Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2009. gada 4. maijs - Strasbūra

20. Eiropas Parlamenta 2010. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāme (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir Maňka kunga Budžeta komitejas vārdā sagatavotais ziņojums (A6-0275/2009) par Eiropas Parlamenta 2010. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi (2009/2006(BUD)).

  Vladimír Maňka, referents. – (SK) Tikšanās reizēs ar Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāru Klaus Welle es jau no paša sākuma atzīmēju viņa centienus atrisināt problēmas. Es atzinīgi vērtēju viņa mēģinājumu optimizēt darbu Eiropas Parlamenta administrācijā, kurā ir nodarināti 6000 cilvēku. Līdzīgu apņemšanos un pozitīvu pieeju es pamanīju sarunās ar dažādu Eiropas Parlamenta ģenerāldirektorātu pārstāvjiem.

Dažās jomās jau ir konstatēti iespējamie ietaupījumu veidi un ir ierosināti uzlabojumi. Viens šāds piemērs varētu būt Prezidentūras ģenerāldirektorāta rīcības plāns attiecībā uz drošības dienestiem, kas Briselē, Strasbūrā un Luksemburgā palīdzētu ietaupīt EUR 2,6 miljonus gadā, neatstājot nekādu negatīvu ietekmi uz drošību un aizsardzību.

Lielākā daļa Eiropas Parlamenta budžetā esošo izdevumu pozīciju un galveno projektu pēc savas būtības ir daudzgadu pasākumi. Esmu stingri pārliecināts, ka, ja mēs uzlabosim budžeta plānošanu vidējā termiņā un palielināsim tā pārredzamību, mēs panāksim lielāku efektivitāti. Dāmas un kungi, Budžeta komitejā apstiprinātais ziņojums, ar kuru es šodien nāku klajā, skaidri parāda, ka mēs jaunajam Parlamentam vēlētos atstāt vairāk manevrēšanas iespēju. Ja arī Budžeta komiteja konstatēja iespējamos ietaupījumus un samazināja noteiktas budžeta pozīcijas, mēs šobrīd vēl nesākām pie tā strādāt tikai tāpēc vien, lai izskatītos stingri vai arī lai uzsāktu jaunu cīņas raundu starp administrāciju un prezidentūru vienā pusē un Budžeta komiteju otrā pusē. Mūsu kopējais mērķis ir iegūt profesionālu un visaptverošu kopsavilkumu attiecībā uz šo jautājumu, un balstoties uz to, pieņemt lēmumu. Personāla plānošanas jomā Budžeta komiteja ņem vērā priekšlikumus attiecībā uz dienestu struktūru un izmaiņas tajā, kā arī prezidentūras iesniegto personāla plānu. Kad būsim apkopojuši visas no pētījumiem izrietošās prasības, komiteja būs gatava rūpīgi apsvērt visu prasību kopumu.

Pagājušajā nedēļā es tikos ar Zviedrijas Finanšu ministrijas valsts sekretāru Hans Lindblad, kurš kopā ar citām amatpersonām no Zviedrijas Pastāvīgās pārstāvniecības Briselē un no Zviedrijas Finanšu ministrijas ES Zviedrijas prezidentūru pārstāvēs finanšu jomā. Man tika solīta cieša sadarbība Eiropas iestāžu budžetu racionalizēšanā. Zviedrijas prezidentūras pārstāvji īpašu uzsvaru lika uz nekustamā īpašuma politiku, kas ir arī viena no mūsu prioritātēm. Ar nekustamo īpašumu pirkšanu un nomāšanu saistītie izdevumi ir viena no galvenajām ES iestāžu administratīvo izmaksu pozīcijām. Pirms mazliet vairāk kā trim gadiem iestāžu izmantotā kopējā platība pārsniedza 2 miljonus kvadrātmetru. Tādēļ mēs nolēmām, ka nekustamo īpašumu jomā ir vajadzīga kopēja politika, labāka sadarbība starp iestādēm, labāka plānošanas saskaņošana, biroja telpu apvienošanas apsvēršana noteiktās jomās un labāka atklātu konkursu izmantošana. Tādēļ es vēlētos izteikt atzinību par ģenerālsekretāra solījumu nākamā vēlēšanu perioda sākumā iesniegt priekšlikumu vidēja termiņa nekustamo īpašumu stratēģijas plānam tā, lai tas Eiropas Parlamenta deputātiem būtu pieejams jau pirms pirmā lasījuma rudenī, lai tie varētu apstiprināt ar budžetu saistītos lēmumus.

Uzlabojot sadarbību starp Eiropas iestādēm, mēs varam panākt miljoniem eiro gadā lielus ietaupījumus. Es domāju, ka sadarbība ar Starpiestāžu darba grupu daudzvalodības jautājumos mums ļaus labāk izmantot šīs jomas neizmantotās iespējas. Nākamajā gadā būtu jābūt pieejamam pētījumam par tulkošanas rīku Euramis, kura pilnīga un automātiska izmantošana, iespējams, būs kā revolūcija tulkošanas jomā un sadarbībā tulkošanas jomā. Es esmu stingri pārliecināts, ka nākamo divu gadu laikā šis rīks šajā jomā nodrošinās lielāku efektivitāti un finanšu līdzekļu ietaupījumus, samazinot atkarību no ārējiem pakalpojumiem.

  Margaritis Schinas, PPE-DE grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētājas kundze, šodien mēs lemjam par Parlamenta budžetu 2010. gadam un tas notiek ļoti izšķirošā laikā, ko nosaka, pirmkārt, tas, uz ko mēs visi ceram, proti, Lisabonas līguma stāšanās spēkā, otrkārt, lielā ekonomiskā krīze, kas ir smagi skārusi Eiropas ekonomiku, un treškārt, jaunie deputātu un deputātu palīgu noteikumi. Visi šie elementi ir neatņemami Eiropas Parlamenta 2010. gada budžeta elementi, un es uzskatu, ka mums kā parlamentāriešiem ir precīzi jāiekļaujas šajos parametros un tas jādara nevis ar eksperimentēšanu, ekscentriskumu un liekiem izdevumiem, bet gan saprātīgi un atbilstoši kritērijiem, kuru ievērošanu no mums sagaida sabiedrība.

Tādēļ es uzskatu, ka mēs esam uzsākuši ko jaunu, jo krīzes pašā vidū Eiropas Parlaments rāda labu piemēru, savus izdevumus 2010. gadā plānojot ļoti reālistiskā, es pat teiktu zemā līmenī. Mēs savu budžetu veidojam zem 20 % ierobežojuma, kas attiecas uz administratīvām izmaksām paredzētajām apropriācijām. Salīdzinājumā ar Prezidija sākotnējiem aprēķiniem, mēs 2010. gada budžetu esam samazinājuši par EUR 6,5 miljoniem, un ja skatāmies uz vispārējiem skaitļiem salīdzinājumā ar pagājušā gada budžetu, tad varam redzēt, ka neskatoties uz visām prasībām, ko noteica jaunie deputātu un deputātu palīgu noteikumi, palielinājums ir krietni zem 4 %, ko es uzskatu par ļoti saprātīgu.

Eiropas Parlamenta Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa, kurā man ir tas gods būt šī jautājuma referentam, jau procedūras sākumā nosprauda lielu mērķi attiecībā uz 2010. gadu. Mēs vēlamies Parlamenta resursus koncentrēt tajās nozarēs, kurās tas tiešām ir kompetents un kurās tam ir savas pilnvaras, t.i. nozarēs, kas saistītas ar likumdošanu. Mēs vēlamies pielikt punktu tam, ka ir vesela armija cilvēku, kuri nodarbojas ar lietām, kurās Parlamentam nav nekādas teikšanas, un pielikt punktu tam, ka ir tikai nedaudzi cilvēki un maz resursu tajās jomās, kur Parlaments ar tiesību aktu palīdzību tiešām varētu kaut ko būtiski mainīt. Tādēļ mēs uzskatām, un atkārtosim to arī pirmajā lasījumā, ka sākotnējais izdevumu plāns atspoguļo šo mūsu prioritāti un ka mēs piekrītam referentam par to, ka uzsvars ir jāliek uz daudzvalodības un nekustamā īpašuma jautājumiem, kurus mēs vienmēr esam uzskatījuši par prioritāriem, taču tagad šis uzsvars vairāk ir jāliek uz likumdošanu.

Es vēlētos savu runu beigt ar to pašu, ar ko to sāku, sakot, ka šis nav īstais laiks ekscentriskumam un nevajadzīgiem tēriņiem. Ir laiks nopietnībai, ir laiks savilkt jostas un koncentrēties uz vajadzībām. Kas attiecas uz trim lielajām daudzgadu programmām, kas ir Tīmekļa TV, Eiropas Vēstures nams un it īpaši Apmeklētāju centrs, mēs vēlamies apliecināt to turpināšanu, lai 2010. gada budžets varētu turpināt tos atbalstīt, taču vienmēr saskaņā ar atbilstošas, nopietnas un rūpīgas kontroles filozofiju.

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, Nāciju Eiropas grupas vārdā uzstājoties debatēs par Eiropas Parlamenta 2010. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi, es vēlētos vērst uzmanību uz trim jautājumiem. Pirmkārt, mums būtu jāatbalsta referenta priekšlikums pagaidām pieņemt Parlamenta 2010. gada ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu tādā formā, kādā to šī gada aprīlī pieņēma Eiropas Parlamenta Prezidijs. Galīgo budžeta lēmumu pieņemšanu būtu jāatstāj nākamā Parlamenta ziņā, uzticot tam 2009. gada septembrī vēlreiz analizēt konkrētas budžeta pozīcijas.

Otrkārt, mums būtu pozitīvi jāvērtē arī tas, ka šobrīd pieņemtās tāmes paredz izdevumu pieaugumu tikai 2,72 % apmērā, kas nozīmē, ka šajā posmā nebūs vajadzīgs iepriekš ierosinātais izdevumu pieaugums 4 % apmērā un ka jaunajam Parlamentam šī gada rudenī šajā jomā būs daudz manevrēšanas iespēju.

Treškārt un visbeidzot, es vēlētos izteikt stingru atbalstu referenta priekšlikumam daudzvalodības jomā, it īpaši attiecībā uz visu Eiropas Parlamenta deputātu nodrošināšanu ar vienlīdzīgu piekļuvi rakstiskās un mutiskās tulkošanas pakalpojumiem. Atbalsta vērti ir arī jautājumi par Parlamenta informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, it īpaši plāni nodrošināt šo resursu vislabāko izmantošanu.

  Vladimír Maňka, referents. – (SK) Es vēlētos noslēgt šodienas debates ar pateicību abiem maniem kolēģiem par viņu atzinumiem. Es vēlētos pateikties arī visām tām iestādēm, tostarp arī Eiropas Parlamentam, ar kurām man pēdējo trīs mēnešu laikā ir bijis desmitiem apspriežu par to budžetu sagatavošanu. Es vēlētos pateikties Budžeta komitejas priekšsēdētājam Böge kungam, referentiem un politisko grupu koordinatoriem, maniem kolēģiem un viņu konsultantiem un Budžeta komitejas darbiniekiem, kuri piedalījās lielākajā daļā šo diskusiju. Tieši pateicoties jums, vairumā gadījumu mums izdevās atrast kopīgu pieeju un kopīgu risinājumu.

Jūnija sākumā notiekošo Eiropas Parlamenta vēlēšanu dēļ mums bija ļoti maz laika sagatavot un apspriest budžeta priekšlikumus un vēl mazāk laika meklēt kompromisus. Neskatoties uz to, mums tos izdevās atrast. Un es tagad varu teikt, ka mūsu sadarbības rezultāti Eiropas Parlamenta darbu ietekmēs pozitīvi. Gatavojot 2010. gada budžetu, Eiropas Parlamenta struktūrās mēs redzam lielākās pārmaiņas pēdējos 10 līdz 12 gados. Tas ir liels izaicinājums Eiropas Parlamenta vadībai un mums visiem. Es domāju, ka gada beigās mēs varēsim teikt, ka kopā esam bruģējuši ceļu uz lielāku efektivitāti Eiropas Parlamenta, kā arī citu Eiropas iestāžu darbā.

  Priekšsēdētāja. - Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks otrdien, 2009. gada 5. maijā.