Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/0194(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A6-0053/2009

Debates :

PV 24/04/2009 - 3
CRE 24/04/2009 - 3

Balsojumi :

PV 24/04/2009 - 7.13
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0321

Debašu stenogramma
Piektdiena, 2009. gada 24. aprīlis - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

8. Balsojumu skaidrojumi
Visu runu video
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. - Tagad turpināsim ar balsojumu skaidrojumiem.

 
  
MPphoto
 

  Bogusław Rogalski (UEN). (PL) Priekšsēdētājas kundze, es gribētu komentēt šodien šai zālē izskanējušo nopietno apsūdzību pret Eiropas Parlamenta deputātiem un neslavu, ko Martin kungs cēla Eiropas Parlamentam, sakot, ka daži deputāti nebalso paši, bet pilnvaro balsot citas personas, kuras izmanto EP deputātu balsošanas kartes. Šāda rīcība ir nepieņemama, jo Eiropas Parlamenta sēdes pārraida tiešraidē. Balkonā sēž Eiropas pilsoņi, un šodien, vēlēšanu gadā, viņi dzirdēja kaut ko ārkārtēju. Tas ir apvainojums, un es aicinu Prezidiju tā nākamajā sanāksmē likt Martin kungam atsaukt savus vārdus un atvainoties visiem Parlamenta deputātiem, kas atrodas šai zālē.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. Rogalski kungs, jūs redzējāt, ka es aicināju nekavējoties pārbaudīt, vai šī informācija ir patiesa vai nepatiesa.

Tādējādi tas ir fiksēts protokolā. Informācija bija nepatiesa. To atspoguļos „Oficiālajā Vēstnesī”. Es aicināšu Parlamenta priekšsēdētāju veikt vajadzīgos pasākumus, un mēs to apspriedīsim Prezidijā.

 
  
MPphoto
 

  Gay Mitchell (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, jūs patiešām to atrisinājāt ļoti ātri, tomēr es uzskatu par nepieņemamu, ka kāds deputāts vienkārši pieceļas un izsaka nopietnus apvainojumus citiem Parlamenta deputātiem. Neesmu īpašs labējo radikāļu atbalstītājs, taču Parlamenta priekšsēdētājam ir jāatbalsta un jāaizstāv deputātu tiesības. Mēs esam tikuši apsūdzēti par visnedzirdētākajām lietām, un mums ir tiesības prasīt, lai mūsu kolēģi uzvestos piedienīgi un ētiski ne tikai Parlamentā, bet arī ārpus tā.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Vēlreiz apliecināšu, ka esmu protokolējusi visu jūsu teikto. Jūs redzējāt, ka mēs centāmies šos jautājumus risināt ātri, jo tie ir svarīgi. Es jums pilnīgi piekrītu, un mēs lemsim par turpmāko rīcību.

 
  
MPphoto
 

  Christopher Beazley (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, pēc šīs viedokļu apmaiņas un jūsu atsaucīgās reakcijas gribu piebilst, ka vakar man neizdevās izmantot nepieteiktas uzstāšanās iespēju, lai ziņotu, ka šis pats deputāts — es atsakos lietot vārdu „godājamais” — ir publicējis Austrijas presē rakstu, kurā minēts kāda Parlamenta darbinieka vārds. Manuprāt, neatkarīgi no tā, vai šīs apsūdzības ir patiesas vai aplamas, tas ir vēl viens absolūti nepiedienīgas uzvedības piemērs. Ja Austrijas elektorāts ir pietiekami neprātīgs, lai atbalstītu šo cilvēku, var gadīties, ka viņa pilnvaras nav pārbaudītas.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Esmu protokolējusi jūsu teikto, Beazley kungs. Mēs visi esam vienisprātis, ka mums jārīkojas saprātīgi, taču jums, Beazley kungs, ir taisnība — šādas lietas parasti atspēlējas atbildīgajai personai.

 
  
  

Mutiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

- Ziņojums: Rumiana Jeleva (A6-0229/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze! Šis ziņojums ir par cilvēku ar invaliditāti tiesībām, un es gribēju lūgt protokolēt manu atzinību šī Parlamenta Leiboristu partijas deputāta Richard Howitt darbam, kas veltīts cilvēkiem ar invaliditāti.

Es vienmēr esmu aktīvi atbalstījis sportošanas iespēju nodrošināšanu cilvēkiem ar invaliditāti. Mēs visi esam dzirdējuši par paraolimpisko kustību, taču šogad Eiropas Parlaments un Komisija pirmo reizi ir atzinuši apbrīnojamo darbu, ko paveikusi Tim Shriver vadītā Īpašā olimpiskā kustība cilvēkiem ar intelektuāliem traucējumiem. Tā īsteno programmas visā pasaulē, un vienu no šīm programmām tagad daļēji finansēs no Eiropas Savienības budžeta.

Man ir bijis tas gods apmeklēt gan vasaras olimpiskās spēles Šanhajā, gan šā gada ziemas olimpiādi Boisā (Boise), Aidaho štatā, un ir grūti aprakstīt emocijas, kas pārņem, vērojot sportistu sacensību. Es tikai vēlējos darīt zināmu, ka pilnībā atbalstu šo rezolūciju.

 
  
  

- Ziņojums: Magor Imre Csibi (A6-0096/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze! Pēc manām domām, šis ir viens no tiem ziņojumiem, ko atbalstītu daudzi cilvēki. Cīnoties par labāku enerģijas saglabāšanu un efektīvāku enerģijas patēriņu, mēs visi, manuprāt, vēlamies redzēt energoefektīvākus ražojumus. Taču man kārtējo reizi jāvērš uzmanība uz faktu, ka mums, Parlamentam, būtu jārāda priekšzīme.

Runājot par energoefektivitāti, mums būtu jāgādā, lai mūsu pašu mājās būtu kārtība. Eiropas Parlamentam ir trīs ēkas — divas Parlamenta ēkas un viena administratīvā ēka — viena Briselē, viena Strasbūrā un viena Luksemburgā. Tas skaidri liecina, ka energoefektivitātes ziņā mūsu vārdi neatbilst darbiem.

Ir pienācis laiks rādīt piemēru. Ir laiks izvirzīt priekšplānā cīņu par energoefektivitāti. Mums ir jāslēdz Strasbūras Parlaments, jāslēdz administratīvās ēkas Luksemburgā un jāpaliek Briselē.

 
  
  

- Ziņojums: Margarita Starkevičiūtė (A6-0053/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Michl Ebner (PPE-DE). (DE) Priekšsēdētājas kundze! Es lūdzu vārdu, lai pateiktu, ka šie pārrobežu maksājumi dod lielas priekšrocības un rāda, ka ar pozitīvu risinājumu un turpmāku šķēršļu likvidēšanas palīdzību Eiropas Savienība apzināti meklē kopīgu valodu ar iedzīvotājiem un ievieš regulējumu, kas atvieglos viņu ikdienas dzīvi. Es stingri atbalstu šo ziņojumu un esmu pārliecināts, ka mēs esam spēruši nozīmīgu soli, veicinot aktivitāti visā Eiropas Savienībā. Es ceru, ka šis darbs kalpos par paraugu arī citās jomās.

 
  
  

- Ziņojums: Benoīt Hamon (A6-0244/2009)

 
  
MPphoto
 

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es ceru, ka mans balsojuma skaidrojums neizraisīs tādu pašu sīkmanīgu reakciju, kādu var gaidīt no pretējā spārna deputātiem.

Domājams, mēs visi esam vienisprātis, ka nodokļu nemaksāšanas jautājums ir jārisina, taču vienlaikus ir jāsaprot, ka uzņēmēji, kuri iegulda daudz darba, rada darba vietas un nodrošina labklājību citiem, pretī saņemot smagu nodokļu nastu, pašsaprotami vēlēsies likumīgā ceļā pārskaitīt savu naudu uz valstīm, kur nodokļi ir zemāki.

Droši vien ikviens piekritīs, ka ir jācīnās ar krāpšanu, tomēr necentīsimies apkarot likumīgus naudas pārskaitījumus! Varētu šķist, ka šāda rīcība novestu pie zemu nodokļu režīmu atcelšanas un ka mums visiem būtu jāmaksā augstāki nodokļi, un es zinu, ka daudzi to atbalstītu — it īpaši pretējā spārna deputāti. Tomēr ir jāsaprot arī tas, ka mūsu rīcībai dažkārt var būt neparedzamas sekas, un, ja mēs pārlieku centīsimies apkarot zemu nodokļu režīmus un pazeminātu nodokļu zonas, mēs nevis vienkārši veicināsim naudas pārskaitījumus no vienas valsts uz otru, bet gan pilnībā izstumsim no Eiropas tik vajadzīgo kapitālu, tik vajadzīgos jauninājumus un tik vajadzīgo uzņēmējdarbību.

 
  
MPphoto
 

  Astrid Lulling (PPE-DE). (FR) Priekšsēdētājas kundze! Es, protams, balsoju pret B. Hamon ziņojumu, kurš ir vēl sliktāks nekā Komisijas priekšlikums par uzkrājumu aplikšanu ar nodokli. Pretēji jebkādai loģikai Parlamenta vairākums, kas gan ne tuvu neatspoguļo visu deputātu vairākumu, balsoja par nodokļu iekasēšanas no pirmavota atcelšanu, lai gan šāda sistēma darbojas labi, un tās vietā izvēlējās saglabāt tikai informācijas apmaiņas sistēmu, kas ir dārga, birokrātiska un neefektīva. Tas ir neizprotami!

Man nākas atzīt, ka vairums deputātu acīmredzot pietiekami nepārzina jautājumu, citādi viņi nebūtu varējuši balsot par tādas sistēmas atcelšanu, kas ir efektīva un lēta un nodrošina, ka ikviens maksā nodokļus no kapitāla ienākumiem, un tās vietā atbalstīt informācijas apmaiņu.

Hamon kungs man teica, ka viņu neinteresē, vai visi maksā savus nodokļus. Vakar viņš man teica: „Es vēlos zināt, ka Francijas iedzīvotāji…

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 
 

  Gay Mitchell (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze! Šeit ir runa par to pašu jautājumu saistībā ar brīvo balsojumu. Man principā nav iebildumu pret ieturējuma nodokļa sistēmu, taču es uzskatu, ka mums ir skaidri jāuzsver, ka izvairīšanās no nodokļu maksāšanas ir nepieņemama.

Es piekrītu tiem, kuri norādīja, ka nodokļu konkurence ir laba lieta. Arī es to uzskatu par labu. Manuprāt, to par labu atzītu jebkurš neatkarīgs vērotājs. Cilvēki bieži saka, ka mums Īrijā gan esot labi — uzņēmumu ienākuma nodoklis tikai 12,5 %. Tad es atbildu: ja tā ir problēma, kāpēc jums arī savā valstī neieviest uzņēmumu ienākuma nodokli 12,5 % apmērā? Taču šeit ir problēma, un mums ir jānorāda uz nodokļu nemaksāšanu. Tas ir noziedzīgs nodarījums, un mums ir rūpīgi jāraugās, lai neradītu vairāk iespēju tiem, kas šādu izvairīšanos piekopj.

Mēs jau esam redzējuši, kādas sekas finanšu sfērā ir sliktiem tiesību aktiem un sliktai praksei. Tātad principā man nav iebildumu pret ieturējuma nodokli, taču es gribu skaidri paust, ka attiecībā uz nodokļu nemaksāšanu mums ir jārīkojas daudz noteiktāk.

 
  
  

- Ziņojums: Catherine Neris (A6-0068/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Zita Pleštinská, PPE-DE grupas vārdā. – (SK) Mūsu politiskā grupa, Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa, atzinīgi vērtē šodienas balsojumu par Catherine Neris ziņojumu par saskaņotiem būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumiem.

Padomes apstiprinājums pirmajā lasījumā nebija iespējams, jo dažas dalībvalstis nepiekrita obligātajam atbilstības apliecinājumam. Šodienas balsojums nostiprina Eiropas Parlamenta nostāju attiecībā uz atsevišķiem politiski jutīgiem jautājumiem, sevišķi uz CE zīmi, kas, jādomā, pārliecinās Padomi par vajadzību panākt kopēju nostāju, ko Eiropas Parlaments un Komisija pēc tam apstiprinātu otrajā lasījumā.

Mūsu politiskā grupa, PPE-DE, vienojoties ar Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu partiju, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupu un Zaļo / Eiropas Brīvās apvienības grupu, atbalstīja tikai teksta tehniskos uzlabojumus, un ar papildu grozījumu priekšlikumu palīdzību mēs Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā apstiprināto tekstu esam tuvinājuši Padomes darba dokumenta tekstam. PPE-DE neatbalstīja komitejā apstiprināto 17. un 54. grozījumu, jo tas atbilda Komisijas priekšlikumam; mēs neatbalstām dalībvalstu iekšējā marķējuma ieviešanu, kas radītu šķēršļus iekšējā tirgū, un uzskatām, ka dalībvalstīm jāatceļ visas atbilstības norādes un atsauces uz valsti, kuras nav CE zīme.

Esmu gandarīta, ka vakardienas debatēs šādu nostāju skaidri atbalstīja arī komisārs G. Verheugen. Es vēlu šim tiesiskajam regulējumam panākumus.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums – B6-0192/2009

 
  
MPphoto
 
 

  Philip Claeys (NI). - (NL) Šajā rezolūcijā ir daži pozitīvi elementi, piemēram, aicinājums stiprināt Frontex pilnvaras un izstrādāt Eiropas iekšējās drošības politikas iniciatīvas, kas papildinātu dalībvalstu drošības plānus. Taču galu galā es izlēmu balsot pret to, jo uzskatu par pilnīgi nepieņemamu, ka šis Parlaments, kuram tomēr būtu jāpārstāv Eiropas pilsoņi, tik sīksti turas pie Lisabonas līguma. Arī aicinājums pēc iespējas ātrāk iesniegt priekšlikumus, kas ļautu atvieglot viesstrādnieku ievešanu, man nav pieņemams un, pēc manām domām, ir pietiekams pamats, lai balsotu noraidoši.

 
  
  

- Ziņojums: Angelika Beer (A6-0234/2009)

 
  
MPphoto
 

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze! Tāpat kā citi deputāti, es atzinīgi vērtēju šo jauno impulsu — atdzīvināt Kodolieroču neizplatīšanas līgumu un arī Drošības padomes rezolūciju, lai likvidētu pašreizējā tiesiskā regulējuma nepilnības.

Tomēr es noraidu šajā ziņojumā ietverto domu, ka Eiropas Savienībai būtu jāaizstāj galvenās dalībvalstis, kļūstot par būtiskāko šī procesa dalībnieci. Manuprāt, ir neiedomājami, ka tā cenšas sevi pārliecināt, ka tai ir jāizpleš savi taustekļi arī šajā jomā, īpaši ņemot vērā faktu, ka tikai divas dalībvalstis ir kodolieroču valstis un vēl četras valstis piedalās NATO kodolieroču kopīgajā izmantošanā.

Šajā ziņojumā lielāka interese ir jūtama par to, kā izmantot izdevību un aizvietot dalībvalstis pie svarīgākajiem starptautiskās pārvaldības sarunu galdiem, nekā par to, kā pievērst pienācīgu uzmanību ieroču izplatīšanai, ko varētu veikt teroristi un negodīgas valstis.

 
  
MPphoto
 
 

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze! Ja mēs par pamatu ņemam primāros principus, mēs visi piekritīsim, ka kodolieroči ir slikti. Jādomā, ikviens piekritīs, ka karš ir slikts, — tas ir skaidrs kā diena. Kā reiz teica slavenais filozofs Edwin Starr: „Karš — kam gan tas der? Pilnīgi nekam.”

Tomēr, aplūkojot tematu tuvāk, mums ir jāuzdod jautājums: vai tiešām Eiropas Savienībai visā neizplatīšanas procesā būtu jāaizstāj abas dalībvalstis, kurām ir kodolieroči, ņemot vērā faktu, ka ārpus šīm dalībvalstīm trūkst vajadzīgo zināšanu? Vai nav pāragri ierosināt Apvienotajai Karalistei demontēt skaldmateriāla ražotnes, ja ir tik daudz šī materiāla, kas var nonākt teroristu un citu, negodīgu valstu rokās?

Tas nav nekas cits kā varas sagrābšana, kas nekādi nepalīdzēs cīņā pret kodolieroču izplatīšanu, un mums būtu jāpārstāj domāt par varas sagrābšanu, tā vietā pievēršoties problēmas risināšanai.

 
  
  

- Ziņojums: Monica Frassoni (A6-0245/2009)

 
  
MPphoto
 

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze! Pirms pāris nedēļām Long Buckby ciematā, netālu no manas dzīvesvietas, es cienāju vairākus cilvēkus ar vienu no saviem iecienītajiem ēdieniem; šie cilvēki politikā darbojas nesen, un mums bija politiskas diskusijas. Tāpat kā ikvienam — un jūs visi to zināt —, par Eiropas Parlamenta deputātu viņiem automātiski ir vairāki pieņēmumi. Pirmkārt, ka jūs esat ērti iekārtojušies ienesīgā vietā un patiesībā nerūpējaties par parastajiem cilvēkiem, un, otrkārt, ka Eiropa nefunkcionē, jo ir pārāk daudz regulu. Varbūt dažos gadījumos viņiem ir taisnība; būtu vajadzīga izmaksu un ieguvumu analīze, jo regulas tiek slikti īstenotas, būtībā tās neīsteno vienādi visā kontinentā.

Šajā ziņojumā ir runa par Kopienas tiesību uzraudzību, un tas ir labi. Ielūkojoties Eirobarometra tīmekļa vietnē, redzams, ka Komisija pret atsevišķām dalībvalstīm veic vairākas pārkāpuma procedūras. Taču šis īstenošanas — vienlīdzīgas īstenošanas trūkums ir viena no lielākajām problēmām, ar ko nākotnē būs jāsaskaras šī Parlamenta deputātiem, kuri nav tādi kā es, — kuri ir eirofīli, nevis eiroskeptiķi.

 
  
MPphoto
 

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze! Manuprāt, šis ir viens no tiem jautājumiem, kuros varam būt vienisprātis neatkarīgi no tā, vai esam skeptiski noskaņoti attiecībā uz Eiropas integrācijas nākotni vai arī vēlamies paši savu valsti iekļaut pārnacionālā valstiskā veidojumā. Domāju, ikviens piekritīs, ka šobrīd mēs visi esam Eiropas Savienības locekļi un ka mums ir jāievēro Kopienas tiesības, jo tās ir veidotas pienācīgā procesā — debatēs un likumdošanas ceļā.

Tāpēc visiem, manuprāt, ir skaidrs, ka mums ir vajadzīga labāka Kopienas tiesību aktu piemērošanas uzraudzība. Kad mani vēlētāji, teiksim, siera tirgotāji Londonā man sūdzas par to, ka viņiem ir nācies ieguldīt daudz naudas, lai nodrošinātu, piemēram, siera tirdzniecības aprīkojuma atbilstību ES standartiem, ko strikti pieprasa britu ierēdņi, taču, aizbraucot uz citām dalībvalstīm, viņi redz, ka nefasēts, kūstošs siers tiek pārdots ielu tirdziņos, viņiem rodas jautājumi par Kopienas tiesību piemērošanu citās valstīs, tāpēc mums beidzot ir jāparāda stingra nostāja attiecībā uz Kopienas tiesību aktu ievērošanu visā Eiropas Savienībā.

 
  
 

 
  
MPphoto
 

  Richard Corbett (PSE). - Priekšsēdētājas kundze! Es mazliet šaubos, vai ir vietā Kamall kunga aicinājums Eiropas Parlamentam ignorēt Līgumus un savas juridiskās saistības un būtībā palielināt Eiropas Parlamenta pilnvaras, pievēršoties jautājumam par ēkām trīs dažādās vietās. Viņš lieliski zina, ka tās diemžēl ir dalībvalstu valdības, kuras lemj par iestāžu atrašanās vietu, un diemžēl tieši viņa partijas bijušā līdera John Major vadībā Edinburgā 1992. gada augstākā līmeņa sanāksme noteica, ka Eiropas Parlamentam ir juridisks pienākums 12 sesijas gadā rīkot Strasbūrā.

Tas bija neveiksmīgs lēmums, taču tas noteikti nav risināms, pārkāpjot noteikumus. Ir skaidrs, ka risinājums būtu aicināt valdības pārskatīt šo neveiksmīgo lēmumu, kas tika pieņemts šā kunga partijas bijušā līdera vadībā.

 
  
  

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

Sieviešu tiesības Afganistānā (RC-B6-0197/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par sieviešu tiesībām Afganistānā, jo uzskatu, ka jaunais likumprojekts par šiītu sieviešu personas statusu ir nepieņemams. Šis tiesību akts, ko nesen pieņēma abas Afganistānas parlamenta palātas, ievērojami ierobežo sieviešu pārvietošanās brīvību, leģitimē izvarošanu laulībā un veicina sieviešu diskrimināciju tādās jomās kā laulība, šķiršanās, mantošana un piekļuve izglītībai. Tas neatbilst ne starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem, ne konkrēti sieviešu tiesībām.

Es uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir jāsūta skaidrs signāls, ka šis likumprojekts ir atceļams, jo tas ir pretrunā dzimumu līdztiesības principam, ko paredz starptautiskās konvencijas.

 
  
  

Atbalsts Sjerraleones Īpašajai Tiesai (RC-B6-0242/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par kopīgo rezolūcijas priekšlikumu par atbalstu Sjerraleones Īpašajai Tiesai, jo ir būtiski svarīgi nodrošināt, lai tie, kas izdarījuši vardarbīgus starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, tostarp kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci, tiktu sodīti un sodu arī izciestu.

Šī ir pirmā starptautiskā tiesa, ko 2000. gadā izveidoja Apvienoto Nāciju Organizācija un Sjerraleones valdība un ko finansē, izmantojot brīvprātīgas iemaksas, un tā ir pirmā šāda veida iestāde valstī, kur ir notikuši iespējamie noziegumi, turklāt tā ir pirmā, kas izvirzījusi apsūdzību Āfrikas valsts vadītājam par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci.

 
  
  

Ashraf nometnes iedzīvotāju humanitārā situācija (RC-B6-0248/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) Ashraf nometnes iedzīvotāji ir viens no redzamākajiem faktiem, kas liecina par Irānas režīma īstenoto apspiešanu un par pretošanos šai vardarbībai.

Atkārtotie mēģinājumi saistīt Irānas pretošanās kustību ar terorismu ir nepamatoti, un to ir spējuši pierādīt gan laikraksti, gan politiķi, gan tiesas. Gluži pretēji — ziņas par Ashraf nometnes situāciju ir nonākušas publiskajā telpā, un daudzi cilvēki, tostarp parlamenta deputāti un žurnālisti, ir apmeklējuši nometni un izdarījuši paši savus secinājumus. Saskaņā ar Ženēvas konvenciju Ashraf nometnes iedzīvotāji ir aizsargājamas personas. Šo iemeslu dēļ ārkārtīgi svarīgs ir Eiropas Parlamenta dotais signāls, ka Ashraf nometnes iedzīvotājiem ir tiesības uz aizsardzību, un viņi nekādā gadījumā nav izdodami Irānas režīmam. Šis ir jautājums par viselementārāko cilvēktiesību ievērošanu. Tāpēc mēs ceram, ka šī rezolūcija nesīs augļus.

Nobeigumā gribu norādīt uz kādu aspektu saistībā ar Irānas režīmu. Ir ļoti svarīgi, lai tām kļūdām, kas tika pieļautas, sākot un turpinot ASV sabiedroto intervenci Irākā, nepievienotos jaunas kļūdas, šiem spēkiem valsti pametot. Ja pēc šī procesa beigām Irānas fundamentālistu režīms būs spējis stiprināt savu ietekmi reģionā, sevišķi attiecībā uz kontroli pār Irākas iekšlietām, tad miera iespējas šai reģionā attālināsies un draudi pasaulei palielināsies.

 
  
MPphoto
 
 

  Toomas Savi (ALDE), rakstiski. Priekšsēdētāja kungs! Es aicināju visus liberāļu grupas kolēģus balsot pret grozījumiem, ko iesniedza Verts/ALE un PES, jo rezolūcijas projekts bija līdzsvarots un šie grozījumi nesaskanēja ar rezolūcijas garu un jēgu.

Bez būtiskiem pierādījumiem kritizēt un apsūdzēt PMOI, vienu no nozīmīgākajām Irānas tautas opozīcijas kustībām, — tas ārkārtīgi atgādina mēģinājumus pielabināties Irānas Islāma Republikas autoritārajam režīmam. Man ir grūti iedomāties, kā cilvēki var justies apmierināti, izdarot pakalpojumu šim despotiskajam režīmam un atbalstot grozījumus, kas dod iespēju Irānai apkarot un vājināt opozīcijas kustību, kura Irānā aizstāv cilvēktiesības un demokrātiju.

Gribu pateikties visiem kolēģiem, kuri atbalstīja sākotnējo rezolūcijas projektu, kas nekādā ziņā neapdraud Ashraf nometnes iedzīvotāju dzīvību un neaizskaramību. Mums ir jāveicina Irānā režīma nomaiņa, kas nodrošinātu mieru un drošību šai reģionā, kurš jau desmitiem gadu ir viens no visneparedzamākajiem un nestabilākajiem.

 
  
  

- Ziņojums: Rumiana Jeleva (A6-0229/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētājas kundze! Es balsoju par šo ziņojumu.

Pēdējās desmitgadēs ir nostabilizējusies tendence cilvēku ar invaliditāti jautājumus skatīt tiesību perspektīvā, un šādu pieeju plaši izmanto starptautiskā mērogā.

Cieņa pret cilvēku ar invaliditāti tiesībām vienmēr ir bijusi viens no svarīgākajiem Eiropas sociālās politikas aspektiem, un šādā nozīmē Apvienoto Nāciju Organizācijas cilvēktiesību konvencija ir solis šai pašā virzienā.

Konvencijas principi ir cilvēka cieņas, patstāvības, izvēles brīvības un neatkarības ievērošana, nediskriminēšana, sociālā iekļaušana, cieņa pret atšķirīgo, vienlīdzīgas iespējas, pieejamība un vienlīdzība starp vīriešiem un sievietēm.

No sociālās iekļaušanas veicināšanas viedokļa īpaši svarīgs ir 24., 27. un 28. pants par izglītības, nodarbinātības un sociālās aizsardzības jautājumiem. Tādēļ es ceru, ka konvencija tiks pieņemta ar iespējami lielāku balsu vairākumu un ka visas dalībvalstis to ratificēs, cik drīz vien iespējams.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Jeleva kundzes ziņojumu par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, jo atbildība šai jomā pirmo reizi tiks dalīta starp Kopienu un tās dalībvalstīm; šajā dokumentā pausts atbalsts cilvēka cieņas un personiskās patstāvības ievērošanai un veicināta nediskriminēšana, iekļaušana sabiedrībā un cilvēku ar invaliditāti respektēšana, cienot cilvēcisko daudzveidību.

 
  
MPphoto
 
 

  Mieczysław Edmund Janowski (UEN), rakstiski. – (PL) Es balsojumā atbalstīju R. Jeleva ziņojuma pieņemšanu par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Šie jautājumi man ir īpaši svarīgi, kā esmu jau vairākkārt pierādījis, piemēram, tā sauktā Piekarpatu vojevodistes Rehabilitācijas parlamenta sanāksmēs; pavisam ir notikušas 18 šādas sanāksmes.

Es vienmēr uzsveru, ka pret cilvēkiem ar invaliditāti jāizturas tieši tāpat kā pret cilvēkiem bez invaliditātes. Tas nozīmē ne tikai cildenas deklarācijas un tiesisko regulējumu, bet — pats galvenais — praktiskus ikdienas dzīves jautājumus. Konvencijas principi ir šādi: cilvēka cieņas, personiskās patstāvības, arī personiskās izvēles brīvības, un personas neatkarības ievērošana; diskriminācijas aizliegums; pilnīga un efektīva līdzdalība un iekļaušanās sabiedrībā; cieņa pret atšķirīgo un personu ar invaliditāti kā cilvēciskās daudzveidības un cilvēces daļas pieņemšana; iespēju vienlīdzība; pieejamība; vīriešu un sieviešu vienlīdzība; cieņa pret bērnu ar invaliditāti spēju attīstību un pret bērnu ar invaliditāti tiesībām saglabāt savu identitāti.

Šajā kontekstā es uzskatu, ka noteikumi, kas ietverti Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par cilvēku ar invaliditāti tiesībām, ir ļoti pozitīvi. Tie attiecas uz apmēram 50 miljoniem ES iedzīvotāju, savukārt visā pasaulē šādu cilvēku skaits ir aptuveni 650 miljoni.

 
  
MPphoto
 
 

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Grieķijas Komunistiskā partija nebalsoja par ziņojumu, kurā ES aicināta parakstīt ANO Konvenciju un Protokolu par personu ar invaliditāti tiesībām, jo mēs uzskatām, ka Eiropas Savienībai nav tiesību 27 dalībvalstu vārdā parakstīt un ratificēt šādus nolīgumus ar ANO. Šāda ES īstenota parakstīšana pārkāpj visus to ES dalībvalstu neatkarības un suverenitātes principus, kuras ir ANO locekles un kurām ir parakstīšanas tiesības un pienākums. Šajā konkrētajā gadījumā Grieķijas Komunistiskā partija atbalsta gan Konvenciju un Protokolu par personu ar invaliditāti tiesībām, gan dalībvalstu pienākumu tos piemērot, par spīti faktam, ka šis jautājums ir saistīts ar vispārējo politiku kapitālistiskajās valstīs, kuras īsteno necilvēcīgu politiku pret cilvēkiem, kam vajadzīga īpaša aprūpe.

 
  
  

- Ziņojums: Sarah Ludford (A6-0222/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Richard James Ashworth (PPE-DE), rakstiski. Britu konservatīvie zināmā mērā pievienojas šajā ziņojumā paustajām bažām, ka ir vērojami atsevišķi nedaudzi gadījumi, kad profilu veidošanā ir nopietni pārkāptas pilsoņu brīvības, un atzinīgi vērtē faktu, ka Eiropas Parlaments cenšas pievērst šai situācijai dalībvalstu valdību uzmanību. Tomēr mēs uzskatām, ka mūsu tiesībaizsardzības iestādēm ir vajadzīga iespēja izmantot piemērotus līdzekļus, kas ļauj tām efektīvi veikt savu uzdevumu, un viens no šiem līdzekļiem ir profilu veidošana, sevišķi uz izlūkdatiem pamatota profilu veidošana.

Taču mēs nevarējām atbalstīt šo konkrēto tekstu, jo tā tonis, it īpaši apsvērumu daļā, ir nelīdzsvarots un pauž pārliecīgu satraukumu. Referente aicina ievērot samērīguma principu, tāpēc ir sevišķi žēl, ka šis princips nav ievērots, izstrādājot šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Priekšsēdētājas kundze! Es balsoju par šo ziņojumu.

Viens no pienākumiem, kas jāievēro ikvienai tiesiskai valstij, ir gādāt, lai civiliedzīvotāju drošības labad veikto preventīvo pasākumu pamatā būtu nevis personas etniskā identitāte, bet gan šīs personas uzvedība.

Runājot ētikas kategorijās, nevienu nedrīkst nekādā veidā aizturēt, ja vien nav izdarītas darbības, kas dod pamatu apsūdzības izvirzīšanai vai pierāda personas vainu. Lai ierobežotu imigrācijas un terorisma problēmu, mēs šobrīd esam sasnieguši „profilu” izveides stadiju; šo metodi izstrādāja policijas iestādes, un tā ļauj jau iepriekš identificēt to cilvēku apvienības, kurus uzskata par potenciāliem terorisma un noziedzīgu darbību atbalstītājiem. Viena no efektīvākajām profilu veidošanas metodēm ir tā sauktā datu analizēšana, kas ietver personu meklēšanu, izmantojot datorizētas datubāzes un iepriekš izstrādātus rādītājus, kuru pamatā ir rase, etniskā izcelsme, reliģija un valstspiederība.

Mums ir jāpanāk profilu veidošanas reglamentēšana ar tādu tiesisku parametru palīdzību, kas garantētu ikvienas personas tiesības neatkarīgi no rases vai reliģiskās piederības.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. (PT) Profilu veidošanu jau šobrīd izmanto vairākās jomās, tostarp miera uzturēšanā, robežkontroles administratīvajās un muitas funkcijās, kā arī terorisma apkarošanā.

Arvien pieaug interese par šīs izmeklēšanas tehnikas izmantošanu, kuras pamatā ir personiskas informācijas vākšana no dažādiem avotiem; šī informācija var ietvert arī jutīgākus datus, piemēram, etnisko izcelsmi, rasi, valstspiederību vai reliģisko piederību.

Šo metožu izmantošana ir ievērojami attīstījusies, taču līdz šim nav bijis iespēju par tām debatēt un nonākt pie secinājumiem, kā un kad tās lietojamas un kādos gadījumos to lietošana var tikt uzskatīta par nepieciešamu, likumīgu un samērīgu.

Ir skaidrs arī, ka jāizveido vajadzīgās garantijas, lai aizsargātu cilvēku pamattiesības un brīvības.

Šī situācija ir vēl satraucošāka, ja ņemam vērā, ka ir nepieciešama savstarpēju atsauču sistēma tādu datubāzu starpā kā SIS II (Šengenas Informācijas sistēma), VIS (Vīzu informācijas sistēma) un Eurodac.

Tāpēc es izsaku atzinību referentei Ludford kundzei par viņas iniciatīvu un iespēju sākt šīs debates, kuru pamatā ir šis ziņojums, kas, manuprāt, ir ļoti līdzsvarots un atspoguļo apņemšanos, par kuru esam vienojušies.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Junilistan atbalsta nostādni, ka profilu veidošana, ko veic ar automātiskās datu analizēšanas metodi, ir jāapspriež politiskās debatēs, jo šāda prakse ir atkāpe no vispārējā noteikuma, ka noziedzības apkarošanā lēmumi ir pieņemami, pamatojoties uz personas uzvedību. Mēs stingri iebilstam pret etnisko profilēšanu, kas paredz iespēju iestādēm patvaļīgi izmantot informāciju par tādiem aspektiem kā rase, ādas krāsa, valoda, reliģija, valstspiederība un etniskā izcelsme, un uzskatām, ka nevainīgiem cilvēkiem tādējādi ir neapšaubāms risks tikt patvaļīgi aizturētiem.

Tomēr mēs nedomājam, ka šī problēma vislabāk ir risināma ES līmenī. Tā jārisina starptautiskā līmenī, izmantojot tādus līdzekļus kā starptautiski nolīgumi un konvencijas, iespējams, iesaistot Apvienoto Nāciju Organizāciju.

Mēs atbalstām daudzas šī ziņojuma nostādnes, taču iepriekš minēto iemeslu dēļ mēs izlēmām balsot pret ziņojumu kopumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Ziņojumā ir runa par metodi, kuru izmanto ES represīvie mehānismi un slepenie dienesti un kuras pamatā ir tādi paši standarti kā līdzīgos mehānismos ASV; tās mērķis ir standartizēt un klasificēt cilvēkus kā aizdomās turamos par „terorismu” un noziedzīgām darbībām, pamatojoties uz viņu tautību un rasi, viņu uzvedību, viņu politisko, sociālo, reliģisko un ideoloģisko pārliecību un sabiedrisko darbību. Skaidrs, ka šī metode nav jauna. Buržuāzijas represīvo mehānismu vēsture ir pilna ar noziedzīgām darbībām pret komunistiem un sabiedriskajiem cīnītājiem, kuru klasificēšanai izmantotas šīs metodes, raksturojot viņus kā bīstamus „sabiedriskajai kārtībai un drošībai”. Šodien, aizbildinoties ar „terorismu”, tās atkal tiek izceltas no tumšāko Eiropas buržuāzijas vēstures laikmetu aizmirstības.

Lai gan ziņojumā pausta kritiska attieksme pret šīm metodēm, trūkst kategoriska to nosodījuma un prasības nekavējoties aizliegt to izmantošanu. Gluži pretēji — tās tiek uzskatītas par likumīgām policijas izmeklēšanas metodēm, ja vien uz tām attiecina stingrus noteikumus un ierobežojumus. Taču šādām fašisma inspirētām metodēm nav garantiju un ierobežojumu, jo tas nav iespējams.

Tāpēc Grieķijas Komunistiskā partija balsoja pret šo ziņojumu. Tā aicina darbaļaudis nepakļauties un ar augstu paceltu galvu nokratīt un gāzt tādu Eiropas Savienību, kas pieļauj represijas, kriminālvajāšanas un terorismu un pārkāpj demokrātiskās tiesības un brīvības.

 
  
  

EN- Ziņojums: Antonio De Blasio (A6-0180/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Richard James Ashworth (PPE-DE), rakstiski. Britu konservatīvie atbalsta iniciatīvas, kuru mērķis ir sekmīgāka krāpšanas apkarošana ES budžeta kontekstā. Šajā saistībā ziņojumā ir vairāki saturīgi priekšlikumi, tostarp OLAF neatkarības stiprināšana.

Tomēr mēs vēlamies darīt zināmu, ka esam pret Eiropas Prokurora biroja izveidi un tādējādi neatbalstām ziņojuma 57. punktā minēto ierosinājumu.

 
  
  

- Ieteikums otrajam lasījumam: Bart Staes (A6-0256/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Richard Corbett (PSE), rakstiski. − Pagājušajā nedēļā es apmeklēju dārzkopības uzņēmumu Johnson of Wixley, kas atrodas manā vēlēšanu apgabalā, un tur tika izteiktas bažas par dažiem nesen pieņemtās pesticīdu paketes elementiem, it īpaši par stingrajiem tādu pesticīdu atcelšanas kritērijiem, kuriem patlaban nav aizstājēju.

Tomēr esmu gandarīts, ka šajā gadījumā šis priekšlikums šķiet mazāk diskutabls. Tā kā starp Parlamentu un Padomi acīmredzot ir panākta vienprātība, esmu gandarīts, ka varēju atbalstīt Padomes tekstu un saskaņotos grozījumus, lai gan tie galu galā netika pieņemti.

Regulāra pesticīdu izmantošanas datu vākšana un apmaiņa palīdzētu veicināt gan izpratni par pesticīdu izmantošanu, gan tās uzraudzību; šai datu apritei ir neliela, taču būtiska loma centienos panākt pesticīdu nekaitīgumu gan cilvēku veselībai, gan apkārtējai videi, vienlaikus kliedējot bažas, ko raisījusi iepriekšējā pakete.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par grozījumiem otrajam lasījumam ieteiktajā ziņojumā par statistiku par augu aizsardzības līdzekļiem. Uzskatu, ka šis ziņojums papildinās citas pašreizējās iniciatīvas pesticīdu jomā, par kurām pagājušā gada beigās ir panākta vienošanās.

Šajā ziņojumā iestrādāti vairāki būtiski grozījumi, piemēram, vārdu „augu aiszardzības līdzekļi” aizstāšana ar vārdu „pesticīdi”, jēdziena paplašināšana, iekļaujot biocīdos produktus, un tādu pesticīdu ietveršana, kas izmantojami komerciālos, ar lauksaimniecību nesaistītos nolūkos. Ar šāda regulējuma palīdzību Eiropas Savienība ievērojami uzlabos pesticīdu izmantošanas drošumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Christa Klaß (PPE-DE), rakstiski. (DE) Regula par statistiku saistībā ar augu aizsardzības līdzekļiem ir daļa no Eiropas augu aizsardzības līdzekļu politikas pārskatīšanas procesa; tajā ietilpst arī Apstiprinājuma regula un direktīva par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu, ko veiksmīgi pieņēma gada sākumā.

Šā darba mērķis ir pēc iespējas samazināt augu aizsardzības līdzekļu negatīvo ietekmi, mazinot ar tiem saistīto risku. Lai to izmērītu, mums ir vajadzīgi rādītāji, savukārt šo rādītāju izstrādei vajadzīgi uzticami, statistikā pamatoti dati, kas ļautu salīdzināt situāciju dažādās dalībvalstīs. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu. Taču mēs nedrīkstam aizmirst, ka datus sniegs tikai tie, kas pārdod šos produktus atbilstīgi regulām. Jaunākie dati par pesticīdu nelegālo tirdzniecību visas Eiropas mērogā rāda, ka šim aspektam mums jāpievērš daudz lielāka uzmanība. Tas pats attiecas uz produktiem, ko ieved no trešām valstīm. Šajā jomā mums ir vajadzīga rūpīgāka kontrole.

Mūsu stingrā Eiropas apstiprināšanas procedūra garantē visaptverošu aizsardzību gan cilvēkiem, gan videi. Ikviens, kurš bez apstiprinājuma pārdod vai lieto augu aizsardzības līdzekļus vai pienācīgi nepārbauda atlieku robežvērtības, ne tikai rada nevajadzīgu risku, bet arī diskreditē produkta ražotājus un visu lauksaimniecības nozari. Šajā ziņā pašreizējais tiesiskais regulējums nodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni. Taču šis regulējums ir jāievēro un jākontrolē.

 
  
  

- Ziņojums: Magor Imre Csibi (A6-0096/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par priekšlikumu par ekodizaina prasībām ar enerģiju saistītiem ražojumiem, jo pašreizējie patēriņa modeļi, it sevišķi siltumnīcefektu izraisošu gāzu emisija un piesārņojums, ļoti nopietni ietekmē vidi.

Manuprāt, ir jāmaina patēriņa un ražošanas ieradumi, taču tas nedrīkst radīt papildu izdevumus uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

 
  
  

EN- Ziņojums: Catherine Neris (A6-0068/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu par saskaņotiem būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumiem, kura nolūks ir uzlabot šo izstrādājumu apriti un izmantošanu. Vienota tehniskā formulējuma izmantošana būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību norādīšanā padarīs skaidrākus un vienkāršākus CE zīmes iegūšanas nosacījumus, garantējot lielāku drošību arī patērētājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Zuzana Roithová (PPE-DE), rakstiski. – (CS) Esmu ļoti gandarīta, ka šodienas plenārsēdē likvidēti daži nopietni trūkumi, kuri bija vērojami ierosinātajā regulā par saskaņotiem būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumiem un kurus šajā tehniskajā standartā ieviesa sociāldemokrātu grupas referente. Aplausus ir pelnījusi ēnu referente Zita Pleštinská. Pateicoties viņas profesionālajai pieredzei un rūpīgajam darbam Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā, pašreizējā dokumenta versija atbilst profesionālajiem standartiem. Saskaņotība un CE zīmes izmantošana izstrādājumu partiju ražošanā ļaus vienkāršot sistēmu un samazināt izmaksas, it īpaši maziem uzņēmumiem. Vairs netiks piemērotas 27 dalībvalstu atšķirīgās prasības. CE zīme nodrošinās pietiekamas garantijas, ka izstrādājumu partija atbilst Eiropas standartiem. Saskaņošanas prasība neattiecas uz prototipiem un izstrādājumiem, ko ražo vienā eksemplārā. Būvizstrādājumiem būs jāatbilst specifiskām, konkrētiem apstākļiem pielāgotām prasībām tikai tajos gadījumos, kad tos, piemēram, ieved valstī, kurā ir zemestrīču draudi. Es augstu vērtēju Čehijas prezidentūras atbalstu šai dokumenta versijai.

 
  
  

EN- Ziņojums: Margarita Starkevičiūtė (A6-0053/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Paldies, priekšsēdētājas kundze. Es balsoju par šo ziņojumu.

Regulas (EK) Nr. 2560/2001 galvenais temats ir pārrobežu pārskaitījumi un pārrobežu elektronisko maksājumu darījumi. Regulu pieņēma 2001. gada 19. decembrī, un tās mērķis ir nodrošināt, lai maksa par pārrobežu maksājumiem būtu tāda pati kā par maksājumiem, ko veic dalībvalsts iekšienē.

Līdz 2006. gada 1. janvārim regula attiecās tikai uz pārskaitījumiem, skaidras naudas izņemšanu bankomātos un maksājumiem ar debetkartēm un kredītkartēm līdz EUR 12 500 ES valstīs, savukārt pēc minētā datuma šī summa ir palielināta līdz EUR 50 000. Šo pārmaiņu rezultātā maksājumu pakalpojumu tirgū ir samazinājušās cenas un palielinājusies konkurence. Tomēr Regulai (EK) Nr. 2560/2001 ir arī trūkumi, piemēram, nav precizēts jēdziens „atbilstošs maksājums” un nav ietverta klauzula par pārskatīšanu; šajos aspektos ir nepieciešama steidzama rīcība.

Noslēgumā vēlos teikt, ka mēs atbalstām priekšlikumus par Regulas (EK) Nr. 2560/1001 atjaunināšanu un grozīšanu, jo mūsu pienākums ir padarīt pārrobežu maksājumu darījumus ērtākus un ekonomiskākus.

 
  
  

EN- Ziņojums: Horst Schnellhardt (A6-0087/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par H. Schnellhardt ziņojumu par regulu, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam, jo uzskatu, ka šajā dokumentā ietvertie priekšlikumi ievērojami uzlabos šo produktu drošumu, it īpaši, nodrošinot izsekojamību visā apstrādes procesā. Tādējādi tiks uzlabots pārtikas drošums un patērētāju aizsardzība Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Véronique Mathieu (PPE-DE), rakstiski. (FR) Šis ziņojums nodrošinās Eiropas Savienībai precīzāku tiesisko regulējumu, kas savukārt ļaus paaugstināt drošuma līmeni visā pārtikas ražošanas un aprites ķēdē. Šī dokumenta pozitīvās iezīmes ir tajā ierosinātā galvenokārt uz risku un kontroli pamatotā metode, kā arī tas, ka dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu jomas regulējums un higiēnas jomas tiesību akti tiek padarīti saskanīgāki, vienlaikus ieviešot arī papildu noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu izsekojamību.

Varu arī apliecināt, ka Schnellhardt kunga iepriekšējam, 2002. gada ziņojumam par pārtikas produktu higiēnu bija ļoti pozitīva ietekme, jo tas lika Eiropas medījumu nozarei apzināties savu atbildību. Šīs regulas transponēšanai valsts tiesību aktos bija reālas pozitīvas sekas, piemēram, uzlabojot septiņu miljonu Eiropas mednieku apmācību; šiem cilvēkiem, kas regulāri strādā attiecīgajā vidē, ir iespējams ātri un efektīvi atklāt veselības krīzes, kas apdraud savvaļas faunu.

Tāpēc es atbalstu šo ziņojumu, kas ļaus Eiropas Savienībai labāk paredzēt jebkādas iespējamās pārtikas krīzes, kas saistītas ar dzīvnieku izcelsmes produktiem, un reaģēt uz šādām krīzēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (PSE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo Rumānija, tāpat kā citas dalībvalstis, dažkārt saskaras ar krīzēm, kas saistītas ar dzīvnieku izcelsmes produktiem un ietekmē sabiedrības un dzīvnieku veselības drošību, piemēram, transmisīvā sūkļveida encefalopātija, dioksīns, cūku mēris un mutes un nagu sērga. Šādām krīzēm var būt arī plašāka nelabvēlīga ietekme uz lauksaimnieku sociālekonomisko stāvokli un uz attiecīgajām rūpniecības nozarēm, jo krītas patērētāju uzticība dzīvnieku izcelsmes produktu drošumam. Slimības uzliesmojums var nelabvēlīgi ietekmēt arī vidi un bioloģisko daudzveidību; tas saistīts ar dzīvnieku ķermeņu iznīcināšanu. Mums bija likumdošanas perspektīvā jāpārskata regula par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam.

Tādējādi būs iespējams atrisināt problēmas, kas saistītas ar interpretācijas atšķirībām attiecībā uz regulas darbības jomu, kā arī citas ar šo aspektu saistītas problēmas, piemēram, konkurences kropļošana un atšķirīga līmeņa aizsardzība pret sabiedrības un dzīvnieku veselības apdraudējumiem, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu klasificēšana, pamatojoties galvenokārt uz risku, atkāpju precizēšana (piemēram, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu ietekme uz pētniecību, slimību uzliesmojumiem un dabas katastrofām), administratīvā sloga samazināšana, likvidējot atsevišķu ekonomisko struktūru atļauju dublēšanos.

Pārskatīšanas procesā ir nostiprināti principi, kas ietverti ES regulējumā attiecībā uz cilvēku uzturā neizmantojamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lietošanu, apstrādi, likvidēšanu, izsekojamību un sadali, tādējādi nodrošinot augsta līmeņa pārtikas drošumu un patērētāju aizsardzību.

 
  
  

- Ziņojums: Benoīt Hamon (A6-0244/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums attiecas uz Eiropas Parlamenta normatīvās rezolūcijas projektu par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar kuru groza Direktīvu 2003/48/EK par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem.

Es balsoju par šo ziņojumu par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem, jo šajā dokumentā stiprināts pārredzamības un fiskālā taisnīguma princips.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Goebbels (PSE), rakstiski. (FR) B. Hamon ziņojumā aizstāvēta vispārēja informācijas apmaiņas izmantošana, taču šāda sistēma ir birokrātiska un galu galā neefektīva. Es dodu priekšroku ieturējuma nodoklim, kas dotu iespēju ikvienam pilsonim visus savus nodokļus maksāt tajā dalībvalstī, kuras nodokļu maksātājs viņš ir, un maksāt pienācīgus nodokļus (20 vai pat 25 %). Šie nodokļi būtu jāpiemēro fiziskām un juridiskām personām, un to iekasēšana no pirmavota būtu jāveic finanšu iestādēm, kas pārvalda naudu (vērtspapīrus, obligācijas un tā tālāk), un jāpārskaita attiecīgā nodokļu maksātāja nodokļu departamentam. Ideālā gadījumā tiem būtu jākļūst par Kopienas resursiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Ir ārkārtīgi svarīgi ES dalībvalstīs apkarot krāpšanu nodokļu jomā. Tomēr Komisijas priekšlikumā un komitejas ziņojumā ir pārāk daudz tādu nostādņu, kuras Parlamenta atbalsta gadījumā tikai vēl vairāk sarežģītu ES sadarbības regulējumu.

Mēs balsojām pret šo ziņojumu kopumā un aicinām pilnībā pārstrādāt visu likumdošanas priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atbalstu šo priekšlikumu par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem, jo tā nolūks ir likvidēt pašreizējās pārkāpumu un nodokļu nemaksāšanas iespējas. Pieredze rāda, ka pašreizējo direktīvu ir iespējams apiet, un tas ļauj turīgākajiem izvairīties no nodokļu maksāšanas, kamēr tie, kuri pelna daudz mazāk, turpina maksāt savus nodokļus; šis priekšlikums ir pirmais solis šādas sistēmas likvidēšanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Skinner (PSE), rakstiski. − Šajā ziņojumā atzīta pasaules līderu reakcija uz nodokļu oāzēm kā globālās ekonomikas daļu, kam jākalpo plašākām interesēm. Jau šobrīd ieturējuma nodokļa jomā ir ieguldīts daudz darba, un šis ziņojums atbilst aktuālajām interesēm veicināt uzkrājumu un darījumu pārredzamību šādās nodokļu oāzēs. Sevišķa nozīme tam ir jautājumā par uzņēmumu un privātpersonu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

 
  
  

EN- Ziņojums: Cornelis Visser (A6-0189/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Ir ļoti svarīgi radīt pārdomātas sistēmas, kas novērstu krāpšanu nodokļu jomā. Īpaši tas attiecas uz pievienotās vērtības nodokli. Tomēr mēs uzskatām, ka pašreizējā veidā Komisijas priekšlikums un apspriežamais ziņojums sniedz vairāk jautājumu nekā atbilžu. ES ilgtermiņa mērķis ir mazināt regulatīvo slogu. Komisijas priekšlikums drīzāk ved pretējā virzienā un rada risku palielināt administratīvo slogu, it īpaši Eiropas mazajiem uzņēmumiem. Priekšlikumā ir arī tādas nostādnes, kas nozīmētu ļoti lielas izmaiņas Zviedrijas tiesiskajā regulējumā.

Mēs esam izvēlējušies balsot pret šo ziņojumu pirmajā lasījumā, tomēr ceram, ka Komisijas sākotnējais priekšlikums tiks papildināts un izstrādāts konstruktīvā veidā.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Skinner (PSE), rakstiski. − Eiropas Parlamenta leiboristu partija (EPLP) atzinīgi vērtē Visser kunga ziņojumu par nodokļu nemaksāšanu, kas saistīta ar importu un citiem pārrobežu darījumiem. Lai gan PVN mēdz būt sarežģīts, tā pārrobežu ietekme var izraisīt specifiskas problēmas, kuras šis ziņojums palīdz atklāt un noskaidrot.

 
  
  

- Mehānisma izveide vidēja termiņa finansiālai palīdzībai attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm (B6-0256/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Skinner (PSE), rakstiski. − Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko krīzi, plašākā dalībvalstu ekonomiskās rīcības perspektīvā EPLP var atbalstīt šo ziņojumu. Lai gan eiroobligācijas var uzskatīt par saprātīgu ideju, kā valdībām iegūt līdzekļus, šķiet, ka patlaban tās īstenošanai trūkst juridiskā pamata, tāpēc ir maz ticams, ka šo iespēju izdotos realizēt.

 
  
  

EN- Ziņojums: Carl Schlyter (A6-0255/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu par nanomateriāliem, jo nanotehnoloģijas sola fantastiskus rezultātus, it īpaši enerģētikas un biomedicīnas attīstības jomā. Tomēr es uzskatu, ka pirms izstrādājumu laišanas tirgū ir svarīgi panākt to drošumu, paturot prātā ar nanotehnoloģijām saistīto risku, kas vēl nav pilnībā izprasts.

 
  
MPphoto
 
 

  Adam Gierek (PSE), rakstiski. – (PL) Par nanomateriāliem sauc tādus materiālus, kas iegūti no daļiņām, kuru izmērs ir mazāks par 10-9 m. Tās sastopamas brīvā veidā vai kā nanodaļiņu emisija citu materiālu, piemēram, kompozītu matricās.

Tie ir nanomateriāli, kurus iegūst, izmantojot „lejupvērstu” tehnoloģiju un enerģētiski ietilpīgu frikciju.

Nanodaļiņām ir liels virsmas laukums un ievērojama virsmas enerģija, kas tām piešķir šādas īpašības:

– spēju katalizēt ķīmiskās reakcijas;

– augstu reaktivitāti (potenciālu);

– spēju viegli pārvarēt dzīvo šūnu barjeru.

Nekontrolēta brīvo nanodaļiņu izplatīšanās vidē var būt bīstama veselībai. Iekļūstot dzīvajās šūnās, dažādu materiālu brīvās nanodaļiņas var izraisīt kancerogēnas ķīmiskas reakcijas, taču tas vēl nav apstiprināts.

Nanodaļiņas var nonākt vidē no šādiem avotiem:

– izstrādājumi, kuru ražošanā izmantota „lejupvērstā” metode, piemēram, nano cinka oksīda daļiņas, ko izmanto ultravioletā starojuma aizsargfiltru krēmos, vai tādas baktericīdās piedevas kā sudraba nanodaļiņas;

– nejauši nanodaļiņu veida blakusprodukti, kad, piemēram, sadedzināšanas, riepu berzes vai citos nekontrolētos procesos Brauna kustības rezultātā rodas nanoaerosoli.

Vai nanodaļiņu izmantošana saules aizsargkrēmos, kas paredzēti aizsardzībai pret ultravioleto starojumu, izraisa blakusiedarbību uz veselību? Šo jautājumu var un vajag pētīt.

Vai katalītiskā iedarbība, kas piemīt nanoaerosoliem, kuri ir mums visapkārt, ir bīstama veselībai? Arī šajā jomā steidzami jāveic zinātniskā izpēte, lai gan fizikālo un ķīmisko aspektu dēļ tā ir sarežģīta.

 
  
  

- Gadskārtējās debates par sasniegumiem Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (B6-0192/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Koenraad Dillen (NI) , rakstiski. (NL) Šajā rezolūcijā neapšaubāmi ir daži pozitīvi elementi, piemēram, aicinājums stiprināt Frontex pilnvaras un izstrādāt Eiropas iekšējās drošības politikas iniciatīvas, kas papildinātu dalībvalstu drošības plānus. Taču galu galā es izlēmu balsot pret to, jo uzskatu par pilnīgi nepieņemamu, ka šis Parlaments, kuram tomēr būtu jāpārstāv Eiropas pilsoņi, tik sīksti turas pie Lisabonas līguma. Arī aicinājums pēc iespējas ātrāk iesniegt priekšlikumus, kas ļautu atvieglot viesstrādnieku ievešanu, man nav pieņemams.

 
  
MPphoto
 
 

  Frank Vanhecke (NI), rakstiski. (NL) Lai gan es balsoju pret šo rezolūciju, es vēlējos norādīt uz vairākiem neapšaubāmi pozitīviem tās elementiem, tostarp attiecībā uz Frontex stiprināšanu un labāku, saskanīgāku Eiropas iekšējās drošības politiku. Tomēr galvenā problēma man šķiet fakts, ka Parlaments tik sīksti turas pie Lisabonas līguma, it kā tas būtu vienīgais glābiņš. Ir skaidrs, ka tādā veidā mēs nepanāksim nekādu progresu. Šāda cīņa tikai atņem visus spēkus, un galu galā cietīs demokrātija un cilvēku uzticība demokrātiskas Eiropas projektam. Lieki teikt, ka es absolūti neatbalstu „zilās kartes” sistēmas piemērošanas paplašināšanu. No tā es baidījos jau pašā sākumā, un šīs bailes tagad ir īstenojušās. Kā vienmēr, mums tiek iebarota parastā Eiropas „salami politika”, kad lēmumi tiek pieņemti pa daļām, vienlaikus paturot noslēpumā turpmāko lēmumu sekas.

 
  
  

- G20 valstu augstākā līmeņa tikšanās secinājumi (RC-B6-0185/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Queiró (PPE-DE), rakstiski. – (PT) G20 valstu augstākā līmeņa tikšanās un izpratne par to, ka pašreizējā pasaules ekonomiskajā situācijā vajadzīga saskaņota sadarbība, ir globalizācijas pozitīvās puses izpausmes. Vairs nav izolētu lielvaru, neatkarīgu ekonomiku vai pasaules mērogā nenozīmīgu valstu. Gluži pretēji — valstīm, kuras saskaras ar daudz sliktākiem apstākļiem nekā šie krīzes „upuri”, bet kuras nav iesaistītas globalizācijā, piemēram, vairums Āfrikas valstu, joprojām ir tās pašas neatrisinātās problēmas. Tā ir problēma, kurai nav rasts risinājums.

Otra šo laiku mācība ir tāda, ka vienīgā alternatīva tirgus ekonomikai ir tāda tirgus ekonomika, kas darbojas labāk. Tas ir vienīgais ceļš.

Visbeidzot, ir jāuzsver, ka spēja reaģēt uz krīzi ir ļoti atkarīga no spējas vai nespējas reformēt valstu tautsaimniecību un radīt apstākļus elastīgumam. Reaģējot uz finanšu krīzi, mums vienlaikus ir jāreaģē arī uz paradigmas maiņu pasaules ekonomikā. Pretējā gadījumā mēs pieredzēsim dziļu, bet ciklisku krīzi un nespēsim risināt mūsu tautsaimniecības strukturālās problēmas.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Skinner (PSE), rakstiski. − Es piekrītu ieteikumiem, kas ietverti šai rezolūcijā, kura izstrādāta ļoti kritiskā laikā — finanšu krīzes risināšanas laikā.

Vispirms jāsaka, ka krīzi mēs vēl neesam pārvarējuši un ka varas iestādes nevar atviegloti uzelpot un domāt, ka tā pāries.

Ir vairāki svarīgi aspekti, kuros ir nepieciešams rīkoties.

Pirmkārt, sistēmisku draudu novēršana; ir jānostiprina starptautiskās institūcijas, lai tās spētu stāties pretī apdraudējumiem nākotnē. ES iekšienē jāapsver vienas kompetentās iestādes, piemēram, ECB, izvirzīšana, lai steidzamas nepieciešamības gadījumā varētu koordinēt stingrus pasākumus.

Otrkārt, ļoti būtiski riska pārvaldības elementi ir pašreizējā tiesiskā regulējuma uzlabošana un jaunu tiesību aktu izstrāde, ietverot finanšu pakalpojumu nozares konkrētās vajadzības, īpaši Maksātspēja II un KPD. Arī kredītvērtējuma aģentūras tagad tiks reglamentētas.

Attiecībā uz patlaban plānotajiem dalībvalstu nodokļu pasākumiem ir svarīgi turpināt pārdomātu, līdzsvarotu pieeju, kas neļautu attīstīties protekcionismam.

Mēs saskarsimies ar bezdarba pieaugumu un pieprasījuma kritumu. Arī sociālajai politikai jāspēj piedāvāt risinājumu Eiropas iedzīvotāju bažām, un šī joma ir pelnījusi lielāku uzmanību, nekā var spriest pēc pašreiz piedāvātajiem ieteikumiem.

 
  
  

EN- Ziņojums: Anna Ibrisagic (A6-0212/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Rietumbalkānu reģionā gadiem ilgi ir notikuši visbarbariskākie slaktiņi Eiropā. Pašreizējā situācijā galvenā stabilitātes un reformu garantija ir iespējamā pievienošanās Eiropas Savienībai.

Taču vēl ir jomas, kurās jāpanāk progress; mums ir jāatceras, ka reģiona virzību uz iestāšanos ES lielā mērā nosaka kaimiņattiecību un sadarbības politika un ka Rietumbalkānu reģionā joprojām neatrisināti ir atsevišķi divpusēji jautājumi ar vairākām Kopienas un ārpuskopienas valstīm.

Tomēr, pateicoties ES ietekmei un tās spējai darboties kā vidutājam, atbalstot Balkānos notiekošās reformas, šīs valstis spēs pilnībā izpildīt Kopenhāgenas kritērijus un pievienoties Eiropas Savienībai kā pilntiesīgas tās dalībvalstis.

Atbalstot arvien ciešāku integrāciju, galvenokārt jauniešu starpā, mūsu pienākums ir nodrošināt lielāku finansējumu un paplašināt Erasmus Mundus programmas stipendiju pieejamību Balkānu valstu studentu un pētnieku studijām Eiropas Savienībā. Tādējādi daudziem jauniešiem ne tikai paplašinātos izglītības iespējas, bet viņi varētu arī personiski iepazīties ar citiem sava vecuma cilvēkiem no Eiropas Savienības, un tas ļautu viņiem justies kā pilnvērtīgiem Eiropas pilsoņiem — katram ar savu identitāti, taču vienotiem daudzveidībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Koenraad Dillen (NI) , rakstiski. (NL) Kopumā ņemot, šī rezolūcija ir atzīstama par līdzsvarotu. Tomēr es balsoju pret to, jo balsot „par” nozīmētu, ka es atbalstu Lisabonas līgumu un visu Rietumbalkānu valstu pievienošanos. Gan mana partija, gan absolūtais vairākums eiropiešu būtu pret turpmāku paplašināšanos un iebilstu pret Lisabonas līgumu, ja viņiem būtu dota iespēja balsot. Šis Parlaments var ignorēt Eiropas pilsoņu vēlmes un neapmierinātību, taču es to noteikti nedarīšu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Eleni Koppa (PSE), rakstiski. (EL) Visgrieķijas sociālistiskās kustības (PASOK) parlamentārā grupa Eiropas Parlamentā balsoja par ziņojumu par Rietumbalkāniem, jo šai svarīgajā ziņojumā skaidri uzsvērta Balkānu valstu Eiropas perspektīva, un tāda ir arī PASOK nostāja. Tomēr vienlaikus mēs uzsveram, ka divpusējo domstarpību atrisināšana ir labu kaimiņattiecību sastāvdaļa un ka šis noregulējums ir priekšnosacījums pievienošanās sarunu sākšanai un progresam šajās sarunās.

 
  
MPphoto
 
 

  Frank Vanhecke (NI), rakstiski. (NL) Ir divi būtiski iemesli, kas neļāva man atbalstīt šo rezolūciju. Pirmkārt, es uzskatu, ka, izņemot Horvātiju, mums ir pilnībā jāaptur paplašināšanās. Vispirms mums būtu jācenšas panākt kārtību 25 vai 26 pašreizējās ES dalībvalstīs un gādāt, lai tās darbotos efektīvi. Dzīšanās pēc turpmākas paplašināšanās un Lisabonas līguma, kurš tapis nedemokrātiskā veidā, nekādā ziņā nav pareizais ceļš. Nav šaubu, ka gaidāmās Eiropas vēlēšanas kārtējo reizi pierādīs vēlētāju vispārējo apātiju attiecībā pret Eiropas jautājumiem. Ko gan citu mēs varam gaidīt, ja vēlētāji redz, ka viņu viedokli tik un tā neņem vērā?

 
  
  

- Situācija Bosnijā un Hercegovinā (B6-0183/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Koenraad Dillen (NI) , rakstiski. (NL) Es balsoju pret šo ziņojumu. Galu galā rezolūcijas punkts, kurā norādīts, ka integrācija Eiropā ir visu Rietumbalkānu iedzīvotāju interesēs, un kurā pausta nožēla, ka Bosnijas un Hercegovinas politiķi pievienošanos ES par mērķi izvirzījuši tuvredzīgu un nacionālistisku motīvu dēļ, rāda, ka balsot par šo rezolūciju nozīmētu balsot par Bosnijas pievienošanos Eiropas Savienībai.

Ņemot vērā vajadzību nekavējoties apturēt Eiropas paplašināšanos, es balsoju pret šo rezolūciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Erik Meijer (GUE/NGL), rakstiski. (NL) Bosniju un Hercegovinu galvenokārt apdzīvo trīs tautas, un neviena no tām šai valstī neveido iedzīvotāju vairākumu. Daži no šiem ļaudīm izjūt ļoti stipru saikni ar Serbiju, citi — ar Horvātiju, bet trešā grupa vēlas uzsvērt savu neatkarīgo Bosnijas identitāti. Patiesībā tā ir kabatas formāta Dienvidslāvija — federācija, kuras dažādajām tautām ir divas iespējas: mierīga sadzīvošana vai iekšēji konflikti un cīņa par teritoriju.

Kopš Dienvidslāvijas iziršanas 1992. gadā ir bijuši mēģinājumi no Bosnijas un Hercegovinas izveidot vienotu valsti, taču šie centieni nav sekmējušies. Nedomāju, ka tuvākā vai tālākā nākotnē tas izdosies. Trīs tautu un to politisko līderu vienošanās par efektīvu pārvaldību ir iespējama tikai tādā gadījumā, kad neviens vairs nejūt apdraudējumu no citiem vai no ārpasaules.

Kompromiss būs panākams tikai tad, kad no šīs valsts tiks atsaukts ES Augstais pārstāvis un ārvalstu bruņotie spēki. Līdz tam turpināsies pašreizējā stagnācija. Tāpēc es nepiekrītu ierosinātajai rezolūcijai, jo tā panāks vienīgi protektorāta un no tā izrietošās stagnācijas turpināšanos šajā valstī.

 
  
  

EN- Ziņojums: Angelika Beer (A6-0234/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. Es atbalstīju gan A. Beer ziņojumu par kodolieroču neizplatīšanu, gan 5. un 8. grozījumu, kurā Eiropa aicināta kļūt par zonu, kas brīva no kodolieročiem, jo atbalstu kodolatbruņošanos. Šajā saistībā es augstu vērtēju prezidenta B. Obama iniciatīvu. Tomēr ASV un citas valstis joprojām noliedz dažus faktus, it sevišķi Izraēlas milzīgo kodolieroču jaudu, kas ir galvenais iemesls Irānas centieniem kļūt par kodollielvalsti.

Otrkārt, pēdējās desmitgadēs lielākais izplatītājs pasaulē nav vis Phenjana, bet gan Pakistāna. A.Q. Khan un Pakistānas vadītāji, šķietamie Rietumu sabiedrotie, ar savām darbībām ir padarījuši pasauli bīstamāku, nekā to spējusi jebkura no „bažas raisošajām valstīm” vai visa „ļaunuma ass” kopā.

 
  
MPphoto
 
 

  Richard Howitt (PSE), rakstiski. Eiropas Parlamenta leiboristu deputāti paliek pie savas nostājas par atbruņošanos un to saistību izpildi, kas paredzētas Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) VI pantā, kas ir vispasaules neizplatīšanas un atbruņošanās režīma stūrakmens. Eiropas Parlamenta leiboristu deputāti iestājas par tādu pasauli, kurā nav vajadzības pēc kodolieročiem.

Lai gan mēs atbalstām priekšlikumu par kodolieroču konvenciju, Lielbritānija ir nobažījusies par šobrīd iespējamo uzmanības novēršanu no KNL vai tā nozīmes mazināšanu, tāpēc mēs no sirds apsveicam Eiropas Parlamenta rezolūciju, kas ļauj atkārtoti apliecināt Parlamenta atbalstu šim līgumam. Mēs ļoti atzinīgi vērtējam prezidenta B. Obama un premjerministra Gordon Brown nesenos paziņojumus, aicinot samazināt kodolieroču apjomu, un Eiropas Parlamenta leiboristu deputāti turpinās stingri atbalstīt visus pasākumus, kuru mērķis ir kodolieroču uzkrājumu samazināšana un izplatīšanas nepieļaušana; mēs arī turpināsim prasīt visām valstīm izpildīt savas KNL saistības.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexandru Nazare (PPE-DE), rakstiski. (RO) Mūsu likumīgā vēlme redzēt pasauli un šo kontinentu brīvu no kodolieročiem ir jāpierāda ar attiecīgu atbildības pilnu un nobriedušu izpratni par apkārtējo realitāti. Ir skaidrs, ka lielākais apdraudējums nāk no divām pusēm — no kodolieročiem, kas pieder nedemokrātiskiem režīmiem, kuri nepakļaujas nevienam, un no bezatbildīgas civilo kodolresursu izmantošanas. Kodolieroču neizplatīšanas līgums ir pareizais instruments, ar kuru mēs cenšamies kliedēt šīs bažas un kuru varam izmantot par pamatu mūsu turpmākai rīcībai.

Es balsoju par Beer kundzes ziņojumu un gribu uzsvērt šā dokumenta nozīmi tieši tādēļ, ka nepārprotami ir jāpalielina kodolenerģijas izmantošana civilām vajadzībām. Mēs visi labi zinām, kādas problēmas rada neatkarības trūkums enerģijas jomā. Tāpat mums ir zināms par kodolenerģijas kā tīra enerģijas veida ieguldījumu cīņā pret globālo sasilšanu. Kodolenerģijas izmantošana mūsdienās ir vienīgais veids, kā lielā apjomā ražot tīru enerģiju. Es ceru, ka mēs izveidosim drošu tās izmantošanas sistēmu, kas atbildīs Eiropas iedzīvotāju un ekonomikas vajadzībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Geoffrey Van Orden (PPE-DE), rakstiski. Konservatīvie vienmēr ir nelokāmi aizstāvējuši stingru neizplatīšanas režīmu un daudzpusēju pieeju kodolieroču samazināšanai, noteikti iebilstot pret jebkuriem priekšlikumiem, kuru nolūks ir vienpusēja kodolatbruņošanās. Mēs atzinīgi vērtējam šo jauno impulsu — uzlabot Kodolieroču neizplatīšanas līgumu un arī Drošības padomes rezolūciju, lai likvidētu pašreizējā tiesiskā regulējuma nepilnības. Tomēr mēs noraidām nostādni, ka Eiropas Savienībai būtu jāaizstāj dalībvalstis, kļūstot par galveno procesa dalībnieci. Tikai divas ES dalībvalstis ir kodolieroču valstis, un vēl četras valstis piedalās NATO kodolieroču kopīgajā izmantošanā. Mēs neatbalstām priekšlikumu Apvienotajai Karalistei demontēt skaldmateriāla ražošanas iekārtas. Iepretī ieroču saglabāšanai vai aizvietošanai piecās pašreizējās kodolieroču valstīs ziņojumā nepietiekama uzmanība pievērsta arī kodolieroču izplatīšanās draudiem, ko rada teroristi un negodīgas valstis. Vairāki grozījumi būtu ievērojami pasliktinājuši ziņojumu, piemēram, ierosinājums Eiropas Savienībai kļūt par „zonu, kas brīva no kodolieročiem”. Šo iemeslu dēļ un, ņemot vērā to, ka ziņojumā ir daudz kā tāda, ko mēs varam atbalstīt, britu konservatīvo delegācija balsojumā atturējās.

 
  
  

EN- Ziņojums: Monica Frassoni (A6-0245/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Juridiskā komiteja.

Paldies, priekšsēdētājas kundze! Es balsoju par M. Frassoni ziņojumu, kurš mums atgādina, cik svarīgas ir Eiropas Parlamenta, dalībvalstu parlamentu un dalībvalstu tiesu funkcijas Kopienas tiesību piemērošanā.

Es piekrītu, ka mums ir jāatgādina Komisijai par iespēju izveidot tādu sistēmu, kurā ir skaidri norādīti dažādie mehānismi, kas ļauj pilsoņiem vērsties pēc palīdzības vai iesniegt sūdzību. Šādu sistēmu varētu veidot kā vienotu ES portālu vai tiešsaistes kontaktpunktu, kur iedzīvotāji varētu saņemt palīdzību.

Pilsoņiem vajadzīga vienlīdz liela pārredzamība neatkarīgi no tā, vai viņi iesniedz oficiālu sūdzību vai, pamatojoties uz Līgumu, īsteno savas tiesības iesniegt lūgumrakstu; tāpēc Lūgumrakstu komitejai vajadzīga piekļuve skaidrai informācijai par aktuālo stāvokli pārkāpuma procedūrās, kuras attiecas arī uz iesniegtajiem lūgumrakstiem. Katrā iepriekš noteiktajā termiņā parakstītājiem ir jāsaņem izsmeļoša informācija par viņu iesniegto sūdzību statusu.

Ir jāsagatavo kopsavilkumi, un tie jāievieto publiski pieejamā, vienotā piekļuves punktā. Turklāt, likumdošanas procedūrai beidzoties, šie kopsavilkumi nedrīkst pazust, jo tieši šajā brīdī tie kļūst vēl svarīgāki sabiedrībai un uzņēmējiem.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika