Debašu stenogramma

Piektdiena, 2009. gada 24. aprīlis - Strasbūra

2. Komisijas 25. gada pārskats par Kopienas tiesību piemērošanas pārraudzību (2007. gads) (debates)

  Priekšsēdētāja . – Nākamais punkts ir Frassoni kundzes ziņojums (A6-0245/2009) Juridiskās komitejas vārdā par Komisijas 25. gada pārskatu par Kopienas tiesību piemērošanas pārraudzību (2007)(2008/2337(INI)).

  Monica Frassoni, referente. − (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Šis ir mans trešais ziņojums par Kopienas tiesību piemērošanu, un man jāsaka, ka, neskatoties uz milzīgo darbu, ko mēs kopā ar Komisiju esam tajā ieguldījuši, es nevaru atzīt, ka esam pilnībā ar to apmierināti. Domāju, ka mūsu ziņojumā būtībā ir trīs problēmas, kuras es gribētu pieminēt un uz kurām es gribētu vērst jūsu un galvenokārt Komisijas uzmanību.

Salīdzinot šo darbu ar darbu pie pirmā ziņojuma, es varu teikt, ka Komisijas darbā ir vērojama tendence pievērst mazāk uzmanības tam, ko dara un lūdz Parlaments, jo atšķirībā no iepriekšējām reizēm mēs tikpat kā neesam saņēmuši nevienu atbildi uz jautājumiem, kurus mēs uzdevām abu iepriekšējo ziņojumu sagatavošanas laikā. Jāsaka, ka tas manī zināmā mērā izraisa vilšanos, jo mēs visi bijām vienojušies, ka jautājums par Kopienas tiesību piemērošanu būs prioritāte „labāka regulējuma” programmā.

Mēs saskārāmies ar šādām problēmām: Trīs pamatjautājumi, par kuriem mēs diskutējām ar Komisiju, bija pārredzamība, līdzekļi un procedūru ilgums

Mēs redzam, ka darbs pie jaunā punkta, ko izstrādājām kopā, proti, jautājuma par pārredzamību, ir virzījies uz priekšu samērā lēni un patiesībā ir pat sarucis, ja vērtē pēc jebkādiem standartiem. Tas bija saistīts ar jaunajām regulām par piekļuvi dokumentiem, ar iespēju tiem, kuri vadīja pienākumu neizpildes procedūras vai pieprasīja tās uzsākt, lai noskaidrotu, kādēļ tās ir izbeigtas vai kādēļ tās ir uzsāktas.

Otrkārt, es gribētu runāt par prioritāšu noteikšanu: prioritāšu noteikšana, cieņa pret pienākumu neizpildes procedūrām un to vadīšana noteikti ir saistīta ar lēmumiem — ne vien tehniskiem, bet arī politiskiem — un šeit diemžēl pēc trīs vai četru gadu darba pie šī punkta mums vēl aizvien ir problēma saistībā ar uzraudzību un pārredzamības mehānismu — ne tikai Komisijā, bet arī citās iestādēs.

Es gribētu minēt pāris piemēru, kas īpaši skar Kopienas tiesības attiecībā uz vidi Mēs zinām, ka vide ir galvenā joma, kurai jāpiemēro Eiropas Kopienu tiesību akti, un tomēr mēs vēl aizvien ļoti kavējamies gan ar līdzekļu piešķiršanu, gan ar šīs jomas prioritarizēšanu.

Viens no interesantākajiem jautājumiem, kas ar Komisiju tika apspriests vispozitīvākajā gaisotnē, bija jautājums par procedūru ilguma samazināšanu ar ierosināto mehānismu palīdzību, kam Komisija daļēji piekrita. Tomēr arī šis jautājums uzņēmības trūkuma dēļ palika strupceļā, kuru, es ceru, nākotnē vēl var iekustināt.

Garas debates ar Komisiju izraisījās arī par izmēģinājuma projektu: tas ir projekts par to, kā kāda pilsoņa sūdzību Komisijai nosūtīt uz attiecīgo dalībvalsti, lai tā varētu sniegt kādu atbildi. Novērtējums, kādu ir sniegušas dažas dalībvalstis un īpaši mūsu komisārs Tajani kungs par šo izmēģinājuma projektu, ir diezgan neapmierinošs; tas, ka Komisija vairs tieši neraksta tiem, kuri tiek apsūdzēti iespējamos likuma pārkāpumos, ļoti samazina vainīgās administrācijas motivāciju atbildēt par šo, teiksim, iespējamo pārkāpumu.

Tā jau tas parasti mēdz būt: ja vēstuli uz reģionu sūtītu kādas Itālijas ministrijas departaments, tad tas noteikti nebūtu tik efektīvi kā tad, ja vēstuli būtu rakstījusi tieši Komisija. Tieši šādu kritiku izpelnījās izmēģinājuma projekts, bet Komisija diemžēl nekā īpaši nereaģēja. Priekšsēdētājas kundze, es rezervēju sev tiesības runāt debašu otrajā daļā, lai atbildētu uz komentāriem, kurus priekšsēdētāja vietnieks Tajani kungs noteikti izteiks.

  Antonio Tajani, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Es šodien esmu še ieradies pārstāvēt priekšsēdētāju Barroso kungu, kurš lūdza viņu atvainot par neierašanos debatēs par mūsu 2007. gada pārskatu par Kopienas tiesību piemērošanas pārraudzību.

Komisija atzinīgi vērtē Parlamenta atbalstu pieejai, kādu Komisija pieņēma savā 2007. gada paziņojumā ar nosaukumu „Rezultātu Eiropa — Kopienas tiesību aktu piemērošana”.

Barroso kunga vadītā Komisija piešķir lielu nozīmi Kopienas tiesību aktu piemērošanai un uzskata, ka tā ir galvenā prioritāte. Tādēļ Komisija ir īpaši pūlējusies uzlabot savas darba metodes, lai iedzīvotāji un uzņēmumi varētu izmantot tiesību aktos paredzēto aizsardzību, kā tas ir izskaidrots 2007. gada paziņojumā.

Iepriekšējās Parlamenta rezolūcijas ir iedvesmojušas daudzu paziņojumā ieviestu iniciatīvu rašanos. Pirmkārt, pagājušā gada janvārī mēs ierosinājām biežāku lēmumu pieņemšanu saistībā ar pienākumu neizpildes procedūrām, lai paātrinātu lietu izskatīšanu; otrkārt, pagājušā gada aprīlī mēs 15 dalībvalstīs uzsākām izmēģinājuma projektu, lai pārbaudītu jaunu metodi par problēmu risināšanas uzlabošanu un informācijas pieejamību; treškārt, galvenais šīs iniciatīvas mērķis, kas ir tuvs Parlamenta interesēm, ir labāk pārstāvēt iedzīvotāju un uzņēmumu intereses attiecībā uz jautājumiem un problēmām, ar kurām sastopamies Kopienas tiesību piemērošanā, tai skaitā šī likuma pārkāpumiem; ceturtkārt, Komisija tomēr sodīs par pārkāpumiem ar pārkāpuma procedūras uzsākšanu, ja izmēģinājuma projekta īstenošanā būs pieļautas neatbilstības; piektkārt, priekšsēdētājs Barroso kungs savā 2008. gada decembra vēstulē Parlamenta Juridiskās komitejas priekšsēdētājam Gargani kungam ir sīki rakstījis par izmēģinājuma projekta izpildi. Šī vēstule ir arī apstiprinājusi Komisijas nodomu sūtīt Parlamentam sīku ziņojumu par projekta darbību pirmajā gadā, un sagatavošanas darbs jau ir sācies.

Komisija pēc sava paziņojuma ir arī pieņēmusi gada pārskatu, kas gan ir vairāk politisks, bet norāda arī uz pagājušajā gadā paveikto darbu un cenšas noteikt prioritātes Kopienas tiesību piemērošanā, kā arī sagatavot programmu šo prioritāšu ieviešanai praksē.

Pārskats ir svarīgs un stratēģisks Komisijas izklāsts par programmas „Tiesību aktu labāka izstrāde” galveno aspektu. Viens no šīs iniciatīvas mērķiem ir sniegt Parlamentam vērtīgāku informāciju par to, kā labāk organizēt turamākās diskusijas starp iestādēm.

Parlaments ir atzinīgi novērtējis 2008. gada pārskatā uzskaitītās prioritātes, īpaši tās, kas attiecas uz pamattiesībām un dzīves kvalitāti. Komisija pirmo reizi savā pārskatā noteikusi precīzākas prioritātes dažādām nozarēm. Mūsu mērķis joprojām ir pievērsties tām darbībām, kas dod labākus rezultātus visu iedzīvotāju un uzņēmumu interesēs.

Tas, kā mēs strādājām pie pagājušajā gadā noteiktajām prioritātēm, un panāktie rezultāti būs redzami šī gada pārskatā, kā arī jaunajās prioritātēs, kas noteiktas 2009.–2010. gadam.

Paldies par uzmanību. Es ļoti gribētu dzirdēt deputātus debatējam, bet dažas atbildes uz Frassoni kundzes jautājumiem es sniegšu debašu nobeigumā.

  Diana Wallis, Lūgumrakstu komitejas atzinuma sagatavotāja. − Priekšsēdētājas kundze! Es gribētu apsveikt Frassoni kundzi par viņas sagatavoto ziņojumu. Nu jau būs pagājuši divi vai trīs gadi, kopš mēs strādājam kopā pie šī Parlamenta ziņojuma. Man ir gandarījums par šo sadarbību, bet nav gandarījuma par to, ka katru gadu mums šķiet, ka atkārtojam gandrīz vienas un tās pašas lietas, un ir tāda sajūta, ka mēs visu laiku ejam pa riņķi.

It kā darām ļoti vienkāršas lietas, strādājam pie tā, lai mūsu iedzīvotāji saprastu Eiropas tiesību aktus; lai problēmu gadījumā viņi saprastu, kas ir tiesību aktu ieviešanas process; lai viņi beidzot redzētu tiesību aktu ieviešanas rezultātu. Tomēr īstenībā mums šķiet, ka mums visu laiku ir jāmēģina izgudrot jauni mehānismi, lai vadītu procesu, kas jau notiek, bet tomēr nav redzams un nav pārredzams.

Mēs esam panākuši zināmu progresu tajā ziņā, ka Komisija ir sākusi darboties, lai ES tiesību aktus padarītu saprotamus, un ka mēs tagad daudzmaz regulāri redzam parādāmies tā sauktos kopsavilkumus iedzīvotājiem, ar kuriem iesākas tiesību akti, lai mēs visi — arī tie, kurus mēs pārstāvam, — varētu saprast, kurā virzienā mums būtu jāiet un kas ar attiecīgā tiesību akta palīdzību būtu jāpanāk.

Bet kad lietas nonāk līdz ieviešanas procesam, šķiet, ka mēs atkal esam tajā pozīcijā, kur lēmums par ieviešanu vai neieviešanu — proti, par to, kādēļ šo lēmumu drīkst vai nedrīkst pieņemt — kļuvis pilnīgi neskaidrs, un cilvēki brīnās. Nesen mēs saņēmām vēstuli no cilvēka, kas bija mēģinājis panākt kāda tiesību akta ieviešanu. Tagad viņš, kas bija Eiropas Savienības atbalstītājs, izjūt tādu riebumu pret visu Eiropas Savienības sistēmu, ka kļuvis par „antieiropas” partijas atbalstītāju.

Svarīgi ir, lūk, kas: ja mēs šajā jautājumā neieviesīsim kārtību, mēs visas Kopienas tiesības un visas mūsu iestādes diskreditēsim. Tas ir ļoti nopietni. Mēs — visi deputāti — šajās pēdējās mandāta dienās pavadām laiku, šaudīdamies šurpu un turpu, no viena trialoga uz otru trialogu, no vienas vienošanās pirmajā lasījumā uz otru vienošanos pirmajā lasījumā, strīdēdamies par pareizo vārdu izvēli, par teikumu saturu tiesību aktos. Viss jau būtu labi, bet, kad diena ir galā un tiesību akts nav ieviests tā, kā to cer ieraudzīt mūsu pilsoņi, mēs varētu sev pajautāt, kāda tam bija jēga?

Visas mūsu iestādes ir atbildīgas par ES tiesību piemērošanas pārraudzību. Jūs, Komisija, esat galvenie atbildīgie, un es vēlētos, kaut mums katru gadu nevajadzētu debatēt šādā veidā.

  Tadeusz Zwiefka, PPE-DE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Viens no galvenajiem Eiropas Savienības darbības principiem ir, lai dalībvalstis akceptētu saistības transponēt un īstenot Kopienas tiesību aktus. Šis ir integrācijas procesa pamatprincips. Nav šaubu, ka ir nepieciešama nepārtraukta un aktīva Komisijas un dalībvalstu sadarbība, lai nodrošinātu ātras un efektīvas atbildes uz jautājumiem, par kuriem iedzīvotājiem ir šaubas, un lai kritizētu un izlabotu Kopienas tiesību aktu piemērošanas pārkāpumus. Es atzinīgi vērtēju Komisijas deklarāciju par ciešāku sadarbību ar Eiropas Parlamentu, ziņojot tam par Kopienas tiesību aktu piemērošanu.

Valstu tiesām ir ļoti liela nozīme Kopienas tiesību aktu piemērošanā, tādēļ es pilnībā atbalstu Komisijas centienus norādīt papildu apmācību dalībvalstu tiesnešiem, juridisko profesiju pārstāvjiem un ierēdņiem. Tomēr Kopienas tiesību aktu efektīva piemērošana vēl aizvien ir saistīta ar nopietnām problēmām, tai skaitā plaši izplatītu kavēšanos ar direktīvu transponēšanu.

Viens no svarīgākajiem mehānismiem, kas ļauj mums novērtēt, kā Kopienas tiesību akti reāli tiek piemēroti, ir lūgums sniegt prejudicālus nolēmumus, kuru mērķis ir dot iespēju valstu tiesām nodrošināt Kopienas tiesību aktu vienādu interpretāciju un piemērošanu visās dalībvalstīs.

Procedūras veida — Lūgums sniegt prejudicālus nolēmumus — pamatproblēma ir diemžēl apmēram 20 mēnešu ilgais laiks, kas nepieciešams, lai saņemtu Tiesas atbildi. Tā iemesls vienmēr ir viens un tas pats —tiesas dokumentu tulkošana visās ES valodās. Tā aizņem aptuveni 9 mēnešus. Šie tulkojumi, protams, ir ļoti svarīgi, jo tie nodrošina plašu piekļuvi jaunākajiem un vissvarīgākajiem Eiropas nolēmumiem, kā arī palielina uzticēšanos Eiropas Savienības tiesiskajam regulējumam.. Tomēr ES tiesību aktu veiksmīgu vai neveiksmīgu ieviešanu galu galā noteiks tas, kāds iestāžu modelis tiks uzskatīts par piemērotu. Nepietiek tikai ar zināšanām un līdzekļiem. Nepieciešama arī griba rīkoties.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, PSE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Komisija šogad tāpat kā iepriekšējos gados nav reaģējusi uz pagājušā gada rezolūcijā izvirzītajiem jautājumiem par Kopienas tiesību piemērošanas pārraudzību, kuru autore biju es. Šai ziņā bažas raisa trīs pamatjautājumi, kuru risināšanā nav jūtami uzlabojumi, un tie ir: pārredzamība, resursi un procedūru ilgums.

No jaunajām pārkāpumu lietām 2007. gadā 1 196 lietas bija par to, ka netika paziņoti valsts veiktie pasākumi par Kopienas direktīvu transponēšanu. Nav pieļaujams, ka Komisija veselus 12 mēnešus nodarbojas ar šīm vienkāršajām lietām, kuras neprasa nekādu analizēšanu vai novērtēšanu, bet tikai ātru reaģēšanu. Izmēģinājuma projektu, kas tika uzsākts pirms gada 15 dalībvalstīs, lai pārbaudītu jauno metodi reaģēšanai uz sūdzībām, varētu izmēģināt arī citās dalībvalstīs, bet tā kā trūkst informācijas par tā darbības novērtējumu, Parlaments diemžēl nevar sniegt komentārus par šo jautājumu.

Ar nožēlu jāsaka, ka šī Parlamenta pilnvaru termiņa laikā nav noticis nekāds vērā ņemams progress attiecībā uz to, kādai vajadzētu būt Parlamenta darbībai Kopienas tiesību aktu piemērošanas pārraudzībā. Tādēļ būtu jāaicina steidzami īstenot EP Reformas darba grupas ierosinātās attiecīgās reformas, kuras veicina Parlamenta kapacitātes uzlabošanos Kopienas tiesību aktu piemērošanas pārraudzībā dalībvalstīs.

  Manuel Medina Ortega (PSE). - (ES) Priekšsēdētājas kundze! Šoreiz esmu priecīgs, ka neesmu nekādā amatā un ka ir ieradies Tajani kungs, jo viņa priekšrocība ir tā, ka viņš ir bijis EP deputāts. Es zinu, ka attiecībā uz Kopienas tiesību aktu piemērošanu jūs kā bijušais EP deputāts esat piedzīvojis vilšanos tāpat kā mēs.

Mums Parlamentā patiešām ir tendence norāt Komisiju, bet es domāju, ka mēs Komisijai uzdodam neiespējamu uzdevumu, jo visas Kopienas tiesības tāpat kā visas Kopienas tiesību piemērošanas balstās uz netiešu piemērošanu.

Citiem vārdiem sakot, Komisijas galvenajā mītnē ir tikai dažas amatpersonas, kas saņem sūdzības un kam ir kaut kādas rīcības iespējas, bet pašlaik ir tendence ierobežot budžeta pilnvaras, un tādēļ Komisija nevarēs rīkoties.

Visas Kopienas tiesības tāpat kā visas Kopienas tiesību piemērošanas balstās uz valsts iestāžu — valstu parlamentu, valstu tiesu — un ierēdņu rīcību.

Tādēļ es domāju, ka šajā aspektā mēs nevaram prasīt pārāk daudz no Komisijas. Ko mums vajadzētu darīt? Mums vajadzētu palīdzēt Komisijai, un es domāju, ka Frassoni kundzes ziņojumā ir vairāki punkti, kas varētu būt noderīgi, mēģinot padarīt Kopienas tiesību piemērošanu par realitāti. Konkrēti es šeit domāju punktus par valsts noteikto pasākumu saistību ar direktīvām, par valstu parlamentu sadarbību un valstu tiesu rīcību.

  Christopher Beazley (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze! Interesanti, vai komisārs Tajani kungs piekritīs tam, ka lielākais šķērslis Kopienas tiesību aktu pareizā ievērošanā faktiski ir valstu valdības?

Es minēšu tikai vienu piemēru. Apmēram pirms 20 gadiem mēs vienojāmies par to, ka visā Eiropas Savienībā ievērosim četras brīvības. Manā vēlēšanu apgabalā ir daudz itāliešu izcelsmes iedzīvotāju. Viens no viņiem — skolotājs, kurš brīvi runā itāliešu valodā, — atgriezās pie savas ģimenes Itālijā, bet viņam aizliedza mācīt skolēnus viņa ģimenes dzimtenē, jo viņš bija ieguvis izglītību Anglijā. Protams, ka tas ir aplam, bet mēs tur neko nevaram darīt, jo Itālijas amatpersonas — sev vien zināmu iemeslu dēļ — pasaka, ka skolotāju vietas ir paredzētas Itālijas pavalstniekiem.

Apvienotās Karalistes valdības uzvedība lidostās man šķiet kliedzošs Eiropas līgumu pārkāpums. Vai Komisija šai ziņā kaut ko nevarētu darīt — varbūt lūgt nākamajā samitā mūsu valstu valdībām parādīt, ka Eiropas solidaritāte tomēr pastāv.

  David Hammerstein (Verts/ALE). - (ES) Priekšsēdētājas kundze! Es kā EP deputāts un Lūgumrakstu komitejas loceklis pēdējos piecos gados esmu izskatījis simtiem un simtiem lūgumrakstu, sūdzību un jautājumu, kas attiecas uz vides aizsardzību. Šajā darbā esmu novērojis, ka valstu iestāžu sadarbība ir ļoti ierobežota. Varētu pat teikt, ka dažas dalībvalstis reāli pretojas Dabisko dzīvotņu direktīvas un citu vides aizsardzības direktīvu piemērošanai.

Mēs redzam, ka Komisijas departamentu darbs neatbilst prasībām; acīmredzamos gadījumos tiem nav ne pietiekami daudz līdzekļu, ne politiskas gribas piemērot Kopienas tiesību aktus. Tas viss tā jau notiek tik daudzus gadus, ka vairumā gadījumu — tad, kad pienākumu neizpildes procedūra nonāk Eiropas Kopienu Tiesā — mēs rīkojamies kā agonijā, bet tad — kad videi nodarīts neatgriezenisks kaitējums — ar likumu nevar panākt neko.

  Antonio Tajani, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Šodien apspriežamais rezolūcijas projekts ir īpaši vērsts uz iedzīvotāju interesēm, konkrētāk, uz sūdzībām saistībā ar Kopienas tiesību aktu piemērošanu.

Konfidencialitātes ievērošanas pienākumu robežās Komisija strādā pie tā, lai tās darbs būtu pārredzamāks un lai tiktu publicēts vairāk informācijas tās gada pārskatā, Eiropas tīmekļa mājas lapā un tās sarakstē.

Komisija pašlaik izstrādā kopīgu Eiropas Savienības portālu, kas varētu palīdzēt iedzīvotājiem. Tā meklē labākos veidus, kā iepazīstināt iedzīvotājus ar noderīgu informāciju un kā norādīt, kur atrast informāciju, kas viņus interesē.

Komisija pašlaik pabeidz darbu pie skaidrojuma par valsts atbildību Kopienas tiesību aktu pārkāpumos, kas varētu palīdzēt iedzīvotājiem saņemt pārestības izlīdzināšanu valsts tiesās.

Runājot par sūdzībām, Komisija apstiprina, ka tā pievērš lielu uzmanību formalitāšu ievērošanai, efektīvai sūdzību izskatīšanai un sūdzību iesniedzēju informēšanai par lietu virzību saistībā ar viņu sūdzībām. Tā arī apstiprina savu vēlēšanos pēc iespējas ātrāk atrast risinājumus.

Visbeidzot es vēlētos uzsvērt, kā to jau darīja Wallis kundze un Medina Ortega kungs, ka valstu tiesām ir svarīga nozīme Kopienas tiesību aktu piemērošanā. Komisija dažās situācijās strādā ar valstu tiesnešiem, lai, kā Zwiefka kungs teica, uzlabotu viņu informētību par Kopienas tiesību aktu dažādiem aspektiem un nodrošinātu viņiem visus nepieciešamos līdzekļus, kas palīdzētu novērtēt attiecīgo informāciju.

Jaunā Eiropas Savienības izmēģinājuma projekta metode nav pienākumu neizpildes procedūras papildu posms. Šī metode mums ļauj ātri pārbaudīt, vai ar dalībvalstīs iesaistītajām pusēm risinājumu var panākt ātri un tieši. Metode tika veidota, pamatojoties uz ilgstošu Komisijas praksi, kurai tika pievienots labākais, ko Komisija un līdzdarbojošās dalībvalstis ir paveikušas attiecībā uz kontaktu veidošanu un mērķu nospraušanu.

Šodien tika apspriesti daudzi ziņojuma projektā izvirzītie konkrētie jautājumi. Komisija, atbildot uz rezolūciju, paskaidros tos aspektus, uz kuriem es šodien nevaru dot atbildes.

Runājot par infrastruktūrām, kas arī ietilpst manos pienākumos, es vienīgi varu izteikt atzinību par Parlamenta aicinājumu nodrošināt, lai tiktu veiktas pienākumu neizpildes procedūras un, ja nepieciešams, tiktu slēgtas, lai tās neatturētu dalībvalstis veikt ieguldījumus infrastruktūrās, kas varētu ietekmēt Eiropas Tautsaimniecības atlabšanas plāna īstenošanu.

Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Mēs atzinīgi vērtējam Parlamenta un Komisijas kopējo ieinteresētību par Kopienas tiesību aktu piemērotu un pareizu piemērošanu iedzīvotāju un uzņēmumu interesēs.

Mēs apstiprinām mūsu kopīgo novērtējumu tam, ka šis labākas regulējuma programmas aspekts ir ļoti svarīgs.

  Monica Frassoni, referente. − (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es gribētu pateikties priekšsēdētājas kundzei. Ir ļoti interesanti tas, ka komisārs izvēlējās runāt par to rezolūcijas punktu, ar kuru es kā referente esmu vismazāk apmierināta, bet, neskatoties uz to, es izsaku atzinību par visu, ko komisārs teica, kā arī par viņa ieguldījumu Komisijas vārdā.

Es arī gribēju izmantot šo izdevību, lai norādītu uz dažām problēmām, kuras Komisija, es ceru, varēs atrisināt. Pirmā ir par pakāpenisku Ģenerāldirektorātu neatkarības samazināšanu, ko nosaka Juridiskā dienesta aizvien biežākā nevēlēšanās vērsties Tiesā un Ģenerālsekretariāta aizvien biežākā nevēlēšanās mudināt dalībvalstis; es varētu nosaukt neskaitāmus piemērus.

Vēl ir arī Kopienas tiesību aktu piemērošanas neefektīvas kontroles problēma līdzekļu trūkuma dēļ: Priekšsēdētājas kundze! Mums ir pienākušas 1500 sūdzības par mūsu pamatīgi izpētīto Direktīvu 2004/38/EK. Šī ir pilsoņu brīvas pārvietošanās direktīva, par kuru no iedzīvotājiem ir saņemtas 1500 sūdzības, bet ierosinātas tika tikai 19 pienākumu neizpildes lietas.

Attiecībā uz izmēģinājuma projektu es jau iepriekš runāju par pārliecināšanas spēka samazināšanas problēmu un to, ka nedrīkst saīsināt izpildes termiņus. Ir skaidrs, ka tad, kad tiek aplūkoti tādi izmēģinājuma projekta jautājumi kā jau apstiprinājies piesārņojums, medību noteikumi, kas acīmredzami ir pretrunā Kopienas noteikumiem, nevar pieprasīt dalībvalstīm rīkoties, jo tādējādi pienākumu neizpildes procedūra tiks novilcināta.

Visbeidzot, Priekšsēdētājas kundze, ir problēma, kuru es uzskatu par satraucošu un samērā jaunu, proti, sekas, ko rada aizvien pieaugošais galējais formālisms Komisijas sniegtajās atbildēs un aizvien patvaļīgākie lēmumi. Nesen tika izbeigta pienākumu neizpildes lieta politiska izdevīguma iemeslu dēļ — es runāju par MoSE projektu. Skaidrs, ka lietas top sarežģītas, kad parādās politiskās izdevības koncepts pārraudzības procesā, kura galvenajam nosacījumam vajadzētu būt likumībai.

Nobeigumā jāsaka, ka mūsu pašu iestādē Parlamentā mēs saskaramies ar ļoti nopietnu problēmu, jo reformās, par kurām mums jādebatē un jābalso maijā, ir iekļauti priekšlikumi, kas ievērojami samazina Lūgumrakstu komitejas pilnvaras. To pieņemšana būtu ļoti nopietna kļūda, jo Lūgumrakstu komitejas pilnvaru samazināšana nozīmē iedzīvotāju tiesību samazināšanu, sūdzību spēka samazināšanu un Kopienas tiesību aktu pārkāpumu izskatīšanu samazināšanu.

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks šodien.