kas tika izveidota saskaņā ar nolīgumu par vīzu izsniegšanas veicināšanu, kontekstā.

Visbeidzot, kas attiecas uz vēlēšanām, to sekām un cilvēktiesību pārkāpumiem, Komisija stingri nosoda vardarbību, kas tika pielietota Kišiņevas ielās 7. aprīlī, kā arī plašo un pārmērīgo spēka pielietošanu, ko īstenoja tiesībsargājošās struktūras un, kā ziņots, privātās milicijas struktūras pēc vēlēšanām. Ziņojumi par plašajiem cilvēktiesību pārkāpumiem attiecībā uz aizturētajiem, kā arī nolaupīšanām, izraisa nopietnas bažas.

Mēs redzam, ka, patiesi, Moldovai ir ārkārti svarīgi dzīvot saskaņā ar tās Eiropas centieniem, apgalvojumus par cilvēktiesību pārkāpumiem pārbaudot rūpīgi un kopā ar visu politisko spēku piedalīšanos un, ja iespējams, pielietojot starptautisko kontroli. Jāpārbauda tie, par kuriem ir aizdomas, ka tie veikuši noziedzīgas darbības, tostarp cilvēktiesību pārkāpumus, un, ja šādi pārkāpumi atklāsies, jāpiedāvā tiesības veikt godīgu tiesu.

Visbeidzot, attiecībā uz vēlēšanu seku iespējamo ietekmi uz ES un Moldovas attiecībām, tās ir izvirzījušas priekšplānā Moldovas iekšējo reformu nepabeigto raksturu, jo īpaši attiecībā uz likuma varu un pamatbrīvību ievērošanu. Mēs sagaidām, ka visas Moldovas iesaistītās puses, oficiālās iestādes, kā arī politiskā opozīcija un pilsoniskā sabiedrība vienosies par pašreizējās krīzes risinājumu un sekmēs to, kas vairos, nevis mazinās demokrātiju un brīvību Moldovas tautai.

Tās, kas tagad ir kļuvusi par Eiropas Savienību, vēsture ir konkrēts pierādījums, ka dialogs un sadarbība, kā arī likuma vara var dot saskaņotus un ilgtspējīgus rezultātus — pamatbrīvību ievērošanu, politisko stabilitāti un ekonomikas uzplaukumu.

  Priekšsēdētāja. − Debates ir slēgtas.

Balsošana par jebkādiem rezolūcijas priekšlikumiem notiks nākamās sesijas laikā.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Corina Creţu (PSE), rakstiski. – (RO) Laikā, kad komunistu iestādes Kišiņevā turpina turēties pie varas, izmantojot viltu un spīdzināšanu, ES prezidentūras valsts premjerministrs pārliecinoši raksturo krīzi pie ES robežām kā „satraucošu”. Pat pierādījumi par teroru un agresīvajiem uzskatiem pret Eiropas Savienības dalībvalsti nav izraisījuši tādu reakciju, kā Rumānijas leģitīma lēmuma izkropļošana paātrināt Rumānijas pilsonības atgūšanas procesu tiem, kas to pret savu gribu zaudēja traģiskajos vēsturiskajos apstākļos, par kuriem Rietumiem jānes sava daļa atbildības.

Es nespēju nepieminēt to politiķu liekulību, kas tagad ceļ paniku par to, ka miljoniem moldāvu ir gatavi ieņemt Rietumus, tādā pat veidā viņi līdz 2007. gadam mala par rumāņu straujo uzbrukumu.

Kas attiecas uz demokrātijas un pamatbrīvību mīdīšanu kājām, mums būs iespēja apmainīties viedokļiem ar Lukashenko un Voronin kungiem pēc Austrumu partnerattiecību uzsākšanas. Ja šis sadarbības mehānisms neparedz uzturēt demokrātiskas reformas bijušajās padomju republikās, kuras ir uzaicinātas, tas nozīmē, ka tas būs tukšs numurs.

Es nevaru kļūdīties, nonākot pie sāpīga secinājuma, ka dažiem eiropiešiem Tibeta ir tuvāk nekā Moldova. Tas tā notiek, iespējams, tad, ja ceļš uz Kišiņevu iet caur Maskavu.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE), rakstiski. – (RO) Pēc vēlēšanām, kas notika 2009. gada 6. aprīlī Moldovas Republikā, notika demonstrācijas. Diemžēl prese uzrādīja problēmas informācijas atspoguļošanā par to, kā risinājās notikumi. Es domāju, ka preses brīvība, vārda brīvība, cilvēktiesību ievērošana un likuma vara ir principi, ko mēs visi ievērojam, veicinām un aizstāvam.

Man šķiet, ka stāvoklis Moldovas Republikā ir ārkārtīgi nopietns. Es jo īpaši uzskatu, ka Eiropas Savienībai pret šo situāciju jāizturas nopietni un diplomātiski. Man šķiet, ka apsūdzības, kas vērstas pret Rumāniju, ir vērstas arī pret Eiropas Savienību. Tomēr Rumānijas vēstnieka Kišiņevā pasludināšana par persona non-grata un Moldovas Republikas pēkšņā, vienpusējā vīzu ieviešanas kārtība Rumānijas pilsoņiem ir nepieņemama.

Moldovas Republika ir Eiropas valsts gan vēsturiski, gan ģeogrāfiski. Tā ir viena no ES kaimiņvalstīm un attiecības starp ES un Moldovas Republiku jāturpina balstīt uz labām kaimiņattiecībām. Reģions, no kura es nāku, robežojas gan ar Moldovas Republiku, gan Ukrainu. Mēs esam iesaistīti daudzās kopīgās attīstības programmās, un es domāju, ka Rumānijai un Eiropas Savienībai jāturpina atbalstīt ekonomisko un sociālo attīstību Moldovas Republikā ar partnerību, kas balstīta ne tikai uz labu sadarbību, bet jo īpaši arī uz savstarpēju cieņu.

16. Stabilitātes un labklājības nostiprināšana Rietumbalkānos - Stāvoklis Bosnijā un Hercegovinā (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums ir kopīgas debates par Rietumbalkāniem un īpaši Ibrisagic kundzes ziņojums (A6-0212/2009) Ārlietu komitejas vārdā par stabilitātes un labklājības nostiprināšanu Rietumbalkānos un Padomes un Komisijas paziņojumi par stāvokli Bosnijā un Hercegovinā [2008/2200(INI)].

  Anna Ibrisagic, referente. – (SV) Priekšsēdētājas kundze, ir pagājuši gandrīz 15 gadi kopš Bosnijas kara beigām un gandrīz tieši desmit gadu kopš NATO bombardēšanas kampaņa piespieda serbu karaspēkam atstāt Kosovu. Decembrī arī paies 17 gadi, kopš es pati iebraucu Zviedrijā kā bēgle no kara, kas lika man pamest manu iepriekšējo dzimteni un padarīja bosnijiešus, horvātus un serbus, kas pirms tam bija dzīvojuši kopā kā kaimiņi, par lieliem ienaidniekiem. Tas, ka nedz Bosnija, nedz Kosova vai kāda cita Rietumbalkānu valsts pēc tam nav atsākušas karadarbību, ir ES un NATO nopelns. Tomēr, lai gan ieroči ir apklusuši, kara mantojums turpina dzīvot šī reģiona politikā un sabiedrībā. Vienīgā iespēja ļaudīm šajās valstīs pārvarēt savu pagātni ir turpināt ceļu uz dalību ES. Vienīgi draudi un pielabināšanās, kas raksturo iestāšanās procesa galveno dinamiku, var likt šo valstu valdībām koncentrēties uz darbu un reformu veikšanu, kas reizi par visām reizēm var nostiprināt stabilitāti un uzplaukumu Rietumbalkānos.

Ziņojumā, ko es esmu sagatavojusi par šo tematu, un par kuru Eiropas Parlaments rīt balsos, es izpētu dažādas iniciatīvas un projektus, kuros ES un tās dalībvalstis ir iesaistītas vienā vai otrā veidā, lai censtos attīstīt sabiedrības, kas ir gatavas izpildīt visstingrākās prasības dalībai ES. Es negrasos iztirzāt sīkāk šeit ziņojumu, bet ir divas lietas, ko es īpaši vēlētos uzsvērt.

Pirmā —- ir fundamentāla atšķirība starp valstīm, kas pašlaik ir iesaistītas paplašināšanās procesā un tām, kuras iestājās 2004. vai 2007. gadā. Rietumbalkānu valstis nopostīja plaša mēroga karš un etniskā tīrīšana mazliet vairāk kā pirms desmit gadiem. Par laimi, to pašu nevar teikt par Ungāriju, Igauniju vai Rumāniju. Tomēr tas nozīmē, ka ES nevar tā vienkārši rīkoties pēc iepriekšējās paplašināšanās scenārija un piemērot to Balkānu valstīm. Viens no piemēriem, ko es minēju savā ziņojumā, attiecas uz par noziegumiem aizdomās turēto personu, pret kurām ir izvirzīta apsūdzība citās valstīs, izraidīšanas aizliegumu. Šādi aizliegumi pašlaik ir spēkā visās Balkānu valstīs, bet ES patlaban neprasa to atcelšanu, pamatojot to ar faktu, ka nedz Slovākija, nedz Polija, piemēram, nav sniegusi šādus pieprasījumus. Būtu jābūt pašsaprotami, kāpēc šāda analoģija te nav vietā. Es gribētu domāt, ka ir ārkārtīgi maz aizdomās turamo kara noziedznieku, kas slēpjas no tiesas Slovākijā, bet es varu jums pateikt, ka tādu ir ievērojami vairāk Serbijā un Bosnijā. Taisnīgums ir pamats, uz kura varētu balstīt samierināšanos. Kara noziedznieku nesodāmība ir pilnīgi nepieņemama, un tāpēc es vēlos mudināt Komisiju un dalībvalstis vēlreiz izvirzīt jautājumu par iespēju reģiona valstīm sākt veikt pasākumus, lai koordinētu šo aizliegumu atcelšanu.

Otrs jautājums, ko es vēlētos uzsvērt, ir, ka iestāšanās process ir ļoti stingrs un ar lielām prasībām, un tādam tam ir jābūt. Ja mēs neizvirzīsim stingras prasības un nepieprasīsim, lai tās pilnībā tiktu izpildītas, mēs patiesībā nesasniegsim nekādus reālus rezultātus. Kad prasības jau ir tik stingras un grūti izpildāmas, pēdējais, ko mums vajadzētu darīt, ir mest vēl sprunguļus to valstu ceļā, kas vēlas kļūt par dalībvalstīm, sprunguļus, kam nav nekāda sakara ar šo valstu spēju izpildīt ES dalības kritērijus.

Es domāju arī par tiem, kas uzskata, ka ES jau ir pabeigta, un nevar paredzamajā nākotnē pieņemt jaunas dalībvalstis. Lai gan, kā es norādīju savā ziņojumā, tehniski tas būtu pilnīgi iespējams turpināt uzņemt vēl jaunas dalībvalstis, pat, ja Lisabonas līgums nestātos spēkā. Tam ir nepieciešama politiskā griba, un tas ir mans un manu kolēģu Parlamenta deputātu darbs to panākt.

  Petr Nečas, Padomes priekšsēdētājs. – (CS) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es esmu pateicīgs Eiropas Parlamentam par šīs svarīgās diskusijas organizēšanu šo pēcpusdien. Es ar lielu interesi izlasīju Anna Ibrisagic ziņojumu par stabilitāti un uzplaukumu turpmāk Balkānos, kā arī rezolūcijas projektu par Bosniju Hercegovinu, ko izstrādājusi Doris Pack. Padome piekrīt daudz kam, kas tika teikts ziņojumā, un mēs piekrītam daudziem viedokļiem un bažām, kas tika izteiktas saistībā ar stāvokli Bosnijā Hercegovinā.

Es vēlētos savus ievada komentārus veltīt tieši Bosnijai Hercegovinai, jo tās stabilitāte ir būtiska Rietumbalkāniem kā vienībai, un arī tāpēc, ka pašreizējā situācija joprojām rada bažas. Padome ir aktīvi formulējusi un īstenojusi stratēģiju, kas atbalsta drošību un vienotību Bosnijā Herzegovinā, kā arī aizstāvējusi reformas, kas nepieciešamas mierīgas un veiksmīgas nākotnes nodrošināšanā. Tāpēc es nepiekrītu apgalvojumam, ka Padome nevelta pietiekamu uzmanību Bosnijai Hercegovinai.

Mēs visi zinām, ka mēs joprojām piedzīvojam 1990-to gadu traģisko noztikumu sekas, kā arī Ibrisagic kundze to šeit minēja. Bosnija Hercegovina, kas desmitiem gadu bija nāciju, kultūru un reliģiju mierīgas līdzāspastāvēšanas simbols, kļuva par postoša konflikta zonu. Kopš tā laika ES bija jāstrādā pie stabilitātes un samierināšanas atjaunošanas, kas pamatotos uz solījumu sniegt Eiropas nākotni visam Balkānu reģionam. Neskatoties uz to, mēs joprojām tiekam konfrontēti ar nežēlīgu nacionālistisku retoriku, kas vērsta uz nacionālo atšķirību pastiprināšanu Bosnijā Hercegovinā un uz tautu samierināšanas nepieļaušanu. Lai gan ir pagājis laiks, tomēr vēl joprojām šie konflikti nav atrisināti, nav arī sadzijušas brūces starp trim tautām, kas veido Bosniju Hercegovinu.

Neskatoties uz to, pārsteidz tas, ka nacionālistu retorika un uzskati saskan ar visu Balkānu kopienu un to politisko pārstāvju kopīgajām interesēm attiecībā uz Bosnijas Hercegovinas nākotni Eiropā. Bosnijas Hercegovinas iedzīvotāji vienkārši cīnās par drošāku dzīvu un uzplaukumu. Tie vēlas virzīties uz priekšu un paļaujas, ka viņu valsts iekļausies Eiropā un citās struktūrās kā garantija nākotnes stabilitātei. Lai gan vietējie politiskie līderi daudz runā par Bosnijas Hercegovinas nākotni ES, viņu darbos ir grūti saskatīt kaut kādas reālas saistības šim mērķim. Interešu konflikts starp eiropeiskāku orientāciju un nacionālismu rada reālu risku, ka, kamēr pārējās Rietumbalkānu reģiona valstis iet uz priekšu, Bosnija Hercegovina atpaliks, saistīta savos iekšējos konfliktos.

Bažas par šādu nākotnes attīstību Bosnijā Hercegovinā ir nozīmējušas, ka šī valsts paliek mūsu rīcības plāna augšgalā un pastāvīgas uzmanības centrā. Bosnija Hercegovina ir bijusi un turpina būt intensīvu sarunu objekts visos Padomes līmeņos. Komisija un Padomes sekretariāts attīsta kontaktus ar partneriem valstī, cenšoties virzīt uz priekšu politisko procesu un palīdzēt Bosnijai Hercegovinai iet kopsolī ar pārējo reģionu. Dalībvalstis atbalsta Eiropas plānu, īstenojot savus centienus divpusējā līmenī. Mēs arī ļoti atzinīgi vērtējam šā Parlamenta Bosnijai Hercegovinai veltīto uzmanību. Es vēlētos paust savu pateicību daudziem EP deputātiem šeit šodien, kas ir atbalstījuši visas darbības, kas veicina stabilitāti un politisko briedumu Bosnijā Hercegovinā.

ES turpina veicināt eiropeisku nākotni visā reģionā, tostarp Bosnijā Hercegovinā. Tomēr iestāšanās kritēriji ES prasa ievērojamas pūles. Tas nozīmē attīstīt vienotu pieeju un būt gataviem veikt tālejošas izmaiņas. To nevar sasniegt vienas dienas laikā. Tas ir ne mazāk kā pilnīga politiska, ekonomiska un sociāla transformācija.

Bosnijai Hercegovinai jāveic nopietnas izmaiņas iekšējās struktūrās un lēmumu pieņemšanas procesos. Mēs esam vīlušies par progresa trūkumu Bosnijas Ministru padomes un Parlamentārās Asamblejas plānu īstenošanā. Tie tālu atpaliek no vajadzīgā. Steidzami nepieciešams nostiprināt un uzlabot valsts struktūras operatīvā līmenī tā, lai sasniegtu reālus rezultātus, tostarp ar ES saistīto programmu ievērojamu attīstību. Tas ir būtiski, jo ES var veidot attiecības ar Bosniju Hercegovinu kā vienu veselumu, nevis ar tās atsevišķām daļām. Eiropas partnerattiecību prioritātes arī ir skaidras. Eiropas Savienība vienmēr ir gatava palīdzēt, bet tā nevar uzņemties un neuzņemsies veikt uzdevumus, kas jāveic Bosnijas Hercegovinas politiķiem.

Neskatoties uz nacionālistisko politiķu plānu turpināšanu, mēs apzināmies, ka Bosnijā Hercegovinā kompromiss un vienošanās ir iespējama. Mēs to redzējām agrāk, piemēram, pieņemot divus policijas likumus, kas sagatavoja augsni Stabilizācijas un asociācijas nolīguma parakstīšanai, vai arī Brcko jautājuma risināšanā, kas iezīmēja viena no būtisku mērķu, ko noteica Miera īstenošanas padome, sasniegšanu. Tomēr pat šajos gadījumos progress tika panākts un nolīgumi parakstīti pēdējā brīdī un ievērojot starptautiskās kopienas ievērojamu spiedienu.

Ir nepieciešama daudz nobriedušāka pieeja. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai vietējie politiskie līderi izturētos atbildīgi, parādītu iniciatīvu un apzinātos, kam Bosnija Hercegovina patiesībā pieder un kas patiesībā ir atbildīgs par tās nākotni. Bosnijas Hercegovinas iedzīvotāji ir pelnījuši labākus rezultātus no vēlēšanām, kurās viņi piedalījās ar savu balsojumu. Šo aspektu jūs kā politiķi varat palīdzēt atbalstīt vairāk kā jebkurš cits. Šāda attīstība varētu ievērojami veicināt starptautiskas kopienas klātbūtni Bosnijā Hercegovinā. Izmaiņām ir izšķiroša loma. Ir tik daudz gadu pagājuši kopš miera līguma parakstīšanas un tagad Bosnijai Hercegovinai pašai jānostājas uz savām kājām, jāmaina savs „protektorāta” domāšanas veids un jākļūst par uzticamu un pilntiesīgu valsti. Lai šo mērķi sasniegtu, Miera īstenošanas padome, darbojoties starptautiskās kopienas vārdā, izstrādāja sarakstu, iekļaujot piecus uzdevumus un divus apstākļus, kas Bosnijai Hercegovinai jāizpilda, pirms veikt jebkādas izmaiņas. Tā ir īsta brieduma pārbaude, un to pilnībā atbalsta ES.

Saraksts 5+2 nav vienkārši kārtējais katalogs ar papildu noteikumiem un apstākļiem. Tas ir rūpīgi izstrādāts prasību saraksts, kas ir galvenās, ja Bosnija Hercegovina grib kļūt par modernu un pilntiesīgu valsti, atļaujot līdz galam īstenot Augstā Pārstāvja biroja atvēršanu. Katrā modernā valstī jābūt pienācīgi funkcionējošai tiesiskai sistēmai, efektīvām nodokļu iestādēm, lēmumiem par visiem ar valdības aktīviem saistītiem jautājumiem un visu pilsoņu vienlīdzīgai piekļuvei konstitucionālajai tiesai.

Mēs jau daudzreiz esam atzinīgi novērtējuši pagājušā gada novembra Prud deklarāciju, ko pieņēma trīs politiskie līderi, kurā viņi apņēmās kopīgi atbalstīt Bosnijas Hercegovinas attīstību. Mēs atbalstām panāktās vienošanās un mudinām politiskajiem pārstāvjiem turpināt centienus, lai panāktu nākamo Miera īstenošanas padomes vadības komitejas sanāksmi, kas notiks jūnija beigās. Es stingri uzskatu, ka neatrisinātie jautājumi attiecībā uz valdības aktīviem ir atrisināmi un tiem nevajadzētu kļūt par šķērsli risinājumam. Tomēr politiskā līmeņa iniciatīvām ir nepieciešams plašāks atbalsts. Šā iemesla dēļ es vēlētos mudināt Bosnijas Hercegovinas sabiedrību kopumā ņemt dalību reformas īstenošanā. Jo īpaši plašsaziņas līdzekļu lomai jābūt konstruktīvākai.

ES misija ir skaidra. Politiskajai vadībai Bosnijā Hercegovinā ir ārkārtīgi svarīgi pat vēl ciešāk sadarboties, lai pārvarētu vēsturiskās atšķirības un vadītu savu valsti uz ciešāku iekļaušanos Eiropā. ES vienmēr vēlēsies atbalstīt šīs pūles, kas ir būtiski ne tikai pašai Bosnijai Hercegovinai, bet arī reģiona plašākai stabilitātei un drošībai. Es zinu, ka šajā procesā mēs varam paļauties uz šī Parlamenta deputātu atbalstu. Dāmas un kungi, es pateicos jums par šo atbalstu.

  Olli Rehn, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, es priecājos, ka Rietumbalkānu jautājums atkal ir Eiropas Parlamenta dienas kārtībā šonedēļ. Pēdējos gados šajā reģionā vērojama neatlaidīga situācijas stabilizēšanās, ne tikai pateicoties reģiona Eiropas perspektīvai, kuras galējais mērķis ir kļūt par ES dalībvalsti, tiklīdz visas valstis izpildīs noteikumus. Horvātijas sarunu process ir krietni pavirzījies uz priekšu. Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir kandidātvalsts, kas gatavojas uzsākt sarunas, un mums ir izstrādāts Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu tīkls. Stabilitāti Kosovā uzturēja pagājušā gada svarīgākie notikumi.

Mēs nedrīkstam riskēt ar šiem sasniegumiem, izturoties jebkādā veidā bezrūpīgi vai pašapmierināti, pievēršoties citiem, dažreiz varbūt daudz steidzamākiem jautājumiem. Daudziem būs jautājumi par ES paplašināšanos ekonomiskās krīzes laikā, un šķiet, ka diskusijas kļūs intensīvākas, tuvojoties šī Parlamenta nākamajām vēlēšanām.

Tas ir saprotami, un es sevišķi raizējos par saviem līdzpilsoņiem attiecībā uz viņu nākotni, darbavietām un labklājību. Tajā pašā laikā nepadarīsim ES paplašināšanos par grēkāzi tam, par ko tai nav jānes atbildība. Mums nevajadzētu to vainot par pašu iekšējām ekonomiskajām un sociālajām problēmām. Tāpēc būtiskas ir labas, informatīvas sabiedrības debates, lai iesaistītu mūs visus un panāktu progresu šajā svarīgajā reģionā.

Tika izteikti aicinājumi Eiropas Savienībai konsolidēties. Tieši to mēs darām pēdējos gadus kopš vienprātības atjaunošanas paplašināšanās jautājumā, ko pieņēma Eiropas Padome un apstiprināja Eiropas Parlaments 2006. gada decembrī. Šīs atjaunotās vienprātības galvenā ideja ir nevis uzņemties jaunas saistības, bet izpildīt esošās saistības un ievērot tās. Citiem vārdiem, ja Rietumbalkānu valstis izpildīs izvirzītos noteikumus, tās var virzīties uz dalību ES.

Šajā sakarībā es ļoti atzinīgi vērtēju Ibrisagic kundzes ziņojumu. Tajā pareizi uzsvērts, cik fundamentāli svarīgi ir Rietumbalkāniem piedāvāt Eiropas nākotni. Tas ir galvenais virzošais spēks ļoti vajadzīgajai reformai un lielākai stabilitātei Rietumbalkānos. Desmit gadu pēc šausmīgajiem notikumiem Kosovā mums sev jāatgādina, kāds spēks ir Eiropas perspektīvai. Tā joprojām šodien palīdz konsolidēt stabilitāti un mieru reģionā, kas efektīvi ir mūsu pašu priekšpagalms — nē, nevis aizpagalms, bet priekšpagalms.

Mēs nevaram pārtraukt savu darbu miera un stabilitātes labā kontinentā. Kamēr Eiropas Savienība virza pati savu iestāžu reformu, mums paralēli jāturpina darbs pie rūpīgi vadīta un pakāpeniska iestāšanās procesa Rietumbalkānos, kas stiprina gan to iestādes, gan pilsonisko sabiedrību.

Līdz šim iestāšanās sarunas ar Horvātiju ritēja labi. Tāpēc Komisija 2008. gada novembrī ierosināja iniciatīvo ceļa karti, lai sasniegtu iestāšanās sarunu pēdējo posmu līdz 2009. gada beigām, pieņemot, ka Horvātija izpilda noteikumus. Vēl ir ļoti daudz darāmā, un Horvātijai jāievieš daudz reformu. Diemžēl pašlaik sarunas ir apstājušās, jo starp Horvātiju un Slovēniju risinās plašākas domstarpības. Tas ir divpusējs jautājums, kas de facto ir kļuvis par Eiropas problēmu.

Kopš janvāra, strādājot cieši kopā ar Čehijas prezidentūru un trim valdībām — Čehijas, Francijas un Zviedrijas, es esmu uzņēmies iniciatīvu palīdzēt panākt risinājumu. Mērķis ir panākt risinājumu plašākam jautājumam un ļaut turpināt Horvātijas iestāšanās ES sarunas. Šis darbs joprojām ir procesā un mums bija nepieciešama liela pacietība un mērķtiecība, lai panāktu virzību un attīstību. Vakar mums visu dienu bija sarunas ar Slovēnijas un Horvātijas, kā arī ar minēto triju valstu ārlietu ministriem. Es gribu ticēt, ka mēs esam tuvu tam, lai rastu turpmāko ceļu uz priekšu un pārvarētu šos šķēršļus, tā, lai mēs drīzumā varētu turpināt Horvātijas sarunas par iestāšanos ES.

Kas attiecas uz bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, es atzinīgi vērtēju vispārēji apmierinošo prezidenta un municipālo vēlēšanu gaitu. Pēdējo mēnešu laikā mēs pastāvējām uz to, cik svarīgas šīs vēlēšanas ir šīs valsts nākotnei Eiropā. Uz mūsu vēstījumu valsts atbildēja pozitīvi, tādējādi apstiprinot tās vēlmi virzīties uz priekšu savā iestāšanās procesā. Tomēr nevajadzētu aizmirst reformas galvenās prioritātes. Tagad patiešām ir laiks pielikt pūles, lai sasniegtu etalonuzdevumus, kas tika izvirzīti iestāšanās sarunu uzsākšanai.

Es vēlētos pateikties Doris Pack par viņas priekšlikumu un atzinīgi vērtēt iespēju apspriest Bosnijas un Hercegovinas jautājumu šodien šeit ar jums, ļoti izšķirošajā brīdī. Pagājušajā gadā Bosnijai un Hercegovinai bija progress Eiropas integrācijas ceļā, jo īpaši, parakstot SAA un stājoties spēkā starpposma nolīgumam. Pēdējo mēnešu laikā arī ir bijusi pozitīva attīstība, tostarp Prud nolīgums, progress Brcko jautājumā un virzība uz priekšu statistikai 2011. gadā. Arī SAA starpposma nolīguma īstenošana plaši rit uz priekšu.

Tā kā mums jābūt stingri pārliecinātiem par noteikumu „5+2” izpildi, lai īstenotu Augstā Pārstāvja biroja atvēršanu, tagad pastāv iespēja, ka tie varētu tikt izpildīti turpmākajos mēnešos. Nesenie soļi valsts īpašuma inventarizācijas veikšanā arī ir pozitīvs ieguldījums šajā sakarībā.

Tomēr šeit, kā arī pārējā reģionā nav iemesla pašapmierinātībai. Vispārējā reforma joprojām risinās lēni, tostarp galvenajās ES prioritātēs, un uzdevumi paliek spēkā. Joprojām ļoti aktīva ir nacionālā retorika, kas rada nevajadzīgu politisku spiedienu. Tas jāizbeidz, ja Bosnija un Hercegovina grib turpināt progresu uz Eiropas Savienību un neatpalikt no savām kaimiņvalstīm.

Serbijas valdība joprojām ir uzticīga turpināt savu Eiropas attīstības plānu, un pēdējā laikā šajā sakarībā ir bijuši vairāki pozitīvi notikumi. Tomēr, tā kā valstī aizvien vairāk ir jūtamas globālās finanšu krīzes negatīvā ietekme, ir būtiski, lai netiktu piemirsti galvenie reformas pasākumi. Strukturālās pielāgošanās procesam jāturpinās un valstij jāpilda tās saistības, jo īpaši tieslietu un likuma varas jomā.

Mēs pašlaik pārbaudām ceļus, kā mazināt finanšu krīzes ietekmi, cieši sadarbojoties ar manu kolēģi Joaquín Almunia. Mēs, piemēram, izskatām savu IPA programmu, kurā mēs apsveram iespēju pārvērst daļu 2009. gada finansējuma sadales pa dalībvalstīm tiešajā budžeta atbalstā, arī ar starptautisko finanšu iestāžu atbalstu.

Mēs augstu vērtējam Parlamenta ilgtspējīgo atbalstu ES centieniem Kosovā, kas paliek Eiropas prioritāte un centrālā un reģionālā stabilitāte. Eiropas Padome ir atkārtoti apliecinājusi, ka Kosova tāpat kā pārējās Rietumbalkānu valstis seko Eiropas perspektīvai. Padome ir aicinājusi Komisiju izmantot Kopienas instrumentus, lai veicinātu ekonomisko un politisko attīstību un ierosināt pasākumus šī virziena sekmēšanai.

Šajā sakarībā šoruden Komisija iesniegs pētījumu. Mēs pārbaudīsim, kā Kosova kā daļa no plašāka reģiona spēj progresēt ceļā uz integrāciju Eiropas Savienībā attiecībā uz stabilizāciju un apvienošanās procesu.

Visbeidzot, kopumā aplūkojot 2009. gadu un Rietumbalkānu reģionu, ir bijis diezgan labs progress vīzu liberalizācijas jomā, kas, pēc manām domām, pierāda, ka, ja iniciatīvas ir pareizas, valstis reaģē ar efektīvām reformām. Visticamākais, ka Rietumbalkānu vienkāršajiem cilvēkiem, vienkāršajiem pilsoņiem vissvarīgākais ir vienota ES politikas joma. Mēs ceram iesniegt priekšlikumu ceļošanai bez vīzām līdz Čehijas prezidentūras termiņa beigām tām valstīm, kas ir visattīstītākās šajā jomā un ir izpildījušas paredzētos noteikumus. Tas dotu iespēju Padomei pieņemt lēmumus ieviest ceļošanu bez vīzām visattīstītākajām valstīm līdz 2009. gada beigām.

Dārgie draugi, es paļaujos uz jūsu atbalstu šajā būtiskajā jautājumā par vīzām, kā arī, plašākā mērogā, par Rietumbalkānu Eiropas perspektīvu.

  Bastiaan Belder, Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinuma sagatavotājs. – (NL) Ibrisagic kundzes slavējamā ziņojuma atzinumā Starptautiskā tirdzniecības komiteja uzsver, cik svarīgas ir ES dalības materiālās izredzes Rietumbalkānu valstu politiskajai un ekonomiskajai attīstībai.

Ņemot vērā, ka ir iespējams ievērot monopolistisku tirgus varu būtiskajās tautsaimniecības nozarēs reģionā, šāda situācija rada divkāršus šķēršļus, protams, ja tas iet roku rokā ar partiju politiskajām saitēm. Iekšējā attīstība stagnē un Eiropas uzņēmumi stāv malā. Pirmais piemērs tam ir netraucēts Delta Holding uzplaukums Serbijā, kur tās ietekmīgais direktors Miroslav Mišković ir „astoņkāja” priekšgalā. Komisārs tikās ar viņu iepriekš oktobrī.

Es jautāju Komisijai, kādus pretpasākumus jūs līdz šim esat veikuši pret Belgradu? Pirms tam 2007. gadā atnāca ziņojums no ASV vēstniecības, kurā viņi aicināja steidzami darīt galu Delta Holding monopolam, gan Serbijas pašas interesēs, gan šīs valsts Eiropas integrācijas dēļ. Komisārs runāja par attīstības dzinēju. Man jāsaka, ka šajā Serbijas dzinējā ir daudz smilšu.

  Doris Pack, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, pagājušā gada rudenī mums zuda visas cerības, ka pēc tā sauktā Prud nolīguma starp Bosnijas un Hercegovinas trīs galveno partiju pārstāvjiem par kopīgiem politiskiem pasākumiem vairākās politiskās jomās kaut kas reāli mainīsies politiskajā dzīvē. Kur mēs esam šodien? Lielākoties tie bija tukši spolījumi, kas, tuvāk aplūkojot, izkūpēja gaisā. Etniskā šķelšanās Bosnijā un Hercegovinā ir padziļinājusies. Aizvien vairāk zūd uzticība. Tā vietā, lai risinātu reālas problēmas, ar tautu manipulē, īstenojot bezatbildīgu politiku, kas pamatojas uz tīri etniskiem kritērijiem. Visiem Bosnijā un Hercegovinā jādod iespēja saņemt labu izglītību, visiem ir vajadzīga laba tiesu sistēma, ir vajadzīgas darbavietas, īsi sakot, viņiem ir vajadzīgas cerības uz labāku nākotni.

ES jau gadiem palīdz šai valstij ar lieliem naudas līdzekļiem un darbaspēku, bet acīmredzami viņiem ir vajadzīgas arī valsts administrācijas struktūras, kas to var uzņemties un izmantot. Es vēlētos minēt trīs galvenos punktus. Jāatrisina jautājums par valsts īpašumtiesībām. Jāievieš konstitucionāla reforma, pamatojoties uz plašu politisko un sociālo vienprātību. Vienīgi kā vienota valsts Bosnija un Hercegovina var iestāties Eiropas Savienībā.

Jāpabeidz ceļa karte vīzu liberalizācijai. Pilsoņi, tāpat kā viņu politiķi, vēlas brīvi ceļot. Tāpēc politiķiem jānodrošina, lai zaļā gaisma tiktu dota šā gada beigās. Visiem pilsoņiem ir vajadzīga darbojoša tiesu sistēma, nevis tāda, kas vienreiz spriež viena veida tiesu, citreiz atkal citādu. Visur valda bezcerība. Pilsoniskajai sabiedrībai steidzami ir nepieciešams stingrāk pacelt balsi visās jomās, lai atgādinātu politiķiem viņu pienākumus.

Tomēr ir grūti iznākt ārā no aizsega, jo partiju politiskais tīkls plešas pa visu valsti. Dažas darba vietas, ko varētu piedāvāt, ir atkarīgas no partiju labās gribas. Mēs vēlam Augstajam pārstāvim veiksmi politiķu pasivitātes Gordija mezgla pārciršanā, laissez-faire un laissez-aller, lai beidzot atgrieztos miers un stabilitāte un tautas nākotne kļūtu rožaināka nekā patlaban.

SĒDI VADA: MR DOS SANTOS
Priekšsēdētāja vietnieks

  Hannes Swoboda, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, vispirms es Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupas vārdā vēlētos pateikties abiem referentiem. Atkal tika nolasīt augstvērtīgi ziņojumi, un tie saņems plašu atbalstu.

Es gribētu turpināt to, ko teica komisārs Rehn, jo man šķiet, ka tas bija vissvarīgākais vēstījums šodienas debatēs, proti, nevajadzētu pārtraukt integrācijas procesu, Dienvidaustrumeiropas valstu attiecību atjaunošanu ne tikai šo valstu interesēs, bet arī mūsu pašu interesēs. Komisārs teica, ka Komisijā jābūt reālistiem. Varbūt šajā Parlamentā mēs varētu būt mazliet ideālistiski, bet pēc pēdējās notikumu analīzes arī mums jābūt reālistiem. Tas ir garš un grūts ceļš un mērķis netiks sasniegts vienas dienas laikā. Tāpēc komentāri, ko es dzirdēju no dažām personām, piemēram, „lai Horvātija pievienojas un tad uz kādu laiku būs miers”, ir nepareizs signāls. Nekas no tā, uz ko Pack kundze aicināja un tieši pieprasīja, nepiepildīsies, ja cilvēkiem būs sajūta, ka, lai nāk kas nākdams, viņi nav vēlami Eiropas Savienībā un viņu iestāšanās jebkurā gadījumā tiks novilcināta.

Otrs punkts ir, ka mums skaļi un skaidri jāpasaka, ka divpusējās problēmas, kas pašlaik mūs nomāc, vismaz procedūra, process jāatrisina tādā pat veidā kā divpusējie jautājumi, turpmāk tie jārisina pirms sākušās sarunas, lai tās neapgrūtinātu visu sarunu procedūru.

Treškārt, tas, ko teica ministrs, arī ir ļoti svarīgi. Mēs nevaram darīt politiķu darbu, nedz valstī dzīvojošo darbu viņu vietā. Valsts iedzīvotājiem pašiem jāveic savi pienākumi. Kā teica Doris Pack, politiskajiem spēkiem pašiem jāatrisina savas problēmas. Tad tiks pavērts ceļš uz Eiropas Savienību, un šim ceļam jābūt atkarīgam no šo valstu veikuma un nevis no mūsu vēlmes. Mūsu vēlme jāīsteno šeit.

  Johannes Lebech, ALDE grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētāja kungs, Ibrisagic kundzes rezolūcijas par Rietumbalkāniem galvenais mērķis ir skaidrs. Viņa uzsvēra saistību starp reformām reģionā un valsts iespējamo iestāšanos ES. Tā ir dinamika, ko mēs tik vareni piemērojām pēdējās lielākās ES plaplašināšanās laikā. Rezolūcija nosaka vairākas praktiskas jomas, kurās šīs valstis varētu uzlabot savu sniegumu, kā arī daudzas vispārzināmas problēmas, kas skārušas šo reģionu. Tomēr man tikpat svarīgi šodien ir arī uzsvērt šīm valstīm, viņu politiķiem un iedzīvotājiem, ka viņiem pašiem jāpieliek sava roka. Arī viņiem aktīvi jāiesaistās procesā, jo ne tikai Eiropas Savienībai jānāk ar labumiem. Turklāt šajās valstīs jāveicina arī integrācijas process. Tas nozīmē, ka tām jāapkaro korupcija un noziedzība un jārada spēcīga pilsoniskā sabiedrība, kā arī uz zināšanām balstīta tautasaimniecība un sabiedrība. Šādu procesu mēs vēlētos redzēt, lai sagaidītu, ka reiz visas Rietumbalkānu valstis kļūtu par pilntiesīgām Eiropas Savienības loceklēm, kas būs pamats miera, drošības un sadarbības nodrošināšanai arī šajā Eiropas daļā.

  Paul Marie Coûteaux, IND/DEM grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, nevar būt ne runas, ka mēs apstiprinātu šādu ziņojumu. Pirmkārt, tā pastāvīgā atsaukšanās uz Lisabonas līgumu ir nepieņemama, jo šis līgums nav ratificēts un, bez šaubām, nekad tāds nebūs. Jums ar to jāsamierinās: mehānisms, kura mērķis bija ieviest pilnīgus un perfektus pasākumus, kas pārsniedz valstu kompetences robežas, ko pirms astoņiem gadiem uzsāka lielā Giscard konvencija, ir skaisti un patiesi izgāzusies.

Pats galvenais, mēs nespējam pieņemt ziņojuma ironisko toni, kur jau pats virsraksts „Stabilitātes un labklājības nostiprināšana Rietumbalkānos” ir apstulbinoši liekulīgs. Būtībā liekulīgajā ziņojumā, kas acīmredzami cenšas sagatavot jaunās valstis, galvenokārt Bosniju, tā saukto Maķedoniju, Albāniju un — kāpēc ne? — Kosovu iestāšanai ES, tiek runāts tā, it kā pašreizējā situācija Balkānos būtu stabila, pilnībā ignorējot šausmīgo spēli, ko spēlē divas lielvaras — ASV un Vācija, kuras ļoti cieši iesaistījās visa reģiona politiskajā sagrāvē.

Es vēlos jums atgādināt, ka, lai panāktu šo sagrāvi, NATO karaspēks gāja tik tālu, ka bombardēja Belgradu, Eiropas valsts galvaspilsētu. Tuvojošā desmitā gadadiena kopš šīs ļaunās epizodes, protams, tiks pavadīta klusumā, bet es vēlos to atgādināt šeit.

Kosova ir šīs politiskās sagrāves mehānisma simbols. Viegli saskatāmas ir priekšrocības, ko šīs varas var iegūt no zonas, kur valda nelikumība, kas atvērta visa veida nelegālai tirdzniecībai un atrodas mūsu kontinenta sirdī, tā, protams, ir piemērota vieta, lai ierīkotu militārās bāzes.

Tomēr Kosova atklāj uz Eiropas balkanizāciju vērstās politikas īsto seju. Tā ir Eiropa vācu gaumē, Eiropa ar reģioniem vai etniskajām grupām, Eiropa ar simtiem karogu, kas, likvidējot valstis, pamazām likvidēs tautu gribu, lai tās padarītu nekaitīgas un nodotu visa veida oligarhijām.

Ziņojumā par to nav teikts ne vārda. Klusējot, maskējoties aiz parastā labo nodomu aizsega, ka Eiropa tiek balkanizēta un neitralizēta tā, lai pazustu no vēstures lappusēm. Tomēr vēsture tiesās visu. Pašlaik, dāmas un kungi, es atstāšu jūs pie jūsu darbiem.

  Charles Tannock (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, Ibrisagic ziņojums, protams, uzsver, ka stabilitāte Rietumbalkānos ir mūsu galvenā prioritāte. Būtībā, pēc manām domām, dalība ES ir līme, kas satur kopā reģionu mierā un stabilitātē. Mēs joprojām sagaidām, ka Horvātija būs nākamā valsts, kas pievienosies ES, ja Slovēnija nokārtos savu robežu strīdu, ja vien mazā Islande nepasteigsies priekšā.

Tomēr patiesībā lietas ir nedaudz āķīgākas, ņemot vērā to, ka pēc-Dayton Bosnija un Hercegovina ir tālu no tā, lai kļūtu par īstu nāciju un Grieķija kavē Maķedonijas progresu nosaukuma jautājumā. Vēl mums ir jāizšķiras par kredītiem, kā arī pastāv Vācijas un Francijas vispārēji iebildumi jebkādai tālākai paplašināšanās iespējai, kamēr Lisabonas līgums nav ratificēts, lai gan, pēc manām domām, tas ir tikai iemesls, lai vispār pārtrauktu paplašināšanos.

Daudzu ES valstu un ASV lēmums atzīt Kosovu par neatkarīgu valsti arī ir radījis jaunas sadalošas līnijas reģionā, kas tik nožēlojami ir cietis no sadalīšanas jau agrāk. Mēs jau zinām, ka Kosova nespēj pievienoties ES, jo dažas dalībvalstis to neatzīs, un līdzīgs stāsts ir par pievienošanos ANO. Turpretī kaimiņos esošās Serbija, Melnkalne un Maķedonija lēnām virzās uz iespējamo iestāšanos ES. Tā Kosova galu galā varētu kļūt par izolētu anklāvu, kurai būtu atņemta dalība ES, bet ko nākamos desmitus gadu finansētu ES nodokļu maksātāji.

Mēģinājums risināt jautājumu ar starptautiska vienpusēja dekrēta palīdzību ir radījis vairāk problēmu nekā risinājumu, jo īpaši pašā reģionā. Sabalansētāka un nosvērtāka pieeja galu galā varētu ļaut Kosovas tautai izmantot iespēju kļūt par ES dalībvalsti. Pacietība visās lietās, ne tikai ārpolitikā, ir vērtība.

  Libor Rouček (PSE). – (CS) Dāmas un kungi, pat ekonomiskās krīzes laikā ES nedrīkst aizmirst savas saistības pret Rietumbalkāniem attiecībā uz ES paplašināšanos nākotnē. Tāpēc es atzinīgi vērtēju šīs debates un skaidro apstiprinājumu saistībām nākotnē veikt paplašināšanos. Eiropas integrācija ir visu Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotāju vitālās interesēs, šai valstij mēs šodien debatēs pievēršam īpašu uzmanību. Šajā sakarībā ir jāatzīmē, ka solījums uzņemt Bosniju un Hercegovinu ES tika dots Bosnijai un Hercegovinai kā vienotai valstij un nevis tās atsevišķām daļām. Šā iemesla dēļ — un mēs to šeit esam atkārtojuši vairākas reizes — jāīsteno efektīvas reformas, kas nepieciešamas, lai iestātos ES. Bosnijas un Hercegovinas konstitucionālās reformas rezultātā vajadzētu būt funkcionējošai centralizētai valstij ar atbilstīgu likumdošanas, budžeta, izpildu un tiesu varu, kas ļautu uzturēt funkcionējošu kopējo tirgu, ieviest politisku, ekonomisku un sociālo kohēziju, un aizsargāt valsts intereses aiz robežām, kā arī reiz kļūt par ES dalībvalsti. Nobeigumā es vēlētos aicināt Rietumbalkānu valstis, Padomi un Komisiju palielināt centienus, lai tiktu atcelts vīzu režīms. Kontakti bez vīzām un personu brīva pārvietošanās būtu liels ieguvums Rietumbalkānu valstīm ceļā uz to dalību ES.

  Jules Maaten (ALDE). – (NL) Es tikai turpināšu runāt par Bosnijas tematu un Pack kundzes rezolūciju, ko mēs ar prieku rīt atbalstīsim.

Runāt par Bosniju vienmēr ir bēdīgi, un es esmu gandarīts, ka arī komisārs varēja nosaukt dažus pozitīvus momentus attiecībā uz Bosnijas attīstību. Neskatoties uz to, jūs dažreiz nevarat saprast, vai glāze ir līdz pusei pilna vai līdz pusei tukša. Es pat dažreiz brīnos, kur tā glāze ir, ja ir runa par Bosniju.

Swoboda kungs tikko teica, ka saistībā ar attīstību ir tāda problēma, ka rodas sajūta — lai kādas izmaiņas tiktu veiktas, valsts tomēr neiestāsies Eiropas Savienībā. Tomēr, kad es runāju šeit ar cilvēkiem, man rodas pilnīgi pretējs iespaids, proti, ka viņi domā tā: „Pat ja mēs neko nemainīsim, mēs vienalga pievienosimies, jo viņiem tik ļoti mūs vajag.” Lai par kuru no šiem nepareizajiem jēdzieniem mēs runātu, mums jātiek vaļā no tiem abiem.

Ja reformas tiek veiktas un ļaudis ķeras pie cienījamas tiesiskās sistēmas izveidošanas un birokrātijas apkarošanas, tad Eiropas nākotne ir reāla, bet ja tā nenotiek, tad ne. Šis vēstījums ir skaidri jāpasaka, un man šķiet, ka Pack kundzes rezolūcijā tas ir teicami izdevies.

  Pierre Pribetich (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, stabilitāte un uzplaukums Balkānos — tas ir viens mērķis, un tas ir mērķis, jo aiz visa tā stāv jautājums par mieru mūsu zonā.

Jā, iestāšanās process ir instruments, bet to nevajadzētu lēnām pārvērst par Penelopes pārklāju, kur mēs naktī izārdām to, ko dienā esam uzauduši.

Balkānu dabiska vēlme ir pievienoties Eiropas Savienībai. Tā ir skaidra politiskā griba, tā ir gaisma, kas, jo īpaši tautai, nozīmē signālu.

Es nerunāju par paplašināšanos, bet pats galvenais, kas ir vajadzīgs, ir sekmēt valstu un reģionu apvienošanos Balkānos. Jā, mums jāparāda, ka mēs esam prasīgi, ka mēs pieprasām demokrātiju un taisnīgumu, bet pastāvīgi izmantot šīs prasības, lai noraidītu integrāciju, manuprāt, ir liela politiska kļūda. Es runāju par šiem jautājumiem cita starpā, lai pierādītu divpusējos konfliktus. Mums jāvienojas par procesu — un tas ir arī ziņojumā — divpusējo problēmu risināšanai, bet bez visa, kas kavē iestāšanās procesu. Tas ir viens veids, kā veidot un pārveidot mūsu Eiropas Savienību, kas tiek paplašināta, lai iekļautu visas Balkānu valstis.

  Angelika Beer (Verts/ALE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties komisāram Rehn par pārskata sniegšanu, kas notiek Rietumbalkānos šodien.

Es esmu tikko atgriezusies no Maķedonijas un Kosovas un vēlētos pieskarties trim jautājumiem. Pirmais ir Eiropas Savienības sašķeltība. Ja tā pastiprināsies kopējā ārpolitikā un drošības politikā, mums stabilitātes nebūs un mēs nespēsim pārvarēt etnisko sadalīšanos Balkānos.

Otrkārt, Vācijas konservatīvo stratēģija CDU ir uzkritusi Balkāniem kā bumba, jo tā atņem uzticamību Eiropas perspektīvai un, ja Eiropas vēlēšanu kampaņa ir jāizcīna šādā veidā, Balkānos atkal būs konflikts.

Treškārt, un tāpēc mums jārīkojas tūlīt, ne tikai, lai uzturētu perspektīvu, bet arī lai tā kļūtu realizējama. Grieķijai jāatceļ Maķedonijas bloķēšana dalībai NATO un mums jāapvienojas, lai atzītu Kosovas neatkarību, citādi EULEX misija cietīs sakāvi.

  Erik Meijer (GUE/NGL). - (NL) Bosnija un Hercegovina patiesībā ir kabatas lieluma Dienvidslāvija, federācija, kurā dažādām tautām ir jāizvēlas, vai dzīvot kopā draudzīgi, vai izcīnīt iekšējos konfliktus visā teritorijā.

Kopš Dienvidslāvija sadalījās 1992. gadā, ir bijuši mēģinājumi pārvērst Bosniju un Hercegovinu vienotā valstī, bet veltīgi. Es sagaidu, ka tas nebūs iespējams tuvā vai tālā nākotnē. Vienošanās starp trijām tautām un viņu līderiem par efektīvu pārvaldību ir iespējama tikai tad, ja neviens vairs nejūtas apdraudēts no citiem vai no ārpasaules. Tikai tad, kad ES Augstais pārstāvis un ārvalstu karaspēks būs atstājuši šo valsti, būs iespējams kompromiss. Līdz tam turpināsies stagnācija.

Tāpēc es nebalsoju par ierosināto rezolūciju par šo valsti, kas var vienīgi novest pie protektorāta turpināšanās un līdz ar to stagnācijas. Mums jāpatur prātā, ka Bosniju un Hercegovinu principā apdzīvo trīs tautas, no kurām neviena nav vairākumā šajā valstī un dažas no kurām jūtas saistītas ar Serbiju, daļēji ar Horvātiju, kamēr citas grib uzsvērt konkrēti Bosnijas identitāti. Mums tas jāņem vērā.

  Marusya Ivanova Lyubcheva (PSE). – (BG) Priekšsēdētāja kungs, man ir prieks piedalīties šī dokumenta apspriešanā, kurš uzsver, ka vislabākais pamats visu reģiona valstu nākotnei ir to pilnīga integrācija kā dalībvalstīm Eiropas Savienībā.

Balkāni ir bijuši un vienmēr būs Eiropas reģions. Sadarbības veicināšanai reģionālā līmenī arī jābūt vienam no Eiropas Savienības politikas pamatvirzieniem. Es šeit vēlētos vērst uzmanību uz nepieciešamību atbalstīt starpparlamentāro dialogu reģionālajā līmenī kā svarīgu elementu Eiropas integrācijas procesā.

Šā reģiona ES dalībvalstīm var būt svarīga loma šajā procesā. Atbalsts Sadarbības Reģionālā centra darbībai ir jo īpaši svarīgs, kas sekmīgi turpinās un uztur Stabilitātes Pakta politiku un principus, lai Rietumbalkānu reģionu pārvērstu drošības un stabilitātes zonā.

Es atbalstu vīzu režīma atcelšanu kā svarīgu soli ceļā uz Rietumbalkānu apvienošanos.

  Petr Nečas, Padomes priekšsēdētājs. – (CS) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlētos pateikties jums par ļoti noderīgajām debatēm. Es esmu arī iepriecināts, ka ES dalībvalstis kopumā ir atbalstījušas ideju par vīzu liberalizāciju Rietumbalkānu valstīm. Es no visas sirds vēlētos paust savu piekrišanu tam, ko teica Rouček kungs, kurš šajā sakarībā izteica ļoti kvēlu aicinājumu, jo personīgo kontaktu stiprināšana Rietumbalkānu valstu pilsoņiem un ES pilsoņiem noteikti ir pozitīvs solis, kas palīdzēs pārvarēt izolācijas sajūtu, ko dažas no šīm valstīm izjūt, un kas palīdzēs radīt Eiropu bez barjerām. Es arī cieši ticu, ka ekonomiskā krīze, ko mēs šodien piedzīvojam, nedrīkst būt par attaisnojumu paplašināšanās procesa palēlināšanai, kā to arī šeit minēja daži runātāji, piemēram, Rouček kungs. Taisni pretēji, reģiona stabilitātei ir jo īpaši svarīgi, lai process nezaudētu virzītājspēku.

Es esmu arī iepriecināts, ka ir sasniegts progress sarunās par Melnkalnes iesniegumu pievienoties ES, ko Padome ir tikko nodevusi Komisijai izskatīšanai. Prezidentūra uzskata šo soli par ļoti nozīmīgu signālu visam reģionam. Mēs arī uzskatām par svarīgu to, ka sarunas par Horvātijas iestāšanos atkal ir atjaunotas. Mēs uzskatām, ka nav lietderīgi apgrūtināt paplašināšanās plānu ar divpusējiem jautājumiem. Progress Eiropas integrācijai ar Serbiju joprojām ir izaicinājums un tas ir atkarīgs no pilnīgas sadarbības ar atbildīgo starptautisko tribunālu, tostarp atlikušo apsūdzēto aresta un nodošanas. Prezidentūra rūpīgi strādā pie pagaidu vienošanās par tirdzniecības un komerciālajiem jautājumiem, kas jāievieš no ES puses, kā arī pie Stabilizācijas un asociāciju nolīguma, kas parakstīts pagājušajā gadā, ratifikācijas procesa. Nav nekādu šaubu, cik svarīgs ir stabilizācijas un asociācijas process reformai Serbijā un dominējošās Eiropas valdības atbalstam. Prezidenta un vietējās vēlēšanās bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā ir ievēroti lielākā daļa starptautisko standartu un vispārēji atzīto noteikumu brīvu un demokrātisku vēlēšanu norisei. Tomēr ir skaidrs, ka nerodot risinājumu divpusējam strīdam par valsts nosaukumu, tās progress ceļā uz kandidāta statusu paliks minimāls.

Kas attiecas uz Bosniju un Hercegovinu, valstij jāiet uz priekšu. Atkarība no starptautiskās kopienas nepalīdz, bet drīzāk gan vājina atbildības principu un noņem atbildību no vietējiem politiķiem, kā šeit pareizi izteicās Swoboda kungs. Es vēlētos izmantot šo izdevību un aicināt Bosnijas un Hercegovinas politiskos līderus aktīvi apvienot spēkus ar mērķi vadīt savu valsti uz labāku nākotni. Nav mērķtiecīgi doties atpakaļ pie politikas, kas pamatojas uz etniskiem principiem, kā to pareizi norādīja Doris Pack. Plānotā pāreja no Augstā Pārstāvja biroja uz stingrāku ES Īpašā Pārstāvja biroju nenozīmē, ka starptautiskā kopiena vai ES pamet Bosniju un Hercegovinu. Taisni pretēji, ES ir šeit, lai palīdzētu, un tā pilnībā apzinās to, ka Bosnija un Hercegovina nav tikai vēl viens kandidāts, bet patiesībā ir ļoti īpašs gadījums ar ļoti jūtīgiem jautājumiem un problēmām. ES kā daļu no savas stratēģijas plāno izveidot biroju un politiku mieram un ir gatava pārņemt visas sadarbības aktivitātes no starptautiskās kopienas Bosnijā un Hercegovinā. Tomēr mēs to darīsim tikai tad, ja Bosnija un Hercegovina pati parādīs, ka ir gatva šādām nozīmīgām kvalitatīvām izmaiņām. Pirmais svarīgais solis ceļā uz Eiropu bija, parakstot Stabilizācijas un asociāciju nolīgumu, bet tas bija tikai sākums. Mēs esam gatavi turpināt sniegt palīdzību šajā nešaubīgi ilgajā procesā.

2009. gads ir nozīmīgs gads, un tas varētu būt izšķirošs Bosnijai and Hercegovinai. Pirmkārt, tuvojas pāreja no Augstā Pārstāvja biroja uz ES Īpašā Pārstāvja biroju. Tas ir nozīmīgs solis prom no Bosnijas un Hercegovinas atkarības. Otrkārt, laika periods pēc nākamajām vispārējām vēlēšanām 2010. gadā būtu pilnībā jāizmanto būtisku reformu plāna sekmēšanai, tostarp konstitucionālajai reformai, kā Pack kundze pareizi atzīmēja. Treškārt, viss reģions attīstās. Bosnija un Hercegovina vienkārši nevar atļauties atpalikt. Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, nobeigumā es vēlētos pateikt to, ko mēs visi gribam. Mēs gribam, lai Bosnija un Hercegovina sasniegtu progresu. Mēs atzinīgi vērtējam atbalstu, ko saņemam no godājamiem Eiropas Parlamenta deputātiem, lai sasniegtu šo mērķi.

  Olli Rehn, Komisija. − (FI) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlētos pateikties visiem par šīm atbildīgajām debatēm un atbalstu Eiropas perspektīvai Rietumbalkānos. Es pievienojos bažām, ko šajā diskusijā pauda deputāti, piemēram, Pack kundze, Swoboda kungs un Maaten kungs attiecībā uz Bosnijas un Hercegovinas politisko attīstību.

Dažreiz šķiet, it kā Bosnijai un Hercegovinai būtu neizsmeļamas spējas izraisīt un patiesi atjaunot politisku saspīlējumu, pat ja veselais saprāts saka, ka mums būtu jāsagaida uzlabota attīstība, lai dotos citā virzienā, un politiska samierināšanās, lai rastu vietu Bosnijas un Hercegovinas politiskajā nākotnē.

Es piekrītu Maaten kungam, ka visas Rietumbalkānu valstis piekrīt uzskatam, ka reiz tās visas spēs pievienoties Eiropas Savienībai, ja izpildīs noteikumus dalībai Eiropas Savienībā, kas balstās uz Kopenhāgenas kritērijiem. Tas arī attiecas uz Bosniju un Hercegovinu; tai piemērotajos noteikumos nebūs nekādas atlaides vai kaulēšanās, un, ja kāds domā, ka būs, viņš vai viņa kļūdās. Ir ļoti svarīgi, lai šis pareizais domāšanas veids tiktu pilnībā atbalstīts Bosnijas un Hercegovinas pašas politiskajās debatēs, lai tās pilsoņi var izdarīt paši savus secinājumus par to, kādu politiku viņiem ir tiesības sagaidīt no demokrātiski ievēlētajiem politiķiem.

Es Bosnijas un Hercegovinas nākotni redzu šādu, un mans viedoklis pamatojas uz sadarbību ar Javier Solana, ar kuru mums ir bijušas vairākas pārrunas par šīs valsts nākotni un Eiropas Savienības lomu tajā. Pirmkārt, mūsu mērķis ir pāriet no Dayton ēras uz Briseles ēru, tas ir, no starptautiskās kopienas Augstā Pārstāvja ēru uz Eiropas Savienības nostiprinātu klātbūtni Bosnijā un Hercegovinā. Tas, iespējams, nozīmē arī „divu cepuru” sistēmu, ES Īpašā pārstāvja un Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja gadījumā, lai mēs varētu izmantot Eiropas Savienības politiskos un ekonomiskos resursus vislabākajā iespējamā veidā.

Protektorātu, acīmredzami, nevar piemērot dalībai ES, un šā iemesla dēļ pāreja ir organiska sastāvdaļa, Bosnijas un Hercegovinas ciešāku attiecību ar Eiropas Savienību būtisks elements, un tas ir arī tāpēc, ka tas ir valsts politiķu un jo īpaši tās pilsoņu interesēs, lai tiktu ievēroti šā pārmaiņu procesa noteikumi un apstākļi.

Šim jautājumam ir arī politiska nozīme, jo ir pārāk vienkārši vainot starptautisko kopienu Bosnijas un Hercegovinas problēmās, kad ļaudis nevēlas ieskatīties spogulī. Ir pārāk vienkārši vainot Augsto Pārstāvi, kad vajadzētu vest sarunas un censties panākt vienošanos ar savas valsts līdzcilvēkiem. Es ceru, ka šajā sakarībā Bosnijas un Hercegovinas politiskā kultūra uzlabosies un nobriedīs un valsts plašsaziņas līdzekļi arī uzņemsies atbildību, lai nodrošinātu, ka vairs nav vietas negatīvām, nacionālistiskām runām, kā tas ir pašlaik valstī.

Otrkārt, valstij ir nepieciešama tās konstitūcijas reforma, lai spētu izveidot dzīvotspējīgu valdības sistēmu. Pašlaik Bosnijas un Hercegovinas valdības sistēma ir pārāk dārga, pārāk neefektīva un vienkārši neder dalībai Eiropas Savienībā. Tāpēc konstitūcija jāreformē — evolūcijas, ne revolūcijas ceļā — un es esmu gandarīts, ka ir signāli, ka vadošie politiķi apspriež jautājumus šajās vadlīnijās.

Treškārt, un visbeidzot, vīzu atcelšana ir izšķiroša Bosnijas un Hercegovinas nākotnei Eiropā, un es esmu pārliecināts, ka ar šādu bagāžu valsts spēs iekļauties Eiropas vairākumā, kas noteikti ir pašas valsts, tās pilsoņu un arī Eiropas Savienības interesēs.

  Anna Ibrisagic, referente. – (SV) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties Nečas kungam par iesaistīšanos šajās debatēs šovakar. Es arī vēlētos pateikties Rehn kungam par divpusēju disputu uzsākšanu, kas ir kļuvuši de facto par Eiropas problēmām, un par to, ka viņš uzsvēra, cik svarīgi mums ir nepieļaut ziedot paplašināšanos finanšu krīzes rezultātā.

Divpusējie disputi pašlaik kavē Horvātijas un Maķedonijas iespējas turpināt ceļu uz dalību ES, jo tās īsteno nepieciešamās reformas. Līdz ar manu ziņojumu Eiropas Parlaments pievienos savu balsi to korim, kas pieprasa, lai divpusēji disputi paliktu tieši divpusēji, un netiktu jaukti ar iestāšanās procesu.

Vidbeidzot, es vēlētos pateikt, ka es uzskatu, ka Rietumbalkānu paplašināšanās ir pārāk svarīga mūsu pašu kontinenta mieram, brīvībai un uzplaukumam, lai to apdraudētu.

Tāds ir vēstījums, ko es vēlētos ar savu ziņojumu nodot 500 miljoniem eiropiešu, kuriem drīz jāizvēlas jaunais Parlaments, dalībvalstu valdībām, Komisijai un Rietumbalkānu tautai un politiķiem. Tas ir vēstījums, ko jo īpaši svarīgi ir nodot laikā, kad ekonomiskā krīze rada draudus, ka aizvien vairāk cilvēki un politiķi vēlēsies aizvērt durvis aiz sevis un neļaut citiem cilvēkiem dzīvot, strādāt un tirgoties, kur viņi grib mūsu kontinentā. Tāpēc es arī ceru, ka tas ir vēstījums, kuru mani kolēģi, šī Parlamenta deputāti aiznesīs sev līdz tuvojošajā vēlēšanu kampaņā. Ja Eiropa ir kļuvusi saltāka un vairāk uz sevi vērsta, tad mūsu primārais uzdevums šeit šajā Parlamentā ir strādāt, lai tā atkal kļūtu pretimnākoša un atvērta.

  Priekšsēdētājs. – Es esmu saņēmis vienu rezolūcijas priekšlikumu, kas iesniegts saskaņā ar Reglamenta 103. panta 2. punktu.

Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks piektdien, 2009. gada 24. aprīlī.

Written statements (Rule 142)

  Alexandru Nazare (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Starp valstīm, ar kurām Eiropas Savienībai ir attiecības, Rietumbalkānu reģions ir īpašs gadījums. Šis reģions ir saskāries ir ļoti daudzām problēmām, kuru risināšanā vēl jāiziet daudzi etapi pirms integrēšanas procesa pabeigšanas. Tomēr tas ir reģions ar skaidru un nepārprotamu perspektīvu saistībā ar pievienošanos ES.

Gan mani kolēģi, gan es vēlējāmies nodrošināt, lai rezolūcija principā un detalizēti ES mijiedarbībā ar šī reģiona valstīm apliecinātu šo faktu. Kā jau atzīmēts manos grozījumos, mēs esam nobažījušies par virkni jautājumu: vīzu režīms, pilsoņu informēšana par ES procesu, ekonomiskā sadarbība ar Rietumbalkānu valstīm, minoritāšu tiesības, studiju programmas ES šī reģiona jauniešiem, kā arī dialoga starp parlamentiem stiprināšana vēl pirms šo valstu pievienošanās ES.

Mēs uzskatām, ka tad, ja Eiropas apvienošanas process ir palēninājies institūciju līmenī, to var turpināt pilsoņu līmenī. Vēl es uzskatu, ka, vērtējot apstākļus no šādas perspektīvas, mēs varam paust savas bažas saistībā ar reģiona stabilitāti no praktiskā viedokļa, nevis no retoriskā vai vēsturiskā skatupunkta.

  Csaba Sándor Tabajdi (PSE), rakstiski. – (HU) Eiropas Savienības paplašināšanās politika ir labākais pieejamais instruments stabilitātes saglabāšanai un miera nodrošināšanai Rietumbalkānu reģionā. Mēs ceram, ka 2011. gadā Ungārijas prezidentūras laikā varēsim uzņemt Horvātiju, taču tas ir atkarīgs no Horvātijas galīgās vienošanās ar Slovēniju par divpusējām sarunām ar starptautisku mediāciju saistībā ar Piranas līča sadalīšanu. Sarunu par Piranas līci mērķis ir atrisināt pašreizējo strīdu par robežām, kas pastāv starp abām valstīm, jo pretējā gadījumā Horvātija pavisam noteikti nevarēs kļūt par Kopienas locekli. Nākamais nosacījums ir, ka Horvātijai ir pilnībā jāsadarbojas ar Starptautisko Krimināltiesu Hāgā, meklējot un izdodot kara noziedzniekus.

17. Kodolieroču neizplatīšana un Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) nākotne (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir A. Beer Ārlietu komitejas vārdā iesniegtais ziņojums (A6-0234/2009), kas satur:

priekšlikumu Eiropas Parlamenta ieteikumam Padomei par kodolieroču neizplatīšanu un Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) nākotni [2008/2324(INI)].

  Angelika Beer, referente. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, tūkstošiem pastāvošo kodolieroču ir bīstams Aukstā kara mantojums. Tie nav mani vārdi, tie ir ņemti no prezidenta B. Obama nesenās runas Prāgā, kurā viņš atzīmēja lielāko apdraudējumu, ar ko esam saskārušies. 21. gadsimtā drošības jomā nav cita tik būtiska jautājuma, kā šis.

Pēdējo gadu laikā esam dzirdējuši līdzīgus viedokļus, piemēram, no ASV stratēģiem H. Kissinger un Sam Nunn, kuri izstrādāja īpašas vadlīnijas, lai panāktu, ka pasaulē vairs netiek izmantoti kodolieroči. Augsta ranga Eiropas politiķi ir pievienojušies tai un ANO ģenerālsekretārs ir pat sastādījis kodolatbruņošanās piecu punktu plānu. Nav labāka laika, kā tagad, lai beidzot atkal sāktu runāt par kodolatbruņošanos.

Neaizmirsīsim, ka pēdējo gadu laikā šajā jautājumā ir bijuši tikai šķēršļi. Sarunas KNL pārskata konferencē 2005. gadā bija pilnībā neveiksmīgas. Tas nedrīkst atkārtoties šogad. Tagad mums eiropiešiem ir jāparāda, ka esam nopietni apņēmušies īstenot atbruņošanos. Ja ES turpina attīstīties, tā var noteikt standartu, un šī i