Debašu stenogramma

Otrdiena, 2009. gada 5. maijs - Strasbūra

3. Elektronisko sakaru tīkli un pakalpojumi, privātās dzīves un patērētāju tiesību aizsardzība - Elektronisko komunikāciju tīkli un pakalpojumi - Eiropas Telekomunikāciju regulatoru organizācija - Frekvenču joslas, kas rezervējamas mobilajiem sakariem (debates)

  Priekšsēdētāja. - Nākamais punkts ir kopējas debates par:

- Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A6-0257/2009) par Padomes kopējo nostāju nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu, ar ko groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem, Direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē un Regulu (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā (16497/1/2008 – C6-0068/2009 – 2007/0248(COD)) (referents: M. Harbour),

- Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A6-0272/2009) par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar ko izdara grozījumus Direktīvā 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, Direktīvā 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu un Direktīvā 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (16496/1/2008 – C6-0066/2009 – 2007/0247(COD)) (referente: C. Trautmann),

- Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A6-0271/2009) par Padomes kopējo nostāju nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido Eiropas Telekomunikāciju regulatoru grupu (ETRG) (16498/1/2008 – C6-0067/2009 – 2007/0249(COD)) (referente: P. del Castillo Vera), un

- F. Pleguezuelos Aguilar ziņojumu (A6-0276/2009) Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 87/372/EEK par frekvenču joslām, kas rezervējamas publisku Viseiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru saskaņotai ieviešanai Kopienā (COM(2008)0762 – C6-0452/2008 – 2008/0214(COD)).

  Malcolm Harbour, referents. − Priekšsēdētājas kundze! Esmu pagodināts šorīt atklāt šīs ļoti svarīgās debates un aicināt mūsu kolēģus atbalstīt ierosināto telekomunikāciju tiesību aktu paketes reformu.

Es uzsveru, ka tā ir reforma. Kā jūs dzirdējāt, pie tās sastāvdaļām ir strādājuši četri referenti. Saistībā ar par paketes svarīgāko reformu, vēlos izteikt atzinību savām kolēģēm Catherine Trautmann un Pilar del Castillo Vera, jo mēs ļoti cieši sadarbojāmies šīs paketes veidošanā.

Šī reforma ir svarīga, jo pašreizējā pakete, pie kuras kopā ar kolēģiem strādāju 2001. un 2002. gadā ir ļoti labi darbojusies Eiropas ekonomikas labā. Mūsu komunikāciju nozare ir plaukstoša un dinamiska, un tirgū ir aktīvi patērētāji. Taču šī reforma padara to mūsdienīgu, un mani kolēģi sniegs skaidrojumu par jomām, pie kurām tie vēlas strādāt. Vissvarīgākais ir tas, ka reforma padara paketi gana spēcīgu gaidāmajai desmitgadei. Parlaments otrajā lasījumā ir veicis būtiskus uzlabojumus.

Es gribu mūsu triju vārdā izteikt oficiālu pateicību Francijas prezidentūrai par novembrī pausto kopējo nostāju, kas ļāva mums šodien, šā parlamenta pēdējā sesijā, piedāvāt jums šo uzlaboto paketi, jo Eiropas Savienības patērētājiem un Eiropas ekonomikai ir būtiski, lai mēs rītdien paredzētajā balsojumā to sadzirdami apstiprinātu.

Kā vienmēr darbā pie šiem sarežģītajiem jautājumiem esmu lieliski sadarbojies ar savu ēnu komandu — Bernadette Vergnaud, Cristian Buşoi un Heide Rühle. Vēlos arī pateikties Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas komandai, ko vada Alexander Alvaro, jo būtisks manis ierosināto reformu elements ir Direktīva par e-privātumu, pie kuras tie strādājuši.

Četrās man šorīt atvēlētajās minūtēs man nav laika detalizēti pievērsties visiem punktiem un mūsu veiktajiem uzlabojumiem. Par tiem būs daudz informācijas vēlāk. Es tikai vēlos jums sniegt priekšstatu par to, ko esam sasnieguši un ko vēlamies panākt.

Šajā direktīvā esam ievērojami uzlabojuši patērētāju un lietotāju tiesības elektroniskajā vidē. Patērētājiem ir jāvar izvēlēties starp piedāvātajiem komunikāciju pakalpojumiem, un, lai to varētu izdarīt, viņiem ir tiesības saņemt informāciju. Viņiem ir tiesības uz godīgiem līgumu noteikumiem un nosacījumiem, kuri viņus ilgstoši nepiesaista konkrētiem pakalpojumu sniedzējiem. Viņiem ir tiesības uz augstas kvalitātes neatliekamās palīdzības dienesta pakalpojumiem, piekļuvi sabiedriskajiem informācijas pakalpojumiem internetā un balss telekomunikāciju sakariem. Pats galvenais, viņiem ir tiesības uz savu datu aizsardzību elektronisko sakaru vidē. Vairāk par to mēs dzirdēsim vēlāk. Mums arī jāpiešķir regulatoriem pilnvaras nodrošināt pareizu šo tiesību ievērošanu. Šajā priekšlikumā ir iekļauti visi minētie aspekti.

Es domāju, ka ir ļoti būtiski uzsvērt, ka šis priekšlikums ir veicinošs un pilnvarojošs. Šis priekšlikums nekādā veidā neierobežo cilvēku tiesības uz internetu vai pakalpojumus kopumā. Mēs vēlamies sniegt patērētājiem iespēju izdarīt izvēli, un tas padarīs pakalpojumus atklātus.

Es tikai vēlos noslēgt savu pirmo runu ar šādiem vārdiem —  pie šā priekšlikuma ir strādājis milzīgs skaits cilvēku, un mūs ir atbalstījuši ievērojami resursi. Vēlos īpaši pieminēt Peter Traung no Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Luca Vusaggio, mūsu juridisko padomnieku, un Lindsay Gilbert no mūsu grupas, viņi visi cieši sadarbojās ar manu palīdzi Sheena Gooroochurn. Mēs saņēmām lielu atbalstu no Komisijas, no Peter Rodford, pašas komisāres un viņas komandas, kā arī no Eva Veivo vadītā Padomes sekretariāta. Es to pieminu, jo domāju, ka daudzi cilvēki ārpusē neaptver, cik apjomīgu un smagu darbu esam ieguldījuši šo sarežģīto dokumentu sagatavošanā. Es ceru, ka jūs to rīt atbalstīsiet, jo tas ir būtiski mūsu visu nākotnei.

  Catherine Trautmann, referente. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze, dāmas un kungi! Rītdien mēs balsosim par telekomunikāciju tiesību aktu paketi, tas būs pēdējais posms, kas iezīmēs beigas vairākus mēnešus ilgajam darbam un sarunām ar mērķi nonākt pie šā kompromisa, kas panākts pēc lielām ķildām ar Padomi jomā, kurā sākotnēji visām trim iestādēm bija atšķirīgas nostājas.

Vispirms vēlos ļoti sirsnīgi pateikties del Castillo Vera kundzei, Harbour kungam, Pleguezuelos Aguilar kundzei, ēnu referentiem, politiskajām grupām, komiteju priekšsēdētājiem un to sekretariātiem, Padomes prezidentūrai un Eiropas Komisijai par nenogurdināmo darba sparu šo garo mēnešu laikā, es arī pateicos visiem kolēģiem deputātiem, kas nolēma man uzticēties, sniedzot savu atbalstu.

Ar šo paketi tiek ieviesti neskaitāmi uzlabojumi. Tie ir būtiski patērētājiem, jo piedāvā labākus pakalpojumus par godīgākām cenām. Telekomunikācijas patiesībā raksturo to ietekme uz ikdienas dzīvi, un tām kā attīstības un izaugsmes nodrošināšanas līdzeklim ir svarīga sociālā loma.

Viena pati telekomunikāciju nozare nodrošina vairāk nekā 3,5 miljonus darbavietu un veido arvien lielāku Eiropas ekonomikas daļu — gandrīz 3,5 %. Veiksmīgi regulēta konkurence ļauj panākt līdzsvaru starp vecajiem un jaunajiem operatoriem un, pateicoties juridiskajai noteiktībai, nodrošina ievērojamu nozares izaugsmi, kas savukārt veicina ieguldījumus.

Tādēļ visa šā sarunu posma laikā kopā ar maniem kolēģiem referentiem un ēnu referentiem esam cīnījušies, lai izveidotu mums visiem noderīgu tiesisko regulējumu. Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aprīlī apstiprināja likumdošanas procesa priekšpēdējo posmu, ar ļoti lielu balsu vairākumu, pieņemot vispārēju kompromisu par manu un del Castillo Vera kundzes ziņojumu.

Mēs esam izveidojuši pamatus stabilam kompromisam, kas, es ceru, kopā ar Harbour kunga un Pleguezuelos Aguilar kundzes ziņojumiem rītdien paredzētajā balsojumā saņems pilnu jūsu atbalstu.

Es arī vēlos atgriezties pie Grozījuma Nr. 138/46 un izskaidrot, kāda ir dokumenta, uz ko balstīta Parlamenta un Padomes vienošanās, jeb tā sauktā „pēdējās iespējas kompromisa” nozīme un darbības joma. Kopš balsojuma par šo grozījumu pirmajā lasījumā Padome ir turpinājusi to atklāti noraidīt, izslēdzot to no savas kopējās nostājas un atsakoties to pieminēt pantu apsvērumos.

Eiropas Parlaments šim grozījumam ir parādījis savu atbalstu, iekļaujot kompromisā galvenos Grozījuma Nr. 46 elementus, proti, brīvību aizsardzību, tiesības uz spriedumu un vēršanos tiesā — formulējums, kas visvairāk atbilst tiesu iestādei — un ir ieviesis divus papildu nosacījumus interneta lietotājiem — apstiprinājumu interneta būtiskajai lomai pamattiesību un brīvību īstenošanā, īpaši atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību un pamattiesību aizsardzības konvenciju.

Tādējādi ir ievērots un lietotājiem par labu paplašināts Grozījuma Nr. 46 burts un gars, kā arī novērsta iespēja, ka dalībvalstis noraidīs šo grozījumu, pamatojoties uz to, ka Eiropas Parlaments nedrīkst noteikt pārmaiņas to iekšējā juridiskajā sistēmā, kas būtu nepieciešams, lai šo grozījumu īstenotu.

Iekļaujot to 1. pantā, kurā noteikta darbības joma un mērķi, šis priekšlikums patiesībā tiek padarīts par principu, kas attiecas uz visām paketē iekļautajām direktīvām, jo īpaši saistībā ar piekļuvi un pakalpojumiem. Šādi tiek novērsti juridiskie trūkumi, kas radās sasaistot Grozījumu Nr. 46 ar 8. pantu, kurā noteikti valstu regulatoru uzdevumi.

Dāmas un kungi! Mēs atrodamies izvēles priekšā — atbalstīt Grozījumu Nr. 46 tādu, kāds tas ir, un tādējādi nodot visu telekomunikāciju tiesību aktu paketi atpakaļ izlīguma procesam, kurā tiks atsākta diskusija par visiem sarunās panāktajiem punktiem un dēļ dalībvalstu ievērojamās pretošanās šim grozījumam tiks izraisīta tā anulēšana, vai arī atbalstīt Grozījuma Nr. 46 jauno formulējumu, kurā nodrošināta pamatbrīvību ievērošana, tādējādi apstiprinot lēmumu, ko Parlaments pieņēma, balsojot par Lambrinidis kunga ziņojumu.

Vēlos piebilst, ka, pārņemot direktīvu būs jāņem vērā 1. panta 3. punkta a) apakšpunkts un tā apsvērums un ka tie ļaus Parlamentam vēlāk pieņemt tiesību aktu.

Šīs ārkārtīgi grūtās izvēles priekšā es aicinu jūs, dāmas un kungi, padomāt par mūsu darba nākotni nākamajā Parlamenta pilnvaru termiņā, kurš papildus citiem jautājumiem koncentrēsies uz universāliem pakalpojumiem, kā arī uz saturu un intelektuālo īpašumu, tādēļ es aicinu jūs atbalstīt jauno priekšlikumu, kurā mēģināts piešķirt darba ņēmējiem, māksliniekiem un interneta lietotājiem vienlīdzīgas tiesības.

  Pilar del Castillo Vera, referente. − (ES) Priekšsēdētājas kundze! Vēlos sākt tāpat kā pārējie referenti — Catherine Trautmann un Malcolm Harbour —, pasakot viņiem paldies, pirmkārt, par man sniegto īpašo iespēju strādāt pie šīs reformas Eiropas Savienības regulai par telekomunikāciju tirgiem, jo pēc manām domām un, ņemot vērā joprojām nelielo pieredzi šajā Parlamentā, tā ir kalpojusi kā dažādu grupu locekļu sadarbības modelis. Tātad, liels jums paldies!

Protams, vēlos turpināt ar pateicību visiem, kas piedalījās — ēnu referentiem un jo īpaši Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas sekretariātam, kuram, manuprāt, bija īpaši būtiska loma šā posma sasniegšanā; es arī vēlos pateikties komisārei un komisijai par visu sarežģīto trīspusējo sarunu sekmēšanu.

Es arī vēlos atkārtoti uzsvērt Čehijas prezidentūras centienus — no pašiem pirmajiem nedrošajiem soļiem līdz pat šim brīdim, kurā Čehijas prezidentūra Padomē ir parādījusi īstu vadību. Es vēlos izteikt īpašu pateicību par pūlēm, ko tā ieguldījusi.

Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze, dāmas un kungi! Šī reforma attiecas uz regulu, kura ietekmē Eiropas nākotnei būtiskāko nozari — pamatu pilsoņu labklājībai un pamatu, ar kura palīdzību izkļūt no dziļās krīzes, ko šobrīd piedzīvo mūsu ekonomikas Eiropā un citur, taču šobrīd mēs runājam par Eiropas Savienību.

Ja ir kāda nozare, kas patiesi var nodrošināt stimulu un izaugsmi, ko mums vajag, lai izkļūtu no krīzes, tā ir tieši informācijas tehnoloģiju un sakaru nozare, proti, elektronisko komunikāciju un telekomunikāciju nozare. Tādēļ ir īpaši svarīgi, lai mēs panākam šo vienošanos, jo tā ļaus mums virzīties uz priekšu, izmantojot pieeju, kuru uzskatu par vissvarīgāko — atvērta skatījuma saglabāšanu, raudzīšanos nākotnē, protekcionisma noraidīšanu, tā vietā veicinot konkurenci un konkurētspēju; un šai nozarei tajā ir būtiska loma.

Runājot par paketi, jau ir minēti dažādi atšķirīgo ziņojumu aspekti, es kā šā ziņojuma referente tikai vēlos pieminēt jaunas Eiropas regulatoru organizācijas izveidi elektronisko komunikāciju nozarē, tas ir būtisks instruments, ar ko nodrošināt, lai jaunās regulas noteikumi, ko rīt pieņemsim, tiktu konsekventi piemēroti visā Eiropas Savienībā; ka pastāv saskaņotība, kas veicina tāda iekšējā tirgus izveidi un attīstību, kurā pastāv iekšējā konkurence, jo tas ir labākais veids, kā nodrošināt ieguvumus patērētājiem, un labākais veids, kā nodrošināt Eiropas Savienības patērētājiem iespēju izmantot labākos pakalpojumus par labākajām cenām.

Šādu galarezultātu un ieguvumu gan patērētājiem, gan mūsu ekonomikām garantē tieši konkurence un nekas cits. Tādēļ teiksim „Nē!” visa veida protekcionisma izpausmēm un sacīsim „Jā!” atvērtībai un konkurencei; nozare, kas to var nodrošināt vislabāk, patiesi ir elektronisko sakaru nozare un telekomunikāciju tirgi. Tādēļ mums ir iemesls svinībām.

  Francisca Pleguezuelos Aguilar, referente. − (ES) Priekšsēdētājas kundze! Arī es tāpat kā pārējie runātāji vēlos uzrunāt kolēģus deputātus un komisāri, lai pateiktos visiem par paveikto darbu, par kuru, manuprāt, mēs varam sevi šodien apsveikt.

Es arī vēlos izteikt pateicību par bezierunu atbalstu, ko saņēmu kā GSM direktīvas referente, un es īpaši pateicos ēnu referentiem, kas strādāja kopā ar mani, un komisārei Reding kundzei par elastību, ko viņa izrādīja visa procesa laikā, atdodot Parlamentam lomu, ko mēs pieprasījām — dalību stratēģiskajā plānošanā par radiofrekvenču spektra izmantošanu. Man arī, protams, jāpateicas Čehijas prezidentūrai par skaidri parādīto apņēmību līdz Parlamenta pilnvaru beigām atrisināt jautājumu par šo direktīvu, kā arī pārējo paketi.

Es kā šīs GSM direktīvas referente uzskatu, ka esam atraduši pareizo galarisinājumu, kas pārceļ radiofrekvenču spektra stratēģisko plānošanu Kopienas mērogā, iekļaujot to turpmākajās daudzgadīgajās radiofrekvenču spektra politikas programmās un saistot to ar pamatdirektīvu. Tas ir pareizs lēmums, jo mēs tādējādi apstiprinām, ka radiofrekvenču spektram kā retam sabiedriskajam resursam ir nepieciešama likumīga kontrole, kā arī stratēģiska plānošana attiecībā uz jauno tīklu — bezvadu un optiskās šķiedras tīklu — izstrādi, kas, kā mēs visi esam vienojušies, ir nākotne — nākotne, kurā mums jāsniedz juridiska aizsardzība operatoriem, lai tie veiktu ieguldījumus un mēs varētu atgūt vadības stilu, kas kādreiz bija raksturīgs Eiropas Savienībai.

Es vēlos uzsvērt, ka ļoti būtiski ir arī tas, ka šajā vispārējā sistēmā esam noteikuši tehnoloģiskās neitralitātes principu attiecībā uz tīklu, jo, ņemot vērā, ka tas bija šā principa izņēmums, mēs divkārt padarām likumīgu Parlamenta darbību šāda veida situācijā.

Ņemot to vērā, es uzskatu, ka šī direktīva ir labs piemērs, kā nodrošināt lielāku radiofrekvenču spektra pārvaldības elastību atbilstoši šīs telekomunikāciju tiesību aktu paketes reformā paredzētajam.

Mums nevajadzētu aizmirst — un es vēlos to uzsvērt, tāpat kā to darīja daži mani kolēģi deputāti —, ka ar radiofrekvenču spektru saistītie pakalpojumi Eiropas Savienībā veido aptuveni 300 miljardus eiro lielu apgrozījumu, proti, 1,2 % no Kopienas IKP.

Tādēļ šā ierobežotā sabiedriskā resursa pārvaldības optimizēšana neapšaubāmi nodrošinās būtiskus ieguvumus, jo īpaši pašreizējās ekonomiskās krīzes laikā, un tā noteikti palīdzēs mums izkļūt no krīzes. Es domāju, ka uzņēmumiem tā ir iespēja ieguldīt, lai izstrādātu jaunus pakalpojumus, kas spēj no jauna radīt pieprasījumu, kā arī palīdzēt uzlabot mūsu pilsoņiem domātos sabiedriskos pakalpojumus.

Efektīva radiofrekvenču spektra politika Eiropas Savienībā mums noteikti ļauj no šā resursa gūt lielākus sociālos un ekonomiskos ieguvumus, ko vēlamies sasniegt pēc iespējas rentablāk, tā arī sniedz labākās uzņēmējdarbības iespējas pakalpojumu sniedzējiem.

Nav šaubu, ka mēs visi esam ieinteresēti nodrošināt patērētājiem vairāk pakalpojumu un labāku to kvalitāti — tieši tādēļ mēs pieņemam tiesību aktus —, kā arī uzlabot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu pilsoņiem. Citiem vārdiem sakot, mēs vēlamies spēt sadarboties, lai panāktu lielāku Eiropas Savienības pilsoņu sociālo un teritoriālo iekļaušanu.

Dāmas un kungi! Domāju, ka šodien varam sevi apsveikt par tāda darba pabeigšanu, kas ir ārkārtīgi būtisks telekomunikāciju nozarei, kuras pieauguma rādītājs reālā izteiksmē 2008. gadā bija 1,3 %, kamēr kopējā IKP reālais pieaugums bija tikai 1 %. Es aicinu jūs visus rīt paust savu atbalstu mūsu darbam, lai mēs beidzot varētu īstenot šo tiesisko regulējumu.

  Viviane Reding, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze! Tas bija īsts paraugs sadarbībai starp šeit pārstāvētajām partijām, ēnu referentiem, referentiem, Čehijas prezidentūru un visiem mūsu līdzstrādniekiem, un es apsveicu viņus par lieliski paveikto darbu.

Šodien iesniegtās vienošanās rezultāts ir lielisks darbs, kas sasniegts pēc tam, kad Komisija 2007. gadā šo paketi ierosināja. Rezultātu vidū ir jaunas patērētāju tiesības, piemēram, tiesības mainīt tālruņa operatorus vienas darbadienas laikā; Eiropas telekomunikāciju iestādes izveide; lielāka valsts telekomunikāciju regulatoru neatkarība; pasākumi, lai nodrošinātu eiropiešiem savienojumu ar platjoslas internetu; atļauja izmantot radiofrekvenču spektru jaunajos bezvadu pakalpojumos; jauns funkcionālās nošķiršanas instruments, lai palielinātu konkurenci un paplašinātu patērētāju izvēli; nepārprotams konkurenci atbalstošs nosacījums par ieguldījumiem ātrdarbīgos platjoslas tīklos; plašākas tiesības un jaunas garantijas patērētājiem; mehānismi datu aizsardzības pārkāpumu risināšanai un tamlīdzīgi uzlabojumi. Tie ir ļoti svarīgi un jauni pasākumi nozarei, kuras vērtība ienākumos pārsniedz 300 miljardus eiro un kura nodrošina Eiropai vispasaules līderpozīcijas mobilo tālruņu un ātrdarbīga interneta jomā.

Es vēlos uzsvērt — ja Parlaments nobalsos par šo paketi, tā būs jāīsteno valstu tiesību aktos līdz 2010. gadam, un līdz šai vasarai tiks izveidota jaunā telekomunikāciju iestāde. Eiropas Parlamenta balsojums ir ļoti labas ziņas patērētājiem visā Eiropā. Ar viesabonēšanu esam nodrošinājuši zāles pret simptomu, ko izraisa vienota Eiropas Savienības telekomunikāciju tirgus trūkums. Tagad reforma pievēršas problēmas būtībai; tā sagatavo augsni patiešām vienotam telekomunikāciju tirgum gan operatoriem, gan patērētājiem. Tas ir ļoti būtiski mūsu nozarei.

Normatīvais dokuments nodrošinās stabilu tiesisko regulējumu, kas atbalsta ieguldījumus un jauninājumus un nodrošina tādu regulējuma konsekvenci, kāda nozarē ir vajadzīga, lai plānotu turpmākās uzņēmējdarbības stratēģijas. Tas ir ļoti svarīgi ekonomiskās nestabilitātes laikā, jo pašlaik mums ir pēc iespējas jāpalielina šīs nozares devums kopējās ekonomikas ražīgumā un izaugsmē. Man ļoti skaidri jāsaka, ka Parlaments, saskaroties ar šo izaicinājumu, nav izvairījies no saviem pienākumiem.

Ekonomika ir ļoti svarīga arī patērētājiem. Tādēļ es tikai vēlos pieminēt piekļuvi neatliekamās palīdzības dienestu pakalpojumiem, mazāku šķēršļu skaitu operatoru maiņai dienas laikā, privātumu saistībā ar personas datiem — tam visam ir rasts risinājums.

Es atzinīgi vērtēju to, ka Parlaments ir nostiprinājis nosacījumus par sīkdatņu un līdzīgu ierīču lietošanu. Interneta lietotāji būs gan labāk informēti par to, kas notiek ar viņu personas datiem, gan arī varēs vieglāk kontrolēt savu personas informāciju praktiski. Es atzinīgi vērtēju obligāta paziņojuma par personas datu aizsardzības pārkāpumiem ieviešanu. Šī ir pirmā reize, kad Eiropas mērogā ir noteikts šāda veida pienākums.

Es arī atzinīgi vērtēju faktu — un Parlaments to vienmēr ir atbalstījis —, ka tiks nostiprināts cilvēku ar īpašām vajadzībām stāvoklis. Es visvairāk priecājos par to, ka tagad patērētājiem būs garantijas saistībā ar privātumu, vārda brīvību un piekļuvi informācijai. Tas viss kopā — pieņemot saskaņošanas pasākumus vai arī veicot lielāku valsts regulatīvo iestāžu izvēlēto tiesiskās aizsardzības pasākumu uzraudzību — nodrošinās lielāku konsekvenci iekšējā tirgū un palīdzēs jaunajai iestādei, kam šajā procesā būs būtiska loma, jo tā apvienos 27 valstu regulatīvo iestāžu zināšanas un pieredzi un likvidēs atlikušos šķēršļus Eiropai bez robežām.

Esmu ļoti gandarīta par to, ka Parlamentam ir bijusi būtiska nozīme daudzgadīgo spektra politikas programmu — ko ierosinās Komisija — lomas palielināšanā un ka pirmoreiz Parlaments varēs šo jomu ietekmēt. Tādēļ mēs pirms Labāka regulējuma direktīvas stāšanās spēkā grozīsim Komisijas lēmumus par Radiofrekvenču spektra politikas grupu, lai atļautu šai politikas grupai tieši ziņot Padomei un Parlamentam.

Es arī atzinīgi vērtēju Parlamenta atbalstu tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitātes principiem un piekrišanu iespējamai frekvenču joslu lietošanas saskaņošanai, kuras ietvaros iespējama lietošanas tiesību tirdzniecība. Pienācīgi ņemot vērā iesaistītos riskus, tam visam būs liela nozīme saistībā ar ieguldījumiem nākamās paaudzes tīklos un ieguldījumu atdevi. Tas būs ļoti svarīgi arī, lai varētu palīdzēt Komisijai, kad tā izstrādās detalizētākus vadošos norādījumus attiecībā uz piekļuvi nākamās paaudzes tīkliem.

Atbildot uz parlamentāriešu uzsvērtajiem aspektiem, man ir jāizsaka divi paziņojumi. Pirmkārt, es prezicēju, ka Komsija veicinās plašas debates par universālā pakalpojuma darbības jomu un atbilstoši nepieciešamībai nāks klajā ar agrīniem priekšlikumiem. Otrkārt, Komisija nekavējoties sāks darbu pie plašām konsultācijām un tādu priekšlikumu izstrādes, kas attiecas uz prasības paziņot par datu aizsardzības pārkāpumiem ieviešanu arī citās nozarēs.

Vēl viens apspriežamais dokuments ir GSM direktīva. Šajā jomā Komisija var pilnībā atbalstīt pārmaiņas, kuru mērķis ir precizēt frekvenču joslas, uz kurām attieksies grozāmā direktīva. Es tikai vēlos uzsvērt, ka šī direktīva viena pati nodrošinās līdz 1,6 miljardus eiro lielus apjomradītus ietaupījumus mobilo sakaru nozarē, kas ļoti skaidri parāda, ka Parlamentam izdodas ierosināt līdzsvarotus lēmumus — lēmumus ar labu ekonomikai, lēmumus par labu nozarei, lēmumus par labu patērētājiem. Tas viss kopā veido ļoti labu paketi, kas atbilst Eiropas interesēm.

Komisijas paziņojums

- par universālo pakalpojumu (3.a apsvērums)

Komisija ņem vērā apsvēruma (3.a) tekstu, par ko vienojies Eiropas Parlaments un Padome.

Komisija šajā kontekstā vēlas atkārtoti apstiprināt, ka saskaņā ar tās 2008. gada 25. septembra Paziņojumu par universālā pakalpojuma darbības jomu elektroniskajos sakaru tīklos un pakalpojumos COM (2008) 572, 2009. gada laikā tā veicinās plašas ES mēroga debates, kurās tiks pārskatītas dažādas alternatīvas pieejas un visām ieinteresētajām pusēm tiks atļauts paust savu viedokli.

Komisija izveidos debašu kopsavilkumu Eiropas Parlamentam un Padomei adresētā paziņojumā un līdz 2010. gada 1. maijam ierosinās priekšlikumus, kas var būt nepieciešami saistībā ar Universālā pakalpojuma direktīvu.

- par personas datu aizsardzības pārkāpumu (2. panta h) punkts un 4. panta 3. punkts — e-privātuma direktīva)

Elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu jomas tiesiskā regulējuma reforma ES noteikumos par datu aizsardzību un privātumu ievieš jaunu jēdzienu — obligātu paziņojumu par personas datu aizsardzības pārkāpumu, ko veikuši elektronisko komunikāciju pakalpojumu un tīklu nodrošinātāji. Tas ir būtisks solis ceļā uz uzlabotu drošības un privātuma aizsardzību, lai gan šajā posmā tas aprobežojas ar elektronisko komunikāciju jomu.

Komisija pieņem zināšanai Eiropas Parlamenta vēlmi, ka pienākums paziņot par personas datu aizsardzības pārkāpumu nedrīkst aprobežoties ar elektronisko komunikāciju nozari, bet tam jāattiecas arī uz tādām organizācijām kā informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji. Šāda pieeja būtu pilnībā saskaņota ar kopējās valsts politikas mērķi — uzlabot ES pilsoņu personas datu aizsardzību un to spēju rīkoties šādu datu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā.

Šajā kontekstā Komisija vēlas atkārtoti apstiprināt savu uzskatu, kas norādīts sarunās par tiesiskā regulējuma reformu, ka debates par publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzēju pienākumu paziņot par personas datu aizsardzības pārkāpumiem vajadzētu paplašinat līdz vispārēji piemērojamām prasībām par paziņojumu par pārkāpumu.

Tādēļ Komisija nekavējoties uzsāks atbilstošu sagatavošanās darbu, kas ietvers konsultācijas ar ieinteresētajām personām līdz 2011. gadam, lai tiktāl, cik tas ir vajadzīgs, ierosinātu ar šo jomu saistītus priekšlikumus. Papildus tam Komisija apspriedīsies ar darba grupu, kas izveidota saskaņā ar 29. pantu, un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju par Direktīvā 2002/58/EK noteikto ziņošanas par datu aizsardzības pārkāpumiem noteikumu principu iespējamu piemērošanu citās nozarēs neatkarīgi no iesaistītās nozares vai datu veida.

  Angelika Niebler, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Arī es vēlos sākt ar pateicību visiem, kas palīdzēja padarīt iespējamu apmierinošu kompromisu par telekomunikāciju tiesību aktu paketi. Pirmkārt, mana pateicība pienākas Parlamentam — galvenokārt referentiem, maniem kolēģiem deputātiem Harbour kungam, del Castillo Vera kundzei un Trautmann kundzei, un, protams, arī Pleguezuelos Aguilar kundzei. Komisāres kundze, arī jums liels paldies par lielisko sadarbību ar Komisiju. Jūs pati ļoti bieži piedalījāties šajās trīspusējās sarunās. Tā ir laba zīme. Jūsu un Čehijas prezidentūras devums, palīdzot mums beigu beigās panākt šo kompromisu, bija patiesi konstruktīvs.

Kompromiss ir labs, un es ļoti ceru, ka rītdien paredzētā balsojuma laikā tas saņems plašu atbalstu. Kā jau tika minēts, visa telekomunikāciju nozare ir viena no visefektīvākajām Eiropas ekonomikas nozarēm, un pašā finanšu un ekonomiskās krīzes vidū ir īpaši svarīgi radīt vispārējus apstākļus, lai Eiropā atkal varētu iedarbināt motoru, kas rada darbavietas, un turpināt tā darbību. Ar telekomunikāciju nozari ir saistītas daudzas darbavietas, un ar tiesisko regulējumu, ko pieņemam, mēs esam radījuši apstākļus, kas ļaus šai nozarei turpināt veiksmīgu attīstību.

Kādēļ telekomunikāciju tiesību aktu pakete ir tik būtiska? Vēlos norādīt uz, manuprāt, vissvarīgāko aspektu. Mus ir vajadzīga ātra piekļuve internetam visā Eiropā, turklāt ne tikai pilsētās, bet arī lauku reģionos. Ar „mums” es domāju jauniešus, kuri sazinās visā pasaulē. Ar „mums” es domāju mūsu uzņēmumus, kas darbojas globāli un ir izveidoti starptautiskā vidē, kā arī, protams, mūsu iestādes un administrācijas. Ko šajā ziņā panāk telekomunikāciju tiesību aktu pakete? Tā izveido vajadzīgo tiesisko regulējumu, lai uzņēmumi varētu ieguldīt platjoslas tīklu paplašināšanā visā valstī. Ar šo paketi un tajā iekļauto ieguldījumu aizsardzību esam radījuši nozīmīgus stimulus, taču tai pat laikā ar šajā regulā noteiktajām prasībām esam panākuši, ka tagad tiek nostiprināti jaunie tirgi. Ar jauno tīklu veidošanu saistītie riski ir sadalīti apmierinoši un godīgi.

Ko vēl telekomunikāciju pakete reglamentēs? Pirmkārt, efektīvu frekvenču joslu izmantošanu — tas ir būtiski arī platjoslas pakalpojumu nodrošināšanas attīstībai valsts mērogā. Paketē mēs atbalstām elastīgu politiku attiecībā uz frekvencēm Eiropā. Frekvenču joslām, kas tiks atbrīvotas līdz ar pievēršanos digitālajai televīzijai — tā dēvētajai „digitālajai dividendei” —, jābūt pieejamām mobilajiem platjoslas pakalpojumiem, kas var kompensēt pakalpojumu trūkumu lauku teritorijās. Taču tai pat laikā mēs arī esam atzinuši apraides īpašo nozīmi brīva viedokļa veidošanā mūsu demokrātiskajā sabiedrībā. Tādēļ kopumā tas ir labs kompromiss, un es ceru, ka rīt tas saņems plašu atbalstu!

  Erika Mann, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Ir ļoti aizraujoši sekot līdzi šīm debatēm — kolēģi jau ir izklāstījuši galvenos tematus, un komisāre ir izteikusi savu paziņojumu —, taču fakts, ka Padome šeit vispār nepiedalās, mums daudz pastāsta par veidu, kā mēs Eiropas Savienībā reizēm strādājam. Tas ir absolūti nepieņemami. Mēs piedzīvojam vienu no Eiropas Savienības un visas pasaules nopietnākajām krīzēm un runājam par jautājumu, kas ir tik būtisks un svarīgs saistībā ar darbavietu radīšanu — vienā no jomām, kas joprojām lielā mērā ir stabila —, un, redzot, ka Padome šodien nedomā un nedebatē kopā ar mums, man daudz kas kļūst skaidrs. Es ceru, ka nākamo Padomes prezidentūru mēs redzēsim šeit biežāk, jo mēs nevaram turpināt strādāt šādā veidā.

Ļaujiet man pateikt divas lietas. Es vēlos pateikties ēnu referentei Pilar del Castillo Vera, kura ir paveikusi lielisku darbu. Tas bija grūts darbs, un pašā sākumā nebija skaidrs, ka mēs to izdarīsim un ka mums izdosies šajā jomā panākt lielāku „eiropeiskošanu”. Šķiet, ka esam atraduši veidu, kas ir pieņemams un kas palīdzēs valstu regulatīvajām iestādēm strādāt kopā un mācīties vienai no otras. Tas būs labs sasniegums, jo īpaši jaunajām dalībvalstīm.

Ļaujiet man aizskart divus jautājumus, kurus — es priecājos — pieminēja Komisāre: ieguldījumi jaunā infrastruktūrā, kurai būs jauna struktūra un kura darbosies saskaņā ar konkurences noteikumiem, kas, neskatoties uz noteikumu dažādību, veicinās šajā jomā ieguldījumu plūsmu; un pamatnostādnes, kuras ļoti drīz tiks publicētas NGA. Es ceru, ka šajās pamatnostādnēs tiks ievērota šā Parlamenta noteiktā filozofija, no kuras, ceru, komisāre neatkāpsies.

Runājot par universālo pakalpojumu, es ceru, ka komisāre atradīs veidu, kā panākt, lai telekomunikāciju operatori, kuri gūs ieņēmumus no jaunām ieguldījumu iespējām, veiktu ieguldījumus ar mērķi turpmāk nodrošināt visiem pilsoņiem piekļuvi platjoslas tīklam. Es ceru, ka tas tiks paredzēts Universālā pakalpojuma direktīvā, kas ir gaidāma gada otrajā pusē.

Ar pēdējo piebildi vēlos mudināt šo Parlamentu, savus kolēģus un Komisiju — cerams, arī Padomi — aplūkot jomas, kurās esam raduši kompromisus, taču ar kurām neesam pilnīgi apmierināti Tas attiecas uz jautājumiem saistībā ar internetu, piemēram, veidu, kā valstis var iejaukties, ja uzskata, ka pilsoņi nelikumīgi piekļūst interneta saturam — vācu valodā šādu darbību mēs saucam par „Internet sparen” —, un tīkla pārvaldību. Es ceru, ka atradīsim veidu, kā pievērsties šiem jautājumiem gada otrajā pusē, un atradīsim pareizo sistēmu, lai panāktu lielāku vienprātību starp mums un pilsoņiem, kuri lielā mērā ir atkarīgi no mums.

  Cristian Silviu Buşoi, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Es kā Liberāļu grupas ēnu referents vēlos pateikties Malcolm Harbour un citiem kolēģiem par lielisko sadarbību. Šis dokuments ir ļoti svarīgs visiem Eiropas Savienības elektronisko sakaru lietotājiem, un kompromiss, ko beigās panācām ar Padomi — un tās nebūt nebija vieglas diskusijas —, ir ļoti līdzsvarots.

Rezultāts sarunām ar Padomi ir vairāki nozīmīgi sasniegumi. Viens no lielākajiem uzlabojumiem, salīdzinot ar pirmo lasījumu, ir saistīts ar piekļuvi Eiropas Savienības neatliekamās palīdzības dienesta tālruņa numuram „112” un operatoriem — vismaz fiksēto un mobilo tālruņu sakaru operatoriem — noteikto pienākumu padarīt pieejamu informāciju par izsaucēja atrašanās vietu bez traucējumiem, kas saistīti ar tehnisko īstenojamību. Tas ir ļoti nozīmīgs sasniegums, jo palīdzēs neatliekamās palīdzības dienestiem efektīvāk reaģēt un veicinās visu pilsoņu dzīvības aizsardzību neatkarīgi no to atrašanās vietas Eiropas Savienībā.

Pretrunīgs jautājums ziņojumā bija datu plūsmas pārvaldības politikas nosacījumi, taču es stingri uzskatu, ka panāktais kompromiss aizsargā lietotāju tiesības piekļūt interneta saturam un izmantot pakalpojumus, ko tie paši izvēlas. Neviens šā Parlamenta deputāts nekad nav gribējis ierobežot brīvību internetā. Mūsu mērķis bija atļaut datu plūsmas pārvaldības procedūras, ciktāl tās ir nepieciešamas, lai nodrošinātu galalietotājiem labāko iespējamo tiešsaistes lietošanas pieredzi, un ciktāl tās neierobežo pakalpojumu sniedzēju konkurenci. Es uzskatu, ka kompromiss pilnībā atbilst šim mērķim, un tādēļ es to pilnībā atbalstu.

Es arī uzskatu, ka visos pasākumos saistībā ar piekļuvi pakalpojumiem un to izmantošanu ir jāievēro visu pilsoņu pamattiesības un brīvības, un arī tas šajā ziņojumā ir nodrošināts. Daži no mums var nebūt apmierināti ar šo kompromisu, taču es gribētu uzsvērt, ka, neskatoties uz tā trūkumiem, tas ir labākais, ko varējām panākt no Padomes, un es ļoti iesaku rīt par to balsot.

  Rebecca Harms, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Ir viena lieta, par ko īpaši vēlos paslavēt referenti. Manuprāt, ir ļoti labi, ka atsevišķos jautājumos komisāre Reding kundze ir attālinājusies no sava priekšlikuma. Piekļuve frekvenču joslām — tagad, kad tiek noteikts tiesiskais regulējums — ir daudz līdzsvarotāka, nekā sākotnēji ierosināts Komisijas priekšlikumā.

Manuprāt, kā tagad esam vienojušies, sakārtojot frekvenču joslu jomu, tiks pievērsta daudz lielāka uzmanība sabiedrības interesēm saistībā ar apraides attīstību. Ņemot vērā pašreizējās finanšu tirgus aptverošās debates, es uzskatu, ka ar savām debatēm mēs īstenībā esam novērsuši nepatikšanas. Pašreizējā priekšlikuma versijā daudz līdzsvarotākā veidā tiks ņemtas vērā attiecības starp tirgu un to, ko tirgū iespējams radīt, un valsts uzdevumiem. Es uzskatu, ka tas simbolizē mūsu demokrātijas drošības progresu un ka tas var būt arī vērtīgs ieguldījums mūsu kultūrā.

Pat ja mūs joprojām gaida diskusijas grupas vidū, vēlos šeit un tagad norādīt, ka nebūt neesmu apmierināta ar kompromisiem attiecībā uz interneta lietotāju tiesību ierobežojumiem gadījumos, kad tiek uzskatīts, ka ir izdarīti pārkāpumi.

Es zinu, ka sākotnējais Grozījuma Nr. 138 formulējums nebija juridiski pareizākais. Taču es uzskatu, ka pašlaik atrastais kompromiss negarantē to, ka pirms ierobežot Eiropas Savienības pilsoņa pamattiesības tiks piesaistīts tiesnesis, lai pieņemtu lēmumu par tiesību ierobežošanu. Komisāres kundze, es ar ļoti lielu interesi uzklausītu, kā jūs interpretējat kompromisu un jo īpaši to, ko, jūsuprāt, pašreiz ierosinātais kompromiss nozīmē Francijas Hadopi modelim.

Es domāju, ka saistībā ar pamattiesībām mēs radīsim divas dažādas situācijas. Iespējams, vienā dalībvalstī klāsies labāk nekā citās. Es domāju, ka tas ir ļoti, ļoti slikti formulēts kompromiss. Mums kā Parlamentam vajadzētu to izdarīt labāk. Attiecībā uz mākslinieku tiesībām, priekšsēdētājas kundze, es piekrītu savai kolēģei deputātei Mann kundzei, ka autoru tiesības ir jāreglamentē un ka tas nav jādara tirgus regulējuma ietvaros.

  Eva-Britt Svensson, GUE/NGL grupas vārdā. – (SV) Paldies, priekšsēdētājas kundze! Šodien mēs piedzīvojam jaunas sabiedrības veidošanos. Mēs piedzīvojam tehnoloģisku atjaunošanos sabiedrībā, kurā vecie sakaru veidi — vienvirziena komunikācija, kur „viens runā un visi klausās” — ir aizstāti ar saziņu, kurā ir vairāk dimensiju un lielāka līdzdalība, un daudzi no mums ir pieņēmuši šo jauno brīvības kultūru. Runa ir par mijiedarbību, vārda brīvību, radošumu un radošu aizrautību. Runa ir par apmaiņu ar informāciju, kas bieži ir neatkarīga no komerciālām interesēm, taču diemžēl vecās varas struktūras jūtas apdraudētas un tādēļ vēlas iejaukties, regulēt un kontrolēt internetā notiekošo.

Aizbildinoties ar organizētās noziedzības un terorisma apkarošanu, tās cenšas ierobežot mūsu pilsoniskās tiesības, taču to nedrīkst pieļaut. Tādēļ, lai aizsargātu pilsoņu tiesības uz internetu, kopā ar kolēģiem no Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas esmu izstrādājusi vairākus grozījumus, kas aizsargā pilsoniskās tiesības. Es atkārtoti iesniedzu manis ierosināto Grozījumu Nr. 166, kas tika pieņemts iepriekšējā lasījumā. Grozījuma mērķis ir nodrošināt, lai elektronisko sakaru galalietotāji, proti, mēs, pilsoņi, bez nepamatotiem ierobežojumiem varētu piekļūt pakalpojumiem un lietotnēm. Mums ir jāatrod līdzsvars starp cilvēku tiesībām brīvi izteikt viedokli un tiesībām uz konfidencialitāti un jāaizsargā personas dati un citu cilvēku brīvības un tiesības, tostarp tiesības uz intelektuālā īpašuma aizsardzību un sabiedriskās drošības aizsardzību.

Atsevišķās valstīs valdības vēlas ieviest jaunus, stingrākus tiesību aktus, kas ļautu interneta pakalpojumu sniedzējiem bloķēt piekļuvi internetam. Mēs uzskatām, ka nedrīkst pastāvēt iespēja bloķēt pilsoņa piekļuvi internetam, ja pirms tam lieta nav izskatīta tiesā. Man kā pilsonim ir jāvar „klejot” pa dažādām interneta vietnēm, zinot, ka privāti uzņēmumi nevar iegūt šo informāciju. Tie, kam patiesi patīk internets un tā sniegtās iespējas, uzskata, ka lietotāju tiesības jādefinē atbilstoši tam, kā mēs izmantojam savu interneta pakalpojumu abonementu. Mēs nevēlamies tikt ierobežoti līdz patērētāja līmenim, kad mums ir tikai līgumā par abonementu rakstītās tiesības. Diemžēl gan Padomes kopējā nostāja, gan kompromiss paver ceļu šādai notikumu gaitai, taču mēs internetā vēlamies būt pilsoņi, nevis tikai pircēji un patērētāji. Internets ir tikšanās vieta, brīvas informācijas forums, sava veida kopīga teritorija. Vai mēs tagad grasāmies regulēt šo forumu un pielāgot to komerciālās pasaules pārstāvju interesēm? Nē, domāju, ka nē. Jautājums ir šāds — kāda veida sabiedrībā mēs vēlamies dzīvot? Vai vēlamies dzīvot sabiedrībā, kuru uzrauga, vai arī vēlamies sabiedrību, kurā cilvēki var būt droši par to, ka tiek ievērots tiesiskums? Sabiedrībā, kurā cilvēki var zināt, ka tiek respektēts viņu privātums, un sabiedrībā, kur vārda brīvību vērtē augstāk par cilvēku dzīves kontrolēšanu. Es vēlos dzīvot šāda veida sabiedrībā un strādāt pie tās veicināšanas. Tādēļ es mudinu jūs atbalstīt grozījumus par pilsoņu tiesībām, ko iesniedzu es un GUE/NGL grupa.

  Kathy Sinnott, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Internets ir mainījis mums pazīstamo pasauli. Informācija, ko agrāk būtu grūti vai neiespējami atrast, tagad ir tikai pāris sekunžu attālumā, taču interneta galvenā iezīme ir nevis ātrums vai tehnoloģija, bet gan brīvība — brīvība paust viedokli, brīvība apmainīties idejām un brīvība dalīties informācijā.

Daži atbalsta ierobežotu nākotni, tādu nākotni, kurā tiek kontrolēta brīva datu aprite, kurā lielajiem uzņēmumiem ir atļauts kavēt jauninājumus un kurā interneta pakalpojumu sniedzēji kļūst par vārtsargiem. Mēs šādu pieeju jau esam redzējuši — Ķīnā.

Es ceru, ka mēs izvēlēsimies saglabāt brīvību, kas ir sniegusi tik lielus panākumus un mainījusi pasauli uz labāko pusi. Laikā, kad ekonomikai ir vajadzīga visa palīdzība, ko vien tai var sniegt, mums jāizvēlas atvērtība progresam, nevis īstermiņa protekcionisms par labu peļņai. Savu vēlētāju vārdā es balsošu par mūsu informācijas brīvību un turpmāku brīvu piekļuvi interneta lietošanai, nepārkāpjot likumu. Tā rīkojoties, es balsošu par demokrātiju un ekonomiku, kurā ikvienam tiek sniegtas iespējas.

  Bruno Gollnisch (NI). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Lai gan tā sauktais tiesību akts Hadopi, ko izstrādā Parīzē, tiek pozicionēts kā dokuments, kas likumīgi aizsargā māksliniecisko jaunradi, patiesībā tas ir tiesību akts, kas ierobežo brīvību.

Patiesi, šis dokuments neveicina jaunradi. Tas tikai nodrošina interneta lietotāju darbību plašu uzraudzīšanu. Tajā nav iekļauti konkrēti priekšlikumi par to, kā uzlabot kultūras preču likumīgu iegādi. Tas nožēlojamā veidā atpaliek no tehniskajām iespējām paslēpt IP adreses vai izmantot izlikšanās metodi. Tas ir solis atpakaļ saistībā ar tiesībām izgatavot privātas kopijas, par kurām ikviens tā vai tā maksā nodokli par digitālajiem datiem. Šis dokuments sniedz pilnībā administratīvai iestādei cietsirdīgu varu iesniegt prasības tiesā un noteikt sodus. Tas atjauno dubultu sodu, jo interneta lietotājiem tiek liegta piekļuve tīmeklim, taču viņiem jāturpina maksāt par interneta pakalpojumu abonementu. Visbeidzot tas noniecina nevainības prezumpciju un personas tiesības sevi aizstāvēt.

Bloķējot šo tiesību aktu, kas ir komunistiskās Ķīnas vai citu totalitāro režīmu cienīgs, likumu, kura pieņemšanu vēlas panākt Sarkozy kungs, šis Parlaments katram no mums nostiprinātu tiesības uz privātumu, piekļuvi informācijai, vārda brīvību un taisnīgu tiesu. Tas ir ļoti svarīgi.

  Bernadette Vergnaud (PSE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze, dāmas un kungi! Vispirms man jāpasakās referentiem un ēnu referentiem un viņi jāapsveic. Pēdējo mēnešu laikā mēs visi esam ļoti smagi strādājuši, lai izveidotu paketi, kas, manuprāt, ir konsekventa un ļoti kvalitatīva.

Jāatzīst, ka sarunas nebija vieglas ne Parlamentā, ne ar Padomi un Komisiju, taču parlamentārajā komitejā, kurā ar saturu saistītos jautājumus pilnībā aizēnoja pārējie šīs paketes elementi, viedokļi kopš pirmā balsojuma ir ievērojami mainījušies.

Tādēļ Harbour kunga ziņojumā praktiski netika pieminēti daudzie ar patērētājiem saistītie uzlabojumi. Es ceru, ka šoreiz būs citādāk, ne tikai tādēļ, ka ir panākti veiksmīgi kompromisi par pamatbrīvībām un privātuma ievērošanu, bet arī tādēļ, ka šim dokumentam ir milzīgs potenciāls gan saistībā ar patērētājiem, gan telekomunikāciju nozarēm un to darbiniekiem. Kompromisi, kas panākti par pamatdirektīvu un Universālā pakalpojuma direktīvu, skaidri norāda uz dalībvalstu pienākumu ievērot tiesības uz taisnīgu tiesu, kas noteikti nomierina tos cilvēkus, kas iebilst pret Francijas plānu piešķirt administratīvām iestādēm pilnvaras noteikt sankcijas. Šie dokumenti nav nekas cits kā Trojas zirgs attiecībā uz pakāpenisku reakciju, un tie pat neatbilst pašam principam.

Bažas rada arī interneta neitralitāte un jautājums par piekļuves ierobežošanu. Teksta galīgajā variantā ir ļoti skaidri pausta nostāja par šo jautājumu. Jebkāda tīkla pārvaldības politika ir attaisnota tikai minimālas pakalpojumu kvalitātes saglabāšanas nolūkā, un tā nedrīkst izraisīt pakalpojumu un lietotņu diskrimināciju, kad visu kontrolē valstu regulatīvās iestādes.

Es arī vēlos uzsvērt to, ko esam panākuši par labu patērētājiem saistībā ar Universālā pakalpojuma direktīvu. Turpmāk operatori nevarēs aizbildināties, ka tehniskās īstenojamības problēmu dēļ nenodrošina uzticamu piekļuvi neatliekamās palīdzības dienestiem un informācijai par ikviena neatliekamās palīdzības numura „112” izsaucēja atrašanās vietu. Šis Eiropas pilsoņu drošībai svarīgais jautājums beidzot būs nokārtots; vairākus gadus tas ir bijis tehniski iespējams, taču iestādes un operatori izvēlējās upurēt drošību uz ieguldījumu ietaupīšanas altāra.

Tas pats attiecināms uz obligāti un regulāri sniedzamas ar līgumu saistītas informācijas pārredzamības un kvalitātes uzlabošanu. Patērētāji varēs saņemt informāciju par cenām, kas atbilst to patērētāja profilam, kā arī brīdinājuma ziņojumus, pārsniedzot noteikto cenu paketi, kas būs īpaši noderīgi saistībā ar sakaru īpašajiem tarifiem ārvalstīs vai jauniešiem, kuri ir galvenie speciālo pakalpojumu īsziņu izmantotāji. Turpmāk līgumu termiņš tiks ierobežots līdz 24 mēnešiem, un operatoriem būs pienākums piedāvāt 12 mēnešus ilgus līgumus, savukārt operatora maiņai būs jāstājas spēkā vienas dienas laikā. Esam panākuši maksimālas piekļuves iespējas lietotājiem ar īpašām vajadzībām, kā arī universālā pakalpojuma darbības jomas pārskatīšanu, lai līdz nākamajam gadam to īpaši piemērotu arī mobilajiem sakariem.

Dāmas un kungi! Es ceru, ka mēs balsosim par šā dokumenta galīgo redakciju, kas ir mēnešiem ilgu sarunu rezultāts, neļaujot sevi pārmērīgi nomākt bažām, kuras, lai gan ir saprotamas, ņemot vērā būtisko nozīmi, ....

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju.)

  Alexander Alvaro (ALDE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Es kā referents direktīvai par datu aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē, vispirms vēlos pateikties Harbour kungam, kurš ir piešķīris pilnīgi jaunu nozīmi jēdzienam „uzlabota sadarbība”. Tā nebija pirmā šāda veida procedūra, taču visticamāk, ka šādā veidolā tā bija visauglīgākā. Es vēlos pateikties komisārei Reding kundzei, kura bija klāt visās trīspusējajās sarunās un personīgi piedalījās procesā, ko mūsdienās nevar teikt par visiem komisāriem.

Manuprāt, mums izdevās parādīt, ka labākā patērētāju aizsardzība, pirmkārt, ir efektīva datu aizsardzība; ka laikā, kad cilvēki „klejo” internetā un precīzi nezina, kas notiek aiz viņu ekrāniem, ir īpaši svarīgi viņus informēt. Mēs esam pieņēmuši Komisijas priekšlikumu padarīt obligātu ziņošanu par drošības pārkāpumiem un esam to uzlabojuši. Tā ir procedūra, kas tiks īstenota pakāpeniski, un ir izstrādāta, sadarbojoties ar valstu regulatīvajām iestādēm un politikas veidotājiem. Mani priecē Komisijas paziņojums, ka līdz 2011. gada beigām tiks iesniegta horizontāla direktīva, jo ir bezjēdzīgi pievērsties šim jautājumam tikai elektronisko sakaru jomā.

Tai pat laikā mēs esam panākuši, ka ir obligāti jāsaņem lietotāja piekrišana programmu vai lietotņu, tostarp cietajā diskā saglabātu personas datu uzglabāšanai. Saistībā ar to es arī vēlos īsi piebilst, ka sākotnējos priekšlikumus esam izstrādājuši, cieši sadabojoties ar attiecīgās nozares pārstāvjiem. Atsevišķās nozares daļās tie nebija pietiekami dziļi vai arī gluži pretēji. Vēlāk tie izraisīja problēmas un pārpratumus Padomē un Komisijā, līdz beigās radās vēlme atgriezties pie sākotnēji ierosinātā, jo tiem nepatika kompromisa priekšlikumi. Vēsture māca, ka mums kā iestāžu pārstāvjiem vajadzētu ticēt, ka kopā varam labi sadarboties, un mums nevajadzētu ļaut tiem, kam ir citas intereses, uzcelt starp mums sienu.

Noslēgumā vēlos vēlreiz atsaukties uz savas kolēģes deputātes Trautmann kundzes ziņojumu. Vairāki manas grupas deputāti un citi nepiekritīs „izslēgšanas pēc trīs pārkāpumiem” likumam. Pirms tiek bloķēta piekļuve tīklam, ir vajadzīga juridiska kontrole.

  David Hammerstein (Verts/ALE). - (ES) Paldies, priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze! Man bija prieks piedalīties šajā ļoti aizraujošajā procesā. Es vēlos pateikties arī referentiem.

Patlaban Sarkozy kungs met izaicinājumu Eiropas iestādēm saistībā ar interneta nākotni. Kāda būs mūsu reakcija? Vai mēs grasāmies klusēt un neatbildēt? Kāda ir Eiropas Savienības un Komisijas nostāja par pakāpenisku atbildi saistībā ar HADOPI (Augstā pārvalde mākslas darbu izplatīšanai un tiesību aizsardzībai internetā) tiesību aktu?

Mums vajadzētu uzklausīt eiropiešu vairākumu, jo īpaši jauniešus, kuri ir izauguši digitālajā laikmetā, un cilvēkus, kuri nevēlas, lai internetam būtu vārtsargi; viņi nevēlas uzlikt smagu slēdzeni apmaiņai ar zināšanām, kultūru un informāciju internetā.

Vairākums vēlas brīvību, viņi vēlas saglabāt savu privātumu, viņi vēlas piekļūt kultūrai bez bailēm vai raizēm, un viņi vēlas saglabāt interneta neitralitāti; viņi nevēlas, lai saistībā ar datu pārraidi notiek filtrēšana vai diskriminācija.

Lielais vairākums nevēlas, lai operatori kļūst par digitālo policiju, spiegiem, gan tiesnešiem, gan pusēm, kas tiesājas, kuri padara normālu, demokrātisku tiesvedību maznozīmīgu. Tas ir skaidri jāpasaka.

Tādēļ mēs lūdzam referentei Trautmann kundzei mainīt balsošanas sarakstu, lai pirms balsojuma par kompromisu — nostāju, ko pieņēmuši vairāk nekā 80 % šā Parlamenta deputāti — mēs varētu balsot par tiesībām internetā un iejaukšanos tikai tādā gadījumā, ja iepriekš ir pieņemts juridisks lēmums.

Interneta neitralitāti apdraud ne tikai šis iemesls, bet arī tā sauktā „datu plūsmas pārvaldība”, un es baidos, ka atsevišķi aspekti Harbour kunga ziņojumā par universālajiem pakalpojumiem nenodrošina skaidru neitralitātes aizsardzību.

Ar informāciju, kas patērētājiem sniegta līgumā, vien nepietiek.

  Mary Lou McDonald (GUE/NGL). - Priekšsēdētājas kundze! Šī telekomunikāciju tiesību aktu pakete ļoti interesē daudzus pilsoņus manā valstī Īrijā un nudien visā Eiropas Savienībā, un tas ir pareizi. Es ceru, ka mēs kā EP deputāti šo pilsoņu vārdā varam nosūtīt pārliecinošu vēstījumu, ka mēs atbalstām brīvu internetu, kur tiek pilnībā ievērots lietotāju privātums un to tiesības. Labākais veids, kā šodien aizsargāt mūsu pilsoņu tiesības, ir nostāties aiz iesniegto pilsoņiem vēlamo grozījumu mūra.

Ja šos grozījumus pieņems, tie atjaunos sava veida līdzsvaru starp galalietotāju tiesībām un brīvībām un citu cilvēku tiesībām un brīvībām, tostarp tiesībām uz intelektuālā īpašuma aizsardzību un tiesībām uz privātumu. Šā priekšlikuma mērķim ir jābūt ne tikai aizsargāt tos, kam ir vajadzīga aizsardzība, bet arī nostiprināt pilsoņu tiesības likumīgi piekļūt informācijai viņiem vēlamā vietā un laikā. Pakalpojumu sniedzējiem ir jāliek vienmēr darboties pārredzami, un, ja ļoti retos izņēmuma gadījumos ir jāierobežo piekļuve pakalpojumam, tiem ir jāspēj pilnībā pamatot šos ierobežojumus. Valstu iestādēm ir jāpiešķir pilnvaras izmeklēt jebkuru pakalpojumu sniedzēju noteikto ierobežojumu.

Visbeidzot, es ceru, ka šonedēļ šis Parlaments nostāsies savu pilsoņu pusē, atbalstot pilsoņu grozījumu paketi, un tādējādi atbalstot interneta lietotāju brīvību un pilsoniskās brīvības visā Eiropas Savienībā.

  Hanne Dahl (IND/DEM). - (DA) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze! Es domāju, ka attiecībā uz pilsoņu tiesībām kompromiss nav pietiekami labs. Mani satrauc, ka Francijas kultūras ministrs joprojām uzskata, ka pēc trim pārkāpumiem ir jāvar administratīvi pārtraukt piekļuvi internetam. Tādēļ kopā ar vairākiem kolēģiem es atkārtoti iesniedzu grozījumu, par kuru šis Parlaments jau vienreiz ir balsojis. Tomēr par to nav iespējams balsot atbilstoši šobrīd iesniegtajam balsošanas sarakstam, jo vispirms mums ir jābalso par kompromisu. Tādēļ es lūdzu kolēģus deputātus mainīt balsojumu kārtību, lai pirms balsojuma par visu kompromisa tekstu varam balsot par pilsoņu grozījumiem.

  Luca Romagnoli (NI). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es uzskatu, ka internetam jāturpina būt atvērtam. Tā kā sakaru pakalpojumu nozare pārvalda datu plūsmu, tai ir de facto kontrole pār demokrātiskām diskusijām un piekļuvi zināšanām. Tā efektīvi kontrolē mūsu piekļuvi tirdzniecībai un vēl vairāk kontrolē informācijas apriti.

Saskaņā ar šobrīd apspriestās telekomunikāciju tiesību aktu paketes noteikumiem tīkla operatori varēs bloķēt piekļuvi tīmekļa vietnēm, saturam un jebkam citam. Tādēļ jautājumā, ko nesen iesniedzu, es brīdināju, ka aiz stūra mūs gaida risks ierobežot ES Pamattiesību hartā noteikto preses, domas, vārda un apvienošanās brīvību, ja valsts valdība, kā gandrīz notika Itālijā, vai sakaru pakalpojumu nozare pēc saviem ieskatiem var uzņemties bloķēt tīmekļa vietni neatkarīgi no tā, vai tās saturs ir vai nav likumīgs. Īpaši izceļas pēdējais minētais fakts — iespēja bloķēt tīmekļa vietni pat tādā gadījumā, ja nav izdarīts noziegums, noziegums tiek izmeklēts vai arī notiek provocēšana uz noziegumu.

Tā noteikti ir laba ideja nostiprināt valsts lomu radio spektra pārvaldībā, jo mums ir jāgarantē un pienācīgi jāņem vērā specifiskas valstu sistēmu īpatnības, taču kompromisa tekstā, ko apstiprinājām aprīlī, ir atsevišķi elementi, kas nenoliedzami veicina patērētāju aizsardzību un vispārīgākā veidā privātumu, cīņu pret surogātpastu — es grasos beigt — un visu citu. Tomēr es joprojām esmu pārliecināts, ka Grozījuma Nr. 138 saturs ir pilnībā pieņemams un tādēļ…

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju.)

  Gunnar Hökmark (PPE-DE). - (SV) Paldies, priekšsēdētājas kundze! Telekomunikāciju nozare ir viena no Eiropā vadošajām dinamiskajām nozarēm. Tai ir vajadzīgi ieguldījumi, konkurence un pastāvīgi jauninājumi, lai sniegtu pilsoņiem lielākas iespējas gan attiecībā uz ekonomisko dzīvi, gan informāciju, demokrātiju un daudzveidību. Šajā paketē mēs redzam skaidrākus konkurences noteikumus un lielāku Eiropas regulatīvās iestādes lomu, lai nodrošinātu tirgus atvērtību konkurencei. Mēs risinām tādus jautājumus kā frekvenču plānošana un digitālā dividende — jauna telpa, kas izveidota, lai ļautu darboties lielākam operatoru skaitam un nodrošināt vairāk pakalpojumu. Priekšsēdētājas kundze, tā visa rezultāts būs lielāka brīvība patērētājiem un lielākas iespējas. Ja kā piemēru aplūkoju savu dzimteni Zviedriju, tas nozīmēs, ka virskundzība konkurencē pr pakalpojumu sniegšanu mājsaimniecībām, ko baudīja vecais monopols Telia, tagad beigsies, jo cilvēku mājās tagad iekļūs atklāta konkurence. Tas ir progress — tas pavērs ceļu lielākai izvēlei, radot lielāku konkurenci, un tas nostiprinās katra patērētāja tiesības un tādējādi arī personas brīvību saistībā ar internetu un platjoslas tīklu.

Priekšsēdētājas kundze! Jautājums par brīvību internetā ir bijis šā Parlamenta debašu temats. Reizēm mani pārsteidz, ka tie, kas iebilst pret Eiropas Savienību un Lisabonas līgumu, pieprasa lielākas pilnvaras nekā dalībvalstis, pret kurām šī opozīcija vienmēr iebilst balsojumos par visām citām jomām. Es dzirdēju, ka mans kolēģis, kurš šodien atrodas kreisajā pusē, Svensson kungs pieprasa grozījumu, lai ļautu ES tieši ietekmēt dalībvalstu pieeju tiesvedībai. Tā ir novirze no līgumiem, kas šodien ir spēkā, un no Lisabonas līguma, par kuru runājam, un tā ir arī pārvalstiskuma izpausme, ko patiesībā neviens nav apspriedis. Tomēr tiesību akta ievadā mēs esam skaidri nodalījuši juridisko iestāžu un interneta operatoru pienākumus. Mēs esam nodrošinājuši, ka neviens nevarēs pārkāpt lietotāja brīvību internetā, ja nebūs noticis pamatprasībām atbilstošs tiesas process. Tādējādi ir ievērotas Grozījumā Nr. 138 noteiktās prasības, un ir novērsti iepriekš pastāvējušie draudi. Es uzskatu, ka tas ir progress, par kuru mums vajadzētu priecāties, jo mēs vienlaikus nodrošinām Eiropas telekomunikāciju tirgus atvēršanu, lai piedāvātu lielāku brīvību, lielāku dažādību un lielāku konkurenci, tādējādi liekot pamatus nozares dinamiskumam un arī iespējai nākotnē kļūt par vadošo pasaulē.

  Reino Paasilinna (PSE). - (FI) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es, protams, vēlos īpaši pateikties Trautmann kundzei, kā arī pārējiem referentiem. Īpaša pateicība pienākas komisārei Reding kundzei par lielisko sadarbību, ko viņa tik ilgi ir izrādījusi. Mums ir daudz komisāru, taču kā jau tika minēts, ciktāl tas attiecas uz sadarbību ar mums, jūs noteikti esat vislabākā.

Mēs gribētu uzlabot to grupu situāciju, kurām jaunā tehnoloģija sniedz iespējas, taču neļaus piekļūt informācijas sabiedrībai, ja netiks uzraudzītas šo cilvēku tiesības. Šo grupu vidū ir vecāka gada gājuma cilvēki un cilvēki ar īpašām vajadzībām. Ir jānodrošina arī pircēju tiesību ievērošana, lai negodīga konkurence neliegtu tiem izmantot jaunos pakalpojumus. Beigās Padome pieņēma gandrīz visus mūsu ieteikumus, kas saistīti ar patērētāju aizsardzību, tādēļ iznākums ir apmierinošs.

Vairāk nekā 10 gadus mēs esam pārveidojuši tiesību aktus, ar ko kontrolē informācijas sabiedrību un nu jau arī civilizēto sabiedrību. Šodien mēs pieņemam lēmumu par to, ka interneta lietošana ir pilsoniskas tiesības. Tās ir jāaizsargā un jādažādo. Mēs jau agrāk nolēmām, ka informācija attiecas uz pilsoniskām tiesībām.

Satraukumu rada tas, ka elektroniskie sakari, kas sasniedz plašu cilvēku loku joprojām būs mākslīgi veidoti un nebūs nekas cits kā bezjēdzīgas blēņas. Civilizētas sabiedrības mērķis noteikti ir tik prasīgs, ka mēs vienkārši nevaram virzīties uz mērķi, kura pamatā ir tāda veida saturs kā patlaban. Mēs izmantojam izcilos tehniskos instrumentus, lai virzītu cilvēci uz zināšanu trūkumu informācijas sabiedrībā un mietpilsonību civilizētā sabiedrībā. Slikta grāmata ir slikta neatkarīgi no drukas vai papīra kvalitātes. Noziegums ir noziegums arī internetā, un līdzīgi arī atkritumi internetā ir atkritumi.

Vai tādā gadījumā inteliģenti tīkli izraisa muļķību? Dāmas un kungi! Ar šāda veida saturu mēs nudien nevaram kļūt par pasaulē vadošo uz zināšanām balstīto ekonomiku vai sabiedrību. Ar mūsu zināšanām tam gluži vienkārši nepietiek. Es gribētu jautāt komisārei, kas mums tagad, kad ir pieejami ļoti efektīvi instrumenti, jādara, lai palielinātu satura kvalitāti līdz civilizētas sabiedrības līmenim.

  Fiona Hall (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze! Es atzinīgi vērtēju vienošanos par telekomunikāciju tiesību aktu paketi, jo šī vienošanās „atdzīvina” citu vienošanos par mazāk apspriestu jautājumu — GSM direktīvas atcelšanu.

Ļoti saprotams, ka mobilo tālruņu nozares pārstāvji ļoti vēlas saņemt piekļuvi radiofrekvenču spektra platjoslai, kas pašreiz ir pieejama GSM pakalpojumiem, lai saglabātu savu globālo konkurētspēju. Tomēr EP deputāti ļoti vēlējās nodrošināt, lai tiek saglabāta demokrātiska atbildība par spektra izmantošanu.

Iepriekšējie ar radiofrekvenču spektru saistītie tiesību akti, piemēram, lēmums par mobilo satelītu pakalpojumiem, parādīja, ka daudziem jautājumiem, ko Komisija pozicionēja kā tehniskus, īstenībā ir politiskā puse. Tehniskā puse patiesībā var ietekmēt kohēzijas principus un ikviena cilvēka piekļuvi pakalpojumiem. Tādēļ es atzinīgi vērtēju faktu, ka ar telekomunikāciju tiesību aktu paketi EP deputāti saglabās radiofrekvenču spektra iedalīšanas uzraudzību.

Es balsošu par telekomunikāciju tiesību aktu paketi, taču es to darīšu nedaudz negribīgi, jo uzskatu, ka visaugstākajā līmenī ir notikusi liela nodevība attiecībā uz telekomunikāciju tirgus liberalizācijas pamatprincipu, kas bija jāsasniedz ar šo direktīvu. Es runāju par 8. panta tekstu — par piekļuves nodrošināšanu vēsturiskajiem operatoriem un to pieeju tirgum. Man šķiet, ka vienošanās, kas par šo formulējumu tika panākta privātā premjerministra Gordon Brown un kancleres A. Merkel sarunā, ir devusi vēsturiskajiem operatoriem, piemēram, Deutsche Telekom, milzīgu priekšrocību. Mēs nezinām, ko pretī deva premjerministrs Brown kungs. Es baidos, ka privātu darījumu noslēgšana starp līderiem aiz slēgtām durvīm nav īstais veids, kā veidot ES tiesību aktus. Man žēl, ka tā ir noticis.

  Godfrey Bloom (IND/DEM). - Priekšsēdētājas kundze! Man ir daži apsvērumi. Es neuzticos Komisijai, es neuzticos neievēlētajiem aizkulišu birokrātiem, kuri piedalās sanāksmēs, kuru protokoli man nav pieejami. Es neuzticos šai vietai, kurai ir demokrātijas fasāde, taču kuru lielākoties veido ielikteņi.

Man tā izskatās pēc politiskas interneta — jaunā medija — satura redakcijas. Tas ir tāda veida process, ko mēs nosodām, kad tas tiek darīts Ķīnā. Man tas nepatīk. Man tas izskatās nedaudz „netīri”. Es nezinu, kas notiek aiz kulisēm, kā tikko teica iepriekšējā runātāja, un kādi darījumi, par kuriem mēs neko nezinām, tiek noslēgti.

Mums ir lieliski autortiesību likumi. Mums ir lieliski datu aizsardzības tiesību akti. Ar to vajadzētu pietikt. Es nevēlos, lai šajā grēcīgajā un korumpētajā iestādē ienāktu vēl lielāka kontrole.

  Paul Rübig (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es varu tikai ieteikt kolēģim deputātam atkārtoti nekandidēt šajā Parlamentā, tad viņš būs labi paveicis savu darbu.

Es vēlos izteikt komisārei Reding kundzei, kā arī Čehijas prezidentūrai neviltotu pateicību, jo kopā ar mūsu referentiem viņi vēlreiz ir spēruši lielu soli par labu Eiropas pilsoņiem. Iekšējā tirgus jēdziens piedāvā pilsoņiem lielu progresu, jo īpaši telekomunikāciju nozarē, kā arī visās citās nozarēs, kur mēs iepriekš saskārāmies ar monopoliem. Pie tam jau viesabonēšanas regula mums parādīja, ka iespējams radīt ievērojamus ietaupījumus mājsaimniecībām un ka tiek nodrošināta pilsoņu aizsardzība.

Maza un vidēja lieluma uzņēmumu piekļuve tirgum ir īpaši svarīgs priekšnoteikums, lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu, tīkla neitralitātes ievērošanu un, protams, tam, lai mēs dalībvalstīs pilnvarotu neatkarīgas regulatīvās iestādes pārstāvēt ne tikai nozari un uzņēmumus, bet arī patērētājus citās Eiropas Savienības valstīs.

Maza un vidēja lieluma uzņēmumiem ir īpaši svarīgi, lai vienas valsts pilsoņu tiesības tiktu ievērotas citās dalībvalstīs, un mums ir jānodrošina, lai turpmāk platjoslas pakalpojumus turpina izmantot iedzīvotāju labā un lai to cenas samazinās, jo, pateicoties pašreiz notiekošajai ļoti dinamiskajai platjoslas pakalpojumu un interneta attīstībai, jo īpaši telefonijas nozarē, mums ir pilnīgi jaunas platjoslas izmantošanas iespējas. Tādēļ es arī esmu ļoti pateicīgs, ka GSM 900 frekvenču joslu var izmantot arī UMTS tehnoloģijai un ka pirmoreiz ir nedaudz apsvērta ceturtās paaudzes tīkla izmantošana, kas, cerams, saņems pastāvīgu Komisijas atbalstu, lai tiktu visaptveroši atbalstīta platjoslas pakalpojumu nodrošināšana, jo īpaši lauku teritorijās.

Šis tiesību akts lieliski reglamentē arī patērētāju aizsardzību — fakts, ka tiesas strādā, lai nodrošinātu pareizu Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas piemērošanu ir liels progress ceļā uz iespēju izmantot neierobežotas un nekavētas interneta lietošanas sniegtās priekšrocības, kas ir saistītas ar frekvenču joslu iedalīšanu, un tai pat laikā mēs apzināmies, ka gadījumos, kad būs jāpiemēro ierobežojumi, lēmumu pieņems tiesas.

  Evelyne Gebhardt (PSE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es vēlos pateikties visiem kolēģiem deputātiem par patiesi lielisko darbu, ko viņi paveikuši. Es gribētu pateikties arī Padomei, taču redzu, ka tā nav šeit pārstāvēta, tomēr šeit ir Komisija. Es uzskatu, ka mēs esam izdarījuši kaut ko labu.

Harbour kungs, jūs bijāt Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas referents, un man jāteic, ka mūsu sadarbība un kopīgā darbība ir vērtējama ļoti pozitīvi. Mēs esam daudz sasnieguši pilsoņu labā, kas mums, sociāldemokrātiem, ir īpaši svarīgi universālā pakalpojuma jomā. Šī telekomunikāciju tiesību aktu pakete ir padarīta daudz draudzīgāka patērētājam, un ir veikts ļoti nozīmīgs ieguldījums patērētāju aizsardzībā. Turpmāk telekomunikāciju sakaru nodrošinātājiem būs jāpiedāvā arī tikai 12 mēnešus derīgi līgumi, kas ir ļoti svarīgi. Līdz šim bija ļoti daudz pakalpojumu sniedzēju, kas piedāvāja tikai 24 mēnešus ilgus līgumus, tas ir ļoti ilgs laika periods un neļauj cilvēkiem pārtraukt līgumu ātrāk. Tas ir diezgan svarīgs ieguvums. Mainot pakalpojumu sniedzēju, patērētājiem ir jāvar saglabāt savu numuru vienas dienas laikā. Līdz šim ilgs gaidīšanas periods bieži lika cilvēkiem atteikties no pievēršanās lētākam pakalpojumu sniedzējam un kavēja konkurenci šajā jomā. Arī šajā ziņā esam guvuši lielu panākumu.

Pa šo laiku Sociāldemokrātu grupa ir mēģinājusi nodrošināt, lai, zvanot uz neatliekamās palīdzības dienestu no mobilā tālruņa, automātiski tiktu pārraidīta izsaucēja atrašanās vieta, tādējādi atvieglojot ātru personas sasniegšanu. Lai panāktu arī to, notika ilga cīņa, jo, pirmkārt, daudzi apgalvoja, ka tehniski tas nemaz nav iespējams. Ir pierādīts, ka tas ir iespējams, un tāpēc tas arī bija jāīsteno. Mūsu pilsoņiem tas ir ļoti noderīgi.

Drīz tas būtu jāatvieglo arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Ir jānodrošina viņiem neierobežota piekļuve telekomunikāciju līdzekļiem. Arī šajā jomā — jo īpaši runājot par universālajiem pakalpojumiem — mums jānodrošina, ka darbs tiek turpināts, un arī tas ir ļoti pozitīvi vērtējams.

Visa procesa laikā bija viens pretrunīgs jautājums — kā mēs risinām kriminālapsūdzību, kad rodas jautājumi par kriminālnoziegumiem vai ar civiltiesībām saistīti jautājumi? Ar kompromisu, ko šodien panācām ar Padomi, mēs esam spēruši būtisku soli, jo esam iekļāvuši tiesisku atrunu. Tiesiska atruna nozīmē, ka mēs neļaujam tikai uzņēmumiem izlemt, kādas sankcijas noteikt; tā vietā, izmantojot Eiropas Cilvēktiesību konvencijā noteiktās tiesības, esam nodrošinājuši to, ka patērētāji var sevi aizstāvēt un pakalpojumu sniedzējiem nav pārmērīgas varas. Tas ir ļoti svarīgs jautājums.

  Anne Laperrouze (ALDE). – (FR) Komisāres kundze, dāmas un kungi! Vai drīkstu vispirms paslavēt mūsu referentu darbu pie šīs telekomunikāciju tiesību aktu paketes, par kuru rīt jābalso, jo tas ir labs dokuments. Tajā ir ņemti vērā visi aspekti, kas ir saistīti ar revolūciju sakaru nozarē, ko mēs piedzīvojam — telekomunikāciju tīkli, ekonomiskie aspekti, patērētāju tiesības un piekļuve internetam.

Tomēr par pēdējo jautājumu, man jāteic, ka Demokrātiskās kustības delegācija bija vīlusies. Pagājušajā nedēļā panāktais kompromiss par Trautmann kundzes ziņojumu ir neapmierinošs. Šā priekšlikuma vājais punkts ir tas, ka tajā nav ņemta vērā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantu saistītā tiesu prakse. Šis priekšlikums patiesībā tikai padara likumīgus Francijas valdības centienus uzspiest augstās pārvaldes iestādes jēdzienu — apkaunojošo Hadopi tiesību aktu.

Ir cilvēki, kuri baidās no interneta, cilvēki, kuri neizprot tā attīstību vai tā priekšrocības. Šie cilvēki bieži saka, ka internets ir teritorija, kurā valda nelikumības.

Tieši tādēļ, lai novērstu interneta pārvēršanos par nelikumību teritoriju, Demokrātu kustības delegācija uzskata, ka lēmumu par piekļuves internetam pārtraukšanu jāpieņem tiesai, nevis administratīvi. Internets ir lielisks instruments, lai izmantotu cilvēka pamattiesības.

Daži cilvēki uzskata, ka risinājums ir administratīva pārvaldība. Tas mums daudz pasaka par to, kādu nozīmi viņi piešķir pamattiesībām. Likumiem, kas nodrošina cilvēku saziņas brīvību, nav termiņa un tie nav atkarīgi no viena vai cita mēdija. Nekādu iemeslu dēļ nedrīkst apšaubīt tiesības uz tiesas procesu.

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Cilvēki baidās, ka tādi pasākumi kā telekomunikāciju tiesību aktu pakete ierobežo viņu brīvību. Esmu saņēmis simtiem vēstuļu par šo jautājumu un ne tikai no Polijas. Citēšu vienu no tām: „Eiropas Parlaments ierosina veikt izmaiņas tiesību aktā, kas ietekmēs manu piekļuvi internetam un kas var ierobežot vai radīt ierobežojošus apstākļus atsevišķu interneta lapu un vietņu izmantošanai. Eiropas Parlamenta ierosinātās izmaiņas tiesību aktos ļaus manam interneta pakalpojumu sniedzējam piedāvāt man ierobežotus vai uz nosacījumiem balstītus pakalpojumus. Es baidos, ka šādas izmaiņas nogalinās internetu un var radīt nevēlamas sekas Eiropas Savienības ekonomikai.”

Tāda ir Eiropas balss — vēlētāju balss. Es viņus atbalstu. Es iesaku cilvēkiem būt uzmanīgiem balsojot, jo īpaši balsojot par kandidātiem no Polijas, kur ne „Pilsoņu platforma” (Civic Platform), ne „Likums un taisnīgums” (Law and Justice) nezina, kas šeit notiek.

Un piebilde Harbour kungam — šķiet, ka atsevišķiem klauniem no partiju „Pilsoņu platforma” un „Likums un taisnīgums” aprindām roņi un pērtiķi rūp vairāk nekā cilvēki.

  Giles Chichester (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze! Ir godīgi teikt, ka Eiropas Savienībā stāsts par telekomunikāciju nozari ir veiksmes stāsts, tāpēc ir vēl jo svarīgāk izveidot pareizu tiesisko regulējumu. Es vēlos apsveikt referentus par padarīto darbu un jo īpaši savu kolēģi Pilar del Castillo Vera par būtisku uzlabojumu veikšanu Komisijas priekšlikumā par regulatoriem, pārvēršot tos Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru organizācijā (EESRO).

Žēl, ka debates par internetu un tā cenzūru, kā arī dalībvalstu juridiskajām pilnvarām ir novērsušas uzmanību no šīs paketes būtības. Es vēlētos izteikt komplimentu savam kolēģim Malcolm Harbour par detalizētu kompromisa teksta apspriešanu ar Padomi saistībā ar strīdīgo jautājumu, kas pazīstams kā Grozījums Nr. 138.

Ja nekas cits, tad šī paketes daļa ir izraisījusi lobējošu e-pastu straumi, un tiem cilvēkiem, kas uzskata, ka liels e-pastu un vārdu daudzums gūs virsroku, man jāteic, ka tie ļoti ātri kļūs neproduktīvi. To, ko ir viegli vienā mirklī nosūtīt, ir vienlīdz viegli izdzēst, taču diemžēl pārāk daudz laika ir jāpavada, ritinot lejup e-pastā un mēģinot atrast kaut ko, kas nav surogātpasts.

Es ļoti ceru, ka regulatori jutīsies pilnībā pilnvaroti panākt lielāku konkurenci, vienlīdzīgus noteikumus un daudz lielākas patērētāju tiesības, kā arī nodrošināt pareizu līdzsvaru, lai veicinātu ieguldījumus un jauninājumus, kas noturētu Eiropas Savienību vadošajā pozīcijā.

Vēl viens būtisks šīs paketes aspekts ir panāktie patērētāju tiesību uzlabojumi, jo īpaši iespēja pārnest numuru vienas darba dienas laikā un lielāka līgumu un norēķinu pārredzamība. Tie ir praktiski jautājumi, kas ir būtiski patērētājiem.

  Hannes Swoboda (PSE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es, protams, vēlos izteikt visiem dalībniekiem siltu pateicību par nozīmīgo darbu, ko viņi paveikuši.

Es zinu, ka komiteja un jo īpaši Trautmann kundze ieguldīja lielu atdevi, lai sasniegtu divus mērķus — pirmkārt, izveidotu pamatu modernizācijai, pastāvīgai tehniskajai revolūcijai Eiropā saistībā ar jaunu darbavietu radīšanu, kā arī mūsu kontinenta konkurētspēju — tādējādi veicot arī būtisku ieguldījumu Lisabonas līgumā —, un, otrkārt, aizsargātu šeit jau vairākkārt pieminētās patērētāju tiesības.

Es domāju, ka abi mērķi ir veiksmīgi sasniegti. Atsevišķu frekvenču joslu atbrīvošana, kad notiks migrācija uz digitālo sistēmu, nākotnē radīs vairāk iespēju un vairāk jauninājumu. Tas arī būs būtisks ieguldījums inovatīvā sabiedrībā, un mēs par to esam pateicīgi.

Protams, ir arī daži strīdīgi jautājumi. Kā cilvēks, kurš bieži izmanto internetu, raksta blogus, aktīvi darbojas portālos Facebook un Twitter, es zinu, ka šajā jomā pastāv diezgan daudz problēmu. Tomēr esmu pilnīgi pārliecināts, ka mums nevajadzētu iejaukties, ja nav pieņemts tiesas lēmums. Tas būtu ne tikai principiāli nepareizi, bet arī nosūtītu nepareizu signālu, jo īpaši mūsu jauniešiem, kuri nepārtraukti „klejo” tīmeklī un ļoti daudz izmanto mūsdienīgus saziņas līdzekļus.

Tādēļ esmu ļoti gandarīts, ka citu lietu vidū apsvērumos ir arī skaidri norādīts, ka, no vienas puses, mēs, protams, neesam gatavi pieņemt kriminālas darbības, taču, no otras puses, mēs arī neesam gatavi atļaut nelikumīgi iejaukties, ja nav saņemts tiesneša spriedums. Manuprāt, tas ir būtisks princips, kas jāievēro. Esmu ļoti pateicīgs savai kolēģei Trautmann kundzei un visiem pārējiem referentiem par neatlaidību saistībā ar šo jautājumu un skaidrības panākšanu.

  Sophia in 't Veld (ALDE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Pirmkārt, arī es vēlos izteikt komplimentu un pateicību referentiem par lielo darbu. Tomēr baidos, ka man joprojām ir grūti akceptēt paketi. Tajā ir daudz labu elementu, un šajā nozarē patiesi ir vajadzīgs regulējums.

Šeit panāktie uzlabojumi ietver ievērojami uzlabotu patērētāju aizsardzību un Komisijas garantiju, ka tā ierosinās priekšlikumus par vispārēju prasību paziņot par datu zaudēšanu. Tomēr man šo paketi ir grūti pieņemt. Uz problēmu jau norādīja vairāki deputāti, tostarp mans kolēģis no Francijas — valdības slepus ir mēģinājušas ieviest kompromisā principu par „izslēgšanu pēc trim pārkāpumiem”, kam patiesībā nav pilnīgi nekāda sakara ar direktīvu. Jāteic, ka man tas šķiet ārkārtīgi kaitinoši.

Tādēļ es nedomāju, ka šis kompromiss ir pieņemams, un tādēļ es gribētu aicināt kolēģus deputātus balsot par manu kolēģu Alvaro kunga un Schmidt kunga ierosināto grozījumu. Tas ir būtisks priekšnoteikums, lai es šo paketi atbalstītu. Manuprāt, tas būtu liels negods, ja šo grozījumu nepieņemtu.

Mēs, protams, vēlamies panākt kompromisu ar Padomi, taču ne par katru cenu. Mani arī kaitina, ka Padome ikreiz mūs atstāj pie sasistas siles un ka mums tas ir jāpieņem neatkarīgi no tā, gribam to vai nē. Padome par kompromisa panākšanu ir tikpat atbildīga kā Eiropas Parlaments. Eiropas Parlamentam, jo īpaši pēdējo gadu laikā ir jāsaglabā reputācija saistībā ar pilsonisko tiesību aizsargāšanu. Es ceru, ka rītdien gaidāmā balsojuma laikā Parlaments šo reputāciju nezaudēs.

Visbeidzot, priekšsēdētājas kundze! Arī es vēlos pateikt dažus vārdus par lobēšanu. Man tas jāsaka, lai gan būtībā es nepiekrītu Chichester kungam, arī mani kaitina reizēm diezgan draudīgo e-pastu plūdi. Es domāju, patiesībā esmu pārliecināta, ...

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju.)

  Erna Hennicot-Schoepges (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Es gribētu apsveikt referentus, Komisiju, Trautmann kundzi un Harbour kungu, kam pēdējā brīdī izdevās panākt kompromisu. Pēc diviem intensīva darba pilniem gadiem mēs esam panākuši šo kompromisu jomā, kas iezīmēs vadošās rūpniecības nozares nākotni.

Komisijas priekšlikums par spektra izmantošanu tika grozīts pareizajā virzienā, izrādot cieņu sasniegumiem satelīttehnoloģiju nozarē, un Komisijas paziņojums par turpmākām debatēm par universālo pakalpojumu un citām vēl neatrisinātām juridiskām problēmām liecina, ka darbs turpināsies. Tādēļ tas ir tikai pirmais solis, gaidot citus noteikumus.

Šis priekšlikums sniegs pilsoņiem nebijušu piekļuvi informācijai un kultūrai. Tomēr saistībā ar infrastruktūru un kvalitāti joprojām pastāv daudzas problēmas, jo vēl aizvien visiem netiek garantēta vienādi kvalitatīva piekļuve, ja domājam par daudzajām tehniskajām problēmām, kas joprojām pastāv saistībā ar bezvadu sakariem.

Jautājumi par brīvu piekļuvi internetam, ar autortiesībām un konfidencialitāti saistītās problēmas kopā ar bažām par aizsardzību pret noziegumiem un par ētikas normu ievērošanu, un jauniešu aizsardzību — vai nav nedaudz par daudz risināmā? Runājot par tiem, kam ir skeptiska attieksme pret kompromisu — vai viņi spēs ierosināt gatavu, nekavējoties piemērojamu risinājumu?

Es domāju, ka šis projekts ietver ievērojamus uzlabojumus. Tādēļ dosim mūsu izveidotajiem regulatoriem iespēju, un tad skeptiķi varēs ietekmēt šīs jaunās iestādes, kurām būs tikai jāpierāda sava efektivitāte.

  Edit Herczog (PSE). - Priekšsēdētājas kundze! Divus gadus ilgs darbs! Un es apsveicu jūs visus par paveikto smago darbu. Telekomunikāciju tiesību aktu pakete ir liels ieguldījums Lisabonas stratēģijā, jo šī nozare veido 4 % no IKP un 25 % no IKP pieauguma. Tā ir viena no Eiropas ekonomikas lielvaras pamatnozarēm.

Telekomunikāciju tiesību aktu pakete sniedz būtisku ieguldījumu uz zināšanām balstītā ekonomikā, pievēršoties ne tikai pašai nozarei, bet arī palielinot iespējas lietotājiem neatkarīgi no tā, vai tie ir uzņēmumi, jo īpaši maza un vidēja lieluma uzņēmumi vai privātpersonas. Ikviens no tās var iegūt.

Telekomunikāciju tiesību aktu pakete ar tajā paredzēto tīkla attīstību ir būtisks ieguldījums Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plānā. Telekomunikāciju tiesību aktu pakete ir būtisks ieguldījums patērētāju tiesību un iespēju nostiprināšanā, jo tās var izmantot arvien lielāks cilvēku skaits. Tomēr telekomunikāciju tiesību aktu pakete ir arī būtisks ieguldījums sabiedrības attīstībā. Tā nodrošina visiem eiropiešiem ne tikai piekļuvi pakalpojumiem un jaunus līdzekļus mūsu tiesību un pienākumu ievērošanai, bet arī līdzsvaru, ko panāk regulatīvā iestāde — līdzsvaru starp valsts regulējuma līmenī pieejamo kompetenci un tāda instrumenta piešķiršanu Eiropai, ar ko izveidot īsteni iekšēju tirgu telekomunikāciju nozarē.

Es apsveicu referentus un komisiju. Nākamo piecu gadu laikā mēs spersim pirmo soli, kuram pēcāk sekos citi.

SĒDI VADA: M. ROTHE
priekšsēdētājas vietniece

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). – (RO) Sākumā vēlos apsveikt mūsu referentus, kuri ilgāk nekā gadu ir smagi strādājuši pie šīs paketes. Patiesībā šī pakete Eiropas Savienības pilsoņiem ir ārkārtīgi svarīga.

Šī pakete sastāv no daudziem dokumentiem. Manuprāt, ir svarīgi vispirms pievērsties Trautmann kundzes ziņojumam, kurā izklāstīti elektronisko sakaru nozari reglamentējošie noteikumi un aplūkoti vairāki ļoti svarīgi aspekti, piemēram, funkcionālā nošķiršana, radiofrekvenču spektra politika, kā arī jaunas paaudzes tīklu izmantošana un veicināšana. Es atzinīgi vērtēju faktu, ka tika pieņemta funkcionālā nošķiršana un ka to pieņēma kā steidzamu, īpašu pasākumu.

Turklāt es uzskatu, ka ir svarīgi, lai mēs šeit uzsveram vajadzību aizstāvēt patērētāju tiesības. Tādēļ Harbour kunga ziņojums pieskārās šiem aspektiem, un mūsu kolēģis Reino Paasilinna veiksmīgi atbalstīja Eiropas Sociālistu viedokli, proti, galvenajam elementam ir jābūt patērētājam. Ir svarīgi, kā tiek apspriesti līguma noteikumi, lai varētu aizsargāt ikvienu patērētāju.

Runājot par tehnoloģisko neitralitāti, ir noderīgi, ka šādā veidā ikvienam tiek padarīts pieejams plašs tehnisko iespēju klāsts. Taču es gribētu uzsvērt, ka internets sniedz milzīgas iespējas. Ir svarīgi, lai patērētāji un lietotāji tiktu aizsargāti un lai nenotiktu iejaukšanās, kas ir saistīta ar personas datiem, kuri arī ir jāaizsargā. Pats galvenais — mums ir jāaizsargā intelektuālais īpašums, taču ne uz patērētāju interešu rēķina.

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju.)

  Charlotte Cederschiöld (PPE-DE). - (SV) Paldies, komisāres kundze! Mums ir vajadzīga lielāka saskaņotība elektronisko sakaru jomā un skaidrāki un vienkāršāki tiesību akti, un šai saskaņotībai ir jāveicina labi funkcionējošs iekšējais tirgus. Galvenais mērķis ir palielināt konkurenci, kuras rezultāts galalietotājiem būs lielāka izvēle, zemākas cenas un labāka kvalitāte. Lai tas izdotos, ir rūpīgi jāapsver daudzas atšķirīgas intereses un jāpanāk piemērots līdzsvars. Telekomunikāciju tiesību aktu paketi nedrīkst — un tā nav tam paredzēta — izmantot krimināltiesību vai soda sankciju nolūkā un dalībvalstu procesuālo tiesību ietekmēšanai. Centrālajam elementam ir jābūt konkurences uzlabošanai. Visiem pilsoņiem ir jāvar panākt savas lietas izskatīšanu tiesā, to nedrīkst atstāt komerciālu spēku varā. Tādēļ es ceru, ka mani kolēģi deputāti šoreiz atbalstīs šo kompromisu.

Ar privātumu saistītā problēma parādās komerciālajos tiesību aktos un tiesību aktos par datu uzglabāšanu, par pārredzamību, kā arī krimināltiesībās. Eiropas Savienība vēl nav atradusi kopēju pieeju ar kopējiem principiem, ko var piemērot visām trim jomām, un, lai izvairītos no ilgstošām pretrunām ar tiesību aktiem, būs jāveic kopējs novērtējums. Nākotnē mūs joprojām gaida izaicinājums — panākt līdzsvaru starp policijas, pārredzamības atbalstītāju, cilvēku, kas vēlas aizsargāt datus, un, protams, IT uzņēmumu interesēm.

Komisijai ir jāvar to veicināt, izveidojot kopēju darba grupu, lai šajā nozīmīgajā jomā atrastu kopējus principus un panāktu līdzsvaru starp dažādajām interesēm.

Visbeidzot, arī es vēlos apsveikt komisāri Reding kundzi un referentus par labo darbu.

  Jacques Toubon (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlos pateikties mūsu komisārei Reding kundzei, Francijas prezidentūrai, kura decembrī panāca ļoti inteliģentu kopējo nostāju, un Čehijas prezidentūrai, kas nupat ir sasniegusi savu mērķi. Es arī vēlos pateikties un, pat galvenais, izteikt apsveikumus mūsu trim referentiem — Harbour kungam Trautmann kundzei un del Castillo Vera kundzei, kuri ir paveikuši apbrīnojamu darbu.

Paketē, par ko šodien balsosim, ir iekļauti nosacījumi, kas ved tieši tādā virzienā, kādu varētu vēlēties telekomunikāciju tirgus attīstībai, un tas notiek vecmodīgā veidā un par labu ikvienam — Eiropas regulējums, kas uzticēts Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru organizācijai (EESRO) ar jaukta finansējuma sistēmu un bez veto tiesībām; līdzsvars starp konkurenci un jaunu ieguldījumu nepieciešamību — funkcionālā nošķiršana, kas attiecas tikai uz ārkārtas gadījumiem; vēlme koncentrēt uzmanību uz sabiedriskajiem pakalpojumiem radiofrekvenču spektra pārvaldībā; jauni pakalpojumi; jauna piekļuves brīvība; un ar īpašu Harbour kunga nopelnu — ievērojama patērētāju tiesību palielināšana. Man tikai ir žēl, ka ir noraidīts must carry noteikums.

Francijai šis dokuments ir lieliski līdzsvarots un labs kompromiss — es to saku saistībā ar apkaunojošajiem pretrunīgajiem grozījumiem — , piedāvātais galarezultāts, manuprāt, ir inteliģents, jo ļauj ievērot tiesības uz intelektuālo īpašumu internetā, nepārkāpjot brīvību tam piekļūt. Internetā šīs jomas tiesību akti ir jāpiemēro tāpat kā citu jomu noteikumi. Virtuālā pasaule nav pasaule, kurā nav likumu, un tā nedrīkst būt atkarīga tikai no reklāmas varas, ko ievieš operatori un piekļuves internetam nodrošinātāji. Tādēļ es piekrītu Trautmann kundzes viedoklim. Kompromiss nodrošina darba ņēmējiem, māksliniekiem un interneta lietotājiem vienlīdzīgas tiesības, un tas ir labi.

  Syed Kamall (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze! Vēlos sākt, izsakot cieņu par lielo darbu, ko ieguldījusi Komisija un tās amatpersonas, kā arī visi referenti. Es runāju kā viens no Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ēnu referentiem laikā, kad noritēja darbs pie paketes daļas par e-privātumu. Es arī gribētu paust cieņu par Alexander Alvaro un citu ēnu referentu darbu, tostarp Sociāldemokrātu grupas deputāta Lambrinidis kunga darbu.

Mēs visi ļoti smagi strādājām, lai panāktu līdzsvaru starp datu aizsardzību, par kuras lielo nozīmi visi esam vienisprātis, un uzņēmumu tiesībām izstrādāt drošības programmas, lai panāktu mūsu tīklu drošību un atrastu tos, kuri vēlas tīklos izplatīt ļaunprātīgas programmatūras un vīrusus. Tā ir darbība, kas reizēm ietver datu plūsmas pārskatīšanu.

Taču tā nebija principa „izslēgšana pēc trim pārkāpumiem” aģitācija. Šeit ir ļoti maz cilvēku, kas to atbalsta, un ir ļoti žēl, ka cilvēki ārpus šā Parlamenta ir mēģinājuši attēlot to kā „izslēgšanas pēc trim pārkāpumiem” atbalstītāju.

Kamēr runājam par datu paketēm, ļaujiet man pievērsties jautājumam par tīkla neitralitāti. Es domāju mums jāpiekrīt, ka ir vajadzīga zināma tīkla pārvaldība. Kad uzņēmumi uzbūvē lielākas caurules, citi uzņēmumi atnāk un šīs caurules piepilda, un tas var izraisīt piesārņojuma problēmas. Kurš pirms dažiem gadiem būtu iedomājies, ka mums kādreiz būs tādi pakalpojumi kā BBC iPlayer vai portāls YouTube? Tādēļ ir svarīgi, lai operatori var savus tīklus pārvaldīt. Ideja „pirmā pakete iekšā, pirmā pakete ārā” var izrādīties neizdevīga, jo īpaši tad, ja neatliekamās palīdzības dienesti tiek ignorēti transporta sastrēgumu dēļ.

Runājot par šo tematu, es gribētu pateikties visiem referentiem par centieniem panākt piemērotu līdzsvaru un gribētu lūgt lobētājiem ārpus Parlamenta neattēlot to kā „izslēdzēju pēc trim pārkāpumiem”; lūdzu, neattēlojiet to kā lielu uzbrukumu mūsu brīvībām. Mēs tikai mēģinām panākt pareizo līdzsvaru.

  Christofer Fjellner (PPE-DE). - (SV) Liels paldies, priekšsēdētājas kundze! Atvainojiet, ka es nedaudz novēlojos. Es gribētu sākt, sakot, ka, manuprāt, ir svarīgi norādīt, ka tāda telekomunikāciju tiesību aktu pakete, kāda šobrīd gaida balsojumu, ir ļoti laba. Tā nostiprina konkurenci un lietotāju tiesības, un ir būtiski to uzsvērt, jo domāju, ka tas šajās debatēs bieži tiek aizmirsts. Mēs koncentrējamies gandrīz tikai uz detaļām un pēc tam reizēm nepievēršam uzmanību kopējai situācijai, bet telekomunikāciju tiesību aktu paketes būtība galu galā ir nostiprināt konkurenci un lietotāju tiesības.

Tomēr šobrīd internetā pastāv daudzi apdraudējumi mūsu pilsoniskajām brīvībām un tiesībām, kā arī atklātai un brīvai interneta struktūrai. Tie nekad nav bijuši tik skaidri, kā debatēs par to, vai mums jāatslēdz lietotāju piekļuve internetam bez lietas izskatīšanas tiesā vai nē. Es ļoti lepojos, ka mēs šeit, Parlamentā, esam vienojušies, ka uzskatām šādu rīcību par nepieņemamu. Nedrīkst bloķēt cilvēku piekļuvi internetam, ja lietu nav izskatījusi tiesa. Tas ir būtiski, jo tas ir ļoti nopietns pilsonisko brīvību un tiesību ierobežojums. Tas arī „apgriež kājām gaisā” juridiskos principus tādā veidā, kā mēs nekad nepiekristu citās jomās. Mēs neaizliedzam cilvēkam, kurš nozadzis riteni, lietot ceļus. Tādēļ esmu gandarīts, ka mēs rīt teiksim skaidru „nē” šādam priekšlikumam.

Tai pat laikā tas neierobežo visus interneta apdraudējumus. Ir daudzi citi jautājumi, kurus turpinās apspriest, un es gaidu šīs debates. Ir noteiktas jomas, kurās es vēlētos, lai mēs varētu nedaudz pavirzīties uz priekšu, taču kopumā tas ir solis pareizajā virzienā. Es esmu lepns par to, ka rītdien skaidri parādīsim, ka pilsoņu brīvības un tiesības internetā, jo īpaši saistībā ar iespēju nezaudēt piekļuvi, ja lieta nav izskatīta tiesā, ir kas tāds, ko Eiropas Parlaments atbalstīs.

  Helga Trüpel (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Es gribētu teikt, ka šodienas debatēs dominēja šāds jautājums — kā panākt līdzsvaru starp brīvību internetā, brīvu piekļuvi, autortiesību aizsardzību un pamattiesību ievērošanu? Tā patiesi ir maģiskā formula pareizā līdzsvara panākšanai.

Es gribētu uzsvērt, ka runa nav par patvaļīgu interneta bloķēšanu. Mēs nevaram slēgt portālu YouTube, kā tika izdarīts Turcijā, jo tajā acīmredzami tika apvainots Atatürk kungs. Mēs nevēlamies tādu situāciju kā Ķīnā. Protams, tīmekļa vietnes nedrīkst uz labu laimi slēgt politisku iemeslu dēļ. Tomēr es gribētu skaidri pateikt, ka pilsoņiem nedrīkst būt neierobežotas tiesības uz neierobežotu un nelikumīgu lejupielādi! Tas nav šeit apspriežams jautājums. Tomēr mums ir jānodrošina — un tas ir līdzsvars, ko meklējam un kas vēl jāatrod —, lai mākslinieciskā satura radītāji, kuru darbi parādās internetā, tiek godīgi atalgoti. Mums tam ir vajadzīgs jauns modelis. Tas nav Francijas modelis. Mēs vēlamies tieisku atrunu, tiesas lēmumu par pamattiesībām. Tomēr mums zināšanu sabiedrībā joprojām jāatrod jauns sociālais kompromiss starp autortiesībām un pamattiesību aizstāvību.

  Viviane Reding, Komisijas locekle. − (FR) Priekšsēdētājas kundze! Paldies visiem, kas padarīja šīs ļoti svarīgās paketes nonākšanu dienasgaismā iespējamu. Ar to es, protams, domāju referentus un viņu kolēģus, kā arī Čehijas prezidentūru, un gribētu oficiāli paziņot, ka vēstniece Reinišová kundze lieliski sadarbojās ar Parlamentu un Komisiju, lai padarītu šo projektu iespējamu.

Tagad mums ir pieejams saskaņots dokuments, kas veicina tirgu atvēršanos, iegudījumus, brīvību internetā un tiesības uz internetu. Mums ir dokuments, kam ir potenciāls veicināt nozares attīstību — un tādējādi darbavietu saglabāšanu un radīšanu — un lietotāju attīstību. Pirmkārt, šajā dokumentā ir apsvērta Lisabonas stratēģija izaugsmei un nodarbinātībai un, otrkārt, daudzie uzlabojumi saistībā ar to patērētāju, kuri izmanto internetu, tiesībām.

Ļaujiet man atbildēt uz dažiem no uzdotajiem jautājumiem.

Viens no jautājumiem attiecās uz ieguldījumiem nākamās paaudzes piekļuves tīklos, nodrošinot, lai telekomunikāciju operatori saņem godīgu peļņu no ieguldījumu atdeves, pienācīgi ņemot vērā iesaistīto risku. Saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem vairāki uzņēmumi tagad var dalīt ieguldījumu risku. Jaunie noteikumi to apstiprina un vienlaikus nosaka, ka ir jāsaglabā efektīvi konkurences un nediskriminācijas noteikumi. Tas ir ļoti svarīgi. Es vēlos to uzsvērt, jo reizēm dzirdu tikai pusi no stāsta, taču praksē ir jāīsteno viss stāsts par ieguldījumiem.

Nākamais jautājums attiecas uz datu aizsardzības pārkāpumiem. Operatoriem ir jāuzņemas atbildība, kas izriet no šī milzīgā informācijas apjoma apstrādes un uzglabāšanas. Tādēļ jaunie nosacījumi pirmoreiz Eiropas Savienības tiesībās paredz pienākumu ziņot par personas datu aizsardzības pārkāpumiem. Tas nozīmē, ka sakaru nodrošinātājiem būs jāinformē iestādes un to klienti par drošības pārkāpumiem, kas ietekmē to personas datus. Pie tam noteikumi par privātumu un datu aizsardzību tiek nostiprināti tādās jomās kā sīkdatņu un līdzīgu ierīču izmantošana. Interneta lietotāji būs labāk informēti par to, kas notiek ar viņu personas datiem, un viņiem būs vieglāk kontrolēt savu personisko informāciju.

Otrs elements attiecas uz atklātāku un neitrālāku internetu patērētājiem. Eiropas Savienības patērētājiem būs lielākas iespējas nekā jebkad agrāk izvēlēties tiem pieejamos konkurējošos platjoslas pakalpojumu sniedzējus. Interneta pakalpojumu sniedzēju rīcībā ir spēcīgi instrumenti, kas viņiem ļauj internetā atšķirt dažādus datu pārraides veidus, piemēram, balss vai vienādranga saziņu. Lai gan datu plūsmas pārvaldība var veicināt augstas kvalitātes pakalpojumu attīstību un var palīdzēt nodrošināt drošus sakarus, šīs tehnikas iespējams izmantot arī, lai samazinātu sakaru vai citu pakalpojumu kvalitāti līdz nepieņemami zemam līmenim. Tādēļ saskaņā ar jaunajiem ES noteikumiem, valsts telekomunikāciju iestādes drīkstēs noteikt minimālo tīkla pārraides pakalpojumu kvalitātes līmeni, lai veicinātu tīkla neitralitāti un Eiropas pilsoņu brīvības, kas saistītas ar tīklu.

Jaunajā dokumentā esam pievienojuši jaunas prasības attiecībā uz pārredzamību, kam ir ļoti liela nozīme.

Ceturtais elements, ko es gribētu uzsvērt, ir tiesību piekļūt internetam atzīšana. Jaunajos noteikumos tiek skaidri atzīts, ka piekļuve internetam ir tādas pašas pamattiesības kā vārda brīvība un brīvība saņemt informāciju. Tādēļ noteikumos paredzēts, ka, veicot jebkādus pasākumus saistībā ar piekļuvi pakalpojumiem un lietotnēm un to izmantošanu, ir jāievēro fizisku personu pamattiesības un brīvības, tostarp tiesības uz privātumu, vārda brīvību un piekļuvi informācijai un izglītībai, kā arī taisnīgai tiesai.

(FR) Priekšsēdētājas kundze! Manuprāt, bija ļoti svarīgi uzsvērt šīs pamattiesības, jo tās veido pamatu mūsu Eiropas vērtībām, Eiropas vērtībām, kas arī ir balstītas uz jaunajiem noteikumiem telekomunikāciju nozarē.

Turklāt es arī gribētu kaut ko pateikt par brīvību internetā, jo par to runāja daudzi deputāti. Panāktais kompromiss ir pilsoņu un interneta lietotāju brīvības uzvara.

Pirmkārt, šajā kompromisā ir ļoti skaidri apliecinātas mūsu pilsoņu brīvības, kas noteiktas Pamattiesību hartā, tostarp tiesības uz piekļuvi internetam, kas ir neatņemama vārda un informācijas brīvības sastāvdaļa. Otrkārt, kompromisā noteikts, ka nesamērīgie risinājumi, kuros piedāvāts ierobežot interneta lietotāju tiesības, ir nelikumīgi. Treškārt, kompromisā ir apstiprināts, ka vienmēr ir jānodrošina iespēja iesniegt lietu tiesnesim, neatkarīgai un taisnīgai tiesai, kuras lēmums ir jāievēro.

Tas viss ir iekļauts kompromisā, un es domāju, ka, pamatojoties uz šo kompromisu, darbam, ko ļoti tuvā nākotnē uzsāks Komisija un Parlaments, būs stabils pamats, kas nostiprinās mūsu pilsoņu tiesību un mūsu Eiropai raksturīgo vērtību nozīmi.

Kad esmu to pateikusi, vēlos lūgt Padomei ātri rīkoties, lai pēc iespējas ātrāk padarītu pieejamu dokumenta galīgo versiju, kuru, ceru, rīt atbalstīs balsojumā.

  Malcolm Harbour, referents. − Priekšsēdētājas kundze! Pirmkārt, es vēlos pateikties ikvienam, kurš piedalījās šajās debatēs. Šīs bija ļoti konstruktīvas debates. Es īpaši atzinīgi vērtēju atbalstu, ko man un maniem kolēģiem no Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas sniedza Parlaments saistībā ar nozīmīgajiem lietotāju tiesību un direktīvā iekļauto datu aizsardzības elementu uzlabojumiem, ko esam panākuši.

Debašu laikā es biju gandarīts par to, ka ikviens pievērsās šiem aspektiem. Tie ir būtiski katram patērētājam. Tuvojoties vēlēšanām, es ceru, ka jūs visi runāsiet par to darbu, ko šajā Parlamentā esat paveikuši interneta pasaules lietotāju labā, jo tas ir ļoti nozīmīgs.

Vēl viens apsvērums, kas, manuprāt, ir svarīgs ir tas, ka pati interneta telpa — elektroniskie sakari un nozare kopumā — ir plaukstoša un dinamiska nozare, kas attīstās. Mūsu, regulatoru, uzdevums ir ļaut šai dinamikai, novatorismam turpināties. Mēs izveidojam tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu, ka patērētāji to var izmantot, lai piešķirtu viņiem tiesības saņemt informāciju par šiem pakalpojumiem, lai ļautu viņiem to izmantot — tas ir būtiski. Taču internets nav tik plaukstoša vide — un, ņemot vērā e-pastus, ko saņēmāt par šo priekšlikumu, jūs esat redzējuši, cik dinamisks tas ir —, tas nav tāds tādēļ, ka esam ierobežojuši darbības internetā, tas nav tāds tādēļ, ka esam ieviesuši jaunus uzņēmējdarbības modeļus. Mēs esam ierobežojuši lietas, ko paveikuši cilvēki. Mēs gribam, lai pievienojas jauni dalībnieki, mēs gribam, lai pievienojas maza lieluma uzņēmumi, mēs gribam, lai pievienojas lieli uzņēmumi, mēs vēlamies ieguldījumus.

Tāda veida dinamika un ātrums mums ir vajadzīgs, lai virzītos uz priekšu. Reding kundzei ir taisnība — mums jāmudina dalībvalstis pēc iespējas ātrāk ieviest šos uzlabojumus. Mēs gribam, lai darbojas jaunā EESRO; mēs gribam, lai jaunā regulatīvā iestāde sadarbojas ar mums, Parlamentu, lai tas notiktu pēc iespējas ātri.

Virzīsimies no šā punkta uz priekšu un skatīsimies nākotnes virzienā! Paldies jums, komisāres kundze, par jūsu svarīgajiem paziņojumiem par datu aizsardzības un universālā pakalpojuma jomām, tie mums palīdzēs sadarboties ar jums, lai šajās būtiskajās jomās panāktu progresu.

  Catherine Trautmann, referente. − (FR) Priekšsēdētājas kundze! Liels paldies jums, komisāres kundze, par paziņojumu, kas parāda tikko notikušās debates ļoti pozitīvā gaismā, un es pateicos visiem kolēģiem deputātiem, kuri piedalījās.

Es gribētu teikt, ka balsojot par šo telekomunikāciju tiesību aktu paketes kompromisu, mūsu Parlaments paudīs skaidru izvēli — izvēli par labu regulētam tirgum, nevis neregulētai konkurencei. Tas arī apliecina stratēģiju, noderīgu attīstības stratēģiju krīzes situācijā, kura sagatavo Eiropas sabiedrību digitālajam laikmetam. Šis balsojums arī ļaus nodrošināt līdzsvaru starp dalībvalstu tiesībām un Komisijas pilnvarām un, pateicoties nediskriminācijas klauzulām, starp vecajiem operatoriem un jaunpienācējiem, taču balsojums atspoguļos arī to, ka pats Eiropas Parlaments ir panācis progresu, izmantojot savas koplēmuma pilnvaras, jo īpaši par sabiedrisku resursu uzskatītā radiofrekvenču spektra iedalīšanas politikā, un vēlreiz paužot atbalstu apraides organizācijām un dienestiem.

Daudzi kolēģi deputāti runāja par internetu kā sabiedrisku telpu, kurai kā sabiedriskai vietai ir jābūt brīvai un drošai, un es viņiem piekrītu. Tāpēc pirmoreiz direktīvā Grozījuma Nr. 46 jaunajā formulējumā ir izveidota saikne starp interneta pieejamību un pilsoņu pamattiesībām.

Patiesi, frāze „veiktie pasākumi” ir kā trūkstošā saikne starp lietotāju pamattiesībām un visiem pasākumiem, kas saistīti ar elektronisko sakaru tīkliem neatkarīgi no tā, vai runa ir par piekļuves pārtraukšanu vai filtrēšanu. Attiecībā uz kolēģu izteiktajām bažām par referentes vēlmi aizstāvēt tiesības uz tiesas spriedumu pirms piekļuves bloķēšanas man jāteic, ka frāze „neatkarīga un taisnīga tiesa” ir tāda frāze, kas garantē interneta lietotājiem tiesības uz šādu spriedumu.

Pierādīt, ka Hadopi būtu neatkarīga un taisnīga tiesa, nozīmētu paredzēt šai augstajai pārvaldei visus pienākumus, kas jāievēro tiesnesim — tiesības uz aizstāvību, tiesu, kurā uzklausa abas puses, un publicitāti. Protams, tādējādi tiktu izraisīta sistēmas, kas — kā to neapstrīdami dara Francijas tiesību akti — paļaujas uz apsūdzību un sodu datorizāciju un masveidīgu apstrādi, sabrukšana. Tādēļ es aicinu Eiropas Komisiju ievērot īpaši lielu piesardzību, šīs telekomunikāciju tiesību aktu paketes pārņemšanā.

Ja Kopienas dokumentā ir iekļauts pamatprincips, proti, kompromiss starp kopīgajiem likumdevējiem Padomi un Eiropas Parlamentu, tas ir pareizi jāpārņem valstu tiesību aktos.

Dāmas un kungi! Es gribētu beigt runu, sakot, ka mani iepriecina iespēja organizēt plašu sabiedrisko apspriešanu, kurā piedalās vairāki partneri un kura mums ļaus turpināt mūsu lielo darbu tāda kompromisa ietvaros, kurā respektēts un piemērots Grozījumā Nr. 46 noteiktais likums.

  Pilar del Castillo Vera, referente. − (ES) Priekšsēdētājas kundze! Es gribētu ātri izteikt pateicību visiem, kas piedalījušies šajā diezgan garajā debašu procesā par telekomunikāciju tiesību aktu paketi — komisārei, pārējiem referentiem; īsi sakot, visiem, kas iesaistījušies papildus Padomes prezidentūrai.

Es pievērsīšos trim galvenajiem jautājumiem, ko uzskatu par svarīgiem, lai varētu apkopot priekšrocības, ko sniedz šis lēmums, kuru — es uzskatu — rīt pieņems šā Parlamenta lielākais vairākums. Telekomunikāciju nozares tiesiskā regulējuma pārskatīšanai ir trīs tūlītējas izpausmes.

Pirmkārt, tā veicina nākamās paaudzes tīklu attīstību un tādējādi ieguvumus patērētājiem, jo tie varēs izmantot, naviģēt un veikt darījumus ātrākā un drošākā internetā, kas visos veidos ir izdevīgāk ne tikai atsevišķiem patērētājiem, bet arī maza un vidēja lieluma uzņēmumiem, kuriem internets ir ļoti nozīmīgs.

Otrkārt, iekšējā tirgū būs lielāka konkurence, no kuras atkal iegūs patērētāji — gan privātpersonas, gan uzņēmumi. Ieguvums no plašākas, lielākas un reālākas konkurences būs labākas cenas, labāki produkti un lielāki jauninājumi.

Visbeidzot, tas viss tiks īstenots — un lai neviens ārpus šā Parlamenta un visā Eiropā par to nešaubās —, ievērojot pamattiesības; nevienā valsts tiesību aktā nedrīkst šīs tiesības neievērot, jo Eiropa ir nolēmusi, ka princips, uz kura ir balstīta šī reforma, garantē pamattiesības piekļūt internetam.

  Francisca Pleguezuelos Aguilar, referente. – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos vēlreiz pateikties visiem kolēģiem deputātiem par runām un par debatēm, kas patiesi ir bijušas ļoti pozitīvas.

Es nedomāju, ka varētu rasties šaubas par to, ka šī reforma ir devusi lielu ieguldījumu mūsu novatoriskajā 21. gadsimta sabiedrībā. Mēs esam izveidojuši pamatu tam, lai varētu turpināt radīt jaunas iespējas telekomunikāciju nozarē, kura ir ārkārtīgi nozīmīga Eiropas Savienības ekonomiskajai un sociālajai attīstībai un, pats galvenais, patērētāju aizsardzībai.

Es esmu pārliecināta, un es ticu, ka debates ir parādījušas, ka lielākoties šajā jomā ir iedegta gaisma, lai gan tajā ir arī ēnas puses, piemēram, debašu par saturu iekļaušana šajā paketē, kā jau komentēja pati komisāres kundze un vairāki citi deputāti.

Tomēr es domāju, ka kompromisā arī šis jautājums ir labi atrisināts, jo, kā tika teikts, pirmoreiz abu direktīvu 1. pantā noteiktajā darbības jomā ir iekļauta pamattiesību un brīvību atzīšana, kā arī piekļuve internetam.

Es gribētu, lai nerodas šaubas par to, ka es vēlos atbalstīt Trautmann kundzes lūgumu — ja dalībvalstis ir atbildīgas par privātuma, vārda brīvības, informācijas brīvības un visu Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā noteikto tiesību garantēšanu, tām jārīkojas stingrā un nopietnā Eiropas Komisijas uzraudzībā, kura kopā ar Parlamentu, manuprāt, šobrīd ir labākais uzraugs, lai panāktu brīvības internetā saskaņošanu ar visām pārējām tiesībām.

Tas ir viss. Liels jums paldies, dāmas un kungi. Domāju, ka esam paveikuši labu darbu un mums sevi jāapsveic; tādēļ es lūdzu jūs atbalstīt dokumentu balsojumā.

  Priekšsēdētāja. – Liels paldies, kopīgās debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rītdien, trešdienā.

°°°

  Carl Schlyter (Verts/ALE). - (SV) Es redzu, ka šeit nav Padomes pārstāvju, lai komentētu vienošanos. Es gribētu, lai jūs pieprasāt to klātbūtni šeit rītdien pirms balsojuma. Es domāju, ka daudzi Eiropas pilsoņi gribētu dzirdēt Padomes atbildi par to, kādēļ tā neatbalsta dokumentu, kurā skaidri noteikts, ka nevienam nedrīkst atslēgt piekļuvi internetam, ja nav saņemts iepriekšējs tiesas lēmums. Es gribētu, lai Padome pieceļas un izskaidro savus iebildumus. Es domāju, ka tūkstošiem eiropiešu gribētu zināt iemeslus.

  Priekšsēdētāja. – Mēs nodosim šo pieprasījumu.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (PSE), rakstiski. – (PL) Eiropas Savienības telekomunikāciju nozares tiesisko regulējumu izveidoja 1990. gados ar mērķi liberalizēt vietējos tirgus, kur dominēja valsts monopoli. Pa šo laiku mēs esam pieredzējuši revolucionāras tehnoloģiskas pārmaiņas mobilās telefonijas un interneta attīstībā. Reformu projekti tiesību aktiem, ar ko reglamentē telekomunikāciju tirgu ES, par kuriem rīt balsos Parlaments, ir izveidoti, lai pielāgotu ES tiesību aktus šīm pārmaiņām, piemēram, uzlabojot lietotāju pozīcijas elektronisko pakalpojumu tirgū.

Es personīgi uzskatu, ka piekļuve internetam ir nozīmīgs faktors, kas atbalsta izglītības procesu un parāda, ka cilvēki var izmantot savu vārda brīvību un ka viņiem ir piekļuve informācijai un darba tirgum. Interneta lietotājiem nedrīkst liegt vai ierobežot piekļuvi internetam, ja nav saņemts iepriekšējs kompetentas tiesas lēmums. Tādēļ es stingri uzskatu, ka mums ir jāatjauno divi svarīgākie grozījumi — Grozījums Nr. 138 un Grozījums Nr. 166, ko 2008. gada septembrī Parlaments pieņēma pirmajā lasījumā. Šie grozījumi atjaunotu garantiju, ka tiks ievērotas lietotāju tiesības, noteiktu par pienākumu uzraudzīt vietējos regulatorus un padarītu nelikumīgu pilsoņu piekļuves lietotnēm, pakalpojumiem un internetā publicētajam saturam patvaļīgu bloķēšanu un ierobežošanu.

Tādā veidā, kā tie ir iesniegti otrajam lasījumam 6. maijā, abi grozījumi, kas izskatās tikai nedaudz grozīti, taču patiesībā ir ievērojami mainīti, nopietni apdraud vārda brīvību, brīvību piekļūt internetam un tiesības uz informāciju — mūsdienīgas, demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības stūrakmeņus.

  Katrin Saks (PSE), rakstiski. – (ET) Jaunie noteikumi, kas ierosināti jaunajā telekomunikāciju tiesību aktu paketē palīdzēs regulēt telekomunikāciju tirgu un veicināt patērētāju aizsardzību. Patērētājiem būs ievērojami vieglāk saņemt informāciju no pakalpojumu sniedzēja un pakalpojumu sniedzējus mainīt. Pirmslīguma informācijā ir jānorāda, vai patērētājs ir piesaistīts līgumam uz konkrētu laika periodu. Pie tam pakalpojumu sniedzēji nedrīkst piesaistīt klientus ilgāk par 24 mēnešiem. Tālruņa numura pārnešanai no viena pakalpojumu sniedzēja uz citu ir jānotiek vienas darba dienas laikā. Ir uzlabojusies pakalpojumu sniegšanas pārredzamība, un patērētāji var salīdzināt cenas tīmekļa lapās, turklāt vietējiem operatoriem ir pienākums sniegt pakalpojumus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Ikmēneša patēriņa apjomam sasniedzot noteiktu līmeni, patērētāji var lūgt noteikt maksimālās cenas līmeni. Ja pakalpojuma sniedzējs internetā netīši izpauž privātpersonas personas informāciju, par šādu notikumu ir pienācīgi jāinformē attiecīgā persona.

Jaunie noteikumi arī palīdzēs regulēt telekomunikāciju tirgu un atvieglos jaunu pakalpojumu ienākšanu tirgū. Radiofrekvenču spektra saskaņošana ES rada iespēju nodrošināt pilnīgi jaunus pakalpojumus un likvidē līdz šim pastāvējušos šķēršļus, piemēram, televīzijas programmu skatīšanai mobilajos tālruņos. Ir palielinātas valsts regulatīvo iestāžu tiesības, un ir izveidots jauns ES regulators ar mērķi nostiprināt neatkarīgu tirgus uzraudzību, kas noteikti nāks par labu patērētājiem. Paldies!