Debašu stenogramma

Otrdiena, 2009. gada 5. maijs - Strasbūra

11. Jautājumu laiks (Komisija)

  Priekšsēdētāja. − Nākamais punkts ir jautājumu laiks (B6-0231/2009).

Komisijai ir adresēti šādi jautājumi.

Jautājums Nr. 23 (Manuel Medina Ortega) (H-0206/09)

Temats: konkurence un ienākumu nodokļa pārredzamība.

Vai Komisija uzskata, ka nepārredzamu ienākumu nodokļu sistēmu uzturēšana Eiropas Savienībā atbilst brīvai konkurencei, un ja tā nav — kādus pasākumus tā plāno veikt, lai apturētu šādas sistēmas dalībvalstīs vai to daļās?

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. − Iesākumā ļaujiet atgādināt, ka saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem dalībvalstis lielā mērā var brīvi izstrādāt savas tiešo nodokļu sistēmas tādā veidā, kas vislabāk atbilst to iekšpolitikas mērķiem un vajadzībām. Bet pēdējos gados tās ir panākušas kopīgu vienošanos par vairākiem Komisijas ierosinātiem pasākumiem, kas ir izstrādāti, lai novērstu nodokļu bāzes samazināšanu un ieguldījumu izvietojuma izkropļojumus. To darot, dalībvalstis ir atzinušas, ka sadarbība visā Eiropas Savienībā un godīgi nodokļu konkurences noteikumi ir būtiski, lai aizsargātu ieņēmumus.

Attiecībā uz godājamā Parlamenta deputāta uzdoto jautājumu par pārredzamību es vēlētos atgādināt, ka pavisam nesen, 2009. gada 28. aprīlī, Eiropas Komisija pieņēma paziņojumu, kurā ir noteikti pasākumi, lai veicinātu labu pārvaldību nodokļu jomā, un tas nozīmē pārredzamību, informācijas apmaiņu un godīgu nodokļu konkurenci.

Pirmkārt, paziņojumā ir izklāstīts, kā Eiropas Savienībā var uzlabot labu pārvaldību nodokļu jomā, lai pastiprinātu argumentu sekot citām jurisdikcijām. Tajā ir aicināts dalībvalstis ātri pieņemt Komisijas priekšlikumus direktīvām par administratīvo sadarbību un savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar nodokļiem un ietaupījumu aplikšanu ar nodokļiem. Dalībvalstīm būtu arī jāturpina piešķirt pienācīga prioritāte nelabvēlīgu uzņēmējdarbības nodokļu režīmu likvidēšanai. Precīzāk, Komisijas priekšlikumā par administratīvo sadarbību ir ietverts noteikums, saskaņā ar kuru vairs nevarēs atsaukties uz bankas noslēpumu, lai atteiktos sniegt informāciju no citas dalībvalsts saistībā ar nerezidentiem tajā dalībvalstī, kurā iesniegts pieprasījums. Tas pilnībā atbilst vienprātībai pasaulē par nodokļu informācijas apmaiņu.

Otrkārt, lai uzlabotu labas pārvaldības veicināšanu ārpus Eiropas Savienības, paziņojumā ir ierosināts veids, kā labāk panākt ES politikas jomu saskaņotību, lai nodrošinātu, ka ES un partnerjurisdikciju ekonomisko sakaru padziļināšana notiktu vienlaikus ar vienošanos par labas pārvaldības principiem. Īpaši ir uzsvērta atbalsta nodrošināšana tām jaunattīstības valstīm, kuras ir apņēmušās ievērot labas pārvaldības principus.

Paziņojumā ir arī ierosināti veidi, kā nodrošināt lielāku saskanību starp dalībvalstu atsevišķajām politikas nostājām starptautiskajā nodokļu jomā un labas pārvaldības principiem, par kuriem panākta vienošanās. Jo sevišķi tas ietvertu saskaņotu reakciju uz tām jurisdikcijām, kuras atsakās piemērot labas pārvaldības principus. Šodien Ekonomikas un finanšu padomes sanāksmē Komisija iesniedza šo paziņojumu ES finanšu ministriem, lai gūtu viņu atbalstu ierosinātajai pieejai Čehijas prezidentūras pēdējā Ekonomikas un finanšu padomes sanāksmē 2009. gada jūnijā.

  Manuel Medina Ortega (PSE). - (ES) Liels jums paldies par atbildi, komisār. Jūs esat apskatījis vairākus aspektus, piemēram, pārredzamību, taču es jūsu runā nedzirdēju atsauci uz nesenajiem nolīgumiem starp G20 valstīm saistībā ar cīņu pret nodokļu paradīzēm un tā dēvētajām “jurisdikcijām, kuras nevēlas sadarboties”. Vai Komisija veicina G20 priekšlikumu, vai arī tā pilnībā norobežojusies no šāda veida sarunām?

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. − Komisija ir G20 pilntiesīgs dalībnieks un pilnībā piedalās šajā procesā.

Es jau esmu minējis dažus no pasākumiem, kurus Komisija vēlētos mudināt veikt dalībvalstīs. Tā ir pilnībā iesaistīta G20 procesā.

  Hubert Pirker (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, principā es esmu pret jaunu nodokļu ieviešanu. Galvenokārt tie ietekmē vidusšķiru. Tie ietekmē bagātības radīšanu un nestimulē ieguldījumus.

Tomēr mums ir jāapsver nodokļi saistībā ar īstermiņa ieņēmumiem no akcijām. Vai jūs paredzat, ka nodokļi īstermiņa ieņēmumiem no akcijām, kas gūti no vienkāršas bezseguma vērtspapīru pārdošanas, tiks piešķirti jaunu darbavietu izveidei?

  Avril Doyle (PPE-DE). - Vai komisārs, lūdzu, varētu atkārtoti apliecināt Parlamentam, ka viņš ir cieši apņēmies visus tiešos nodokļus: iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmuma ienākuma nodokli, noteikti atstāt dalībvalstu kompetencē? Lūdzu, apstipriniet, ka tāds ir jūsu viedoklis.

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. − Pastāv Līgums, un šis Līgums ir ļoti skaidrs. Mēs zinām, ka varbūt Īrijā būs jauns referendums par Lisabonas līgumu, bet šie panti ir ļoti skaidri par to, kā tekstā ir sadalītas kompetences jomas, un Komisijai nav nolūka uzrakstīt jaunu līgumu ar atšķirīgām atbildības jomām.

Tā daļēji ir arī atbilde uz jautājumu par nodokļu politikas izmantošanu darbavietu radīšanai. Tā kā dažādās valstīs ir dažādas situācijas, Eiropas mēroga nodokļu instruments, iespējams, nesasniegtu tos pašus mērķus, ko konkrētā dalībvalstī.

Nodokļu instrumenti dažkārt ir noderīgi, lai patiešām radītu stimulus ekonomikas attīstīšanai, bet tas ļoti lielā mērā ir atkarīgs no situācijas konkrētajā dalībvalstī.

  Priekšsēdētāja. − Jautājums Nr. 24 (Nikolaos Vakalis) (H-0240/09)

Temats: ES zemestrīču politika: Komisijas rīcība pēc nesenās katastrofālās zemestrīces Itālijā.

2007. gada novembrī Parlaments pieņēma rezolūciju (P6_TA(2007)0507) par ES integrētu pieeju zemestrīcēm (novēršana, reaģēšana un postījumu atjaunošana), kurā tas aicināja pieņemt konkrētus pasākumus attiecībā uz aizsardzības politiku, ēku nostiprināšanu (īpaši uzsverot vēsturiskas un kultūras ziņā nozīmīgas ēkas), finansējumu, pētniecību, publisko informāciju u.c.

Turklāt savās vēstulēs komisāram vides jautājumos (10.01.2008) un Komisijas priekšsēdētājam (22.05.2008) es esmu pievērsis uzmanību steidzamajai nepieciešamībai sagatavot paziņojumu, kas tikai un vienīgi veltīts reakcijas efektīvai vadībai zemestrīču gadījumā.

Vai pēc nesenās nāvējošās zemestrīces Itālijā Komisija uzskata, ka tā ir ietverta rakstiskajā 22.07.2008. datuma atbildē (P-3470/08), kā arī Barroso kunga un Dimas kunga sniegtajās atbildēs, vai arī tā plāno organizēt turpmākas iniciatīvas, lai aizsargātu Eiropas pilsoņus no zemestrīcēm?

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētājas kundze, Komisija ir pilnībā apņēmusies palīdzēt aizsargāt iedzīvotājus no zemestrīcēm. Šai aizsardzībai ir jābūt daļai no integrētas pieejas, lai risinātu situācijas, ko var radīt dažādi apdraudējumi. Komisija nesen pieņēma paziņojumu “Kopienas pieeju dabas un cilvēka izraisītu katastrofu novēršanai”, kas arī aptver zemestrīces. Šis paziņojums ir turpinājums Komisijas darbībai pēdējos gados, kas ir saskaņā ar daudziem ieteikumiem, ko Eiropas Parlaments formulējis savā 2007. gada rezolūcijā. Šī konkrētā darbība īpaši ir saistīta ar labākās prakses izplatīšanu, kopīgiem pieejas veidiem riska novērtēšanai, kartēšanu, izglītību un izpratnes veidošanu, vienlaikus cenšoties uzlabot jau esošo novēršanas finanšu un juridisko līdzekļu kohēziju un sinerģiju, tādējādi palielinot Eiropas Savienības rīcības pievienoto vērtību. Komisija pieliks visus iespējamos pūliņus, lai mazinātu zemestrīču ietekmi, mudinot dalībvalstis savos valsts noteikumos pilnībā integrēt Eiropas kopējos plānošanas kodeksus attiecībā uz ēkām un sabiedriskajiem būvdarbiem, īpaši Eirokodeksu 8. Komisija ar īpašu interesi gaida Eiropas Parlamenta atbildi uz savā paziņojumā ierosināto pieeju.

  Nikolaos Vakalis (PPE-DE). − (EL) Priekšsēdētājas kundze, man žēl, bet jautājums paliek. Es godīgi nesaprotu: kāpēc Komisija atsakās zemestrīču gadījumā darīt to pašu, ko tā darīja plūdu laikā? Kāda tad ir atšķirība? Patiesībā es esmu ļoti pārsteigts, ka pēc nesenās katastrofas Itālijā notiek šīs debates. Attiecībā uz pēdējo paziņojumu, uz kuru atsaucāties, zemestrīces tajā garāmejot minētas trīs punktos, uz kuriem norādījāt. Vai tiešām ticat, ka atsauce uz zemestrīcēm trīs punktos paziņojumā ir pietiekama, lai līdzsvarotu Eiropas milzīgo nepieciešamību pēc paziņojuma konkrēti par zemestrīcēm? Es patiešām vēlētos saņemt atbildi.

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētājas kundze, paziņojumā, kuru sniedzām 2009. gada februārī, ir ieņemta integrēta pieeja attiecībā uz kopējo jautājumu neatkarīgi no apdraudējuma avota. Mēs uzskatām, ka šī pieeja ir vislabākā. Attiecībā uz plūdiem mums ir paziņojums par ūdens trūkumu un sausumu. Ir paziņojumi par konkrētiem apdraudējumiem vai konkrētām esošām problēmām, bet mēs uzskatām, ka integrēta pieeja, kuru vēlamies piemērot, ir visatbilstošākā.

Mēs gaidām Parlamenta atbildi, un, ja būs svarīgi iemesli, lai atmestu šo pieeju, tad mēs tos apsvērsim. Tomēr man jums jānorāda, ka Komisijas paziņojums arī nedaudz palīdzēs, lai novērstu zemestrīču sekas.

Pēc būtības tas ir adresēts dalībvalstīm, kuras rūpīgi sargā subsidiaritātes principu attiecībā uz kompetenci šajā jomā, lai tās iekļautu Eiropas Savienības noteikumus par ēkām valstu tiesību aktos, lai tie būtu Eirokodeksa 8 noteikumi par jaunām ēkām, vai noteikumi par ēku nostiprināšanu attiecībā uz vecām ēkām. Ļausim tām šādi rīkoties, ļausim tām veikt citus konkrētus pasākumus, kas ir nepieciešami, piemēram, plānošanas noteikumu stingru ievērošanu, lai novērstu lielāko daļu katastrofu.

  Hubert Pirker (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, zemes garozas lūzumam pāri Apenīnu kalniem ir pievienota vēl viena lūzuma līnija, kas šķērso Slovēniju. Kā jūs, iespējams, zināt, Krško kodolelektrostacija atrodas uz šīs lūzuma līnijas. Pēc mūsu iniciatīvas tur ir uzstādītas vairākas brīdinājuma ierīces. Kādus pasākumus jūs plānojat veikt pēc postošās zemestrīces Itālijā, lai garantētu drošību Krško kodolelektrostacijā, kas atrodas uz zemes garozas lūzuma līnijas, kas ar to savienota. Vai domājat, ka jūs varētu veikt piesardzības pasākumus, kas varētu pat ietvert Krško slēgšanu?

  Giorgos Dimitrakopoulos (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētājas kundze, arī es esmu pārsteigts par nostāju, ko šodien šeit paudusi Komisija, jo, protams, mēs ievērojam atbildi attiecībā uz subsidiaritātes jautājumu, un es pilnībā piekrītu konkrētajām prasībām, bet tas neatrisina jautājumu par Eiropas Komisijas kolektīvu politisku priekšlikumu, kas ietver visus zemestrīču radīto katastrofu aspektus. Pirker kungs pievienoja vēl vienu, un, protams, mēs atradīsim citus. Tāpēc paliek jautājums: kāpēc, nerunājot par subsidiaritātes principu un komisāra minētajiem konkrētajiem pasākumiem, Eiropas Komisija nav ierosinājusi vispārēju priekšlikumu?

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētājas kundze, kā iepriekš teicu, mēs gaidām Eiropas Parlamenta atbildi uz paziņojumu, kuru esam sagatavojuši par zemestrīču novēršanu. Tiklīdz būsim saņēmuši atbildi, mēs izskatīsim, vai labāka ir šī vai cita pieeja. Jo sevišķi tajā ir konkrēti noteikumi par kodoliekārtām, un ir Seveso II direktīva rūpniecībai.

  Priekšsēdētāja. − Jautājums Nr. 25 ( Avril Doyle) (H-0211/09)

Temats: saules termoelektroenerģija un Ekonomikas atveseļošanas plāns.

Mēģinot risināt nopietnās enerģētikas un ekonomikas problēmas, ar kurām saskaras Eiropas Savienība, Komisija savā atveseļošanas pasākumu kopumā ir ierosinājusi pasākumus, kas paredzēti gan ekonomiskās atveseļošanas veicināšanai, gan mērķiem enerģētikas jomā. Tomēr saules termoelektroenerģija (STE) — viens no daudzsološākajiem atjaunojamās enerģijas avotiem — nav iekļauts to nozaru sarakstā, kas saņem atbalstu.

Turklāt pašlaik šajā jomā Eiropas rūpniecība ir pirmajā vietā pasaulē, bet tā var saglabāt šo vietu tikai tad, ja tiek paplašināts vietējais tirgus un ja turpmāk tiek veicināta pētniecība un attīstība.

Vai Komisija varētu sniegt komentārus par to, kāpēc STE nozare ir izslēgta no lielā finansiālā atbalsta, kas paredzēts atveseļošanas plānā? Kādi citi finansēšanas avoti ir pieejami šai nozarei?

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. − Saules termoelektroenerģija nekad nav tikusi izslēgta no Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plāna. Tā nav iekļauta tādēļ, ka mēs risinājām vissteidzamākās vajadzības enerģētikas jomā. Tas nozīmē, ka mēs apskatījām tos jautājumus, attiecībā uz kuriem krīzei ir vislielākā ietekme un nevarēja īstenot projektus.

Pirmais jautājums bija starpsavienojums. Jebkāda enerģijas ražošana, īpaši no jaunajiem enerģijas avotiem, nevar funkcionēt, ja ir problēmas attiecībā uz energotīkliem. Tādēļ mēs steidzamības kārtā risinājām jautājumus par elektroenerģijas tīkliem un starpsavienojumiem starp dalībvalstīm.

Papildus tam mums ir bijusi gāzes krīze, kas skaidri parādīja, ka dažos gadījumos fiziskas infrastruktūras trūkumam ir milzīga ietekme uz gāzes piegādes pārtraukumiem. Tas ir vienkāršākais veids, kā reaģēt uz gāzes apgādes drošību.

Un mēs risinājām divus citus jautājumus, kurus, manuprāt, noteikti atliktu, ja tiem nebūtu Kopienas atbalsta: pirmkārt, jūras vēja enerģija, kas ir samērā liels projekts, kam jābūt savienotam ar sauszemes tīklu, otrkārt — oglekļa uztveršanu un glabāšanu, kur mums patiešām ir jāveicina rūpniecība, lai pēc iespējas ātrāk radītu pilnīgu projektu.

Tādēļ mēs neesam apsvēruši citas jomas, kam piešķirams atbalsts. Tā netika iekļauta šī iemesla dēļ, nevis tāpēc, ka es tai neticu. Es ticu saules termoelektroenerģijai, bet mēs risinājām steidzamākās vajadzības.

Kādi avoti ir pieejami, lai atbalstītu saules termoelektroenerģijas turpmāku attīstību? Pirmkārt, ir septītā pamatprogramma. Mums ir 2,35 miljardi eiro laika periodam no 2007. – 2013. gadam. Otrkārt, tā ir viena joma, kurā varat nodrošināt šo instrumentu. Sākot ar nākamo gadu, mums būs iespēja nodrošināt 300 miljonus emisiju kvotas jaunajām dalībvalstīm. Atjaunojamās enerģijas, piemēram, saules termoelektroenerģijas projekti var saņemt atbalstu. Tāpēc, ja projekti ir sagatavoti, tie tiek ļoti gaidīti.

Mēs varam arī izmantot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus. Mēs veicinām sinerģijas enerģijas avotu plašāku izmantošanu; jo sevišķi mēs palielinājām ierobežojumus tam, cik daudz atjaunojamo enerģijas veidus var izmantot saistībā ar mājokļiem un energoefektivitāti. Tāpēc kopumā atbilstība šiem pasākumiem ir palielināta.

Papildus tam vasarā vai rudens sākumā Komisija sagatavos jaunu paziņojumu par zema oglekļa satura tehnoloģiju finansēšanu. Mēs mēģināsim pie tā strādāt, lai šīs tehnoloģijas saņemtu atbalstu ne vien no Kopienas budžeta, bet arī no nozares un dalībvalstīm, lai šis atbalsts ir mērķtiecīgs un lai mēs ļoti ātri panāktu tehnoloģiju attīstību, lai sasniegtu mūsu mērķi līdz 2020. gadam nodrošināt atjaunojamos enerģijas veidus 20 % apmērā, bet varbūt šajā saistībā mēs varam būt vēl ambiciozāki.

Tātad mēs to neesam izslēguši. Mums vienkārši ir ļoti daudz jomu, kurās jāstrādā, un mēs esam izvēlējušies steidzamākās jomas, kurās nauda jāiegulda tūlīt.

  Avril Doyle (PPE-DE). − - Paldies, komisār, par ļoti pilnīgu atbildi. Es ļoti rūpīgi atzīmēju to, ko jūs teicāt.

Gadījumā, ja kādam no projektiem, kuri ir konkrēti norādīti Atveseļošanas plānā, nevarēs piesaistīt finansējumu līdz termiņa beigām 2010. gada 30. jūnijā, vai jums būs tas, ko es dēvēju par rezerves sarakstu ar projektiem, kas ir sagatavoti īstenošanai, lai nauda faktiski tiek piešķirta šai nozarei, energoefektivitātei un zemam energopatēriņam?

Piemēram, saules termoelektroenerģijas jomā ir vairāki lieli projekti, kuri ir sagatavoti būvniecības uzsākšanai 2009. gada beigās un 2010. gada sākumā, ir vairāki projekti, kas jau ir sagatavoti. Vai mums varētu būt rezerves saraksts, lai tiek izmantota visa šī nauda gadījumā, ja tie, kuriem tā pašlaik ir piešķirta, nevar to piesaistīt?

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. − Nosakot šo sarakstu, mēs apskatījām lielāko daļu projektu, un mēs arī iesaistījām dalībvalstis, tāpēc šajā posmā man nav pamata uzskatīt, ka mēs nevarēsim izmaksāt vai piešķirt visu naudu.

Ja būs kādi kavējumi vai ja daži projekti nebūs pietiekami sagatavoti, 2010. gada martā mēs sagatavosim ziņojumu. Tāpēc, ja pastāvēs iespēja, ka daļa naudas būs pieejam, es trīspusējās sarunās apsolīju, ka Komisija attiecīgā gadījumā apsvērs vajadzīga priekšlikuma izdarīšanu. Bet ir priekšlaicīgi to solīt, jo tas ir atkarīgs no tā, vai mēs varēsim piešķirt naudu, jo šobrīd ir noteikts projektu skaits, attiecībā uz kuriem mēs uzskatām, ka tie ir pietiekami attīstīti, lai izmantotu šo naudu.

  Priekšsēdētāja. − Jautājums Nr. 26 (Marie Panayotopoulos-Cassiotou) (H-0218/09)

Temats: kodolelektrostacijas.

Kā norāda Eiropas Dienvidaustrumu valstu enerģētikas institūts, daudzas ES valstis un citas valstis no dienvidu un austrumu reģioniem, kā arī valstis Vidusjūras austrumos, kuras ir iesaistītas pievienošanās sarunās, izskata shēmas, kā paplašināt vai būvēt kodolelektrostacijas elektroenerģijas ražošanai. Vai Komisija var pastāstīt, kādus pasākumus un iniciatīvas tā plāno, lai noteiktu priekšnosacījumus un ierobežojumus attiecībā uz šīm iniciatīvām, paturot prātā īpašās ģeoloģiskās iezīmes, klimata apstākļus un šo shēmu finansējuma iespējas, kā arī to dzīvotspēju?

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. − Mans kolēģis Stavros Dimas jau ir atbildējis uz papildjautājumu par šo tematu.

Būtībā kodolenerģētika ir noteikta tādā veidā, ka ikkatrā valstī ir kodoldrošības regulators, kas ir pilnībā atbildīgs par kodoldrošības pasākumu īstenošanu. Vienlaikus katra dalībvalsts lemj par to, vai izmantot kodolenerģiju. To paredz Euratom līgums, un tajā ir ļoti skaidri noteiktas papildu prasības. Papildu prasības paredz, ka visus iesniegtos projektus arī analizē Komisija, un mēs sagatavojam ieteikumus par izstrādājamajiem projektiem. Mēs to darījām Belenes, kā arī Mochovce gadījumā.

Ir arī skaidri noteikts pienākums pildīt ietekmes uz vidi novērtējuma prasības saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, kā arī būs piemērojamas papildu prasības, kas noteiktas ANO/EEK Espo Konvencijā par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā.

Tāpēc, lai kāds projekts tiktu ierosināts, mēs nediskriminēsim dalībvalstis. Ir jāievēro skaidri noteiktas prasības, un katrs projekts tiek analizēts atsevišķi, pamatojoties uz Kopienas acquis un tiesību aktiem vides jomā. Es varu apliecināt, ka šis process ir tik drošs, ka nekad nav piešķirta neviena atļauja kodolelektrostacijas būvniecībai, ja vien nevar garantēt visas drošības prasības.

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou (PPE-DE). − (EL) Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos uzdot jautājumu par to, ko komisārs teica par katra priekšlikuma izvērtēšanu — vai attiecībā uz minēto teritoriju var veikt ex-ante pētījumu, tostarp, pamatojoties uz Eiropas un Vidusjūras valstu sadarbību un šīs teritorijas īpašajām iezīmēm, lai būtu kritēriji, kas būs jāņem vērā visām valstīm no paša sākuma un jāievēro, veicot plānošanu?

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. − Pirmām kārtām katra valsts izstrādā savus tiesību aktus, kas nosaka pieteikuma iesniegšanas procesu. Pēc tam šis process ļoti lielā mērā ir saistīts ar valstu tiesību aktiem un Euratom tiesību aktiem, kas ir tā pamatā. Tādēļ mēs nevaram izmantot reģionālu pieeju. Mums ir jāapskata ikkatras dalībvalsts un vienlaikus ikkatra projekta konkrētā situācija.

Mēs nevaram vienkārši izskatīt vidējo situāciju reģionā un teikt, ka šis reģions nav piemērots kodolenerģijas izmantošanai. Tā nebūtu tiesa, jo nevar attīstīt tādu projektu, ko varētu izmantot vairāk vai mazāk katrā vietā. Tas ir jautājums par vajadzīgajām izmaksām, nosacījumiem un laiku. Tāpēc mēs nevaram ieņemt reģionālu pieeju. Mums patiešām ir jāapskata katrs konkrētais projekts, jo tikai šādi mēs varam garantēt šī projekta pilnīgu drošību.

  Paul Rübig (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi! Komisār, es vēlētos jūs apsveikt par kodolpaketi, kuru tikko iesniedzāt un kura ir īpaši saistīta ar jaunām kodolelektrostacijām, kā arī priekšlikumu, ka nākotnē Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (SAEA) standartiem jābūt saistošiem.

Man būtu ļoti interesanti uzzināt, vai domājat, ka jūs varētu sagatavot priekšlikumu par ES regulatīvu iestādi vai Rietumeiropas Kodolregulatoru asociācijas (WENRA) uzlabošanu par iestādi, kura izstrādā saistošus standartus nākamajā likumdošanas periodā, un vai mēs varētu arī padarīt SAEA standartus obligātus visām dalībvalstīm?

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. − Attiecībā uz jautājuma otro daļu es uzskatu, ka ar šo augsta līmeņa kodolenerģētikas regulatoru grupu mēs varam attīstīties ar stingrākiem standartiem. Tas ir tikai izejas punkts. Tas bija viszemākais kopsaucējs, kuru varējām izstrādāt.

Vienlaikus šī temata politiskās un arī dažkārt kultūras jutīguma dēļ es ļoti šaubos, vai Eiropas regulators varētu veikt vajadzīgos uzdevumus. Es negribu teikt, ka Eiropas regulatoram nevarētu ticēt, bet gan ka regulatoram ir jāietur distance no kodolelektrostacijām. Es uzskatu, ka vienmēr pilna atbildība par drošību ir jāuzņemas valsts regulatoram, jo tas ir labākais veids, un tas vienmēr novērsīs debates par to, vai centrālais regulators pieliek pietiekami lielas pūles kodolenerģētikas jomā utt.

Ir pareizi noteikt vienotu sistēmu, bet atbildīgiem ir jāpaliek visiem tiem regulatoriem, kuriem saskaņā ar kodoldrošības direktīvu ir pilnīgas pilnvaras un visi nepieciešamie instrumenti, lai īstenotu šo politiku. Mums Savienībā ir ļoti labi kodoldrošības regulatori, tāpēc organizatoriskas izmaiņas nav vajadzīgas. Mums ir tikai jāpalielina saistošie standarti, sākot no pašreizējā līmeņa, un jāsadarbojas, tādējādi pierādot pasaulei, ka kodolenerģētikas nozarē standartus ir iespējams palielināt.

  Priekšsēdētāja. − Jautājums Nr. 27 (Brian Crowley) (H-0232/09)

Temats: ilgtspējīgas enerģijas veicināšana pilsētās.

Manā dzimtajā pilsētā Korkā vietējās iestādes un uzņēmumi mēģina izveidot ilgtspējīgas enerģijas politiku. Ko dara Komisija, lai atbalstītu tādas pilsētas kā Korka to centienos veicināt ilgtspējīgu enerģiju?

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis − Es esmu ļoti priecīgs, ka uzdevāt šo jautājumu, jo esmu lepns par vienu no mūsu sasniegumiem, proti, Mēru līgumu.

2008. gadā mēs atbalstījām pilsētu iniciatīvu izstrādāt Mēru līgumu. Tas nozīmē, ka pilsētas uzņemas saistošu pienākumu līdz 2020. gadam samazināt CO2 par vairāk kā 20 %. Šajā nolūkā tās izstrādā ilgtspējīgas enerģijas rīcības plānus. Tās ir arī nodibinājušas Mēru līguma biroju koordinēšanas un veicināšanas darbiem. Mēs atbalstām šos pasākumus ar Kopīgā pētniecības centra palīdzību, lai sniegtu zinātnisku pamatojumu un tehnisko atbalstu ilgtspējīgas enerģijas rīcības plānu sagatavošanai, īstenošanai un novērtēšanai. Saistībā ar mazākām pašvaldībām Komisija risina sarunas ar citām valsts, reģionālām un vietējām administrācijām, lai nodrošinātu to atbalstu mazākām pilsētām.

Šogad ir paredzēts īstenot arī uzlabotu labas prakses sistēmu — Izcilības kritērijus.

Mēs arī esam izveidojuši finansiāla atbalsta iespēju, izmantojot Eiropas Investīciju banku (EIB), saskaņā ar kuru mēs piešķiram dotācijas, un arī izmantojam EIB, lai strādātu pie ilgtspējīgas attīstības mērķa pilsētās. EIB jau ir bijusi iesaistīta noteiktos projektos, piemēram, saistībā ar Barselonu, attiecībā uz kuru sarunas jau ir diezgan tālu pavirzījušās uz priekšu.

Es zinu, ka Korkas pilsēta vēl nav parakstījusi šo līgumu, tāpēc šīs iespējas izmantošana joprojām ir Korkas pilsētas ziņā. Tas ir labs veids, kā patiešām mobilizēt pilsoņus, kuri piedalās šajās iniciatīvās.

Tajā pašā laikā ir arī citi ilgtspējīgas attīstības instrumenti, un kohēzijas politika sniedz ievērojamu atbalstu pilsētām, lai īstenotu ilgtspējīgas enerģijas politikas jomas un pasākumus. Kopumā laika periodā no 2007.-2013. gadam 9 miljardi eiro no kohēzijas politikas fondiem tiks tiešā veidā ieguldīti ilgstpējīgas enerģijas iniciatīvās Eiropas Savienībā. Dienvidu un Austrumu darbības programma, kas ietver Korkas pilsētu, ieguldīs 669 miljonus eiro šajā reģionā un veicinās Lisabonas līguma izaugsmes un nodarbinātības mērķus.

Kohēzijas fondi tieši atbalstīs ilgtspējīgas enerģijas projektus šajā reģionā un palīdzēs mobilizēt turpmāku ieguldījumus valsts līmenī. Finansējumu var izmantot, lai stimulētu energoefektivitāti un atjaunojamas enerģijas veidu ražošanu, energoefektīvu pārvaldības sistēmu izstrādi un tīra un ilgtspējīga sabiedriskā transporta veicināšanu, īpaši pilsētās.

Darbības programma ietver fondu “Gateway Challenge Fund”, kura pamatā ir integrēta ilgtspējīgas attīstības stratēģija Korkai.

Visbeidzot, nesen tika mainīts Reģionālās attīstības fonds, lai dotu iespēju visām dalībvalstīm izmantot reģionālos fondus energoefektivitātes uzlabošanas darbiem un atjaunojamās enerģijas veidu integrēšanai esošajos mājokļos. Tas var būt līdz 4 % no kopējā Reģionālā fonda piešķīruma.

Tātad kopumā es uzskatu, ka mēs esam izveidojuši sistēmu pilsētām, kurām ir kopīgs mērķis attīstīt ilgtspējīgus modeļus saviem iedzīvotājiem, un tas ir Mēru līgums. Mēru līgums ietver tādus atbalstītājus kā Ņujorka un Ročestera, un tam ir dalībnieki no citām valstīm, kas neatrodas ES, tāpēc tas piedāvā plašas zināšanas, izmantojot mūsu vadīto biroju.

Attiecībā uz finanšu atbalstu, pašlaik mums nav programmu, kas veltītas energoefektivitātei, bet mums ir struktūrfondi, mums ir programma “Saprātīga enerģija Eiropai” un mums arī ir Eiropas Investīciju banka. Mēs izmantojama visus šos instrumentus, lai atbalstītu šīs iniciatīvas. Eiropas Investīciju banka ir ļoti aktīva šajā procesā. Tomēr šajā posmā tas nav tik daudz jautājums par finansēm, cik par labiem projektiem un patiešām mērķtiecīgu pilsētu politiku.

Tā ir mana atbilde uz jūsu ļoti svarīgo jautājumu. Es uzskatu, ka pilsētām ir visas iespējas rādīt ceļu ilgtspējīgas enerģijas nākotnes virzienā.

  Brian Crowley (UEN). − Paldies, komisār Piebalg, par jūsu atbildi. Komisār, jūs jau savā atbildē norādījāt, ka ekonomiskā ziņā energoefektivitāte rada ietaupījumu, bet tagad mums ir jāpāriet pie nākamās darbības. Tā vietā, lai vienkārši veicinātu ilgtspēju un energoefektivitāti, mums ir jāizmanto fondi, lai radītu jaunus enerģijas ražošanas veidus, lai pilsētas padarītu vēl pašpietiekamākas, nevis jāimportē degviela vai jābūvē kodolelektrostacijas, kā mēs iepriekš runājām. Mums ir jāatrod gudrāki un labāki veidi, un varbūt jūs varētu ieskatīties nākotnē nevis tikai attiecībā uz Investīciju banku, bet arī jaunām idejām arī no Komisijas puses.

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. − Mēs mēģinām atbildēt uz šo lūgumu. Mēs plānojam līdz šī gada beigām izstrādāt jaunu energoefektivitātes rīcības plānu, kas to risinās. Mēs arī gatavojam paziņojumu par zema oglekļa satura enerģijas avotu finansēšanu.

Ir ļoti svarīgi, lai ieinteresētās puses uzņemtos iniciatīvu, un es sagaidu, ka pilsētas izvirzīs priekšlikumus un izdarīs spiedienu uz Eiropas Parlamenta deputātiem un dalībvalstīm, lai attiecīgajās jomās izveidotu visas Eiropas instrumentus.

Bez šādas augšupējas pieejas mums neizdosies izmantot esošās iespējas. Eiropas pilsētas ir tik dažādas, un ir tik daudz labu ideju, ka mums nevajadzētu vienkārši mēģināt piemērot lejupēju pieeju katrai pilsētai.

Es uzskatu, ka Mēru līgums nodrošinās tik ļoti vajadzīgo intelektuālo ieguldījumu un pieredzi tajās politikas jomās, kas mums jāformulē, lai pilsētas padarītu ilgtspējīgas. Runa nav tikai par ietaupījumiem. Ir iesaistīti daudzi jautājumi. Runa ir arī par viedajiem tīkliem, atjaunojamās enerģijas integrēšanu un ilgtspējīgu transportu: ūdeņraža autobusiem, elektriskajiem transportlīdzekļiem. Ir ļoti daudz iespēju.

Ikkatra pilsēta varētu sagatavot savu programmu, jo Mēru līgums ir uzlicis par pienākumus par vairāk kā 20 % samazināt CO2. Tas uzreiz nenozīmē, ka samazinājums jāpanāk ar energoefektivitātes palīdzību. Tā var būt pilnīgi cita politikas joma. Tas ļoti lielā mērā ir atkarīgs no vietējiem apstākļiem.

  Priekšsēdētāja. − Es baidos, ka, ņemot vērā laiku, es nepieņemšu turpmākus papildjautājumus. Man žēl, Rübig kungs, bet jums jau bija viens jautājums, un Komisārs mums ir sniedzis dažas ļoti pilnīgas atbildes.

  Priekšsēdētāja. − Jautājums Nr. 28 (Claude Moraes) (H-0216/09)

Temats: ekonomiskā krīze un izvairīšanās no protekcionisma.

Kā mūsu komisāre tirdzniecības jautājumos jūs pareizi sacījāt, ka, reaģējot uz pašreizējo ekonomisko krīzi, mums jāizvairās no protekcionisma, jo ir plaši atzīts, ka mēs neizkļūsim no šīs ekonomikas lejupslīdes, ierobežojot tirdzniecību.

Kāda ir Komisijas rīcība, lai novērstu protekcionisma tendenču pieaugumu tās starptautiskajās sarunās tirdzniecības jomā? Vai var ziņot par progresu attiecībā uz Dohas sarunu pabeigšanu?

Turklāt — kā Komisija nodrošinās, lai brīvās tirdzniecības veicināšana tiek līdzsvarota ar ES attīstības prioritātēm, piemēram, nodarbinātības pamatstandartiem un vides ilgtspēju?

  Meglena Kuneva, Komisijas locekle. − Kopš ekonomiskās krīzes sākuma Eiropas Savienība ir ieņēmusi stingru nostāju pret tiešu protekcionismu, kas ir saskaņā ar tās apņemšanos nodrošināt godīgu un brīvu tirdzniecību.

Komisija intensīvi uzrauga protekcionisma pasākumus, ko ievieš tās lielākie tirdzniecības partneri, lai atbilstīgi rīkotos. Turklāt ES ir noteikti atbalstījusi Pasaules Tirdzniecības organizācijas iniciatīvu sagatavot ziņojumus par tirdzniecības situācijas attīstību ekonomiskās un finanšu krīzes laikā.

Kopš pašreizējās krīzes sākuma vairāk kā jebkad ES ir apņēmusies nodrošināt daudzpusējās attiecības, pārredzamību un atvērtus tirgus, pamatojoties uz noteikumiem, kas sniedz labumu gan attīstītajām, gan jaunattīstības valstīm. ES ir konsekventi argumentējusi, ka tālejošs un līdzsvarots Dohas sarunu iznākums ir viens no svarīgākajiem instrumentiem, lai novērstu tirdzniecības protekcionismu un uzlabotu ekonomiku.

Tāds ir arī PTO vēstījumu, kuru tā pauda nesenajā ES tirdzniecības politikas pārskatā, kurā tika slavēta ES nozīme, stiprinot daudzpusējo tirdzniecības sistēmu. Dohas sarunu lielā nozīme pašreizējā krīzē tika atzīta arī G20 globālajā atveseļošanas un reformu plānā, kas tika sagatavots 2. aprīlī. G20 valstu vadītāji atkārtoti pauda apņemšanos ātri pabeigt Dohas sarunas.

Visbeidzot, ES apņemšanās saglabāt atvērtu tirdzniecību iet kopsolī ar tās apņemšanos nodrošināt ilgtspējīgu attīstību, kas ir Eiropas Savienības politikas visaptverošs mērķis, tostarp attiecībā uz dažādām tirdzniecības politikas iniciatīvām.

Ilgtspējīga attīstība un jo sevišķi vides un sociālie apsvērumi ir mūsu tirdzniecības politikas svarīgi aspekti. To pierāda tādu ilgtspējīgas attīstības noteikumu iekļaušana, kas vērsti uz nodarbinātības un vides standartiem mūsu divpusējos tirdzniecības nolīgumos.

  Claude Moraes (PSE). − Paldies, komisāre, un es saprotu, ka jūs aizvietojat komisāri Ashton. Es vēlos apsveikt Komisiju un patiesi — šīs Parlamenta deputātus, kuri darbojas Starptautiskās tirdzniecības komitejā —, par to, ka tie strādā pie tā, lai mazinātu protekcionisma tendences.

Es vēlētos uzdot jautājumu par tematu, kas saistīts ar jaunattīstības valstīm un to, kā mēs varam nodrošināt, ka palielinām vai veicinām tirdzniecību gan ar jaunattīstības valstīm, gan starp tām, piemēram, sniedzot lielāku ar tirdzniecību saistītu palīdzību. Tas ir svarīgs aspekts, kas mums jāietver. Kopumā es esmu pieredzējis ļoti pozitīvu Komisijas un Parlamenta darbību attiecībā uz protekcionisma tendencēm, kas būtu solis uz atpakaļ.

  Meglena Kuneva, Komisijas locekle. − PTO ziņojumi un pašas Komisijas uzraudzības informācija parāda, ka nepastāv risks, ka varētu palielināties vispārējs protekcionisms. Neviena no lielajām tirdzniecības valstīm vēl nav piemērojusi pārrobežu ierobežojumus tirdzniecībai un ieguldījumiem. Ir cieši jāuzrauga notikumi atsevišķās valstīs, piemēram, Krievijā, Indonēzijā un Argentīnā, jo šīs valstis līdz šim ir visvairāk izmantojušas robežu pasākumus, lai ierobežotu tirdzniecību. Kopumā visvairāk iesaistītās nozares ir lauksaimniecības un pārtikas produkti, dzelzs un tērauds, metāls, automobiļi, tekstilizstrādājumi un rotaļlietas.

  David Martin (PSE). - Vai Komisija pieņem to, ka papildus tam, ka citi tiek pamācīti un uzraudzīti, lai novērstu protekcionisma risku, mums vajadzētu pašiem būtu uzmanīgiem un nodrošināt, lai, izmantojot savus tirdzniecības aizsardzības instrumentus, tie darbotos paredzētajā nolūkā, nevis kā protekcionisma pasākumi?

  Meglena Kuneva, Komisijas locekle. − Komisija dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka šī uzraudzība ir stingra visos aspektos, īpaši attiecībā uz jūsu izvirzīto problēmu. Es varētu nodot šo ziņu komisārei Ashton, lai iegūtu konkrētāku viedokli un saņemtu konkrētāku atbildi. Bet līdz šim uztraucošu pazīmju nav bijis.

  Priekšsēdētāja. − Jautājums Nr. 29 (Seán Ó Neachtain) (H-0234/09)

Temats: interneta pirātisms Kanādā.

Kanādā ir viens no pasaulē augstākajiem interneta pirātisma līmeņiem. To saasina likumdošanas un tiesību aizsardzības nopietnie trūkumi. Patiesībā ir steidzami jāpārskata Kanādas Autortiesību likums, lai to saskaņotu ar pašreizējiem starptautiskajiem tiešsaistes vides aizsardzības standartiem, piemēram, tiem, kas noteikti 1996. gada WIPO interneta līgumos un ES Autortiesību direktīvā (2001/29/EK). Jo ilgāk pastāvēs šī situācija, jo ilgāk Eiropas tiesību subjektiem — īpaši radošajā nozarē (autoriem, komponistiem, izpildītājiem, dziesmu autoriem un fonogrammu producentiem) — tiks atņemti juridiskie instrumenti, kas viņiem vajadzīgi, lai apturētu viņa tiesību liela apjoma tiešsaistes pārkāpumus Kanādā. Viņu zaudējumi interneta pirātisma dēļ ir milzīgi. Stāvoklis ir tāds, ka likumdošanas darbība ir jāveic tagad, nevis pēc gaidāmās ES un Kanādas augstākā līmeņa sanāksmes tirdzniecības jautājumos, kas notiks maijā, un pēc turpmākajām divpusējām tirdzniecības sarunām.

Ņemot vērā šī jautājuma steidzamību, kāda ir Komisijas rīcība, lai nodrošinātu, ka bez turpmākas kavēšanās Kanāda groza tās attiecīgos tiesību aktus?

  Meglena Kuneva, Komisijas locekle. − Komisija ir informēta par izvirzītajiem jautājumiem saistībā ar Kanādas intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un piemērošanu. Mēs esam ārkārtīgi nobažījušies, ka ierosinātajai Kanādas Autortiesību likuma reformai ir piešķirta tik maza prioritāte.

Lai garantētu radošo nozaru turpmāku izdzīvošanu, intelektuālā īpašuma tiesību saprātīga aizsardzība ir ļoti svarīga. Kamēr vairākas dalībvalstis pašlaik dedzīgi diskutē par to, kā intelektuālā īpašuma tiesības var labāk pielāgot tiešsaistes pasaulei, mums patiešām joprojām ir jāpievērš uzmanība interneta pirātisma riskiem, kas rodas trešās valstīs.

Šajā sakarā viens no galvenajiem jautājumiem ir tas, kā panākt godīgu līdzsvaru starp tiesību subjektu un patērētāju interesēm, vienlaikus ievērojot datu aizsardzības noteikumus. Jūs atcerēsieties, ka tas bija galvenais debašu jautājums Komisijas iniciatīvā par tiešsaistē pieejamu radošo saturu, ko uzsāka ar 2008. gada 3. janvāra paziņojumu.

Komisijas bažas jau kādu laiku tiek noteikti paustas Kanādas iestādēm. Tas, ka drīzumā sāksim sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Kanādu, dos mums jaunu iespēju, panākt IĪT aizsardzības būtisku uzlabošanu Kanādā. Pa to laiku Komisija risinās šo jautājumu ar Kanādas iestādēm visaugstākajā līmenī. Tā arī aicinās pēc iespējas ātrāk uzsākt Kanādas Autortiesību likuma pārskatīšanu — vēlams, Parlamenta pašreizējās sesijas laikā.

  Seán Ó Neachtain (UEN). ― (GA) Priekšsēdētāja kundze, es vēlētos pateikties komisārei par šo atbildi. Bet es gribētu uzdot jautājumu — cik lielas ir Komisijas cerības, ka tās centieni attiecībā uz Kanādu būs veiksmīgi, un kādi ir Komisijas tiešie plāni, lai apturētu pirātismu internetā un šo praksi? Ja mēs nevaram to apturēt attiecībā uz tādu valsti kā Kanāda, kādas ir mūsu izredzes to izdarīt citos gadījumos?

  Meglena Kuneva, Komisijas locekle. − Kā jau iepriekš sacīju, tirdzniecības nolīgums nodrošinās tiesisko regulējumu, ar kuru risināt dažus ES tirdzniecības traucēkļus un problēmas ar Kanādu, piemēram, IĪT aizsardzības standartus un noteiktas pret konkurenci vērstas prakses. Mēs esam optimistiski, jo mums būs sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu.

  Priekšsēdētāja. − Jautājums Nr. 30 (David Martin) (H-0245/09)

Temats: brīvās tirdzniecības nolīgums (BTN) ar Koreju.

Vai pēc nesenajām diskusijām starp Komisiju un Dienvidkorejas Tirdzniecības ministriju Komisija var izklāstīt ES un Korejas sarunu pašreizējo stāvokli saistībā ar BTN?

  Meglena Kuneva, Komisijas locekle. − Sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Koreju ir visvairāk attīstītās no ES pašreizējām sarunām tirdzniecības jomā. Pēc diviem sarunu gadiem pašlaik mums ir sagatavots visaptverošs nolīgums ar ES ceturto lielāko tirdzniecības partneri ārpus Eiropas.

Brīvās tirdzniecības nolīgums ar Koreju radīs jaunu tirgus pieeju daudzās jomās, kas interesēs ES eksportētājus. Minēšu dažus piemērus: nolīgums ātri likvidēs 1,6 miljardus lielās muitas nodevas, sniedzot labumu ES eksportētājiem; tas paredzēs skaidrus noteikumus par beztarifu šķēršļiem tādās prioritārās nozarēs kā autobūves, farmācijas vai sadzīves elektrotehnikas nozarēs; tas nodrošinās būtisku jaunu tirgus pieeju saistībā ar tādiem pakalpojumiem, kas īpaši interesē ES pakalpojumu sniedzējus; tas piedāvās līdz šim tālejošāko pasākumu kopumu attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām, valsts iepirkumiem, ilgtspējīgu attīstību un citiem ar noteikumiem saistītiem jautājumiem; tas arī paredzēs jaunus veidus, kā brīvās tirdzniecības nolīguma īstenošanas uzraudzībā tiks iesaistīta pilsoniskā sabiedrība un kā tiks aizsargātas mūsu jutīgās jomas, veicot atbilstošus pasākumus.

Brīvās tirdzniecības nolīgums arī būs kā noderīga atsauce citām sarunām. Turklāt, noslēdzot šo nolīgumu tagad, tiks parādīta abu pušu apņemšanās nodrošināt atvērtus tirgus kā viena no atbildēm un pašreizējo ekonomisko vidi.

Astotās sarunu kārtas noslēgumā 2009. gada martā abas puses savā līmenī panāca būtisku tehnisko progresu, bet palika neatrisināti vairāki sarežģīti jautājumi.

Pēc tam 2009. gada 2. aprīlī ES tirdzniecības komisāre Ashton un Korejas Tirdzniecības ministrs Kim tikās Londonā. Neskatoties uz intensīvajām diskusijām, nebija iespējams pārvarēt plaisu attiecībā uz atlikušajiem jautājumiem, piemēram, nodokļu atmaksu un izcelsmes noteikumiem.

Komisija pašlaik apspriežas par labāko turpmāko rīcību.

  David Martin (PSE). − Paldies, komisāre, par šo atbildi. Pirmkārt, es pilnībā piekrītu tam, ka brīvās tirdzniecības nolīgums ar Koreju radītu milzīgu labumu gan Eiropas Savienībai, gan Korejai, un tas būtu pozitīvs signāls attiecībā uz mūsu apņēmību saglabāt tirgus atvērtus. Tomēr tagad šķiet, ka nespēja noslēgt šo nolīgumu drīzāk meklējama dalībvalstīs, nekā mūsu sarunu partnerī.

Šajos apstākļos, ja mēs nevaram panākt vienošanos ar Koreju, vai Komisija pieņem, ka Tirdzniecības ĢD tikpat labi varētu pārtraukt darbu pie brīvās tirdzniecības nolīgumiem, jo, ja mēs nevaram vienoties ar Koreju, mēs nevarēsim vienoties ar Indiju, Dienvidaustrumu Āzijas valstīm (ASEAN) vai par jebkuru citu šādu nolīgumu, par kuru risinām sarunas?

  Meglena Kuneva, Komisijas locekle. − Gluži pretēji, dalībvalstis nesen ir apstiprinājušas savu ieinteresētību noslēgt tālejošu un līdzsvarotu nolīgumu ar Koreju.

Kā ierasts, Komisija aizstāvēs tos principus, pamatojoties uz kuriem mēs risinām sarunas ar visām valstīm.

  Glyn Ford (PSE). – Liels paldies! Varbūt komisāre varētu sniegt komentārus par situāciju Vācijas valdībā attiecībā uz šo jautājumu.

Tāpat kā Martin kungs, es atbalstu šo brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Korejas Republiku. Tomēr mums ir jābūt uzmanīgiem attiecībā uz tā detaļām un laiku. Tiek lēsts, ka Eiropā gadā tiktu pārdotas 650 000 Korejas automašīnas. Lai gan Austrumeiropā jau tiek veikta daļa ražošanas, būs ievērojams jauna importa apjoms.

Lielākajā daļā pētījumu ir parādīts, ka tās aizstās Eiropā ražotos Japānas automobiļus, piemēram, tos, kas tiek ražoti Honda rūpnīcā manā vēlēšanu apgabalā Svindonā. Darbs šajā rūpnīcā ir apstājies, un darbinieki nestrādā. Lai nesaasinātu pašreizējo situāciju šeit un citur Eiropā, vai jūs nodrošināsiet, lai pirms šāda importa atļaušanas tiek piemērots ievērojams nogaidīšanas periods?

  Meglena Kuneva, Komisijas locekle. − Es saprotu jūsu bažas par stāvokli autobūves nozarē. Kopš sarunu sākuma ar Koreju Komisija ir ieguldījusi ievērojamus resursus, lai panāktu labu rezultātu ES autobūves nozarei. Eiropas automobiļu eksportētāji gūs labumu gan no Korejas nodokļu likvidēšanas automobiļiem, gan efektīvas tehnisko barjeru likvidēšanas. Tiks likvidēti visbūtiskākie šķēršļi, sākot ar nolīguma spēkā stāšanās pirmo dienu.

  Priekšsēdētāja. − Jautājums Nr. 31 (Georgios Papastamkos) (H-0257/09)

Temats: ASV un ES tirdzniecības strīds saistībā ar liellopu gaļu, kas apstrādāta ar hormoniem.

Vai Komisija var sniegt informāciju attiecībā uz rezultātu, kas panākts sarunās, ko tā risina ar ASV iestādēm, lai pēc lēmuma par īslaicīgu apturēšanu tā pilnībā novērstu tā dēvēto karuseļa pretpasākumu uzsākšanu kā daļu no transatlantiskā tirdzniecības strīda par liellopu gaļu, kas apstrādāta ar hormoniem, un atsauks jau ieviestos pretpasākumus?

  Meglena Kuneva, Komisijas locekle. − Komisija pašlaik joprojām ir iesaistīta sarunās ar ASV, un mēs varam cerēt, ka ļoti drīz varēs panākt savstarpēji pieņemamu risinājumu. Dažu pēdējo nedēļu laikā mums šajā jautājumā ir bijuši ļoti intensīvi transatlantiski sakari. ES tirdzniecības komisāre Catherine Ashton un ASV tirdzniecības pārstāvis Ron Kirk 22. aprīlī vienojās turpināt apspriedes, lai sarunu ceļā atrastu risinājumu ilgstošajam strīdam par liellopu gaļu, kas apstrādāta ar hormoniem.

Viņi apstiprināja vēlmi atrisināt šo sarežģīto jautājumu, kas ietekmē uzņēmumus un patērētājus gan ES, gan ASV, un, lai sarunās vieglāk panāktu risinājumu, komisāre Ashton un ASV pārstāvis Kirk vienojās, ka ASV atliks tā dēvēto “karuseļa” sankciju uzlikšanu noteiktiem ES produktiem vēl uz divām nedēļām pēc sākotnēji noteiktā termiņa 23. aprīlī.

Komisija ir apņēmusies darīt visu iespējamo, lai rastu pozitīvu un ilgstošu risinājumu šai problēmai, un pašlaik sarunas risina abu pušu augstākā līmeņa ierēdņi. Komisijas galīgie mērķi šajās sarunās ir pilnībā novērst “karuseļa” sankciju uzsākšanu un atcelt pašlaik ieviestos pretpasākumus. Mēs esam pārliecināti, ka drīzumā tiks panākta tāda vienošanās, ka pilnībā aizsargās mūsu sabiedrības veselības un patērētāju aizsardzības mērķus šajā jautājumā.

  Georgios Papastamkos (PPE-DE). − (EL) Priekšsēdētājas kundze, tā kā nav ieradusies kompetentā komisāre Ashton kundze, es vēlētos pateikties komisārei Kuneva par viņas atbildi un lūgt komisārei nodot manu pateicību Ashton kundzei par starpniecību un apspriedēm ar ASV pusi par ASV veikto “karuseļa” pretpasākumu atcelšanu. Tā ir rīcība, kas noteikti ir viens solis uz priekšu, kas pārsniedz partnerības robežas starp ASV un Eiropas Savienību, kas ir divi galvenie tirdzniecības dalībnieki, kuriem ir arī galvenā nozīme saistībā ar Dohas sarunām Pasaules Tirdzniecības organizācijas aizgādībā.

  Meglena Kuneva, Komisijas locekle. − Papastamkos kungs, es ar prieku nodošu jūsu vēstījumu komisārei Ashton un, nerunājot sīkāk, es uzskatu, ka rezultāti patiešām būs pavisam apmierinoši.

  Priekšsēdētāja. − Jautājums Nr. 32 (Giovanna Corda) (H-0209/09)

Temats: aviosabiedrību neatbilstība Regulai Nr. 261/2004.

Eiropas Kopienu tiesa 2008. gada 22. decembrī pieņēma spriedumu, saskaņā ar kuru aviosabiedrība nedrīkst atteikties izmaksāt kompensāciju pasažieriem pēc lidojuma atcelšanas lidmašīnas tehnisku problēmu dēļ. Kāda Zviedrijas tiesa, kurā ombuds bija cēlis prasību, ir tikko pieņēmusi līdzīgu spriedumu.

Vai Komisija var norādīt, cik lielā mērā tā ņems vērā šos nolēmumus, kuri vēlreiz parāda aviosabiedrību nevēlēšanos rīkoties, Regulas Nr. 261/2004⁽¹⁾ pārāk neskaidro formulējumu attiecībā uz “ārkārtas apstākļiem”, pamatojot atcelšanu, kā arī Komisijas pasivitāti, saskaroties ar daudziem šīs regulas pārkāpumiem, kas kaitē pasažieriem?

  Antonio Tajani, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (IT) Priekšsēdētājas kundze, godājamie deputāti, es uzskatu, ka vispirms mums ir jāuzsver tas, ka Komisijas uzdevums nav interpretēt Eiropas Kopienu tiesas nolēmumus. Šie nolēmumi bija saistīti ar jautājumiem, kas attiecās uz valstu tiesu prejudiciāliem nolēmumiem, un to mērķis bija nodrošināt Kopienas tiesību aktu vienotu piemērošanu.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos, 16. pantu dalībvalstis ir atbildīgas par šīs regulas piemērošanu, un to pienākums ir sodīt aviosabiedrības, kuras neievēro šos noteikumus. Apstrādājot iesniegtās pasažieru sūdzības, kompetentajām valsts iestādēm, kuras dalībvalstis iecēlušas saskaņā ar šo regulu, ir acīmredzami jāņem vērā Eiropas Kopienu tiesas sniegtās norādes. Komisijas uzdevums ir uzraudzīt kompetento iestāžu veiktu regulas pareizu īstenošanu, jo sevišķi, ņemot vērā attiecīgos Eiropas Kopienu tiesas nolēmumus.

Pēdējā Komisijas un kompetento valsts iestāžu sanāksme tika organizēta pagājušā gada decembra sākumā, citiem vārdiem sakot, dažas nedēļas pirms šī Eiropas Kopienu tiesas lēmuma. Komisija ir ieplānojusi vēl vienu sanāksmi šī mēneša 14. datumā. Šīs sanāksmes laikā tiks izskatīts Eiropas Kopienu tiesas nesenais lēmums lietā C-549/07.

Valstu iestādēm būs iespēja komentēt šo nolēmumu un aprakstīt to, kā tās izvērtē aviosabiedrību rīcību attiecībā uz pasažieriem lidojuma atcelšanas gadījumā, ņemot vērā šo precedentu un arī šī nolēmuma praktiskās sekas.

  Giovanna Corda (PSE). − (IT) Komisār, paldies, jo es uzskatu, ka šim jautājumam ir jāpievērš pienācīga uzmanība. Cik es sapratu, šie jautājumi jārisina dalībvalstīm, bet jūs arī varat pārbaudīt, vai kaut ko var darīt. Tāpēc paldies par atbildi, un mēs ar cerībām gaidām turpmākos notikumus.

  Antonio Tajani, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – (FR) Paldies, ka runājāt itāliešu valodā. Es zinu, ka esat itāliešu izcelsmes, tāpēc vēlreiz paldies. Komisija, protams, uzraudzīs notiekošo, jo es uzskatu, ka pasažieru tiesības mums visiem ir ļoti svarīgas. Tas ir viens no maniem mērķiem komisāra amatā.

Es to teicu, kad manu iecelšanu apstiprināja Parlaments. Tāpēc es turpināšu nodrošināt, lai tiek veikta uzraudzība, lai pārbaudītu, vai dalībvalstis ievēro pasažieru tiesības. Mēs visi esam apņēmušies, pat Kuneva kundze, mēģināt efektīvi aizstāvēt pilsoņu tiesības visās jomās.

  Glyn Ford (PSE). - Es runāšu īsi, jo saprotu, ka ir ļoti maz laika. Komisār, man jāatzīst, ka, godīgi sakot, pašlaik mūsu tiesību īstenošana ir joks. Es nesen biju Amsterdamā un noskatījos, kā KLM izrīkojas ar pasažieriem, kuri aizkavējušies, liekot tiem atkārtoti reģistrēties, veicot pašreģistrācijas procedūru. Personāls sistemātiski, nejautājot pasažieriem, atteicās sniegt kompensāciju un palīdzību, uz ko pasažieriem bija tiesības.

Vai Komisija var nodrošināt uzraudzību? Vai lidostās varētu būt daži cilvēki, kuri patiešām novēro, ko dara aviosabiedrības? Jo, godīgi sakot, man šķiet, ka tas ir kļuvis par joku.

  Antonio Tajani, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Komisija plāno ziņot Parlamentam un Padomei par Regulas (EK) Nr. 261/2004 darbību un rezultātiem, sagatavojot paziņojumu, ko paredzēts pieņemt šī gada otrajā pusē.

Šajā dokumentā tiks analizēti četri gadi kopš Regulas darbības un tajā tiks ierosināti jebkādi citi pasākumi, kas veicami, lai samazinātu starpgadījumu skaitu un uzlabotu aviopasažieru tiesības.

Tāpēc tiks pārbaudītas visas lidostas. Es ceru, ka Komisijas darbs uzlabos šo situāciju un sniegts pilsoņiem gaidītās atbildes. Tāpēc varu jums apliecināt savu kā komisāra apņemšanos. Es esmu uzsācis, turpināšu un varu apstiprināt savas saistības.

  Priekšsēdētāja. − Jautājums Nr. 33 (Emmanouil Angelakas) (H-0212/09)

Temats: aviosabiedrību privatizācija Eiropas Savienībā.

Ņemot vērā Olympic Airways privatizācijas veiksmīgo modeli un aviosabiedrības nodošanu privātam ieguldītājam, vai Komisija varētu pateikt, cik lielā mērā šo modeli varētu izmantot saistībā ar citām aviosabiedrībām, kuras saskaras ar līdzīgām grūtībām?

Kā Komisija vērtē aviosabiedrību turpmākas privatizācijas perspektīvas Eiropas Savienībā? Cik lielā mērā aviosabiedrību apvienošana veicina krīzes novēršanu, neradot monopolus un nesamazinot konkurenci?

  Antonio Tajani, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (IT) Priekšsēdētājas kundze, godājamie deputāti, Komisija piekrīt jūsu jautājumā paustajam viedoklim, citiem vārdiem sakot — Komisijas lēmumi acīmredzami ir likuši pārdot dažus Olympic Airlines un Olympic Airways Services uzņēmumus. Šie darījumi noteikti ir bijuši veiksmīgi attiecībā uz konkurenci un transporta politiku.

Alitalia izmantoja tādu pašu modeli, un to var izmantot visas tās aviosabiedrības, kuras nonākušas nopietnās grūtībās. Tāpēc šis lēmums ir radījis jaunu aviosabiedrības modeli, kas varētu būt nākotnes aviosabiedrība — vairs nav valsts sabiedrību, bet ir tikai pilnībā privatizētas sabiedrības. Šādu darbu Komisija ir centusies atbalstīt. Es ticu, ka šāds privatizācijas mērķis ir arī citām aviosabiedrībām, es runāju par Austrian Airlines, Malev un Czech Airlines.

Tomēr saskaņā ar līgumu Komisijai jāpaliek neitrālai attiecībā uz sabiedrību valsts un privātīpašumu. Komisija atbalsta Kopienas gaisa pārvadājumu nozares konsolidāciju, kas, pēc tās domām, joprojām ir pārāk sadrumstalota, īpaši ņemot vērā pašreizējo krīzi.

Tomēr šī konsolidācija nedrīkst traucēt konkurencei tādā mērā, ka tiek apgrūtināta kopējā tirgus efektīva darbība. Komisija vai kompetentā valsts iestāde ir atbildīga par šajā nolūkā veiktu koncentrāciju uzraudzību saskaņā ar attiecīgās Kopienas regulas noteikumiem atkarībā no attiecīgās koncentrācijas darījuma lieluma.

  Emmanouil Angelakas (PPE-DE). − - (EL) Priekšsēdētājas kundze, es pateicos Komisāram par viņa komentāriem un atbildi. Es vēlētos izmantot Komisāra klātbūtni, lai viņam pajautātu, vai Komisija ir veikusi jebkādu izvērtēšanu saistībā ar darbavietu zaudēšanu Eiropas aviosabiedrībās pēdējo astoņu mēnešu laikā kopš ekonomiskās krīzes sākumu un, ja tādi izvērtējumi ir sagatavoti, kādus pasākumus, jūsuprāt, varētu izmantot, lai mainītu šo situāciju?

  Antonio Tajani, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, man nav noteiktu datu par krīzes dēļ zaudētajām darbavietām, bet es noteikti labi apzinos to, kas notiek gaisa pārvadājumu nozarē.

Visi mani centieni transporta komisāra amatā ir vērsti uz šāda veida transporta atbalstu, un nav pārsteigums, ka mēs atkal apspriežam jautājumu par darbavietām, kura mērķis ir novērst aviosabiedrību stāvokļa pasliktināšanos šajā krīzes laikā — tas arī nozīmē centienus samazināt darbavietu zaudēšanu, citiem vārdiem sakot, saglabāt nodarbinātības līmeni gaisa transporta nozarē Eiropas Savienībā.

  Priekšsēdētāja. − Jautājums Nr. 34 (Bernd Posselt) (H-0214/09)

Temats: dzelzceļa maģistrāle un Brenneras pamattunelis.

Vai Komisija var sniegt detalizētu informāciju par precīzu grafiku un finanšu plāniem saistībā gan ar Eiropas ātrgaitas dzelzceļa līniju no Strasbūras līdz Vīnei, gan ar Benneras pamattuneli, kas ir Berlīnes un Romas līnijas centrālā daļa? Kādi turpmāki pasākumi ir plānoti un vai atveseļošanas plānā ir nodrošinātas jebkādas papildu iespējas?

  Antonio Tajani, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, Posselt kungs, kā jūs zināt, Berlīnes — Palermo dzelzceļa ass ir viens no Eiropas transporta tīklu prioritārajiem projektiem, un Benneras pamattuneļa projekts ir šī prioritārā projekta centrālā daļa.

Komisija atbalsta šo prioritārā projekta galveno daļu, kas ļaus savienot dzelzceļa tīklus Alpu kalnu abās pusēs, izmantojot lielas jaudas ātrgaitas līniju, kas galvenokārt paredzēta preču pārvadājumiem. Tāpēc šīs projekts veicinās gan iekšējā tirgus efektīvu darbību, gan vides mērķus un ekonomikas atveseļošanu.

Tādēļ Komisija vēlas praksē piepildīt pilsoņu cerības. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc mēs pagājušā gada beigās paātrinājām finanšu piešķiršanu, tiklīdz bija piešķirta atļauja 1. prioritārajam projektam piešķirt 786 miljonus eiro lielu finansējumu. Koordinatore van Miert kundze uzrauga šo projektu kopš 2005. gada, šķiet, ar pozitīviem rezultātiem.

Nesen mēs esam uzsākuši apspriežu procedūru ar ES dalībvalstīm, lai atjaunotu Eiropas koordinatoru pilnvaras un tādējādi ietvertu 2009.–2013. gada periodu. Šādi mēs varēsim ļaut tiem turpināt savu darbu, jo sevišķi prioritāro projektu uzraudzības darbu. 2009. gada 22. martā Austrijas iestādes iesniedza savu daudzgadu programmu par infrastruktūrām, kas ietver Benneras pamattuneļa finansēšanu. 2009. gada 17. aprīlī pēc ietekmes uz vidi novērtējuma pabeigšanas tās izsniedza šī projekta būvatļauju.

Savukārt Itālijas iestādes iesniedza savu pamattuneļa projektu savai Starpministriju ekonomiskās plānošanas komitejai (CIPE), lai maijā varētu apstiprināt finansējumu. Ministrs Matteoli, ar kuru esmu runājis, apstiprina Itālijas valsts vēlmi strādāt pie šī mērķa sasniegšanas, citiem vārdiem — finansēt šo projektu, un es uzskatu, ka Austrijas un Itālijas iestādes šajā jautājumā ir pilnībā vienisprātis.

17. prioritārais projekts — Strasbūras – Vīnes ātrgaitas līnija, kas ir daļa no Parīzes–Strasbūras–Štutgartes–Vīnes–Bratislavas dzelzceļa ass, — apmierinošā veidā tiek turpināts visās iesaistītajās dalībvalstīs: Francijā, Vācijā, Austrijā un Slovākijā. Lielākā daļa no 831 km garā ceļa posma starp Strasbūru un Vīni — precīzāk, Strasbūras–Štutgartes un Lincas–Vīnes daļas — tiks pabeigtas līdz 2015. gadam. Štutgartes–Ulmas posms, kurā ir visbūtiskākais sašaurinājums, tiks pabeigts līdz 2020. gadam.

Šī gada 2. aprīlī tiks parakstīts attiecīgais finanšu protokols. Pašlaik šķiet, ka vissarežģītākais posms ir pārrobežu posms Bavārijā starp Minheni un Zalcburgu. Vācijas valdība pašlaik pārskata savu daudzgadu programmu, un tāpēc mums ir jāpagaida līdz šī gada beigām, lai varētu apspriest šo ļoti svarīgo posmu. Strasbūras–Vīnes posms izmaksās 10 miljardus eiro, un kopumā prioritārais projekts izmaksās 13,5 miljardus eiro.

Es domāju, ka šī informācija var būt noderīga un ka ar to tiek atbildēts uz visu Posselt kunga jautājumu.

  Bernd Posselt (PPE-DE). – (DE) Komisār, es vēlētos jums pateikties par jūsu ļoti labo un detalizēto atbildi un arī par jūsu izcilo darbu pie šiem diviem svarīgajiem projektiem, kas krustojas Minhenē. Man ir tikai divi īsi papildjautājumi:

pirmkārt, ir baumas saistībā ar Brennenas pamattuneli, ka to varētu reducēt līdz pasažieru transportam. Vai varat tās noraidīt?

Otrkārt, Austrijā un Štutgartē daudz tiek strādāts pie galvenā maršruta no Strasbūras uz Vīni un Budapeštu. Tomēr mums ir problēma ar Minhenes apvedceļu, Minhenes lidostas līniju un posmu no Minhenes uz Mīldorfu, Frailassingu un Zalcburgu, tāpat arī ķīmisko rūpnīcu apgabalu (Chemical Triangle) un posmu cauri Mīldorfai. Es tam īpaši vēlētos pievērst jūsu uzmanību, jo progress šajā saistībā joprojām ir ļoti lēns.

  Antonio Tajani, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (IT) Priekšsēdētājas kundze, godājamie deputāti, attiecībā uz Berlīnes–Palermo līniju es varu jums atkārtoti apliecināt, ka, lai gan baumu gadījumā var rasties bažas, šīs baumas šķiet pilnīgi nepamatotas.

Es vēlētos jums sniegt citas ziņas, jo jūs īpaši interesē Strasbūras–Vīnes posms. 31. martā Eiropas Komisija publicēja divus uzaicinājumus iesniegt TEN-T priekšlikumus. Saskaņā ar šiem priekšlikumiem Strasbūras–Vīnes posms varētu iegūt atbalstu no 2009. gada programmas, kas veido 140 miljonus eiro gan pētījumiem, gan būvdarbu projektiem, kā arī no Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna, kurā paredzēti 500 miljoni eiro tikai būvdarbu projektiem, kas jāsāk ne vēlāk kā līdz 2010. gada beigām.

Protams, valstu valdības ir atbildīgas par līdzfinansējuma priekšlikumu iesniegšanu, kurus izvērtēs konkursa kārtībā līdz ar citiem priekšlikumiem no citām dalībvalstīm. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja Vācija plāno iesniegt plānu saistībā ar šo posmu, kas jūs tik ļoti interesē, tā var to darīt, un Komisija rūpīgi izvērtēs plānu finansējuma saņemšanai.

Saistībā uz 17. projekta progresu Komisija ir nolēmusi piešķirt ievērojamu finansējumu vairākiem šīs ass projektiem, precīzāk — trīs pārrobežu posmiem un šauriem posmiem.

  Priekšsēdētāja. − Uz jautājumiem, uz kuriem netika atbildēts laika trūkuma dēļ, sniegs rakstiskas atbildes (sk.Pielikumu).

Jautājumu laiks tiek slēgts.

(Sēdi pārtrauca plkst. 20.10 un atsāka plkst. 21.00)

SĒDI VADA: R. KRATSA-TSAGAROPOULOU
Priekšsēdētāja vietniece

(1) OV L 46, 17.02.2004, 1. lpp.