Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2009. gada 4. maijs - Strasbūra

16. Vienlīdzība attieksmē pret vīriešiem un sievietēm, kuri darbojas pašnodarbinātas personas statusā - Drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošana strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, un strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir šādu ziņojumu kopīga apspriešana:

- ziņojums (A6-0258/2009), ko Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas vārdā iesniedza Astrid Lulling, par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to, kā piemērot vienlīdzības principu attieksmē pret vīriešiem un sievietēm, kuri darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar ko atceļ Direktīvu 86/613/EEK [COM(2008)0636 – C6-0341/2008 – 2008/0192(COD)];

- ziņojums (A6-0267/2009), ko Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas vārdā iesniedza Edite Estrela, par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 92/85/EEK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti [COM(2008)0637 – C6-0340/2008 – 2008/0193(COD)].

  Astrid Lulling, referente. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, 22 gadus pēc balsojuma par tekstu, kura mērķis jau bija nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, kuri darbojas pašnodarbinātas personas statusā, tajā skaitā pret pašnodarbināto līdzstrādājošiem laulātajiem, Komisija beidzot ir iesniegusi jaunu priekšlikumu nomainīt neiedarbīgo un novājināto 1986. gada tekstu, taču tas ir izdarīts uz stingrāka tiesiskā pamata.

Pirmkārt, es vēlos pieminēt lielāko uzlabojumu, proti, to, ka nevienā dalībvalstī līdzstrādājošiem laulātajiem un atzītiem dzīves partneriem vairs nedrīkst aizliegt veidot uzņēmumu. Tas ir efektīvs veids, kādā uzlabot situāciju, kurā atrodas līdzstrādājošie laulātie, miljoniem neredzamo lauksaimniecībā, amatniecībā un tirdzniecībā, MVU, kā arī brīvajās profesijās nodarbināto strādnieku. Viņu liktenis ir bijis iemesls Eiropas Parlamenta bažām kopš 1990. gadiem.

Diemžēl Komisijas priekšlikums ir pārāk vājš kādā ārkārtīgi svarīgā punktā: līdzstrādājošo laulāto un atzīto dzīves partneru sociālā drošība. Pieredze liecina, ka, ja līdzstrādājošiem laulātajiem tas ir jānokārto pašiem un pašiem ir jāpiesakās sociālās drošības sistēmai, lielākā daļa to nedara. Neviens no šiem cilvēkiem neapzinās, ka laulības šķiršanas gadījumā, bieži pēc laulībā un ģimenes uzņēmumā pavadītiem 20 gadiem, viņi zaudēs visus sociālos pabalstus, sevišķi pensijas tiesības.

Mēs arī vēlamies saglabāt veco nosacījumu par līdzstrādājošo laulāto darba atzīšanu, lai noteiktu kompensāciju, sevišķi šķiršanās gadījumā, kad līdzstrādājošais laulātais pēc ģimenes uzņēmumā nostrādātajiem gadiem nonāk ļoti nelabvēlīgā stāvoklī.

Visbeidzot, attiecībā uz maternitātes aizsardzību, mēs esam atklājuši formulu, kas ir vislabāk piemērota pašnodarbinātu sieviešu un līdzstrādājošu laulāto īpašajiem apstākļiem. Viņām ir jābūt tiesīgām pašām izvēlēties grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma ilgumu, taču tā kopējais ilgums nedrīkst pārsniegt ilgumu, kas noteikts Direktīvā par strādājošām sievietēm.

Šie, mūsuprāt, ir svarīgākie grozījumi, lai novērstu vēl vienas vājas direktīvas publicēšanu, kas neļaus mums nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem šajā jomā.

Mēs esam informēti par milzum daudzajiem Cocilovo kunga iesniegtajiem grozījumiem Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas vārdā saistībā ar līdzstrādājošu laulāto un dzīves partneru definīciju. Esmu nedaudz pārsteigta, jo Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejā mēs — un šeit es runāju par visām grupām — vienojāmies ievērot definīcijas, kuras ir ietvertas Komisijas priekšlikumā, kas ir tiesiski pamatots un pieņemams visiem, par to, ka ar līdzstrādājošiem laulātajiem ir jāsaprot arī valsts tiesību aktos atzītu pašnodarbināto strādnieku dzīves partneri.

Šī definīcija ir skaidra; tā ir precīza. Kāpēc iesniegt grozījumus, kuri ir neskaidri un tiesiski nepamatoti? Es aicinu ALDE grupu anulēt šos grozījumus. Es pieņemu, ka ir radies pārpratums starp šīs grupas līdzreferentu un Cocilovo kungu. Es pašlaik strādāju ar šo jautājumu.

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja diemžēl ir pieņēmusi vēl vienu ziņojumu ar 74 grozījumiem, no kuriem lielākajai daļai nav tiešas saiknes ar sākotnējo Komisijas priekšlikuma mērķi, kas bija stiprināt maternitātes aizsardzības pamatu, uzlabojot strādājošu grūtnieču, sieviešu, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošu sieviešu, kas baro bērnu ar krūti, veselību un drošību.

Es vēlos skaidri pateikt, ka šī direktīva nav par pašnodarbinātām sievietēm, pašnodarbinātu personu līdzstrādājošām laulātajām vai partnerēm. Viņu konkrētā situācija tiks izskatīta jaunajā direktīvā par vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, kuri darbojas pašnodarbinātas personas statusā, par ko būs ziņojums.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Edite Estrela, referente. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, pirmkārt, es vēlos pateikties šiem cilvēkiem: līdzreferentiem, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Juridiskās komitejas atzinumu sagatavotājiem, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas un Sociāldemokrātu grupas Eiropas Parlamentā sekretariātiem, sociālajiem partneriem, NVO, ekspertiem, kuri piedalījās atklātajās izskatīšanās Briselē un Lisabonā, Komisijas un Padomes pārstāvjiem un maniem palīgiem. Es pateicos visiem par atbalstu un ieteikumiem.

Tāpēc priekšlikumi manā ziņojumā ir aktīvas līdzdalības un daudzu darba tikšanos ar tiem, kas ir ieinteresēti nodrošināt Eiropas Savienību ar mūsdienām atbilstošu direktīvu par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, rezultāts. Manis ierosināto grozījumu galvenie mērķi ir: pirmkārt, pastiprināt strādājošu sieviešu tiesības grūtniecības laikā, pēc dzemdībām un barojot bērnu ar krūti; otrkārt, veicināt profesionālās, ģimenes un privātās dzīves saskaņošanu; un, treškārt, palīdzēt eiropiešiem, kas vēlas bērnus, tādējādi paaugstinot dzimstības līmeni.

Tāpēc es ierosinu paplašināt aizsardzību pret atlaišanu līdz 12 mēnešiem, atceļot pienākumu veikt nakts darbu un strādāt virsstundas, ja sieviete tā vēlas, un samazinot darba laiku par divām stundām bērna barošanai ar krūti, nezaudējot nekādas priekšrocības. Tomēr novatoriskākais priekšlikums saistībā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu attiecas uz paternitātes atvaļinājumu. Kopienas tiesību aktos ir jānosaka dalīta atvaļinājuma princips, lai veicinātu godīgāku privāto un ģimenes pienākumu sadalījumu starp vīriešiem un sievietēm un tādējādi arī uzlabotu bērnu dzīves kvalitāti un labklājību. Tēviem ir jāiesaistās ģimenes pienākumu pildīšanā no bērna piedzimšanas vai adoptēšanas. Mums ir arī jāapkaro ekonomiskie, sociālie un kulturālie aizspriedumi, kas saistīti ar tiesībām uz paternitātes atvaļinājumu, un ir jāmaina domāšana.

Lai arī, piemēram, Zviedrijā vīrietis, kas neņem vecāku atvaļinājumu, sabiedrībā tiek uzskatīts par sliktu tēvu, Dienvideiropas valstīs notiek pretēji: darbadevēji un kolēģi spiež tēvus neņemt atvaļinājumu, kas viņiem oficiāli pienākas. Tāpēc es ierosinu noteikt obligātu divu nedēļu paternitātes atvaļinājumu, citai personai nenododamu un 100 % apmaksātu, nezaudējot nekādas profesionālās tiesības. Ir pierādīts, ka ģimenes pienākumu dalīšana starp vīriešiem un sievietēm ir pirmais solis ceļā uz vērā ņemamu ģimenes un profesionālās dzīves saskaņošanu. Lai arī sievietēm ir tādas pašas tiesības uz profesionālo karjeru kā vīriešiem, tomēr sievietes ārpus mājas nevar darīt tādu pašu darbu kā vīrieši un vēl veikt mājas darbus trīskāršā apmērā.

Ģimenes dzīve ir viens no iemesliem, kāpēc bezdarbnieču sieviešu ir vairāk nekā vīriešu. Turklāt vispārpieņemts jautājums darba intervijās ir, vai kandidātes plāno precēties vai bērnus. Sievietes personīgā dzīve tiek rūpīgi izpētīta, un viņas zaudē, ja atklāj savu dabisko vēlēšanos kļūt par māti. Mātes stāvokli nedrīkst uzskatīt par darbadevēju vai ekonomikas problēmu. Tieši pretēji, tas ir sabiedrībai sniegts pakalpojums, kas ļauj cīnīties pret zemo dzimstības līmeni un sabiedrības novecošanos, kā arī garantē sociālās drošības sistēmas ilgtspēju.

Tāpēc ir nepieņemami sodīt sievietes par to, ka viņas ir mātes. Tomēr patiesība ir tāda, ka bieži viņas nevar attīstīt savu karjeru, viņas nesaņem ierastās piemaksas par produktivitāti vai peļņas daļas, un viņām ir jāsamierinās ar zemāku un profesionāli mazāk patīkamu darbu. Mums ir jāmaina šī situācija.

  Vladimír Špidla, Komisijas loceklis. – (CS) Priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti, sākumā es vēlos pateikties Estrela kundzei un Lulling kundzei par viņu ziņojumiem. Es augstu vērtēju viņu pūles un atbalstu, ko Eiropas Parlaments ir sniedzis Komisijas priekšlikumiem pagājušajā rudenī pieņemtajā pasākumu kopumā darba un ģimenes dzīves apvienošanai.

Kā jūs zināt, darba, ģimenes un privātās dzīves apvienošanas uzdevums ir viena no Komisijas dzimumu līdztiesības plāna prioritātēm. Tādas politikas veicināšana, kas ir koncentrēta uz šiem jautājumiem, ir ļoti svarīga, lai palielinātu darba tirgū iesaistīto sieviešu skaitu un lai tiktu galā ar problēmām, kas saistītas ar ģimenes mainīgajām formām, novecojošo sabiedrību un atbalstu vienlīdzīgai attieksmei pret vīriešiem un sievietēm. Attiecībā uz šo, es domāju, ka ir nepieciešams uzlabot tiesību aktus maternitātes un vecāku atvaļinājuma jomā. Vienlīdz svarīgi ir arī uzlabot pašnodarbināto sieviešu statusu.

Es esmu iepriecināts par panākto progresu saistībā ar Komisijas iesniegtajiem likumdošanas priekšlikumiem. Man arī ir prieks par veiksmīgajām sarunām starp sociālajiem partneriem par vecāku atvaļinājumu. Es ceru, ka līdz vasaras brīvdienām es varēšu iesniegt oficiālu priekšlikumu padarīt šo nolīgumu saistošu. Tagad es īsumā vēlos minēt Komisijas mērķus attiecībā uz grozījumu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma direktīvā: veicināt augstu māšu drošības un veselības aizsardzības līmeni, mudināt sievietes dzemdēt tik daudz bērnus, cik viņas vēlas, un atbalstīt sieviešu iesaistīšanos darba tirgū. Tāpēc Komisijas priekšlikuma mērķis primāri ir paildzināt grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu no 14 līdz 18 nedēļām, palielināt maternitātes pabalstus, lai sievietes varētu pārtraukt darbu un rūpēties par saviem bērniem, jūtoties finansiāli droši, un nodrošināt sievietēm lielāku elastīgumu attiecībā uz iespējām pielāgot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī darba apstākļus, lai viņas atgrieztos darbā. Es zinu par grūtībām, kas ir saistītas ar pareiza līdzsvara panākšanu starp aizsardzības veicināšanu un šo papildu pasākumu padarīšanu par ekonomiski pieņemamiem darbadevējiem un dalībvalstīm.

Priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti, Komisija atzinīgi vērtē daudzos Parlamenta veiktos grozījumus, kas palīdzēs mums stiprināt un precizēt šo projektu. Tajā skaitā: 11. grozījumu par demogrāfiskajām tendencēm, 25. grozījumu, kas uzsver nepieciešamību saskaņot darba un ģimenes dzīvi, 50. grozījumu par atbalstu dalībvalstīm nepilnas slodzes darba veicināšanā, 35. grozījumu par papildu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu pirms dzemdībām, 53. grozījumu, kurā paskaidrots, ka sievietes grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā var saņemt algas paaugstinājumu, un 56. grozījumu par darbinieču tiesībām uz pensiju. Komisija arī ir gatava pieņemt vairākus citus grozījumus gan pēc būtības, gan kopumā.

Es arī atzinīgi vērtēju grozījumu, kas ļautu noteiktos apstākļos uzskatīt vecāku atvaļinājumu par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu. Šādā nosacījumā būtu jāņem vērā atšķirības starp dalībvalstīm, un tas būtu jāpielāgo tādu dalībvalstu prasībām, kurās ir progresīvas sistēmas atvaļinājumu ņemšanai ģimenes iemeslu dēļ, piemēram, Skandināvijas valstīm. Tomēr es vēlētos izvairīties no situācijas, kad Direktīvas 92/85/EEK pārskatīšana tiek izmantota kā iespēja ierosināt tematus, kas būtu jāskata citā kontekstā. Manuprāt, tas novājinātu Komisijas priekšlikuma mērķus, tajā skaitā, pirmkārt un galvenokārt, pastiprināt māšu aizsardzību, un, otrkārt, atbalstīt sieviešu iesaistīšanos darba tirgū.

No šā viedokļa raugoties — lai arī es pilnībā atbalstu jūsu priekšlikumu ieviest paternitātes atvaļinājumu, — es nedomāju, ka pašreizējā direktīva, kas ir vērsta uz māšu aizsardzību, ir piemērots instruments šādam mērķim. Tāpēc Komisija noraida grozījumus saistībā ar paternitātes atvaļinājumu. Par spīti tam Komisija uzskata, ka ir pareizi pievērsties šim jautājumam nākotnē, lai panāktu galīgo vienošanos starp Eiropas sociālajiem partneriem par vecāku atvaļinājumu.

Es arī priecājos par Parlamenta prasību ieviest atvaļinājumu bērna adopcijas gadījumā (44. grozījums). Šī ideja ir pamatota, taču pat šajā gadījumā es uzskatu, ka Direktīvas 92/85/EEK pārskatīšana nav labākais veids, kādā to panākt. Mums ir jāsaprot, ka bērnu adoptējošās mātes situācija ir atšķirīga. Taču tāpat kā paternitātes atvaļinājuma gadījumā Komisijas uzskata, ka ir pareizi pievērsties šim jautājumam vēlāk, konkrēti, saistībā ar vecāku atvaļinājumu.

Priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti, Komisija atzinīgi vērtē jūsu priekšlikumu par 20 nedēļu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu. Tas atbilst pašas Komisijas priekšlikuma loģikai, nosakot, ka dažos gadījumos grūtniecības un dzemdību atvaļinājums būtu jāpiešķir uz laiku, kas ilgāks par 18 nedēļām. Tomēr ir ārkārtīgi svarīgi parādīt, kāda ir šāda paildzinājuma ietekme uz citiem Komisijas priekšlikuma nosacījumiem. Mātēm, kas baro bērnus ar krūti, 18 mēnešu grūtniecības un dzemdību atvaļinājums būtu pietiekami ilgs laiks, lai pabarotu bērnus ar krūti, nepielāgojot savu darba laiku. Šādos gadījumos es neatbalstu ideju ieviest tiesisku pienākumu piemērot darba laiku ar krūti barojošām sievietēm. Tā vietā es vēlos aicināt dalībvalstis apsvērt iespēju veikt citus pasākumus, kas ļautu sievietēm turpināt barošanu ar krūti arī pēc 18 nedēļu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma. Tāpat attiecībā uz maternitātes pabalstiem ar Komisijas priekšlikumu tiek ieviests princips izmaksāt algas pilnā apmērā. Patiesībā daudzas dalībvalstis jau piemēro šo principu. Komisijas priekšlikums arī ļauj dalībvalstīm noteikt maksimālu šādu pabalstu apmēru. Komisija neatbalsta Parlamenta iesniegto priekšlikumu maksāt algas pilnā apmērā noteiktu laika periodu, bet atlikušajā grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā izmaksāt maksimālus pabalstus, jo tas nemudinātu mātes pilnībā izmantot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu. Tāpēc Komisija neiesaka apstiprināt šos grozījumus.

Komisija arī uzskata, ka daži grozījumi mazina priekšlikuma efektivitāti, ievieš pārāk daudz detaļu vai pārkāpj šīs direktīvas darbības jomu. Tas attiecas, piemēram, uz 30. grozījumu par tiesībām atteikties no nakts darba. Es uzskatu, ka grūtniecēm un ar krūti barojošām sievietēm ir jābūt iespējai jebkurā laikā atteikties no nakts darba, neminot iemeslu. Tas pats attiecas uz jautājumu par sankcijām. Attiecībā uz šo Komisija uzskata, ka ir svarīgi norādīt, ka kompensācijai valsts līmenī nedrīkst noteikt maksimāli pieļaujamo apmēru. Šo svarīgo principu ir noteikusi Eiropas Kopienu Tiesa. Tāpēc Komisija nevar pieņemt 68. grozījumu.

Priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti, tagad es lielā mērā vēlos pievērsties Lulling kundzes ziņojumam. Pirmkārt, vēlos uzsvērt to, ka Komisija piešķir lielu nozīmi šim priekšlikumam. Patiesībā ir svarīgi uzlabot situāciju saistībā ar vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, kuri darbojas pašnodarbinātas personas statusā, jo sievietes šajā jomā ir maz pārstāvētas, tikai viena no trim uzņēmējiem Eiropas Savienībā. Ir svarīgi arī uzlabot pašnodarbināto līdzstrādājošo laulāto statusu. Mēs nevaram samierināties ar pašreizējo situāciju, kad ģimenes uzņēmuma aktivitātēs regulāri iesaistīti cilvēki nav sociāli aizsargāti.

Man ir prieks par to, ka Parlamenta un Komisijas viedokļi lielā mērā sakrīt. Tāpēc Komisija ir gatava pieņemt (pilnībā vai pēc būtības) lielāko daļu referentes iesniegto grozījumu: pirmkārt, 15. grozījumu par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu sievietēm pašnodarbinātas personas statusā un 18. grozījumu, kura mērķis ir no jauna ieviest Direktīvas 86/613/EEK 7. pantu par līdzstrādājošo laulāto darba atzīšanu. Tas arī ietver daudzus grozījumus, ko Komisija var pieņemt pilnībā vai pēc būtības. Lielākajā daļā gadījumu šie grozījumi precizē Komisijas priekšlikumu un tāpēc ir vērsti uz lielāku tiesisko noteiktību.

Tomēr es arī vēlos uzsvērt, ka Komisija nevar pieņemt 14. grozījumu par līdzstrādājošo laulāto sociālo aizsardzību. Man ir skaidrs, ka šis aspekts ir svarīgs Eiropas Parlamentam. Tomēr šis grozījumus rada dažas konkrētas problēmas. Pirmkārt un galvenokārt, Komisijas priekšlikumā ieviestā brīvprātīgā pieeja ir būtisks uzlabojums salīdzinājumā ar pašreizējo stāvokli. Komisijas priekšlikumā ir teikts — un tas ir obligāts dalībvalstu pienākums —, ka līdzstrādājošiem laulātajiem pēc to pieprasījuma ir jāsniedz tāds pats aizsardzības līmenis kā personām, kuras ir nodarbinātas pašnodarbinātas personas statusā. Obligātai līdzstrādājošo laulāto iekļaušanai sociālās aizsardzības sistēmā būtu arī vērā ņemama finansiālā ietekme. Šajā ekonomiskās krīzes laikā mums ir jāmēģina panākt, ka uzņēmumiem, sevišķi mazajiem ģimenes uzņēmumiem, nerodas papildu izdevumi pret to gribu. Tāpēc es domāju, ka pašnodarbinātiem laulātajiem ir jādod iespēja izvēlēties. Turklāt šis grozījums lielā mērā sarežģītu vienošanās panākšanu ar Padomi.

Nobeigumā es vēlos teikt, ka Komisijas nostāja saistībā ar dažādiem grozījumiem abos tiesību aktos ir rakstiski iesniegta Parlamentā un tiks pievienota plenārsēdes protokolam.

  Joel Hasse Ferreira, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinuma sagatavotāja pārstāvis. – (PT) Madeira kundze ir mēģinājusi panākt reālu vienlīdzību attiecībā uz strādājošu grūtnieču un sieviešu reproduktīvā vecumā piekļuvi un noturēšanos darba tirgū. Dāmas un kungi, sievietēm bieži nākas izvēlēties starp profesionālo un ģimenes dzīvi, sevišķi mātes stāvokļa dēļ, kas neļauj viņām justies kā pilnvērtīgiem indivīdiem fiziskās un garīgās veselības ziņā. Tāpēc mums ir jāpieņem pieeja, kas nebūtu aizspriedumaina attiecībā uz sieviešu tiesībām un aizsardzību un atbilstu Eiropas sociālajam modelim. Mēs šajā sistēmā vēlētos iekļaut arī vecāku atvaļinājumu, ko, kā mēs redzējām, nav izvēlējusies Komisija.

Komisār, ikvienam, kurš pavada 18 nedēļas ārpus darbavietas, ir nepieciešamas speciālas mācības, lai atsāktu strādāt, lai saglabātu likumīgās karjeras izaugsmes perspektīvas un nesaņemtu dubultu sodu profesionālajā dzīvē. Tāpēc mums ir jānodrošina darba vietas aizsardzība 12 mēnešus, lai šie cilvēki varētu pārkārtot savu mājas dzīvi atbilstoši darbam, mācībām un jaunam režīmam. Tāpēc ir vienkārši saprātīgi palielināt atvaļinājumu no sešiem līdz divpadsmit mēnešiem. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai katra dalībvalsts legalizētu pašnodarbinātu sieviešu tiesības, un tas ir skaidrs politisks signāls, uz kuru mēs gribētu, lai Komisija reaģē.

Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, tiesības šādi pielāgot darba laiku pēcdzemdību periodā nedrīkst būt piešķiras tikai sievietēm, jo arī laulātajam, partnerim vai vecākam ir jāvar tas pieprasīt no darbadevēja. Šis priekšlikums ir ļoti svarīgs, un tas ir jāuzrauga regulatoriem dalībvalstīs. Visbeidzot, dāmas un kungi, mēs uzskatām, ka šāda pieeja ir atbilstošāka Eiropas sociālajam modeli, pēc kura mēs tiecamies. Šis jautājums nav tikai par sievietēm; tas ir arī par sabiedrību.

  Luigi Cocilovo, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinuma sagatavotājs. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, no paša sākuma, lai ietaupītu laiku, es vēlos teikt, ka pēc būtības piekrītu paskaidrojumam, ko sniedza Lulling kundze, kas ir par šo ziņojumu atbildīgās komitejas referente.

Temats ir „vienlīdzīga attieksme pret vīriešiem un sievietēm, kuri darbojas pašnodarbinātas personas statusā”. Bija vairāki grozījumi, kurus pieņēma Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja un kurus es iesniedzu atkārtoti savas grupas vārdā. Dažus, manuprāt, var anulēt, jo tie patiesībā pārklājas ar tekstu, ko jau ir pieņēmusi atbildīgā komiteja.

Arī mēs uzstāsim uz 14. grozījumu par 6. pantu, jo mēs uzskatām, ka, nosakot par neobligātu līdzstrādājošam laulātajam vai dzīves partnerim kaut ko, kas tomēr ir obligāts galvenajam strādājošajam, tiek samazināta aizsardzība un atvērtas durvis nosacījumiem, kas vājina Komisijas mērķus.

Attiecībā uz pārējo es domāju, ka arī mēs piekritīsim Lulling kundzei par to, ka visos gadījumos Komisijas tekstā ir jānorāda atsauce uz „līdzstrādājošiem dzīves partneriem” un arī laulātajiem, nevis jāatstāj iespēja interpretēt. Tas, godīgi runājot, ir sekundārs jautājums, tomēr par galveno jautājumu visi ir vienisprātis.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Juridiskās komitejas atzinuma sagatavotāja. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Padomes direktīvas mērķis kopš 1986. gada ir bijis piemērot vienlīdzības principu sievietēm un vīriešiem, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, skaidri nodefinēt līdzstrādājošu laulāto profesionālo statusu un noteikt viņu tiesības un minimālās garantijas. Pašreizējais Komisijas priekšlikums vēl arvien nav pietiekami ambiciozs, un tajā ir maz saistošu risinājumu.

Priekšlikums panākt, ka pašnodarbinātas sievietes var doties 14 nedēļu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, no kurām divas ir obligātas, ir pelnījis atbalstu, jo tas ir priekšlikums, kas piešķir sievietēm tiesības gūt labumu no sociālās drošības gan kā līdzstrādājošām laulātajām, gan kā pašnodarbinātām personām.

No otras puses, priekšlikums atbrīvot pašnodarbinātus cilvēkus, un konkrēti līdzstrādājošus laulātos, no pienākuma būs sociālās apdrošināšanas sistēmas dalībniekiem, ir satraucošs. Šāds priekšlikums neveicinās vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem, un tāpēc ieteicams, lai iestāde, kas ir atbildīga par šajā direktīvā ietvertajām vienlīdzīgajām tiesībām, uzraudzītu šīs direktīvas pareizu piemērošanu.

Visbeidzot, es vēlos apsveikt abas autores ar teicami sagatavotiem dokumentiem.

  Maria Petre, PPE-DE grupas vārdā. – (RO) Vispirms es vēlos apsveikt referenti Estrela kundzi ar viņas ziņojumu un tam pieliktajām pūlēm.

Es uzskatu, ka Direktīvas 92/85 uzlabošana ir risinājums patiesai, nopietnai problēmai Eiropā. Es runāju gan par sabiedrības novecošanos, gan par iedzīvotāju skaita samazināšanos, par ko mēs tik ilgi esam runājuši. Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa uzskata, ka ģimenes noteikšana par pamatvērtību noteikti liek mums izgudrot politisku pasākumu, kas būtu pievērsts šim jautājumam, un tāpēc arī mēs atzinīgi vērtējam to, kas notiek saistībā ar direktīvu par maternitāti un māšu veselību.

Man bija prieks dzirdēt, ka šajā Parlamentā komisārs Špidla atbalstīja grūtniecības un dzemdību perioda paildzinājumu, kā to apstiprināja mūsu Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja. Es nedomāju, ka tam ir saistība ar sieviešu vienlīdzīgu piekļuvi darba tirgum. Mēs visi zinām arī to, ka Pasaules Veselības organizācija un UNICEF atbalsta ar zinātniskiem argumentiem pierādītu faktu, ka sievietēm pēcdzemdību periodā ir nepieciešamas 24 nedēļas, lai pilnībā atgūtu darba spējas.

Es uzskatu, ka mēs nedrīkstam likt jaunām sievietēm izvēlēties starp mājas dzīvi un karjeru. Patiesi, mūsu šīs dienas diskusija par direktīvas grozījumiem veidos reālu pamatu ģimenes un darba dzīves saskaņošanai. Es atbalstu paternitātes atvaļinājuma jēdziena ieviešanu, lai arī pašlaik tas nav nepieciešams, jo tas ļauj mums sūtīt signālu jaunajām ģimenēm, kas sagaida kaut ko tādu no mums, Eiropas Parlamenta.

Es uzskatu, ka abu vecāku klātbūtne mājās ir ārkārtīgi svarīga bērna pirmajās dzīves nedēļās. Es arī domāju, ka mātes un tēva stāvoklis ir dzīves realitāte, un tāpēc es piekrītu šā jautājuma izskaitīšanai veidā, kādu tas ir pelnījis, nevis kā problēmu vai, iespējams, neērtību. Kā EP deputāte no Rumānijas un māte diviem bērniem, kuri diemžēl piedzima Komunistiskajā režīmā, kurā dzīvoja mana valsts, es varu apliecināt, ka man ir papildu iemesli atbalstīt ierosinātos pasākumus.

  Lissy Gröner, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja ir sniegusi labu ieguldījumu sociālas Eiropas veicināšanā, un es vēlos sirsnīgi pateikties abām referentēm, Estrela kundzei un Lulling kundzei.

Mums, Sociāldemokrātu grupai Eiropas Parlamentā, šajā jautājumā šķiet ļoti svarīgi divi aspekti, kurus es vēlos īsumā uzsvērt. No vienas puses, ir jāiekļauj tēvi pamatstratēģijā, lai uzlabotu profesionālās un ģimenes dzīves līdzsvaru. Mēs, kā sacīja Komisija, nevēlamies astoņpadsmit nedēļu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, jo tas ir spēkā gandrīz visās dalībvalstīs, izņemot Vāciju un Maltu. Mēs vēlamies iet soli uz priekšu, proti, ieviest divu nedēļu paternitātes atvaļinājumu.

Mums arī šķiet svarīgi tas, lai ar abām direktīvām tiktu piešķirtas vienādas tiesības viendzimuma pāriem. Tas ir svarīgi direktīvas par līdzstrādājošiem laulātajiem un līdzstrādājošiem neprecētu pāru locekļiem gadījumā. Es arī vēlos piebilst, ka šīm aizsardzības sistēmām ir jābūt obligātām, pretējā gadījumā tā kļūs patvaļīgas.

Es vēlos vēlreiz pievērsties darbadevēju sniegtajam argumentam, proti, tam, ka šī direktīva par grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma paildzināšanu uzņēmumiem būtu par daudz šajā krīzes laikā. Tas vienkārši nevar tā būt. Vācijā mums ir sistēma, kur paaudžu solidaritātes sistēmas gadījumā izdevumi tiek atlīdzināti — pat līdz simts procentiem! Tāpēc es arī lūdzu Konservatīvo grupu parādīt sapratni un pievienoties mums strādājošo māšu tiesiskās aizsardzības uzlabošanā.

Pirms Eiropas vēlēšanām mēs vēlamies sūtīt cilvēkiem, sevišķi tēviem un mātēm, skaidru un noteiktu signālu, ka krīzes laikā sociālas Eiropas jēdziens netiks atcelts, un skaidri pateikt, ka mūsu mērķis ir ieguldīt cilvēkos, nākotnes paaudzēs un demogrāfiskās pārmaiņās. Es arī vēlos lūgt komisāru Špidla saistībā ar tēvu iekļaušanu tiesību aktā vēlreiz padomāt un kopā ar mums cīnīties Padomē par progresu jautājumā par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un labākas darba un ģimenes dzīves saskaņošanas nodrošināšanu.

  Claire Gibault, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlos apsveikt un pateikties Estrela kundzei par viņas ziņojumu un tā kvalitāti.

Ir laiks Komisijai un Parlamentam izskatīt šo jautājumu. Ir nepieciešami steidzami pasākumi grūtnieču un sieviešu pēcdzemdību periodā vai ar krūti barojošu sieviešu aizsardzībai, un ir sevišķi svarīgi nodrošināt, lai viņu tiesības tiktu ievērotas. No šāda viedokļa raugoties, ziņojums ir labi līdzsvarots: tas ir par nakts darba regulējumu, aizsardzību pret atlaišanu no darba, tiesībām saistībā ar sociālo aizsardzību un darba līgumiem, kā arī par šādu tiesību aizsardzību, konkrēti attiecībā uz maternitātes pabalstu.

Tomēr es nepiekrītu Estrela kundzes priekšlikumam par obligātu paternitātes atvaļinājumu un grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma ilgumu. Nevar noliegt, ka mātes stāvoklis vēl aizvien ir jaunu sieviešu karjeras kavēklis. Tāpēc nedrīkst nevērīgi izturēties pret ļoti svarīgo daļu par māšu atgriešanos darbā.

Ar grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu nedrīkst sodīt sievietes. Pārāk ilgs grūtniecības un dzemdību atvaļinājums neizbēgami samazinās sieviešu iespējas atgriezties labos apstākļos darba tirgū. Tāpēc Komisijas priekšlikums noteikt 18 nedēļas ilgu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, pievienojot tam reālus pasākumus, ir izcils, jo tajā tiek ņemta vērā gan darbinieku, gan darbadevēju situācija.

Ja mēs vēlamies apkarot diskrimināciju un aizsargāt sieviešu tiesības, mums ir jāpanāk, ka sievietes nepadodas, atvadoties no savas karjeras, ka tāda rīcība ir tiek izvēlēta par labu aktīvam dzīvesveidam. Mums ir jānovērš idejas par brīvu izvēli liekulība, kas bieži ir tiešs nevienlīdzīga vīriešu un sieviešu atalgojuma, kā arī nepietiekamu bērnu aprūpes iespēju rezultāts.

Es nedomāju, ka paternitātes atvaļinājumam ir vieta šajā direktīvā. Tomēr, ja tam ir jāpaliek daļai no šīs direktīvas, tam ir jābūt elastīgam. Balsojums komitejā par priekšlikumu samazināt paternitātes atvaļinājumu no četrām nedēļām līdz divām, ir solis uz priekšu; taču kāpēc paternitātes atvaļinājumam ir jābūt obligātam?

Es piekrītu, ka tēviem ir jāiesaistās, taču tas nedrīkst kļūt par saindētu vīna kausu, un, ja mēs vēlamies, lai gan tēva, gan mātes klātbūtne dotu labumu viņiem un viņu bērnam, mums ir jāsaglabā izvēles iespēja. Profesionālās un ģimenes dzīves saskaņošana ir Eiropas sociālā projekta centrā, un par šādu pārmaiņu kultūrā ir brīvi jāvienojas pirms tās apstiprināšanas.

  Ewa Tomaszewska, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, šis priekšlikums, kura mērķis ir paildzināt grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un kurā ir noteiktas arī citas kārtības, kas atvieglos ģimenes un darba apvienošanu, ir solis pareizajā virzienā. Mēs atbalstām šo priekšlikumu, lai arī mēs nedomājam, ka tas iet pietiekami tālu.

Krasa demogrāfiskā sabrukuma laikā Eiropā jebkāda veida atbalsts ģimenei ir vērtīgs. Maza bērna, sevišķi jaundzimušā, saskare ar māti veicina pienācīgu bērna emocionālo attīstību. Bērna barošana ar krūti ir ļoti svarīga viņa imunitātei un bioloģiskajai veselībai. Tomēr ierosinātās pārmaiņas vēl arvien ir nepietiekamas. Atbilstīgi subsidiaritātes principam dalībvalstīm vienmēr ir jāmeklē labāki risinājumi.

Es vēlos pievērst jūsu uzmanību divām problēmām. Sievietēm piešķirtajās tiesībās uz pensiju parasti vai nu netiek ņemts vērā bērna aprūpes periods, vai arī tas tiek ņemt vērā nepietiekami. Sievietes un mātes ģimenēs, kurās ir daudz bērnu, cieš no diskriminācijas gan darba tirgū, gan pensiju sistēmā. Mums vajadzētu ieviest atlīdzību par bērna aprūpi.

  Raül Romeva i Rueda, Verts/ALE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, man ir prieks redzēt, ka šis jautājums par vīriešu un sieviešu līdztiesību un sevišķi nediskrimināciju dzimuma dēļ pakāpeniski kļūst arvien saredzamāks sociālajā un politiskajā jomā. Tomēr pēdējās nedēļās notiekošās debates par šo divu direktīvu reformu liecina, ka saistībā ar diskutēšanu un pārliecināšanu vēl ir daudz darāmā.

Es esmu starp tiem, kuri uzskata, ka patiesa līdztiesība tiks panākta tikai tad, kad mēs izveidosim piemērotu sistēmu, lai sievietes sabiedriskajā dzīvē un darbā netiktu diskriminētas; tomēr arī tad, kad šīs sistēmas ļaus un, patiesi, liks vīriešiem uzņemtiem atbildību privātajās un mājsaimniecības jomās.

Paturot to prātā, es vēlos uzsvērt, ka grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam Eiropā ir jābūt vismaz 24 nedēļas ilgam, kā to patiesībā pieprasa Pasaules Veselības organizācija un Eiropas sieviešu lobisti; es arī uzstāju, ka ir jāveic tūlītējs solis pretī kopīgai, vienlīdzīgai pāra atbildībai, lai dalītu slodzi un arī atbildību par bērnu audzināšanu.

  Věra Flasarová, GUE/NGL grupas vārdā. – (CS) Dāmas un kungi, Lulling kundze ir veikusi grūtu, bet vajadzīgu uzdevumu. Lielākajā daļā ES dalībvalstu aprūpētājiem un palīgiem, sevišķi sievām un vīriem, nav juridiska statusa, un viņu darbs nav atzīts par spīti tam, ka tas ir vairāk nekā 11 % no pašnodarbinātā darba Eiropas Savienībā. Turklāt šie cilvēki nav sociāli apdrošināti. Ja tā ir katra brīva izvēle, daudzi cilvēki izvēlas nemaksāt par apdrošināšanu saistīto izmaksu dēļ. Tāpēc bieži rodas situācijas, kad cilvēki, kuri tā rīkojas, izrādās vieni, piemēram, partnera aiziešanas vai nāves gadījumā vai bez jebkāda materiāla atbalsta, sociālajiem pabalstiem vai pensijas. Tāpēc es apstiprinu priekšlikumu noteikt sociālo apdrošināšanu Eiropas Savienības valstīs par obligātu. Tomēr es vēlos piebilst, ka apdrošināšanai ir jābūt motivējošam faktoram šiem cilvēkiem, un tāpēc tai ir jābūt pieejamai.

  Irena Belohorská (NI). – (SK) Es apsveicu Lulling kundzi un Estrela kundzi ar viņu iesniegtajiem ziņojumiem, un es esmu stigri pārliecināta, ka šie ziņojumi palīdzēs daudzām ģimenēm, novēršot diskrimināciju komercdarbības un maternitātes atbalsta jomā. Daudzas sievietes palīdz saviem vīriem uzņēmējdarbībā, un pašreizējās sociālās kārtības nesniedz viņām nekādu aizsardzību. Es atbalstu kārtību, kas nosaka, ka sievas un vīri, kuri palīdz ģimenes uzņēmumos, saņem tādu pašu aizsardzību kā neatkarīgi nodarbinātas personas.

Protams, šeit nedrīkst būs iesaistīts fiktīvs darbs, bet gan darbs, kas ir daļa no uzņēmuma ierastās darba slodzes. Arī atlīdzībai par šādu palīdzību ir jābūt proporcionālai paveiktajam darbam. Es piekrītu referentei, ka pretēji Komisijai mēs neesam atbalstījuši brīvprātīgu reģistrēšanos, bet gan tiesības līdzstrādājošiem laulātajiem reģistrēties tajās pašās sociālās drošības sistēmās, kurās reģistrējas neatkarīgi nodarbinātas personas, tādējādi sedzot slimības, vecuma un invaliditātes izmaksas.

Ierosinātā direktīva ir ļoti svarīga tādas diskriminācijas novēršanā, kas vērsta pret sievietēm, kuras palīdz vīru uzņēmumos un nesaņemt ne maternitātes, ne vecuma pabalstu, kas padara viņas par atkarīgiem vai ārkārtīgi neaizsargātiem cilvēkiem. Šādas situācijas bieži rodas tieši jaunajās dalībvalstīs, kur pašnodarbinātu cilvēku uzņēmējdarbības aktivitātes vēl arvien netiek atbilstoši plānotas.

  Edit Bauer (PPE-DE). – (HU) Ģimene ir Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas pamatvērtība. Mēs visi acīmredzot esam informēti par pašreizējo demogrāfisko krīzi. Lai arī mūsdienās to piemin retāk, tās sekas ir nemazāk nopietnas kā ekonomiskās krīzes sekas. Pamatojoties uz to, māšu darba drošības regulējums ir pelnījis sevišķu uzmanību. Tomēr attiecībā uz ierosināto direktīvu Eiropas sabiedrības domas dalās, tāpat kā Parlamenta.

Tā nav laba doma paplašināt darba drošības regulējumu, kas attiecas uz grūtniecēm un barojošām mātēm, piemērojot to tēviem, jo, ja vīrietis kļūst par tēvu, nodarbinātības drošības kārtībā nav jāveic nekādas pārmaiņas. Ja mēs vienotos paplašināt regulējuma tiesisko bāzi, ietverot ES līguma 137. pantu, un ja mēs paplašinātu regulēja darbības jomu, ietverot vecāku atvaļinājumu, vecāku atvaļinājumam, tajā skaitā paternitātes atvaļinājumam, tiktu piemēroti divi regulējumi. Ja mēs esam lūguši sociālos partnerus vienoties par Direktīvu 96/94/EK par vecāku atvaļinājumu, ko minēja arī komisārs Špidla, kāpēc mēs mēģinām pāragri spriest par to, kāda vienošanās tiks panākta?

Dažās valstīs atšķirības starp jurisdikciju un praksi ir tik lielas, ka uzdevumam izdarīt grozījumus direktīvā patiešām ir jāpievērš ārkārtīgi daudz uzmanības. Nebūtu atbilstoši, ja Parlaments diskusijās uzvestos kā zilonis trauku veikalā. Slikti sagatavots aizsardzības regulējums noteiktos apstākļos var ierobežot jauno sieviešu nodarbināšanu, jo viņu tā var izmaksāt dārgāk nekā viņu kolēģu vīriešu nodarbināšana.

  Anne Van Lancker (PSE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos sirsnīgi apsveikt Estrela kundzi ar viņas lielisko darbu. Parlamenta priekšlikums paildzināt pilnībā apmaksātu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu līdz 20 nedēļām, sešām pēcdzemdību periodā, nekādā gadījumā nav izdomāts no galvas. Daudzas valstis jau piešķir mātēm vairāk nekā 18 nedēļu 80-100 % apmaksātu atvaļinājumu. Tāpēc es nesaprotu, kāpēc mani kolēģi no Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas vēlas samazināt Eiropas ambīcijas līdz nieka 16 nedēļām.

Es vēlos pateikt tiem, kuriem šķiet, ka izmaksas ir pārāk augstas, ka sievietes nedrīkst palaist garām iespēju kļūt par mātēm. Mūsdienās bieži ir gadījumi, kad sievietēm ir jāizmanto citi bērna kopšanas atvaļinājuma veidi, taču ne visām sievietēm ir tādas tiesības. Turklāt tie ir daudz zemāk apmaksāti, un tāpēc nav piemēroti ne tik turīgām sievietēm.

Dāmas un kungi, mums šķiet ļoti svarīgi arī tas, lai paternitātes un dalītais grūtniecības un dzemdību atvaļinājums tiktu regulēts šeit, jo šī direktīva attiecas arī uz vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem. Godīga atbildības uzņemšanās par bērna kopšanu nozīmē to, ka arī tēviem ir jāpiešķir atvaļinājums bērna piedzimšanas gadījumā. Godīgi runājot, dāmas un kungi, divas nedēļas ir diez gan pieticīgs sākums, taču tas ir svarīgs valstīs, kur tēviem vēl ir jāierāda kāda vieta jaunajā ģimenē.

Dāmas un kungi, sociālie partneri nespēja vienoties par paternitātes atvaļinājumu un atvaļinājumu adopcijas gadījumā, un tāpēc Sociāldemokrātu grupa Eiropas Parlamentā uzskata par mūsu pienākumus ir regulēt šo jomu šajā direktīvā par labu tēviem un bērnu adoptējušiem vēcākiem. Es esmu pārliecināta, ka lielākā daļa Parlamenta atbalstīs mūs šajā jautājumā.

  Siiri Oviir (ALDE). - (ET) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi. Labāka darba saskaņošana ar ģimenes un privāto dzīvi ir viena no sešām prioritārajām darbības jomām, kas noteiktas pamatnostādnēs par vienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem. Galu galā mēs visi labi zinām par demogrāfiskajā problēmām Eiropā, tādām kā zems dzimstības līmenis un vecu cilvēku skaita lielais pieaugums. Tomēr labākais risinājums noteikti nebūs darbadevēju finansiāla piekāpšanās, ja tie mudinās strādājošās sievietes plānot bērnus.

Es nevaru atbalstīt ierosināto 22. grozījumu, sevišķi tā otro daļu. Mātes un tēva stāvoklis ir ārkārtīgi svarīgas pamattiesības līdzsvara nodrošināšanai sabiedrībā. Ir arī ļoti svarīgi, lai abi vecāki piedalītos bērna dzīvē no pašiem pirmajiem mēnešiem. Tomēr es nevaru piekrist ieteikumam ieviest obligātu paternitātes atvaļinājumu. Tādā veidā mēs izdarītu lāča pakalpojumu jaundzimušā bērna ģimenei — tēvi parasti pelna vairāk. Paternitātes atvaļinājuma regulējumam ir jābūt elastīgam — tas ir vienīgais veids, kādā panākt pozitīvu rezultātu. Visbeidzot, es vēlos pateikties Estrela kundzei par darbu, ko viņa darīja ar tādu entuziasmu.

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs, Lulling kundzes ziņojums par pašnodarbinātajiem ir pilnīgs ziņojums, un viņa personīgi ir daudz strādājusi ar šo jautājumu, tāpēc es domāju, ka mums nav jāsaka nekas vairāk par viņu. Tomēr ir jāpievērš deputātu uzmanība Estrela kundzes ziņojumam, kura, protams, ir noskaņota aizstāvēt sievietes, taču, kura, iespējams, ir palaidusi garām galveno, jo šajā Parlamentā mēs domājam, ka esam mazi dievi un ka ar mūsu lēmumiem mēs varam piepildīt savus sapņus. Problēma ir nevis darīt to, ko mēs vēlamies, bet darīt to, kas ir iespējams, kas patiesi ir sieviešu interesēs.

Mums ir direktīva, kas attiecas vienīgi uz sievietēm, jo tikai viņas var dzemdēt, tikai viņas var palikt stāvoklī un tikai viņas var barot bērnu ar krūti. Tāpēc mēs vēlamies, lai šajā direktīvā būtu noteiktas vīriešu tiesības, tomēr ir vēl viena sociālo partneru direktīva par vecāku atvaļinājumu, kas var attiekties uz vīriešiem sociālo partneru nolemtā veidā. Tāpēc mēs nedrīkstam „pārdot” sieviešu tiesības unikālā viņu dzīves periodā, piešķirot citiem tiesības gūt labumu no visa, ko sievietes fiziski piedzīvo, un mēs nedrīkstam sodīt sievietes, piespiežot viņas atturēties no darba pārāk ilga atvaļinājuma dēļ, kas nav neviena darbadevēja interesēs, kuri gaidīs, kamēr sievietēm būs četrdesmit gadu, pirms pieņemt viņas darbā.

  Gabriela Creţu (PSE). – (RO) Daži temati ir svarīgi Eiropas iestādēm, daži ir ne tik svarīgi. Par svarīgiem jautājumiem tiek diskutēts pasākumos ar lielu līdzdalību un publicitāti, vai vismaz šādos pasākumos tiek apdomāti risinājumi un sniegtas atbildes. Diemžēl mums ir jāsaka, ka sieviešu tiesības nav viens no šādiem jautājumiem.

Attieksme, ka dzimuma jautājumu risināšanai ir sekundāra nozīme, valda konservatīvo vidū gan Parlamentā, gan Komisijā, gan dalībvalstīs, lai arī ne vienādā apmērā. Tā kā šīs ir pēdējās plenārās debates par šo tematu šajā Parlamenta sasaukumā, mums ir jāatzīst, ka Parlaments noteikti ir bijis tā Eiropas iestāde, kas sieviešu, tajā skaitā grūtnieču un pašnodarbinātu sieviešu, tiesības un sociāli ekonomisko stāvokli ir uztvēris visnopietnāk.

Mēs esam mēģinājuši ar tiesību aktiem un patstāvīgajiem ziņojumiem ieviest praksē dažus principus, kas jau ir ietverti līgumos, lai mēs varētu iekļaut sabiedriskajā dienas kārtībā „neredzamās” grupas. Jāatzīst, ka visbiežāk tas ir noticis pirmajās stundās pēc pusnakts vai ceļā no lidostas. Tomēr trūkst politiskās gribas. To var ļoti labi redzēt, kad nonākam līdz mūsu izstrādāto nepieciešamo un ilgi gaidīto tiesību aktu ieviešanai un īstenošanai. Kavējumi un nepareiza īstenošana ir izplatīta dalībvalstīs.

Mēs mudinām Eiropas Komisiju un dalībvalstis neizmantot krīzi kā attaisnojumu būtisku jautājumu ignorēšanai, tādu jautājumu, kas ir saistīti ar Eiropas tiesību aktu piemērošanu šajā jomā, gan pašreizējo, gan veco. Sieviešu un viņu tiesību upurēšana uz kādu ekonomisko interešu altāra izraisa sociālās situācijas pasliktināšanos. Es nezinu, vai sievietes ir vīriešu nākotne, taču skaidrs ir tas, ka mūsu sabiedrības nākotne ir atkarīga no sievietēm un viņu veselības.

  Ria Oomen-Ruijten (PPE-DE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, Pasaules Veselības organizācijas pētījumā ir norādīts, ka 16 nedēļu grūtniecības un dzemdību atvaļinājums ir pārāk īss, un ir pat ieteiktas 24 nedēļas. Tāpat kā Starptautiskā Darba organizācija (SDO) arī Komisija tagad ir ierosinājusi 18 nedēļas. Parlaments ir lēmis par 20 nedēļām, lai arī vēl ir domstarpības starp mūsu grupu un Sociāldemokrātu grupu Eiropas Parlamentā: mēs atbalstām 16 nedēļas plus četras, bet PSE grupa — 20 nedēļas.

Mans otrais jautājums ir saistīts ar vecāku, paternitātes un adopcijas atvaļinājumu. Es pilnībā atbalstu to, ka arī tēvi ir jāiesaista pirmajās nedēļās pēc bērna piedzimšanas, taču mēs visi šeit zinām, un es vēlos pateikties komisāram Špidla par skaidri pausto nostāju, ka šo nevar regulēt šajā direktīvā. Galu galā šī direktīva ir par veselību un drošību, nevis vecāku atvaļinājumu. Tās ir citas kārtības, kuras jāizstrādā kopā ar sociālajiem partneriem.

Mans trešais punkts ir par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu pašnodarbinātām sievietēm un līdzstrādājošām laulātajām. Es domāju, ka Lulling kundze ir paveikusi teicamu darbu attiecībā uz šo.

  Marusya Ivanova Lyubcheva (PSE). – (BG) Direktīvas par mātes stāvokli grozījumu izskatīšanai šajā laikā ir liela nozīme, jo tā ne tikai ļauj mums uzņemties atbildību par dažu sabiedrību ietekmējošu problēmu risināšanu, bet arī koncentrēt šo atbildību uz Eiropas nākotni. Ar Estrela kundzes ziņojumu mēs ieviešam jaunu filozofiju māšu, grūtnieču, barojošu māšu, kā arī vēcāku aprūpei kopumā. Ir sevišķi svarīgi, lai tēvi būtu iesaistīti bērnu audzināšanā. Tas stiprinās ģimenes lomu. Izmantosim to, lai atgūtu līdzsvaru, kas ir tik svarīgs bērnu audzināšanā agrā vecumā. Tas papildinās mūsu pārējos lēmumus saistībā ar Eiropas Savienības diskriminācijas novēršanas politiku.

Ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs garantētu grūtnieču drošību un aizsardzību gan ģimenē, gan darbā. Mums ir arī jānodrošina vienlīdzīga piekļuve darbam, elastīgs darba laiks un konkrēti veselības aprūpes pakalpojumi, kā arī tiesību aktu pilnīga īstenošana. Nav pieņemami atteikties pieņemt darbā grūtnieci, kas plāno doties grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā. Mums ir jāpanāk, ka sievietes grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā arī tiek automātiski iesaistītas visās pārmaiņās, kas notiek viņu atvaļinājuma laikā.

Manā valstī Bulgārijā tiesību akti maternitātes jomā ir ļoti labvēlīgi, ar ilgu apmaksātu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un citām izvēles iespējām sievietēm. Divkāršs tiesību un izvēles brīvības, kā arī pienākumu pret ģimeni un karjeras apvienojums ir laba prakse, ko var ieteikt arī citām dalībvalstīm. Patiesībā tā ir daļa no integrētās politikas par vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem.

  Christa Klaß (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājs kungs, dalībvalstis ir pilnībā atbildīgas par likumdošanu veselības aprūpes jomā. Eiropa ir noteikusi minimālos standartus grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam. Dalībvalstīs ir dažādi tiesību akti, kurus nevar salīdzināt. Dažās valstīs grūtniecības un dzemdību atvaļinājums tiek apmaksāts no nodokļu ieņēmumiem. Dažās, kā, piemēram, Vācijā, to apmaksā veselības apdrošināšanas kompānijas, un uzņēmumi sedz lielāko daļu izdevumu. Gan grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma ilgums, gan finansiālais atbalsts atšķiras. Tomēr visos gadījumos mātēm ir garantēta aizsardzība slimības gadījumā pat pēc grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma beigām.

Šeit tiek jauktas divas lietas: grūtniecības un dzemdību atvaļinājums un vecāku atvaļinājums ir divas dažādas lietas — kā jūs uzsvērāt, komisār Špidla. Es gribētu zināt, vai, piemēram, Vācijā apvienotais grūtniecības un dzemdību atvaļinājums un vecāku atvaļinājums atbilst jaunās direktīvas prasībām? Uz mātes veselību vērstā grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma paildzināšana ne vienmēr ir sieviešu priekšrocība. Uzņēmumi nodarbinās mazāk sieviešu, jo vīrieši nedodas grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā.

Turklāt stingrāka tiesiskā aizsardzība pret atlaišanu nepalīdzēs jauna darba meklējumos. Mums ir arī jānodrošina, lai sievietes varētu atrast jaunu darbu un strādāt vienlīdzīgos nosacījumos. Attiecībā uz šo uzņēmumi tiek aicināti palīdzēt veidot ģimenēm draudzīgu darba vidi.

  Ljudmila Novak (PPE-DE). - (SL) Mūsu apvidū ir teiciens, ka bērni ir mūsu lielākais dārgums, jo viņi ir mūsu nākotne. Diemžēl šķiet, ka mēs, eiropieši, neizrādām nekādu interesi par šo dārgumu, un tāpēc Eiropas kultūra un identitāte ir apdraudēta.

Es atbalstu Estrela kundzes ziņojumu, jo ar to tiek mēģināts nodrošināt labāko iespējamo veselības aprūpi grūtniecēm un mātēm. Tas nozīmēs arī labāku bērnu veselību un mazāk problēmu, viņiem pieaugot. Dažās ne tik pārticīgās valstīs Eiropas Savienībā sievietēm ir ilgāks grūtniecības un dzemdību atvaļinājums nekā pārticīgajās valstīs, Rietumu valstīs. Es uzskatu, ka Eiropas Parlamentam ir jāatbalsta labākie iespējamie risinājumi gan mātēm, gan bērniem. Taupīšana uz bērnu rēķina ir sliktākais ieguldījums nākotnē.

Mēs, sievietes, vēlamies būt mātes, taču, protams, mums ir arī jāpievērš uzmanība mūsu pašu sociālajai drošībai nestabilajā pasaulē un laikā, kad neviens nevar paļauties uz laulību drošību. Ģimenes un profesionālās dzīves saskaņošanai ir jābūt mūsu galvenajai prioritātei Eiropas demogrāfisko problēmu risināšanā.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos runāt par Estrela kundzes ziņojumu par strādājošu grūtnieču drošības un veselības aizsardzību darbā. Tas ir mazs solis uz priekšu mātes un tēva stāvokļa aizsardzībā, kas ir mūsu sabiedrības pamattiesības un pamatvērtības.

Savas grupas, Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas, vārdā es pieprasīju lielāku progresu mātes un tēva stāvokļa aizsardzības jomā, konkrēti, 22 mēnešu 100 % apmaksātu atvaļinājumu. Ziņojumā ir piedāvāti tikai 20 mēneši, un ne visā šajā laikā ir garantēta 100% samaksa. Tāpēc es nesaprotu Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas nostāju, kura nevēlas pieņemt pat to.

Šajā ziņojumā piedāvātais mazais solis ir jāapstiprina šeit šodien, lai varētu veicināt sieviešu, bērnu un ģimeņu tiesības. Nepietiek tikai pateikt, ka mēs aizstāvam šīs tiesības. Mums ir jāiet uz priekšu maziem solīšiem šo tiesību veicināšanā un aizsardzībā.

  Zita Pleštinská (PPE-DE). – (SK) Mātes stāvoklis ir lielākais brīnums, ar ko Dievs ir apveltījis sievietes. Tas nedrīkst būt pamats diskriminācijai pret sievietēm, bet gan tieši pretēji, tam ir jābūt sabiedrības vērtībai gan sievietes aktīvās dzīves laikā, gan vecumdienās.

Tomēr mums ir jābūt reālistiem, jo labi domāti priekšlikumi dažkārt var radīt problēmas. ES dalībvalstīs ir dažādas sociālās sistēmas. Skandināvijas valstis šajā jomā ir attīstītas, taču jaunajām ES-12 dalībvalstīm vēl ir ko darīt, un tāpēc varētu būt ļoti grūti izstrādāt saskaņotus noteikumus ieviešanai visā ES.

Par spīti tam, ka Estrela kundzes ziņojumā ir minēti daži ļoti pozitīvi grozījumi direktīvas projektā, tajā ir arī daži strīdīgi punkti, kuri, manuprāt, neiederas šajā ziņojumā un ir jāsvītro no tā, kā jau sacīja komisārs Špidla.

Manas politiskās grupas, Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas, priekšlikumi grozījumiem attiecas uz dažiem punktiem, piemēram, maternitātes pabalsta izmaksas ilgumu un apmēru, kā arī tā pagarināšanu priekšlaicīgu dzemdību gadījumā vai tad, ja vienās dzemdībās dzimuši vairāki bērni, kā arī ja bērns tiek barots ar krūti, brīvo laiku barošanai ar krūti un sievietes tiesībām atgriezties darbā pēc grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma. Es ceru, ka šie grozījumu priekšlikumi tiks virzīti balsošanai.

  Siiri Oviir (ALDE). - (ET) Ir skaidrs, ka mums ir jāapzinās nepieciešamība efektīvāk ieviest vienlīdzības principu attiecībā pret pašnodarbinātiem vīriešiem un sievietēm un viņu līdzstrādājošiem laulātajiem.

Diemžēl līdzstrādājošie laulātie neveido lielu un vienotu mērķa grupu, viņu status nav regulēts nevienā dalībvalstī, un viņu darbs nav atzīts. Viņi nav sociāli pietiekami aizsargāti, viņu nabadzības risks ir augsts, un šķiršanās gadījumā no sociālās aizsardzības viedokļa viņi kļūst par personām ārpus likuma.

Tāpēc es uzskatu, ka ir jānosaka par obligātu līdzstrādājošiem laulātajiem pievienoties sociālās aizsardzības sistēmai un ir jānosaka minimālo garantiju regulējums.

  Vladimír Špidla, Komisijas loceklis. – (CS) Priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti, es vēlos pateikties jums par diskusiju, kurā priekšlikums tika izskatīts no dažādām perspektīvām. Es domāju, ka nav nepieciešams pieminēt visus priekšlikumus. Liela daļa precizējumu bija diezgan skaidri, kā es minēju savā atklāšanas runā. Tomēr es domāju, ka bija divi priekšlikumi, kuri vairākkārtīgi izskanēja no dažādām pusēm un par kuriem tika diskutēts no dažādām perspektīvām. Pirmais bija jautājums par paternitātes atvaļinājumu. Es vēlos skaidri pateikt, ka, lai arī es esmu par paternitātes atvaļinājumu, es tomēr esmu pārliecināts, ka direktīva, kas ir paredzēta māšu veselības aizsardzībai, nav piemērots instruments šā konkrētā principa ieviešanai. Savā atklāšanas runā es teicu, ka sociālie partneri ir vienojušies par vecāku atvaļinājumu, un būtu loģiski šajā nolīgumā ietvert arī paternitātes atvaļinājuma iespēju. Tāpēc es uzskatu, ka ir arī citi rīki, ne tikai šī direktīva. Nākamais jautājums, kas ir jāpiemin, ir 14. grozījums, proti, obligātas apdrošināšanas ieviešana. Attiecībā uz šo es vēlos piebilst, ka, lai arī es saprotu argumentu, es tomēr domāju, ka nav atbilstoši veikt šādu krasu soli, jo tas nopietni apdraudētu kompromisa panākšanu. No otras puses, es vēlos uzsvērt, ka mūsu iesniegtie priekšlikumi ir liels solis uz priekšu, jo dažās valstīs pašlaik nav iespējams pievienoties šādai sistēmai, pat ne pēc pieprasījuma. Tas nozīmē, ka tagad tiks ieviests jauns pienākums. Manuprāt, tas ir tipisks augšupējas saskaņošanas piemērs.

SĒDI VADA: R. KRATSA-TSAGAROPOULOU
Priekšsēdētāja vietniece

  Astrid Lulling, referente. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, man ir žēl, ka komisārs ir pret galveno grozījumu, kas iekļauts manā ziņojumā un kuru atbalsta visas politiskās grupas, par to, ka līdzstrādājošiem laulātajiem un atzītajiem partneriem ir obligāti, nevis tikai pēc pieprasījuma, jāpiemēro tāda pati sociālā aizsardzība kā pašnodarbinātajiem. Pieredze liecina, ka, ja sociālās apdrošināšanas iemaksas nav obligātas, šie cilvēki tā paša jūsu pieminētā iemesla dēļ, komisār, nemaksā.

Protams, sociālā aizsardzība maksā naudu gan pašnodarbinātajiem, gan darbiniekiem. Vēlme ietaupīt uz sociālo iemaksu rēķina ir milzīga kļūda, kuru nedrīkst pieļaut.

Protams, ja dalībvalstīs pašnodarbinātie nav sociāli aizsargāti, mēs nevaram pieprasīt viņu partneru obligātu sociālo aizsardzību. Taču partneriem to var piemērot pēc pieprasījuma. Es kopā ar Cocilovo kungu iesniegšu mutisku grozījumu par šo.

Vēlos piebilst dažus vārdus par maternitātes aizsardzību, jo mūsu nostāja ir stipri pārprasta. Ja mēs vēlamies stiprināt maternitātes aizsardzību, paildzinot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, mēs nedrīkstam aizmirst, ka tā paildzināšana līdz 18 nedēļām no kurām tikai trešā daļa sakrīt ar obligātajām sešām nedēļām pēc dzemdībām, ir pretrunā mērķim labāk aizsargāt māšu un bērnu veselību.

Tāpēc, mūsuprāt, labākais risinājums būtu obligātas sešas nedēļas un paildzinājums līdz 20 nedēļām gadījumā, ja vienās dzemdībās dzimuši vairāki bērni, un bērna barošanai ar krūti. Neaizmirsīsim par darbā pieņemšanas un paaugstināšanas problēmām, ar kurām jau saskaras sievietes bērnu plānošanas vecumā.

Attiecībā uz vecumu, ir absurds vēlēties, lai tēvi ņemtu tādu pašu atvaļinājumu, kā grūtnieces. Protams, priekšsēdētājas kundze, vīriešu pieaugošā neauglība Eiropā ir satraucoša, taču, manuprāt, ne tik ļoti kā nepārtraukti nevienlīdzīgais ģimenes pienākumu sadalījums starp sievietēm un vīriešiem, jo šāda nevienlīdzība ir iemesls tam, kāpēc daudzas sievietes izvēlas neplānot bērnus. Turklāt mēs neuzlabosim demogrāfisko situāciju Eiropā ar pārmērīgu aizsardzību, jo tas tikai padara sievietes nederīgākas pieņemšanai darbā.

  Edite Estrela, referente. – (PT) Priekšsēdētājas kundze, komisār, es esmu šokēta par Eiropas Komisijas nostāju attiecībā uz manu priekšlikumu par paternitātes atvaļinājumu. Tā ir konservatīva un nepieņemama nostāja, kas ir atrauta no realitātes.

Komisār, es nerunāju par vecāku atvaļinājumu, bet gan par paternitātes atvaļinājumu. Tie ir divi dažādi jēdzieni.

Ja uz paternitātes atvaļinājumu neattiecas šīs direktīvas darbības joma, kāpēc Komisija ierosināja paplašināt tiesisko bāzi un kāpēc tā nepamatojas tikai uz 137. pantu par veselības aizsardzību? Kāpēc Komisija ir ieviesusi EK līguma 141. pantu par vienādu iespēju veicināšanu vīriešiem un sievietēm?

Komisār un Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas locekļi, mātes un tēva stāvoklis ir izcilas sociālās vērtības, kas ir jāņem vērā un jāapvieno. Tieši šajā direktīvā paternitātes atvaļinājums un maternitātes atvaļinājums ir jāapvieno. Mums ir jādomā par bērniem, komisār. Mums ir jādomā par bērnu labklājību, jo, ja tēvs un māte viņus atbalsta no agra vecuma, viņu fiziskā un psiholoģiskā attīstība var tikt būtiski uzlabota.

Turklāt, komisār, jūs nevarat nezināt, ka paternitātes atvaļinājums jau ir ietverts daudzu dalībvalstu tiesību aktos. Vai Komisija patiesībā vēlas būt atrauta no dalībvalstu realitātes?

Es esmu ļoti pārsteigta par šādu nostāju, komisār. Tas ir tieši tāpēc, ka Eiropas iestādes ir atrautas no realitātes, kurā dzīvo cilvēki. Tieši tāpēc vēlētāju atturēšanās ir tik liela.

Mums ir jādod iemesli mūsu iedzīvotājiem iet balsot. Tādēļ, komisār, mums ir jāpieņem tiesību akts, kas viņiem palīdzēs. Ja viņi redzēs, ka Eiropas Parlamentā pieņemtie lēmumi uzlabo viņu dzīvi, viņiem noteikti būs vairāk iemeslu nākamajā mēnesī iet balsot

  Priekšsēdētāja. - Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks trešdien, 6. maijā plkst. 12.00.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Zita Gurmai (PSE), rakstiski. – Pat krīzes laikā vienlīdzīgas attieksmes jautājumam jābūt iekļautam starp politiskās darba kārtības prioritātēm. Sievietes cietīs no pašreizējās krīzes ilgtermiņā, un sievietes skars atlaišanas otrais vilnis. Viņām būs jātiek galā ar savu nestabilo sociālo un ekonomisko situāciju un aizvien lielāko slogu, ko uzliek naudas pelnīšana un aprūpes pienākumi. Šādos apstākļos mēs nedrīkstam pieļaut, ka sievietes zaudē savas tiesības.

Pašnodarbinātības iespējas ir ļoti nozīmīgas sievietēm, jo tās varētu būt ļoti lietderīgas, lai izvairītos no bezdarba vai labāk apvienotu profesionālo un ģimenes dzīvi. Šādā veidā sievietēm būtu pieejams efektīvs ekonomikas attīstības sekmēšanas instruments. Sievietēm jābūt vienlīdzīgām iespējām darboties pašnodarbinātas personas statusā un dibināt uzņēmumus; grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu sistēmām jānodrošina, ka pašnodarbinātās sievietes var gūt labumu no šīm sistēmām tikpat lielā mērā, kā parasti nodarbinātie darba ņēmēji. Papildus tam ļoti nozīmīga ir to sieviešu drošības un veselības aizsardzība, kuras ir strādājošas grūtnieces, sievietes, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošas sievietes, kas baro bērnu ar krūti.

Tas ne tikai palīdzētu visā Eiropā sievietēm nezaudēt savu talantu un iesaistīšanos darba tirgū, bet arī veicinātu pašreizējo demogrāfisko problēmu risināšanu un nodrošinātu bērnu veselīgu fizisko, emocionālo un garīgo attīstību.

  Rovana Plumb (PSE), rakstiski. – (RO) Kā sociāldemokrāte un māte es atbalstu šo direktīvu, jo tā attiecas uz šādiem jautājumiem — to sieviešu drošības un veselība, kuras ir strādājošas grūtnieces, pēcdzemdību periodā strādājošas sievietes vai sievietes, kas baro bērnu ar krūti; vienlīdzīgas attieksmes jautājumi, kā arī tiesības atgriezties tajā paša vai līdzvērtīgā darbā, tiesības uz karjeru, noteikumi, kas attiecas uz atvaļinājumu un tiesībām uz darba līgumu vai lielāka finansiāla atbalsta piešķiršanu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā.

Patlaban grūtniecības un dzemdību atvaļinājums ir no 14 nedēļām nedaudzās dalībvalstīs līdz 28 nedēļām citās dalībvalstīs. Dažos gadījumos to tiešām var palielināt līdz 52 nedēļām, bet ne visas no tām ir apmaksātas. Tādēļ uzskatu, ka iespēja pagarināt grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma ilgumu un palielināt attiecīgo pabalstu, ko maksā šajā atvaļinājuma laikā, ir atbilstīgs veids, kā uzlabot sieviešu veselību un drošību, kā arī nodrošināt iespēju viņām saskaņot savus profesionālos un ģimenes pienākumus, tādējādi veicinot vienlīdzīgas iespējas sievietēm un vīriešiem darba tirgū.

Stress darbavietā var ietekmēt grūtnieču vai pēcdzemdību periodā strādājošo sieviešu psihi. Tādēļ mums jāveic profilaktiski pasākumi, kas nodrošinās pienācīgu riska novērtējumu darbavietā.