Debašu stenogramma

Otrdiena, 2009. gada 5. maijs - Strasbūra

16. Reglamenta vispārēja pārskatīšana (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir Konstitucionālo jautājumu komitejas vārdā sagatavotais Corbett kunga ziņojums (A6-0273/2009) par Parlamenta Reglamenta vispārējo pārskatīšanu (2007/2124(REG)).

  Richard Corbett, referents. − Priekšsēdētāja kungs, esmu nodomājis izmantot nedaudz mazāk par man dotajām četrām minūtēm, lai iepazīstinātu jūs ar to un, iespējams, nedaudz ilgāku laiku beigās, lai sniegtu atbildes, ja radīsies jautājumi, kas jāprecizē.

Šis ziņojums ir liela darba rezultāts. Reformas, ko mēs gribētu ieviest mūsu Reglamentā, daļēji ir Reformu darba grupas rezultāts, kuru ir izveidojusi Priekšsēdētāju konference un kuru prasmīgi vada mana kolēģe Dagmar Roth-Behrendt, kas ir izstrādājusi vairākus priekšlikumus, kurus Priekšsēdētāju konference ir apstiprinājusi un nodevusi tālāk mums, lai mēs pēc iespējas labāk tos īstenotu mūsu Reglamentā.

Otrs avots ir daudzās mazās izmaiņas, kas ilgāku laiku plūda pa dažādiem informācijas kanāliem, bet, lai negatavotu ziņojumu virkni par Reglamenta pantu izmaiņām mazāk svarīgos jautājumos, mēs tās visas apkopojām vienā grupā. Dažas no tām ir tehniskas, dažas ir skaidrojošas un padara mūsu Reglamentu vieglāk lasāmu, piemēram, viena no izmaiņām ir, ka Reglamenta 141., 142. un 143. pants ir apvienots vienā kodificētā tekstā, kas nosaka, kādā veidā mēs faktiski organizējam debates plenārsēdēs. Saistībā ar to ir inovatīvs grozījums, kurā teikts, ka mums ir nepieciešama šī zilās kartes procedūra, lai mēs varētu pārtraukt viens otru. Duff kungs, piemēram, tieši šobrīd varētu gribēt man uzdot jautājumu par to, ko esmu tikko teicis, un es viņam varētu dot 30 sekundes jautājuma uzdošanai, ja mēs pieņemam šo pantu. Es esmu pārliecināts, priekšsēdētāja kungs, jūs jau tagad ļautu viņam to darīt, ja viņš to vēlētos, bet par laimi, viņš to nevēlas.

Un tā, ir vairākas inovatīvas iezīmes, kas varētu padarīt mūsu debates mazliet dzīvīgākas. Es atceros, kad es pirmo reizi piedāvāju ieviest nepieteiktās uzstāšanās praksi parasto debašu beigās, visi teica: ai, nē, mēs nevaram tā darīt, tas grupām radīs jucekli attiecībā uz runāšanas laiku un tā tālāk. Tomēr tagad mēs to darām, un šo kārtību ir atzinuši un ļoti atbalsta, es domāju, vairums deputātu. Es domāju, ka, iespējams, ar zilās kartes procedūru varētu būt līdzīgi: šobrīd varbūt kāds svārstās, bet izmēģināsim, paskatīsimies, kā tā darbojas, un es esmu pārliecināts, mēs varam panākt, lai šī sistēma darbojas.

Vēl ir daži grozījumi, kas ir radušies, kā mēs to apspriedām, vai nu komitejas sēžu laikā, vai tagad plenārsēdē. Piemēram, bija priekšlikums, ka visus galīgos balsojumus, kas attiecas uz likumdošanu, vajadzētu automātiski organizēt kā balsojumus pēc saraksta – es domāju, tas bija Dahl kundzes priekšlikums. Es atbalstu šo grozījumu, un mēs esam to iekļāvuši manā ziņojumā. Daudzi deputāti ieteica, lai mēs ieliekam kādu pantu par starpgrupām, kaut vai tik daudz, lai faktiski ļoti skaidri norobežotu, kas viņas ir un kas nav, parādītu, ka tās ir neformālas un ka tās var neuzņemties parlamentāro institūciju atbildības.

Un tā, šeit it ļoti daudz interesantu lietu. Vēl ir arī grozījums attiecībā uz mūsu dīvaino sistēmu, saskaņā ar kuru mūsu atklāšanas sesiju vada vecākais deputāts, nevis, piemēram, priekšsēdētājs, kuram beidzas pilnvaru termiņš, kā tas ir dažos parlamentos – vai priekšsēdētāja vietnieks, kuram beidzas pilnvaru termiņš, pat tad, ja priekšsēdētājs varbūt netika ievēlēts atkārtoti. Tas ir diezgan saprātīgs mūsu Reglamenta uzlabojums.

Ar to es šobrīd beigšu. Es neesmu izlietojis visu savu laiku, bet, ja nepieciešams, es labprāt atgriezīšos un atbildēšu uz jūsu jautājumiem vai pieprasījumiem.

  József Szájer, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es gribētu atbalstīt šo priekšlikumu un arī pateikties Richard Corbett par viņa grūto un ne vienmēr atalgoto darbu.

Ļoti bieži, kad mēs mainām Reglamentu, mūsu kolēģi uztraucas par to, kas notiek. Vairums no viņiem tikai aptver, kas ir noticis un kādas izmaiņas mēs esam veikuši, tiklīdz tās stājušās spēkā, cik ilgi tās vairs nevarēs grozīt. Es stingri atbalstu vairumu no iesniegtajiem priekšlikumiem, jo īpaši tāpēc, ka tie atspoguļo ne tikai jūsu grūto darbu, bet arī – kā jūs minējāt – parlamentārās reformas darba grupas darbu Dagmar Roth-Behrendt vadībā, kas sagatavoja šo priekšlikumu ļoti labi.

Tomēr parlamentārās reformas procesā es mūsu debatēs grupai skaidri norādīju, ka šis ziņojums par parlamentāro reformu ir jāapstiprina, izdarot izmaiņas Reglamentā. Šī ir demokrātiska procedūra, kas noslēdzas ar balsošanu. Darba grupa savās apspriedēs nekādas izmaiņas nevar ieviest, un mēs ļoti daudz strādājām šajā virzienā.

Es arī gribētu atzīmēt, ka es biju nedaudz kritisks attiecībā uz to, kas tikko bija minēts, proti, ka dažas neformālas procedūras, kas mums ir Parlamentā, ir institucionālas. Man ir zināmas bažas, jo, ja mums ir kāda paraža, tad labāk to atstāt kā paražu, nevis obligāti mainīt Reglamenta pantu.

Mūsu grupai tomēr vissvarīgākais bija samērības jautājums. Mūsu Parlamentā komitejām ir ļoti spēcīga loma. Sagatavojot balsojumu šeit, Parlamentā, tās paņem lielu daļu sloga no Parlamenta, balsojot komitejā. Tas, ka komitejas atspoguļo proporcijas, kas eksistē plenārsēdēs, kad tiek lemts par svarīgiem jautājumiem, nav tikai vienkāršs procedūras jautājums, bet gan demokrātijas jautājums. Es uzskatu, ka tas ir demokrātijas pamatjautājums, un PPE-DE grupas vārdā atbalstu ziņojumu.

  Costas Botopoulos, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es esmu viens no tiem dīvainajiem konstitucionālajiem kustoņiem, kas domā, ka Reglaments atspoguļo mūsu pašu darbu šeit, mūsu pašu Parlamentā. Tāpēc es domāju, ka šis ir nozīmīgs Corbett kunga darbs, kas ir izcils speciālists šajā jomā. Atzīmējot viņa nopelnus, man jāsaka, ka šis ir otrais Reglamenta pārveidojums. Ir lietas, kas tikai pavisam nesen tika mainītas, un tagad mēs tās mainām atkal, jo mēs redzam, ka praktiskais darbs mūsu Parlamentā liek izdarīt šādas izmaiņas.

Šovakar es jums gribu izteikt vienu vispārīgu piezīmi un trīs konkrētas piezīmes. Vispārīgā piezīme ir šāda – es domāju, ka ir ļoti svarīgi runāt par otro Corbett kunga ziņojuma aspektu: Lisabonas līguma ietekmi uz mūsu Reglamentu. Ir ļoti svarīgi runāt arī par to, jo izmaiņas Reglamentā bez šīs otrās daļas būtu nepilnīgas.

Manas trīs konkrētās piezīmes: pirmā attiecas uz pārveidojumu, kura sagatavošanā es pats nedaudz piedalījos. Tas ir fakts, ka mēs cenšamies ielikt Reglamentā domu par Agoru, iespēju arī pilsoņiem uzrunāt Eiropas Parlamentu un piedalīties Eiropas Parlamenta debatēs. Es uzskatu, ka tā ir simboliski svarīga iniciatīva, ko mēs ierosinājām kopā ar manu draugu un kolēģi Gérard Onesta, un es uzskatu, tā būtu laba lieta, ja tā tiktu saglabāta Reglamentā kā dārgums.

Tā otra svarīgā lieta, es domāju, ir izmaiņas, ko mēs esam izdarījuši attiecībā uz patstāvīgajiem ziņojumiem: redzot, kādi ir patstāvīgie ziņojumi praksē, mēs atkārtoti ieviešam iespēju izdarīt grozījumus, lai arī par to jānobalso vienai desmitai daļai parlamentāriešu. Trešais aspekts ir šī zilās kartes procedūra. Es atbalstu visu, kas varētu atdzīvināt mūsu parlamentārās debates šeit, tāpēc šī iespēja parlamentāriešiem pārtraukt vienam otru civilizētā veidā un runāt par attiecīgo tēmu ir laba doma.

  Andrew Duff, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, vispirms es gribētu pateikties Corbett kungam par viņa darbu. ALDE grupa atbalstīs šo paketi. Tā ir reforma, kas modernizē Parlamentu, un mēs to augstu vērtējam: tā ļaus mums būt efektīvākiem un plurālistiskākiem, un es ceru, beigu beigās mēs kļūsim pievilcīgāki sabiedrības viedokļa un, patiešām, arī preses skatījumā.

Tomēr man ir divas vai trīs atrunas. Pirmā ir par jautājumu, par kuru runāja Szájer kungs: mēģinājums piespiest komitejas būt stingri proporcionālām atkarībā no partiju izvietojuma Parlamentā. Es domāju, tas ir faktiski pilnīgi pareizi, ka politiskā grupa izsaka vēlēšanos vairāk savu deputātu novirzīt uz to komiteju, ko tā uzskata par īpaši svarīgu. Es domāju, ja mēs pieņemsim 42. grozījumu, tad grupas un deputāti jutīsies pievilti, un tad beigās būs nepieciešams lielāks elastīgums.

Es gribētu arī stingri aizstāvēt Reglamenta 45. panta 2. punkta izmaiņas, par kurām Konstitucionālo jautājumu komiteja vienojās un par kurām tikko kā runāja Costas Botopoulos. Es domāju, ka mums ir nepieciešama atkāpšanās pozīcija, lai mēs varētu uzlabot patstāvīgos ziņojumus, ja ir tāda vajadzība, un kā rāda mūsu pieredze, kas gūta kopš jūlija, kad iepriekšējās izmaiņas tika pieņemtas, šiem ziņojumiem bieži vien ir nepieciešami uzlabojumi plenārsēdēs.

Es gribētu arī paslavēt 68. grozījumu, kas attiecas uz pārstrādāšanas procedūru. Es domāju, ka Parlaments ir sevi pārāk stingri ierobežojis, un mums vajadzētu mūsu procedūrās atbilstošāk atspoguļot 2001. gada iestāžu nolīgumu, lai ļautu komitejām runāt daudz stingrāk par būtiskām izmaiņām direktīvu vai regulu daļās, ko Komisija gatavojas pārstrādāt.

Visbeidzot, es lūdzu izņemt ārā pierakstījumu par balsu dalīšanu un atsevišķiem balsojumiem no procedūras, kas ļauj priekšsēdētājam atgriezt komitejai pārskatīšanai ziņojumu, ja tajā ir vairāk par 50 būtiskiem grozījumiem.

  Monica Frassoni, Verts/ALE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupai nekad nav bijis daudz laika nodarboties ar lielām parlamentārām reformām, ko veic Corbett kungs – viņš ir mans draugs un mēs esam kopā strādājuši daudzu gadus, viņš to zina un viņš nekad nenostāsies pret mani – jo tās ir vērstas uz to, lai pārvērstu mūsu Parlamentu par birokrātisku mašīnu, kurā atsevišķu Eiropas Parlamenta deputātu, mazākuma grupu un pat komiteju loma ir pakļauta pieaugošai, daļēji patvaļīgai, lēmumus pieņemošajai Priekšsēdētāju konferencei un administrācijai. Turklāt viņi padara attiecības starp galveno komiteju un komitejām, kurām jāsniedz atzinums par likumdošanas procedūru, neskaidras un pamatā pretrunīgas.

Man jāsaka, mani pārsteidz, ka šovakar, šajās debatēs mēs nerunājam par lietām, ko uzskatām par fundamentālām procesuālās reformas problēmām. Pirmkārt, tas ir sajukums, kas neizbēgami radīsies starp galveno komiteju un komiteju, kurai tiek lūgts atzinums, jo, ja galvenā komiteja noraida atzinumu gatavojošās komitejas grozījumus, šie grozījumi nonāk tieši sēžu zālē, acīmredzami radot ārkārtīgi augstu juridiska sajukuma risku – kā mēs jau to, starp citu, redzējām gadījumā ar REACH.

Bez tam, neviena komiteja, kurai tiek prasīts atzinums, faktiski nevar brīvi veikt savu darbu neskaidra un absolūti nepieņemama mehānisma dēļ, saskaņā ar kuru ir iespējams veidot kopīgus balsojumus un var būt kopīgi referenti par jautājumiem, kas ir jo īpaši nozīmīgi mūsu likumdevējvarai.

Visbeidzot, priekšsēdētāja kungs, ir vēl viens elements, kas mūs ļoti skar. Es piedalījos iekšējās reformas darba grupas darbā, un viens no sasniegtajiem rezultātiem, kuru mēs sākotnēji uzskatījām par pozitīvu, bija priekšlikums patiesi nozīmīgā veidā pastiprināt Lūgumrakstu komitejas pilnvaras un funkcijas. Šajā reformā tomēr Lūgumrakstu komitejas funkcijas tika iznīcinātas tādā ziņā, ka Lūgumrakstu komitejai vairs nebūs iespēju tiešā veidā sazināties ar sēžu zāli, kā tikai tad, ja radīsies neizsakāmi sarežģījumi un iespējami strīdi ar kompetento komiteju.

Visu šo iemeslu dēļ mūsu grupa uzskata, ka šī reforma nav gatava, un mēs esam pārliecināti, ka tā būtu kļūda, ja mūsu Parlamenta vairākums to pieņemtu.

  Priekšsēdētājs. – Paldies, Frassoni kundze. Corbett kungam, protams, ir tiesības sniegt atbildi, bet nevaru nepiezīmēt, ka Frassoni kundze, gaidīdama, kad varēs izmēģināt zilo karti, izmantoja sarkano karti.

  Hanne Dahl, IND/DEM grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētāja kungs, Reglaments veido visa darba pamatu demokrātiski ievēlētajā Parlamentā. Precīzi Reglamenta panti nodrošina, ka pret ikvienu, kas piedalās politiskajā procesā, izturas vienādi. Jūs nevarat mainīt prasības, lai pasargātu no ietekmes noteiktas grupas, personas vai nostājas. Jūs nevarat apiet pantu tikai tāpēc, ka jums tā ir labāk.

Pagājušajā nedēļā, piemēram, Priekšsēdētāju konference apsprieda pieteikumu apiet balsojumu par Staes ziņojumu. Par laimi Juridiskais dienests šo pieteikumu noraidīja. Balsojuma rezultātam ir jābūt spēkā. Tāpēc arī mana grupa ir iesniegusi grozījumus, lai balsošana vienmēr notiktu elektroniskā veidā. Tādējādi mēs varētu izvairīties no kļūmēm un vienlaikus nodrošinātu, ka mums ir kvorums. Es aicinu deputātus balsot par šiem grozījumiem.

  Jo Leinen (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, reformēt Eiropas Savienību ir grūti, taču reformēt Eiropas Parlamentu ir pat vēl grūtāk, kā to parādīja Reglamenta pārskatīšanas debates un mūsu kolēģa deputāta Richard Corbett darbs. Es gribētu pateikties Corbett kungam par patiesi milzīgo ieinteresētību, ko viņš ir parādījis, lai daudzās atšķirīgās intereses saliktu zem viena jumta, un lai šis pārskatītais Reglaments nonāktu līdz plenārsēdei. Eiropas Parlamenta sociālistu grupa atbalstīs šo ziņojumu.

Mēs gaidām Lisabonas līgumu, tad Parlamentam būs vairāk likumdevējvaras, un mums ir jābūt gataviem likumdošanas darbu nolikt pašā centrā. Ierosinājuma ziņojumiem tiks atstāta otrā vieta, bet likumdošanai ir jābūt pirmajā vietā.

Mums ir jāpanāk, lai arī globālā mērogā mēs savā darbā būtu spēcīgāki. Parlamentāro delegāciju braucieni uz dažādām valstīm, dažādām pasaules valstīm ir jāsaista ar Parlamenta tehniskajām komitejām. Ja delegācija nodarbojas, piemēram, ar klimata izmaiņu vai sociālās aizsardzības jautājumiem, tās sastāvā būtu jābūt arī ekspertiem no atbilstošās tehniskās komitejas.

Es atbalstu to, ka mēs padarām mūsu debates pievilcīgākas: turpmāk vairāk dinamisma nodrošinās nevis sarkanā karte, bet gan zilā karte. Tas ir lieliski. Komiteju savstarpējā sadarbība, šīs apvienotās komitejas, tas ir testa izmēģinājums, jo iepriekšējā pieredze bija neapmierinoša. Būsim godīgi, konsultatīvajai komitejai gandrīz nebija iespēju. Šajā saistībā mēģinājums rīkot apvienotās sēdes, kurās piedalās divas komitejas, ir jauns mēģinājums, kā izgudrot kaut ko labāku.

Šī reforma ir būtiska. Labi ir arī tas, ka mēs kaut ko darām pirms vēlēšanām un neatliekam uz nākamo likumdošanas periodu. Es vēlreiz gribētu pateikties Corbett kungam un visiem tiem, kas piedalījās.

  Andrzej Wielowieyski (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, lai arī Corbett kunga ziņojums ir lielisks, tomēr tajā diemžēl ir būtiska kļūda. Mūsu mērķis ir nodrošināt augstas kvalitātes parlamentāros pakalpojumus. Tāpēc mums ir jāizvairās no kļūdām un jāspēj uzlabot teksti.

Vienīgi 8. grozījums, kas attiecas uz Reglamenta 45. pantu, ļaus mums ar 75 locekļu atbalstu – ko nebūs viegli panākt – iesniegt grozījumus sēžu zālē. Referents un Konstitucionālo jautājumu komiteja ir nolēmuši noraidīt šo procedūru, baidoties no tā, ka tiks apbērti ar grozījumiem.

Ar izmaiņām, ko mēs piedāvājām Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas un Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas vārdā, tika mēģināts piešķirt šīs tiesības divām vai trim politiskajām grupām. Mums ir kompetenti koordinatori un ēnu referenti, kas seko likumdošanas procesam.

Noraidot Konstitucionālo jautājumu komitejas ierosinātās izmaiņas, tiek noliegtas iespējas uzlabot tekstu saskaņā ar parastu procedūru, un tā ir nopietna kļūda.

  Nils Lundgren (IND/DEM) . – (SV) Paldies, priekšsēdētāja kungs. Ļauns prieks ir vienīgais patiesais prieks, teica kāds ciniķis. Taču pat tie no mums, kas nav patiesi ciniski, atzīst, ka ļauns prieks ir prieka izpausmes forma, un tieši šādu prieku šobrīd es izjūtu. Kāpēc? Pagājušajā gadā mēs jūnija sarakstā un grupa „Brīvības un demokrātijas Eiropa” sākām prasīt, lai visi galīgie balsojumi notiktu ar balsošanu pēc saraksta. Es atceros, kā priekšsēdētājs H.G. Pöttering mūs rāja, izsmēja un izteica pretenzijas, ka tas maksā kaudzi naudas. Tagad komiteja ierosina visus galīgos balsojumus par ierosinājumiem likumdošanas jomā nodrošināt, veicot balsošanu pēc saraksta. Un arī diezgan pareizi! Lai varētu prasīt politisko atbildību no saviem Eiropas Parlamenta deputātiem, ir jābūt iespējai pārbaudīt, kā balsotāji ir balsojuši. Kā ir balsojis Hannan kungs, Wallis kundze vai Svensson kundze? – es nosaucu tikai dažus no savu visiecienītāko deputātu vārdiem. Šis ierosinājums ir nozīmīgs solis demokrātiskā procesa virzienā un stiprina balsotāju kontroli pār šajā Parlamentā mītošajiem lišķiem. Es gribētu pateikties Corbett kungam par to un pateikties priekšsēdētājam par man doto iespēju izteikties.

  Bruno Gollnisch (NI). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, faktiski, ja mūsu apspriedes saņems kvorumu, iedomājieties, kas varētu notikt. Šodien tikai 11 no mums piedalās debatēs par ārkārtīgi svarīgiem jautājumiem, kas attiecas uz nākamo Parlamentu. Tāpēc es uzskatu, ka pats princips, kas ir šo izmaiņu pamatā, ir ļoti apšaubāms.

Vēl apšaubāmāks – neatkarīgi no darba, ko veicis Corbett kungs – ir grozījums, kuru noraidīja Konstitucionālo jautājumu komiteja, ko divas galvenās šā Parlamenta grupas atgrieza mums atpakaļ pārstrādāšanai – apstākļos, kad mēs ļoti labi zinām konkrētas personas svarīgumu – tradicionālo un visas pasaules parlamentos vispārpieņemto noteikumu, saskaņā ar kuru atklāšanas sesiju vada vecākais parlamenta deputāts.

Šis noteikums ir sevišķi pamatots, un tas, ka to vēlas mainīt tikai tāpēc, ka nākamais vecākais deputāts varētu nebūt atbilstošs vairākuma grupām, ir skaidri negodīga rīcība. Šajā gadījumā tas veido Parlamenta problēmu. Drīz es kā deputāts būšu nostrādājis jau 20 gadus. Esmu konstatējis, ka katru reizi, kad mazākums izmanto tiesības, tiek mainīts Reglaments. Labāk būtu, ja Reglamentu atceltu pavisam un pēc tam tikai pieņemtu vairākuma grupu gribu.

  Richard Corbett, referents. − Priekšsēdētāja kungs, vispirms es gribētu pateikties saviem ēnu referentiem, kas līdz pat sīkumiem ir iedziļinājušies šajā jautājumā: Szájer kungam, Duff kungam, Frassoni kundzei un Dahl kundzei. Bez viņu palīdzības un darba mēs nevarētu baudīt šā darba augļus.

Es gribētu vēlreiz apstiprināt to, kas jau bija minēts. Šis ziņojums faktiski bija sadalīts divos. Ir vēl viens ziņojums, kuru mēs vēl neesam nodevuši plenārsēdei – kas mums vēl būs jāizskata no jauna nākamajā Parlamentā – saistībā ar to, kā mēs piemērosim mūsu procedūras Lisabonas līgumam, ja tas stāsies spēkā. Mēs, protams, skatījāmies uz to kā uz sagatavošanas darbu, neskarot ratifikāciju, kas, cerams, rīt notiks Čehijas senātā un vēl šogad Īrijā, taču, ja Līgumu ratificēs, mēs atgriezīsimies pie tā ar jau sagatavotu darbu.

Otrkārt, es gribētu apstiprināt, ka, patiešām, šeit ir daži Reglamenta panti, kas, kā Szájer kungs norādīja, no jauna pārskata tās nesenās reformas, kas tika ieviestas pēc Dagmar Roth-Behrendt vadītās reformu darba grupas pirmā ziņojuma. Tas attiecas uz jautājumu par patstāvīgajiem ziņojumiem, kuriem mums ir izstrādāta procedūra, kas daudziem deputātiem šobrīd šķiet diezgan neelastīga. Mēs to padarījām mazliet elastīgāku. Iesākumam, debates nebūs tikai referenta īsa uzstāšanās, Komisijas atbilde, un tas ir arī viss. Būs līdz pat 10 minūtēm ilgs „catch-the-eye” starplaiks, kas noderētu tādos gadījumos, kā šis.

Otrkārt, kad runa ir par grozījumiem, tagad patstāvīgajos ziņojumos tos ierosināt ir aizliegts. Tā vietā grupas var iesniegt alternatīvu ierosinājumu rezolūcijai. Šādas tiesības varētu būt arī turpmāk, bet papildu tam mēs atļautu arī grozījumus, ja tos iesniegtu viena desmitā daļa Parlamenta deputātu. Wielowieyski kungs, kas mūs tikko pameta, kritizēja šo punktu, taču šobrīd grozīt patstāvīgos ziņojumus vispār nav nekādu tiesību. Mūsu priekšlikums nodrošina ierobežotas tiesības.

Mēs nevēlamies atvērt slūžas un saņemt simtiem grozījumu, ko iesniedz vairāk kā 700 locekļu liela komiteja, pārrakstot garās rezolūcijas, taču no otras puses, ierobežotas tiesības iesniegt grozījumus, ja ir ļoti stipra vēlēšanās, bija saprātīgs kompromiss un pareizs līdzsvars.

Cits veids, kādā pirms vairākiem gadiem pieņemtā iepriekšējā reforma tiek no jauna skatīta, ir ALDE grupas grozījums attiecībā uz pārstrādāšanu. Es domāju, arī tā ir atbalstāma mūsu pašreizējo procedūru korekcija.

Tāpat es gribētu apliecināt, ka arī citi Parlamenta deputāti ir devuši daudz jaunu ideju. Es minēju iepriekš. Es aizmirsu pieminēt pantu par Agoru, kuram Botopoulos kungs un Onesta kungs var pieprasīt izcelsmi. Ir arī citas domas attiecībā uz balsošanu pēc saraksta, kad tiek veikts balsojums par likumdošanas ziņojumiem – ne visiem galīgajiem balsojumiem, bet tikai balsojumiem, kas attiecas uz likumdošanas ziņojumiem, par ko, es domāju, es biju minējis iepriekš.

Visbeidzot, jautājumi, kuros es nepiekrītu dažiem Parlamenta deputātiem. Daff kungs, attiecībā uz Reglamenta pantu, kas nosaka, ka, ja ir liels grozījumu skaits plenārsēdē un priekšsēdētājs prasa komitejai tos izskatīt: tā nav ziņojuma nodošana komitejai pārskatīšanai. Komiteja darbojas vienkārši kā filtrs, kas izsijā plenārsēdē izskatītos grozījumus, lai mums nebūtu jātērē laiks, vairākas stundas balsojot, bet balsošana notiktu tikai par tiem grozījumiem, kuriem ir pietiekams atbalsts. Tā nav lietas nodošana pārskatīšanai.

Otrkārt, Frassoni kundzes viedoklis par to, vai komitejām, kas sniedz atzinumu, ir tiesības iesniegt grozījumus plenārsēdē. Personīgi man ir lielas šaubas par to, vai tā ir laba doma, vai nav, taču tā nāca no reformu darba grupas, kurā jūs piedalījāties. Priekšsēdētāju konference to bija apstiprinājusi. Tas bija zināmā mērā konsenss, un tāpēc mēs to iesniedzām Parlamentam apstiprināšanai vai, patiešām, noraidīšanai. Rīt mēs redzēsim, kā Parlaments būs par to nobalsojis.

Visbeidzot, es neuzrunāšu Lūgumrakstu komiteju, jo mēs domājam, ka tam ir jārīko īpašas debates, un tad mēs atgriezīsimies pie šā jautājuma. Un visbeidzot, atbildot Gollnisch kungam, es gribu teikt, ka viņš kļūdās divos aspektos. Šis nav tas pats grozījums, ko bija noraidījusi komiteja. Tas ir cits, ar atšķirīgu pieeju jautājuma būtībai. Man bija nopietni iebildumi par grozījumu, kas tika iesniegts komitejai. Un es ar prieku atbalstu to, kas tika iesniegts plenārsēdē.

Otrkārt, vecākais deputāts nebūt nav vispārpieņemta prakse visos pasaules parlamentos, kā viņš bija licis domāt. Tāda sistēma pastāv daudzviet, bet tā nekādā ziņā nav vienīgā, un mums ir likumīgas tiesības izskatīt dažādas sistēmas un izvēlēties, kura ir piemērotākā mūsu apstākļiem. Par to būs jālemj Parlamentam.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks trešdien, 2009. gada 6. maijā.